Noteikumi

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības fondu
2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma
19. panta 6. un 13. punktu

I.Vispārīgie jautājumi

Noteikumi nosaka:

1.1.

kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 4.2. prioritātes "Izglītība, prasmes un mūžizglītība" 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vienlīdzīgu piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības, mācību un mūžizglītības jomā, attīstot pieejamu infrastruktūru, tostarp, veicinot noturību izglītošanā un mācībās attālinātā un tiešsaistes režīmā" 4.2.1.8. pasākuma "Augstskolu studiju vides modernizācija" (turpmāk – pasākums) pirmo projektu iesniegumu atlases kārtu (turpmāk – pirmā kārta) un otro projektu iesniegumu atlases kārtu (turpmāk – otrā kārta);

1.2.

pasākuma mērķi;

1.3.

pasākumam un pasākuma pirmajai un otrajai kārtai plānoto un pieejamo finansējumu un nacionālā līdzfinansējuma likmi;

1.4.

prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam, finansējuma saņēmējam un sadarbības partneriem;

1.5.

atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;

Pasākuma mērķis ir nodrošināt augstākās izglītības iestāžu – augstskolu un koledžu – STEAM (Science, Technology, Engineering, Arts and Mathematics – zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, mākslas, matemātika), tai skaitā radošo industriju un medicīnas (turpmāk – STEAM), studiju vides modernizēšanu un industrijai atbilstošo tehnoloģiju ieviešanu studiju procesā.

Pasākuma mērķa grupa ir šo noteikumu 13. un 23. punktā minētās augstākās izglītības iestādes, to studējošie un akadēmiskais personāls.

Pasākuma atbildīgās iestādes funkcijas pilda Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).

Pasākuma ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 33 090 01 euro (tai skaitā elastības finansējums – 5 219 131 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 28 126 500 euro (tai skaitā elastības finansējums – 4 436 262 euro) un valsts budžeta līdzfinansējums – 4 963 501 euro (tai skaitā elastības finansējums – 782 869 euro).

Projektu iesniegumos pasākuma īstenošanai kopējo pieejamo finansējumu plāno ne vairāk kā 27 870 870 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu – 23 690 238 euro apmērā un valsts budžeta līdzfinansējumu – 4 180 632 euro apmērā.

Maksimālais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmērs nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējā attiecināmā finansējuma. Pārējo finansējumu – ne mazāk kā 15 procentus no kopējā projekta attiecināmā finansējuma – veido valsts budžeta līdzfinansējums.

Atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu var ierosināt no 2026. gada 1. janvāra palielināt pasākumam pieejamo kopējo finansējumu līdz šo noteikumu 5. punktā minētajam finansējuma apmēram.

Pasākumu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā divu atlases kārtu ietvaros. Projekta iesnieguma iesniegšanu izsludina vienu reizi par visu pirmajai un otrajai kārtai pieejamo finansējumu.

10.

STEAM studiju programma šo noteikumu izpratnē ir augstākās izglītības studiju programma, kura saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Latvijas izglītības klasifikāciju ietilpst:

10.1.

izglītības tematiskajā grupā:

10.1.1.

dabaszinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas;

10.1.2.

inženierzinātnes, ražošana un būvniecība;

10.1.3.

lauksaimniecība;

10.2.

izglītības tematiskajā jomā:

10.2.1.

mākslas;

10.2.2.

veselības aprūpe (izņemot izglītības programmu kopu kosmetoloģija);

10.2.3.

vides zinātne.

11.

Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu pasākuma pirmās un otrās kārtas ietvaros piešķir granta veidā.

12.

Pasākuma ietvaros līdz 2029. gada 30. jūnijam sasniedzami šādi rādītāji:

12.1.

iznākuma rādītājs – jaunu vai modernizētu izglītības iestāžu klašu ietilpība – vismaz 6589 studējošie;

12.2.

rezultāta rādītājs – jauno vai modernizēto izglītības iestāžu lietotāju skaits gadā – vismaz 9000 studējošie.

II.Pirmās kārtas īstenošanas nosacījumi

13.

Pasākuma pirmās kārtas projekta iesniedzējs, kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas un pēc veiktajiem grozījumiem esošajā vienošanās par projekta īstenošanu ir finansējuma saņēmējs, ir valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi”, kas projektu realizē ar sadarbības partneri – Latvijas Kultūras akadēmiju.

14.

Pirmajai kārtai plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 1 728 898 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 1 469 563 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 259 335 euro.

15.

Pirmajā kārtā šo noteikumu 13. punktā noteiktā finansējuma saņēmēja projekta iesniegumam atkārtota atlase nav jāveic, ņemot vērā, ka Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014. – 2020.gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 5.6.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu” projekta (turpmāk - projekts 5.6.1.) 2. posms atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060 (turpmāk – Regula (ES) 2021/1060), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai, 118.a pantam.

16.

Pirmās kārtas projekta iesniedzējs, balstoties uz 5.6.1. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros uzsāktā projekta iesniegumā norādīto informāciju, iesniedz projekta iesniegumu Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā atbilstoši sadarbības iestādes norādījumiem. Projekta iesniedzējs pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē grozījumus sadarbības līgumā saskaņo pirmās kārtas ietvaros ar Kultūras ministriju.

17.

Šo noteikumu 13. punktā minētais projekta iesniedzējs slēdz sadarbības līgumu ar šo noteikumu 13. punktā minēto sadarbības partneri, kontrolē sadarbības līguma izpildi un novērš dubultā finansējuma riskus.

18.

