22-TA-697
Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā
Izdarīt Bērnu tiesību aizsardzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 15. nr.; 2000, 8., 12. nr.; 2001, 24. nr.; 2002, 23. nr.; 2003, 12. nr.; 2004, 12. nr.; 2005, 8. nr.; 2006, 22. nr.; 2007, 9. nr.; 2008, 15. nr.; 2009, 14., 23. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 193. nr.; 2010, 47., 205. nr.; 2011, 112., 132. nr.; 2013, 118. nr.; 2014, 51., 60. nr.; 2015, 245. nr.; 2016, 241. nr.; 2017, 54., 242. nr.; 2018, 97., 240. nr.; 2019, 257A. nr.; 2020, 119C., 199. nr.; 2021, 42., 227., 234A., 252. nr.) šādus grozījumus:
1.
Papildināt likumu ar 26.1 pantu šādā redakcijā:
"26.1 Latvijas Goda ģimenes apliecības informācijas uzkrāšanas un analīzes sistēma
(1) Latvijas Goda ģimenes apliecības informācijas uzkrāšanas un analīzes sistēma ir valsts informācijas sistēma, kurā iekļauj datus par šā likuma 26. panta sestajā daļā minētajām goda ģimenes apliecībām, tostarp personas datus. Minētās informācijas sistēmas pārzinis ir Sabiedrības integrācijas fonds.
(2) Latvijas Goda ģimenes apliecības informācijas uzkrāšanas un analīzes sistēmas mērķis ir nodrošināt efektīvu informācijas uzskaiti par personām, kuras iesniegušas iesniegumu par goda ģimenes apliecības piešķiršanu, piešķirtajām un anulētajām apliecībām, Sabiedrības integrācijas fonda lēmumiem par apliecības piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt, vai apliecības anulēšanu, kā arī nodrošināt standartizētu informācijas izgūšanu un veidot statistikas analīzi, lai novērtētu valsts atbalsta programmas "Latvijas Goda ģimenes apliecības programma" efektivitāti.
(3) Tiesības apstrādāt Latvijas Goda ģimenes apliecības informācijas uzkrāšanas un analīzes sistēmā iekļauto informāciju par goda ģimenes apliecībām, tostarp personas datus, ir šādām institūcijām un personām to darbību reglamentējošos normatīvajos aktos noteikto funkciju vai deleģēto uzdevumu izpildei:
1) Sabiedrības integrācijas fondam – valsts atbalsta programmas "Latvijas Goda ģimenes apliecības programma" īstenošanai un Latvijas Goda ģimenes apliecības informācijas uzkrāšanas un analīzes sistēmas administrēšanai;
2) valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Autotransporta direkcija" – valsts noteiktā braukšanas maksas atvieglojuma administrēšanai valsts atbalsta programmas "Latvijas Goda ģimenes apliecības programma" mērķgrupām;
3) valsts akciju sabiedrībai "Ceļu satiksmes drošības direkcija" – transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa atvieglojumu piemērošanai valsts atbalsta programmas "Latvijas Goda ģimenes apliecības programma" mērķgrupām;
4) Būvniecības valsts kontroles birojam – maksājuma samazināšanai rēķina summai par elektroenerģiju, sistēmas pakalpojumiem un obligātā iepirkuma komponenti valsts atbalsta programmas "Latvijas Goda ģimenes apliecības programma" mērķgrupām;
5) rajona (pilsētas) tiesai – samazinātas valsts nodevas apmēra piemērošanai īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā valsts atbalsta programmas "Latvijas Goda ģimenes apliecības programma" mērķgrupām;
6) citām valsts un pašvaldību iestādēm, komersantiem un personām, kuras nodrošina pakalpojumu vai nodokļu un nodevu atlaides valsts atbalsta programmas "Latvijas Goda ģimenes apliecības programma" mērķgrupām.
(4) Ministru kabinets nosaka Latvijas Goda ģimenes apliecības informācijas uzkrāšanas un analīzes sistēmā iekļaujamos datus, to apjomu, datu apstrādes noteikumus un kārtību, kā arī institūciju sadarbības noteikumus."
