daļu un 9. panta pirmo daļu
| Tiesību akts | Tiesību akta norma |
| Krimināllikums |
79.1 pants. Terorisms 79.2 pants. Terorisma finansēšana 79.3 pants. Teroristu grupa 79.4 pants. Personas vervēšana, apmācīšana un apmācīšanās terorismam 79.5 pants. Ceļošana terorisma nolūkā 79.6 pants. Terorisma attaisnošana, aicinājums uz terorismu un terorisma draudi 154.1 pants. Cilvēku tirdzniecība 177. pants. Krāpšana 177.1 pants. Krāpšana automatizētā datu apstrādes sistēmā 178. pants. Apdrošināšanas krāpšana 179. pants. Piesavināšanās 195. pants. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana 198. pants. Neatļauta labumu pieņemšana 199. pants. Komerciālā uzpirkšana 218. pants. Izvairīšanās no nodokļiem un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas 280. pants. Personas nodarbināšanas noteikumu pārkāpšana 320. pants. Kukuļņemšana 321. pants. Kukuļa piesavināšanās 322. pants. Starpniecība kukuļošanā 323. pants. Kukuļdošana 326.1 pants. Tirgošanās ar ietekmi 326.2 pants. Prettiesiska labumu pieprasīšana un pieņemšana 326.3 pants. Prettiesiska labumu došana |
| Konkurences likums |
11. panta pirmā daļa (tostarp jebkurš no minētās daļas apakšpunktiem). Ja vertikālo vienošanos, kuras mērķis ir ierobežot pircēja iespēju noteikt tālākpārdošanas cenu, vai horizontālo karteļa vienošanos kā izslēgšanas pamatu no iepirkuma procedūras Sodu reģistrā ir norādījusi Konkurences padome |
| Imigrācijas likums |
68.4 panta trešā daļa. Par vienas vai vairāku tādu personu (līdz piecām personām) nodarbināšanu, kuras nav tiesīgas uzturēties Latvijas Republikā |
Ražotāju organizācija var īstenot šādas investīcijas vides aizsardzības pasākumiem un videi labvēlīgām ražošanas metodēm:
| 1. | tādu iekārtu iegāde, uzstādīšana un projektēšana, kas ļauj savākt nokrišņu ūdeni no siltumnīcu jumtiem un to izmantot laistīšanai segtā platībā; |
| 2. | tādu iekārtu iegāde, uzstādīšana un projektēšana, kas ļauj attīrīt vai dezinficēt lietusūdeni. Filtri un dezinfektori var būt atsevišķas iekārtas vai apvienoti vienā iekārtā; |
| 3. | slēgtās apūdeņošanas sistēmas iekārtu iegāde, uzstādīšana un projektēšana; |
| 4. | ūdeni taupošo apūdeņošanas sistēmu iekārtu iegāde, uzstādīšana un projektēšana, lai aizstātu esošās mazefektīvās iekārtas; |
| 5. | tādu iekārtu iegāde, uzstādīšana un projektēšana, kas ļauj savākt, uzglabāt, dezinficēt un atkārtoti izmantot ūdeni atzīto produktu mazgāšanai, pirmapstrādei vai laistīšanai, kā arī inventāra un iekārtu mazgāšanai; |
| 6. | jaunu, ar atjaunojamiem enerģijas avotiem darbināmu apkures iekārtu iegāde, uzstādīšana un projektēšana, ja to kopējā jauda nepārsniedz trīs megavatus, lai nomainītu esošās ar fosilo kurināmo darbināmās apkures iekārtas; |
| 7. | jaunu atjaunojamo dabas resursu koģenerācijas iekārtu iegāde, uzstādīšana un projektēšana; |
| 8. | siltumnīcu seguma nomaiņa, lai esošo seguma materiālu aizstātu ar efektīvāku siltumizolācijas materiālu; |
| 9. | siltuma ekrānu iegāde un uzstādīšana segtā platībā; |
