un likuma "Par piesārņojumu" 45. panta 1.1 daļu
______. gads
______. gads
______. gads
Pārskats par ūdens resursu lietošanu aizpildīšanas kārtība
1. Pārskatā iekļauj datus, pamatojoties uz ūdens resursu lietotāja veikto uzskaiti. Datu apkopošanai ieteicams izmantot "Notekūdeņu vadlīnijas", kuras izstrādātas projekta "Vides monitorings – administratīvās un institucionālās kapacitātes stiprināšana Latvijas Republikā" ietvaros un ir pieejamas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" tīmekļvietnē (https://www.meteo.lv). Vadlīnijas izstrādātas monitoringa un kontroles vajadzībām attiecībā uz piesārņojošām izplūdēm ūdenī.
2. A tabulu "Ūdens ņemšana no dabīgiem ūdens avotiem" aizpilda šādi:
2.1. sniedz informāciju par ūdeņu saņemšanu no dabīgiem ūdens avotiem (norādīti šā pielikuma 2. tabulā), minot katru ūdens avotu atsevišķi;
2.2. 1. ailē ūdens ieguves vietas numurē pēc kārtas un izmanto tālākā veidlapas aizpildīšanā. Visiem kārtas numuriem priekšā liek tabulas apzīmējumam pieņemto burtu, piemēram, A1, A2;
2.3. 2. ailē norāda ūdens ņemšanas vietas faktisko adresi;
2.4. 3. ailē ūdens ieguves vietas identifikācijas numuru norāda tādu pašu kā piesārņojošās darbības integrētajās atļaujās vai ūdens resursu lietošanas atļaujās;
2.5. 4. ailē norāda dabīgā ūdens avota tipu, izmantojot kodu no šā pielikuma 1. tabulas (pazemes ūdeņiem) vai šā pielikuma 2. tabulas (virszemes ūdeņiem);
2.6. 5. ailē norāda ņemtā ūdens kategoriju, izmantojot kodu no šā pielikuma 3. tabulas;
2.7. 6. ailē norāda saņemtā ūdens daudzumu (tūkst. m3/gadā), ailes noslēgumā norāda kopējo ūdens daudzumu no visiem ūdens ņemšanas avotiem matemātiskai pārbaudei;
2.8. 7. ailē norāda ņemtā ūdens uzskaites veidu, izmantojot kodu no šā pielikuma 4. tabulas.
3. AA tabulu "Ūdens un notekūdeņu saņemšana no citām fiziskām un juridiskām personām" aizpilda šādi:
3.1. informāciju par ūdens un notekūdeņu saņemšanu no citām fiziskām un juridiskām personām norāda atsevišķi pa kategorijām. Datus par katru ūdens avotu norāda atsevišķi;
3.2. 1. ailē saņemtā ūdens plūsmas numurē pēc kārtas un izmanto tālākā veidlapas aizpildīšanā. Visiem kārtas numuriem priekšā liek tabulas apzīmējumam pieņemto burtu, piemēram, AA1, AA2;
3.3. 2. ailē sniedz informāciju par fizisko vai juridisko personu, no kuras ir saņemts ūdens, norādot fiziskās personas vārdu, uzvārdu vai juridiskās personas firmu vai nosaukumu;
3.4. 3. ailē norāda reģistrācijas numuru nodokļu maksātāju reģistrā (11 ciparu skaitlis). Ja ūdens tiek saņemts no fiziskām personām, kurām nav nodokļa maksātāja reģistrācijas numura, norāda personas kodu;
3.5. 4. ailē norāda saņemtā ūdens kategoriju, izmantojot kodu no šā pielikuma 3. tabulas;
3.6. 5. ailē norāda saņemto ūdens daudzumu (tūkst. m3/gadā), ailes noslēgumā norādot kopējo ūdens daudzumu no visiem ūdens saņēmējiem matemātiskai pārbaudei;
3.7. 6. ailē norāda saņemtā ūdens uzskaites veidu, izmantojot kodu no šā pielikuma 4. tabulas.
4. B tabulu "Ūdens izmantošana" aizpilda šādi:
4.1. norāda informāciju par ūdens izmantošanu. Operators norāda datus tikai par paša izmantoto ūdeni;
4.2. 1. ailē ūdens izmantotājus numurē pēc kārtas un izmanto tālākai veidlapas aizpildīšanai. Visiem kārtas numuriem priekšā liek tabulas apzīmējumam pieņemto burtu, piemēram, B1, B2;
4.3. 2. ailē norāda atsevišķi ūdens lietotājam piederošās ražotnes (piemēram, fermas, siltumnīcas, rūpnīcu cehi) vai cita ūdens lietotāja nosaukumu, kurš izmanto ūdeni, bet kuram pašam nav ūdens lietošanas atļaujas un par kuru sniedz datus veidlapas aizpildītājs. Ar vienu ierakstu drīkst norādīt sadzīvē lietotos ūdeņus un vienveidīgas produkcijas ražotnes ūdeņus ar ūdens ieņemšanu no viena avota un notekūdeņu novadīšanu uz vienu vietu. Šādā gadījumā norāda ražotņu skaitu, bet tālākās ailes aizpilda summāri. Par vienveidīgām tiek uzskatītas tādas ražotnes, kuras var aprakstīt ar vienu saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas (NACE) 2. redakcijas kodu (vēlams līdz četrām zīmēm);
4.4. 3. ailē norāda reģistrācijas numuru nodokļu maksātāju reģistrā. Aili aizpilda tikai tās fiziskās vai juridiskās personas, kuras sniedz datus par citiem ūdens lietotājiem, kam nav savas ūdens lietošanas vai ūdens resursu lietošanas atļaujas un kas patstāvīgi nesniedz pārskatu par izmantoto ūdeni, bet saņem to no komunālās ūdensvada sistēmas. Ja aili aizpilda fiziskā persona, kurai nav nodokļa maksātāja reģistrācijas numura, norāda personas kodu;
4.5. 4. ailē norāda piederību no tabulas A un AA 1. ailes. Ja izmantošana ir vienveidīga, bet ūdens tiek ņemts no dažādiem avotiem, atsevišķi norāda ūdens izmantošanu katram ūdens ņemšanas avotam;
4.6. 5. ailē norāda kodu līdz četrām zīmēm saskaņā ar saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas (NACE) 2. redakciju. Kodi un to atbilstības tabulas ir Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļvietnē (http://www.csb.gov.lv/dokumenti/klasifikacijas-30827.html). Šajā ailē katram ūdens izmantošanas veidam piešķir NACE kodu atbilstoši NACE 2. redakcijai (vēlams līdz 4 zīmēm), norādot, kam reāli tika izmantots attiecīgais ūdens daudzums. Atsevišķi norāda ūdens daudzumu, kas tiek izmantots irigācijai, piešķirot četru zīmju NACE kodu (piemēram, NACE kods 0111) no klasifikāciju grupas "Augkopība; dārzeņkopība; dārzkopība". Irigācijas ūdens – ūdens, kas tiek izmantots, lai palielinātu mitruma saturu augsnē un nodrošinātu augiem optimālus augšanas apstākļus. Atsevišķi norāda ūdens daudzumu, kas tiek izmantots rūpniecībā tehnoloģisko procesu dzesēšanai, ar NACE kodiem no 1500 līdz 3700, piešķirot NACE kodu ar četrām zīmēm (piemēram, NACE kods 1551). Atsevišķi norāda elektroenerģijas ražošanas un sadales nozari ar NACE kodu 3511. Dzesēšanas ūdens – ūdens, kas tiek izmantots iekārtu un procesu dzesēšanai;
4.7. 6. ailē norāda izmantotā ūdens daudzumu (tūkst. m3/gadā), ailes noslēgumā norāda kopējo izmantotā ūdens daudzumu matemātiskai pārbaudei;
4.8. 7. ailē norāda ražošanas produkcijā vai procesā paliekošos ūdeņus, piemēram, cementa ražošanā, skaidu plākšņu ražošanā, kuģiem, lopu dzirdināšanai, kultūraugu platību laistīšanai, kā arī ūdenssaimniecības sistēmu darbības nodrošināšanai, piemēram, filtru skalošanai dzeramā ūdens sagatavošanas stacijās un tīklu skalošanai;
4.9. 8. ailē norāda ūdens daudzumu, kas izmantots atgriezeniskajās sistēmās, piemēram, dzesēšanas ūdens katlumājas atgriezeniskajā sistēmā;
4.10. 9. ailē norāda ūdens daudzumu, kas zudis ūdens transportēšanas ceļā no ūdens ņemšanas līdz izmantošanas vietai vai starp ūdens lietošanas un otrreizējas izmantošanas punktiem. Šajā daudzumā ieskaitāms arī ūdens apjoms, kas ievadīts ūdensapgādes sistēmā un izmantots konkrētam mērķim, taču netiek veikta šā apjoma uzskaite, piemēram, ugunsdzēsībā. Šajā daudzumā netiek ieskaitīts ūdens apjoms, kas tiek izmantots ūdenssaimniecības sistēmu darbības nodrošināšanai.
