22-TA-231
Grozījumi Ārstniecības likumā
Izdarīt Ārstniecības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 15. nr.; 1998, 7. nr.; 2000, 13. nr.; 2001, 15. nr.; 2004, 9., 13. nr.; 2005, 14. nr.; 2006, 14. nr.; 2007, 8., 21., 24. nr.; 2008, 13. nr.; 2009, 10., 15. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 200., 205. nr.; 2010, 105., 170. nr.; 2011, 62. nr.; 2012, 108. nr.; 2013, 87. nr.; 2014, 194. nr.; 2015, 127. nr.; 2016, 249. nr.; 2017, 117., 242. nr.; 2018, 253. nr.; 2020, 106. nr.; 2022, 13., 45.A, 85.A nr.) šādus grozījumus:
1.
1. pantā:
izteikt 20. punktu šādā redakcijā:
"20) klīniskās vadlīnijas – pierādījumos balstīts, sistematizēts un aktualizēts ieteikumu kopums lēmumu pieņemšanas atbalstam ārstniecības personām un pacientiem par piemērotāko ārstniecību noteiktos klīniskos gadījumos;";
izteikt 20. punktu šādā redakcijā:
"20) klīniskās vadlīnijas – pierādījumos balstīts, sistematizēts un aktualizēts ieteikumu kopums lēmumu pieņemšanas atbalstam ārstniecības personām un pacientiem par piemērotāko ārstniecību noteiktos klīniskos gadījumos;";
papildināt ar 31., 32., 33. un 34. punktu šādā redakcijā:
"31) klīniskais algoritms – precīzs, standartizēts rekomendējamo darbību apraksts, lai veiktu secīgu darbību virkni veselības aprūpes problēmu, klīnisko situāciju risināšanai un mērķa sasniegšanai;
32) klīniskais ceļš – atbilstoši klīniskajam algoritmam vai klīniskajām vadlīnijām pacientu grupām definēts un strukturēts multidisciplinārs ārstniecības plāns;
33) metodiskās vadības institūcija – iestāde vai tās struktūrvienība, kas izstrādā vienotus profilakses, diagnostikas, ārstēšanas un tās pēctecības principus attiecīgajā veselības aprūpes jomā, kā arī nodrošina sistēmisku ārstniecības procesu kvalitātes pārraudzību valstī, veicot ārstniecības iestāžu metodisko vadību attiecīgajā veselības aprūpes jomā;
34) valsts patoloģijas centrs – akreditēta references laboratorija patoloģijas jomā, kas nodrošina slimību laboratorisko diagnostiku un metodisko vadību patoloģijas jomā."
"31) klīniskais algoritms – precīzs, standartizēts rekomendējamo darbību apraksts, lai veiktu secīgu darbību virkni veselības aprūpes problēmu, klīnisko situāciju risināšanai un mērķa sasniegšanai;
32) klīniskais ceļš – atbilstoši klīniskajam algoritmam vai klīniskajām vadlīnijām pacientu grupām definēts un strukturēts multidisciplinārs ārstniecības plāns;
33) metodiskās vadības institūcija – iestāde vai tās struktūrvienība, kas izstrādā vienotus profilakses, diagnostikas, ārstēšanas un tās pēctecības principus attiecīgajā veselības aprūpes jomā, kā arī nodrošina sistēmisku ārstniecības procesu kvalitātes pārraudzību valstī, veicot ārstniecības iestāžu metodisko vadību attiecīgajā veselības aprūpes jomā;
34) valsts patoloģijas centrs – akreditēta references laboratorija patoloģijas jomā, kas nodrošina slimību laboratorisko diagnostiku un metodisko vadību patoloģijas jomā."
2.
