MK vēstules projekts

Atbildot uz Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas 2026. gada 2. aprīļa vēstuli Nr. 142.1.9/8-5-14/26 (turpmāk – vēstule), kurā komisija aicina Ministru kabinetu izvērtēt atbalsta nepieciešamību Tuvo Austrumu konflikta īpaši skartajām nozarēm, kā arī mājsaimniecībām, informējam par turpmāk minēto.

Ņemot vērā pašreizējo situāciju un iespējamos tās attīstības scenārijus, ir izskatītas divas savstarpēji izslēdzošas alternatīvas tālākai rīcībai — preventīva gatavošanās atbalsta pasākumu ieviešanai vai nogaidīšana līdz konkrētu cenu sliekšņu sasniegšanai. Attiecīgi koalīcijas partneri diskusiju rezultātā ir vienojušies, ka neatkarīgi no iespējamiem attīstības scenārijiem preventīvi ir jāizstrādā krīzes ietekmes mazināšanas potenciālie pasākumi un jāapzina to finansēšanas iespējas. Ņemot vērā  minēto, ministrijas līdz 8. maijam iesniegs informāciju par izdevumu pieaugumu, kas tieši saistīts ar energoresursu cenu sadārdzinājumu, un sniegs priekšlikumus to risināšanai esošā budžeta ietvaros. Par konkrētiem plānotiem atbalsta pasākumiem informēsim komisiju pēc priekšlikumu izskatīšanas Ministru kabinetā.

Vienlaikus zemāk informējam par ministriju līdz šim veiktiem pasākumiem.

• Izvērtēt nodokļu politikas instrumentu piemērošanu energoresursiem, tostarp pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa likmju pārskatīšanas iespējas, ar mērķi mazināt energoresursu cenu pieauguma ietekmi uz iedzīvotājiem un tautsaimniecību.

Tuvo Austrumu konflikta radītās ietekmes – degvielas cenu kāpuma – mazināšanai jau ir veikti tūlītēji pasākumi. 2026. gada 24. martā Ministru kabinets atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavoto likumprojektu un Saeima 2026. gada 26. martā galīgajā lasījumā pieņēma Naftas produktu cenu pieauguma ierobežošanas likumu par akcīzes nodokļa samazināšanu dīzeļdegvielai, paredzot tās samazinājumu no 467 līdz 396 EUR par 1000 l, kas prognozējami ļaus samazināt cenu par aptuveni 8,6 centiem litrā, padarot šo akcīzes likmi par zemāko Baltijas valstīs. Tāpat arī paredzēts atbalsts lauksaimniecībā izmantotajai marķētajai dīzeļdegvielai, nosakot akcīzes nodokļa likmi 21 EUR par 1000 l, kas samazina tās cenu par aptuveni 5,9 centiem. Gan dīzeļdegvielai, gan marķētajai dīzeļdegvielai, ko izmanto lauksaimniecībā, samazinātā akcīzes nodokļa likme ir spēkā no 2026. gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam. Sagaidāms, ka šis pasākumi daļēji amortizēs energoresursu cenu kāpuma ietekmi uz patēriņa cenām un mazinās inflācijas maksimumu gada pirmajā pusē.

Finanšu ministrija attiecībā uz pasākumiem ar mērķi mazināt energoresursu cenu pieauguma ietekmi uz iedzīvotājiem un tautsaimniecību ir vērsusi uzmanību, ka Eiropas Komisija nav devusi nekādas norādes, ka dalībvalstis varētu atkāpties no fiskālo noteikumu ievērošanas (aktivizējot izņēmuma klauzulu), kā tas bija COVID-19 krīzes laikā. Tādējādi, izstrādājot atbalsta pasākumus, ir jānodrošina fiskāli neitrāli risinājumi, tostarp kompensācijas pasākumi, lai neitralizētu jebkādu izdevumu pieaugumu vai ieņēmumu samazināšanos.

Turklāt, lai ievērotu Eiropadomes ieteikumus, atbalsta pasākumiem jābūt:

- vērstiem uz visneaizsargātākajām mājsaimniecībām un nozarēm;

- pagaidu pasākumiem ar skaidri noteiktu beigu datumu;

- izstrādātiem tā, lai ņemtu vērā fiskālās izmaksas un tās samazinātu līdz minimumam.