Pasākuma pirmās kārtas ietvaros līdz 2026. gada 31. oktobrim sasniedzami šādi rādītāji:

18.1.

rezultāta rādītājs – jauno vai modernizēto izglītības iestāžu lietotāju skaits gadā – vismaz 235 studējošie;

18.2.

iznākuma rādītājs – jaunu vai modernizētu izglītības iestāžu telpu ietilpība – vismaz 235 studējošie;

18.3.

nacionālie rādītāji:

18.3.1.

pilsētas teritorijās izveidota vai atjaunota sabiedriskā telpa – 1019 m 2;

18.3.2.

pilsētā uzceltas vai atjaunotas publiskās ēkas vai komercēkas – 1667 m 2;

18.3.3.

atjaunoto, izveidoto un pārbūvēto sabiedrisko objektu un infrastruktūras objektu skaits – divi objekti.

19.

Pasākuma pirmās kārtas ietvaros ir atbalstāmas šādas darbības:

19.1.

Projekta 5.6.1. otrā posma būvdarbu veikšana, autoruzraudzības un būvuzraudzības nodrošināšana;

19.2.

Projekta 5.6.1. interjera projekta īstenošana, tai skaitā interjera projekta izstrāde, mēbeļu un interjera elementu iegāde.

20.

Pasākuma pirmās kārtas ietvaros finansējuma saņēmējam ir attiecināmi šādi izmaksu veidi:

20.1.

Projekta 5.6.1. otrā posma būvdarbu veikšanas, autoruzraudzības un būvuzraudzības nodrošināšanas izmaksas;

20.2.

Projekta 5.6.1. interjera projekta īstenošana, tai skaitā interjera projekta izstrāde, mēbeļu un interjera elementu iegādes izmaksas.

21.

Pasākuma pirmās kārtas ietvaros finansējuma saņēmējam izmaksas ir attiecināmas no 2024. gada 1. janvāra, ja tās atbilst šajos noteikumos minētajām izmaksu pozīcijām.

22.

Pasākuma pirmās kārtas finansējuma saņēmēji īsteno projektus, kas nav saistīti ar saimnieciskās darbības veikšanu, ievērojot sekojošo:

22.1.

lai atbalsts pirmās kārtas projekta īstenošanai netiktu kvalificēts kā komercdarbības atbalsts, projekta īstenošanas rezultātā ieņēmumu un izdevumu attiecība atbalstītajā objektā ir mazāka par 50 % no kultūras jomas pakalpojumu sniedzēja gada budžeta atbalstītajā objektā;

22.2.

ja pašu ieņēmumi atbalstītajā objektā ir lielāki par 50 % no kultūras jomas pakalpojumu sniedzēja gada budžeta, tad projektam ir saimniecisks raksturs, tomēr tas nav kvalificējams kā atbalsts komercdarbībai, ja projektam nav ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību Eiropas Savienības iekšējā tirgū, ko vērtē atbilstoši kādam no šādiem kritērijiem:

22.2.1.

85 % un vairāk no visiem studējošajiem atbalstītajā objektā gadā ir Latvijas iedzīvotāji;

22.2.2.

studijas pārsvarā notiek latviešu valodā;

22.2.3.

objekts netiek plaši reklamēts ārpus Latvijas teritorijas, tai skaitā netiek veiktas starptautiskas mārketinga aktivitātes un citas darbības pārrobežu reklāmas jomā.

III.Otrās kārtas īstenošanas nosacījumi

23.

Pasākuma otrās kārtas projekta iesniedzēji, kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas ir finansējuma saņēmēji, ir šādas augstākās izglītības iestādes, savukārt attiecīgās aģentūras ir sadarbības partneri:

23.1.

Daugavpils Universitāte – ar Daugavpils Universitātes aģentūru "Daugavpils Universitātes Daugavpils medicīnas koledža";

23.2.

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija;

23.3.

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte – ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes aģentūru "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža";

23.4.

Latvijas Mākslas akadēmija;

23.5.

Latvijas Universitāte – ar Latvijas Universitātes aģentūru "Latvijas Universitātes Rīgas 1. medicīnas koledža", ar Latvijas Universitātes aģentūru “Latvijas Universitātes P.Stradiņa medicīnas koledža” un Latvijas Universitātes aģentūru “Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledža;

23.6.

Rīgas Stradiņa universitāte – ar Rīgas Stradiņa universitātes aģentūru “Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledža;

23.7.

Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija;

23.8.

Rīgas Tehniskā universitāte – ar Rīgas Tehniskās universitātes aģentūru "Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas Jūrniecības koledža" un Rīgas Tehniskās universitātes aģentūru "Rīgas Tehniskās universitātes Olaines Tehnoloģiju koledža";

23.9.

Ventspils Augstskola;

23.10.

Vidzemes Augstskola;

23.11.

Rīgas Celtniecības koledža;

23.12.

Rīgas Tehniskā koledža.

24.

Otrajai kārtai plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 31 361 103 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 26 656 937 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 4 704 166 euro.

25.

Projektu iesniegumos pasākuma otrās kārtas īstenošanai kopējo pasākumam pieejamo finansējumu plāno ne vairāk kā 26 141 972 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 22 220 675 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 3 921 297 euro.

26.

Otrās kārtas ietvaros paredzēts atbalsts augstākās izglītības iestāžu studiju vides modernizēšanai, tostarp, studiju vides un infrastruktūras modernizācijai, tai skaitā mācību līdzekļu un materiāltehniskās bāzes atjaunināšanai STEAM studiju programmās.

27.

