Noteikumu projekts

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likums 19. panta 13. punktu

I.Vispārīgie jautājumi

Noteikumi nosaka:

1.1.

kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.1.3. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām” 2.1.3.1. pasākuma “Pašvaldību pielāgošanās klimata pārmaiņām” (turpmāk – pasākums) pirmo projektu iesniegumu atlases kārtu (turpmāk – atlases kārta);

1.2.

pasākuma mērķi;

1.3.

atlases kārtai plānoto un pieejamo kopējo finansējumu;

1.4.

prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējiem (turpmāk – projekta iesniedzējs), finansējuma saņēmējiem un projekta sadarbības partneriem (ja attiecināms);

1.5.

atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus, tostarp komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumus (ja attiecināms).

Pasākuma mērķis ir atbalstīt infrastruktūras izveides un atjaunošanas darbības, kas vērstas uz pašvaldību pielāgošanos klimata pārmaiņām un to izraisītu katastrofu risku mazināšanu.

Pasākuma mērķa grupa ir Latvijas Republikas pašvaldības un iedzīvotāji, kuri izmantos jaunizveidoto vai atjaunoto infrastruktūru.

Pasākuma mērķteritorija ir Latvijas Republikas valstspilsētu un novadu teritorijas.

Pasākuma projektu uzraudzības rādītāji un to sasniedzamās vērtības līdz 2029. gada 31. decembrim:

5.1.

iznākuma rādītāji:

5.1.1.

nacionālās un vietējās stratēģijas, kas vērstas uz pielāgošanos klimata pārmaiņām. Iznākuma rādītāja vērtība tiek sasniegta, ja projektu ieguldījumi tiek veikti atbilstoši vismaz 15 pašvaldību stratēģijām. Pasākuma pirmās atlases kārtas ietvaros ieguldījumi veicami atbilstoši vismaz 10 pašvaldību stratēģijām;

5.1.2.

“zaļā” infrastruktūra, kas izveidota vai jaunināta nolūkā pielāgoties klimata pārmaiņām. Iznākuma rādītāja vērtība tiek sasniegta, ja projektu ietvaros veikti ieguldījumi “zaļajā” infrastruktūrā 31 ha platībā (pasākuma pirmajā atlases kārtā 21 ha platībā);

5.2.

nacionālais rādītājs – jaunizveidota vai nostiprināta piekrastes joslas un upju un ezeru krastu aizsardzība pret plūdiem. Pasākuma ietvaros sasniedzamā rādītāja vērtība – tiek veikti ieguldījumi, kas no plūdiem aizsargā krasta joslu (km) atbilstoši īstenojamo projektu iesniegumos norādītajiem sasniedzamajiem rezultātiem.

5.3.

šo noteikumu 5.1.1. apakšpunktā noteiktais iznākuma rādītājs attiecināms uz visiem projektiem pasākuma pirmās atlases kārtas ietvaros, bet šo noteikumu 5.1.2. un 5.2. apakšpunktā noteiktie rādītāji piemērojami, ja projektā ir paredzētas darbības, kurām piemērojami šie rādītāji.

Atlases kārtu īsteno atklātas projektu iesniegumu atlases veidā.

Atlases kārtas ietvaros tiek atbalstīti pašvaldību attīstības programmās (tai skaitā stratēģijās, lai pielāgotos klimata pārmaiņām) paredzētie projekti, kurus īsteno pašvaldību teritorijās.

Lai novērstu dubultā finansējuma risku un nodrošinātu projektu demarkāciju, darbības pasākuma ietvaros, kas attiecas uz vienu un to pašu zemesgabalu, ēku, ēkas daļu vai citu pašvaldības, tās izveidotas iestādes vai pašvaldības kapitālsabiedrības, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi īpašumā, valdījumā vai bezatlīdzības turējumā esošu infrastruktūru, neiekļauj un nefinansē vairākos projektos.

Atlases kārtas ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).

II.Pasākumam pieejamais finansējums

10.

Pasākuma ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 52 117 648 euro (tai skaitā elastības finansējuma apmērs 17 355 352 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējums 44 300 000 euro (tai skaitā elastības finansējuma apmērs 14 752 049 euro) un nacionālais finansējums (pašvaldību līdzfinansējums) – ne mazāk kā 7 817 648 euro (tai skaitā elastības finansējuma apmērs 2 603 303 euro).

11.