(1) Latvijas Goda ģimenes apliecības informācijas uzkrāšanas un analīzes sistēma ir valsts informācijas sistēma, kurā iekļauj datus par šā likuma 26. panta sestajā daļā minētajām goda ģimenes apliecībām, tostarp personas datus. Minētās informācijas sistēmas pārzinis ir Sabiedrības integrācijas fonds.
(2) Latvijas Goda ģimenes apliecības informācijas uzkrāšanas un analīzes sistēmas mērķis ir nodrošināt efektīvu informācijas uzskaiti par personām, kuras iesniegušas iesniegumu par goda ģimenes apliecības piešķiršanu, piešķirtajām un anulētajām apliecībām, Sabiedrības integrācijas fonda lēmumiem par apliecības piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt, vai apliecības anulēšanu, kā arī nodrošināt standartizētu informācijas izgūšanu un veidot statistikas analīzi, lai novērtētu valsts atbalsta programmas "Latvijas Goda ģimenes apliecības programma" efektivitāti.
(3) Tiesības apstrādāt Latvijas Goda ģimenes apliecības informācijas uzkrāšanas un analīzes sistēmā iekļauto informāciju par goda ģimenes apliecībām, tostarp personas datus, ir šādām institūcijām un personām to darbību reglamentējošos normatīvajos aktos noteikto funkciju vai deleģēto uzdevumu izpildei:
1) Sabiedrības integrācijas fondam – valsts atbalsta programmas "Latvijas Goda ģimenes apliecības programma" īstenošanai un Latvijas Goda ģimenes apliecības informācijas uzkrāšanas un analīzes sistēmas administrēšanai;
2) valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Autotransporta direkcija" – valsts noteiktā braukšanas maksas atvieglojuma administrēšanai valsts atbalsta programmas "Latvijas Goda ģimenes apliecības programma" mērķgrupām;
3) valsts akciju sabiedrībai "Ceļu satiksmes drošības direkcija" – transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa atvieglojumu piemērošanai valsts atbalsta programmas "Latvijas Goda ģimenes apliecības programma" mērķgrupām;
4) Būvniecības valsts kontroles birojam – maksājuma samazināšanai rēķina summai par elektroenerģiju, sistēmas pakalpojumiem un obligātā iepirkuma komponenti valsts atbalsta programmas "Latvijas Goda ģimenes apliecības programma" mērķgrupām;
5) rajona (pilsētas) tiesai – samazinātas valsts nodevas apmēra piemērošanai īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā valsts atbalsta programmas "Latvijas Goda ģimenes apliecības programma" mērķgrupām;
6) citām valsts un pašvaldību iestādēm, komersantiem un personām, kuras nodrošina pakalpojumu vai nodokļu un nodevu atlaides valsts atbalsta programmas "Latvijas Goda ģimenes apliecības programma" mērķgrupām.
(4) Ministru kabinets nosaka Latvijas Goda ģimenes apliecības informācijas uzkrāšanas un analīzes sistēmā iekļaujamos datus, to apjomu, datu apstrādes noteikumus un kārtību, kā arī institūciju sadarbības noteikumus."
2.
Papildināt 31. panta trešo daļu ar trešo teikumu šādā redakcijā:
"Ja bērnu adoptē viņa radinieks vai ja tiek adoptēts otra laulātā bērns, bērnu var adoptēt:
1) uz ārvalsti, kurai nav saistošas minētās konvencijas vai ar kuru Latvija nav noslēgusi divpusēju līgumu;
2) bez Ārvalstu adopcijas komisijas atzinuma."
1) uz ārvalsti, kurai nav saistošas minētās konvencijas vai ar kuru Latvija nav noslēgusi divpusēju līgumu;
2) bez Ārvalstu adopcijas komisijas atzinuma."
3.
Izteikt 45.3 panta 2.1 daļas 1. punktu šādā redakcijā:
"1) kura sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, līdz dienai, kad sodāmība dzēsta vai noņemta;".