Projekta iesniedzēji otrās kārtas ietvaros sagatavo un saskaņā ar projektu iesniegumu atlases nolikuma prasībām iesniedz projekta iesniegumu sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas elektronisko vidi. Projekta iesniedzējs var iesniegt sadarbības iestādē projekta iesniegumu, ja ir saņēmis Izglītības un zinātnes ministrijas un nozares ministrijas (ja attiecināms) saskaņojumu par šo noteikumu 56. punktā minēto augstākās izglītības iestādes Infrastruktūras attīstības plānu.

28.

Šo noteikumu 23. punktā minētie projektu iesniedzēji pasākuma otrās kārtas ietvaros katrs iesniedz vienu projekta iesniegumu atbilstoši šo noteikumu 31. punktā minētajam finansējumam.

29.

Šo noteikumu 23.1., 23.3., 23.5., 23.6. un 23.8. apakšpunktā minētie projekta iesniedzēji un sadarbības partneri pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē slēdz sadarbības līgumu atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā. Kontrolē sadarbības līgumu izpildi un novērš dubultā finansējuma riskus, līgumā paredz pušu sadarbības pamatprincipus, tiesības, pienākumus un atbildību un iekļauj vismaz šādus saturiskās un finansiālās sadarbības nosacījumus:

29.1.

sadarbības partnera īstenojamās atbalstāmās darbības un sasniedzamie rādītāji;

29.2.

maksājumu veikšanas kārtība šo noteikumu 34. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai un izmaksu segšanai;

29.3.

dokumentu, pārskatu un citas informācijas aprites un glabāšanas kārtība.

30.

Pasākuma otrās kārtas ietvaros katram projekta iesniedzējam plānotais kopējais attiecināmais finansējums nepārsniedz:

30.1.

Daugavpils Universitātei – 1 046 377 euro (tai skaitā Daugavpils Universitātes aģentūrai "Daugavpils Universitātes Daugavpils medicīnas koledža" – 313 286 euro);

30.2.

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijai – 521 308 euro;

30.3.

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātei – 2 942 512 euro (tai skaitā Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes aģentūrai "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža" – 89 851 euro);

30.4.

Latvijas Mākslas akadēmijai – 626 573 euro;

30.5.

Latvijas Universitātei – 9 522 029 euro (tai skaitā Latvijas Universitātes aģentūrai "Latvijas Universitātes Rīgas 1. medicīnas koledža" – 890 987 euro; Latvijas Universitātes P.Stradiņa medicīnas koledžai – 1 092 743 euro; Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledžai – 1 162 919 euro);

30.6.

Rīgas Stradiņa universitātei – 5 540 283 euro (tai skaitā Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledžai – 913 543 euro);

30.7.

Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai – 497 499 euro;

30.8.

Rīgas Tehniskajai universitātei – 9 026 660 euro (tai skaitā Rīgas Tehniskās universitātes aģentūrai "Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas Jūrniecības koledža" – 293 236 euro; Rīgas Tehniskās universitātes aģentūrai "Rīgas Tehniskās universitātes Olaines Tehnoloģiju koledža" – 46 868 euro);

30.9.

Ventspils Augstskolai – 258 023 euro;

30.10.

Vidzemes Augstskolai – 420 180 euro;

30.11.

Rīgas Celtniecības koledžai – 362 159 euro;

30.12.

Rīgas Tehniskajai koledžai – 597 500 euro.

31.

Pasākuma otrās kārtas ietvaros katram projekta iesniedzējam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums līdz 2026. gada 31. decembrim nepārsniedz:

31.1.

Daugavpils Universitātei – 872 238 euro (tai skaitā Daugavpils Universitātes aģentūrai "Daugavpils Universitātes Daugavpils medicīnas koledža" – 261 149 euro);

31.2.

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijai – 434 552 euro;

31.3.

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātei – 2 452 817 euro (tai skaitā Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes aģentūrai "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža" – 74 898 euro);

31.4.

Latvijas Mākslas akadēmijai – 522 298 euro;

31.5.

Latvijas Universitātei – 7 937 368 euro (tai skaitā Latvijas Universitātes aģentūrai "Latvijas Universitātes Rīgas 1. medicīnas koledža" – 742 708 euro; Latvijas Universitātes P.Stradiņa medicīnas koledžai – 910 888 euro; Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledžai – 969 386 euro);

31.6.

Rīgas Stradiņa universitātei – 4 618 266 euro (tai skaitā Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledžai – 761 511 euro);

31.7.

Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai – 414 705 euro;

31.8.

Rīgas Tehniskajai universitātei – 7 524 439 euro (tai skaitā Rīgas Tehniskās universitātes aģentūrai "Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas Jūrniecības koledža" – 244 436 euro; Rīgas Tehniskās universitātes aģentūrai "Rīgas Tehniskās universitātes Olaines Tehnoloģiju koledža" – 39 068 euro);

31.9.

Ventspils Augstskolai – 215 082 euro;

31.10.

Vidzemes Augstskolai – 350 253 euro;

31.11.

Rīgas Celtniecības koledžai – 301 888 euro;

31.12.

Rīgas Tehniskajai koledžai – 498 064 euro.

32.

Ja atbildīgā iestāde šo noteikumu 8. punktā minētajā gadījumā palielina pasākumam pieejamo kopējo finansējumu, šo noteikumu 23. punktā minētajiem finansējuma saņēmējiem palielina pieejamo kopējo attiecināmo finansējumu līdz šo noteikumu 30. punktā minētajam apmēram, atbilstoši grozot vienošanos par projekta īstenošanu.

33.

Pasākuma otrās kārtas ietvaros līdz 2029. gada 30. jūnijam sasniedzami šādi rādītāji:

33.1.

iznākuma rādītājs – jaunu vai modernizētu augstākās izglītības iestāžu telpu ietilpība – vismaz 6354 studējošie;

33.1.1.

