24-TA-1222
Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 2. novembra noteikumos Nr. 686 "Noteikumi par ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem, no biomasas kurināmā ražotās elektroenerģijas kritērijiem un kārtību, kādā pamatojama, apliecināma un uzraugāma atbilstība minētajiem kritērijiem"
Izdoti saskaņā ar Transporta enerģijas likuma 19.panta divpadsmito daļu, Enerģētikas likuma 58.9 panta pirmo daļu un likuma "Par atbilstības novērtēšanu" 7. panta otro daļu
Izdarīt Ministru kabineta 2022. gada 2. novembra noteikumos Nr. 686 "Noteikumi par ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem, no biomasas kurināmā ražotās elektroenerģijas kritērijiem un kārtību, kādā pamatojama, apliecināma un uzraugāma atbilstība minētajiem kritērijiem" (Latvijas Vēstnesis, 2022, 216. nr.; 2023, 94., 136., 246. nr.) šādus grozījumus:
1.
Izteikt tiesību akta izdošanas pamatojuma norādi šādā redakcijā:
"Izdoti saskaņā ar Transporta enerģijas likuma 19.panta divpadsmito daļu, Enerģētikas likuma 58.9 panta pirmo daļu un likuma "Par atbilstības novērtēšanu" 7. panta otro daļu".
2.
Izteikt 1. punktu šādā redakcijā:
"1. Noteikumi nosaka:
1.1. bioloģiskā šķidrā kurināmā un biomasas kurināmā siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu aprēķināšanas nosacījumus un kārtību;
1.2. biodegvielu un biomasas degvielu siltumnīcefekta gāzu ietaupījuma kritēriju aprēķina kārtību un nosacījumus;
1.3. bioloģiskā šķidrā kurināmā, biomasas kurināmā un biogāzes ilgtspējas kritērijus;
1.4. transporta sektorā realizējamo biodegvielu un biomasas degvielu ilgtspējas kritērijus;
1.5. biodegvielu, biomasas degvielu, nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgo degvielu un pārstrādātā oglekļa degvielu siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijus, kas piemērojami, tās realizējot patēriņam transporta sektorā;
1.6. bioloģiskā šķidrā kurināmā, biomasas kurināmā, biogāzes, nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgā kurināmā un pārstrādāta oglekļa kurināmā siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu kritērijus;
1.7. no biomasas kurināmā ražotai elektroenerģijai piemērojamos kritērijus;
1.8. institūciju, kuras veic atbilstības apliecināšanu reglamentētajā sfērā, uzraudzības veikšanas kārtību, kā arī institūciju, kura veic atbilstības novērtēšanas objekta atbilstības apliecināšanas uzraudzību;
1.9. procedūru, kādā pārbauda un uzrauga transporta enerģijas atbilstību ilgtspējas kritērijiem un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem;
1.10. komersanta shēmas, Latvijas izveidotās nacionālās shēmas un biomasas biržas tvērumu un darbības nosacījumus atbilstības apliecināšanai;
1.11. atbilstības ilgtspējas kritērijiem, siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem un elektroenerģijai piemērojamiem kritērijiem pamatošanas kārtību un nosacījumus, pārbaudes un uzraudzības procedūru;
1.12. atbilstības pamatošanas un ar to saistītās informācijas aprites kārtību un nosacījumus;
1.13. kārtību, kādā pierādījumi un informācija tiek ziņota energoresursu informācijas sistēmā, Eiropas Savienības datubāzē ievadāmo informāciju un tās ievades, uzraudzības un pārbaudes pienākumus, nosacījumus un kārtību."
1.1. bioloģiskā šķidrā kurināmā un biomasas kurināmā siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu aprēķināšanas nosacījumus un kārtību;
1.2. biodegvielu un biomasas degvielu siltumnīcefekta gāzu ietaupījuma kritēriju aprēķina kārtību un nosacījumus;
1.3. bioloģiskā šķidrā kurināmā, biomasas kurināmā un biogāzes ilgtspējas kritērijus;
1.4. transporta sektorā realizējamo biodegvielu un biomasas degvielu ilgtspējas kritērijus;
1.5. biodegvielu, biomasas degvielu, nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgo degvielu un pārstrādātā oglekļa degvielu siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijus, kas piemērojami, tās realizējot patēriņam transporta sektorā;
1.6. bioloģiskā šķidrā kurināmā, biomasas kurināmā, biogāzes, nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgā kurināmā un pārstrādāta oglekļa kurināmā siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu kritērijus;
1.7. no biomasas kurināmā ražotai elektroenerģijai piemērojamos kritērijus;
1.8. institūciju, kuras veic atbilstības apliecināšanu reglamentētajā sfērā, uzraudzības veikšanas kārtību, kā arī institūciju, kura veic atbilstības novērtēšanas objekta atbilstības apliecināšanas uzraudzību;
1.9. procedūru, kādā pārbauda un uzrauga transporta enerģijas atbilstību ilgtspējas kritērijiem un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem;
1.10. komersanta shēmas, Latvijas izveidotās nacionālās shēmas un biomasas biržas tvērumu un darbības nosacījumus atbilstības apliecināšanai;
1.11. atbilstības ilgtspējas kritērijiem, siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem un elektroenerģijai piemērojamiem kritērijiem pamatošanas kārtību un nosacījumus, pārbaudes un uzraudzības procedūru;
1.12. atbilstības pamatošanas un ar to saistītās informācijas aprites kārtību un nosacījumus;
1.13. kārtību, kādā pierādījumi un informācija tiek ziņota energoresursu informācijas sistēmā, Eiropas Savienības datubāzē ievadāmo informāciju un tās ievades, uzraudzības un pārbaudes pienākumus, nosacījumus un kārtību."
3.
Svītrot 2.1. apakšpunktu.
4.
Svītrot 2.2. apakšpunktu.
5.
Svītrot 2.3. apakšpunktu.
6.
Svītrot 2.4. apakšpunktu.
7.
Svītrot 2.5. apakšpunktu.
8.
Svītrot 2.6. apakšpunktu.
9.
Svītrot 2.7. apakšpunktu.
10.
Svītrot 2.8. apakšpunktu.
11.
Svītrot 2.9. apakšpunktu.
12.
Svītrot 2.10. apakšpunktu.
13.
Svītrot 2.14. apakšpunktu.
14.
Svītrot 2.16. apakšpunktu.
15.
Izteikt 2.17. apakšpunktu šādā redakcijā:
"2.17. lietderīgā siltumenerģija – siltumenerģija, kas saražota, lai apmierinātu siltumenerģijas pieprasījumu, kas nepārsniedz vajadzību pēc siltumenerģijas vai aukstumenerģijas un ko pretējā gadījumā apmierinātu atbilstīgi tirgus nosacījumiem, siltumapgādes un aukstumapgādes vajadzībām;".
16.
Svītrot 2.18. apakšpunktu.
17.
Svītrot 2.20. apakšpunktu.
18.
Svītrot 2.21. apakšpunktu.
19.
Svītrot 2.22. apakšpunktu.
20.
Svītrot 2.23. apakšpunktu.
21.
Izteikt 3. punktu šādā redakcijā:
"3. No lauksaimniecības biomasas ražota biodegviela, bioloģiskais šķidrais kurināmais, biomasas degviela un biomasas kurināmais atbilst šādiem kritērijiem:
3.1. šo noteikumu II nodaļā noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem;
3.2. šo noteikumu IV nodaļā noteiktajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem."
3.1. šo noteikumu II nodaļā noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem;
3.2. šo noteikumu IV nodaļā noteiktajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem."
22.
Izteikt 4. punktu šādā redakcijā:
"4. No meža biomasas ražota biodegviela, bioloģiskais šķidrais kurināmais, biomasas degviela un biomasas kurināmais atbilst šādiem kritērijiem:
4.1. šo noteikumu III nodaļā noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem;
4.2. šo noteikumu IV nodaļā noteiktajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem."
4.1. šo noteikumu III nodaļā noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem;
4.2. šo noteikumu IV nodaļā noteiktajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem."
23.
Papildināt ar 4.1 punktu šādā redakcijā:
"4.1 Šie noteikumi attiecas uz:
4.11. Transporta enerģijas likumā noteikto degvielas piegādātāju;
4.12. Enerģētikas likumā minēto kurināmā piegādātāju;
4.13. Klimata likumā noteikto degvielas un kurināmā operatoru;
4.14. komersantiem, kuriem ir Enerģētikas likuma 58.6 panta ceturtajā daļā minētās iekārtas, ievērojot Enerģētikas likuma 58.6 panta trešo un piekto daļu."
4.11. Transporta enerģijas likumā noteikto degvielas piegādātāju;
4.12. Enerģētikas likumā minēto kurināmā piegādātāju;
4.13. Klimata likumā noteikto degvielas un kurināmā operatoru;
4.14. komersantiem, kuriem ir Enerģētikas likuma 58.6 panta ceturtajā daļā minētās iekārtas, ievērojot Enerģētikas likuma 58.6 panta trešo un piekto daļu."
24.
Svītrot 5. punktu.
25.
Svītrot 6. punktu.
26.
Svītrot 7. punktu.
27.
Svītrot 8. punktu.
28.