5. C tabulu "Notekūdeņu attīrīšana" aizpilda šādi:
5.1. norāda informāciju par notekūdeņu attīrīšanas iekārtām ar tiešu notekūdeņu novadīšanu vidē;
5.2. 1. ailē notekūdeņu attīrīšanas iekārtas numurē pēc kārtas un izmanto tālākā veidlapas aizpildīšanā. Visiem kārtas numuriem priekšā liek tabulas apzīmējumam pieņemto burtu, piemēram, C1, C2;
5.3. 2. ailē norāda attīrīšanas iekārtas identifikācijas numuru, kuru piešķir Valsts vides dienesta reģionālā vides pārvalde, izsniedzot piesārņojošās darbības integrēto atļauju;
5.4. 3. ailē norāda attīrīšanas iekārtas apkalpoto cilvēku skaitu. Ja nav pieejami precīzi dati par apkalpoto iedzīvotāju skaitu, tā aptuvenai novērtēšanai iesaka pieņemt, ka uz katru apkalpoto mājsaimniecību (dzīvokli vai privātmāju) tiek apkalpoti trīs iedzīvotāji;
5.5. 4. ailē norāda attīrīšanas iekārtai saskaņā ar normatīvo aktu par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī aprēķināto cilvēku ekvivalentu (CE). Cilvēku ekvivalenta viena vienība ir organisko vielu piesārņojuma daudzums, kas no attiecīgajā aglomerācijā esošajiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem nonāk attīrīšanas iekārtās un atbilst bioķīmiskajam skābekļa patēriņam 60 g dienā;
5.6. 5. ailē norāda notekūdeņu attīrīšanas iekārtas tipu: K – komunālās (pašvaldību komunālo uzņēmumu) notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kuras attīra galvenokārt komunālos un sadzīves notekūdeņus, kas savākti galvenokārt caur centralizētu kanalizācijas sistēmu; R – industriālo (rūpniecības) uzņēmumu notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kuras attīra ražošanas un komunālos, sadzīves notekūdeņus (arī slimnīcu, viesnīcu, viesu māju, skolu, armijas bāzu un citu objektu notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kuras atrodas šo objektu apsaimniekošanā), I – neatkarīgās jeb individuālās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kuras nav pieslēgtas pie centralizētas kanalizācijas sistēmas (tai skaitā ar cisternām neizved notekūdeņus uz citām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām) un uz vietas attīra mājsaimniecību vai nelielu apdzīvoto vietu (mazāku par 50 CE) komunālos un sadzīves notekūdeņus;
5.7. 6. ailē norāda notekūdeņu attīrīšanas tehnoloģijas, kas atbilstoši normatīvajam aktam par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī nodrošina pirmējo, otrējo vai intensīvāko notekūdeņu attīrīšanu;
5.8. 7. ailē norāda projektēto jaudu atbilstoši cilvēku ekvivalentam;
5.9. 8. ailē norāda projektēto jaudu atbilstoši notekūdeņu daudzumam m3/dnn;
5.10. 9. ailē norāda notekūdeņu attīrīšanas iekārtas nodošanas ekspluatācijā vai pēdējās rekonstrukcijas gadu;
5.11. 10. ailē norāda attīrīšanai pieņemto notekūdeņu piederību ar attiecīgo tabulas ieraksta kārtas numuru. No AA tabulas – attīrīšanai pieņemtie notekūdeņi no citām organizācijām (ūdens lietotājiem), no B tabulas – pašu radītie notekūdeņi;
5.12. 11. ailē norāda faktisko noslodzi katrai attīrīšanas iekārtai (tūkst. m3/gadā). Ailes noslēgumā norāda notekūdeņu daudzumu no visām attīrīšanas iekārtām matemātiskai pārbaudei;
5.13. 12. ailē norāda attīrīšanas iekārtās pārslodzes vai avāriju gadījumā radušos notekūdeņus (tūkst. m3/gadā). Pārplūdes (overflows) ir izplūdes no kombinētās (jauktās) (combine) kanalizācijas sistēmas ūdenstilpēs lietusgāžu laikā, kad plūsma sistēmā (kanalizācijas ūdeņu un lietusūdeņu maisījums) pārsniedz projektēto jaudu;
5.14. 13. ailē norāda attīrīšanas iekārtās pārslodzes vai avārijas laikā radušos notekūdeņus (tūkst. m3/gadā). Apvedūdeņi (by-passes) ir izplūdes no kanalizācijas sistēmas ūdenstilpēs, lai novērstu attīrīšanas iekārtu sūkņu stacijas bojājumus elektroapgādes pārtraukumu vai avāriju un remontdarbu laikā;
5.15. 14. ailē norāda notekūdeņu attīrīšanas pakāpi pēc attīrīšanas gala rezultāta atbilstoši pirmējai attīrīšanai, otrējai attīrīšanai vai biogēnu redukcijai (padziļinātai attīrīšanai).
6. D tabulu "Ūdens un notekūdeņu novadīšana vidē" un DD tabulu "Ūdens un notekūdeņu nodošana citām fiziskām vai juridiskām personām" aizpilda šādi:
6.1. atsevišķi pa kategorijām norāda visus vidē novadītos ūdeņus un notekūdeņus. DD tabulā atsevišķi pa kategorijām norāda visus ūdeņus un notekūdeņus, kuri tiek novadīti citās sistēmās, tai skaitā kanalizācijas sistēmās, vai nodoti citai organizācijai;
6.2. 1. ailē ūdens novadīšanu numurē pēc kārtas un izmanto tālākā veidlapas aizpildīšanā. Visiem kārtas numuriem priekšā liek tabulas apzīmējumam pieņemto burtu, piemēram, D1, DD1;
6.3. 2. ailē norāda plūsmu, no kuras ūdens tiek novadīts. Piederība no tabulas A, AA, B un C 1. ailes;
6.4. 3. ailē norāda novadāmo ūdeņu kategoriju, izmantojot kodu no šā pielikuma 3. tabulas, tādu pašu kā ūdens resursu lietošanas un piesārņojuma integrētajās atļaujās. Ja ūdeņi pēc to tīrības pakāpes (normatīvi tīri, normatīvi netīri) gada laikā mainās, atsevišķā rindā norāda katrai tīrības pakāpei atbilstošo ūdens daudzumu, otrās rindas pirmajā ailē liekot turpinājuma zīmi – zvaigznīti. Notekūdeņus no zivjaudzētavām un zivsaimniecībām norāda ar atbilstošu kategoriju no šā pielikuma 3. tabulas;
6.5. 4. ailē norāda novadāmo ūdeņu faktisko daudzumu (tūkst. m3/gadā), ailes noslēgumā norāda kopējo ūdens daudzumu no visām novadīšanas vietām matemātiskai pārbaudei;
6.6. 5. ailē norāda novadāmo ūdeņu uzskaites veidu, izmantojot kodu no šā pielikuma 4. tabulas;
6.7. 6. ailē D tabulā norāda ūdens novadīšanas vietu vidē, izmantojot kodu no šā pielikuma 2. tabulas, bet DD tabulā – ūdens novadīšanu citās sistēmās, tai skaitā kanalizācijas sistēmā, vai ūdens nodošanu citai organizācijai, norādot saņēmēja vārdu un uzvārdu vai juridiskās personas firmu vai nosaukumu;
6.8. 7. ailē D tabulā norāda notekūdeņu novadīšanas vietas identifikācijas numuru, kuru piešķir reģionālā vides pārvalde, izsniedzot piesārņojošās darbības integrēto atļauju, bet DD tabulā – reģistrācijas numuru nodokļu maksātāju reģistrā vai personas kodu, ja nav nodokļa maksātāja reģistrācijas numura.