4.
Aizstāt 52. panta pirmajā daļā vārdu "rehabilitācija" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "medicīniskā rehabilitācija" (attiecīgā locījumā).
5.
Papildināt VII nodaļu ar 52.1, 52.2 un 52.3 pantu šādā redakcijā:
"52.1 pants. Bērna māja
(1) Bērna māja ir Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas struktūrvienība, kas koordinē un vada sadarbību starp dažādu jomu profesionāļiem, lai saudzīgi iegūtu nepieciešamo informāciju situācijas izpētei, nodrošinātu iespēju veikt kriminālprocesuālās darbības, kā arī sniegtu atbalstu vardarbībā cietušiem bērniem un viņu nevardarbīgajiem tuviniekiem.
(2) Bērna mājas mērķis ir:
1) vienuviet nodrošināt vardarbībā cietušā bērna labākajām interesēm atbilstošus intervences pasākumus, tai skaitā bērna vajadzību un risku izvērtēšanu, medicīnisko, psiholoģisko un sociālo atbalstu bērnam un tā nevardarbīgajam tuviniekam;
2) nodrošināt iespēju veikt kriminālprocesuālās darbības bērniem, kuri cietuši no noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību, kā arī no Krimināllikuma 125. panta otrās daļas 9. punktā, 126. panta otrās daļas 7. punktā, 130. panta trešās daļas 6. punktā un 174. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem;
3) koordinēt un nodrošināt, lai kompetentās institūcijas apmainās ar informāciju, kas to pilnvaru īstenošanai nepieciešama vardarbības pret bērnu gadījuma vadīšanā, neveicot atkārtotu vienas un tās pašas informācijas ieguvi no bērna (piemēram, atkārtotu bērna iztaujāšanu), kā arī nodrošināt saņemtās informācijas uzkrāšanu un veidot statistikas analīzi.
(3) Bērna mājas darbības ietvaros valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" nodrošina veselības aprūpes un medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus, lai saglabātu, uzlabotu un atjaunotu no vardarbības cietušo bērnu veselību, un sniedz rekomendācijas par koriģējošajiem pasākumiem.
(1) Bērna māja ir Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas struktūrvienība, kas koordinē un vada sadarbību starp dažādu jomu profesionāļiem, lai saudzīgi iegūtu nepieciešamo informāciju situācijas izpētei, nodrošinātu iespēju veikt kriminālprocesuālās darbības, kā arī sniegtu atbalstu vardarbībā cietušiem bērniem un viņu nevardarbīgajiem tuviniekiem.
(2) Bērna mājas mērķis ir:
1) vienuviet nodrošināt vardarbībā cietušā bērna labākajām interesēm atbilstošus intervences pasākumus, tai skaitā bērna vajadzību un risku izvērtēšanu, medicīnisko, psiholoģisko un sociālo atbalstu bērnam un tā nevardarbīgajam tuviniekam;
2) nodrošināt iespēju veikt kriminālprocesuālās darbības bērniem, kuri cietuši no noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību, kā arī no Krimināllikuma 125. panta otrās daļas 9. punktā, 126. panta otrās daļas 7. punktā, 130. panta trešās daļas 6. punktā un 174. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem;
3) koordinēt un nodrošināt, lai kompetentās institūcijas apmainās ar informāciju, kas to pilnvaru īstenošanai nepieciešama vardarbības pret bērnu gadījuma vadīšanā, neveicot atkārtotu vienas un tās pašas informācijas ieguvi no bērna (piemēram, atkārtotu bērna iztaujāšanu), kā arī nodrošināt saņemtās informācijas uzkrāšanu un veidot statistikas analīzi.
(3) Bērna mājas darbības ietvaros valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" nodrošina veselības aprūpes un medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus, lai saglabātu, uzlabotu un atjaunotu no vardarbības cietušo bērnu veselību, un sniedz rekomendācijas par koriģējošajiem pasākumiem.
