21-TA-593
Vides aizsardzības likums
Izdarīt Vides aizsardzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs, 2006, 24. nr.; 2007, 15. nr.; 2008, 7., 24. nr.; 2009, 14. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 194. nr.; 2010, 205. nr.; 2012, 96. nr.; 2013, 84. nr.; 2018, 225. nr.; 2020, 119.C nr.) šādus grozījumus:
1.
Aizstāt visā likumā vārdus „sanācijas pasākumi” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem „vides atjaunošanas pasākumi” (attiecīgā locījumā).
2.
1. pantā:
papildināt ar 121) un 122) punktu šādā redakcijā:
„121) piesārņota vieta – cilvēka darbības rezultātā piesārņota augsne, zemes dzīles un ūdens;
122) potenciāli piesārņota vieta – teritorija, kura pēc nepārbaudītas informācijas var būt piesārņota vieta;”;
papildināt ar 141) punktu šādā redakcijā:
„141) sanācija – piesārņotas vietas attīrīšana vismaz līdz tādai pakāpei, ka turpmāk cilvēku veselība vai vide netiek apdraudēta un attiecīgo teritoriju iespējams izmantot noteiktai saimnieciskai darbībai;”;
papildināt ar 211) punktu šādā redakcijā:
„211) vides kvalitātes normatīvs – maksimāli pieļaujamais augsnes un grunts, ūdens (virszemes un pazemes), gaisa, vides trokšņa un smaku piesārņojuma līmenis, kas noteikts, lai nodrošinātu tādu vides kvalitāti, kas nekaitē videi un cilvēku veselībai;”
papildināt ar 121) un 122) punktu šādā redakcijā:
„121) piesārņota vieta – cilvēka darbības rezultātā piesārņota augsne, zemes dzīles un ūdens;
122) potenciāli piesārņota vieta – teritorija, kura pēc nepārbaudītas informācijas var būt piesārņota vieta;”;
papildināt ar 141) punktu šādā redakcijā:
„141) sanācija – piesārņotas vietas attīrīšana vismaz līdz tādai pakāpei, ka turpmāk cilvēku veselība vai vide netiek apdraudēta un attiecīgo teritoriju iespējams izmantot noteiktai saimnieciskai darbībai;”;
papildināt ar 211) punktu šādā redakcijā:
„211) vides kvalitātes normatīvs – maksimāli pieļaujamais augsnes un grunts, ūdens (virszemes un pazemes), gaisa, vides trokšņa un smaku piesārņojuma līmenis, kas noteikts, lai nodrošinātu tādu vides kvalitāti, kas nekaitē videi un cilvēku veselībai;”
3.
Papildināt likumu ar 4.1 pantu šādā redakcijā:
„4.1 pants. Vides kvalitātes normatīvu noteikšana.
(1) Vides kvalitātes normatīvus iedala:
1) ūdens (virszemes un pazemes), smaku un trokšņa robežlielumos;
2) augsnes un gaisa kvalitātes robežlielumos un mērķlielumos.
(2) Vides kvalitātes normatīvus ūdens (virszemes un pazemes) un gaisa aizsardzībai, smaku un vides trokšņu ierobežošanai nosaka šo jomu normatīvajos aktos, savukārt, augsnes un grunts kvalitātes normatīvus nosaka šis likums.
(3) Ministru kabinets nosaka:
1) kvalitātes normatīvus augsnei un gruntij;
2) augsnes un grunts paraugu ņemšanas un testēšanas metodes;
3) teritoriju iedalījumu zonās pēc jutīguma pret piesārņojumu.”
„4.1 pants. Vides kvalitātes normatīvu noteikšana.
(1) Vides kvalitātes normatīvus iedala:
1) ūdens (virszemes un pazemes), smaku un trokšņa robežlielumos;
2) augsnes un gaisa kvalitātes robežlielumos un mērķlielumos.
(2) Vides kvalitātes normatīvus ūdens (virszemes un pazemes) un gaisa aizsardzībai, smaku un vides trokšņu ierobežošanai nosaka šo jomu normatīvajos aktos, savukārt, augsnes un grunts kvalitātes normatīvus nosaka šis likums.
(3) Ministru kabinets nosaka:
1) kvalitātes normatīvus augsnei un gruntij;
2) augsnes un grunts paraugu ņemšanas un testēšanas metodes;
3) teritoriju iedalījumu zonās pēc jutīguma pret piesārņojumu.”
4.
Izteikt 16. panta pirmās daļas 6. punktu šādā redakcijā:
“6) atļaujas, kuras izsniegtas saskaņā ar Piesārņojuma novēršanas likumu un citiem vides normatīvajiem aktiem;”
“6) atļaujas, kuras izsniegtas saskaņā ar Piesārņojuma novēršanas likumu un citiem vides normatīvajiem aktiem;”
5.
