MK vēstules projekts

Finanšu ministrija ir izskatījusi Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas (turpmāk – Komisija) 2024. gada 4. jūnija vēstuli Nr. 142.1.9/8-17-14/24, kurā  Komisija norāda, ka jāievieš pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) samazinātā likme 12 % apmērā ēdināšanas nozarē no 2025. gada 1. janvāra, nosakot to uz noteiktu laikposmu – 3 gadiem, attiecīgi kopīgi ar nozari meklējot labākos risinājumus, kādiem sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem un pie kādiem nosacījumiem PVN likmi samazināt, ņemot vērā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumus. Finanšu ministrija sadarbībā ar Zemkopības un Ekonomikas ministriju informē par turpmāk minēto.

Atzīmējam, ka mūsu rīcībā nav informācijas, ka PVN samazinātā likme būtu piemērojama atsevišķai uzņēmumu grupai, pamatojoties uz konkrētiem izpildāmiem rādītājiem.

Attiecībā uz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izteiktajiem priekšlikumiem par  PVN likmes 12 % apmērā ieviešanu atsevišķiem uzņēmumiem, kas sniedz ēdināšanas pakalpojumus, esam snieguši Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai šādu viedokli.

Par priekšlikumu PVN likmi piesaistīt darba spēka izmaksām, proti, atsevišķiem ēdināšanas uzņēmumiem, kuru darba spēka izmaksas pārsniedz 10–15 % no apgrozījuma, Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) informēja, ka VID nav pieejamas visas darba spēka izmaksu aprēķina komponentes, kuras ir noteiktas Eiropas Komisijas regulā¹, un tādējādi VID izvērtēja kritēriju – darba devēja ziņojumos (turpmāk – DDZ) deklarētā bruto darba ienākumu attiecība pret PVN deklarācijā deklarēto kopējo darījumu vērtību – un secināja, ka PVN likmes piesaiste darba ienākumu līmenim no apgrozījuma ir sarežģīti piemērojama un administrējama.

Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniedzēja apgrozījums var būt mainīgs, un to var ietekmēt sezonalitāte (tostarp, piemēram – izbraukuma ēdināšanas un banketu apgrozījums), konkurence, ražošanas izmaksu izmaiņas u. c. iemesli. Mainoties apgrozījumam, ņemot vērā konkrētā pakalpojuma sniedzēja darba samaksas specifiku, var mainīties arī darbiniekiem noteiktais atalgojuma apmērs.

Tāpat svarīgs apstāklis ir apgrozījuma un darba samaksas korekcijas, ja minētie rādītāji tika noteikti vai uzskaitīti nepilnīgi. Apgrozījuma korekcijas šādā gadījumā var rezultēties PVN likmes korekcijas nepieciešamībā konkrētajā periodā.

Ņemot vērā, ka apgrozījums (vai saturiski līdzīgs parametrs – PVN kopējā darījumu vērtība) un darba samaksa ir mainīgi rādītāji, tad arī PVN likme būs atkarīga no šo rādītāju izmaiņām un tādējādi var kļūt mainīga, t. i., noteiktā periodā piemērojama PVN samazinātā likme un citā periodā – standartlikme. Tādējādi uzskatām, ka šāda kārtība, lai piemērotu atbilstošu PVN likmi, radīs nesamērīgu administratīvo slogu gan pakalpojuma sniedzējiem, gan VID.

Tādējādi no administratīvā sloga samazināšanas skatupunkta PVN samazinātās likmes piesaistīšana darba samaksai un apgrozījumam nav atbalstāma.

Papildus sniedzam informāciju par trim iespējamiem būtiskiem riskiem, kas var rasties, ieviešot piedāvāto PVN samazinātās likmes risinājumu:

I. Risinājumam ir ierobežotas iespējas mazināt "aplokšņu algu" risku nozarē.

Vēršam uzmanību, ka kritēriju – bruto darba ienākumi pārsniedz 10–15 % no kopējās darījumu vērtības – spēs izpildīt nodokļu maksātāji, kuriem jau šobrīd ir identificēti "aplokšņu algu" riski un uzņēmuma vidējā darba alga ir zem valstī noteiktās oficiālās minimālās algas, kas nozīmē, ka šis kritērijs izpildās arī nodokļu maksātājiem ar nodokļu saistību izpildes riskiem. Ņemot to vērā, pastāv liela varbūtība, ka PVN samazinātās likmes ieviešana nemotivēs komersantus uzlabot darba algas deklarēšanu un mazināt "aplokšņu algas".