Daugavpils Universitātei (tai skaitā Daugavpils Universitātes aģentūrai "Daugavpils Universitātes Daugavpils medicīnas koledža") – vismaz 218 studējošie;

33.1.2.

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijai – vismaz 109 studējošie;

33.1.3.

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātei (tai skaitā Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes aģentūrai "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža") – vismaz 613 studējošie;

33.1.4.

Latvijas Mākslas akadēmijai – vismaz 130 studējošie;

33.1.5.

Latvijas Universitātei (tai skaitā Latvijas Universitātes aģentūrai "Latvijas Universitātes Rīgas 1. medicīnas koledža"; Latvijas Universitātes aģentūrai "Latvijas Universitātes P.Stradiņa medicīnas koledža" un Latvijas Universitātes aģentūrai "Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledža") – vismaz 1984 studējošie;

33.1.6.

Rīgas Stradiņa universitātei – (tai skaitā Rīgas Stradiņa universitātes aģentūrai "Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledža") – vismaz 1154 studējošie;

33.1.7.

Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai – vismaz 104 studējošais;

33.1.8.

Rīgas Tehniskajai universitātei (tai skaitā Rīgas Tehniskās universitātes aģentūrai "Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas Jūrniecības koledža" un Rīgas Tehniskās universitātes aģentūrai "Rīgas Tehniskās universitātes Olaines Tehnoloģiju koledža") – vismaz 1881 studējošie;

33.1.9.

Ventspils Augstskolai – vismaz 54 studējošie;

33.1.10.

Vidzemes Augstskolai – vismaz 88 studējošie;

33.1.11.

Rīgas Celtniecības koledžai – vismaz 75 studējošie;

33.1.12.

Rīgas Tehniskajai koledžai – vismaz 124 studējošie;

33.2.

rezultāta rādītājs – jauno vai modernizēto augstākās izglītības iestāžu lietotāju skaits gadā – vismaz 8765 studējošie, tai skaitā:

33.2.1.

Daugavpils Universitātei (tai skaitā Daugavpils Universitātes aģentūrai "Daugavpils Universitātes Daugavpils medicīnas koledža") – vismaz 293 studējošie;

33.2.2.

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijai – vismaz 146 studējošie;

33.2.3.

33.2.4.

Latvijas Mākslas akadēmijai – vismaz 175 studējošie;

33.2.5.

33.2.6.

Rīgas Stradiņa universitātei – (tai skaitā Rīgas Stradiņa universitātes aģentūrai "Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledža") – vismaz 1549 studējošie;

33.2.7.

Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai – vismaz 139 studējošie;

33.2.8.

33.2.9.

Ventspils Augstskolai – vismaz 72 studējošie;

33.2.10.

Vidzemes Augstskolai – vismaz 117 studējošie;

33.2.11.

Rīgas Celtniecības koledžai – vismaz 101 studējošais;

33.2.12.

Rīgas Tehniskajai koledžai – vismaz 167 studējošie.

34.

Pasākuma otrās kārtas ietvaros ir atbalstāmas šādas darbības:

34.1.

augstākās izglītības iestāžu telpu infrastruktūras, tai skaitā informācijas un sakaru tehnoloģiju infrastruktūras, modernizēšana, primāri paredzot tādu investīciju īstenošanu, kas ir vērstas uz mācību vides un aprīkojuma modernizāciju, dažādu tehnoloģisko risinājumu ieviešanu, vienlaikus neizslēdzot arī būvniecības risinājumus uzlabojumu un pielāgojumu īstenošanai, lai modernizētu STEAM studiju programmas;

34.2.

iekārtu, aprīkojuma, aparatūras, uzskates un tehnisko līdzekļu, datortehnikas, tehnoloģiju, materiālu, inventāra un instrumentu iegāde, kas nepieciešama STEAM studiju programmu īstenošanai;

34.3.

informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu ieviešana izglītības procesā, tai skaitā e-studiju attīstība, dažādu e-izglītības risinājumu izveide izglītības procesa īstenošanai (e-izglītības rīki mācību personalizēšanai un atgriezeniskās saiknes iegūšanai; virtuālās realitātes vides, simulācijas un modelēšanas rīki, datos balstītas izglītības attīstība (mākslīgais intelekts, lielie dati);

34.4.

projekta vadības un projekta īstenošanas nodrošināšana otrās kārtas ietvaros;

34.5.

komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi par projekta īstenošanu.

35.

Pasākuma otrās kārtas ietvaros finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim attiecināmi šādi izmaksu veidi:

35.1.

tiešās attiecināmās izmaksas;

35.2.

netiešās attiecināmās izmaksas.

36.

Šo noteikumu 35.1. apakšpunktā minētās tiešās attiecināmās izmaksas ietver šādas izmaksu pozīcijas:

36.1.

projekta vadības personāla izmaksas, izņemot virsstundas, šo noteikumu 34.4. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai;

36.2.

projekta iesniegumu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, kas radušās uz uzņēmuma vai pakalpojuma līguma pamata:

36.2.1.

mācību iekārtu, aprīkojuma un tehnoloģiju plānu un specifikāciju, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu specifikāciju izstrādes izmaksas;

36.2.2.

projekta izmaksu un ieguvumu analīzes izmaksas;

36.2.3.

ar būvniecību saistītas izmaksas šo noteikumu 34.1. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai:

36.2.3.1.

būvprojekta, tai skaitā būvprojekta minimālā stadijā, izstrādes vai aktualizēšanas izmaksas;

36.2.3.2.