Papildus atgādinām, ka Fiskālās disciplīnas likuma 9. pants nosaka, ka, ja Ministru kabinets iesniedz Saeimai izskatīšanai likumprojektu vai pieņem normatīvo aktu, kas rada Valsts budžeta likumā noteiktā maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu apjoma pārsniegumu vai kas rada Valsts budžeta likumā plānoto valsts budžeta ieņēmumu samazinājumu, Ministru kabinets vienlaikus iesniedz Saeimai likumprojektu vai likumprojektus, vai arī Ministru kabinets nodrošina, ka vienlaikus stājas spēkā arī normatīvais akts vai normatīvie akti, kas paredz izdevumu palielinājuma vai ieņēmumu samazinājuma kompensāciju. Kompensācija tiek panākta, palielinot ieņēmumus vai samazinot izdevumus.

Naftas produktu cenu pieauguma ierobežošanas likumā piedāvātais risinājums bija iespējams, jo uzskatāms par fiskāli neitrālu – pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi pieaugs no augušajām dīzeļdegvielas cenām, un šie neplānotie ieņēmumi tiek izmantoti kā kompensējošais mehānisms samazinot akcīzes nodokļa likmi. Šāds risinājums nerada negatīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci. Tiek novērtēts, ka akcīzes nodokļa likmju samazinājums samazinās akcīzes nodokļa ieņēmumus par 6,7 milj. EUR mēnesī.

Turpmākajos mēnešos inflācijas dinamika Latvijā lielā mērā būs atkarīga no konflikta tālākās attīstības un energoresursu cenu noturības. Ministru kabinets veic regulāru degvielas cenu monitoringu un situācijas pārvērtēšanu ik pēc divām nedēļām. Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi arī operatīvo degvielas cenu monitoringa rīku (pieejams: https://www.em.gov.lv/lv/degvielas-cenu-monitorings), kas atspoguļo gan naftas un gāzeļļas cenas biržās Eiropā, gan degvielas mazumtirdzniecības cenu dinamiku Latvijā lielākajos DUS tīklos, datus atjaunojot katru dienu.

Norādām arī, ka 2026. gada 14. aprīlī Ministru kabinets pieņēma Ekonomikas ministrijas izstrādāto likumprojektu “Degvielas tirgotāju solidaritātes maksājuma likums”, kas nosaka solidaritātes maksājuma pienākumu degvielas (benzīna un dīzeļdegvielas) mazumtirgotājiem, ja to faktiskā mazumtirdzniecības cena pārsniedz objektīvi aprēķināto orientējošo mazumtirdzniecības cenu par vairāk nekā 3%. Vienlaikus tirgotājiem būs iespēja dokumentāri pamatot augstākas cenas ar objektīviem izmaksu faktoriem, tādējādi izvairoties no maksājuma piemērošanas. Solidaritātes maksājuma mehānisms netiks piemērots automātiski. Tā darbību aktivizēs Ministru kabinets, nosakot konkrētu piemērošanas periodu, slieksni un orientējošās cenas aprēķina metodiku. Izmaiņas paredzētas, lai mazinātu strauju degvielas cenu svārstību negatīvo ietekmi uz iedzīvotājiem un tautsaimniecību, kā arī nodrošinātu godīgu cenu veidošanos tirgū. Paredzēts, ka regulējums ir terminēts - līdz 2026. gada 31. decembrim. Likumprojekts ir iesniegts izskatīšanai Saeimā.

Lai sniegtu tūlītēju atbalstu mājsaimniecībām un kompensētu izdevumu pieaugumu par mājokli šajā apkures sezonā, tika veiktas izmaiņas mājokļa pabalsta nosacījumos, proti, noteikti paaugstināti koeficienti uz periodu no 2026.gada 1.janvārim līdz 30.aprīlim (grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, stājās spēkā 2026. gada 28. februārī). Izmaiņu rezultātā palielinās gan mājokļa pabalsta apmērs, gan atbalsta saņēmēju loks.