Pasākuma pirmās kārtas ietvaros plānotais un pieejamais kopējais finansējums ir ne mazāks kā 34 762 296 euro, tai skaitā ERAF finansējums – 29 547 951 euro un nacionālais finansējums – ne mazāks kā 5 214 345 euro.

12.

Atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu var ierosināt no 2026. gada 1. janvāra palielināt pasākumam pieejamo kopējo finansējumu līdz šo noteikumu 10. punktā minētajam plānotajam kopējam finansējuma apmēram.

13.

Pasākuma pirmās kārtas ietvaros ERAF finansējuma atbalsta intensitāte projekta iesniegumā norādītajai attiecināmajai izmaksu pozīcijai no attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām nepārsniedz 85 procentus.

14.

Pasākuma atbalsts tiek sniegts granta veidā.

15.

Projekta iesnieguma minimālais attiecināmo izmaksu apmērs nav mazāks par 200 000 (ieskaitot) euro, un projekta iesnieguma maksimālais ERAF finansējums vienai pašvaldībai ir 3 000 000 euro.

16.

Viena pašvaldība pasākuma pirmās kārtas ietvaros var iesniegt ne vairāk kā vienu projekta iesniegumu.

III.Prasības projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim (ja attiecināms)

17.

Projekta iesniedzējs pasākuma ietvaros var būt pašvaldība, tās izveidota iestāde vai pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi.

18.

Projekta iesniedzējs, slēdzot rakstisku sadarbības līgumu, var piesaistīt šādus sadarbības partnerus:

18.1.

pašvaldības izveidotu iestādi, valsts tiešās pārvaldes iestādi, pašvaldības vai valsts kapitālsabiedrību, kas veic deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi;

18.2.

sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju.

19.

Sadarbības partneris nodrošina izbūvētās infrastruktūras ekspluatāciju, rezultātu uzturēšanu un apsaimniekošanu pēc projekta īstenošanas (ja attiecināms) un var iesaistīties projekta īstenošanā ar tā īpašumā, valdījumā vai bezatlīdzības turējumā esošu nekustamo īpašumu. Projekta īstenošanas rezultātā izveidotā infrastruktūra ir sadarbības partnera – sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja – īpašumā.

20.

Sadarbības partneris – sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs – ar pašvaldību noslēdz pakalpojuma līgumu par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu. Pakalpojuma līgumā norāda vismaz šādu informāciju:

20.1.

konkrētus sniedzamos sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus;

20.2.

prasības sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam par nepieciešamā tehniskā aprīkojuma uzturēšanu un atjaunošanu, lai nodrošinātu minēto pakalpojumu izpildi saskaņā ar katram konkrētajam pakalpojumam izvirzītajām prasībām;

20.3.

līguma darbības laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem un nepārsniedz 10 gadus;

20.4.

sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas teritoriju;

20.5.

sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam piešķirto ekskluzīvo vai īpašo tiesību būtību, tajā skaitā norādot atbilstošo pašvaldības administratīvo teritoriju vai pašvaldības administratīvās teritorijas daļu un konkrētos sniedzamos sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus;

20.6.

informāciju par iespēju saņemt atlīdzības (kompensācijas) maksājumus – investīcijas sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas infrastruktūrā – un nosacījumus atlīdzības (kompensācijas) maksājumu aprēķināšanai, kontrolei un pārskatīšanai, kā arī atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksas novēršanai un atmaksāšanai;

20.7.

atsauci uz Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.

21.

Projekta iesniedzējs un sadarbības partneris (ja attiecināms) sagatavo projekta iesniegumu atbilstoši projektu iesniegumu atlases nolikumā noteiktajām prasībām un iesniedz to sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu, tai skaitā iesniedz projekta iesniedzēja un sadarbības partnera (ja attiecināms) parakstītus interešu konflikta neesamības apliecinājumus.

22.

Projekta iesniedzējs pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas un civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas kļūst par finansējuma saņēmēju.

IV.Atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumi

23.

Atbalstāmās darbības plāno saskaņā ar Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu laika posmam līdz 2030. gadam, Latvijas stratēģiju klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam, Valsts civilās aizsardzības plānu, un tās atbilst pašvaldības attīstības programmai (tai skaitā stratēģijai, lai pielāgotos klimata pārmaiņām), ietverot investīcijas infrastruktūrā, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, un (vai) civilās aizsardzības aprīkojumā.

24.