9. pantā:
svītrot pirmajā daļā vārdus "Ārstniecības personu, ārstniecības atbalsta personu";
svītrot pirmajā daļā vārdus "Ārstniecības personu, ārstniecības atbalsta personu";
papildināt ar 1.1 daļu šādā redakcijā:
"(11) Ministru kabinets nosaka:
1) ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra (turpmāk – reģistrs) izveides un uzturēšanas kārtību;
2) ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrācijas kārtību un prasības;
3) prasības ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu profesionālai atbilstībai.";
"(11) Ministru kabinets nosaka:
1) ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra (turpmāk – reģistrs) izveides un uzturēšanas kārtību;
2) ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrācijas kārtību un prasības;
3) prasības ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu profesionālai atbilstībai.";
papildināt ar 3.1 daļu šādā redakcijā:
"(31) Ministru kabinets nosaka pirmās palīdzības sniegšanas apmācību pārvaldības informācijas sistēmas pārzini, sistēmā iekļaujamās informācijas apjomu un apstrādes kārtību un nosacījumus piekļuves nodrošināšanai valsts informācijas sistēmā iekļautajai informācijai.";
"(31) Ministru kabinets nosaka pirmās palīdzības sniegšanas apmācību pārvaldības informācijas sistēmas pārzini, sistēmā iekļaujamās informācijas apjomu un apstrādes kārtību un nosacījumus piekļuves nodrošināšanai valsts informācijas sistēmā iekļautajai informācijai.";
papildināt ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:
"(5) Metodiskās vadības institūcijas statusa piešķiršanas kritērijus un kārtību, kā arī tās tiesības un pienākumus un noteikumus publisku līdzekļu ieguldīšanai metodiskās vadības institūcijā nosaka Ministru kabinets.
(6) Valsts patoloģijas centra statusa piešķiršanas kritērijus un kārtību, kā arī tā tiesības un pienākumus nosaka Ministru kabinets."
"(5) Metodiskās vadības institūcijas statusa piešķiršanas kritērijus un kārtību, kā arī tās tiesības un pienākumus un noteikumus publisku līdzekļu ieguldīšanai metodiskās vadības institūcijā nosaka Ministru kabinets.
(6) Valsts patoloģijas centra statusa piešķiršanas kritērijus un kārtību, kā arī tā tiesības un pienākumus nosaka Ministru kabinets."
3.
Izteikt 9.1 pantu šādā redakcijā:
"9.1 pants. (1) Ārstniecību veic atbilstoši klīniskajām vadlīnijām, klīniskajiem algoritmiem un klīniskajiem ceļiem vai ārstniecībā izmantojamo metožu un zāļu lietošanas drošības un ārstēšanas efektivitātes novērtējumam.
(2) Ministru kabinets izdod noteikumus par klīniskajām vadlīnijām, klīniskajiem algoritmiem un klīniskajiem ceļiem."
"9.1 pants. (1) Ārstniecību veic atbilstoši klīniskajām vadlīnijām, klīniskajiem algoritmiem un klīniskajiem ceļiem vai ārstniecībā izmantojamo metožu un zāļu lietošanas drošības un ārstēšanas efektivitātes novērtējumam.
(2) Ministru kabinets izdod noteikumus par klīniskajām vadlīnijām, klīniskajiem algoritmiem un klīniskajiem ceļiem."
4.
Papildināt ar 10.2 pantu šādā redakcijā:
"10.2 pants. (1) Lai nodrošinātu sistēmisku multidisciplināru visu vai atsevišķu noteiktu nāves gadījumu anonīmu izmeklēšanu, kas identificē cēloņus un ar to saistītos novēršamus un labojamus faktorus, organizē nāves cēloņu konfidenciālo analīzi.
(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā organizē visu vai atsevišķu noteiktu nāves cēloņu konfidenciālo analīzi."
"10.2 pants. (1) Lai nodrošinātu sistēmisku multidisciplināru visu vai atsevišķu noteiktu nāves gadījumu anonīmu izmeklēšanu, kas identificē cēloņus un ar to saistītos novēršamus un labojamus faktorus, organizē nāves cēloņu konfidenciālo analīzi.
(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā organizē visu vai atsevišķu noteiktu nāves cēloņu konfidenciālo analīzi."
5.
Izslēgt 28. pantu.
6.
Izteikt 29. panta pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Speciālista prakses tiesības apliecina ārstniecības personas sertifikāts un personas reģistrācija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek organizēta ārstniecības personu sertifikācija un resertifikācija, sertifikācijas eksāmens un tā norise, kā arī sertifikāta anulēšanas un tā darbības apturēšanas kārtību."
"(1) Speciālista prakses tiesības apliecina ārstniecības personas sertifikāts un personas reģistrācija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek organizēta ārstniecības personu sertifikācija un resertifikācija, sertifikācijas eksāmens un tā norise, kā arī sertifikāta anulēšanas un tā darbības apturēšanas kārtību."
7.