neatkarīgas būvekspertīžu veikšanas un tehniskās apsekošanas izmaksas, tai skaitā neatkarīgas būvprojekta ekspertīzes un energosertifikācijas veikšanas izmaksas;

36.2.3.3.

būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas;

36.3.

būvniecības izmaksas šo noteikumu 34.1. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai:

36.3.1.

būvdarbu izmaksas (tajā skaitā būves atjaunošana, pārbūve vai restaurācija, ja nepieciešams, jaunas ēkas būvniecība, telpu pielāgošana aprīkojuma un aparatūras uzstādīšanai un darbībai, infrastruktūras objektu pielāgošana);

36.3.2.

būvobjekta teritorijas labiekārtošanas izmaksas;

36.3.3.

izmaksas, kas saistītas ar ēkas nodošanu ekspluatācijā, ja tās nav paredzētas līgumā par būvdarbu veikšanu;

36.4.

pamatlīdzekļu – iekārtu, aparatūras, mēbeļu, kas nepieciešami STEAM studiju programmu īstenošanai, datortehnikas, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu iegādes vai izveides izmaksas šo noteikumu 34.2. un 34.3. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;

36.5.

šo noteikumu 36.4. apakšpunktā minēto pamatlīdzekļu piegādes, uzstādīšanas, testēšanas un apkalpojošā personāla instruktāžas izmaksas, kas nav uzturēšanas izmaksas un kas ir saistītas ar ilgtermiņa ieguldījumu sagatavošanu izmantošanai paredzētajiem mērķiem līdz to nodošanai ekspluatācijā;

36.6.

materiālu, inventāra, mēbeļu, instrumentu, laboratorijas preču, ķimikāliju iegādes izmaksas šo noteikumu 34.2. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai;

36.7.

jaunradītu darba vietu vai gadījumā, ja esošo darba vietu aprīkojums ir nolietojies un tiek norakstīts, finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim nepieciešamā aprīkojuma, tai skaitā biroja mēbeļu un tehnikas, datorprogrammu un licences iegādes vai īres izmaksas, tai skaitā aprīkojuma uzturēšanas un remonta izmaksas, ne vairāk kā 3000 euro vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā, ja projekta vadības vai īstenošanas personāls ir nodarbināts projektā uz darba līguma pamata. Ja projekta vadības vai īstenošanas personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku vai daļlaiku, jaunradītas darba vietas aprīkojuma iegādes vai īres izmaksas ir attiecināmas proporcionāli darba slodzes procentuālajam sadalījumam un nodarbinātā iesaistes periodam projektā;

36.8.

finansējuma saņēmējam pakalpojumu izmaksas horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" darbību īstenošanai, tai skaitā zīmju valodas tulku, vieglās valodas tulkošanas, reāllaika transkripcijas, subtitru nodrošināšanai semināru, konferenču un komunikācijas pasākumu dalībniekiem;

36.9.

projekta komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas izmaksas finansējuma saņēmējam šo noteikumu 34.5. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai;

36.10.

pārējās projekta īstenošanas pakalpojumu faktiski radušās, identificējamas un pārbaudāmas izmaksas, kas ir samērīgas, pamatotas un saistītas ar šo noteikumu 34. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanu un nepieciešamas pasākuma mērķa sasniegšanai, tai skaitā materiālo aktīvu demontāžas un pārvietošanas izmaksas, un ir radušās pasākuma īstenošanas laikā.

37.

Plānojot šo noteikumu 34.4. apakšpunktā minētās otrās kārtas projekta vadības personāla izmaksas, ievēro šādus nosacījumus:

37.1.

finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projekta vadības personāls uz darba līguma pamata ir nodarbināts projektā normālo darba laiku vai nepilnu darba laiku ne mazāk kā 30 procentu apmērā no normālā darba laika, attiecīgi veicot darba laika uzskaiti par veiktajām funkcijām un nostrādāto laiku. Ja personāla iesaiste projektā ir nodrošināta saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu, attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze;

37.2.

attiecībā uz projekta vadības personāla izmaksu apmēru ievēro šādus ierobežojumus:

37.2.1.

projektiem ar tiešajām attiecināmajām izmaksām virs 5 000 000 euro maksimālais ierobežojums ERAF daļai tiešajām projekta vadības personāla izmaksām ir līdz 84 787 euro kalendārajā gadā;

37.2.2.

projektiem ar tiešajām attiecināmajām izmaksām līdz 5 000 000 euro (ieskaitot) ierobežojumu aprēķina pie minimālo izmaksu bāzes 34 422 euro kalendārajā gadā, pieskaitot 0,64 procentus no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām, neieskaitot tiešās projekta vadības personāla izmaksas, un summu reizinot ar projekta ilgumu gados.

37.2.3.

par nepilnu kalendāra gadu fiksēto summu aprēķina proporcionāli projekta mēnešu skaitam.

38.

Pasākuma otrās kārtas ietvaros izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst šajos noteikumos minētajām izmaksu pozīcijām un ir radušās, sākot ar šo noteikumu spēkā stāšanās dienu, izņemot šo noteikumu 36.2.1. , 36.2.2., 36.2.3.1. un 36.2.3.2. apakšpunktā minētās izmaksas, kas ir attiecināmas ar 2024. gada 1. janvāri. Finansējumu nepiešķir pabeigtām darbībām.

39.

Plānojot šo noteikumu 36.2.3.1. un 36.2.3.3. apakšpunktā minētās izmaksas, finansējuma saņēmējs nodrošina, ka to kopsumma nepārsniedz 10 procentus no būvdarbu līguma izmaksām un kopā ar šo noteikumu 36.2. minētajām izmaksām – 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

40.

