22-TA-3788
Aizsargājamo ainavu apvidus "Koknese-Odziena" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar likuma ''Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām ' 13. panta otro daļu, 14. panta otro daļu un 17. panta otro daļu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka:
1.1.
aizsargājamo ainavu apvidus ''Koknese-Odziena'' (turpmāk – ainavu apvidus) individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību;
1.2.
ainavu apvidus apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu un tās izveidošanas un lietošanas kārtību;
1.3.
ainavu apvidū esošos dabas pieminekļus – aizsargājamos kokus, kā arī dendroloģisko stādījumu, aizsargājamo koku un aizsargājamo ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas pieminekļu aizsardzības un izmantošanas kārtību.
2.
Ainavu apvidus izveidots, lai nodrošinātu Eiropas platauša Barbastella barbastellus dzīvotņu, Eiropas Savienības nozīmes un Latvijas aizsargājamo biotopu un sugu saglabāšanu, kā arī sabiedrības izglītības un atpūtas iespējas, kas nav pretrunā ar dabas vērtību aizsardzību.
3.
Ainavu apvidus platība ir 19610 ha. Ainavu apvidus funkcionālo zonu shēma noteikta šo noteikumu 1. pielikumā.
4.
Ainavu apvidū ir noteiktas šādas funkcionālās zonas:
4.1.
regulējamā režīma zona;
4.2.
dabas lieguma zona;
4.3.
dabas parka zona;
4.4.
ainavu aizsardzības zona;
4.5.
neitrālā zona.
5.
Ainavu apvidus robežas dabā apzīmē ar speciālo informatīvo zīmi, kuras paraugs, izveidošanas un lietošanas kārtība noteikta šo noteikumu 2. pielikumā.
6.
Dabas aizsardzības pārvalde nosaka ierobežotas pieejamības statusu informācijai par dabas parkā esošo īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atrašanās vietu, ja tās atklāšana var kaitēt dabas aizsardzībai. Šādu informāciju izplata tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju.
7.
Dabas aizsardzības pārvalde, izvērtējot paredzētās darbības, izmanto dabas aizsardzības plānā, ja tāds ir izstrādāts, iekļauto informāciju un jaunāko pieejamo informāciju par īpaši aizsargājamām sugām un īpaši aizsargājamiem biotopiem ainavu apvidus teritorijā un izvērtē paredzētās darbības ietekmi uz ainavu apvidu, īpaši aizsargājamām sugām un īpaši aizsargājamiem biotopiem, tai skaitā Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamiem biotopiem.
8.
Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja nav nepieciešama darbībām ainavu apvidū:
8.1.
kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ietekmes uz vidi novērtējumu Valsts vides dienests izsniedz tehniskos noteikumus vai veic ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu. Ja minēto darbību rezultātā dēļ tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja zemes lietošanas kategorijas maiņai nav nepieciešama. Vērtējot šādas darbības, Valsts vides dienests vienlaikus izvērtē zemes lietošanas kategorijas maiņas iespējamību. Dabas aizsardzības pārvalde šajos gadījumos sniedz Valsts vides dienestam atzinumu;
8.2.
ja attiecīgo darbību veic Dabas aizsardzības pārvalde, lai īstenotu tai normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un uzdevumus.
II.II.Vispārīgie aprobežojumi visā ainavu apvidus teritorijā
9.
Šajos noteikumos noteiktie aprobežojumi neattiecas uz ugunsdzēsības pasākumiem, glābšanas pasākumiem un ārkārtējām situācijām.
10.