Izteikt 9. punktu šādā redakcijā:
"9. Biodegviela, bioloģiskais šķidrais kurināmais, biomasas degviela un biomasas kurināmais, kas ražots no lauksaimniecības biomasas, nedrīkst būt ražots no izejvielām, kuras iegūtas bioloģiskās daudzveidības ziņā augstvērtīgās zemes platībās, tas ir, zemē, kurai 2008. gada janvārī vai pēc tam bija piešķirts viens no šādiem statusiem (neatkarīgi no tā, vai zemei joprojām ir šāds statuss):
9.1. pirmatnēji meži kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2023.gada 31.maija regulas (ES) 2023/1115, ar ko paredz noteikumus par to, kā Savienības tirgū darīt pieejamas un kā eksportēt no Savienības konkrētas ar atmežošanu un meža degradāciju saistītas pirmpreces un izstrādājumus, un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 995/2010 2. panta 8.punktā, un citas kokiem klātas teritorijas, kurās ir sastopamas endēmiskas sugas un nav skaidri konstatējama cilvēku darbība un kuru ekoloģiskie procesi nav nopietni traucēti;
9.2. mežs ar lielu bioloģisko daudzveidību un citas ar kokiem klātas teritorijas, kas ir sugām bagātas un nav degradētas vai kuras ir atzītas par zemēm ar lielu bioloģisko daudzveidību, ja vien nav pierādījumu, kas liecina, ka attiecīgās izejvielas ražošana nav pretrunā ar šai teritorijai noteiktajiem dabas aizsardzības mērķiem un lietošanas noteikumiem;
9.3. platības, kas ir klasificējamas vienā no šādiem veidiem:
9.3.1. Saeimas, Ministru kabineta, pašvaldības, Valsts meža dienesta vai Dabas aizsardzības pārvaldes izveidotas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas – dabas parki, dabas rezervāti, biosfēras rezervāti, nacionālie parki, dabas liegumi, aizsargājamo ainavu apvidi, dabas pieminekļi vai mikroliegumi, ja vien nav pierādījumu, ka šīm platībām ir nepieciešama biomasas novākšana, lai saglabātu biotopu un sugu dzīvotnes ar lielu bioloģisko daudzveidību statusu;
9.3.2. īpaši aizsargājamo sugu vai dzīvotņu aizsardzībai izveidotie mikroliegumi un un īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, kurās aizsargā reti sastopamas, apdraudētas vai izmirstošas ekosistēmas, biotopu veidus vai sugas, kas par tādām ir atzītas starptautiskos nolīgumos vai iekļautas starpvaldību organizāciju vai Starptautiskās Dabas un dabas aizsardzības organizācijas izveidotajos sarakstos un ir Eiropas Savienības vai Latvijas Republikas Saeimas, Ministru kabineta vai pašvaldību atzītas par īpaši aizsargājamām, ja vien nav pierādījumu, ka šīm platībām ir nepieciešama biomasas novākšana, lai saglabātu biotopu un sugu dzīvotnes ar lielu bioloģisko daudzveidību statusu;
9.4. zālāji, kas kopīgi aptver vairāk nekā 1 hektāru, ar lielu bioloģisko daudzveidību, kuras ir Saeimas, Ministru kabineta vai pašvaldības izveidotas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas vai mikroliegumi, vai platības, kurās ir bioloģiski vērtīgs zālājs, ja minētie zālāji un platības ir klasificējamas vienā no šādiem veidiem:
9.4.1. dabiski zālāji, kas arī bez cilvēku iejaukšanās būtu zālāji un kurās saglabājas dabiskais un vietējais sugu sastāvs, kā arī ekoloģiskie parametri un procesi;
9.4.2. zālāji, kas nav dabiski zālāji, kuras ir bagātas ar dažādām augu sugām vai ir putniem nozīmīgi zālāji, kuras nav noplicinātas un kuras bez cilvēku iejaukšanās vairs nebūtu zālāji, ja vien nav pierādījumu, ka šīm platībām ir nepieciešama izejvielu novākšana, lai saglabātu teritoriju ar lielu bioloģisko daudzveidību statusu;
9.5. virsāji - sauszemes teritorija, kurās galvenokārt sastopama viršu dzimtas augu Calluna vulgaris mozaīka, kas izveidojusies reģionos ar mazu gada vidējo augstāko un zemāko temperatūru atšķirību un mērenu, bet regulāru nokrišņu daudzumu."
9.1. pirmatnēji meži kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2023.gada 31.maija regulas (ES) 2023/1115, ar ko paredz noteikumus par to, kā Savienības tirgū darīt pieejamas un kā eksportēt no Savienības konkrētas ar atmežošanu un meža degradāciju saistītas pirmpreces un izstrādājumus, un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 995/2010 2. panta 8.punktā, un citas kokiem klātas teritorijas, kurās ir sastopamas endēmiskas sugas un nav skaidri konstatējama cilvēku darbība un kuru ekoloģiskie procesi nav nopietni traucēti;
9.2. mežs ar lielu bioloģisko daudzveidību un citas ar kokiem klātas teritorijas, kas ir sugām bagātas un nav degradētas vai kuras ir atzītas par zemēm ar lielu bioloģisko daudzveidību, ja vien nav pierādījumu, kas liecina, ka attiecīgās izejvielas ražošana nav pretrunā ar šai teritorijai noteiktajiem dabas aizsardzības mērķiem un lietošanas noteikumiem;
9.3. platības, kas ir klasificējamas vienā no šādiem veidiem:
9.3.1. Saeimas, Ministru kabineta, pašvaldības, Valsts meža dienesta vai Dabas aizsardzības pārvaldes izveidotas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas – dabas parki, dabas rezervāti, biosfēras rezervāti, nacionālie parki, dabas liegumi, aizsargājamo ainavu apvidi, dabas pieminekļi vai mikroliegumi, ja vien nav pierādījumu, ka šīm platībām ir nepieciešama biomasas novākšana, lai saglabātu biotopu un sugu dzīvotnes ar lielu bioloģisko daudzveidību statusu;
9.3.2. īpaši aizsargājamo sugu vai dzīvotņu aizsardzībai izveidotie mikroliegumi un un īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, kurās aizsargā reti sastopamas, apdraudētas vai izmirstošas ekosistēmas, biotopu veidus vai sugas, kas par tādām ir atzītas starptautiskos nolīgumos vai iekļautas starpvaldību organizāciju vai Starptautiskās Dabas un dabas aizsardzības organizācijas izveidotajos sarakstos un ir Eiropas Savienības vai Latvijas Republikas Saeimas, Ministru kabineta vai pašvaldību atzītas par īpaši aizsargājamām, ja vien nav pierādījumu, ka šīm platībām ir nepieciešama biomasas novākšana, lai saglabātu biotopu un sugu dzīvotnes ar lielu bioloģisko daudzveidību statusu;
9.4. zālāji, kas kopīgi aptver vairāk nekā 1 hektāru, ar lielu bioloģisko daudzveidību, kuras ir Saeimas, Ministru kabineta vai pašvaldības izveidotas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas vai mikroliegumi, vai platības, kurās ir bioloģiski vērtīgs zālājs, ja minētie zālāji un platības ir klasificējamas vienā no šādiem veidiem:
9.4.1. dabiski zālāji, kas arī bez cilvēku iejaukšanās būtu zālāji un kurās saglabājas dabiskais un vietējais sugu sastāvs, kā arī ekoloģiskie parametri un procesi;
9.4.2. zālāji, kas nav dabiski zālāji, kuras ir bagātas ar dažādām augu sugām vai ir putniem nozīmīgi zālāji, kuras nav noplicinātas un kuras bez cilvēku iejaukšanās vairs nebūtu zālāji, ja vien nav pierādījumu, ka šīm platībām ir nepieciešama izejvielu novākšana, lai saglabātu teritoriju ar lielu bioloģisko daudzveidību statusu;
9.5. virsāji - sauszemes teritorija, kurās galvenokārt sastopama viršu dzimtas augu Calluna vulgaris mozaīka, kas izveidojusies reģionos ar mazu gada vidējo augstāko un zemāko temperatūru atšķirību un mērenu, bet regulāru nokrišņu daudzumu."
29.
Izteikt 10. punktu šādā redakcijā:
"10. Dabas aizsardzības pārvalde ģeotelpiskos datus par šo noteikumu 9. punktā minētajām teritorijām publicē atvērto datu veidā Latvijas Atvērto datu portālā, ja nepieciešams, tos arī saņemot no ģeotelpisko datu turētāja."
30.
Papildināt ar 10.1 punktu šādā redakcijā:
"10.1 Ja šo noteikumu 15.6. un 15.7. apakšpunktā noteiktie kritēriji nav izpildīti, šo noteikumu 9.1., 9.2., 9.4. un 9.5. apakšpunktā noteiktie kritēriji attiecas arī uz biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, biomasas kurināmajiem un biomasas degvielām, kas ir ražotas no meža biomasas."
31.
Izteikt 11.3. apakšpunktu šādā redakcijā:
"11.3. mitrājs - sauszemes teritorija, kura ietver palienes, zāļu un kūdras purvus, vai cita teritorija, ko klāj ūdens vai, kura ir piesātināta ar ūdeni nepārtraukti vai ne mazāk kā deviņu mēnešus gadā un kuras ir dabiskas vai mākslīgas, pastāvīgas vai pārplūstošas un kurās ir stāvošs vai tekošs ūdens, saldūdens, iesāļš vai sāļš ūdens, ja vien nav pierādījumu, ka šīm platībām ir nepieciešama izejvielu novākšana, lai saglabātu mitrāja ar lielu bioloģisko daudzveidību statusu."
32.
Papildināt ar 12.1 punktu šādā redakcijā:
"12.1 Ja šo noteikumu 15.6. un 15.7. apakšpunktā noteiktie kritēriji nav izpildīti, šo noteikumu 11.3. apakšpunktā noteiktie kritēriji attiecas arī uz biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, biomasas kurināmajiem un biomasas degvielām, kas ir ražotas no meža biomasas."
33.
Izteikt 13. punktu šādā redakcijā:
"13. Biodegviela, bioloģiskais šķidrais kurināmais, biomasas degviela un biomasas kurināmais, kas ražots no lauksaimniecības biomasas, nedrīkst būt ražots no izejvielām, kas iegūtas no zemes platībām, kuras 2008. gada janvārī bija kūdrājs - sauszemes teritorija, kur anaerobos apstākļos uzkrājas vai arī vēsturiski uzkrājies kūdras slānis, kur var būt funkcionējošs purvs vai arī kūdras ieguvei nosusināts purvs, ja vien nav pierādīts, ka šīs izejvielas audzēšanai un novākšanai pēc minētā datuma nav notikusi vai nenotiek iepriekš nenosusinātas zemes nosusināšana vai ka šīm platībām piemērojams mitrāju statuss atbilstoši šo noteikumu 11.3. apakšpunktā noteiktajiem nosacījumiem. Mitrāju statusa atkāpi nevar piemērot kūdrājiem, kuri nosusināti pēc datuma, kad stājās spēkā šī punkta grozījumi, ar kuriem precizēti minētajā apakšpunktā noteiktie nosacījumi."