52.2 pants. Bērna mājas darbības pamatprincipi
(1) Bērna māja savā darbībā ievēro bērna labākās intereses, nodrošina pienācīgu bērna uzklausīšanu, gādā par to, lai vardarbībā cietušā bērna lietas virzība notiktu bez nepamatotas kavēšanās un visas darbības, kurās nepieciešama bērna iesaiste, notiktu bērnam piemērotā vidē, institūcijām proaktīvi sadarbojoties, atbilstoši fiksējot nepieciešamo informāciju un apmainoties ar to.
(2) Bērna māja:
1) atbalsta kompetentās institūcijas un pakalpojumu sniedzējus bērna vajadzību pēc palīdzības identificēšanā;
2) nodrošina iespēju bērnam draudzīgā veidā veikt kriminālprocesuālās darbības atbilstoši Kriminālprocesa likumam;
3) nodrošina vai koordinē vardarbībā cietušajam bērnam nepieciešamo atbalstu, tostarp medicīnisko un psiholoģisko palīdzību, sociālo rehabilitāciju un citus nepieciešamos sociālos pakalpojumus, kā arī cita veida palīdzību atbilstoši bērna vajadzībām;
4) sadarbojas, sniedz konsultācijas un atbalsta atbildīgos speciālistus un iesaistītās institūcijas jautājumos par vardarbības pret bērnu gadījuma vadību;
5) organizē pasākumus speciālo zināšanu pilnveidei par vardarbības pret bērnu gadījumu izpratni, tostarp par šādu gadījumu vadību un starpdisciplināro un starpinstitucionālo sadarbību.
(3) Kārtību, kādā tiek organizēta Bērna mājas darbība, sniegti pakalpojumi un veiktas starpdisciplinārās un starpinstitucionālās sadarbības procedūras, nosaka Ministru kabinets.
(1) Bērna māja savā darbībā ievēro bērna labākās intereses, nodrošina pienācīgu bērna uzklausīšanu, gādā par to, lai vardarbībā cietušā bērna lietas virzība notiktu bez nepamatotas kavēšanās un visas darbības, kurās nepieciešama bērna iesaiste, notiktu bērnam piemērotā vidē, institūcijām proaktīvi sadarbojoties, atbilstoši fiksējot nepieciešamo informāciju un apmainoties ar to.
(2) Bērna māja:
1) atbalsta kompetentās institūcijas un pakalpojumu sniedzējus bērna vajadzību pēc palīdzības identificēšanā;
2) nodrošina iespēju bērnam draudzīgā veidā veikt kriminālprocesuālās darbības atbilstoši Kriminālprocesa likumam;
3) nodrošina vai koordinē vardarbībā cietušajam bērnam nepieciešamo atbalstu, tostarp medicīnisko un psiholoģisko palīdzību, sociālo rehabilitāciju un citus nepieciešamos sociālos pakalpojumus, kā arī cita veida palīdzību atbilstoši bērna vajadzībām;
4) sadarbojas, sniedz konsultācijas un atbalsta atbildīgos speciālistus un iesaistītās institūcijas jautājumos par vardarbības pret bērnu gadījuma vadību;
5) organizē pasākumus speciālo zināšanu pilnveidei par vardarbības pret bērnu gadījumu izpratni, tostarp par šādu gadījumu vadību un starpdisciplināro un starpinstitucionālo sadarbību.
(3) Kārtību, kādā tiek organizēta Bērna mājas darbība, sniegti pakalpojumi un veiktas starpdisciplinārās un starpinstitucionālās sadarbības procedūras, nosaka Ministru kabinets.
52.3 pants. Bērna mājas uzraudzības padome
(1) Bērna mājas uzraudzības padome ir koleģiāla institūcija, kuras darbību organizē Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija.
(2) Bērna mājas uzraudzības padomes mērķis ir novērtēt Bērna mājas darbību un veicināt Bērna mājas attīstību un darbības kvalitāti.