Visā ainavu apvidus teritorijā aizliegts:
10.1.
ierīkot atkritumu poligonus;
10.2.
audzēt ģenētiski modificētus kultūraugus;
10.3.
izmantot citzemju sugas meža atjaunošanā un ieaudzēšanā (izņemot aizsargājamos dendroloģiskajos stādījumos);
10.4.
lietot minerālmēslus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus mežaudzēs, izņemot repelentus pārnadžu atbaidīšanai un feromonus koku stumbra kaitēkļu ierobežošanai un augu aizsardzības līdzekļus invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanai, izsmidzinot tos lokāli uz augiem;
10.5.
dedzināt sausās zāles, virsāju un niedru platības, kā arī meža zemsedzi. Aizliegums neattiecas uz īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanas pasākumiem, kuru veikšanai ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja un par kuriem ir rakstiski informēta par ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbildīgā institūcija;
10.6.
lietot ūdensputnu medībās šāviņus, kas satur svinu, kā arī atrasties dabiskās ūdenstilpēs ar svinu saturošu skrošu munīciju;
10.7.
lai samazinātu dzīvnieku bojāeju:
10.7.1.
pļaut lauksaimniecībā izmantojamās zemes un lauces virzienā no malām uz centru. Nelīdzena reljefa apstākļos pļauj slejās virzienā no lauka atklātās malas (arī no pagalma, ceļa, atklāta grāvja, žoga) uz krūmāju vai mežu;
10.7.2.
mežā un ārpus pilsētām, ciemiem un pagalmiem gar ceļiem ierīkot sietveida vai stiepļveida nožogojumus, kuri nav apzīmēti redzamības palielināšanai (piemēram, izmantojot zarus, lentes vai citus dzīvniekiem pamanāmus materiālus);
10.8.
pārvietoties (arī apstāties un stāvēt) ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, tai skaitā automašīnām, traktortehniku, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, mopēdiem un sniega motocikliem ārpus ceļiem, izņemot pārvietošanos ar velosipēdiem, un gadījumus, ja pārvietošanās ir saistīta ar šo teritoriju apsaimniekošanu, tiai skaitā medību saimniecību, uzraudzību, valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu, sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanu, ugunsdrošības pasākumu veikšanai vai glābšanas un meklēšanas darbiem, kā arī ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju zinātnisko pētījumu veikšanai;
10.9.
iegūt sūnas un ķērpjus, kā arī lasīt ogas un sēnes, bojājot vai iznīcinot zemsedzi;
10.10.
uzstādīt vēja elektrostacijas;
10.11.
ierīkot ierobežotā platībā turētu savvaļas sugu lauksaimniecības dzīvnieku audzētavas un iežogotas platības to turēšanai nebrīvē, izņemot gadījumu, ja tas nepieciešams īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai, saglabāšanai un atjaunošanai, saņemot Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju;
10.12.
zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem savā īpašumā vai valdījumā esošajā nekustamajā īpašumā ierobežot ainavu apvidus apmeklētāju pārvietošanos pa ceļiem un takām publisko dabas tūrisma, izziņas un atpūtas infrastruktūras objektu apskatei;
10.13.
bojāt vai iznīcināt (arī uzarot, kultivējot vai ieaudzējot mežu) Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopus, kas reģistrēti dabas datu pārvaldības sistēmā un par kuriem informēts zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, meža pļavas un lauces, izņemot gadījumu, ja tas nepieciešams īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai, saglabāšanai vai atjaunošanai;
10.14.
atzarot augošus kokus mežaudzēs, izņemot koku atzarošanu skatu vietu ierīkošanai un uzturēšanai, elektropārvades un citu lineāro komunikāciju uzturēšanai, medību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos, kā arī satiksmes drošībai uz valsts, pašvaldību un komersantu ceļiem;
10.15.
cirst dobumainus kokus, izņemot bīstamos (kokus, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus);
10.16.
veikt galveno cirti visās platlapju (ozoli, oši, liepas, kļavas, vīksnas, gobas, melnalkšņi) audzēs.
11.
Ainavu apvidus teritorijā bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts ierīkot dabā publiski pieejamus dabas tūrisma, izziņas un atpūtas infrastruktūras objektus (piemēram, takas, maršrutus, skatu torņus, atpūtas vietas, informācijas stendus, norādes zīmes, stāvlaukumus, apmeklētāju centrus un informācijas centrus).
12.
Ainavu apvidū noteiktie mežsaimnieciskās darbības aizliegumi neattiecas uz īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanas pasākumiem, kuru veikšanai ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja.
III.Regulējamā režīma zona
13.
Regulējamā režīma zona ir izveidota, lai nodrošinātu īpaši aizsargājamo putnu sugu dzīvotņu aizsardzību.