Kā piemēru VID ir apskatījis ēdināšanas pakalpojumu nozares (NACE 2. red. kods 56) nodokļu maksātāju iesniegtos DDZ un PVN mēneša deklarāciju datus par š. g. martu, kur nodokļu maksātāja mēneša kopējo bruto darba ienākumu īpatsvars no deklarētās mēneša kopējās darījumu vērtības (PVN deklarācijas 40. rinda) ir 20 % un vairāk.

Uz šī gada 20. maiju ēdināšanas pakalpojumu nozarē identificēti aktīvi 4922 nodokļu maksātāji, no kuriem katrs piektais jeb 22,1 % (1090) atbilst atlases kritērijam².

Nodokļu maksātāji, kuru vidējā darba alga 2024. gada martā bija zem valstī noteiktās minimālās algas, ir 40,6 %. Raksturīgi ir arī "aplokšņu algu" riski, par ko liecina fakts, ka katrs trešais jeb 35,5 % komersantu ir ar būtiskiem algu riskiem. Turklāt aktuālais nodokļu parāds uz 2024. gada 30. aprīli, kas ir lielāks par 1500 euro, ir katram trešajam jeb 35,1 % nodokļu maksātājiem.

Jāņem vērā, ka arī ātrās ēdināšanas uzņēmumiem (piemēram, picērijas, kebabnīcas, burgernīcas, beķerejas (pēc uzņēmuma nosaukuma atpazītie uzņēmumi³ ir 2,0 % (22) no nodokļu maksātāju grupas)) izpildās kritērijs². Kritērija procentuālais intervāls svārstās no 20,6 % līdz 44,0 %. Katram trešajam jeb 36,4 % vidējā darba alga šā gada martā ir mazāka par valstī noteikto minimālo darba algu, un 31,8 % ir raksturīgi "aplokšņu algu" riski.

No VID identificētajiem nodokļu maksātājiem (20 nodokļu maksātājiem), kuru restorāni iekļauti Latvijas Michelin novērtējuma sarakstā un kam pamatdarbības veids atbilst ēdināšanas pakalpojumu nozarei (NACE 2. red. kods 56), 25,0 % nodokļu maksātāju par šī gada martu kopējā darījumu vērtība norādīta 0 euro, tostarp viens nodokļu maksātājs nav iesniedzis arī DDZ. Katram piektajam jeb 20,0 % nodokļu maksātāju uzņēmuma vidējā bruto alga ir no valstī noteiktās minimālās darba algas līdz 1000 euro, un 60,0 % tā ir intervālā no 1000 euro līdz 1600 euro. "Aplokšņu algu" riski konstatēti diviem nodokļu maksātājiem, un saskaņā ar iesniegtajiem gada pārskatiem par 2022. gadu 60,0 % nodokļu maksātāju to ir noslēguši ar peļņu. Attiecības kritērijs² neizpildās sešiem jeb 30,0 % nodokļu maksātājiem.

II.  Risinājums var sekmēt masveida PVN maksātāju reģistrāciju nozarē un strauju PVN pārmaksas atmaksas pieaugumu.

Pieļaujams, ka PVN likmes starpības dēļ 17,8 % ēdināšanas pakalpojumu nozares nodokļu maksātāju⁴, kuri nav reģistrējušies PVN maksātāju reģistrā, varētu būt motivēti reģistrēties PVN maksātāju reģistrā. No šiem nodokļu maksātājiem, kuri iesnieguši DDZ par 2024. gada martu, vairāk nekā pusei jeb 62,4% vidējie bruto darba ienākumi martā ir bijuši mazāk par valstī noteikto minimālo darba algu, bet 13,6 % ir valstī noteiktās minimālās darba algas apmērā (700 euro). Ar zaudējumiem 2022. gadu noslēguši 54,2 %, kas, reģistrējoties PVN maksātāju reģistrā, var negodprātīgi izmantot iespēju “nopelnīt”, deklarējot PVN pārmaksu.