34.
Papildināt ar 13.1 punktu šādā redakcijā:
"13.1 Ja šo noteikumu 15.6. un 15.7. apakšpunktā noteiktie kritēriji nav izpildīti, šo noteikumu 13. punktā noteiktie kritēriji attiecas arī uz biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, biomasas kurināmajiem un biomasas degvielām, kas ir ražotas no meža biomasas."
35.
Izteikt 15.3. apakšpunktu šādā redakcijā:
"15.3. ka tiek aizsargātas platības, tai skaitā, mitrājos, zālājos, virsājos un kūdrājos, kas ar starptautiskiem vai konkrētās valsts tiesību aktiem vai ar attiecīgās kompetentās iestādes lēmumu ir noteiktas par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām vai mikroliegumiem, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību, sugas un dzīvotnes;".
36.
Izteikt 15.4. apakšpunktu šādā redakcijā:
"15.4. ka mežizstrādes darbi tiek veikti:
15.4.1. rūpējoties par augsnes kvalitātes un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, ievērojot normatīvos aktos noteiktos meža ilgtspējīgas apsaimniekošanas principus meža apsaimniekošanas jomā;
15.4.2. ar mērķi nepieļaut jebkādu nelabvēlīgu ietekmi, novēršot celmu un sakņu ieguvi, pirmatnējo mežu un seno mežu degradāciju, vai to transformēšanu par plantāciju mežiem un augsnes neatgriezenisku bojāšanu mežizstrādes laikā uz zemas nestspējas augsnēm;
15.4.3. ievērojot maksimālās robežvērtības lielas platības kailcirtēm un vietējiem apstākļiem piemērotus un ekoloģiski atbilstošus atmirušas koksnes ieguves sliekšņus, ja tādas ir noteiktas;
15.4.4. ievērojot tādas mežizstrādes darbības, kas līdz minimumam samazina paliekošu nelabvēlīgu ietekmi uz augsnes kvalitāti, uz augsnes sablīvēšanos, kā arī neatstāj būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz bioloģiskās daudzveidības elementiem un dzīvotnēm;".
15.4.1. rūpējoties par augsnes kvalitātes un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, ievērojot normatīvos aktos noteiktos meža ilgtspējīgas apsaimniekošanas principus meža apsaimniekošanas jomā;
15.4.2. ar mērķi nepieļaut jebkādu nelabvēlīgu ietekmi, novēršot celmu un sakņu ieguvi, pirmatnējo mežu un seno mežu degradāciju, vai to transformēšanu par plantāciju mežiem un augsnes neatgriezenisku bojāšanu mežizstrādes laikā uz zemas nestspējas augsnēm;
15.4.3. ievērojot maksimālās robežvērtības lielas platības kailcirtēm un vietējiem apstākļiem piemērotus un ekoloģiski atbilstošus atmirušas koksnes ieguves sliekšņus, ja tādas ir noteiktas;
15.4.4. ievērojot tādas mežizstrādes darbības, kas līdz minimumam samazina paliekošu nelabvēlīgu ietekmi uz augsnes kvalitāti, uz augsnes sablīvēšanos, kā arī neatstāj būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz bioloģiskās daudzveidības elementiem un dzīvotnēm;".
37.
Izteikt 15.5. apakšpunktu šādā redakcijā:
"15.5. ka mežizstrādes rezultātā netiek samazināta konkrētās teritorijas produktivitāte ilgtermiņā;".
38.
Papildināt ar 15.6. apakšpunktu šādā redakcijā:
"15.6. ka meža biomasa netiek iegūta šo noteikumu 9.1., 9.2., 9.4., 9.5. un 11.3. apakšpunktā, kā arī 13. punktā minētajās teritorijās, ņemot vērā šo noteikumu 9., 11. un 13. punktā noteiktos nosacījumus par attiecīgā statusa noteikšanu minētajām teritorijām;".
39.
Papildināt ar 15.7. apakšpunktu šādā redakcijā:
"15.7. ka kurināmā ražotāji - iekārtu, kurās no meža biomasas tiek ražotas biodegvielas, bioloģiskie šķidrie kurināmie un biomasas kurināmie vai biomasas degvielas, pārstāvji, izdod ticamības deklarāciju, kuras pamatā ir komersanta iekšējie procesi, tādu revīziju, ko veic brīvprātīgās shēmas, nacionālās shēmas, komersanta shēmas vai biomasas biržas ietvaros, vajadzībām, lai pārbaudītu, ka meža biomasa nav iegūta šo noteikumu 9.1., 9.2., 9.4., 9.5. un 11.3. apakšpunktā, kā arī 13. punktā minētajās platībās."
40.
Izteikt 16.3. apakšpunktu šādā redakcijā:
"16.3. ka tiek aizsargātas teritorijas, tai skaitā, mitrājos, zālājos, virsājos un kūdrājos, kas ar starptautiskiem vai konkrētās valsts tiesību aktiem vai ar attiecīgās kompetentās iestādes lēmumu ir noteiktas par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām vai mikroliegumiem, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību, sugas un dzīvotnes, izņemot gadījumu, ja ir pierādījumi, ka attiecīgo izejvielu izstrāde netraucē minētajiem dabas aizsardzības mērķiem;".
41.
Izteikt 16.4. apakšpunktu šādā redakcijā:
"16.4. ka mežizstrādes darbi tiek veikti:
16.4.1. rūpējoties par augsnes kvalitātes un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, ievērojot normatīvos aktos noteiktos meža ilgtspējīgas apsaimniekošanas principus meža apsaimniekošanas jomā;
16.4.2. ar mērķi nepieļaut jebkādu nelabvēlīgu ietekmi, novēršot celmu un sakņu ieguvi, pirmatnējo mežu un seno mežu degradāciju, vai to transformēšanu par plantāciju mežiem un augsnes neatgriezenisku bojāšanu mežizstrādes laikā uz zemas nestspējas augsnēm;
16.4.3. ievērojot maksimālās robežvērtības lielas platības kailcirtēm un vietējiem apstākļiem piemērotus un ekoloģiski atbilstošus atmirušas koksnes ieguves sliekšņus, ja tādas ir noteiktas;
16.4.4. ievērojot tādas mežizstrādes darbības, kas līdz minimumam samazina paliekošu nelabvēlīgu ietekmi uz augsnes kvalitāti, uz augsnes sablīvēšanos, kā arī neatstāj būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz bioloģiskās daudzveidības elementiem un dzīvotnēm;".
16.4.1. rūpējoties par augsnes kvalitātes un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, ievērojot normatīvos aktos noteiktos meža ilgtspējīgas apsaimniekošanas principus meža apsaimniekošanas jomā;
16.4.2. ar mērķi nepieļaut jebkādu nelabvēlīgu ietekmi, novēršot celmu un sakņu ieguvi, pirmatnējo mežu un seno mežu degradāciju, vai to transformēšanu par plantāciju mežiem un augsnes neatgriezenisku bojāšanu mežizstrādes laikā uz zemas nestspējas augsnēm;
16.4.3. ievērojot maksimālās robežvērtības lielas platības kailcirtēm un vietējiem apstākļiem piemērotus un ekoloģiski atbilstošus atmirušas koksnes ieguves sliekšņus, ja tādas ir noteiktas;
16.4.4. ievērojot tādas mežizstrādes darbības, kas līdz minimumam samazina paliekošu nelabvēlīgu ietekmi uz augsnes kvalitāti, uz augsnes sablīvēšanos, kā arī neatstāj būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz bioloģiskās daudzveidības elementiem un dzīvotnēm;".
42.
Izteikt 16.5. apakšpunktu šādā redakcijā:
"16.5. ka mežizstrādes rezultātā netiek samazināta konkrētās teritorijas produktivitāte ilgtermiņā."
43.
Izteikt 17.2. apakšpunktu šādā redakcijā:
"17.2. meža biomasas izcelsmes valsts vai reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija ir iesniegusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām sekretariātā nacionāli noteikto devumu, kas aptver lauksaimniecības, mežsaimniecības un zemes izmantošanas radītās emisijas un oglekļa dioksīda piesaisti un nodrošina, ka ar biomasas izstrādi saistītās oglekļa uzkrājuma izmaiņas tiek ieskaitītas attiecībā uz valsts saistībām samazināt vai ierobežot siltumnīcefekta gāzu emisijas, kā norādīts nacionāli noteiktajā devumā, vai saskaņā ar Parīzes nolīguma 5. pantu ir pieņēmusi attiecīgos tiesību aktus, kas izstrādes platībā piemērojami, lai saglabātu un palielinātu oglekļa uzkrājumus un oglekļa dioksīda piesaisti, un kas paredz, ka zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības darbību siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms nepārsniedz šajās darbībās radīto oglekļa dioksīda piesaistes apjomu."
44.
Papildināt ar 18.1 punktu šādā redakcijā:
"18.1 Biodegvielu, bioloģiskā šķidrā kurināmā, biomasas degvielu un biomasas kurināmā ražošana no Latvijā audzētām vai iegūtām meža biomasas izejvielām ir uzskatāma par ilgtspējīgu, ja normatīvajos aktos par enerģētiku minētajā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā ir prognozēts, ka tiks izpildītas Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 30.maija regulas (ES) 2018/841 par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr. 529/2013/ES ietvaros Latvijai noteiktās saistības, un, ja tiks nodrošināta nacionālajā enerģētikas un klimata plānā zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektoram noteikto pasākumu īstenošana iepriekšminēto Latvijai noteikto saistību izpildei."
45.