14.
Regulējamā režīma zonā aizliegta saimnieciskā un cita veida darbība, izņemot šādas darbības:
14.1.
ceļu uzturēšana nodalījuma joslas platumā no 1. augusta līdz 31. janvārim;
14.2.
medības no 1. augusta līdz 31. janvārim;
14.3.
meža nekoksnes vērtību ieguve;
14.4.
teritorijas aizsardzības režīma ievērošanas kontrole;
14.5.
monitoringa, meža inventarizācijas veikšana, īpašumu robežu uzmērīšana;
14.6.
ugunsdrošības pasākumu veikšana (mineralizēto joslu un ugundrošības brauktuvju līdz 4 metru platumā uzturēšana);
14.7.
ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju:
14.7.1.
īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanai, aizsardzībai un saglabāšanai nepieciešamo pasākumu veikšanu;
14.7.2.
zinātniskās pētniecības darbi;
14.7.3.
grāvju un ceļu atjaunošana un pārbūve.
IV.Dabas lieguma zona
15.
Dabas lieguma zona izveidota, lai saglabātu dabas vērtības – Eiropas Savienības nozīmes mežu biotopus, Eiropas platauša Barbastella barbastellus dzīvotnes, kā arī citas īpaši aizsargājamās sugas un to dzīvotnes.
16.
Dabas lieguma zonā aizliegts:
16.1.
celt teltis un kurināt ugunskurus ārpus speciāli ierīkotām publiski pieejamām atpūtas vietām un pagalmiem, izņemot ugunskurus ciršanas atlieku sadedzināšanai atbilstoši meža apsaimniekošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem un ugunsdrošību un ugunsdzēsību regulējošiem normatīvajiem aktiem;
16.2.
celt un ierīkot jaunus aizsprostus un citas ūdens regulēšanas ietaises, izņemot gadījumus, ja saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja;
16.3.
mežaudzēs cirst nokaltušus sausstāvošus kokus, kuru diametrs ir lielāks par 25 centimetriem 1,3 metru augstumā no sakņu kakla, izņemot bīstamos kokus;
16.4.
mežaudzēs izvākt nokaltušus kritušus kokus (t.sk. kritalas) vai nocirstus sausos kokus vai to daļas, kuru caurmērs ir lielāks par 25 centimetriem, ja kopējais mirušās koksnes apjoms ir mazāks par 20 m3 uz ha;
16.5.
cirst kokus galvenajā un sanitārajā cirtē. Sanitārā cirte atļauta tikai gadījumos, ja meža slimību, kaitēkļu, dzīvnieku vai citādi bojātie koki rada masveidīgas kaitēkļu savairošanās draudus un var izraisīt mežaudžu bojāeju ārpus dabas lieguma zonas un ir saņemts Valsts meža dienesta sanitārais atzinums. Veicot cirti, saglabā visus augtspējīgos kokus;
16.6.
cirst kokus kopšanas cirtē, ja mežaudzes vecums pārsniedz:
16.6.1.
priežu un ozolu audzēm – 70 gadus;
16.6.2.
bērzu, melnalkšņu, ošu un liepu audzēm – 50 gadus;
16.6.3.
egļu audzēm – 60 gadus;
16.6.4.
apšu un baltalkšņu audzēm – 30 gadus;
16.7.
veikt mežsaimniecisko darbību no 15. marta līdz 31. jūlijam, izņemot:
16.7.1.
meža ugunsdrošības pasākumus (t.sk. mineralizēto joslu un ugundrošības brauktuvju uzturēšanu 4 m platā joslā);
16.7.2.
bīstamo koku ciršanu un novākšanu, atstājot tos mežaudzē;
16.7.3.
meža nekoksnes vērtību ieguvi;
16.7.4.
ceļu uzturēšanu nodalījuma joslas platumā;
16.7.5.
mežizstrādes laikā radušos risu līdzināšanu;
16.7.6.
kokmateriālu iekraušanu un izvešanu pa ceļiem no krautuvēm, kas izvietotas ceļu malās;
16.8.
veikt darbības, kas izraisa augsnes eroziju;
16.9.
atjaunot mežu sējot vai stādot, izņemot atjaunojot ar priedi;
16.10.
veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta lauksaimniecībā izmantojamās, meža, krūmāja, purva, ūdens objektu zemes vai pārējās zemes lietošanas kategorija, izņemot ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju:
16.10.1.
īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzības, saglabāšanas un atjaunošanas pasākumu īstenošanai;
16.10.2.
dabiski apmežojušās un applūdušās zemes lietošanas kategorijas maiņu uz dabā konstatēto zemes lietošanas kategoriju;
16.10.3.
inženierbūvju (tai skaitā ceļu) restaurācijai, atjaunošanai un pārbūvei, ja tiek mainīts trases platums un novietojums;
16.10.4.
publiski pieejamu dabas tūrisma, izziņas un atpūtas infrastruktūras objektu (tai skaitā taku, gājēju celiņu, veloceliņu, stāvlaukumu, skatu platformu, skatu torņu) būvniecībai;
16.11.
veikt jaunu autoceļu, tai skaitā komersantu, būvniecību;
16.12.
bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas:
16.12.1.
organizēt brīvā dabā publiskus pasākumus, kā arī sporta, piedzīvojumu un citu veidu sacensības, kurās piedalās vairāk nekā 50 cilvēku, izņemot publiskus pasākumus un sacensības, kas tiek organizētas šim nolūkam paredzētās un speciāli ierīkotās vietās;
16.12.2.
veikt ceļu, inženierkomunikāciju un citu inženierbūvju pārbūvi, izņemot esošo meliorācijas sistēmu pārbūvi;
16.12.3.
veikt zinātniskos pētījumus.
17.
Atļauts sadalīt zemes vienību (tai skaitā, dalot kopīpašumu un nosakot lietošanas tiesības kopīpašumam), ja dalāmās zemes vienības dominējošais zemes lietošanas veids ir meža zeme, – ja katras atsevišķās zemes vienības platība pēc sadalīšanas ir mazāka par 10 hektāriem meža zemēs, bet, ja dalāmās zemes vienības dominējošais zemes lietošanas veids ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme un pārējās zemes, – ja katras atsevišķās zemes vienības platība pēc sadalīšanas ir mazāka par trim hektāriem lauksaimniecībā izmantojamās zemēs un pārējās zemēs, izņemot:
17.1.
zemes robežu pārkārtošanu vai zemes vienību apvienošanu;
17.2.
zemes vienībām, kas tiek atdalītas publiski pieejamu dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektu būvniecībai un uzturēšanai, kā arī inženierbūvju atjaunošanai, pārbūvei vai uzturēšanai;
17.3.
uz gadījumiem, ja no īpašuma tiek atdalīta zemes vienība ar dzīvojamām un saimniecības ēkām, pagalmu un zemi, kas nepieciešama saimniecības uzturēšanai un kuru apbūves nosacījumu nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā. Šādos gadījumos uz jaunveidojamās zemes vienības, uz kuras neatrodas ēkas, jaunu ēku būvniecība nav atļauta.
V.Dabas parka zona
18.
Dabas parka zona izveidota, lai saglabātu Eiropas platausim Barbastella barbastellus nozīmīgas dzīvotnes.
19.
Dabas parka zonā aizliegts:
19.1.
celt teltis un kurināt ugunskurus ārpus speciāli ierīkotām publiski pieejamām atpūtas vietām un pagalmiem, izņemot ugunskurus ciršanas atlieku sadedzināšanai atbilstoši meža apsaimniekošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem un ugunsdrošību un ugunsdzēsību regulējošiem normatīvajiem aktiem;
19.2.
cirst kokus kailcirtē, izņemot mežaudzēs, kurās priedes veido mazāk nekā 80 procentu no mežaudzes šķērslaukuma, kailcirtes platībai nepārsniedzot vienu hektāru un ievērojot 22. punkta nosacījumus;
19.3.
veikt mežsaimniecisko darbību no 15. marta līdz 31. jūlijam, izņemot:
19.3.1.
meža ugunsdrošības pasākumus (t.sk. mineralizēto joslu un ugunsdrošības brauktuvju uzturēšana 4 metru platā joslā);
19.3.2.