Pasākuma otrās kārtas ietvaros projektus īsteno saskaņā ar noslēgto vienošanos vai līgumu par projekta īstenošanu, bet ne vēlāk kā līdz 2029. gada 30. jūnijam.

41.

Pasākuma otrās kārtas finansējuma saņēmēji īsteno projektus, kas nav saistīti ar saimnieciskās darbības veikšanu, ievērojot sekojošo:

41.1.

lai atbalsts projekta īstenošanai netiktu kvalificēts kā komercdarbības atbalsts, projekta īstenošanas rezultātā attīstītajā infrastruktūrā pamatlīdzekļu un ilgtermiņa ieguldījumu amortizācijas periodā ir pieļaujams veikt papildinošu saimniecisko darbību 20 procentu apmērā no infrastruktūras gada jaudas platības, laika vai finanšu izteiksmē un ir pieļaujams sniegt papildpakalpojumus. Ar papildinošu saimniecisko darbību saprot darbības, kas ir tieši saistītas ar infrastruktūras ekspluatāciju un ir tai nepieciešamas vai nesaraujami saistītas ar tās galveno ar saimniecisko darbību nesaistīto izmantojumu, patērējot tādu pašu resursu (piemēram, materiāli, aprīkojums, darbaspēks, pamatkapitāls) apjomu kā ar saimniecisko darbību nesaistītajām darbībām. Ar papildpakalpojumiem saprot tādus pakalpojumus infrastruktūrā, kurus galvenokārt izmanto tikai ar saimniecisko darbību nesaistītai darbībai un kuriem pašiem par sevi nav ietekmes uz tirdzniecību un konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū;

41.2.

sadarbības iestāde reizi gadā atbilstoši atbildīgās iestādes izstrādātajai metodikai projekta infrastruktūras amortizācijas periodā pārbauda veikto investīciju atbilstību šo noteikumu 41.1. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem;

41.3.

Ja tiek konstatēts, ka ir pārsniegts šo noteikumu 41.1. apakšpunktā minētais 20 procentu apjoms, finansējuma saņēmējam proporcionāli tai gada jaudas laika izteiksmē daļai, par kuru kopumā ir konstatēts pārkāpums, ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei projekta ietvaros saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem par attiecīgo gadu, kurā pārsniegts šo noteikumu 41.1. apakšpunktā minētais 20 procentu apjoms gada jaudas laika izteiksmē saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV un V nodaļu nosacījumiem.

IV.Pasākuma īstenošanas nosacījumi

42.

Finansējuma saņēmēji nodrošina projekta īstenošanas finanšu plūsmas un darbību veidu skaidru nodalīšanu no citu finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera darbību finanšu plūsmām un darbību veidiem, tai skaitā nodrošina dubultā finansējuma neiestāšanos un nepārklāšanos ar citiem valsts un ārvalstu finanšu instrumentiem.

43.

Pasākuma atbalstāmo darbību ietvaros ir attiecināms pievienotās vērtības nodoklis tiešajām attiecināmajām izmaksām atbilstoši Regulas (ES) 2021/1060 64. panta 1. punkta "c" apakšpunktā minētajiem nosacījumiem:

43.1.

darbībām, kuru kopējās izmaksas ir mazākas nekā 5 000 000 EUR (ieskaitot PVN);

43.2.

darbībām, kuru kopējās izmaksas ir vismaz 5 000 000 EUR (ieskaitot PVN) gadījumos, kad tas nav atgūstams saskaņā ar PVN reglamentējošiem valsts tiesību aktiem.

44.

Pasākuma otrās kārtas ietvaros ieguldījumus var veikt infrastruktūrā, ja tā ir projekta iesniedzēja īpašumā vai tā ir valsts vai atvasinātas publiskas personas manta, kas ir projekta iesniedzēja valdījumā vai lietojumā uz termiņu, kas nav īsāks par pieciem gadiem pēc noslēguma maksājuma veikšanas. Valdījuma vai lietošanas tiesības ir reģistrētas Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā.

45.

Informācijas komunikācijas tehnoloģiju ieguldījumu gadījumā nepieciešams pārliecināties, vai ieguldījumi plānoti publiskās pārvaldes īpašumā esošajos digitālajos risinājumos, t.sk. īpašumā atrodas pirmkodi, intelektuālā īpašuma tiesības, t.sk. risinājuma modificēšanas tiesības, lai novērstu gadījumus, kad tiek kropļota konkurence, veicot publiskus ieguldījumus kāda konkrēta komersanta īpašumā.

46.

Finansējuma saņēmējs nodrošina šādu prasību ievērošanu būvdarbu iepirkuma dokumentācijas sagatavošanā:

46.1.

paredz kārtību, kā rīkoties gadījumos, kad piedāvātā līgumcena pārsniedz plānoto līgumcenu;

46.2.

būvdarbu līgumā iekļauj preventīvus pasākumus izmaksu sadārdzinājuma riska novēršanai.

47.

Ja projekta īstenošanas gaitā radies izmaksu sadārdzinājums, pirmās un otrās kārtas finansējuma saņēmēji sedz to no saviem līdzekļiem.

48.