Papildināt ar 18.2 punktu šādā redakcijā:
"18.2 Zemkopības ministrija reizi sešos mēnešos – līdz kalendāra gada 30. jūnijam un 30. decembrim – izvērtē, vai Latvijas tiesību akti un uzraudzības un izpildes panākšanas sistēmas (turpmāk – uzraudzības sistēmas) spēj nodrošināt atbilstību šo noteikumu 15. un 17. punktā minētajiem ilgtspējas kritērijiem, un izvērtē, vai tiek izpildīti 18.1 punktā noteiktie nosacījumi - tiek izpildītas Latvijai noteiktās saistības un tiek nodrošināta nacionālajā enerģētikas un klimata plānā zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektoram noteikto pasākumu īstenošana. Zemkopības ministrija izvērtējuma rezultātus publicē savā tīmekļvietnē."
46.
Papildināt ar 18.3 punktu šādā redakcijā:
"18.3 Zemkopības ministrs, ja nepieciešams, 10 darbdienu laikā pēc Zemkopības ministrijas izvērtējuma pabeigšanas iesniedz Ministru kabinetā rīkojuma projektu attiecīgi par Latvijas tiesību aktu un uzraudzības sistēmu spēju vai nespēju nodrošināt atbilstību ilgtspējas kritērijiem, ņemot vērā, ka Ministru kabineta rīkojuma projekts par Latvijas tiesību aktu un uzraudzības sistēmu nespēju nodrošināt atbilstību ilgtspējas kritērijiem tiek iesniegts Ministru kabinetā, ja, veicot izvērtējumu, Latvijas tiesību aktos vai uzraudzības sistēmās tiek konstatētas tādas izmaiņas, kuru dēļ Latvijas tiesību akti un uzraudzības sistēmas vairs nespēj nodrošināt atbilstību ilgtspējas kritērijiem."
47.
Izteikt 19. punktu šādā redakcijā:
"19. Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritēriji biodegvielai un biomasas degvielai, kas tiek izmantota transportā, un bioloģiskajam šķidrajam kurināmajam ir šādi:
19.1. siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums ir vismaz 50 procenti biodegvielai, biomasas degvielai un bioloģiskajam šķidrajam kurināmajam, kas ražots iekārtās, kuras bija ekspluatācijā 2015. gada 5. oktobrī vai pirms šā datuma;
19.2. siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums ir vismaz 60 procenti biodegvielai, biomasas degvielai un bioloģiskajam šķidrajam kurināmajam, kas ražots iekārtās, kuru ekspluatācija uzsākta laikposmā no 2015. gada 6. oktobra līdz 2020. gada 31. decembrim;
19.3. siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums vismaz 65 procenti biodegvielai, biomasas degvielai un bioloģiskajam šķidrajam kurināmajam, kas ražots iekārtās, kuru ekspluatācija uzsākta 2021. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma."
19.1. siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums ir vismaz 50 procenti biodegvielai, biomasas degvielai un bioloģiskajam šķidrajam kurināmajam, kas ražots iekārtās, kuras bija ekspluatācijā 2015. gada 5. oktobrī vai pirms šā datuma;
19.2. siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums ir vismaz 60 procenti biodegvielai, biomasas degvielai un bioloģiskajam šķidrajam kurināmajam, kas ražots iekārtās, kuru ekspluatācija uzsākta laikposmā no 2015. gada 6. oktobra līdz 2020. gada 31. decembrim;
19.3. siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums vismaz 65 procenti biodegvielai, biomasas degvielai un bioloģiskajam šķidrajam kurināmajam, kas ražots iekārtās, kuru ekspluatācija uzsākta 2021. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma."
48.
Papildināt ar 19.1 punktu šādā redakcijā:
"19.1 Šo noteikumu 19. punktā minēto iekārtu uzskata par esošu ekspluatācijā tad, kad tajā ir uzsākta biodegvielas, biomasas degvielas un bioloģiskā šķidrā kurināmā fiziska ražošana. Minētais nosacījums attiecas uz jaunu iekārtu un jau iepriekš ekspluatācijā esošo iekārtu."
49.
Papildināt ar 19.2 punktu šādā redakcijā:
"19.2 Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritēriji nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgai degvielai un pārstrādātā oglekļa degvielai, kas tiek izmantota transportā, un nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgajam kurināmajam un pārstrādātā oglekļa kurināmajam, kas tiek izmantots enerģijas ražošanai, ir šādi:
19.21. siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums ir vismaz 70 procenti nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgai degvielai un nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgajam kurināmajam;
19.22. siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums ir vismaz 70 procenti pārstrādātā oglekļa degvielai un pārstrādātā oglekļa kurināmajam."
19.21. siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums ir vismaz 70 procenti nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgai degvielai un nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgajam kurināmajam;
19.22. siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums ir vismaz 70 procenti pārstrādātā oglekļa degvielai un pārstrādātā oglekļa kurināmajam."
50.
Papildināt ar 19.3 punktu šādā redakcijā:
"19.3 Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums elektroenerģijas, siltumenerģijas un aukstumenerģijas ražošanai no cietā biomasas kurināmā un gāzveida biomasas kurināmā ir 80 procenti iekārtām, kuru ekspluatācija ir uzsākta pēc 2023. gada 20. novembra."
51.
Papildināt ar 19.4 punktu šādā redakcijā:
"19.4 Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritēriji elektroenerģijas, siltumenerģijas un aukstumenerģijas ražošanai no cietā biomasas kurināmā un gāzveida biomasas kurināmā iekārtām, kuru nominālā ievadītā siltumjauda ir vienāda vai lielāka par 10 megavatiem (MW) un kuru ekspluatācija uzsākta laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 20. novembrim, ir šādi:
19.41. līdz 2029.gada 31.decembrim siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums ir vismaz 70 procenti;
19.42. no 2030.gada 1.janvāra siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums ir vismaz 80 procenti."
19.41. līdz 2029.gada 31.decembrim siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums ir vismaz 70 procenti;
19.42. no 2030.gada 1.janvāra siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums ir vismaz 80 procenti."
52.
Papildināt ar 19.5 punktu šādā redakcijā:
"19.5 Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums elektroenerģijas, siltumenerģijas un aukstumenerģijas ražošanai no cietā biomasas kurināmā un gāzveida biomasas kurināmā ir vismaz 80 procenti iekārtām, kuru kopējā iekārtu nominālā ievadītā siltuma jauda ir vienāda vai lielāka par 10 megavatiem un kuru ekspluatācija ir uzsākta pirms 2021.gada 1.janvāra pēc tam, kas šo iekārtu ekspluatācijas laiks ir sasniedzis 15 gadus, bet ne agrāk kā no 2026. gada 1. janvāra un ne vēlāk kā no 2029. gada 31. decembra."
53.
Papildināt ar 19.6 punktu šādā redakcijā:
"19.6 Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritēriji elektroenerģijas, siltumenerģijas un aukstumenerģijas ražošanai no gāzveida biomasas kurināmā iekārtās, kuru kopējā attiecināmo iekārtu nominālā siltuma jauda ir vienāda ar vai mazāka par 10 megavatiem un kuru ekspluatācija uzsākta laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 20. novembrim, ir šādi:
19.61. iekārtām, līdz brīdim, kad šo iekārtu ekspluatācijas laiks ir sasniedzis 15 gadus - siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums ir vismaz 70 procenti;
19.62. kad šo iekārtu ekspluatācijas laiks ir sasniedzis 15 gadus - siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums ir vismaz 80 procenti."
19.61. iekārtām, līdz brīdim, kad šo iekārtu ekspluatācijas laiks ir sasniedzis 15 gadus - siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums ir vismaz 70 procenti;
19.62. kad šo iekārtu ekspluatācijas laiks ir sasniedzis 15 gadus - siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums ir vismaz 80 procenti."
54.
Papildināt ar 19.7 punktu šādā redakcijā:
"19.7 Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums elektroenerģijas, siltumenerģijas un aukstumenerģijas ražošanai no gāzveida biomasas kurināmā iekārtās, kuru kopējā attiecināmo iekārtu nominālā siltuma jauda ir vienāda ar vai mazāka par 10 megavatiem un kuru ekspluatācija uzsākta laikposmā pirms 2021. gada 1. janvāra ir vismaz 80 procenti pēc tam, kad šo iekārtu ekspluatācijas laiks ir sasniedzis 15 gadus, bet ne agrāk kā no 2026. gada 1. janvāra."
55.
Izteikt 20. punktu šādā redakcijā:
"20. Šo noteikumu 19.3, 19.4, 19.5, 19.6 un 19.7 punktā minēto iekārtu uzskata par esošu ekspluatācijā tad, kad ir uzsākta elektroenerģijas, siltumenerģijas vai aukstumenerģijas fiziska ražošana no biomasas kurināmā. Minētais nosacījums attiecas uz jaunu iekārtu un jau iepriekš ekspluatācijā esošo iekārtu."
56.
Izteikt V nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:
"V. Kritēriji no biomasas kurināmā ražotai elektroenerģijai".
57.
Izteikt 22. punktu šādā redakcijā:
"22. Elektroenerģiju, kas ir ražota tikai elektroenerģijas ražošanai paredzētās iekārtās, atjaunīgās enerģijas statistikas aprēķinā ņem vērā, ja:
22.1. tajās kā galvenais kurināmais netiek izmantots fosilās izcelsmes kurināmais, bet biomasas kurināmā īpatsvars kopējā izmantotā kurināmā apjomā ir vairāk nekā 50 procenti;
22.2. atbilstoši augstas efektivitātes koģenerācijas un efektīvas centralizētas siltumapgādes un aukstumapgādes izmantošanas potenciāla visaptverošam izvērtējumam nav izmaksu efektīvas iespējas izmantot augstas efektivitātes koģenerācijas tehnoloģiju."
22.1. tajās kā galvenais kurināmais netiek izmantots fosilās izcelsmes kurināmais, bet biomasas kurināmā īpatsvars kopējā izmantotā kurināmā apjomā ir vairāk nekā 50 procenti;
22.2. atbilstoši augstas efektivitātes koģenerācijas un efektīvas centralizētas siltumapgādes un aukstumapgādes izmantošanas potenciāla visaptverošam izvērtējumam nav izmaksu efektīvas iespējas izmantot augstas efektivitātes koģenerācijas tehnoloģiju."