• Izstrādāt un īstenot pasākumu kopumu dabasgāzes apgādes nodrošināšanai nākamajai apkures sezonai, tostarp izvērtējot nepieciešamos instrumentus krājumu veidošanas veicināšanai un uzņēmumu spēju nodrošināt resursu iegādi, kā arī paredzot risinājumus iespējamā cenu pieauguma ietekmes mazināšanai uz siltumenerģijas tarifiem.

Inčukalna pazemes gāzes krātuves (turpmāk – IPGK) iesūknēšanas sezona tradicionāli sākas maijā pēc iepriekšējās apkures sezonas beigām. Līdz ar IPGK modernizācijas projektu, kas faktiski pabeigts 2025. gadā, būtiski mainīts krātuves darbības princips, nodrošinot gāzes iesūknēšanas un izņemšanas elastību. Pirms krātuves modernizācijas dabasgāzi varēja iesūknēt tikai iesūknēšanas sezonas laikā, bet to izņemt – izņemšanas sezonas laikā. Tagad krātuve spēj veikt gāzes iesūknēšanu arī izņemšanas sezonā, kas iepriekš nebija iespējams, un šogad tirgotāji jau no marta sākuma krātuvi pakāpeniski sāka piepildīt ar dabasgāzi, lai gan dabasgāzes izņemšanas sezona vēl turpinās. Uz 2026. gada 7. maiju IPGK ir 6,5 TWh dabasgāzes (salīdzinājumam, martā krātuvē bija par apmēram 1 TWh mazāk). Jāatzīmē, ka Latvijai ir arī savas stratēģiskās rezerves krātuvē 1,8 TWh apmērā. Latvija stratēģiskās rezerves glabā kopš 2022. gada, kad tika veiktas arī attiecīgās izmaiņas Enerģētikas likumā. Savukārt 2024. gada grozījumi Enerģētikas likumā sniedza iespēju Inčukalna pazemes gāzes krātuvi savu valstu stratēģisko rezervju uzglabāšanai nepieciešamības gadījumā izmantot arī Lietuvai, Igaunijai un Somijai par izdevīgākiem ilgtermiņa uzglabāšanas nosacījumiem.  Lietuva un Igaunija šo risinājumi ir izmantojušas un abas valstis glabā savas stratēģiskās gāzes rezerves IPGK.

Tāpat jāpiemin, ka kopš šī gada februāra par enerģētiku atbildīgās Baltijas valstu ministrijas katru pirmdienu vadības līmenī rīko operatīvās tiešsaistes sanāksmes, lai apmainītos ar aktuālo informāciju par energoapgādes un enerģijas tirgus situāciju. Ministriju uzdevumā Baltijas valstu un Somijas gāzes pārvades sistēmas operatori veic IPGK turpmākā piepildījuma prognozēšanu gatavojoties nākamajai apkures sezonai, ko regulāri aktualizē, lai nodrošinātu, ka reģiona atbildīgās ministrijas ir laikus informētas par potenciāliem izaicinājumiem.

• Izstrādāt enerģētikas politikas pasākumus, kas veicina vietējās elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanu un energosistēmas elastības stiprināšanu, tostarp atbalsta mehānismus elektroenerģijas uzkrāšanas tehnoloģiju attīstībai, ar mērķi mazināt cenu svārstības un nodrošināt sistēmas stabilitāti.

Klimata un enerģētikas ministrija pēdējo gadu laikā ir īstenojusi mērķtiecīgu un savstarpēji papildinošu pasākumu kopumu, lai paātrinātu vietējās elektroenerģijas ražošanas jaudu attīstību, īpaši atjaunojamo energoresursu segmentā, vienlaikus risinot būtiskākos identificētos šķēršļus – elektroenerģijas pārvades tīkla pieslēgumu pieejamību, administratīvos procesus un sabiedrības atbalstu.

Viens no būtiskākajiem sistēmas attīstības ierobežojumiem vēsturiski bija elektroenerģijas pārvades tīkla jaudu rezervācija projektiem, kas ilgstoši netika īstenoti (“papīra projekti”), tādējādi ierobežojot jaunu attīstītāju projektu iespējas piekļūt pārvades tīklam.