Pašvaldības attīstības programma ir apstiprināta pašvaldības domes sēdē. Valstspilsētas pašvaldība un novada pašvaldība, kas Teritorijas attīstības plānošanas likumā noteiktajā kārtībā izstrādā kopīgu integrētu attīstības programmu, attīstības programmas kopīgajā stratēģiskajā daļā ir pamatojusi projekta nepieciešamību un iekļāvusi projektu investīciju plānā.

25.

Projektā iekļauj atbalstāmās darbības, kas ietver investīcijas infrastruktūras izveidei un (vai) atjaunošanai, kā arī tās funkcionalitātes nodrošināšanai (ietverot arī dabā balstītus risinājumus un ar pielāgošanos klimata pārmaiņām saistītu civilās aizsardzības nodrošinājumu), kas paredzētas pašvaldības attīstības programmas investīciju plānā un vērstas uz:

25.1.

pašvaldību īpašumā esošo meliorācijas sistēmu, lietusūdeņu savākšanas sistēmu atjaunošanu un vides pielāgošanu klimata pārmaiņām:

25.1.1.

esošo meliorācijas sistēmu, caurteku atjaunošana un pārbūve, nemainot lietošanas veidu;

25.1.2.

lietusūdeņu savākšanas sistēmu kapacitātes un kvalitātes uzlabošana apdzīvotās vietās, iekļaujot potenciālo noteču infiltrācijas zonu, lietusūdeņu akumulēšanas vietu atjaunošanu vai jaunu ierīkošanu, vai izbūvi (tai skaitā ieklājot ūdensnecaurlaidīgus slāņus, veidojot “lietusdārzus”, dīķu kaskādes, biojoslas) ar mērķi nodrošināt sistēmas kapacitāti pēc spēcīgām lietusgāzēm, t.sk. pārplūstošās vietās;

25.1.3.

esošo ūdensteču un ūdenstilpju tīrīšana un dabiskošana, ja projekta iesniegumā tiek pamatota ilgtermiņa ietekmes nodrošināšana, un tiek ievērotas normatīvajos aktos noteiktās vides aizsardzības prasības;

25.1.4.

palieņu atjaunošana gar ūdenstecēm un ūdenstilpēm, mehānisko šķēršļu nojaukšana, ja projekta iesniegumā tiek pamatota pielāgošanās klimata pārmaiņām sekmēšana, netiek pasliktināts esošais biotopa stāvoklis un netiek samazināta bioloģiskā daudzveidība;

25.1.5.

terašu veidošana krastos, ievērojot Aizsargjoslu likuma un likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” prasības;

25.1.6.

ūdens necaurlaidīga zemes seguma aizstāšana ar ūdens caurlaidīgu segumu, ja projekta iesniegumā ir pamatota pielāgošanās klimata pārmaiņām sekmēšana;

25.2.

kompleksiem risinājumiem applūstošo teritoriju, erozijai pakļautu ūdenstilpju un ūdensteču krasta un peldvietu noturības pret klimata pārmaiņām veicināšanu (iekļaujot pasākumus civilās aizsardzības stiprināšanai), prioritāri izmantojot “zaļo” infrastruktūru (“pelēkās” infrastruktūras izmantošana pieļaujama, kombinējot to ar “zaļo” infrastruktūru, un pamatojot nepieciešamību projekta iesniegumā):

25.2.1.

krastu nostiprināšana, erozijas mazināšanas pasākumi;

25.2.2.

peldvietu vides kvalitātes uzlabošana, iekļaujot darbības krasta noturības veicināšanai un apmeklētāju plūsmas organizēšanai;

25.3.

ilgtspējīgiem “zaļās” un “zilās” infrastruktūras, tai skaitā dabā balstītiem risinājumiem, kas sekmē pielāgošanos klimata pārmaiņām:

25.3.1.

vairākstāvu apstādījumu ierīkošana, “zaļo” salu un “zaļo” koridoru veidošana pilsētvidē, lai uzlabotu mikroklimatu un sasaisti ar esošajām pilsētas vai ciemu “zaļajām” teritorijām, kā arī Natura 2000, mežu un ūdeņu teritorijām;

25.3.2.

esošas “zaļās” un “zilās” infrastruktūras atjaunošana ar mērķi pielāgoties klimata pārmaiņām;

25.3.3.

ūdens padeves sistēmu izbūve esošām “zaļajām” teritorijām;

25.3.4.

vertikālie un sienu stādījumi, jumtu dārzi un to apūdeņošanas sistēmas;

25.3.5.

mitrāju veidošana pilsētu un apdzīvotu vietu teritorijās;

25.3.6.