bīstamo koku ciršanu un novākšanu, tos atstājot mežaudzē;
19.3.3.
meža atjaunošanu ar rokas darbarīkiem bez motora;
19.3.4.
meža nekoksnes vērtību ieguvi;
19.3.5.
ceļu uzturēšanu nodalījuma joslas platumā;
19.3.6.
mežizstrādes laikā radušos risu līdzināšanu;
19.3.7.
kokmateriālu iekraušanu un izvešanu pa ceļiem no krautuvēm, kas izvietotas ceļu malās;
19.4.
bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts:
19.4.1.
veikt ceļu un citu inženierbūvju būvi vai pārbūvi, ja tiek mainīts trases platums un novietojums;
19.4.2.
celt un ierīkot jaunus aizsprostus un citas ūdens regulēšanas ietaises;
19.4.3.
organizēt brīvā dabā publiskus pasākumus, kā arī sporta, piedzīvojumu un citu veidu sacensības, kurās piedalās vairāk nekā 50 cilvēku, izņemot publiskus pasākumus un sacensības, kas tiek organizētas šim nolūkam paredzētās un speciāli ierīkotās vietās;
19.5.
veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta lauksaimniecībā izmantojamās, meža, krūmāja, purva, ūdens objektu zemes vai pārējās zemes lietošanas kategorija, izņemot ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju:
19.5.1.
īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzības, saglabāšanas un atjaunošanas pasākumu īstenošanai;
19.5.2.
dabiski apmežojušās un applūdušās zemes lietošanas kategorijas maiņu uz dabā konstatēto zemes lietošanas kategoriju;
19.5.3.
inženierbūvju (tai skaitā ceļu) restaurācijai, atjaunošanai un pārbūvei, ja tiek mainīts trases platums un novietojums;
19.5.4.
publiski pieejamu dabas tūrisma, izziņas un atpūtas infrastruktūras objektu (tai skaitā taku, gājēju celiņu, veloceliņu, stāvlaukumu, skatu platformu, skatu torņu) būvniecībai.
20.
Audzēs, kurās valdošā suga ir priede, veicot sanitāro izlases cirti, atstājami vismaz 20 (vai visi, ja šādu koku skaits audzē ir mazāks par 20, rēķinot uz cirsmas hektāru) stāvoši nokaltuši un kalstoši koki ar pilnīgi vai daļēji saglabājušos mizu, kuru diametrs 1,3 m augstumā nav mazāks par 20 cm, vispirms izvēloties kokus ar lielāko diametru.
21.
Veicot jebkura veida cirti, prioritāri saglabā stāvošas, sauskaltušas priedes ar mizu.
22.
Veicot galveno izlases cirti priežu audzēs, kurās priedes veido vairāk kā 80 procentu no mežaudzes šķērslaukuma, mežaudzes šķērslaukumu nesamazina zem kritiskā šķērslaukuma un veido atvērumus, kas nav lielāki par 0,5 hektāriem.
23.
Maksimālā galvenās cirtes cirsmas un tai vairāk par 50 metriem piegulošo mežaudžu, kurās ir spēkā apliecinājums vai ir reģistrēts iesniegums koku ciršanai galvenajā cirtē, un tādu mežaudžu, kurās galvenā cirte veikta pirms mazāk kā 10 gadiem, kopējā platība nepārsniedz:
23.1.
silā, mētrājā, lānā, damaksnī, vērī un gāršā - pieci hektāri;
23.2.
pārējos meža tipos - divi hektāri.
24.
Ja šo noteikumu 23. punktā noteiktajā kopējā platībā tiek iekļautas šo noteikumu 23.2. apakšpunktā minētās mežaudzes, maksimālā kopējā platība ir pieci hektāri, no kuriem 23.2. apakšpunktā minēto mežaudžu platība ir ne vairāk kā divi hektāri.
25.