7. E tabulu "Paliekošais piesārņojums" aizpilda šādi:
7.1. norāda piesārņojuma slodzi notekūdeņos tonnās gadā katrā konkrētā notekūdeņu izplūdes vietā. Visi ūdens resursu lietotāji tabulā norāda ieplūstošo notekūdeņu kvalitāti (tikai piesārņojuma parametri – suspendētās vielas, BSP5, ĶSP, Pkop , Nkop) un izplūstošā ūdens kvalitāti (visi kontrolējamie piesārņojuma parametri), to atdalot ar daļsvītru;
7.2. 1. ailē norāda plūsmu, no kuras ūdens tiek novadīts, norādot piederības saiti no D vai DD tabulas 1. ailes;
7.3. 2.–11. ailē norāda piesārņojošo vielu parametrus – suspendētās vielas, bioloģiskais skābekļa patēriņš (BSP5), ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP), virsmas aktīvās vielas (SVAVkop), kopējais fosfora daudzums (Pkop), fosfātu fosfors (P/PO4), kopējais slāpekļa daudzums, noteikts kā Nkop = NKj(Norg + N/NH4) + N/NO3 + N/NO2, biogēni (NNH4, NNO3). Naftas produktus norāda uzņēmumi, kuriem tas ir noteikts ūdens resursu lietošanas vai piesārņojošās darbības integrētajās atļaujās;
7.4. 12.–19. ailē norāda dzīvsudraba (Hg), svina (Pb), kadmija (Cd), hroma (Cr), cinka (Zn), niķeļa (Ni), vara (Cu) un arsēna (As) piesārņojuma slodzi gadā;
7.5. 20.–37. ailē norāda pārējās organiskās un neorganiskās ūdens videi īpaši bīstamās vielas un bīstamās vielas. 38. ailē un, ja nepieciešams, papildu ailēs norāda tos parametrus, par kuru analīzi lemj attiecīgā reģionālā vides pārvalde (saskaņā ar ūdens resursu lietošanas vai integrēto piesārņojošās darbības atļauju), piemēram, ja tehnoloģiskajos procesos tiek izmantotas specifiskas ķīmiskas vielas. Smagos metālus norāda attīrīšanas iekārtām, kuru cilvēku ekvivalents (CE) (C tabulas 4. aile) ir lielāks par 10000. Ja notekūdeņos noteiktā smagā metāla koncentrācija ir zem metodes detektēšanas (noteikšanas) robežas (Method Detection Limit, MDL), šādā gadījumā, lai aprēķinātu paliekošā piesārņojuma slodzi, jāņem puse no MDL norādītās koncentrācijas (informācija no attiecīgās laboratorijas, kur tiek veiktas notekūdeņu paraugu ķīmiskās analīzes);
7.6. ja piesārņojuma nav, norāda 0. Ja piesārņojums netiek noteikts, to norāda ar mīnusa zīmi;
7.7. katras ailes noslēgumā norāda kopējo paliekošo piesārņojuma daudzumu matemātiskai pārbaudei.
8. F tabulu "Saražotās notekūdeņu dūņas" un FF tabulu "Saņemtās notekūdeņu dūņas" aizpilda šādi:
8.1. F tabulu aizpilda notekūdeņu dūņu ražotāji, bet FF tabulu aizpilda notekūdeņu dūņu saņēmēji par saņemto notekūdeņu dūņu daudzumu. Dabiski mitru dūņu 1 m3 dūņu masa ir:
8.1.1. ar sausnas saturu līdz 5 % – 0,95 t;
8.1.2. ar sausnas saturu 5–20 % – 0,90 t;
8.1.3. ar sausnas saturu virs 20 % – 0,85 t;
8.2. F tabulas 1. ailē norāda plūsmu, no kurienes dūņas tiek ņemtas, piederība no C tabulas 1. ailes. FF tabulā norāda notekūdeņu dūņu saņemšanu no citām attīrīšanas iekārtām (citiem ūdens lietotājiem), norādot juridiskās personas firmu vai nosaukumu un kodu pēc nodokļu maksātāja reģistra;
8.3. 2. ailē norāda dūņu atbilstību grupai, izmantojot kodu no šā pielikuma 5. tabulas (apstrādātas vai neapstrādātas dūņas);
8.4. 3. ailē norāda dabiski mitru notekūdeņu dūņu daudzumu attiecīgajā notekūdeņu dūņu grupā (t/gadā). Ailes noslēgumā norāda visu dūņu kopējo daudzumu matemātiskai pārbaudei;
8.5. 4. ailē norāda sausnas saturu (%) dabiski mitrā dūņu masā, ko nosaka atbilstoši standartā LVS EN 12880 vai LVS ISO 11465:1993 sniegtajai metodikai;
8.6. 5. ailē norāda sausnas masu attiecīgajā notekūdeņu dūņu grupā (t/gadā). Sausnas masu nosaka, izmantojot formulu (a × b) : 100, kur a – dabiski mitru dūņu masa (t), b – sausnas saturs dabiski mitrā dūņu masā (%);
8.7. 6. ailē norāda gadā analizēto paraugu skaitu sausnas noteikšanai;
8.8. 7.–13. ailē norāda smago metālu – vara (Cu), cinka (Zn), niķeļa (Ni), svina (Pb), kadmija (Cd), hroma (Cr), dzīvsudraba (Hg) – koncentrāciju (g/tonnas) notekūdeņu dūņu sausnā, kas atbilst mg/kg;
8.9. 14. ailē norāda gadā analizēto paraugu skaitu smago metālu noteikšanai;
8.10. 15. ailē norāda dūņu izmantošanas veidu, izmantojot kodu no šā pielikuma 6. tabulas. Ja dūņas tiek nodotas citam komersantam, norāda tā firmu un reģistrācijas numuru nodokļu maksātāju reģistrā;
8.11. 16.–17. ailē norāda izmantoto dūņu daudzumu: dabiski mitras (t/gadā) un sausnas masu (t/gadā);
8.12. 3., 5., 16. un 17. ailes noslēgumā norāda kopējo dūņu daudzumu matemātiskai pārbaudei, bet 6. un 14. ailes noslēgumā – kopējo testēto paraugu skaitu gadā.
9. G tabulu "Ikmēneša ūdens ņemšana/novadīšana" aizpilda tikai tie ūdens resursu lietotāji, kuru darbībai ir izteikti sezonāls raksturs. Tabulā norāda gan ņemšanu, gan novadīšanu, atdalot tās ar daļsvītru. Ūdens ņemšanu un novadīšanu uzskaita tūkstošos m3/mēnesī.