III.   Risinājums var sekmēt nodokļu parāda pieaugumu nozarē.

No visiem nozares nodokļu maksātājiem, kam piešķirts reitings,⁵ izņemot neaktīvos nodokļu maksātājus, gandrīz katram trešajam jeb 29,7 % nodokļu maksātāju uz 2024. gada 30. aprīli ir aktuāls nodokļu parāds, kas ir lielāks par 1500 euro. Nodokļu maksātāji var būt ieinteresēti deklarēt lielas darba algas, bet nemaksāt deklarētos nodokļus (valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākumu nodokli), tādā veidā klasificēties PVN samazinātas likmes  piemērošanai, bet neveikt nodokļu iemaksas.

Līdz ar to PVN samazinātās likmes piemērošana, ņemot vērā kritērijus (kuri izriet no citu nodokļu pārskatu satura), radīs nesamērīgu administratīvo slogu gan pakalpojuma sniedzējiem, gan VID, kā arī radīs nodokļu saistību izpildes riskus.

Papildus informējam, ka mūsu rīcībā nav informācijas par starptautisko praksi, kā tāda veida atvieglojumi tiek piemēroti citās valstīs un kā tie tiek administrēti.

Vienlaikus komercdarbības atbalsta kontroles kontekstā skaidrojam, ka atbilstoši Eiropas Komisijas paziņojuma⁶ 51. punktam: "[..]Valsts līdzekļi var tikt piešķirti daudzos dažādos veidos, piemēram, kā tiešās dotācijas, aizdevumi, galvojumi, tieši ieguldījumi komercsabiedrību kapitālā un pabalsti natūrā. Stingra un konkrēta apņemšanās valsts līdzekļus darīt pieejamus kādā vēlākā datumā arī ir uzskatāma par valsts līdzekļu piešķiršanu. Nav nepieciešama līdzekļu pozitīvas summas nodošana – pietiek ar valsts atteikšanos no ieņēmumiem. Atteikšanās no tādiem ieņēmumiem, kuri parastā gadījumā tiktu samaksāti valstij, ir uzskatāma par valsts līdzekļu piešķiršanu. Piemēram, nodokļu un sociālā nodrošinājuma ieņēmumu “iztrūkums”, ko rada nodokļu vai sociālā nodrošinājuma iemaksu atbrīvojumi vai samazinājumi, kurus piešķīrusi dalībvalsts, vai atbrīvojumi no saistībām maksāt naudas sodu vai no citām finansiālām sankcijām, atbilst Līguma 107. panta 1. punktā izvirzītajai prasībai par valsts līdzekļiem.[..]".

Turklāt, ņemot vērā, ka ir secināms, ka PVN likmes samazinājums ir paredzēts kā atbalsta mehānisms konkrētas nozares konkrētiem saimnieciskās darbības veicējiem, atzīmējam, ka plānotais pasākums pirmšķietami izpilda visas Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā ietvertās komercdarbības atbalstu raksturojošās pazīmes un tādējādi ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts. Līdz ar to šādu pasākumu būtu iespējams īstenot, tikai ievērojot atbilstošu komercdarbības atbalsta regulējumu.

Tāpat atzīmējam, ka Eiropas Komisija 2019. gada 5. novembrī sniedza atbildi eWiki sistēmā uz Latvijas uzdoto jautājumu, no kuras izriet, ka faktam, ka PVN direktīvā nav skaidras atsauces uz komercdarbības atbalsta noteikumiem, kā arī tam, ka PVN direktīva pieļauj dalībvalstīm noteikt PVN likmju samazinājumu, nav nozīmes, jo komercdarbības atbalsta jēdziens ir objektīvs, proti, tas izriet no Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta, kas ir piemērojams līdztekus citiem Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktajiem nosacījumiem. Tādējādi, ja nodokļu samazinājums ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, tam jāatbilst komercdarbības atbalsta kontroles noteikumiem.