Lai šo situāciju risinātu, Elektroenerģijas tirgus likumā 2025. gadā tika ieviests elastīgā pieslēguma pakalpojums, kas ļauj būtiski efektīvāk izmantot esošo tīkla infrastruktūru, neparedzot tūlītēju nepieciešamību pēc jaunu, kapitālietilpīgu tīkla investīciju veikšanas. Minētā pieeja ir būtiski uzlabojusi situāciju – attīstītājiem ar pietiekami nobriedušiem projektiem šobrīd ir iespējas saņemt pieslēguma jaudas, tādējādi novēršot iepriekš pastāvējušo rezervēto, bet faktiski neizmantoto jaudu problēmātiku.

Lai veicinātu vietējo kopienu iesaisti un mazinātu sociālos konfliktus, Latvijā 2024. gadā tika ieviests normatīvais regulējums (Ministru kabineta noteikumi Nr. 577 “Vēja elektrostaciju maksājumu kārtība vietējās kopienas attīstībai”), kas paredz obligātus maksājumus vietējām kopienām un iedzīvotājiem, kuri dzīvo vēja elektrostaciju tuvumā (līdz 2 km rādiusā). Šī pieeja nodrošina, ka vietējās kopienas tieši gūst labumu no elektroenerģijas ražošanas projektiem, tādējādi uzlabojot sabiedrības nostāju pret vēja elektrostaciju projektiem un sekmējot projektu īstenošanu.

Tāpat Klimata un enerģētikas ministrija ir īstenojusi mērķtiecīgus grozījumus normatīvajā regulējumā, lai samazinātu administratīvo slogu elektroenerģijas ražošanas projektu attīstītājiem. Ar grozījumiem Ministru kabineta 2023. gada 19. decembra noteikumos Nr. 821 “Noteikumi par atļaujām jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas un elektroenerģijas uzkrātuves ieviešanai vai elektroenerģijas ražošanas jaudas palielināšanai” tika pilnveidots atļauju izsniegšanas regulējums elektroenerģijas ražošanas iekārtu un elektroenerģijas uzkrātuvju ieviešanai, tostarp atsevišķi noregulējot uzkrātuvju ieviešanas procesu, samazinot iesniedzamo dokumentu apjomu, paplašinot pieļaujamos nekustamā īpašuma tiesiskā pamata apliecināšanas veidus, ieviešot elastīgākus nosacījumus attiecībā uz ieviešamo jaudu proporcijām un precizējot atļauju pagarināšanas kārtību. Minētie grozījumi mazina administratīvo slogu un veicina ātrāku un skaidrāku projektu virzību.

No enerģētikas nozares regulējuma viedokļa secināms, ka normatīvā vide attiecībā uz elektroenerģijas ražošanas iekārtu un elektroenerģijas uzkrātuvju ieviešanu šobrīd ir būtiski sakārtota un nodrošina skaidru, prognozējamu un investīcijām labvēlīgu ietvaru projektu attīstībai. Tādēļ turpmākie uzlabojumi galvenokārt skar starpnozaru jautājumus, īpaši ietekmes uz vidi novērtējuma (turpmāk - IVN) procesu, telpisko plānošanu un vēja elektrostaciju ekspluatācijas regulējumu.

Minēto pasākumu kopums ir vērsts uz to, lai papildus jau sakārtotajam enerģētikas regulējumam nodrošinātu arī prognozējamu, sabiedrībai pieņemamu un juridiski noturīgu projektu attīstības vidi, kas ir būtisks priekšnoteikums vietējās elektroenerģijas ražošanas jaudu straujākai attīstībai. Vienlaikus jānorāda, ka iepriekš minētie pasākumi šobrīd atrodas dažādās izstrādes un virzības stadijās.