Pasākuma ietvaros atbalstu sniedz, ja projekta izmaksu un ieguvumu analīze pamato projekta finanšu ilgtspēju un sociālekonomisko atdevi. Izmaksu un ieguvumu analīzi veic, ievērojot šādus nosacījumus:

48.1.

projekta dzīves cikls ir 15 gadi;

48.2.

finansiālo un ekonomisko diskonta likmi nosaka atbilstoši aktuālajām makroekonomikas prognozēm;

48.3.

finanšu plūsmas aprēķinos ietver:

48.3.1.

projekta ieņēmumu un sociālekonomisko ieguvumu (monetārā izteiksmē) prognozes, ko pamato pastāvošo cenu līmeņa analīze, pieprasījuma un piedāvājuma analīze, konkurentu analīze un nozares attīstības prognozes;

48.3.2.

projekta investīciju un izdevumu prognozes, tai skaitā detalizēta izmaksu identifikācija, ko pamato izmaksu līmeņa analīze un turpmākās dinamikas prognoze;

48.3.3.

detalizētu un pamatotu investīciju plānu, kas ietver tehnisko priekšlikumu vai tehnisko plānu, iekārtu un aprīkojuma tirgus cenu analīzi;

48.3.4.

detalizētu finansēšanas plānu, tai skaitā kredīta saņemšanas un atmaksāšanas plānu, kurā ietverts procentu maksājumu aprēķins, ja plānots piesaistīt īstermiņa vai ilgtermiņa kredītu.

48.4.

ievēro šādus horizontālos principus un otrās kārtas ietvaros uzkrāj datus par projekta ietekmi uz horizontālo principu īstenošanu (ja attiecināms):

48.5.

finanšu plūsmas aprēķinus (investīcijas, ieņēmumus, sociālekonomiskos ieguvumus (monetārā izteiksmē) un izdevumus) pamato aktuālajai tirgus situācijai atbilstoši pieņēmumi;

48.6.

finanšu plūsmas prognozes pamato neatkarīgu trešo personu sagatavoti un publiski pieejami statistikas dati;

48.7.

finansējuma saņēmējs ņem vērā ne tikai šī pasākuma ietvaros veiktās investīcijas, bet arī Eiropas Savienības atveseļošanas un noturības mehānisma (turpmāk – Atveseļošanas fonds) ietvaros finansētā Latvijas Atveseļošanās un noturības plāna 5.2. reformu un investīciju virziena "Augstskolu pārvaldības modeļa maiņas nodrošināšana" 5.2.1.r. reformas "Augstākās izglītības un zinātnes izcilības un pārvaldības reforma" 5.2.1.1.i. investīcijas "Pētniecības, attīstības un konsolidācijas granti" otrās kārtas "Konsolidācijas un pārvaldības izmaiņu ieviešanas granti" ietvaros veiktās vai plānotās investīcijas, aprēķinot abu projektu sociālekonomisko atdevi un pamatojot to finansiālo ilgtspēju (ja attiecināms), kā arī citu finanšu instrumentu investīcijās plānoto darbību sinerģiju un demarkāciju ar Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas periodā īstenotajām darbībām vai plānotajiem ieguldījumiem Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas periodā.

49.

Publiskos iepirkumus finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris veic atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā, konkurenci nodrošinošā, sociāli atbildīgā veidā un saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, ievērojot nediskriminācijas principus. Pasākuma ietvaros ir atbalstāma vides prasību un inovatīva risinājuma integrēšana preču un pakalpojuma iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums, inovāciju publiskais iepirkums un sociāli atbildīgs publiskais iepirkums).

50.

Finansējuma saņēmējs nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumus, īstenojot šo noteikumu 34.5. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 47. un 50. pantu, kā arī IX pielikumu un normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā.

51.

Pasākuma ietvaros finansējuma saņēmēji informāciju par projekta īstenošanas gaitu savā tīmekļvietnē aktualizē, tiklīdz tā pieejama, bet ne retāk kā reizi sešos mēnešos.

52.

Finansējuma saņēmēji un sadarbības partneri (ja attiecināms):

52.1.

uzkrāj datus par šo noteikumu 12. punktā minēto rādītāju izpildi;

52.2.

ievēro horizontālo principu "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” un otrās kārtas ietvaros uzkrāj datus par horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" rādītāju – objektu skaits, kuros Eiropas Reģionālās attīstības fonda ieguldījumu rezultātā ir nodrošināta vides un informācijas piekļūstamība" (ja attiecināms);

52.3.

ievēro šādus horizontālos principus un otrās kārtas ietvaros uzkrāj datus par projekta ietekmi uz horizontālo principu īstenošanu (ja attiecināms):

52.3.1.

horizontālais princips "Klimatdrošināšana";

52.3.2.

horizontālais princips "Energoefektivitāte pirmajā vietā";

52.3.3.

horizontālais princips "Nenodarīt būtisku kaitējumu";

52.4.

otrās kārtas ietvaros sniedz sadarbības iestādei informāciju par šo noteikumu 52.2. apakšpunktā minētajiem horizontālo principu rādītājiem vienlaikus ar informāciju par šo noteikumu 12. punktā minētā iznākuma rādītāja vērtības sasniegšanu projektā kopā un atsevišķi pa sadarbības partneru darbībām;

53.

Finansējuma saņēmēji un sadarbības partneri (ja attiecināms) nodrošina interešu konflikta neesamību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, 61. panta prasībām un normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, izstrādā nosacījumus, kā tie pārliecinās par interešu konflikta neesamību, tostarp identificē apstākļus, kuri izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu, kas rada apdraudējumu vai kaitējumu projekta īstenošanā, nosaka veicamos pasākumus un izstrādā darbības plānu interešu konflikta preventīvai novēršanai un gadījumiem, kad interešu konflikts ir atklāts, kā arī paraksta interešu konflikta neesamības apliecinājumu.

54.