Attiecīgi skaidrojam, ka konkrētajā gadījumā veidojas situācija, kurā salīdzināmajā faktiskajā un juridiskajā situācijā atsevišķi uzņēmumi gūs labumu no pasākuma, tādējādi pasākums ir selektīvs. Konkrētajā gadījumā, ņemot vērā plānoto atkāpi no vispārējās PVN maksāšanas kārtības, šāda pasākuma ietvaros būtu jāpiemēro atbilstošs komercdarbības atbalsta kontroles regulējums, piemēram, Eiropas Komisijas 2023. gada 13. decembra Regula (ES) 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (paredz komercdarbības atbalsta sniegšanu, kas nepārsniedz 300 000 euro jebkurā trīs gadu periodā). Taču, ņemot vērā, ka plānotais atbalsts PVN likmes samazinājuma veidā ir darbības atbalsts, to būs grūti kvantificēt, t. i., de minimis atbalsta gadījumā iepriekš ir jāaprēķina precīzs bruto dotācijas ekvivalents,  taču samazināta PVN gadījumā nebūs iespējams precīzi noteikt iepriekš atbalsta summu konkrētam atbalsta pretendentam, kā arī to, ka daudziem atbalsta pretendentiem varētu tikt pārsniegts de minimis apmērs 300 000 euro jebkurā trīs gadu periodā, šis faktiski nebūtu piemērotākais atbalsta regulējums.

Līdz ar to tiesiskās noteiktības nolūkā, lai nodrošinātu korektu komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma ievērošanu, būtu jāuzsāk diskusijas ar Eiropas Komisiju.

Ņemot vērā faktu, ka konkrētajam mērķim nepastāv konkrēts komercdarbības atbalsta regulējums, pastāv risks, ka darbības atbalstu Eiropas Komisija varētu nesaskaņot kā saderīgu ar iekšējo tirgu (skaidrojam, ka paziņojuma forma Eiropas Komisijai aptvers kopējos novērtēšanas principus atbalsta saderības novērtējumam, t. i., Eiropas Komisija uzskatīs atbalsta pasākumu par saderīgu ar Līguma par Eiropas Savienības darbību tikai tad, ja plānotais pasākums atbildīs katram no šiem kritērijam:

a)         pasākums palīdz sasniegt skaidri noteiktu kopīgo interešu mērķi,

b)         tas ir nepieciešams un piemērots,

c)         tam ir stimulējoša ietekme,

d)         tas ir proporcionāls,

e)         nerada pārmērīgu negatīvu ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību starp dalībvalstīm,

f)         ir pārredzams.

Šie ir kritēriji, atbilstoši kuriem Eiropas Komisija tās lēmumos analizē iesniegtos pieteikumus atbalsta saderīgumam.

Vienlaikus jāņem vērā, ka pasākumu varēs uzsākt īstenot tikai pēc Eiropas Komisijas saskaņojuma saņemšanas.

Tāpat mūsu ieskatā bažas rada tas, ka, nosakot kritēriju, PVN samazināto likmi varētu saņemt uzņēmumi, kuru darbaspēka izmaksu vai darbaspēka nodokļu attiecība pret apgrozījumu veido noteiktu procentuālu radītāju, piemēram 10–15 %, rezultātā PVN samazināto likmi saņemtu tie uzņēmumi, kuriem pie noteikta apgrozījuma ir mazs darbinieku skaits un augstas algas (augsta pievienotā vērtība uz vienu darbinieku) vai otrādi – mazas algas un liels darbinieku skaits (zema pievienotā vērtība uz vienu darbinieku), attiecīgi instruments nenodrošinātu mērķauditorijas sasniegšanu.

Vērtējot konkurences aspektus, aicinām ņemt vērā Konkurences padomes (turpmāk – KP) sniegtos apsvērumus.