58.
Izteikt 23. punktu šādā redakcijā:
"23. Šo noteikumu 21. un 22. punktu piemēro tikai iekārtām, kuru ekspluatācija ir uzsākta vai kuras ir pārveidotas tikai un vienīgi biomasas kurināmā izmantošanai pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas, bet nepiemēro attiecībā uz valsts atbalstu no atjaunīgajiem energoresursiem iegūtai enerģijai, kas piešķirts tādu atbalsta shēmu ietvaros, kuras apstiprinātas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai."
59.
Izteikt 27. punktu šādā redakcijā:
"27. Lai pamatotu, ka visā piegādes ķēdē no izejvielu iegūšanas līdz biodegvielas, bioloģiskā šķidrā kurināmā, biomasas degvielas, biomasas kurināmā, pārstrādātā oglekļa degvielas vai nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas laišanai tirgū vai izmantošanai enerģijas ražošanai ir ievēroti šajos noteikumos minētie ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritēriji, visā piegādes ķēdē iesaistītajām personām (tai skaitā izejvielu vai starpproduktu audzētājam, pirmajam savācējam, pārstrādātājam, pašpārstrādātājam, degvielas piegādātājam vai kurināmā piegādātājam, vai enerģijas ražotājam) jāizmanto masas bilances sistēma, kurā ir iespējams:
27.1. apvienot sūtījumus, kuros ir izejvielas vai degviela, vai kurināmais ar atšķirīgām ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma īpašībām (piemēram, konteinerā, pārstrādes vai loģistikas objektā, pārvades un sadales infrastruktūrā vai objektā);
27.2. turpmākas pārstrādes vajadzībām sūtījumos apvienot izejvielas ar atšķirīgu enerģijas saturu, ja sūtījuma apjoms tiek koriģēts atbilstīgi tā enerģijas saturam;
27.3. pieprasīt, lai informācija par šo noteikumu 27.1. apakšpunktā minēto sūtījumu ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma īpašībām un apjomiem būtu attiecināta uz maisījumu;
27.4. nodrošināt, ka visu no maisījuma ņemto sūtījumu kopumam ir tādi paši ilgtspējas rādītāji un tādā pašā apmērā kā attiecīgajam visu maisījumam pievienoto sūtījumu kopumam, un masas bilances sistēmas ietvaros tiek prasīts, lai šie nosacījumi tiktu izpildīti atbilstošā laikposmā;
27.5. nodrošināt, ka materiāli nav apzināti modificēti vai pārveidoti, lai tādējādi panāktu, ka sūtījumu vai tā daļu var uzskatīt par atkritumiem vai atlikumiem;
27.6. nodrošināt, ka jebkādu degvielas piegādātājam vai kurināmā piegādātājam noteikto mērķu izpildē katru sūtījumu ieskaita tikai vienu reizi."
27.1. apvienot sūtījumus, kuros ir izejvielas vai degviela, vai kurināmais ar atšķirīgām ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma īpašībām (piemēram, konteinerā, pārstrādes vai loģistikas objektā, pārvades un sadales infrastruktūrā vai objektā);
27.2. turpmākas pārstrādes vajadzībām sūtījumos apvienot izejvielas ar atšķirīgu enerģijas saturu, ja sūtījuma apjoms tiek koriģēts atbilstīgi tā enerģijas saturam;
27.3. pieprasīt, lai informācija par šo noteikumu 27.1. apakšpunktā minēto sūtījumu ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma īpašībām un apjomiem būtu attiecināta uz maisījumu;
27.4. nodrošināt, ka visu no maisījuma ņemto sūtījumu kopumam ir tādi paši ilgtspējas rādītāji un tādā pašā apmērā kā attiecīgajam visu maisījumam pievienoto sūtījumu kopumam, un masas bilances sistēmas ietvaros tiek prasīts, lai šie nosacījumi tiktu izpildīti atbilstošā laikposmā;
27.5. nodrošināt, ka materiāli nav apzināti modificēti vai pārveidoti, lai tādējādi panāktu, ka sūtījumu vai tā daļu var uzskatīt par atkritumiem vai atlikumiem;
27.6. nodrošināt, ka jebkādu degvielas piegādātājam vai kurināmā piegādātājam noteikto mērķu izpildē katru sūtījumu ieskaita tikai vienu reizi."
60.
Papildināt ar 31.1 punktu šādā redakcijā:
"31.1 Kurināmā ražotāji - iekārtu, kurās no meža biomasas tiek ražotas biodegvielas, bioloģiskie šķidrie kurināmie un biomasas kurināmie vai biomasas degvielas, pārstāvji, piegādes ķēdes ietvaros izdod ticamības deklarāciju, kuras pamatā ir komersanta iekšējie procesi, tādu revīziju, ko veic brīvprātīgās shēmas, nacionālās shēmas, komersanta shēmas vai biomasas biržas ietvaros, vajadzībām, lai pārbaudītu, ka meža biomasa nav iegūta šo noteikumu 9.1., 9.2,. 9.4., 9.5. un 11.3. apakšpunktā, kā arī 13. punktā minētajās platībās."
61.
Svītrot 33. punktu.
62.
Izteikt 35. punktu šādā redakcijā:
"35. Šo noteikumu 34. punktā minētais komersants iepriekšējā kalendāra gadā izsniegto atbilstības apliecinājumu katru gadu līdz 31. maijam iesniedz energoresursu informācijas sistēmā."
63.
Izteikt 36. punktu šādā redakcijā:
"36. Degvielas piegādātājs normatīvajos aktos par transporta enerģiju noteiktā vispārīgā ziņojuma ietvaros katru gadu līdz 31. maijam iesniedz energoresursu informācijas sistēmā šādu informāciju par iepriekšējo kalendāra gadu:
36.1. realizētais biodegvielas vai biomasas degvielas apjoms katram biodegvielas veidam, norādot šo noteikumu 3. pielikumā minēto kategoriju, šādā dalījumā:
36.1.1. no pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem iegūtās biodegvielas apjoms;
36.1.2. modernās biodegvielas vai modernās biomasas degvielas apjoms;
36.2. katra biodegvielas vai biomasas degvielas veida siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāte (biodegvielas aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas uz enerģijas vienību), ieskaitot un neieskaitot aptuvenās vidējās vērtības netiešas zemes izmantošanas maiņas emisijām no biodegvielas;
36.3. pamatojums katra biodegvielas un biomasas degvielas sūtījuma atbilstībai ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem - ilgtspējas apliecinājuma, kas ir izsniegts brīvprātīgās shēmas vai nacionālās shēmas ietvaros, numurs;
36.4. realizētās biodegvielas vai biomasas degvielas ģeogrāfiskā izcelsme."
36.1. realizētais biodegvielas vai biomasas degvielas apjoms katram biodegvielas veidam, norādot šo noteikumu 3. pielikumā minēto kategoriju, šādā dalījumā:
36.1.1. no pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem iegūtās biodegvielas apjoms;
36.1.2. modernās biodegvielas vai modernās biomasas degvielas apjoms;
36.2. katra biodegvielas vai biomasas degvielas veida siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāte (biodegvielas aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas uz enerģijas vienību), ieskaitot un neieskaitot aptuvenās vidējās vērtības netiešas zemes izmantošanas maiņas emisijām no biodegvielas;
36.3. pamatojums katra biodegvielas un biomasas degvielas sūtījuma atbilstībai ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem - ilgtspējas apliecinājuma, kas ir izsniegts brīvprātīgās shēmas vai nacionālās shēmas ietvaros, numurs;
36.4. realizētās biodegvielas vai biomasas degvielas ģeogrāfiskā izcelsme."
64.
Izteikt 37. punktu šādā redakcijā:
"37. Enerģētikas un vides aģentūra apkopo šo noteikumu 36. punktā minēto informāciju un katru gadu līdz 1. oktobrim nodrošina šādu datu un informācijas publicēšanu atvērto datu veidā Latvijas Atvērto datu portālā un savā tīmekļvietnē:
37.1. apkopoti šo noteikumu 36.1. un 36.2. apakšpunktā minētie dati;
37.2. informācija par šo noteikumu 36.4. apakšpunktā minētās biodegvielas un biomasas degvielas ģeogrāfisko izcelsmi."
37.1. apkopoti šo noteikumu 36.1. un 36.2. apakšpunktā minētie dati;
37.2. informācija par šo noteikumu 36.4. apakšpunktā minētās biodegvielas un biomasas degvielas ģeogrāfisko izcelsmi."
65.
Izteikt 38. punktu šādā redakcijā:
"38. Centrālā statistikas pārvalde informāciju par iepriekšējā kalendāra gadā katra izmantotā biomasas kurināmā sūtījuma atbilstību šajos noteikumos noteiktajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem attiecībā uz šo noteikumu 4.14. apakšpunktā minētajām iekārtām, kurās tiek veiktas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā iekļautās piesārņojošās darbības, kurām nepieciešama siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja, iegūst no Klimata un enerģētikas ministrijas sagatavotā apkopojuma par Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas Latvijas operatoru iepriekšējā gada emisiju ziņojumiem, ko Klimata un enerģētikas ministrija iesniedz Centrālajā statistikas pārvaldē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas, prognožu un pielāgošanas klimata pārmaiņām ziņošanas sistēmām."
66.