Izteikt 31. pantu šādā redakcijā:
"31. pants. Personas ar ārvalstu medicīniskās izglītības diplomu tiesības nodarboties ar ārstniecību iegūst pēc ārstniecības personas profesionālās kvalifikācijas atzīšanas likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" noteiktajā kārtībā."
"31. pants. Personas ar ārvalstu medicīniskās izglītības diplomu tiesības nodarboties ar ārstniecību iegūst pēc ārstniecības personas profesionālās kvalifikācijas atzīšanas likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" noteiktajā kārtībā."
8.
33. pantā:
izteikt 2.1 daļu šādā redakcijā:
"(21) Rezidentu apmācību ārstniecības iestādē saskaņā ar medicīnā akreditētām rezidentūras izglītības programmām ir tiesības veikt ikvienam pamatspecialitātē, apakšspecialitātē vai papildspecialitātē sertificētam ārstam.";
izteikt 2.1 daļu šādā redakcijā:
"(21) Rezidentu apmācību ārstniecības iestādē saskaņā ar medicīnā akreditētām rezidentūras izglītības programmām ir tiesības veikt ikvienam pamatspecialitātē, apakšspecialitātē vai papildspecialitātē sertificētam ārstam.";
papildināt ar 3.1 daļu šādā redakcijā:
“(31) Ārstniecības iestādes vadītājs, ja nepieciešams, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ārsta stažiera amatā nodarbina ārstu, kurš studē rezidentūrā apgūstamajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē vai papildspecialitātē."
“(31) Ārstniecības iestādes vadītājs, ja nepieciešams, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ārsta stažiera amatā nodarbina ārstu, kurš studē rezidentūrā apgūstamajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē vai papildspecialitātē."
9.
Papildināt ar 39.1 pantu šādā redakcijā:
"39.1 pants. Ārstniecības iestādes vadītājs, ja nepieciešams, var nodarbināt ārstu stažieri, kurš var nodarboties ar ārstniecību pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai lietot ārstniecisko vai diagnostisko metodi, kurā ir pabeidzis rezidentūras programmu vai kurā ir bijis sertificēts, tikai attiecīgajā specialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē sertificēta speciālista vadībā. Ārsts visā savā profesionālās darbības laikā var strādāt ārsta stažiera amatā ne ilgāk kā piecus gadus (skaitot summāri)."
"39.1 pants. Ārstniecības iestādes vadītājs, ja nepieciešams, var nodarbināt ārstu stažieri, kurš var nodarboties ar ārstniecību pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai lietot ārstniecisko vai diagnostisko metodi, kurā ir pabeidzis rezidentūras programmu vai kurā ir bijis sertificēts, tikai attiecīgajā specialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē sertificēta speciālista vadībā. Ārsts visā savā profesionālās darbības laikā var strādāt ārsta stažiera amatā ne ilgāk kā piecus gadus (skaitot summāri)."
10.
Papildināt VI A nodaļu ar 43.2 pantu šādā redakcijā:
"43.2 pants. Ārstniecības iestādes vadītājs, ja nepieciešams, var nodarbināt ārstu stažieri, kurš var nodarboties ar ārstniecību pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, kurā ir pabeidzis zobārstniecības studiju programmu vai apakšspecialitātes rezidentūras izglītības programmu vai kurā ir bijis sertificēts, tikai attiecīgajā specialitātē sertificēta zobārsta vadībā. Zobārsts visā savā profesionālās darbības laikā var strādāt ārsta stažiera amatā ne ilgāk kā piecus gadus (skaitot summāri).”
"43.2 pants. Ārstniecības iestādes vadītājs, ja nepieciešams, var nodarbināt ārstu stažieri, kurš var nodarboties ar ārstniecību pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, kurā ir pabeidzis zobārstniecības studiju programmu vai apakšspecialitātes rezidentūras izglītības programmu vai kurā ir bijis sertificēts, tikai attiecīgajā specialitātē sertificēta zobārsta vadībā. Zobārsts visā savā profesionālās darbības laikā var strādāt ārsta stažiera amatā ne ilgāk kā piecus gadus (skaitot summāri).”
11.
Izteikt 48. pantu šādā redakcijā:
"48. pants. Ārstniecības personas pienākums ir regulāri pilnveidot savu profesionālo kvalifikāciju un izglītoties neatliekamās palīdzības sniegšanā. Ministru kabinets nosaka prasības tālākizglītībai, kā arī apgūtās tālākizglītības novērtēšanas un apstiprināšanas kārtību."