KP konceptuāli nesaskata negatīvu ietekmi PVN samazinātās likmes 12 % apmērā ieviešanai sabiedriskajai ēdināšanai, ja tas tiek piemērots visai nozarei kopumā vai piemērots noteiktai komersantu grupai, balstoties uz objektīviem, pamatotiem un pārbaudāmiem kritērijiem. Tomēr jāņem vērā, ka ietekmes uz konkurenci novērtēšanai būtu nepieciešama jau detalizētāka ieceres redakcija, kā arī izvērsts tās pamatojuma un sasniedzamo mērķu skaidrojums, tostarp ietverot ieceres ekonomisko izvērtējumu, kas, veicot nodokļu politikas izmaiņas, ir sevišķi svarīgs.

Konkrētas uzņēmumu grupas, kurai tiks noteikta PVN samazinātā likme, izdalīšanai jābūt pamatotai, lai novērstu, ka pie vienādiem apstākļiem nodokļu regulējums ir atšķirīgs, nepamatoti radot atšķirīgus konkurences apstākļus. KP vērtējumā būtiski arī ieviest objektīvus kritērijus dažādu sabiedrisko ēdinātāju grupu nodalīšanai, ja šāds izdalījums ir pamatots. KP ieskatā uzņēmumu iedalīšana pēc darba spēku resursu izmaksām varētu būt problemātiska, jo, piemēram, augsts cilvēkresursu izmaksu īpatsvars apgrozījumā varētu norādīt uz neefektīvu uzņēmējdarbības organizēšanu. Tāpat svarīgi izslēgt uzņēmēju negodprātīgu rīcību, piemēram, apzināti palielinot fiktīvu darbinieku skaitu vai palielinot atalgojumu vienīgi uzņēmuma valdei, lai kvalificētos PVN samazinātās likmes piemērošanai.

Attiecīgi, lemjot par samazinātu nodokļa apmēru noteiktai uzņēmumu grupai, būtiska uzmanība jāpievērš arī iespējai veikt tā efektīvu un kvalitatīvu kontroli, jo, ja tādu veikt ir apgrūtinoši un ir iespējams regulējumu apiet, var veidoties augsti nevienlīdzīgas konkurences riski, apdraudot godīgo tirgus spēlētāju konkurētspēju. Turklāt ir vērtējams, vai uzņēmumu izdalīšana grupās pēc noteiktiem kritērijiem pārlieki nesarežģītu nodokļu sistēmu, kam var būt dažāda veida negatīvas sekas⁷, kas tostarp var veicināt nevienlīdzīgu konkurenci.

Ņemot vērā Konkurences padomes secinājumus, Ekonomikas ministrijas (EM) ieskatā būtu piemērojama vienota PVN samazinātā likme visai nozarei.

Ņemot vērā to, ka ēdināšanas nozare joprojām nav atguvusies no Covid-19 pandēmijas izraisītajām sekām, kā arī to, ka  pirktspēja vēl nav pilnībā atguvusies no Krievijas īstenotās karadarbības Ukrainā izraisītā izejvielu cenu kāpuma, EM aicina vērtēt gan fiskālos instrumentus, gan nefiskālos instrumentus tēmēta valsts atbalsta sniegšanai, lai atbalstītu vietējo uzņēmējdarbību ēdināšanas un viesmīlības sfērā.

Tāpat, strādājot pie Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēm, kompleksi tiek skatīti nodokļu politikas jautājumi, tai skaitā gan darba spēka nodokļu konkurētspējas uzlabošana, gan PVN politikas jautājumi.

EM saskata pozitīvus ieguvumus no PVN samazinātās likmes noteikšanas tūrisma nozares konkurētspējas stiprināšanā un eksportspējas kāpumā. Tāpat saskata, ka PVN samazinātā likme veicinās ēdināšanas nozares attīstību, tādējādi palielinot tās konkurētspēju. PVN likmes samazināšana palīdzēs samazināt uzņēmumu skaitu, kuru pašu kapitāls ilgstoši ir negatīvs, jo uzņēmējiem radīsies iespēja ietaupītos līdzekļus ieguldīt pamatkapitālā. Pēc Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas datiem ēdināšanas nozarē ir salīdzinoši augsts darbaspēka izmaksu īpatsvars (~1/3 no apgrozījuma), arī VID dati par 2022. gadu liecina, ka lielāko nomaksāto nodokļu īpatsvaru sastāda tieši darbaspēka nodokļi⁸ . Mazinot darbaspēka nodokļu slogu, rezultātā ēdināšanas nozarei būtu papildu brīvie līdzekļi izmaksu segšanai vai ieguldījumiem attīstībā.