“zilās” infrastruktūras izveide ar mērķi mazināt sausuma riskus, “siltumsalas” efektu;

25.3.7.

dzeramā ūdens pieejamības nodrošināšana publiskās vietās ārpus ēkām (tai skaitā dziļurbuma ierīkošana dzeramā ūdens padeves nodrošināšanai, ja pieslēgšanās centralizētajai ūdensapgādes sistēmai nav iespējama);

25.3.8.

“zaļo” barjeru veidošana infrastruktūras bojājumu novēršanai un vēja erozijas samazināšanai;

25.3.9.

invazīvo sugu ierobežošanas un apkarošanas pasākumi, ja projekta iesniegumā ir pamatota ilgtermiņa ietekmes nodrošināšana un attiecīgo Latvijai raksturīgo sugu dzīves apstākļu uzlabošana;

25.3.10.

kaitēkļu apkarošanas pasākumi, ja projektā tiek veikti “zaļās” infrastruktūras atjaunošanas darbi un šādu pasākumu veikšanas ilgtermiņa ietekme un nepieciešamība ir pamatota projekta iesniegumā;

25.4.

vētru postījumu mazinošu infrastruktūru (t.sk. “zaļo” infrastruktūru) un aprīkojumu;

25.5.

ar pielāgošanos klimata pārmaiņām saistītu civilās aizsardzības nodrošinājumu;

25.6.

darbībām projektā nepieciešamās ūdenssaimniecības infrastruktūras, elektrotīklu un vājstrāvu tīklu izbūvei vai esošo vājstrāvu tīklu pārbūvei;

25.7.

darbībām horizontālā principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu”, “Energoefektivitāte pirmajā vietā”, “Klimatdrošināšana” un “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” nodrošināšanai;

25.8.

publicitātes pasākumiem par projekta īstenošanu.

26.

Pasākuma ietvaros nav paredzama atkritumu apglabāšanas, mehāniskās bioloģiskās apstrādes, atkritumu sadedzināšanas infrastruktūras attīstīšana un piesārņoto vietu sanācijas darbu veikšana.

27.

Pasākuma ietvaros netiek atbalstīta jaunas meliorācijas sistēmas izbūve, arī meliorācijas sistēmas atjaunošana lauksaimniecības vai meža teritorijā.

28.

Projekta attiecināmās izmaksas atlases kārtas ietvaros ir:

28.1.

ar projekta īstenošanu saistītās pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, nepārsniedzot 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;

28.2.

klimata pārmaiņām darbībām paredzēto inženierbūvju, labiekārtojuma elementu un dabā balstīto risinājumu tehnisko specifikāciju, tehnisko projektu vai būvprojektu sagatavošanas (tai skaitā ar būvniecības ieceri un būvprojekta minimālā sastāvā saistīto sagatavošanas darbu) izmaksas, būvprojekta ekspertīzes izmaksas, ja ekspertīzes veikšanu nosaka būvniecības jomu regulējošie normatīvie akti, kā arī autoruzraudzības un būvdarbu būvuzraudzības izmaksas, ja to veikšanu nosaka normatīvie akti;

28.3.

būvdarbu un pakalpojumu līgumu izmaksas, kuru iepirkumu procedūras tiek veiktas saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu procedūru;

28.4.

izmaksas, kas saistītas ar būves nodošanu ekspluatācijā;

28.5.

iekārtu un aprīkojuma iegāde, tai skaitā specializētu transportlīdzekļu iegāde, pašvaldību civilās aizsardzības uzlabošanai, nepārsniedzot 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;

28.6.

teritorijas labiekārtošanas un invazīvo sugu ierobežošanas un apkarošanas un kaitēkļu apkarošanas pasākumu izmaksas, nepārsniedzot 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;

28.7.

ekspertu konsultācijas (t.sk. vides pieejamības), kas nepieciešamas projekta sekmīgai realizācijai, nepārsniedzot piecu procentus no kopējām attiecināmajām izmaksām;

28.8.

projekta informācijas un publicitātes pasākumu izmaksas atbilstoši regulas Nr. 2021/1060 47. pantam un 50. pantam un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu ieviešanā 2021. – 2027. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana. Attiecināmajās izmaksās iekļauj tikai obligātās Eiropas Savienības fondu publicitātes prasības;

28.9.

rezerves izmaksas, nepārsniedzot piecus procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;

28.10.

pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, kas tiešā veidā saistīti ar projektu, saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060 64. panta 1. punkta “c” apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem.