Atļauts sadalīt zemes vienību (tai skaitā, dalot kopīpašumu un nosakot lietošanas tiesības kopīpašumam), ja dalāmās zemes vienības dominējošais zemes lietošanas veids ir meža zeme, – ja katras atsevišķās zemes vienības platība pēc sadalīšanas ir mazāka par 10 hektāriem meža zemēs, bet, ja dalāmās zemes vienības dominējošais zemes lietošanas veids ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme un pārējās zemes, – ja katras atsevišķās zemes vienības platība pēc sadalīšanas ir mazāka par trim hektāriem lauksaimniecībā izmantojamās zemēs un pārējās zemēs, izņemot:
25.1.
zemes robežu pārkārtošanu vai zemes vienību apvienošanu;
25.2.
zemes vienībām, kas tiek atdalītas publiski pieejamu dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektu būvniecībai un uzturēšanai, kā arī inženierbūvju atjaunošanai, pārbūvei vai uzturēšanai;
25.3.
uz gadījumiem, ja no īpašuma tiek atdalīta zemes vienība ar dzīvojamām un saimniecības ēkām, pagalmu un zemi, kas nepieciešama saimniecības uzturēšanai un kuru apbūves nosacījumu nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā. Šādos gadījumos uz jaunveidojamās zemes vienības, uz kuras neatrodas ēkas, jaunu ēku būvniecība nav atļauta.
VI.Ainavu aizsardzības zona
26.
Ainavu aizsardzības zona izveidota, lai nodrošinātu un sekmētu ainavu apvidus teritorijas bioloģiskās un ainavu daudzveidības saglabāšanos un ainavu estētiskās kvalitātes uzlabošanos.
27.
Ainavu aizsardzības zonā maksimāli pieļaujamā kailcirtes platība ir divi hektāri.
28.
Ainavu aizsardzības zonā aizliegts veikt mežsaimniecisko darbību no 1. maija līdz 31. jūlijam, izņemot:
28.1.
meža nekoksnes vērtību ieguvi;
28.2.
meža atjaunošanu ar rokas darbarīkiem bez motora;
28.3.
meža ugunsdrošības pasākumus (t.sk. mineralizēto joslu, ugunsdrošības brauktuvju uzturēšanu 4 metru platā joslā);
28.4.
bīstamo koku ciršanu;
28.5.
kokmateriālu iekraušanu un izvešanu pa ceļiem no krautuvēm, kas izvietotas ceļu malās;
28.6.
ceļu uzturēšanu nodalījuma joslas platumā;
28.7.
mežizstrādes laikā radušos risu līdzināšanu.
29.
Ainavu aizsardzības zonā, cērtot kokus galvenajā vai kopšanas cirtē, uz cirsmas hektāru saglabā vismaz 10 augtspējīgus vecākos un lielāko izmēru kokus (ekoloģiskos kokus), vispirms saglabājot augtspējīgas vecākās un lielāko izmēru priedes, ja to nav - platlapjus un apses, kā arī kokus ar lieliem un resniem zariem, dobumainus kokus un kokus ar deguma rētām. Saglabājamos kokus pēc iespējas atstāj grupās, saglabājot tajās arī paaugu vai pamežu. Kailcirtes robežu pēc iespējas nosaka pa dabiskām robežām, izvairoties no taisnām līnijām, lai veidotos pēc iespējas garāka ekotona josla.
VII.Neitrālā zona
30.
Neitrālā zona izveidota, lai nodrošinātu apdzīvotu teritoriju funkcionēšanu un attīstību, kā arī valsts un pašvaldības autoceļu uzturēšanu.
31.
Visā ainavu apvidus teritorijā valsts, pašvaldību autoceļi un dzelzceļš tā nodalījuma joslas platumā ir noteikti kā neitrālā zona.
VIII.Dabas pieminekļi
32.
Šīs nodaļas prasības attiecas uz šādiem dabas pieminekļiem:
32.1.
aizsargājamiem dendroloģiskajiem stādījumiem;
32.2.
aizsargājamiem ģeoloģiskiem un ģeomorfoloģiskiem dabas pieminekļiem, tai skaitā dižakmeņiem (laukakmeņi, kuru virszemes tilpums ir 10 un vairāk kubikmetru) un 10 metru platu joslu ap tiem (mērot no dižakmens ārējās malas);
32.3.
aizsargājamiem kokiem – vietējo un citzemju sugu dižkokiem (koki, kuru apkārtmērs 1,3 metru augstumā virs koku sakņu kakla vai augstums nav mazāks par šo noteikumu 3. pielikumā minētajiem izmēriem, tai skaitā sausi koki un koku stumbeņi) un teritoriju ap kokiem vainagu projekcijas platībā, kā arī 10 metru platā joslā no tās (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas ārējās malas).