10. H tabulu "Notekūdeņu testēšana" aizpilda šādi:
10.1. par paliekošā piesārņojuma analītisko raksturojumu aizpilda ūdens lietotāji sadarbībā ar attiecīgajām laboratorijām, kas veic konkrēto piesārņojumu raksturojošo parametru noteikšanu;
10.2. 1. ailē norāda piederību no C (ja tā tiek aizpildīta) vai D tabulas;
10.3. 2. ailē norāda veidlapā minētos parametrus, kā arī ūdens videi īpaši bīstamās un bīstamās ķīmiskās vielas, kuras noteiktas konkrētajam ūdens lietotājam izsniegtajā ūdens resursu lietošanas vai piesārņojošās darbības integrētajā atļaujā;
10.4. 3. ailē norāda testēšanas normatīvu tehniskās dokumentācijas numuru un parametra noteikšanai izmantotās metodikas kodu. Ja metodika ir akreditēta laboratorijā, kodu norāda saskaņā ar akreditācijas apliecības pielikumu, ja metodika laboratorijā nav akreditēta, norāda tās izmantotās metodikas kodu, ar kuru saskaņā attiecīgais parametrs ir noteikts. Piemēram, ķīmiskā skābekļa patēriņa (ĶSP) noteikšanai – LVS ISO 6060, naftas produktu noteikšanai – LVS EN ISO 9377-2;
10.5. 4. un 5. ailē norāda metodes detektēšanas (noteikšanas) robežu (Method Detection Limit, MDL). 4. ailē norāda konkrētās metodes noteikšanas robežas lielumu (skaitli), bet 5. ailē – attiecīgā lieluma mērvienību (mg/l vai μg/l);
10.6. 6. ailē norāda izmantotās metodes akreditācijas statusu: "jā" – metode ir akreditēta laboratorijā; "nē" – metode nav akreditēta laboratorijā;
10.7. 7. ailē ieraksta tās laboratorijas nosaukumu, kas veic konkrēto parametru noteikšanu;
10.8. 8. ailē norāda testēšanas rezultātus, kas iegūti, iepriekšējā kalendāra gadā testējot notekūdeņu attīrīšanas iekārtās ieplūstošo notekūdeņu kvalitāti. Ja rezultātu skaits parametram ir lielāks par 12 rezultātiem gadā, norāda mēnešu vidējos rezultātus;
10.9. 9. ailē norāda testēšanas rezultātus, kas iegūti, iepriekšējā kalendāra gadā testējot no notekūdeņu attīrīšanas iekārtām izplūstošo notekūdeņu kvalitāti. Ja rezultātu skaits parametram ir lielāks par 12 rezultātiem gadā, norāda mēnešu vidējos rezultātus;
10.10. 10. ailē norāda 8. un 9. ailē norādīto testēšanas rezultātu mērvienību (mg/l vai μg/l).
11. I-1 tabulu "Operatora veiktā pieņemošo ūdeņu kvalitātes monitoringa rezultāti augšpus emisijas vietas" aizpilda šādi:
11.1. norāda pieņemošo (virszemes) ūdeņu kvalitātes monitoringa rezultātus (piesārņojošo vielu koncentrācijas) augšpus konkrētās notekūdeņu emisijas (izplūdes) vietas. Tabulu aizpilda visi ūdens resursu lietotāji, kuriem reģionālā vides pārvalde ir noteikusi veikt pieņemošo ūdeņu kvalitātes monitoringu augšpus un lejpus emisijas vietas atbilstoši atļaujā noteiktajam;
11.2. 1. ailē norāda novadīšanas vietu, kurai tiek veikts monitorings, – piederības saite no D tabulas 1. ailes;
11.3. 2. ailē norāda ūdens parauga ņemšanas vietas attālumu augšpus no notekūdeņu emisijas (izplūdes) vietas metros (m);
11.4. 3. ailē norāda ūdens parauga ņemšanas datumu: diena/mēnesis/gads (piemēram: 08/11/2003);
11.5. 4.–13. ailē norāda piesārņojošo vielu noteiktās koncentrācijas (mg/l vai μg/l) ūdens paraugā – suspendētās vielas, bioloģiskais skābekļa patēriņš (BSP5), ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP), kopējais fosfora daudzums (Pkop), fosfātu fosfors (P/PO4), kopējais slāpekļa daudzums, noteikts kā Nkop = NKj(Norg + N/NH4) + N/NO3 + N/NO2, biogēni (NNH4, NNO3), kā arī tās piesārņojošo vielu koncentrācijas (tukšajās ailēs), par kuru analīzi lemj attiecīgā reģionālā vides pārvalde.
12. I-2 tabulu "Operatora veiktā pieņemošo ūdeņu kvalitātes monitoringa rezultāti lejpus emisijas vietas" aizpilda šādi:
12.1. norāda pieņemošo (virszemes) ūdeņu kvalitātes monitoringa rezultātus (piesārņojošo vielu koncentrācijas) lejpus konkrētās notekūdeņu emisijas (izplūdes) vietas. Tabulu aizpilda visi ūdens resursu lietotāji, kuriem reģionālā vides pārvalde ir noteikusi veikt pieņemošo ūdeņu kvalitātes monitoringu augšpus un lejpus emisijas vietas atbilstoši atļaujā noteiktajam;
12.2. 1. ailē norāda novadīšanas vietu, kurai tiek veikts monitorings, – piederības saite no tabulas D 1. ailes;
12.3. 2. ailē norāda ūdens parauga ņemšanas vietas attālumu lejpus no notekūdeņu emisijas (izplūdes) vietas metros (m);
12.4. 3. ailē norāda ūdens parauga ņemšanas datumu – diena/mēnesis/gads (piemēram, 08/11/2003);
12.5. 4.–13. ailē norāda piesārņojošo vielu noteiktās koncentrācijas (mg/l vai μg/l) ūdens paraugā – suspendētās vielas, bioloģiskais skābekļa patēriņš (BSP5), ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP), kopējais fosfora daudzums (Pkop), fosfātu fosfors (P/PO4), kopējais slāpekļa daudzums, noteikts kā Nkop = NKj(Norg + N/NH4) + N/NO3 + N/NO2, biogēni (NNH4, NNO3), kā arī tās piesārņojošo vielu koncentrācijas (tukšajās ailēs), par kuru analīzi lemj attiecīgās reģionālās vides pārvaldes.