"48. pants. Ārstniecības personas pienākums ir regulāri pilnveidot savu profesionālo kvalifikāciju un izglītoties neatliekamās palīdzības sniegšanā. Ministru kabinets nosaka prasības tālākizglītībai, kā arī apgūtās tālākizglītības novērtēšanas un apstiprināšanas kārtību."
12.
Papildināt likumu ar VIII1 nodaļu šādā redakcijā:
"VIII1 nodaļa
Farmaceita darbība veselības aprūpē un sadarbība ar ārstniecības personu
53.3 pants. Farmaceits ir veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs, kurš ieguvis likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" noteiktajām prasībām atbilstošu izglītību un veic farmaceita praksi.
53.4 pants. Farmaceitam, kas strādā aptiekā vai ārstniecības iestādē slēgta tipa aptiekā, vai ārstniecības iestādē, kurā nav slēgta tipa aptiekas, vai kā klīniskais farmaceits ārstniecības iestādē, ir šādi uzdevumi:
1) sniedzot farmaceitisko aprūpi, nodrošināt atbildīgu, drošu un racionālu zāļu, medicīnisko ierīču, in vitro diagnostikas medicīnisko ierīču un uztura bagātinātāju lietošanu un līdzestību ārstniecībā;
2) sadarbībā ar ārstniecības personām veidot multidisciplināru komandu, piedaloties pacienta farmakoterapeitiskā plāna izstrādē, tā īstenošanā un pārraudzībā, lai pacients sasniegtu noteiktus terapeitiskos rezultātus, samazinātu iespējamo ar zāļu lietošanu saistīto kaitējumu un uzlabotu veselību, kā arī dzīves kvalitāti;
3) piedalīties zāļu lietošanas blakusparādību uzraudzībā;
4) veicināt un nodrošināt profilaktiskus veselības aizsardzības pasākumus.
53.5 pants. Klīniskajam farmaceitam, kas ieguvis augstāko izglītību klīniskajā farmācijā un strādā slēgta tipa aptiekā vai ārstniecības iestādē, papildus šā likuma 53.4 pantā noteiktajiem uzdevumiem ir šādi uzdevumi:
1) sadarbībā ar ārstniecības personām piedalīties pacienta farmakoterapijas noteikšanā, ņemot vērā diagnozi, simptomus un izmeklējumu rezultātus, kā arī drošības, efektivitātes un ekonomiskuma principus attiecībā uz indikācijām, zāļu devām, lietošanas biežumu un ilgumu;
2) veikt tiešu zāļu lietošanas un blakusparādību uzraudzību, regulāri sekojot izmeklējumu rezultātiem, aptaujājot pacientu un dokumentējot uzraudzības datus, un, ja nepieciešams, ierosināt farmakoterapijas korekcijas;
3) sniegt ārstniecības personām konsultācijas farmakokinētikas, farmakodinamikas un citos ar zāļu nozīmēšanu saistītajos jautājumos;
4) piedalīties klīnisko pētījumu organizēšanā un norises uzraudzībā, ja ārstniecības iestādē tiek veikti šādi pētījumi;
5) piedalīties dažādu ārstniecības līdzekļu izmantošanas sistēmiskā analīzē."
"VIII1 nodaļa
Farmaceita darbība veselības aprūpē un sadarbība ar ārstniecības personu
53.3 pants. Farmaceits ir veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs, kurš ieguvis likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" noteiktajām prasībām atbilstošu izglītību un veic farmaceita praksi.
53.4 pants. Farmaceitam, kas strādā aptiekā vai ārstniecības iestādē slēgta tipa aptiekā, vai ārstniecības iestādē, kurā nav slēgta tipa aptiekas, vai kā klīniskais farmaceits ārstniecības iestādē, ir šādi uzdevumi:
1) sniedzot farmaceitisko aprūpi, nodrošināt atbildīgu, drošu un racionālu zāļu, medicīnisko ierīču, in vitro diagnostikas medicīnisko ierīču un uztura bagātinātāju lietošanu un līdzestību ārstniecībā;
2) sadarbībā ar ārstniecības personām veidot multidisciplināru komandu, piedaloties pacienta farmakoterapeitiskā plāna izstrādē, tā īstenošanā un pārraudzībā, lai pacients sasniegtu noteiktus terapeitiskos rezultātus, samazinātu iespējamo ar zāļu lietošanu saistīto kaitējumu un uzlabotu veselību, kā arī dzīves kvalitāti;
3) piedalīties zāļu lietošanas blakusparādību uzraudzībā;
4) veicināt un nodrošināt profilaktiskus veselības aizsardzības pasākumus.