29.

Šo noteikumu 28.3. apakšpunktā minētās izmaksas ir attiecināmas, ja pēc ieguldījumu veikšanas izveidotā vai atjaunotā infrastruktūra paliek finansējuma saņēmēja vai sadarbības partnera īpašumā, valdījumā vai bezatlīdzības turējumā.

30.

Šo noteikumu 28.3. apakšpunktā minētās ūdenssaimniecības infrastruktūras izmaksas ir attiecināmas, ja atbalstītie infrastruktūras objekti pēc projekta īstenošanas ir sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju īpašumā.

31.

Izmaksas ir attiecināmas no projekta iesnieguma iesniegšanas dienas, izņemot projekta pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, kas ir attiecināmas, ja tās veiktas pēc 2021. gada 1. janvāra. Būvdarbu līgumu slēdz un ar ieguldījumiem saistītus būvdarbus uzsāk pēc projekta iesnieguma iesniegšanas.

32.

Izmaksas, kas saskaņā ar šiem noteikumiem nav iekļaujamas kā attiecināmās izmaksas, ir finansējamas ārpus projekta.

33.

Attiecībā uz infrastruktūras izveidi un (vai) atjaunošanu, pasākuma ietvaros atbalsts tiek sniegts tikai sabiedrībai brīvi pieejamu (publisku) teritoriju attīstīšanai.

V.Pasākuma pirmās kārtas īstenošanas nosacījumi

34.

Finansējuma saņēmējs projektu īsteno saskaņā ar noslēgtajā civiltiesiskajā līgumā vai vienošanās par projekta īstenošanu noteikto termiņu, bet ne ilgāk kā līdz 2027. gada 31. decembrim.

35.

Finansējuma saņēmējs:

35.1.

uzkrāj datus par projektā sasniegto šo noteikumu 5. punktā minētajiem rādītājiem (kuri attiecināmi);

35.2.

ievēro principu "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” un uzkrāj datus par projekta ietekmi uz horizontālo principu rādītājiem (ja attiecināms), tai skaitā par:

35.2.1.

objektu skaitu, kuros ar ERAF ieguldījumiem ir nodrošināta vides un informācijas pieejamība;

35.2.2.

projekta ietvaros nodrošināto vides piekļūstamības ekspertu konsultatīva rakstura pasākumu skaitu;

35.3.

uzkrāj datus par projekta ietekmi uz horizontālo principu īstenošanu (ja attiecināms) un ievēro principus:

35.3.1.

klimatdrošināšana;

35.3.2.

energoefektivitāte pirmajā vietā;

35.3.3.

nenodarīt būtisku kaitējumu;

35.4.

ievēro Jaunā Eiropas Bauhaus principus: estētika, ilgtspēja, iekļautība, tai skaitā, nodrošinot klimata pārmaiņām pielāgoto risinājumu iekļaušanos apkārtējā ainavā, dabā balstīto risinājumu, universālā dizaina principu ievērošanu;

35.5.

sadarbības iestādei informāciju par šo noteikumu 35.2. un 35.3. apakšpunktā minētajiem horizontālo principu rādītājiem vienlaikus ar informāciju par šo noteikumu 5. punktā minēto rādītāju (kuri attiecināmi) vērtības sasniegšanu;

35.6.

nodrošina interešu konflikta neesamību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 61. panta prasībām;

35.7.

no saviem līdzekļiem sedz projekta īstenošanas gaitā radušās sadārdzinājuma izmaksas.

36.

Finansējuma saņēmējs nodrošina, lai pasākuma ietvaros plānotais atbalsts nepārklātos ar citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem.

37.

Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060 47. pantu un 50. pantu un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021. – 2027. gada plānošanas periodā, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.

38.

Finansējuma saņēmējs ne retāk kā reizi sešos mēnešos savā tīmekļvietnē ievieto aktuālo informāciju par projekta īstenošanu.

39.

Pasākuma ietvaros ieguldījumus infrastruktūrā var veikt:

39.1.

finansējuma saņēmēja vai šo noteikumu 18. punktā minētā sadarbības partnera īpašumā, valdījumā vai bezatlīdzības turējumā esošā īpašumā;

39.2.

publiskas personas īpašumā, valdījumā vai bezatlīdzības turējumā esošā īpašumā, ja valdījuma vai bezatlīdzības turējuma tiesības ir iegūtas uz termiņu, kas nav īsāks par projekta dzīves ciklu.