| 10. | siltuma akumulācijas tvertņu iegāde, uzstādīšana un projektēšana; |
| 11. | augu atlieku pagaidu uzglabāšanas un kompostēšanas laukumu izbūve, kompostēšanas iekārtu projektēšana, iegāde un uzstādīšana, kā arī augu atlieku preskonteineru iegāde un uzstādīšana; |
| 12. | šķeldojamo un augu atlieku smalcināšanas iekārtu iegāde; |
| 13. | bioloģisko augu aizsardzības līdzekļu, kaitēkļu dabisko ienaidnieku, feromonu, slazdu un insektu konstatēšanas un prognozēšanas aprīkojuma iegāde, lai optimizētu augu aizsardzības līdzekļu lietošanu atzīto produktu sējumos un stādījumos; |
| 14. | augsnes un ūdens ķīmiskā sastāva noteikšanas portatīvā mēraparāta vai tā komplekta iegāde un uzstādīšana; |
| 15. | ar globālās pozicionēšanas sistēmu aprīkotas iekārtas un tehnikas, tostarp lauku videonovērošanai paredzētu bezpilota lidaparātu, iegāde un uzstādīšana; |
| 16. | stropu un apputeksnēšanas kukaiņu iegāde; |
| 17. | bioloģiski noārdāmās mulčplēves vai bioloģiski noārdāmā uzsiešanas materiāla iegāde; |
| 18. | bioloģiski noārdāmā substrāta (kokosriekstu šķiedru) iegāde; |
| 19. | meteostaciju un tām nepieciešamo programmatūru un licenču iegāde un uzstādīšana, lai optimizētu augu aizsardzības līdzekļu lietošanu atzīto produktu sējumos un stādījumos. |
1. Proporcionāla finanšu korekcija darbības programmai (sk. tabulu) tiek piemērota, ja Lauku atbalsta dienests, pieņemot lēmumu par iespējamas neatbilstības konstatēšanu vai lēmumu par neatbilstību, secina, ka neatbilstošo izdevumu summu nav iespējams konkrēti noteikt vai būtu nesamērīgi samazināt darbības programmas attiecināmo izmaksu summu par visu izdevumu summu, kas neatbilst normatīvo aktu vai lēmuma (vienošanās) par darbības programmas īstenošanu nosacījumiem.
2. Vērtēšanas procesā konstatējot vairākus pārkāpumus, tiek piemērota finanšu korekcija atbilstoši smagākajam (ar lielāko korekcijas apmēru) pārkāpumam.
3. Samērīguma princips piemērojams tiktāl, cik to pieļauj noteiktais minimālais finanšu korekciju apmērs.
4. Finanšu korekciju nepiemēro, ja pārkāpumam ir formāls raksturs bez reālas vai iespējamas finansiālās ietekmes.
5. Finanšu korekciju var nepiemērot, ja ražotāju organizācija spēj pierādīt, ka nepieciešamās izmaiņas darbības programmā iepriekš nebija iespējams paredzēt un tās radušās no ražotāju organizācijas darbības neatkarīgu iemeslu dēļ. Finanšu korekciju nepiemēro situācijās, kad darbības programmas izpildi nopietni ietekmē nepārvarama vara un ārkārtēji apstākļi (force majeure). Konstatējot vairākus pārkāpumus, tiek piemērota finanšu korekcija atbilstoši smagākajam (ar lielāko korekcijas apmēru) pārkāpumam.
6. Ja pārkāpumi atkārtojas un ražotāju organizācija par pārkāpumu iepriekš bijusi informēta, vērtējot atkārtotā pārkāpuma būtiskumu, var tikt piemērots augstāks finanšu korekcijas apmērs maksājuma pieprasījumā iekļautajiem izdevumiem.
7. Piemērojot finanšu korekciju, vērtē ar atbalsta saņemšanas nosacījumiem saistītās neatbilstības smagumu, apmēru, ilgumu un atkārtošanos.