33.
Ja dabas piemineklis ir valsts aizsargājamais kultūras piemineklis vai tā daļa atrodas valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa teritorijā vai tā aizsardzības zonā, šajos noteikumos atļauto darbību veikšanai papildus nepieciešama Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes rakstiska atļauja.
34.
Dabas pieminekļa teritorijā aizliegts:
34.1.
veikt darbības, kuru dēļ tiek bojāts vai iznīcināts dabas piemineklis vai mazināta tā dabiskā estētiskā, ekoloģiskā un kultūrvēsturiskā vērtība, izņemot šo noteikumu 38.1. apakšpunktā minētajos izņēmuma gadījumus;
34.2.
iegūt derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdeņu ieguvi personiskām vajadzībām;
34.3.
veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, izņemot šo noteikumu 38.1. apakšpunktā minētajos izņēmuma gadījumus;
34.4.
bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas veikt darbības, kas izraisa pazemes ūdeņu, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu līmeņa maiņu.
35.
Aizsargājamā dendroloģiskā stādījumā bīstamos kokus atļauts nocirst (novākt), ja saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja.
36.
Koku ciršana un dendroloģisko stādījumu atjaunošana atļauta saskaņā ar aizsargājamā dendroloģiskā stādījuma rekonstrukcijas projektu, kas saskaņots ar Dabas aizsardzības pārvaldi, pēc Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas.
37.
Aizsargājamā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa teritorijā aizliegts:
37.1.
rakstīt, zīmēt un gravēt uz dabas pieminekļa un to pārvietot;
37.2.
cirst kokus kailcirtē;
37.3.
alās kurināt ugunskurus un ienest jebkādus degošus priekšmetus, kas rada dūmus vai siltumu;
37.4.
veikt pazemes būvju būvniecību.
38.
Aizsargājamā koka teritorijā aizliegts:
38.1.
veikt darbības, kas var negatīvi ietekmēt aizsargājamā koka augšanu un dabisko attīstību. Aizsargājamā koka teritorijā pieļaujama dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektu, transporta, sakaru, enerģētikas, ūdensapgādes un kanalizācijas inženiertīklu izbūve un atjaunošana atbilstoši kokkopja (arborista) atzinumam, izmantojot metodes, kuras mazina negatīvo ietekmi uz aizsargājamā koka augtspēju;
38.2.
novietot lietas (piemēram, būvmateriālus vai malku), kas aizsedz skatu uz koku, ierobežo piekļuvi tam vai mazina tā estētisko vērtību;
38.3.
mainīt vides apstākļus – ūdens un koka barošanās režīmu;
38.4.
iznīcināt un būtiski mainīt dabisko zemsedzi, izņemot šo noteikumu 38.1. apakšpunktā minētajos izņēmuma gadījumus.
39.
Ja aizsargājamo koku nomāc vai apēno jaunāki koki un krūmi, koka augšanas apstākļu uzlabošanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē koku ciršanu meža zemēs vai ārpus tām, atļauta koku un krūmu ciršana aizsargājamā koka vainaga projekcijā un tai piegulošā zonā, izveidojot no kokiem brīvu 10 metru platu joslu, mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas līdz apkārtējo koku vainagu projekcijām.
40.
Aizsargājamo koku atļauts nocirst (novākt), ja ir saņemts kokkopja (arborista) pozitīvs rakstisks atzinums, kas nepieciešams saskaņā ar Dabas aizsardzības pārvaldes prasībām, un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja, šādos gadījumos:
40.1.
koks kļuvis bīstams un nav citu iespēju novērst bīstamības situāciju (piemēram, apzāģēt zarus, izveidot atbalstus, izvietot ceļa vai norādes zīmes, barjeras);
40.2.
koka augtspēja ir pilnīgi zudusi un koks nav dzīvotne īpaši aizsargājamai sugai. Koka augtspēju nosaka atbilstoši meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem;
40.3.
lai nodrošinātu sabiedrības veselības, aizsardzības, drošības vai citas sevišķi svarīgas, arī sociāla vai ekonomiska rakstura, intereses vai videi primāri svarīgas labvēlīgas izmaiņas.