53.5 pants. Klīniskajam farmaceitam, kas ieguvis augstāko izglītību klīniskajā farmācijā un strādā slēgta tipa aptiekā vai ārstniecības iestādē, papildus šā likuma 53.4 pantā noteiktajiem uzdevumiem ir šādi uzdevumi:
1) sadarbībā ar ārstniecības personām piedalīties pacienta farmakoterapijas noteikšanā, ņemot vērā diagnozi, simptomus un izmeklējumu rezultātus, kā arī drošības, efektivitātes un ekonomiskuma principus attiecībā uz indikācijām, zāļu devām, lietošanas biežumu un ilgumu;
2) veikt tiešu zāļu lietošanas un blakusparādību uzraudzību, regulāri sekojot izmeklējumu rezultātiem, aptaujājot pacientu un dokumentējot uzraudzības datus, un, ja nepieciešams, ierosināt farmakoterapijas korekcijas;
3) sniegt ārstniecības personām konsultācijas farmakokinētikas, farmakodinamikas un citos ar zāļu nozīmēšanu saistītajos jautājumos;
4) piedalīties klīnisko pētījumu organizēšanā un norises uzraudzībā, ja ārstniecības iestādē tiek veikti šādi pētījumi;
5) piedalīties dažādu ārstniecības līdzekļu izmantošanas sistēmiskā analīzē."
13.
69.1 pantā:
izteikt pirmo daļu un pirmās daļas 1. punktu šādā redakcijā:
"(1) Pacientam, kurš stacionēts psihiatriskajā ārstniecības iestādē bez viņa piekrišanas, pacientam, kurš nogādāts stacionārajā ārstniecības iestādē psihiatriskās ekspertīzes veikšanai līdz tiesas lēmumam, un pacientam, kuram ārstniecība psihiatriskajā ārstniecības iestādē noteikta kā medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis kriminālprocesā, ir:
1) Pacientu tiesību likumā noteiktās pacienta tiesības un pienākumi;";
izteikt pirmo daļu un pirmās daļas 1. punktu šādā redakcijā:
"(1) Pacientam, kurš stacionēts psihiatriskajā ārstniecības iestādē bez viņa piekrišanas, pacientam, kurš nogādāts stacionārajā ārstniecības iestādē psihiatriskās ekspertīzes veikšanai līdz tiesas lēmumam, un pacientam, kuram ārstniecība psihiatriskajā ārstniecības iestādē noteikta kā medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis kriminālprocesā, ir:
1) Pacientu tiesību likumā noteiktās pacienta tiesības un pienākumi;";
izteikt septīto daļu šādā redakcijā:
"(7) Ierobežojošus līdzekļus piespiedu kārtā pacientam drīkst piemērot tikai tādā gadījumā, ja pacients stacionēts psihiatriskajā ārstniecības iestādē bez viņa piekrišanas, nogādāts stacionārajā ārstniecības iestādē psihiatriskās ekspertīzes veikšanai līdz tiesas lēmumam vai pacientam ārstniecība psihiatriskajā ārstniecības iestādē noteikta kā medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis. Ierobežojošus līdzekļus, ievērojot šajā pantā minētos nosacījumus, ir tiesības piemērot arī tad, ja psihiatriskā palīdzība pacientam tiek sniegta bez viņa piekrišanas, pirms tiek pieņemts šā likuma 68. panta vienpadsmitajā daļā minētais tiesneša lēmums.";
"(7) Ierobežojošus līdzekļus piespiedu kārtā pacientam drīkst piemērot tikai tādā gadījumā, ja pacients stacionēts psihiatriskajā ārstniecības iestādē bez viņa piekrišanas, nogādāts stacionārajā ārstniecības iestādē psihiatriskās ekspertīzes veikšanai līdz tiesas lēmumam vai pacientam ārstniecība psihiatriskajā ārstniecības iestādē noteikta kā medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis. Ierobežojošus līdzekļus, ievērojot šajā pantā minētos nosacījumus, ir tiesības piemērot arī tad, ja psihiatriskā palīdzība pacientam tiek sniegta bez viņa piekrišanas, pirms tiek pieņemts šā likuma 68. panta vienpadsmitajā daļā minētais tiesneša lēmums.";
izteikt devīto daļu šādā redakcijā:
"(9) Ministru kabinets nosaka vienotus iekšējās kārtības standartus tām psihiatriskās ārstniecības iestādēm vai to struktūrvienībām, kurās ievietoti šā panta pirmajā daļā minētie pacienti, tai skaitā pacientu pārmeklēšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā veicama pacientu ierobežošana, tai skaitā izmantojot ierobežojošus līdzekļus."