13. J tabulu "Kanalizācijas sistēmas" aizpilda šādi:
13.1. tabulu aizpilda operatori, kuri apsaimnieko kanalizācijas sistēmas un sniedz kanalizācijas pakalpojumus. Operatori, kuri apsaimnieko kanalizācijas sistēmu tikai savā teritorijā vai tikai lietus notekūdeņu kanalizāciju, šo tabulu neaizpilda. Operatori, kuri aizpilda tabulu, lietus notekūdeņu kanalizāciju norāda tikai tādā gadījumā, ja tā sajaucas ar komunālo kanalizācijas sistēmu;
13.2. 1. ailē kanalizācijas sistēmas numurē pēc kārtas. Visiem kārtas numuriem priekšā liek tabulas apzīmējumam pieņemto burtu, piemēram, J1, J2;
13.3. 2. ailē norāda kanalizācijas sistēmas identifikācijas numuru saskaņā ar valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" klasifikatoru;
13.4. 3. ailē norāda kanalizācijas sistēmas triviālo, operatora piešķirto, nosaukumu;
13.5. 4. ailē norāda kanalizācijas cauruļvadu sistēmas apkalpoto iedzīvotāju skaitu. Ja nav pieejami precīzi dati par apkalpoto iedzīvotāju skaitu, tā aptuvenai novērtēšanai pieņem, ka uz katru apkalpoto mājsaimniecību (dzīvokli vai privātmāju) tiek apkalpoti trīs iedzīvotāji;
13.6. 5. ailē norāda kanalizācijas cauruļvadu sistēmā ienākošo slodzi cilvēku ekvivalentos (aprēķināma analoģiski kā C tabulā);
13.7. 6. ailē norāda kanalizācijas cauruļvadu sistēmas savākto notekūdeņu daudzumu, tūkstošos m3/gadā;
13.8. 7. ailē norāda iedzīvotāju skaitu, kas tiek nodrošināts ar asenizācijas pakalpojumiem, notekūdeņus no izsmeļamām bedrēm un krājbaseiniem izvedot ar autocisternām. Ja nav pieejami precīzi dati par apkalpoto iedzīvotāju skaitu, pieņem, ka uz katru apkalpoto mājsaimniecību (dzīvokli vai privātmāju) tiek apkalpoti trīs iedzīvotāji;
13.9. 8. ailē norāda slodzi cilvēku ekvivalentos, kas attīrīšanas iekārtās nonāk, izvedot notekūdeņus no izsmeļamām bedrēm un krājbaseiniem ar autocisternām (aprēķināma analoģiski kā C tabulā);
13.10. 9. ailē norāda savākto notekūdeņu daudzumu, kas attīrīšanas iekārtās nonācis, notekūdeņus no izsmeļamām bedrēm un krājbaseiniem izvedot ar autocisternām;
13.11. 10. ailē norāda kanalizācijas sistēmā ieplūstošās notekūdeņu plūsmas atbilstoši AA vai B tabulai;
13.12. 11. ailē norāda no kanalizācijas sistēmas novadītās notekūdeņu plūsmas atbilstoši C, D vai DD tabulai;
13.13. 12. ailē norāda kanalizācijas sistēmas tipu – komunālā, rūpnieciskā vai individuālā. Kanalizācijas sistēmu tipus klasificē pēc tādiem pašiem principiem kā attīrīšanas iekārtas (4.6. apakšpunkts);
13.14. 13. ailē atzīmē, vai kanalizācijas sistēmai ir tiešā izplūde vidē (bez attīrīšanas) – "jā", ja izplūde ir, vai "nē", ja tās nav. Ja ir atzīmēts "nē", tad 14., 15. un 16. aili nepilda;
13.15. 14. ailē norāda bez attīrīšanas vidē tieši novadīto notekūdeņu apjomu, tūkstošos m3/gadā;
13.16. 15. ailē norāda bez attīrīšanas vidē tieši novadīto normatīvi tīro notekūdeņu apjomu, tūkstošos m3/gadā;
13.17. 16. ailē norāda bez attīrīšanas vidē tieši novadīto normatīvi netīro notekūdeņu apjomu, tūkstošos m3/gadā.
14. Aizpildot J tabulu, ņem vērā tās sakarības ar C tabulu:
14.1. J tabulas 4. un 7. ailes vērtību summa nedrīkst būt mazāka par C tabulas 3. ailes vērtību. Šī summa drīkst būt lielāka par C tabulas 3. ailes vērtību tikai gadījumā, ja kanalizācijas sistēmai ir tiešās izplūdes vidē bez attīrīšanas;
14.2. J tabulas 5. un 8. ailes vērtību summa nedrīkst būt mazāka par C tabulas 4. ailes vērtību;
14.3. J tabulas 6. un 9. ailes vērtību summa nedrīkst būt mazāka par C tabulas 11. ailes vērtību.
Pazemes ūdeņu horizonti
1. tabula
| Nr. p. k. |
Indekss | Nosaukums | Ūdens horizonts iekļauj (jaunais indekss) |
Vecais indekss | Kods |
| 1. | Q | Gruntsūdeņi* | – | – | 60 |
| 2. | Q I – III | Starpmorēnu spiediena ūdeņi | – | – | 61 |
| 3. | J2-3 | Jūras ūdens horizonts | J2k2+3, J2pp, J3o | – | 62 |
| 4. | P2 | Permas ūdens horizonts | P2nk | – | 63 |
| 5. | C1 | Karbona ūdens horizonts | C1nc,C1pp, C1lt | D3nc, pp, šķ, lt | 64 |
| 6. | C1 – P2 | Karbona–Permas ūdens horizonts | C1nc,C1pp, C1lt, P2nk | – | 65 |
| 7. | D3mr – šķ | Mūru–Šķerveļa ūdens horizonts | D3mr, D3tr, D3snķ, D3žg, D3ktl2+3, D3šķ | D3dn, d, žd, švt, svt | 66 |
| 8. | D3mr – C1 | Mūru–Karbona ūdens horizonts | D3mr, D3tr, D3snķ, D3žg, D3ktl2+3, D3šķ, C1 | – | 67 |
| 9. | D3jn – ak | Jonišķu–Akmenes ūdens horizonts | D3jn, D3krs, D3ak | D3krs, lb – el | 68 |
| 10. | D3jn – šķ (D3fm) | Jonišķu–Šķerveļa ūdens horizonts (Famena komplekss) | D3šķ, D3ktl2+3, D3žg, D3snķ, D3tr, D3mr, D3ak, D3krs, D3jn | D3dn – el | 69 |
| 11. | D3aml | Amulas ūdens horizonts | D3aml | D3aml | 70 |
| 12. | D3st | Stipinu ūdens horizonts | D3stp | D3bs, stp | 71 |
| 13. | D3og | Ogres ūdens horizonts | D3og, D3kt+og | D3pm | 72 |
| 14. | D3dg | Daugavas ūdens horizonts | D3dg, D3dg3, D3dg2, D3dg1 | D3br – sm | 73 |
| 15. | D3slp | Salaspils ūdens horizonts | D3slp | D3slp, D3sl | 74 |
| 16. | D3pl | Pļaviņu ūdens horizonts | D3pl | D3pl | 75 |
| 17. | D3pl+slp | Pļaviņu–Salaspils ūdens horizonts | D3pl, D3slp | D3sr | 86 |
| 18. | D3pl – dg | Pļaviņu–Daugavas ūdens horizonts | D3dg, D3slp,D3pl | D3br – sr | 76 |
| 19. | D3am | Amatas ūdens horizonts | D3am | D3am, D3a | 77 |
| 20. | D3gj | Gaujas ūdens horizonts | D3gj, D3gj1, D3gj2 | D3gj, gj2, gj1 | 78 |
| 21. | D3gj+am | Gaujas–Amatas ūdens horizonts | D3gj, D3am | D3Šv | 87 |
| 22. | D2br | Burtnieku ūdens horizonts | D2br | – | 88 |
| 23. | D2ar | Arukilas ūdens horizonts | D2ar | – | 89 |
| 24. | D2ar – br | Arukilas–Burtnieku ūdens horizonts | D2ar, D2br | D2tr, sto, st | 79 |
| 25. | D2ar – D3gj | Arukilas–Gaujas ūdens horizonts | D2ar, D2br, D3gj | D3šv-D2sto | 80 |
| 26. | D2nr | Narvas ūdens horizonts | D2nr, D2nr3 | – | 81 |
| 27. | D2nr+ar | Narvas–Arukilas ūdens horizonts | D2nr, D2ar | – | 90 |
| 28. | D2pr | Pērnavas ūdens horizonts | D2pr | – | 82 |
| 29. | D2km | Ķemeru ūdens horizonts | D2km | – | 83 |
| 30. | D2km+pr | Ķemeru–Pērnavas ūdens horizonts | D2km, D2pr | – | 91 |
| 31. | Є – O | Kembrija–Ordovika ūdens horizonts | O1 (Varangu horizonts), Є2dm, Є1-2cr, Є1-2tb |
Є1iž, Є1ts | 84 |
| 32. | – | Nenoteikts ūdens horizonts | – | – | 85 |
Piezīme. * Tai skaitā Gaujas, Baltezera u. c. krasta infiltrācijas ūdens ņemšanas vietas.