Izteikt 39. punktu šādā redakcijā:
"39. Šo noteikumu 4.14. apakšpunktā minētais komersants, kura iekārtās netiek veiktas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā iekļautās piesārņojošās darbības, kurām nepieciešama siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja, katru gadu līdz 31. maijam energoresursu informācijas sistēmā iesniedz šādu informāciju par iepriekšējā kalendāra gadā katra izmantotā biomasas kurināmā sūtījuma atbilstību šo noteikumu II, III un IV nodaļā noteiktajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem:
39.1. ja apliecināšanai tiek izmantota brīvprātīgā shēma vai nacionālā shēma:
39.1.1. šo shēmu ietvaros izsniegtā sertifikāta (atbilstības apliecinājuma) vai ilgtspējas apliecinājuma numurs;
39.1.2. biomasas kurināmā apjoms, uz kuru attiecas ilgtspējas apliecinājums vai kas tiek deklarēts sertifikāta ietvaros;
39.2. ja apliecināšanai tiek izmantota komersanta shēma:
39.2.1. šo noteikumu 18.2 punktā minētais Ministru kabineta rīkojums;
39.2.2. šo noteikumu 47.3 punktā minētais pašapliecinājums vai neatkarīga auditora pārbaudes novērtējums vai ziņojums;
39.2.3. šo noteikumu 47.71. apakšpunktā minētais koksnes piegādes ķēdes sertifikāts, 47.72. apakšpunktā minētais sertifikāts (atbilstības apliecinājums), šo noteikumu 47.61. un 47.62. apakšpunktā minētos dokumentus vai 47.92. apakšpunktā minētais pārbaudes apliecinājums;
39.2.4. biomasas kurināmā apjoms, uz kuru attiecas iesniegtie dokumenti un kas tiek deklarēts komersanta shēmas ietvaros;
39.3. ja saskaņā ar šo noteikumu VIII1 nodaļu tiek izmantots biomasas biržā iegādātais cietais biomasas kurināmais:
39.3.1. dokumenti, kas apliecina cietā biomasas kurināmā iegādi biomasas biržā;
39.3.2. biomasas biržas izsniegtais ziņojums par konkrētā biomasas iegādātā apjoma ilgtspējību;
39.3.3. biomasas kurināmā apjoms, uz kuru attiecas iesniegti dokumenti un kas tiek deklarēts kā iegādāts biomasas biržā;
39.4. šo noteikumu 31.1 punktā minēto ticamības deklarāciju."
39.1. ja apliecināšanai tiek izmantota brīvprātīgā shēma vai nacionālā shēma:
39.1.1. šo shēmu ietvaros izsniegtā sertifikāta (atbilstības apliecinājuma) vai ilgtspējas apliecinājuma numurs;
39.1.2. biomasas kurināmā apjoms, uz kuru attiecas ilgtspējas apliecinājums vai kas tiek deklarēts sertifikāta ietvaros;
39.2. ja apliecināšanai tiek izmantota komersanta shēma:
39.2.1. šo noteikumu 18.2 punktā minētais Ministru kabineta rīkojums;
39.2.2. šo noteikumu 47.3 punktā minētais pašapliecinājums vai neatkarīga auditora pārbaudes novērtējums vai ziņojums;
39.2.3. šo noteikumu 47.71. apakšpunktā minētais koksnes piegādes ķēdes sertifikāts, 47.72. apakšpunktā minētais sertifikāts (atbilstības apliecinājums), šo noteikumu 47.61. un 47.62. apakšpunktā minētos dokumentus vai 47.92. apakšpunktā minētais pārbaudes apliecinājums;
39.2.4. biomasas kurināmā apjoms, uz kuru attiecas iesniegtie dokumenti un kas tiek deklarēts komersanta shēmas ietvaros;
39.3. ja saskaņā ar šo noteikumu VIII1 nodaļu tiek izmantots biomasas biržā iegādātais cietais biomasas kurināmais:
39.3.1. dokumenti, kas apliecina cietā biomasas kurināmā iegādi biomasas biržā;
39.3.2. biomasas biržas izsniegtais ziņojums par konkrētā biomasas iegādātā apjoma ilgtspējību;
39.3.3. biomasas kurināmā apjoms, uz kuru attiecas iesniegti dokumenti un kas tiek deklarēts kā iegādāts biomasas biržā;
39.4. šo noteikumu 31.1 punktā minēto ticamības deklarāciju."
67.
Izteikt 40. punktu šādā redakcijā:
"40. Enerģētikas un vides aģentūra apkopo šo noteikumu 35. un 39. punktā minēto informāciju un katru gadu līdz 1. oktobrim nodrošina šādu datu un informācijas publicēšanu atvērto datu veidā Latvijas Atvērto datu portālā un savā tīmekļvietnē:
40.1. šo noteikumu 35. punktā minētos apliecinājumus un ar tiem saistīto no meža biomasas kurināmā ražotas elektroenerģijas apjomu, par kuru ir izsniegti atbilstības apliecinājumi;
40.2. apkopoti šo noteikumu 39.1.2., 39.2.4. un 39.3.3. apakšpunktā minētie dati;
40.3. informācija par šo noteikumu 39. punktā minētā biomasas kurināmā ģeogrāfisko izcelsmi."
40.1. šo noteikumu 35. punktā minētos apliecinājumus un ar tiem saistīto no meža biomasas kurināmā ražotas elektroenerģijas apjomu, par kuru ir izsniegti atbilstības apliecinājumi;
40.2. apkopoti šo noteikumu 39.1.2., 39.2.4. un 39.3.3. apakšpunktā minētie dati;
40.3. informācija par šo noteikumu 39. punktā minētā biomasas kurināmā ģeogrāfisko izcelsmi."
68.
Izteikt 40.1 punktu šādā redakcijā:
"40.1 Centrālā statistikas pārvalde katru gadu līdz 31. martam iesniedz Enerģētikas un vides aģentūrai datus par šo noteikumu 4.14. apakšpunktā minētajām iekārtām, izņemot šo noteikumu 40.2 punktā minētās iekārtas, sniedzot informāciju par komersanta reģistrācijas numuru, komersanta firmu (nosaukumu), konkrētās iekārtas nosaukumu un to kopējo nominālo ievadīto siltuma jaudu."
69.
Izteikt 40.2 punktu šādā redakcijā:
"40.2 Valsts vides dienests katru gadu līdz 31. martam Latvijas Atvērto datu portālā publicē datus par iekārtām, kurās tiek veiktas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā iekļautās piesārņojošās darbības un kurām nepieciešama siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja, sniedzot informāciju par komersanta reģistrācijas numuru, komersanta firmu (nosaukumu) un konkrētās iekārtas nosaukumu. Valsts vides dienests minēto sarakstu atjauno, tiklīdz kādai iekārtai tiek no jauna piešķirta siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja vai tiek atcelta tai izsniegtā siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja."
70.
Izteikt 41. punktu šādā redakcijā:
"41. Centrālā statistikas pārvalde šo noteikumu 37.1. apakšpunktā, 38. un 40. punktā minētos datus izmanto, lai nodrošinātu apkopotā veidā kopējos datus par atjaunīgo enerģiju un detalizētos datus par atjaunīgās enerģijas daļu elektroenerģijas, siltumenerģijas un aukstumenerģijas, kā arī transporta enerģijas izmantošanā."
71.
Izteikt 42.1 punktu šādā redakcijā:
"42.1 Komersants, kas darbojas kā biomasas birža, apliecina no meža biomasas izejvielām ražotā cietā biomasas kurināmā atbilstību šo noteikumu III, IV, VI un VII nodaļā minētajām prasībām, ja tas izstrādā un piemēro atbilstošas atbilstības apliecināšanas procedūras un atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:
42.11. ir iekļauts šo noteikumu 5. pielikumā minētajā sarakstā;
42.12. tam ir izsniegt Enerģētikas un vides aģentūras atļauja apliecināt no meža biomasas izejvielām ražotā cietā biomasas kurināmā atbilstību šo noteikumu III, IV, VI un VII nodaļā minētajām prasībām."
42.11. ir iekļauts šo noteikumu 5. pielikumā minētajā sarakstā;
42.12. tam ir izsniegt Enerģētikas un vides aģentūras atļauja apliecināt no meža biomasas izejvielām ražotā cietā biomasas kurināmā atbilstību šo noteikumu III, IV, VI un VII nodaļā minētajām prasībām."
72.
Izteikt 42.2 punktu šādā redakcijā:
"42.2 Latvijā reģistrēts komersants, kas darbojas kā biomasas birža, šo noteikumu 42.12. apakšpunktā minētās atļaujas saņemšanai iesniedz Enerģētikas un vides aģentūrai iesniegumu, kuram pievieno šādus dokumentus:
42.21. procedūras aprakstu, kā biomasas biržā tiks nodrošināta tajā tirgotās meža biomasas (tās izejvielu) atbilstība ilgtspējas kritērijiem, t. i., kā darījuma laikā no biomasas tirgotāja biomasas pircējam tiks nodota informācija par meža biomasas atbilstību ilgtspējas kritērijiem;
42.22. procedūras aprakstu, kā biomasas biržā tiks nodrošināta tajā tirgotās meža biomasas atbilstība emisiju ietaupījumu kritērijiem, t. i., kā darījuma laikā no biomasas tirgotāja biomasas pircējam tiks nodota informācija par siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu kritērija izpildi, kā arī informācija par siltumnīcefekta gāzu emisiju vērtībām. Papildus minētajai procedūrai iesniedz aprakstu, kā un vai darījuma laikā būs iespēja papildināt datus par siltumnīcefekta gāzu emisijām;
42.23. procedūras aprakstu, kā biomasas biržā tiks veikta meža biomasas izcelsmes izsekošana visā darījumu ķēdē un izcelsmes apliecināšana un kā notiks informācijas par biomasas izcelsmi nodošana no biomasas pārdevēja biomasas pircējam. Papildus minētajai procedūrai iesniedz aprakstu, kā, ja nepieciešams, biomasas birža pārliecināsies par minētās informācijas pareizību;
42.24. procedūras aprakstu, kā biomasas biržā biomasas kurināmā pircējam tiks sniegts biržas ziņojums (apliecinājums) par to, ka biomasas kurināmā pircēja iegādātais biomasas kurināmais atbilst šajos noteikumos minētajiem kritērijiem;
42.25. informācijas tehnoloģiju risinājumu aprakstus, kā biomasas biržā tiks iestrādātas šo noteikumu 42.21., 42.22., 42.23. un 42.24. apakšpunktā minētās procedūras."