"(9) Ministru kabinets nosaka vienotus iekšējās kārtības standartus tām psihiatriskās ārstniecības iestādēm vai to struktūrvienībām, kurās ievietoti šā panta pirmajā daļā minētie pacienti, tai skaitā pacientu pārmeklēšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā veicama pacientu ierobežošana, tai skaitā izmantojot ierobežojošus līdzekļus."
14.
Papildināt likumu ar 69.2 un 69.3 pantu šādā redakcijā:
"69.2 pants. Persona, kurai kriminālprocesā noteikts medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis, 14 dienu laikā pēc tiesas lēmuma noraksta saņemšanas sazinās ar tiesas lēmumā norādīto ārstniecības iestādi klātienē vai attālināti, lai vienotos par ārstēšanas uzsākšanu, izņemot personas, kuras saskaņā ar tiesas lēmumu ārstniecības iestādē tiek nogādātas policijas darbinieka pavadībā.
69.3 pants. (1) Persona, kurai kriminālprocesā noteikts medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis, ārstējas tiesas lēmumā norādītajā ārstniecības iestādē. Ārstēšanos citā ārstniecības iestādē drīkst uzsākt tikai saskaņā ar jaunu tiesas lēmumu.
(2) Iesniegumu tiesai ar pamatojumu ārstniecības iestādes maiņai iesniedz persona, kurai ārstēšana psihiatriskajā ārstniecības iestādē noteikta kā medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis kriminālprocesā, šīs personas pārstāvis vai ārstniecības iestāde, kurā saskaņā ar tiesas lēmumu ārstējas minētā persona.
(3) Ārstniecības iestādei, kas pārņem tās personas ārstēšanu, kurai kriminālprocesā noteikts medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis, ir tiesības saņemt pilnīgu informāciju par šai personai iepriekš nodrošināto ārstēšanu un tās rezultātiem. Informācija sniedzama saskaņā ar fizisko personu datu aizsardzību regulējošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī normatīvajiem aktiem par medicīnisko dokumentu lietvedību."
"69.2 pants. Persona, kurai kriminālprocesā noteikts medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis, 14 dienu laikā pēc tiesas lēmuma noraksta saņemšanas sazinās ar tiesas lēmumā norādīto ārstniecības iestādi klātienē vai attālināti, lai vienotos par ārstēšanas uzsākšanu, izņemot personas, kuras saskaņā ar tiesas lēmumu ārstniecības iestādē tiek nogādātas policijas darbinieka pavadībā.
69.3 pants. (1) Persona, kurai kriminālprocesā noteikts medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis, ārstējas tiesas lēmumā norādītajā ārstniecības iestādē. Ārstēšanos citā ārstniecības iestādē drīkst uzsākt tikai saskaņā ar jaunu tiesas lēmumu.
(2) Iesniegumu tiesai ar pamatojumu ārstniecības iestādes maiņai iesniedz persona, kurai ārstēšana psihiatriskajā ārstniecības iestādē noteikta kā medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis kriminālprocesā, šīs personas pārstāvis vai ārstniecības iestāde, kurā saskaņā ar tiesas lēmumu ārstējas minētā persona.
(3) Ārstniecības iestādei, kas pārņem tās personas ārstēšanu, kurai kriminālprocesā noteikts medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis, ir tiesības saņemt pilnīgu informāciju par šai personai iepriekš nodrošināto ārstēšanu un tās rezultātiem. Informācija sniedzama saskaņā ar fizisko personu datu aizsardzību regulējošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī normatīvajiem aktiem par medicīnisko dokumentu lietvedību."
15.