Ūdens avota tips un notekūdeņu novadīšanas vietas
2. tabula
| Nr. p. k. | Nosaukums | Kods |
| 1. | Pazemes ūdeņi (atbilstoši) | 60–87 |
| 2. | Virszemes ūdeņi | 10–59 |
| 2.1. | Jūra | 10 |
| 2.2. | Līcis | 11 |
| 2.3. | Ezers | 30 |
| 2.4. | Upe | 20 |
| 2.5. | Strauts | 40 |
| 2.6. | Ūdenskrātuve | 41 |
| 2.7. | Dīķis | 51–59 |
| 3. | Citi | D |
| 4. | Drenāžas ūdeņi | HD |
| 4.1. | Horizontālā drenāža | VD |
| 4.2. | Vertikālā drenāža | K |
| 5. | Karjeru ūdeņi | P |
| 6. | Purvs | SA |
| 7. | Sateču ūdeņi | LI |
| 8. | Lietus ūdeņi | NI |
| 9. | Krājbaseins Pazemes filtrācija |
NF |
Ūdens kategorija
3. tabula
| Nr. p. k. | Nosaukums | Kods |
| 1. | Dzeramais ūdens bez apstrādes | DZN |
| 2. | Dzeramais ūdens ar apstrādi | DZA |
| 3. | Minerālūdeņi | MIN |
| 4. | Tehniskais ūdens bez apstrādes | TN |
| 5. | Tehniskais ūdens ar apstrādi | TA |
| 6. | Notekūdeņi: | BTK |
| 6.1. | bez attīrīšanas: | BTR |
| 6.1.1. | normatīvi tīri komunālie notekūdeņi | BNK |
| 6.1.2. | normatīvi tīri ražošanas notekūdeņi | BNS |
| 6.1.3. | normatīvi netīri komunālie notekūdeņi | BNR |
| 6.1.4. | normatīvi netīri sadzīves notekūdeņi | ATK |
| 6.1.5. | normatīvi netīri ražošanas notekūdeņi | ATS |
| 6.2. | ar attīrīšanu: | ATR |
| 6.2.1. | normatīvi tīri komunālie notekūdeņi | ANK |
| 6.2.2. | normatīvi tīri sadzīves notekūdeņi | ANS |
| 6.2.3. | normatīvi tīri ražošanas notekūdeņi | ANR |
| 6.2.4. | normatīvi netīri komunālie notekūdeņi | TAN |
| 6.2.5. | normatīvi netīri sadzīves notekūdeņi | LN |
| 6.2.6. | normatīvi netīri ražošanas notekūdeņi | BN |
| 6.3. | toksiskie (toksiskie var būt gan kā neattīrītie, tā arī nepietiekami attīrīti notekūdeņi) | ATZ |
| 7. | Lietus notekūdeņi | ANZ |
| 8. | Balasta notekūdeņi | BTZ |
| 9. | Zivjaudzētavu un zivsaimniecību notekūdeņi: | BNZ |
| 9.1. | ar attīrīšanu: | |
| 9.1.1. | normatīvi tīri zivsaimniecību notekūdeņi | |
| 9.1.2. | normatīvi netīri zivsaimniecību notekūdeņi | |
| 9.2. | bez attīrīšanas: | |
| 9.2.1. | normatīvi tīri zivsaimniecību notekūdeņi | |
| 9.2.2 | normatīvi netīri zivsaimniecību notekūdeņi |
Ūdens uzskaites veids
4. tabula
| Nr. p. k. | Nosaukums | Kods |
| 1. | Ūdens mērītājs | UM |
| 2. | Elektrības skaitītājs | ES |
| 3. | Normatīvie dokumenti | ND |
| 4. | Aprēķini | AP |
| 5. | Sūkņu jauda | SJ |
| 6. | Citi | CI |
Notekūdeņu dūņu grupas
5. tabula
| Nr. p. k. | Dūņu grupas | Kods |
| 1. | Dūņas, kas apstrādātas atbilstoši normatīvā akta par notekūdeņu dūņu un to komposta izmantošanu, monitoringu un kontroli 4.1. apakšpunktā minētajiem apstrādes veidiem (uzglabāšana vismaz 12 mēnešus, termofilā un mezofilā sadalīšana, aerobā stabilizēšana, kompostēšana, apstrāde ar kaļķi, pasterizācija, žāvēšana) | AD |
| 2. | Neapstrādātas notekūdeņu dūņas (notekūdeņu dūņas, kas nav bijušas apstrādātas, izmantojot kādu no šīs tabulas 1. punktā minētajiem veidiem) | ND |
Notekūdeņu dūņu izmantošanas veidi
6. tabula
| Nr. p. k. | Dūņu izmantošanas veids | Kods |
| 1. | Lauksaimniecība (t. sk. augšņu uzlabošana un mežsaimniecība) | L |
| 2. | Kompostēšana | K |
| 3. | Sadedzināšana | S |
| 4. | Apglabāšana atkritumu izgāztuvē | A |
| 5. | Uzglabāšana (pagaidu uzglabāšana) | U |
| 6. | Degradēto platību rekultivācija | R |
| 7. | Apzaļumošana | Z |
| 8. | Citi | CI |
aizpildīšanas kārtība
I. Vispārīgā daļa
1. Pārskatā iekļauj datus, pamatojoties uz personas veikto uzskaiti.
2. Ja aizpildītajā pārskatā konstatētas kļūdas, pārskata iesniedzējs izdara atbilstošos labojumus un atkārtoti iesniedz pārskatu.
3. Ja operatora vai komersanta uzņēmumi, kuros veic saimniecisko darbību, izvietoti dažādās vietās, iesniedz atsevišķu pārskatu par katru šādu uzņēmumu.
4. Ja pārskata iesniedzējs norāda vairāk nekā piecus dažādus atkritumu veidus, pārskata aizpildīšanai izmanto papildu veidlapas, norādot veidlapu kopējo skaitu un numurējot tās.
5. Ja atkritumus nosvērt nav iespējams, to daudzumu (masu) norāda pēc iespējas tuvinātu reālajam atkritumu daudzumam, izmantojot atkritumu tilpuma – masas pārrēķina faktorus vai pamatojoties uz iepriekšējo pieredzi. Atkritumu daudzuma pārrēķinam ieteicams izmantot rokasgrāmatas "Rokasgrāmata faktoru pielietošanai sadzīves atkritumu uzskaitē, pārejot no tilpuma uz svara vienībām" 4.–8. tabulā apkopotos faktorus. Saistībā ar atkritumu klasifikāciju, reģistrāciju un pārskatu veidošanu ieteicams izmantot arī "Atkritumu reģistrācijas un klasifikācijas vadlīnijas", kuras izstrādātas Phare projekta "Vides monitorings – administratīvās un institucionālās kapacitātes stiprināšana Latvijas Republikā" ietvaros. Rokasgrāmata un vadlīnijas ir pieejamas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" tīmekļvietnē (https://www.meteo.lv).
6. Ja operatoram vai komersantam ir atļauja A vai B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai vai C kategorijas piesārņojošas darbības apliecinājums, par to izdara atzīmi pārskata veidlapā. Ja operatoram vai komersantam ir atkritumu apsaimniekošanas atļauja, atzīmē, kādai darbībai vai darbībām tā ir izsniegta. Pārskata veidlapā norāda arī atļaujas vai apliecinājuma numuru un datumu. Ja persona reģistrēta kā atkritumu tirgotājs vai atkritumu apsaimniekošanas starpnieks, pārskata veidlapā norāda personas statusu un reģistrācijas lēmuma datumu. Par atkritumiem, kas apsaimniekoti ar atkritumu tirgotāja vai atkritumu apsaimniekošanas starpnieka atļauju, persona iesniedz atsevišķu pārskatu. Tie atkritumu radītāji, kuri paši izved no Latvijas teritorijas atkritumus apglabāšanai, pārstrādei vai reģenerācijai, norāda datumu, kad izsniegts paziņojuma dokuments par atkritumu pārrobežu pārvietošanu vai sūtījumiem, un dokumenta numuru.