EM atzīmē, ka viena no EM prioritātēm ir elastīgas nodarbinātības veicināšana, lai darba devēji var viegli pielāgot darba apjomu un darbinieku skaitu atbilstoši pieprasījumam, tādējādi uzlabojot produktivitāti (elastīgi darba laiki un iespēja izmantot papildus darbaspēku laikos, kad pieprasījums ir augsts, var ļaut efektīvāk izmantot darbaspēku un resursus, kā arī nodrošina iespēju par samērīgām izmaksām apkalpot būtiski lielāku klientu skaitu atsevišķās nedēļas dienās vai pat stundās). EM uzskata, ka nepieciešams risināt minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes jautājumu. Darba devēji norādījuši, ka uzņēmumi saskaras ar lieku izmaksu slogu – darbinieks nostrādā mēnesi un pēc ceturkšņa noslēgšanas tiek saņemts aprēķins, ka jāpiemaksā sociālās iemaksas par ceturksni jeb 3 mēnešiem, jo darbinieks nav uzsācis darba attiecības citā darba vietā. Tāpat darba devēji norāda, ka, izsludinot vakances, ir gadījumi, kad tiek norādītas konkrētas personu grupas, piemēram, studenti līdz 24 gadu vecumam vai pensionāri, kas liecina, ka uzņēmējdarbībā ir pozīcijas, kurās ir nepieciešama nepilna darba laika nodarbinātība, ko šobrīd būtiski ierobežo likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 20.⁴ panta pirmajā daļā noteiktais minimālais obligāto iemaksu objekts (šobrīd minimālais obligāto iemaksu objekts ceturksnī ir trīs Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas 2024. gadā – 2100 euro).

Finanšu ministrijas ieskatā izvirzītais mērķis – elastīgas nodarbinātības veicināšana – nedrīkst prevalēt pār darbinieku sociālās drošības un sociālo garantiju jautājumiem, kuru risināšanai tika ieviests minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekts.

Par Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu par to, ka ēdināšanas nozares uzņēmumiem būtu jāslēdz līgums vai vienošanās ar Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju, ka samazinātā PVN likme tiktu piemērota uz trim gadiem atsevišķai ēdināšanas uzņēmumu grupai. Vienlaikus komisija šādu iniciatīvu atbalsta tādā gadījumā, ja nozare, izmantojot pamatotus argumentus, spēj pierādīt, ka lēmums pozitīvi ietekmē tās izaugsmi (rezultātā palielinās apgrozījums un tml.) un arī valsts kopējo ekonomisko attīstību. Līdzekļus, kas tiktu gūti no samazinātā PVN, uzņēmumiem būtu jānovirza sociālajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksai, kas veicinātu arī algu pieaugumu nozarē kopumā, atzīmējam turpmāk minēto.

Starp Finanšu ministriju un viesmīlības nozares pārstāvjiem 2018. gada 21. septembrī jau bija noslēgta vienošanās, lai sasniegtu šādus mērķus:

- veicinātu viesmīlības nozares tirgus sakārtošanu, nozares konkurētspēju reģionā un ilgtspējīgu attīstību;

- samazinātu nelegālo nodarbinātību viesmīlības nozarē;

- ierobežotu ēnu ekonomiku nozarē, izstrādājot nozares vispārējos atalgojuma principus.

Šīs vienošanās noteikto mērķu sasniegšanai Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija un Latvijas Restorānu biedrība apņēmās noslēgt viesmīlības nozares ģenerālvienošanos, kas nav izpildīts. Tādējādi, ņemot to vērā, kā arī sniegto viedokli uz Komisijas vēstulē uzdoto 1. jautājumu un nosacījumu, ar kuru Komisija atbalsta šādu iniciatīvu, Finanšu ministrija ir piesardzīga attiecībā uz iepriekš minētā līguma vai vienošanās noslēgšanu.