Izteikt 70.1 panta pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Ārstniecības persona nekavējoties informē tiesu, kura pieņēmusi lēmumu par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa noteikšanu, ja:
1) persona, kurai kriminālprocesā tika noteikts medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis, izvairās no tā vai nepilda tā nosacījumus;
2) personas veselības stāvoklis uzlabojies vai pasliktinājies un vairs neatbilst noteiktajam medicīniska rakstura piespiedu līdzeklim."
"(1) Ārstniecības persona nekavējoties informē tiesu, kura pieņēmusi lēmumu par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa noteikšanu, ja:
1) persona, kurai kriminālprocesā tika noteikts medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis, izvairās no tā vai nepilda tā nosacījumus;
2) personas veselības stāvoklis uzlabojies vai pasliktinājies un vairs neatbilst noteiktajam medicīniska rakstura piespiedu līdzeklim."
16.
Papildināt pārejas noteikumus ar 37., 38., 39., 40., 41., 42. un 43. punktu šādā redakcijā:
“37. Ministru kabinets līdz 2024. gada 1. oktobrim izdod šā likuma 9. panta 1.1 daļā minētos Ministru kabineta noteikumus. Līdz minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai ir spēkā Ministru kabineta 2016. gada 24. maija noteikumi Nr. 317 "Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
38. Šā likuma 9. panta 3.1 daļa stājas spēkā 2024. gada 2. janvārī.
39. Šā likuma 1. panta 33. punkts un 9. panta piektā daļa stājas spēkā 2024. gada 1. aprīlī.
40. Šā likuma 1. panta 31., 32. un 34. punkts, 9. panta sestā daļa un 10.2 pants stājas spēkā 2025. gada 1. jūlijā.
41. Ministru kabinets līdz 2025. gada 1. jūlijam izdod šā likuma 9.1 pantā minētos Ministru kabineta noteikumus. Līdz minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai ir spēkā Ministru kabineta 2010. gada 25. maija noteikumi Nr. 469 "Kārtība, kādā izstrādā, izvērtē, reģistrē un ievieš klīniskās vadlīnijas", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
42. Ministru kabinets līdz 2024. gada 1. oktobrim izdod šā likuma 29. panta pirmajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus. Līdz minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai ir spēkā Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumi Nr. 943 "Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
43. Ministru kabinets līdz 2024. gada 1. jūnijam izdod šā likuma 69.1 panta devītajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus. Līdz minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai ir spēkā Ministru kabineta 2016. gada 12. jūlija noteikumi Nr. 453 "Noteikumi par kārtību, kādā ierobežojami pacienti, un priekšmetiem, kurus aizliegts turēt psihiatriskajā ārstniecības iestādē", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu."
“37. Ministru kabinets līdz 2024. gada 1. oktobrim izdod šā likuma 9. panta 1.1 daļā minētos Ministru kabineta noteikumus. Līdz minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai ir spēkā Ministru kabineta 2016. gada 24. maija noteikumi Nr. 317 "Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
38. Šā likuma 9. panta 3.1 daļa stājas spēkā 2024. gada 2. janvārī.
39. Šā likuma 1. panta 33. punkts un 9. panta piektā daļa stājas spēkā 2024. gada 1. aprīlī.
40. Šā likuma 1. panta 31., 32. un 34. punkts, 9. panta sestā daļa un 10.2 pants stājas spēkā 2025. gada 1. jūlijā.
41. Ministru kabinets līdz 2025. gada 1. jūlijam izdod šā likuma 9.1 pantā minētos Ministru kabineta noteikumus. Līdz minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai ir spēkā Ministru kabineta 2010. gada 25. maija noteikumi Nr. 469 "Kārtība, kādā izstrādā, izvērtē, reģistrē un ievieš klīniskās vadlīnijas", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
42. Ministru kabinets līdz 2024. gada 1. oktobrim izdod šā likuma 29. panta pirmajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus. Līdz minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai ir spēkā Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumi Nr. 943 "Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
43. Ministru kabinets līdz 2024. gada 1. jūnijam izdod šā likuma 69.1 panta devītajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus. Līdz minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai ir spēkā Ministru kabineta 2016. gada 12. jūlija noteikumi Nr. 453 "Noteikumi par kārtību, kādā ierobežojami pacienti, un priekšmetiem, kurus aizliegts turēt psihiatriskajā ārstniecības iestādē", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu."
Veselības ministre L. Meņģelsone