II. Pārskata veidlapas aizpildīšanas kārtība
7. Pārskata daļas aizpilda:
7.1. A daļu – visas šo noteikumu 2.3. apakšpunktā minētās personas;
7.2. B daļu – operatori vai komersanti, kuru darbības rezultātā veidojas atkritumi, tai skaitā atkritumu radītāji, kas paši izved no Latvijas teritorijas atkritumus apglabāšanai, pārstrādei vai reģenerācijai. Šo daļu aizpilda arī atkritumu apsaimniekotāji, ja to darbības rezultātā rodas atkritumi (arī atkritumi no atkritumu pārstrādes vai šķirošanas);
7.3. C daļu – operatori vai komersanti, kas apsaimnieko atkritumus, kā arī atkritumu tirgotāji un atkritumu apsaimniekošanas starpnieki;
7.4 D daļu – atkritumu apsaimniekotāji, kas ir noslēguši līgumu ar pašvaldību par atkritumu apsaimniekošanu attiecīgajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonā;
7.5. E daļu – personas, kuras atkritumus ieved (no Eiropas Savienības dalībvalsts) vai importē (no trešās valsts) Latvijā, lai veiktu atkritumu pārstrādi vai reģenerāciju vai nodotu atkritumus citai personai (ja atkritumus tirgo vai apsaimnieko starpnieks);
7.6. F daļu – personas, kas nodod atkritumus citai personai vai atkritumus izved (uz Eiropas Savienības dalībvalsti) vai eksportē (uz trešo valsti) no Latvijas.
8. A1 rindā norāda personas darbības veidu ar atkritumiem – atkritumi rodas personas darbības rezultātā vai persona atkritumus apsaimnieko, ietverot arī pārstrādi, atkritumu tirdzniecību un atkritumu apsaimniekošanas starpniecības darbības.
9. A2 rindā atzīmē, vai pārskata iesniedzējs ir pašvaldības vai valsts kapitālsabiedrība, aģentūra vai iestāde, vai komersants (izņemot valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības), vai fiziska persona.
10. B1, B2, B3 un B4 rindas aizpilda saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus:
10.1. B1 rindā norāda atkritumu nosaukumu;
10.2. B2 rindā norāda atkritumu klases kodu;
10.3. B3 rindā norāda atkritumu īpašības, kuras padara atkritumus bīstamus (saskaņā ar Komisijas 2014. gada 18. decembra Regulu (ES) Nr. 1357/2014, ar ko aizstāj III pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (turpmāk – regula Nr. 1357/2014)). Rindu aizpilda, ja atkritumi ir bīstami;
10.4. B4 rindā norāda atkritumu daudzuma noteikšanas metodi:
10.4.1. M, ja atkritumus sver;
10.4.2. A, ja atkritumu daudzumu aprēķina (piemēram, pārrēķina no tilpuma uz masas vienībām);
10.4.3. N, ja atkritumu daudzumu novērtē citādi (piemēram, pēc tehnoloģiskā procesa, eksperta novērtējuma, kādā citā veidā).
11. B5 rindā norāda atkritumu daudzumu tonnās, kas pārskata gada sākumā tiek glabāts operatora vai komersanta uzņēmuma teritorijā.
12. B6 rindā norāda pārskata gada laikā radīto atkritumu daudzumu tonnās.
13. B7 rindā norāda darbības, kuras pārskata iesniedzējs savā teritorijā veic ar atkritumiem, norādot lietotos apglabāšanas (D kods) vai pārstrādes un reģenerācijas (R kods) veidus un attiecīgo atkritumu daudzumu. R un D kodus norāda saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atkritumu reģenerācijas un apglabāšanas veidiem. Ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atkritumu reģenerācijas un apglabāšanas veidiem attiecīgajam reģenerācijas veidam (R kods) ir apakškodi, norāda atbilstošo apakškodu. Atkritumu (materiālu) plūsmas, kas iegūtas, veicot ar atkritumiem kādu no R12 grupas apakškodos norādītajām darbībām, norāda B tabulā kā radītos daudzumus, klasificējot tās 1912. atkritumu grupas attiecīgajā atkritumu klasē vai 1601. atkritumu grupas attiecīgajā atkritumu klasē – nolietotiem transportlīdzekļiem, vai 1606. atkritumu grupas attiecīgajā atkritumu klasē – baterijām un akumulatoriem (saskaņā ar Ministru kabineta 2011. gada 19. aprīļa noteikumiem Nr. 302 "Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus" (turpmāk – noteikumi Nr. 302)).
14. B8 rindā norāda atkritumu daudzumu, kuru pārskata iesniedzējs ir nodevis citai personai pārskata gada laikā. Pārstrādei vai apglabāšanai nodoto atkritumu daudzumu norāda atsevišķās rindās. Atkritumus, ko nodod atkritumu tirgotājiem vai atkritumu apsaimniekošanas starpniekiem, norāda kā pārstrādei nodoto atkritumu daudzumu. Nododot atkritumus poligonā, atkritumu reģenerācijas vai apglabāšanas veidu norāda atkarībā no tā, vai poligonā pirms atkritumu apglabāšanas notiek to pāršķirošana.
15. B9 rindā norāda atkritumu daudzumu, kuru operators vai komersants izved vai eksportē pārstrādei vai apglabāšanai pārskata gada laikā. Pārstrādei vai apglabāšanai izvesto vai eksportēto atkritumu daudzumu norāda atsevišķās rindās.
16. B10 rindā norāda operatora vai komersanta uzņēmuma teritorijā uzkrāto atkritumu daudzumu (pārskata gada beigās), kas tiek uzglabāts pirms nodošanas citai personai.
17. B5 un B6 rindā norādīto skaitļu summai jāsakrīt ar B7, B8, B9 un B10 rindā norādīto skaitļu summu.
18. C1, C2 un C3 rindas aizpilda saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus:
18.1. C1 rindā norāda atkritumu nosaukumu;
18.2. C2 rindā norāda atkritumu klases kodu. Slēgtās vai rekultivētās izgāztuvēs atraktos atkritumus norāda ar attiecīgo kodu;
18.3. C3 rindā norāda atkritumu īpašības, kuras padara atkritumus bīstamus (saskaņā ar regulu Nr. 1357/2014). Rindu aizpilda, ja atkritumi ir bīstami.
19. C4 rindā norāda atkritumu daudzuma noteikšanas metodi:
19.1. M, ja atkritumus sver;
19.2. A, ja atkritumu daudzumu aprēķina (piemēram, pārrēķina no tilpuma uz masas vienībām);
19.3. N, ja atkritumu daudzumu novērtē citādi (piemēram, pēc tehnoloģiskā procesa, eksperta novērtējuma, kādā citā veidā).
20. C5 rindā pārskata iesniedzējs norāda C2 rindā norādīto atkritumu (konkrētie ar atkritumu klases kodiem norādītie atkritumi) daudzumu, kas pārskata gada sākumā tiek glabāts operatora vai komersanta uzņēmumā. Atkritumu poligona apsaimniekotājs norāda to atkritumu daudzumu, kas ir uzkrāts un vēl nav apglabāts pārskata gada sākumā. Atkritumu apsaimniekotājs, kas veic slēgtas vai rekultivētas izgāztuves atrakšanu un tajā esošo atkritumu pāršķirošanu, norāda atkritumu daudzumu, kas atrodas konkrētajā izgāztuvē pārskata gada sākumā.
21. C6 rindā norāda savākto atkritumu daudzumu tonnās pa atkritumu veidiem – nešķiroti, lielgabarīta atkritumi (piemēram, ledusskapji, matrači, mucas), pa noteiktiem materiālu veidiem šķiroti atkritumi, kuri ir savākti tieši no atkritumu radītājiem (atkritumu izcelsmes vietām). Atkritumu tirgotāji un atkritumu apsaimniekošanas starpnieki norāda no atkritumu radītājiem (atkritumu izcelsmes vietām) pieņemto un apsaimniekoto atkritumu daudzumu tonnās, ar kuriem veikuši attiecīgas darbības.