Par Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas identificēto problēmu ar nelegāliem uzņēmumiem, kas darbojas bez atļaujām (nereģistrējoties Pārtikas un veterinārajā dienestā), piemēram, ēdienu piegādē caur platformām Wolt un Bolt, un par Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lūgumu izvērtēt ierosinājumu vērst pamatsodu galvenokārt uz piegādātājiem, sniedzam šādu informāciju.
            Šobrīd nav iespējams dot viennozīmīgu vērtējumu par to, vai PVN likmes samazināšana sniegs redzamu un pozitīvu ēnu ekonomikas ierobežošanas samazinājumu ēdināšanas pakalpojumu jomā. Pozitīvais efekts no PVN likmes samazinājuma ir atkarīgs no dažādiem faktoriem, proti, uzņēmēju motivācijas atgriezties legālajā tirgū, nodokļu maksātāju saistību izpildes disciplīnas, ēdināšanas pakalpojumu cenu samazinājuma, kas stimulētu pircējus vairāk apmeklēt sabiedriskās ēdināšanas vietas. Tādējādi pirms lēmuma pieņemšanas par PVN likmes samazināšanu ir rūpīgi jāizvērtē visi iespējamie scenāriji un to ietekme uz valsts budžetu, lai rastu optimālo risinājumu nozares sekmīgai attīstībai un konkurētspējai.  
           Pārtikas aprites uzraudzības likuma (turpmāk – likums) 5. panta pirmā daļa noteic, ka pārtikas uzņēmums iesaistās pārtikas apritē, ja tas ir atzīts vai reģistrēts. Savukārt pārtikas uzņēmums atbilstoši likuma 1. panta 9. punktam ir jebkura persona, kura iesaistīta kādā no pārtikas aprites posmiem. Likuma 34. pants paredz soda veidus administratīviem pārkāpumiem pārtikas aprites jomā, nosakot, ka par iesaistīšanos pārtikas apritē bez uzņēmuma atzīšanas vai reģistrācijas piemēro naudas sodu fiziskajai personai no četrpadsmit līdz simt piecdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – no astoņdesmit līdz astoņsimt naudas soda vienībām.
          Zemkopības ministrija vērš uzmanību, ka likumā jau ir noteikta atbildība un soda veids, ko Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk – Dienests) piemēro, tādējādi ierosinājums sodīt tikai piegādātāju nebūtu atbalstāms. Turklāt Wolt un Bolt ir reģistrēti Dienesta uzņēmumu reģistrā, līdz ar to uzņēmumos tiek veiktas pārbaudes, tostarp arī kurjeru pārbaudes. 
          Lai samazinātu uzņēmumu un fizisku personu iesaistīšanos pārtikas apritē bez normatīvajos aktos noteiktās reģistrācijas vai atzīšanas, Dienests regulāri veic sludinājumu portālu un  sociālo mediju satura monitoringu, tostarp veicot pārbaudes pie juridiskām un fiziskām personām, ko veic dienestā izveidotā Informācijas analīzes un ātrās reaģēšanas daļa un teritoriālās pārvaldes. Dienests regulāri informē pārtikas tirgotājus par prasībām, kas jāievēro, iesaistoties pārtikas aprites jomā, kā arī par atbildību, kas iestājas, ja prasības netiek ievērotas. Dienests veic oficiālas pārbaudes arī pēc saņemtās informācijas no patērētājiem, minēto uzņēmumu darbiniekiem vai citām institūcijām par pārtikas aprites pārkāpumiem, tostarp nelegālām darbībām. Konstatējot personas vai uzņēmumus, kuri izplata pārtikas produktus tālpārdošanas vietnēs bez reģistrācijas vai atzīšanas, Dienests piemēro administratīvos sodus. 
          Lai pēc iespējas mazinātu iespēju nereģistrētu uzņēmumu iekļaušanai tālpārdošanas vietnēs, Dienests regulāri veic konsultācijas uzņēmējiem, tostarp skaidrojot par informācijas atlasi Dienesta mājaslapā un darbības kodiem. Dienests sadarbojas ar Wolt un Bolt pārstāvjiem, neskaidrību gadījumos apmainoties ar informāciju, kas saistīta ar nereģistrētu uzņēmumu iesaisti pārtikas apritē.
         Lai turpinātu darbu pie nelegālo uzņēmumu darbības samazināšanas, Dienests ir uzsācis sadarbību ar citu tālpārdošanas vietņu turētājiem, kuri nodrošina pārtikas produktu tirdzniecību, par iespēju tos reģistrēt kā pārtikas aprites uzņēmumus.