Ja projekta īstenošanas laikā otrās kārtas finansējuma saņēmējiem, kas ir no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskās personas, ir paredzēts avanss, to var izmaksāt pa daļām. Viens avansa maksājums nepārsniedz 30 procentus. Šo noteikumu 23. punktā minētajiem finansējuma saņēmējiem avansa un starpposma maksājumu kopsumma var būt 100 procenti no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas.

55.

Finansējuma saņēmējs būvdarbu izpildītājam vai piegādātājam var paredzēt avansa maksājumu līdz 30 procentiem no būvdarbu vai piegāžu līgumcenas. Lai saņemtu avansa maksājumu, būvdarbu izpildītājs vai piegādātājs finansējuma saņēmējam iesniedz Eiropas Savienībā reģistrētas kredītiestādes vai apdrošināšanas sabiedrības izsniegtu pirmā pieprasījuma avansa atmaksāšanas garantiju, kas ir vienāda ar avansa summu un ir spēkā līdz pilnīgai avansa summas atmaksai.

56.

Projekta iesniedzējs otrās kārtas ietvaros 20 darbdienu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā saskaņošanai augstākās izglītības institūcijas Infrastruktūras attīstības plānu (turpmāk – attīstības plāns).

57.

Šo noteikumu 56. punktā minētajā attīstības plānā ietver augstākās izglītības iestādes modernizācijai izvēlēto STEAM studiju programmu raksturojumu un izvēles pamatojumu, tai skaitā STEAM studiju programmu:

57.1.

pieprasījuma līmeni un absolventu skaitu, ko pamato tautsaimniecības attīstības vajadzības un piedāvājuma analīze Latvijas un Eiropas līmenī;

57.2.

ieguldījumu Latvijas Viedās specializācijas stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanā un atbilstību izaugsmes prioritātēm un viedās specializācijas jomām;

57.3.

atbilstību augstākās izglītības iestādes specializācijai vai pētniecības programmai (ja attiecināms) un augstākās izglītības iestādes sniegumu šo programmu īstenošanā;

57.4.

nodrošinājumu un eksporta potenciālu;

57.5.

augstākās izglītības iestādes plānoto investīciju raksturojumu, tai skaitā:

57.5.1.

augstākās izglītības institūcijas rīcībā esošās infrastruktūras raksturojumu:

57.5.1.1.

visu īpašumā, valdījumā vai lietojumā esošo ēku (būvju), ēku (būvju) daļu (telpu grupu) un zemes vienību uzskaitījumu, norādot to platību, pašreizējo stāvokli, lietojumu un apgrūtinājumus;

57.5.1.2.

rīcībā esošo mācību iekārtu un aprīkojuma uzskaitījumu, to pašreizējā stāvokļa raksturojumu;

57.5.1.3.

pēdējo piecu gadu laikā veiktās investīcijas ēku (būvju), ēku (būvju) daļu (telpu grupu) un telpu modernizācijā un jaunu mācību iekārtu un aprīkojuma iegādē un esošo iekārtu un aprīkojuma modernizācijā, norādot veikto investīciju finansēšanas avotus;

57.5.1.4.

esošās infrastruktūras pašreizējo noslodzi;

57.5.2.

plānoto investīciju apjomu, noslodzi un finansēšanas avotus:

57.5.2.1.

STEAM studiju programmu modernizācijai plānoto būvdarbu raksturojumu un pamatojumu ieguldījumu veikšanai;

57.5.2.2.

STEAM studiju programmu modernizācijai iegādājamo mācību iekārtu un aprīkojuma uzskaitījumu un iegādes pamatojumu;

57.5.2.3.

plānotās infrastruktūras sasaisti un sinerģiju ar citās atbalsta programmās plānotajām zinātnes infrastruktūras investīcijām un ēku siltināšanas investīcijām;

57.5.2.4.

inovāciju un zaļā iepirkuma izmantošanu infrastruktūras attīstībai.

58.

Ja projekta ietvaros tiek plānota būvniecība, izņemot jaunas ēkas būvniecību, projekta iesniedzējs projekta iesniegumā norāda būves enerģijas patēriņu (megavatstundās) pirms projekta īstenošanas. Finansējuma saņēmējam ir pienākums informēt sadarbības iestādi par būves enerģijas patēriņu (megavatstundās) trīs gadus pēc projekta īstenošanas pabeigšanas.

59.

Projekta iesniedzējs un sadarbības partneris pirmās un otrās kārtas ietvaros izpilda nepieciešamās prasības un nodrošina, ka projekta iesniegums atbilst horizontālā principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošanai un atbilst Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.– 2027.gadam noteiktajiem Eiropas Savienības un nacionālajiem normatīvajiem aktiem vides jomā.

60.

Izglītības un zinātnes ministrija kā nozares ministrija izveido attīstības plānu izvērtēšanas komisiju. Komisijas sastāvā iekļauj Izglītības un zinātnes ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Kultūras ministrijas, Veselības ministrijas un Zemkopības ministrijas pārstāvjus, kā arī uzaicina pārstāvjus no pašvaldībām, kuru teritorijā atrodas šo noteikumu 13. un 23. punktā minētās augstākās izglītības iestādes. Komisijas darbību nosaka Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāts un apstiprināts reglaments.

61.

Šo noteikumu 28. punktā minētais ierobežojums par viena projekta iesnieguma iesniegšanu vienam projekta iesniedzējam neattiecas uz gadījumiem, kad projekta īstenošanas laikā pēc strukturālo reformu veikšanas projekta iesniedzējam saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu par reorganizāciju ir pienākums īstenot vairākus projektus.

62.

Projekta īstenošanas vieta ir Latvijas Republikas teritorija.

Ministru prezidents V. Uzvārds

Ministrs V. Uzvārds