22. C7 rindā norāda savākto atkritumu daudzumu tonnās pa atkritumu veidiem – nešķiroti, lielgabarīta atkritumi (piemēram, ledusskapji, matrači, mucas), pa noteiktiem materiālu veidiem šķiroti atkritumi, ja tie ir savākti no atkritumu apsaimniekotājiem, kas nav radījuši konkrētos atkritumus, tai skaitā atkritumi, kuri rodas slēgtu vai rekultivētu izgāztuvju atrakšanas un tajās apglabāto atkritumu pāršķirošanas procesā. Atkritumu tirgotāji un atkritumu apsaimniekošanas starpnieki norāda no atkritumu apsaimniekotājiem pieņemto un apsaimniekoto atkritumu daudzumu tonnās, ar kuriem veikuši attiecīgas darbības.
23. C8 rindā norāda atkritumu daudzumu, ko pārskata iesniedzējs pārskata gada laikā ievedis vai importējis pārstrādei vai nodošanai citai personai.
24. C9 rindā norāda tās darbības, kuras pārskata iesniedzējs veic ar atkritumiem, norādot lietotos apglabāšanas (D kods) vai pārstrādes un reģenerācijas (R kods) veidus un attiecīgo atkritumu daudzumu. R un D kodus norāda saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atkritumu reģenerācijas un apglabāšanas veidiem. Ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atkritumu reģenerācijas un apglabāšanas veidiem attiecīgajam reģenerācijas veidam (R kods) ir apakškodi, norāda atbilstošo apakškodu. Atkritumu (materiālu) plūsmas, kas iegūtas, veicot ar atkritumiem kādu no R12 grupas apakškodos norādītajām darbībām, norāda B tabulā kā radītos daudzumus, klasificējot tās 1912. atkritumu grupas attiecīgajā atkritumu klasē vai 1601. atkritumu grupas attiecīgajā atkritumu klasē – nolietotiem transportlīdzekļiem, vai 1606. atkritumu grupas attiecīgajā atkritumu klasē – baterijām un akumulatoriem (saskaņā ar noteikumiem Nr. 302).
25. C10 rindā norāda to atkritumu daudzumu, kuru pārskata iesniedzējs ir nodevis citai personai pārskata gada laikā. Pārstrādei vai apglabāšanai nodoto atkritumu daudzumu norāda atsevišķās rindās. Atkritumus, ko nodod atkritumu tirgotājiem vai atkritumu apsaimniekošanas starpniekiem, norāda kā pārstrādei nodoto atkritumu daudzumu. Nododot atkritumus poligonā, atkritumu reģenerācijas vai apglabāšanas veidu norāda atkarībā no tā, vai poligonā pirms atkritumu apglabāšanas notiek to pāršķirošana.
26. C11 rindā norāda atkritumu daudzumu, kuru pārskata iesniedzējs izved vai eksportē pārstrādei vai apglabāšanai pārskata gada laikā. Pārstrādei vai apglabāšanai izvesto vai eksportēto atkritumu daudzumu norāda atsevišķās rindās.
27. C12 rindā norāda pārskata iesniedzēja uzkrāto atkritumu daudzumu (rindā C2 ar atkritumu klases kodiem uzrādītie atkritumi) pārskata gada beigās. Atkritumu apsaimniekotājs, kas veic slēgtas vai rekultivētas izgāztuves atrakšanu un tajā esošo atkritumu pāršķirošanu, norāda atkritumu daudzumu, kas atrodas konkrētajā izgāztuvē pārskata gada beigās. Atkritumu poligona apsaimniekotājs norāda pārskata gada beigās uzkrāto atkritumu daudzumu, kas vēl nav apglabāts.
28. C13 rindu aizpilda tikai atkritumu poligona apsaimniekotājs, norādot kopējo apglabāto atkritumu daudzumu, tai skaitā pārskata gadā apglabāto daudzumu.
29. C5, C6, C7 un C8 rindā norādīto skaitļu summai jāsakrīt ar C9, C10, C11 un C12 rindā norādīto skaitļu summu.
30. Operatori vai komersanti, kas veic no citiem atkritumu radītājiem pieņemtu atkritumu šķirošanu, atkritumu daudzumus norāda C tabulā, apzīmējot tos ar attiecīgo R12 apakškodu. No šķirošanas iegūtās atkritumu (materiālu) plūsmas norāda B tabulā kā radītos daudzumus, klasificējot tās 1912. atkritumu grupas attiecīgajā atkritumu klasē (saskaņā ar noteikumiem Nr. 302).
31. Operatori vai komersanti, kas veic slēgtas vai rekultivētas izgāztuves atrakšanu un tajā esošo atkritumu pāršķirošanu, atkritumu daudzumus norāda C tabulā, apzīmējot tos ar attiecīgo R12 apakškodu. No atrakšanas un pāršķirošanas iegūtās atkritumu (materiālu) plūsmas norāda B tabulā kā radītos daudzumus, klasificējot tās 1912. atkritumu grupas attiecīgajā atkritumu klasē (saskaņā ar noteikumiem Nr. 302).
32. D daļu aizpilda sadzīves un mājsaimniecībās radīto būvniecības atkritumu apsaimniekotājs, kas ir noslēdzis līgumu ar pašvaldību par atkritumu apsaimniekošanu attiecīgajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonā:
32.1. 1. ailē norāda administratīvo teritoriju (republikas pilsēta, novads), kurā veiktas konkrētas atkritumu apsaimniekošanas darbības;
32.2. 2. ailē norāda atkritumu nosaukumu (saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus);
32.3. 3. ailē norāda atkritumu klasi un attiecīgo atkritumu klases kodu (saskaņā ar noteikumu Nr. 302 pielikuma 17. vai 20. nodaļu);
32.4. 4. ailē norāda pārskata gada laikā savākto atkritumu daudzumu no tiešajiem atkritumu radītājiem (tonnās).
33. E daļu aizpilda personas, kas Latvijā ieved vai importē atkritumus pārstrādei vai reģenerācijai, neatkarīgi no tā, vai atkritumi nonāk tieši pārstrādes vai reģenerācijas vietā vai vispirms tiek nodoti citai personai (atkritumu tirgotājam vai atkritumu apsaimniekošanas starpniekam). Norāda valsti, no kuras ieved vai importē atkritumus Latvijā. Norāda tā operatora nosaukumu un adresi, no kura Latvijā ieved vai importē atkritumus. Ja atkritumu sūtījumiem nepieciešams paziņojuma dokuments par atkritumu pārrobežu pārvietošanu vai sūtījumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Regulu (EK) Nr. 1013/2006 par atkritumu sūtījumiem (turpmāk – regula Nr. 1013/2006), norāda šā dokumenta numuru. E daļā norāda arī ievesto vai importēto atkritumu klases kodu un daudzumu tonnās.
34. F daļu aizpilda personas, kas atkritumus nodod citai personai vai izved vai eksportē no Latvijas. Norāda valsti, uz kuru izved vai eksportē atkritumus. Ja nodod citai personai Latvijā, norāda Latviju. Norāda ziņas par to personu, kurai nodod, izved vai eksportē atkritumus, – nosaukumu, adresi un reģistrācijas numuru nodokļu maksātāju reģistrā (ārvalstu komersantiem reģistrācijas numuru nodokļu maksātāju reģistrā drīkst nenorādīt; fiziskām personām norāda vārdu un uzvārdu). Ja atkritumu sūtījumiem (tikai izvedot vai eksportējot) nepieciešams paziņojuma dokuments par atkritumu pārrobežu pārvietošanu vai sūtījumiem saskaņā ar regulā Nr. 1013/2006 noteiktajām prasībām, norāda šā dokumenta numuru. F daļā norāda arī atkritumu klases kodu un daudzumu tonnās.
35. Aizpildīto pārskatu paraksta par atkritumu uzskaiti un apsaimniekošanu atbildīgā persona.