(3) Bērna mājas uzraudzības padomei ir šādas funkcijas:
1) veikt Bērna mājas darbības un procesu efektivitātes novērtēšanu;
2) saskaņot Bērna mājas efektīvas pārvaldības vadlīnijas;
3) konsultēt par Bērna mājas starpinstitucionālās sadarbības ieviešanas aspektiem;
4) koordinēt atbildīgās nozares problēmjautājumus, kas attiecas uz Bērna mājas darbību un pārsniedz Bērna mājas vadītāja un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītāja pilnvaras;
5) sniegt priekšlikumus Bērna mājas stratēģiskai attīstībai un darbības pilnveidošanai.
(4) Bērna mājas uzraudzības padomes sastāvā ir Labklājības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Veselības ministrijas, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas, Valsts policijas, Latvijas Republikas prokuratūras, valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" un biedrības "Latvijas Bērnu labklājības tīkls" pārstāvji.
(5) Bērna mājas uzraudzības padomes izveides un darbības kārtību nosaka minētās padomes apstiprināts nolikums."
(1) Bērna mājas uzraudzības padome ir koleģiāla institūcija, kuras darbību organizē Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija.
(2) Bērna mājas uzraudzības padomes mērķis ir novērtēt Bērna mājas darbību un veicināt Bērna mājas attīstību un darbības kvalitāti.
(3) Bērna mājas uzraudzības padomei ir šādas funkcijas:
1) veikt Bērna mājas darbības un procesu efektivitātes novērtēšanu;
2) saskaņot Bērna mājas efektīvas pārvaldības vadlīnijas;
3) konsultēt par Bērna mājas starpinstitucionālās sadarbības ieviešanas aspektiem;
4) koordinēt atbildīgās nozares problēmjautājumus, kas attiecas uz Bērna mājas darbību un pārsniedz Bērna mājas vadītāja un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītāja pilnvaras;
5) sniegt priekšlikumus Bērna mājas stratēģiskai attīstībai un darbības pilnveidošanai.
(4) Bērna mājas uzraudzības padomes sastāvā ir Labklājības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Veselības ministrijas, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas, Valsts policijas, Latvijas Republikas prokuratūras, valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" un biedrības "Latvijas Bērnu labklājības tīkls" pārstāvji.
(5) Bērna mājas uzraudzības padomes izveides un darbības kārtību nosaka minētās padomes apstiprināts nolikums."
6.
Papildināt pārejas noteikumus ar 49. un 50. punktu šādā redakcijā:
"49. Grozījumi šā likuma 26.1 panta ceturtajā daļā, kas paredz, ka Ministru kabinets nosaka Latvijas Goda ģimenes apliecības informācijas uzkrāšanas un analīzes sistēmā iekļaujamos datus, to apjomu, datu apstrādes noteikumus un kārtību, kā arī institūciju sadarbības noteikumus, stājas spēkā 2023. gada 1. februārī.
50. Grozījumi par šā likuma papildināšanu ar 52.1, 52.2 un 52.3 pantu, kas paredz likumā ietvert Bērna mājas definīciju, nosaka tās darbības mērķus un pamatprincipus un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" pienākumus Bērna mājas darbības ietvaros, paredz, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek organizēta Bērna mājas darbība, sniegti pakalpojumi un veiktas starpdisciplinārās un starpinstitucionālās sadarbības procedūras, kā arī nosaka Bērna mājas uzraudzības padomes institucionālo statusu, darbības mērķus, funkcijas un sastāvu, stājas spēkā 2023. gada 1. maijā."
50. Grozījumi par šā likuma papildināšanu ar 52.1, 52.2 un 52.3 pantu, kas paredz likumā ietvert Bērna mājas definīciju, nosaka tās darbības mērķus un pamatprincipus un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" pienākumus Bērna mājas darbības ietvaros, paredz, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek organizēta Bērna mājas darbība, sniegti pakalpojumi un veiktas starpdisciplinārās un starpinstitucionālās sadarbības procedūras, kā arī nosaka Bērna mājas uzraudzības padomes institucionālo statusu, darbības mērķus, funkcijas un sastāvu, stājas spēkā 2023. gada 1. maijā."
Labklājības ministre E. Siliņa