42.21. procedūras aprakstu, kā biomasas biržā tiks nodrošināta tajā tirgotās meža biomasas (tās izejvielu) atbilstība ilgtspējas kritērijiem, t. i., kā darījuma laikā no biomasas tirgotāja biomasas pircējam tiks nodota informācija par meža biomasas atbilstību ilgtspējas kritērijiem;
42.22. procedūras aprakstu, kā biomasas biržā tiks nodrošināta tajā tirgotās meža biomasas atbilstība emisiju ietaupījumu kritērijiem, t. i., kā darījuma laikā no biomasas tirgotāja biomasas pircējam tiks nodota informācija par siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu kritērija izpildi, kā arī informācija par siltumnīcefekta gāzu emisiju vērtībām. Papildus minētajai procedūrai iesniedz aprakstu, kā un vai darījuma laikā būs iespēja papildināt datus par siltumnīcefekta gāzu emisijām;
42.23. procedūras aprakstu, kā biomasas biržā tiks veikta meža biomasas izcelsmes izsekošana visā darījumu ķēdē un izcelsmes apliecināšana un kā notiks informācijas par biomasas izcelsmi nodošana no biomasas pārdevēja biomasas pircējam. Papildus minētajai procedūrai iesniedz aprakstu, kā, ja nepieciešams, biomasas birža pārliecināsies par minētās informācijas pareizību;
42.24. procedūras aprakstu, kā biomasas biržā biomasas kurināmā pircējam tiks sniegts biržas ziņojums (apliecinājums) par to, ka biomasas kurināmā pircēja iegādātais biomasas kurināmais atbilst šajos noteikumos minētajiem kritērijiem;
42.25. informācijas tehnoloģiju risinājumu aprakstus, kā biomasas biržā tiks iestrādātas šo noteikumu 42.21., 42.22., 42.23. un 42.24. apakšpunktā minētās procedūras."
73.
Izteikt 42.3 punktu šādā redakcijā:
"42.3 Enerģētikas un vides aģentūra izskata iesniegtos dokumentus, pārbauda tajos norādītās informācijas patiesumu un mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu vai par atteikumu izsniegt atļauju. Pieņemto lēmumu paziņo konkrētajam komersantam. Enerģētikas un vides aģentūra izsniegtās atļaujas publicē savā tīmekļvietnē."
74.
Izteikt 42.4 punktu šādā redakcijā:
"42.4 Enerģētikas un vides aģentūra uzrauga Latvijā reģistrētos komersantus, kas darbojas kā biomasas birža, attiecībā uz to darbības atbilstību šajos noteikumos minētajiem nosacījumiem. Minētie komersanti pēc Enerģētikas un vides aģentūras pieprasījuma iesniedz tam visu attiecīgo informāciju, kas nepieciešama uzraudzībai."
75.
Izteikt 42.5 punktu šādā redakcijā:
"42.5 Ja, veicot uzraudzības darbības, tiek konstatēta neatbilstība šajos noteikumos minētajiem nosacījumiem, Enerģētikas un vides aģentūra uzdod minētajam komersantam veikt visas noteiktās darbības neatbilstības novēršanai. Ja, veicot uzraudzības darbības, Enerģētikas un vides aģentūra konstatē, ka minētais komersants neveic nepieciešamās darbības neatbilstības novēršanai vai neatbilstības tiek konstatētas atkārtoti, klimata un enerģētikas ministrs ir tiesīgs ierosināt komersanta izslēgšanu no šo noteikumu 5. pielikumā minētā saraksta vai Enerģētikas un vides aģentūra ir tiesīgs atcelt šo noteikumu 42.12. apakšpunktā minēto atļauju."
76.
Izteikt 42.6 punktu šādā redakcijā:
"42.6 Klimata un enerģētikas ministrs ir tiesīgs ierosināt citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētu komersantu, kas darbojas kā biomasas birža, iekļaut šo noteikumu 5. pielikumā minētajā sarakstā, ja Klimata un enerģētikas ministrijā vai Enerģētikas un vides aģentūrā ir saņemta informācija, ka šajā Eiropas Savienības dalībvalstī ir spēkā tiesību akti, kas atļauj konkrētajai biomasas biržai apliecināt atbilstību."
77.
Izteikt 42.7 punktu šādā redakcijā:
"42.7 Klimata un enerģētikas ministrs nekavējoties ierosina citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētu komersantu izslēgšanu no šo noteikumu 5. pielikumā minētā saraksta, ja Klimata un enerģētikas ministrijā vai Enerģētikas un vides aģentūrā ir saņemta informācija, ka šajā Eiropas Savienības dalībvalstī vairs nav spēkā tiesību akti, kas atļauj konkrētajai biomasas biržai apliecināt atbilstību. Enerģētikas un vides aģentūra par saņemto informāciju nekavējoties informē šo noteikumu 4.12., 4.13. un 4.14. apakšpunktā minētos komersantus."
78.
Izteikt 42.8 punktu šādā redakcijā:
"42.8 Šo noteikumu 42.7 punktā minētajā iekārtā izmantotais no meža biomasas izejvielām ražotais cietais biomasas kurināmais, kas iegādāts šo noteikumu 42.1 vai 42.6 punktā minētajā biomasas biržā, ir atzīstams par atbilstošu šo noteikumu III, IV, VI un VII nodaļā minētajām prasībām, ja šī atbilstība ir apliecināta biomasas biržā ar attiecīgo marķējumu un biržas ziņojumu. Minētais nosacījums ir attiecināms uz citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētu biomasas biržu, ja šajā dalībvalstī ir spēkā tiesību akti, kas atļauj biomasas biržai apliecināt atbilstību."
79.
Izteikt 47.1 punktu šādā redakcijā:
"47.1 Komersanta shēmas ietvaros piegādes ķēdē iesaistītie var pamatot atbilstību šo noteikumu III nodaļā noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem un šo noteikumu IV nodaļā noteiktajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem tikai attiecībā uz biomasas kurināmo, kas ir ražots no Latvijā audzētas un iegūtas meža biomasas."
80.
Svītrot 47.2 punktu.
81.
Izteikt 47.3 punktu šādā redakcijā:
"47.3 Atbilstību šo noteikumu IV nodaļā noteiktajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem, ņemot vērā šo noteikumu VI nodaļā noteiktos nosacījumus, komersants nosaka, izmantojot vienu no zemākajiem minētajiem aprēķinu veidiem:
47.31. siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma aprēķina rīku, kuru sadarbībā ar Būvniecības valsts kontroles biroju un Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu "Silava" izstrādājusi Klimata un enerģētikas ministrija. Minētās atbilstības pašapliecinājumu komersants iesniedz energoresursu informācijas sistēmā;
47.32. siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķinu, kuru komersants veicis saskaņā ar šiem noteikumiem un kura pareizību ir pārbaudījis un atbilstību šo noteikumu III nodaļā un 2. pielikumā noteiktajiem nosacījumiem apliecinājis neatkarīgs auditors."
47.31. siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma aprēķina rīku, kuru sadarbībā ar Būvniecības valsts kontroles biroju un Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu "Silava" izstrādājusi Klimata un enerģētikas ministrija. Minētās atbilstības pašapliecinājumu komersants iesniedz energoresursu informācijas sistēmā;
47.32. siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķinu, kuru komersants veicis saskaņā ar šiem noteikumiem un kura pareizību ir pārbaudījis un atbilstību šo noteikumu III nodaļā un 2. pielikumā noteiktajiem nosacījumiem apliecinājis neatkarīgs auditors."
82.
Izteikt 47.5 punktu šādā redakcijā:
"47.5 Kurināmā piegādātājs un šo noteikumu 4.14. apakšpunktā 4.14. apakšpunktā noteiktais komersants:
47.51. izstrādā piegādes ķēdes izsekojamības un masas bilances piemērošanas procedūras;
47.52. ievieš un izmanto masas bilances sistēmu atbilstoši šo noteikumu VII nodaļā noteiktajiem nosacījumiem;
47.53. izstrādā un īsteno cietā biomasas kurināmā partiju identificēšanas un uzskaites procedūras;
47.54. pēc 47.51. un 47.53. apakšpunktā minēto procedūru izstrādes un pēc masas bilances sistēmas ieviešanas reizi piecos gados nodrošina minēto procedūru un masas bilances sistēmas neatkarīgu auditu, ko veic ar komersantu nesaistīts neatkarīgs auditors, ja komersantam nav attiecīgie šo noteikumu 47.71. vai 47.72. apakšpunktā minētie sertifikāti."
47.51. izstrādā piegādes ķēdes izsekojamības un masas bilances piemērošanas procedūras;
47.52. ievieš un izmanto masas bilances sistēmu atbilstoši šo noteikumu VII nodaļā noteiktajiem nosacījumiem;
47.53. izstrādā un īsteno cietā biomasas kurināmā partiju identificēšanas un uzskaites procedūras;
47.54. pēc 47.51. un 47.53. apakšpunktā minēto procedūru izstrādes un pēc masas bilances sistēmas ieviešanas reizi piecos gados nodrošina minēto procedūru un masas bilances sistēmas neatkarīgu auditu, ko veic ar komersantu nesaistīts neatkarīgs auditors, ja komersantam nav attiecīgie šo noteikumu 47.71. vai 47.72. apakšpunktā minētie sertifikāti."
83.
Izteikt 47.6 punktu šādā redakcijā:
"47.6 Kurināmā piegādātājs šo noteikumu 4.14. apakšpunktā noteiktajam komersantam, kuram kurināmā piegādātājs piegādā biomasas kurināmo, iesniedz šādu informāciju:
47.61. normatīvos aktos noteiktajos gadījumos valsts kompetento iestāžu izsniegtās biomasas izejvielu ieguvei izdotās atļaujas numurs vai paziņojuma numurs;
47.62. ja attiecināms, apliecinājumu, ka meža biomasas kurināmais ir piegādāts iekārtai uzreiz no meža biomasas ieguves vietas;
47.63. ja attiecināms – šo noteikumu 26. punktā minētās faktiskās vērtības, kas aprēķinātas piegādātajam biomasas kurināmajam."