Attiecībā uz priekšlikumu ieviest PVN samazināto likmi ēdināšanas pakalpojumiem vēršam uzmanību, ka Direktīvā 2022/542⁹, ar kuru tika veikti grozījumi PVN direktīvā¹⁰ , atzīmēts, ka "ar precēm un pakalpojumiem, kam var piemērot samazinātas likmes, būtu jātiecas sniegt labumu galapatērētājam un sasniegt vispārējas nozīmes mērķus".

Papildus informējam, ka, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem¹¹ samazinot PVN likmi no 21 % uz 12 %, veidosies negatīva ietekme uz valsts budžeta ieņēmumiem 2025. gadā par 40,6 milj. euro, 2026. gadā par 47,8 milj. euro, 2027. gadā par 51,7 milj. euro¹². Novērtējumā ņemts vērā, ka salīdzinājumā ar bāzes scenāriju PVN likmes samazināšanas scenārijos cenas paliek nemainīgas, līdz ar to PVN likmes samazinājums neietekmē pieprasījumu pēc sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem, savukārt reālais pieprasījums pēc sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem vidējā termiņā pieaug vidēji par 5 % gadā.

¹ Darbaspēka izmaksas ietver atlīdzību darbiniekiem (tostarp darba algu naudā un natūrā, darba devēja sociālā nodrošinājuma iemaksas), profesionālās izglītības izmaksas un citus izdevumus (piemēram, izmaksas, kas saistītas ar darbinieku pieņemšanu darbā, izdevumus par darba apģērbu, kā arī darbaspēka nodokļus, ko uzskata par darbaspēka izmaksām, atņemot visas saņemtās subsīdijas). Šie darbaspēka izmaksu komponenti un to elementi ir definēti 2005. gada 21. oktobra Regulā (EK) Nr. 1737/2005.

² Nodokļu maksātāja kopējo bruto darba ienākumu (DDZ) īpatsvars no deklarētās kopējās darījumu vērtības (PVN deklarācijas 40. rinda) ir 20 % un vairāk š. g. martā.

³ Tā kā pēc iesniegtā nodokļu maksātāju pamatdarbības veida nav iespējams identificēt detalizētu darbības sfēru, tad, lai atlasītu nodokļu maksātājus, kuru ēdināšanas pakalpojumu nozares darbība varētu būt saistīta ar ātro ēdināšanu, tie tika identificēti, meklētājā izmantojot atslēgas vārdus (piemēram, picērijas, kebabnīcas, burgernīcas, beķerejas).

⁴ Nodokļu maksātāji, kuri nav reģistrējušies PVN maksātāju reģistrā un izņemot neaktīvos nodokļu maksātājus un tos, kuriem nav piešķirts reitings.

⁵ 78,2 % nodokļu maksātājiem ir piešķirts reitings.

⁶ Komisijas paziņojums par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/C 262/01).

⁷ Ebrill, L. P., Keen, M., & Perry, V. J. Rate Differentiation. In The Modern VAT. USA: International Monetary Fund.

⁸ Pieejams: https://www.vid.gov.lv/lv/nozaru-vizualizacija

⁹ Eiropas Savienības Padomes 2022. gada 5. aprīļa Direktīva 2022/542, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK un Direktīvu (ES) 2020/285 attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa likmēm.

¹⁰ Eiropas Savienības Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu.

¹¹ Neiekļaujot alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu piegādi.

¹² 2024. gada aprīļa novērtējums.