40.

Īpašuma vai valdījuma tiesības attiecībā uz atbalstītajiem infrastruktūras objektiem nemaina, un ieguldījums paliek Latvijas Republikas teritorijā vismaz projekta dzīves cikla laikā. Īpašuma vai valdījuma tiesības nostiprina zemesgrāmatā (izņemot gadījumu, ja pašvaldības īpašums uz normatīvā akta, līguma vai pašvaldības lēmuma pamata ir nodots pašvaldības iestādes – projekta iesniedzēja – pārvaldīšanā vai ja īpašuma tiesības uz īpašuma objektu ir spēkā bez to nostiprināšanas zemesgrāmatā).

41.

Sadarbības iestāde, ja tai ir pieejami valsts budžeta līdzekļi, izvērtējot plānotā avansa apmēru, tā pamatojumu, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu var piešķirt finansējuma saņēmējam avansu pēc civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas. Finansējuma saņēmējs avansa pieprasījumu sagatavo, un sadarbības iestāde apstiprina, ņemot vērā nosacījumu, ka plānotā avansa apmērs, tā pamatojums atbilst spējai to izlietot deviņu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros (piemēram, projekta iesniedzējam ir pabeigts būvdarbu iepirkums vai noslēgts būvdarbu līgums). Finansējuma saņēmējam avansu var piešķirt līdz 50 procentiem no projektam piešķirtā ERAF finansējuma, ievērojot, ka avansu var izmaksāt vairākos maksājumos un avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projektam piešķirtā ERAF finansējuma.

42.

Pasākuma ietvaros netiek atbalstītas darbības, kurām atbalsts ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, izņemot komercdarbības atbalstu sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam. Ja ar saimniecisko darbību nesaistīts projekts, kura attiecināmās izmaksas atbilst šo noteikumu 28.3. apakšpunktā minētajām izmaksām, tā ieviešanas gaitā vai uzraudzības periodā, kas atbilst pamatlīdzekļu amortizācijas periodam, pēc tā pabeigšanas kļūst par projektu, kas saistīts ar saimniecisku darbību, kurai sniegtais atbalsts būtu kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, finansējuma saņēmējs no finansējuma, par kuru nav saņemts nekāds komercdarbības atbalsts, atmaksā sadarbības iestādei visu nelikumīgi saņemto atbalstu kopā ar procentiem saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu.

43.

Ja tiek pārkāptas šajos noteikumos noteiktās komercdarbības atbalsta piešķiršanas prasības vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniegšanai, atbalsta saņēmējam ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei visu projekta ietvaros saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu.

44.

Ja komercdarbības atbalstu sniedz kā kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, komercdarbības atbalsta saņēmējs un vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma pilnvarojuma uzlicējs nodrošina, ka pilnvarojuma periodā un vismaz 10 gadus pēc pilnvarojuma perioda beigām, uz kura pamata tika piešķirts komercdarbības atbalsts, tiek saglabāta un nodrošināta pieejamība visai nepieciešamajai informācijai, lai noteiktu, vai piešķirtais atbalsts ir saderīgs ar šajos noteikumos noteiktajām komercdarbības atbalsta piešķiršanas prasībām vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanai.

45.

Ja projektā tiek iekļautas darbības, kas ir saistītas ar sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma sniegšanu, projekta iesniedzējs iesniedz sadarbības iestādē vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma pilnvarojuma uzlicēja apliecinājumu par šo noteikumu 20.6. apakšpunktā minētās atlīdzības (kompensācijas) maksājumu kontroli un pārskatīšanu, kā arī minēto atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksas novēršanu un atgūšanu, ievērojot Eiropas Savienības līmenī noteikto pārbaužu regularitāti, bet ne retāk kā reizi trijos gados un pilnvarojuma akta darbības perioda beigās.

46.

Sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam kā grūtībās nonākušam uzņēmumam komercdarbības atbalsts netiek piešķirts, ja tas atbilst vismaz vienai no Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas Nr. 651/2014 , ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 26. jūnijs, Nr. L 187) 2. panta 18. punktā paredzētajām pazīmēm.

47.

Finansējuma saņēmējs projekta ietvaros, veicot iepirkumus, nodrošina vides prasību integrāciju preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums), kā arī izvērtē sociāli atbildīga publiskā iepirkuma nosacījumu piemērošanu (ja attiecināms).

Ministru prezidents V. Uzvārds

Ministrs V. Uzvārds