8. Finanšu korekcijas apjoms procentos noteikts no ikgadējās darbības programmas apstiprinātajām attiecināmajām izmaksām.
| Nr. p. k. |
Neatbilstība vai pārkāpums |
Neatbilstības vai pārkāpuma apraksts
|
Finanšu korekcijas apmērs |
| 1. | Nav ievērots Ministru kabineta noteikumu Nr. 203 "Ražotāju organizāciju atzīšanas un atbalsta piešķiršanas kārtība" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 203) 72. vai 163. punktā minētais iepirkuma dokumentu iesniegšanas termiņš |
Normatīvajos aktos vai administratīvajā lēmumā norādītie iesniedzamie dokumenti iesniegti pēc noteiktā termiņa | • Vairāk nekā trīs mēneši – 100 % |
| 2. | Nav ievērota MK noteikumu Nr. 203 88. vai 161. punktā minētā prasība | Finanšu līzingā iegādātā prece līdz konkrētās darbības programmas perioda beigām nav kļuvusi par ražotāju organizācijas īpašumu | Par konkrēto preci saņemtā Eiropas Savienības līdzfinansējuma atmaksa 100 % apmērā |
| 3. | Nav ievēroti MK noteikumu Nr. 203 53. vai 112. punktā minētie nosacījumi |
a) Ražotāju organizācijas biedri pašu saražotos attiecināmos produktus realizē, pārsniedzot 25 % no attiecināmo produktu vērtības.
b) Ražotāju organizācijas biedri pašu saražotos attiecināmos produktus klientiem, kas nav patērētāji, realizē, pārsniedzot maznozīmīgo apjomu (10 % no ražotāju organizācijas attiecināmā produkta pārdodamās produkcijas vērtības). |
a) Attiecībā uz pārskata gadu ražotāju organizācijas pārdotās attiecināmās produkcijas vērtībā neiekļauj no konkrētā biedra iepirktās attiecināmās produkcijas vērtību.
b) Attiecībā uz pārskata gadu ražotāju organizācijas pārdotās attiecināmās produkcijas vērtībā neiekļauj no konkrētā biedra iepirktā tā produkta vērtību, kuram konstatēts maznozīmīgā apjoma pārsniegums. Ja pārkāpums attiecībā uz konkrēto biedru tiek konstatēts atkārtoti, piemēro šā punkta 1. apakšpunktā minēto finanšu korekciju. |
| 4. | Darbības programmas pēdējā gadā nav sasniegti ražotāju organizācijas izvēlētie sasniedzamie rādītāji saskaņā ar MK noteikumu Nr. 203 125. vai 126. punktu | Ražotāju organizācija darbības programmas īstenošanas pēdējā gadā nav sasniegusi tās izvēlētos kritērijus un noteiktos sasniedzamos rezultatīvos rādītājus saskaņā ar MK noteikumu Nr. 203 125. vai 126. punktu. |
Ražotāju organizācija atmaksā tai piešķirto finansējumu: • 100 % apmērā, ja izvēlētais rezultatīvais rādītājs nav sasniegts; • 70 % apmērā, ja izvēlētais rezultatīvais rādītājs ir sasniegts līdz 30,99 % apmēram; • 50 % apmērā, ja izvēlētais rezultatīvais rādītājs ir sasniegts 31–50,99 % apmērā; • 30 % apmērā, ja izvēlētais rezultatīvais rādītājs ir sasniegts 51–70,99 % apmērā; • 10 % apmērā, ja izvēlētais rezultatīvais rādītājs ir sasniegts 71–99,99 % apmērā. |
| 5. | Darbības fonda samazinājums vairāk par 30 % | MK noteikumu Nr. 203 132. punktā minēto nosacījumu neievērošana | 50 % no darbības fonda summas, kas pārsniedz MK noteikumu Nr. 203 132. punktā minēto ierobežojumu |
| Nr. p.k. | Mācību priekšmets |
| 1. | Agrārā un vides politika |
| 2. | Atjaunojamās enerģijas ekonomika |
| 3. | Augšņu auglības uzlabošanas iespējas, audzējot slāpekli piesaistošas kultūras |
| 4. | Augu aizsardzība |
| 5. | Augu aizsardzība: augu aizsardzības līdzekļi un to lietošana |
| 6. | Augu aizsardzība: kaitīgie organismi, to ierobežošana |