41.
Ja aizsargājamā koka augtspēja ir pilnīgi zudusi vai aizsargājamais koks ir nozāģēts, koka stumbrs un zari, kuru diametrs ir lielāks par 50 centimetriem, ir saglabājami koka augšanas vietā vai tuvākajā apkārtnē.
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds
1.
pielikumsMinistru kabineta
[22-TA-3788 Dt]
noteikumiem Nr.[22-TA-3788 Nr]
Aizsargājamo ainavu apvidus ''Koknese-Odziena' funkcionālo zonu shēma
1. Funkcionālo zonu robežas noteiktas Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā. Merkatora transversālās projekcijas plaknes koordinātas noteiktas, par kartogrāfisko pamatu izmantojot aktuālāko ortofotokarti, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas un Meža valsts reģistra datus. Robežas noteiktas, par pamatu izmantojot kartogrāfisko materiālu (ortofotokarti), neveicot robežu instrumentālu uzmērīšanu apvidū. Līdz robežu instrumentālai uzmērīšanai apvidū pieļaujamas robežu novirzes izmantotās kartes mēroga noteiktības robežās atbilstoši dabā esošajām faktiskajām robežām.
2. Funkcionālo zonu robežu ģeotelpiskie dati pieejami dabas datu pārvaldības sistēmā atbilstoši normatīvajiem aktiem par dabas datu pārvaldības sistēmas uzturēšanas, datu aktualizācijas un informācijas aprites kārtību.
2.
pielikumsMinistru kabineta
[22-TA-3788 Dt]
noteikumiem Nr.[22-TA-3788 Nr]
Speciālās informatīvās zīmes paraugs, tās lietošanas un izveidošanas kārtība
1. Informatīvā zīme dabas lieguma apzīmēšanai (turpmāk – zīme) ir zaļš kvadrātveida laukums baltā ietvarā ar stilizētu ozollapas piktogrammu centrā.
2. Zīmes krāsas (krāsu prasības norādītas PANTONE, CMYK un ORACAL sistēmās) ir šādas:
2.1. kvadrātveida laukums (ozollapas piktogrammas fons) – gaiši zaļā krāsā (PANTONE 362C vai C70 M0 Y100 K0, vai ORACAL ECONOMY 064 (yellow green));
2.2. ozollapas piktogramma – baltā krāsā;
2.3. ozollapas piktogrammas kontūra un ozollapas dzīslojums – tumši zaļā krāsā (PANTONE 3425C vai C100 M0 Y78 K42, vai ORACAL ECONOMY 060 (dark green));
2.4. zīmes ietvars – baltā krāsā.
3. Zīmes lietošanas kārtība:
3.1. uzstādot zīmi dabā, izvēlas vienu no šādiem izmēriem:
3.1.1. 300 x 300 mm;
3.1.2. 150 x 150 mm;
3.1.3. 75 x 75 mm;
3.2. poligrāfiskajos izdevumos zīmes izmēru, saglabājot kvadrāta proporcijas, izvēlas atbilstoši lietotajam mērogam, bet ne mazāku kā 5 x 5 mm;
3.3. gadījumos, kas nav minēti šā pielikuma 3.1. un 3.2. apakšpunktā, var lietot dažādu izmēru zīmes, saglabājot kvadrāta proporcijas;
3.4. zīme nav uzstādāma uz ceļiem (arī sliežu ceļiem).
4. Zīmju izveidošanu (sagatavošanu) un izvietošanu nodrošina Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar attiecīgo pašvaldību.
3.
pielikumsMinistru kabineta
[22-TA-3788 Dt]
noteikumiem Nr.[22-TA-3788 Nr]
Aizsargājamie koki – vietējo un citzemju sugu dižkoki (pēc apkārtmēra vai augstuma)