47.61. normatīvos aktos noteiktajos gadījumos valsts kompetento iestāžu izsniegtās biomasas izejvielu ieguvei izdotās atļaujas numurs vai paziņojuma numurs;
47.62. ja attiecināms, apliecinājumu, ka meža biomasas kurināmais ir piegādāts iekārtai uzreiz no meža biomasas ieguves vietas;
47.63. ja attiecināms – šo noteikumu 26. punktā minētās faktiskās vērtības, kas aprēķinātas piegādātajam biomasas kurināmajam."
84.
Izteikt 47.7 punktu šādā redakcijā:
"47.7 Šo noteikumu 4.14. apakšpunktā minētais komersants, lai apliecinātu, ka atbilstība ir pamatota atbilstoši šo noteikumu VII nodaļā noteiktajiem nosacījumiem:
47.71. var izmantot spēkā esošo koksnes piegādes ķēdes sertifikātu, kas komersanta kurināmā piegādātājam izsniegts meža sertifikācijas shēmas ietvaros un kas apliecina masas bilances izmantošanu un piegādes ķēdes izsekojamību, nododot sertifikāta izsniegšanas un derīguma termiņu vai sertifikāta numuru;
47.72. var izmantot regulas 2022/996 2. panta 4. punktā minēto sertifikātu (atbilstības apliecinājumu), kas komersantam vai tā kurināmā piegādātājam izsniegts brīvprātīgās shēmas vai nacionālās shēmas ietvaros un kas apliecina masas bilances izmantošanu un piegādes ķēdes izsekojamību, nododot sertifikāta izsniegšanas un derīguma termiņu vai sertifikāta numuru;
47.73. katru gadu nodrošina izstrādāto piegādes ķēdes izsekojamības procedūru un ieviestās masas bilances sistēmas neatkarīgu auditu attiecībā uz tā cietā biomasas kurināmā apjomu, kura atbilstība šajos noteikumos noteiktajiem nosacījumiem nav apliecināta brīvprātīgās shēmas vai nacionālās shēmas ietvaros un uz to nav attiecināms šo noteikumu 47.71. vai 47.72. apakšpunktā minētais sertifikāts, kas izsniegts meža sertifikācijas shēmas ietvaros vai brīvprātīgas shēmas vai nacionālās shēmas ietvaros;
47.74. var izmantot 47.61. un 47.62. apakšpunktā minētos dokumentus, ja meža biomasas izejvielu kurināmais iekārtai tiek piegādāts uzreiz no meža biomasas ieguves vietas."
47.71. var izmantot spēkā esošo koksnes piegādes ķēdes sertifikātu, kas komersanta kurināmā piegādātājam izsniegts meža sertifikācijas shēmas ietvaros un kas apliecina masas bilances izmantošanu un piegādes ķēdes izsekojamību, nododot sertifikāta izsniegšanas un derīguma termiņu vai sertifikāta numuru;
47.72. var izmantot regulas 2022/996 2. panta 4. punktā minēto sertifikātu (atbilstības apliecinājumu), kas komersantam vai tā kurināmā piegādātājam izsniegts brīvprātīgās shēmas vai nacionālās shēmas ietvaros un kas apliecina masas bilances izmantošanu un piegādes ķēdes izsekojamību, nododot sertifikāta izsniegšanas un derīguma termiņu vai sertifikāta numuru;
47.73. katru gadu nodrošina izstrādāto piegādes ķēdes izsekojamības procedūru un ieviestās masas bilances sistēmas neatkarīgu auditu attiecībā uz tā cietā biomasas kurināmā apjomu, kura atbilstība šajos noteikumos noteiktajiem nosacījumiem nav apliecināta brīvprātīgās shēmas vai nacionālās shēmas ietvaros un uz to nav attiecināms šo noteikumu 47.71. vai 47.72. apakšpunktā minētais sertifikāts, kas izsniegts meža sertifikācijas shēmas ietvaros vai brīvprātīgas shēmas vai nacionālās shēmas ietvaros;
47.74. var izmantot 47.61. un 47.62. apakšpunktā minētos dokumentus, ja meža biomasas izejvielu kurināmais iekārtai tiek piegādāts uzreiz no meža biomasas ieguves vietas."
85.
Svītrot 47.10 punktu.
86.
Papildināt ar IX2 nodaļu šādā redakcijā:
"IX2. Eiropas Savienības datubāze
47.11 Regulas 2022/996 2.panta 11.punktā minētais uzņēmējs regulas 2022/996 2.panta 28.punktā minētajā Eiropas Savienības datu bāzē (turpmāk - Savienības datubāze) ievada datus un informāciju, kas ir nododama piegādes ķēdes ietvaros:
47.111. datus par veiktajiem darījumiem un darījumā iesaistīto biodegvielu, pārstrādātā oglekļa degvielu, gāzveida biomasas kurināmo vai biomasas degvielu ilgtspējas rādītājiem un to aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijām no to ražošanas punkta līdz brīdim, kad minētie enerģijas veidi tiek laisti tirgū;
47.112. datus par gāzveida biomasas kurināmā vai biomasas degvielas ievadīšanu regulas 2022/996 2.panta 18.punktā minētajā starpsavienotajā infrastruktūrā, kuru uzskata par vienotu masas bilances sistēmu, un izņemšanu no minētās infrastruktūras, datus par veiktajiem darījumiem un ilgtspējas raksturlielumiem, kā arī siltumnīcefekta gāzu emisijām līdz brīdim, kad tā ievadīta starpsavienotajā infrastruktūrā;
47.113. informāciju par to, vai konkrētā sūtījumā iekļautajai enerģijas ražošanai ir sniegts atbalsts un, ja tāds ir sniegts - informāciju par atbalsta shēmas veidu;
47.12 Ja par sūtījumā iekļauto gāzveida biomasas kurināmo vai biomasas degvielu ir izsniegti izcelsmes apliecinājumi, izcelsmes apliecinājumi tiek pārsūtīti no izcelsmes apliecinājumu reģistra uz Savienības datu bāzi brīdī, kad minētais sūtījums tiek reģistrēts Savienības datubāzē, un tiek anulēti pēc tam, kad sūtījums tiek izņemts no starpsavienotās infrastruktūras. Šādi izcelsmes apliecinājumi pēc pārsūtīšanas nav tirgojami ārpus Savienības datubāzes, nodrošinot, ka tiek tiek atcelti izcelsmes apliecinājumu reģistrā."
47.11 Regulas 2022/996 2.panta 11.punktā minētais uzņēmējs regulas 2022/996 2.panta 28.punktā minētajā Eiropas Savienības datu bāzē (turpmāk - Savienības datubāze) ievada datus un informāciju, kas ir nododama piegādes ķēdes ietvaros:
47.111. datus par veiktajiem darījumiem un darījumā iesaistīto biodegvielu, pārstrādātā oglekļa degvielu, gāzveida biomasas kurināmo vai biomasas degvielu ilgtspējas rādītājiem un to aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijām no to ražošanas punkta līdz brīdim, kad minētie enerģijas veidi tiek laisti tirgū;
47.112. datus par gāzveida biomasas kurināmā vai biomasas degvielas ievadīšanu regulas 2022/996 2.panta 18.punktā minētajā starpsavienotajā infrastruktūrā, kuru uzskata par vienotu masas bilances sistēmu, un izņemšanu no minētās infrastruktūras, datus par veiktajiem darījumiem un ilgtspējas raksturlielumiem, kā arī siltumnīcefekta gāzu emisijām līdz brīdim, kad tā ievadīta starpsavienotajā infrastruktūrā;
47.113. informāciju par to, vai konkrētā sūtījumā iekļautajai enerģijas ražošanai ir sniegts atbalsts un, ja tāds ir sniegts - informāciju par atbalsta shēmas veidu;
47.12 Ja par sūtījumā iekļauto gāzveida biomasas kurināmo vai biomasas degvielu ir izsniegti izcelsmes apliecinājumi, izcelsmes apliecinājumi tiek pārsūtīti no izcelsmes apliecinājumu reģistra uz Savienības datu bāzi brīdī, kad minētais sūtījums tiek reģistrēts Savienības datubāzē, un tiek anulēti pēc tam, kad sūtījums tiek izņemts no starpsavienotās infrastruktūras. Šādi izcelsmes apliecinājumi pēc pārsūtīšanas nav tirgojami ārpus Savienības datubāzes, nodrošinot, ka tiek tiek atcelti izcelsmes apliecinājumu reģistrā."
87.
Papildināt ar 57.1 punktu šādā redakcijā:
"57.1 Šo noteikumu 18.2 punktā minētais rīkojums pirmo reizi tiek pieņemts līdz 2025. gada 20. decembrim."
88.
Papildināt ar 60. punktu šādā redakcijā:
"60. Šo noteikumu 47.54. apakšpunktā noteikto auditu komersants pirmo reizi nodrošina līdz 2025. gada 31. decembrim."
89.
Papildināt ar 61. punktu šādā redakcijā:
"61. Šo noteikumu 4.13. apakšpunkts stājas spēkā Klimata likuma spēkā stāšanās brīdī."
90.
Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 3. apakšpunktu šādā redakcijā:
"3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2023.gada 18.oktobra direktīva (ES) 2023/2413, ar ko attiecībā uz atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu groza Direktīvu (ES) 2018/2001, Regulu (ES) 2018/1999 un Direktīvu 98/70/EK un atceļ Padomes Direktīvu (ES) 2015/652."
91.
Izteikt 1. pielikumu jaunā redakcijā (1. pielikums).
92.
Izteikt 2. pielikumu jaunā redakcijā (2. pielikums).
93.
Svītrot 4. pielikumu.
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds
1.
pielikumsMinistru kabineta
[24-TA-1222 Dt]
noteikumiem Nr.[24-TA-1222 Nr]
2.
pielikumsMinistru kabineta
[24-TA-1222 Dt]
noteikumiem Nr.[24-TA-1222 Nr]