| 7. | Augu aizsardzība: slimību cēloņi un to ierosinātāji |
| 8. | Augu aizsardzības līdzekļu droša, agronomiski un ekonomiski pamatota lietošana |
| 9. | Augu aizsardzības līdzekļu klasifikācija un lietošana |
| 10. | Augu aizsardzības līdzekļu pareiza, precīza un ekonomiska lietošana |
| 11. | Bioloģiskā augkopība un dārzkopība |
| 12. | Bioloģiskā lauksaimniecība |
| 13. | Ekoloģija |
| 14. | Ekoloģija un vides aizsardzība |
| 15. | Ekosistēmu nozīme lauksaimniecībā |
| 16. | Ietekmes uz vidi novērtējums |
| 17. | Integrētā augu audzēšana un lauksaimnieciskā ražošana |
| 18. | Izmaksu efektīvie siltumnīcefekta gāzu emisiju (SEG) ierobežojošie pasākumi ražošanas energoefektivitātes uzlabošanai un SEG samazināšanai uz produkcijas vienību |
| 19. | Laba lauksaimniecības prakse ūdens un augsnes resursu aizsardzībai |
| 20. | Laukkopības pamati |
| 21. | Lauksaimnieciskās ražošanas ietekme uz vidi |
| 22. | Uzņēmējdarbība un vides ekonomika |
| 23. | Ūdensapgāde un kanalizācija |
| 24. | Vides aizsardzība |
| 25. | Vides apstākļu ietekme uz organismiem |
| 26. | Vides ekonomika |
| 27. | Vides tiesības |
| 28. | Vielu un elementu aprite dabā |
| 29. | Zemes ierīcība |
| 30. | Lauksaimnieciskās ražošanas ietekme uz vidi (praktiskās nodarbības ārzemēs) |
| 31. | Laba lauksaimniecības prakse ūdens un augsnes resursu aizsardzībai |
| 32. | Ilgtspējīgas sadarbības vadība (Kooperācija) |
| 33. | Integrētā mārketinga komunikācija |
| 34. | Jaunu pārtikas produktu izstrāde |
| 35. | Kooperatīvu darbības attīstība, dažādošana un konkurētspējas palielināšana |
| 36. | Latvijas un citu valstu kooperatīvu formas, iespējas un pieredze |
| 37. | Loģistika mārketingā |
| 38. | Mārketinga komunikācijas |
| 39. | Mārketinga pētījumi un tirgus prognozēšana |
| 40. | Mārketings internetā |
| 41. | Pievienotās vērtības radīšana savai produkcijai |
| 42. | Prognozēšanas metodes |
| 43. | Reklāmas veidošana |
| 44. | Starptautiskais mārketings un loģistika |
| 45. | Starptautiskais menedžments |
| 46. | Stratēģiskā vadīšana |
| 47. | Teritorijas mārketings |
| 48. | Tirgus izpēte un prognozēšana |
| 49. | Tirgvedība (mārketings) |
| 50. | Tirgzinība |
| 51. | Uz tirgu vērsta bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošana |
| 52. | Augļi, dārzeņi, to pārstrāde |
| 53. | HACCP paškontroles sistēmas principi, to nozīme drošas un nekaitīgas pārtikas apritei |
| 54. | Higiēnas prasības |
| 55. | Kvalitatīvas augkopības produkcijas ražošana un pašizmaksa |
| 56. | Kvalitātes sistēmas |
| 57. | Kvalitātes vadība |
| 58. | Kvalitātes vadīšanas sistēmas |
| 59. | Lauksaimniecības produktu pārstrāde |
| 60. | Lauksaimniecības produktu ražošanas procesu un tehnoloģiju pilnveidošana un attīstīšana |
| 61. | Nacionālie kvalitātes kritēriji pārtikas produktu ražošanā kā uzņēmuma konkurētspējas veicinātāji |
| 62. | Pārtikas derīguma termiņš |
| 63. | Pārtikas izejvielu bioloģija |
| 64. | Pārtikas kvalitātes vadība |
| 65. | Pārtikas procesi un iekārtas |
| 66. | Pārtikas produktu ražošanas tehnoloģija |
| 67. | Pārtikas siltuma un augstuma procesi |
| 68. | Pārtikas tehnoloģiskās iekārtas |
| 69. | Progresīvas prakses un zinātnes atziņas pielietojamība kvalitatīvas un konkurētspējīgas pārtikas produktu ražošanā |
| 70. | Darba drošība |