Attiecībā uz IVN regulējumu – šobrīd Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tiek skatīti grozījumi likumā Par ietekmes uz vidi novērtējumu, kuru ietvaros tiek pilnveidota IVN procesi un radīta labāka sasaite ar teritorijas attīstības plānošanu. Vienlaikus komisijā notiek diskusijas par optimālāko regulējuma risinājumu kumulatīvās ietekmes novērtējuma prasību ieviešanai, kas šobrīd tiek plānota kā regulējums Būvniecības likums ietvaros.

Savukārt attiecībā uz vēja elektrostaciju ekspluatācijas un demontāžas regulējumu Klimata un enerģētikas ministrija izstrādā divus atsevišķus Ministru kabineta noteikumu projektus. To pieņemšanai nepieciešams atbilstošs deleģējums Elektroenerģijas tirgus likumā, kura grozījumi šobrīd atrodas saskaņošanas procesā. Neraugoties uz to, ka deleģējums vēl nav apstiprināts, ekspluatācijas noteikumu projekts jau ir izstrādāts un ministrija ir uzsākusi konsultāciju procesu agrīnā tiesību akta izstrādes stadijā, kas nav raksturīgi ierastajai valsts pārvaldes praksei. Sākotnējā saskaņošana ir veikta gan ar vēja elektrostaciju attīstītājiem, gan vides nozares pārstāvjiem, gan iedzīvotājiem, tostarp organizējot arī klātienes diskusijas. Šāda pieeja izvēlēta, lai nodrošinātu iespējami kvalitatīvu, jēgpilnu un uz savlaicīgu problēmu identificēšanu vērstu sabiedrības iesaisti, vienlaikus saglabājot elastīgu un atvērtu diskusiju procesu.

Ņemot vērā minēto, Klimata un enerģētikas ministrija saredz, ka līdz šā gada beigām ir iespējams pabeigt attiecīgo tiesību aktu izstrādi un virzību, tādējādi pilnībā noslēdzot nepieciešamo regulējuma pilnveides ciklu elektroenerģijas ražošanas jaudu attīstības un energosistēmas elastības stiprināšanas jomā.

Attiecībā uz elektroenerģijas uzkrātuvēm, Klimata un enerģētikas ministrija piekrīt, ka elektroenerģijas uzkrāšanas risinājumi ir būtisks energosistēmas elastības elements, un Latvijā tiek īstenota diferencēta pieeja atbilstoši uzkrātuvju mērogam:

- mājsaimniecību līmenī elektroenerģijas uzkrāšanas iekārtas līdz 5 kWh ietilpībai tiek atbalstītas ar Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) starpniecību;

- attiecībā uz lielas jaudas elektroenerģijas uzkrāšanas sistēmām Latvija konsekventi ievēro tirgus principu pieeju, proti, šādu projektu attīstībai nav paredzēts tiešs finansiāls valsts atbalsts, lai nekropļotu tirgu un nodrošinātu efektīvu resursu sadali.

Vienlaikus Klimata un enerģētikas ministrija ir veikusi vairākus būtiskus pasākumus regulējuma pilnveidošanai, lai veicinātu uzkrātuvju attīstību:

- skaidri definēts elektroenerģijas uzkrāšanas iekārtu statuss energosistēmā;

- samazināti administratīvie šķēršļi uzkrātuvju pieslēgšanai tīklam;

- veidots regulējums, kas ļauj uzkrātuvēm piedalīties elektroenerģijas tirgos un sniegt sistēmas pakalpojumus.

• Vienlaikus steidzami strādāt pie praktisko risinājumu ieviešanas un normatīvā regulējuma pilnveides, lai nodrošinātu Latvijas enerģētikas stratēģijā 2050 un Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā noteikto pasākumu īstenošanu, kas vērsti uz Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanu, tostarp atjaunīgo energoresursu ražošanas jaudu palielināšanu.

Enerģētikas politikas pasākumi, kas veicina vietējās elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanu, par ko sniegta iepriekšējā atbilde ir daļa no Latvijas enerģētikas stratēģijas 2050. gadam un Nacionālā enerģētikas un klimata plāna pasākumiem, kas vērsti uz enerģētiskās neatkarības veicināšanu. Līdz ar to lūdzam skatīt atbildi uz iepriekšējo jautājumu.