17. pantā:
izslēgt trešo daļu;
izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:
“(4) Vides politikas pamatnostādnēs iekļauj Vides monitoringa programmu, kas nosaka vides monitoringa tīklu, tā parametrus un regularitāti, kā arī izmantojamās metodes.”
izslēgt trešo daļu;
izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:
“(4) Vides politikas pamatnostādnēs iekļauj Vides monitoringa programmu, kas nosaka vides monitoringa tīklu, tā parametrus un regularitāti, kā arī izmantojamās metodes.”
6.
Izteikt 21. panta pirmās daļas 2. un 7. punktu šādā redakcijā:
“2) ņemt paraugus un veikt kontrolmērījumus, izmantojot dažādus tehniskos līdzekļus vides normatīvo aktu pārkāpumu fiksēšanai;”;
7) savas kompetences ietvaros izdot administratīvos aktus, kas nepieciešami vides normatīvo aktu prasību izpildei un tajos noteikto vides kvalitātes normatīvu sasniegšanai, kā arī racionālai dabas resursu izmantošanai;”
“2) ņemt paraugus un veikt kontrolmērījumus, izmantojot dažādus tehniskos līdzekļus vides normatīvo aktu pārkāpumu fiksēšanai;”;
7) savas kompetences ietvaros izdot administratīvos aktus, kas nepieciešami vides normatīvo aktu prasību izpildei un tajos noteikto vides kvalitātes normatīvu sasniegšanai, kā arī racionālai dabas resursu izmantošanai;”
7.
Izteikt 25. panta ceturtās daļas 1. punktu šādā redakcijā:
“1) Piesārņojuma novēršanas likumā noteiktās A vai B kategorijas piesārņojošās darbības;”
“1) Piesārņojuma novēršanas likumā noteiktās A vai B kategorijas piesārņojošās darbības;”
8.
Papildināt likumu ar VI2 un VI3 nodaļu šādā redakcijā:
„VI2 nodaļa. Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu
pārvaldība
35.3 pants. Valsts vides dienesta piesārņoto vietu pārvaldības sistēma
(1) Valsts vides dienesta piesārņoto vietu pārvaldības sistēma (turpmāk – piesārņoto vietu sistēma) ir valsts informācijas sistēma, kas ietver piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu pārvaldībai un kontrolei nepieciešamo informāciju un dokumentus un nodrošina informācijas apriti starp publiskās pārvaldes un kontroles institūcijām un komersantiem. Piesārņoto vietu sistēmu izveido un uztur Valsts vides dienests.
(2) Piesārņoto vietu sistēma ietver:
1) piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu datubāzi;
2) informāciju un dokumentus, kas saistīti ar piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu izpēti;
3) informāciju un dokumentus, kas saistīti ar piesārņoto vietu sanāciju;
4) informāciju par piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu monitoringu un pēcsanācijas monitoringu.
(3) Visa informācijas aprite un turpmākas procesuālās darbības par piesārņotām un potenciāli piesārņotām vietām notiek elektroniski piesārņoto vietu sistēmā.
(4) Piesārņoto vietu sistēmā informāciju ievada:
1) Valsts vides dienests;
2) pašvaldība par savā administratīvajā teritorijā esošām piesārņotām un potenciāli piesārņotām vietām;
3) Aizsardzības ministrija par savā valdījumā esošām piesārņotām un potenciāli piesārņotām vietām;
4) Valsts vides dienesta pilnvarots komersants, kuram saskaņā ar likumu “Par zemes dzīlēm” ir izsniegta zemes dzīļu izmantošanas licence un kurš veic monitoringu piesārņotās vai potenciāli piesārņotās vietās.
(5) Šā panta trešajā daļā minētajiem dokumentiem, kas tiek iesniegti piesārņoto vietu sistēmā, ir juridisks spēks arī tad, ja tie nesatur rekvizītu “paraksts”.
(6) Šā panta otrās daļas 1. punktā minētā datubāze ir publiski pieejama bez maksas.
(7) Ministru kabinets nosaka:
1) kārtību, kādā sistēmā ievada, reģistrē un aktualizē informāciju par piesārņotām un potenciāli piesārņotām vietām;
2) datubāzes saturu.
35.4 pants. Informācijas sniegšana par piesārņotām vai potenciāli piesārņotām vietām
(1) Jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, ja tās rīcībā ir informācija par piesārņotām vai potenciāli piesārņotām vietām, kas nav reģistrētas datubāzē, tā jāsniedz Valsts vides dienestam. Par pieņemto lēmumu Valsts vides dienests elektroniski informē pašvaldību, informācijas iesniedzēju un zemes īpašnieku.
(2) Ja piesārņotā vai potenciāli piesārņotā vietā atrodas vai, pēc nepārbaudītas informācijas, var atrasties sprādzienbīstami priekšmeti, materiāli vai militāriem mērķiem izmantojamas bīstamas ķīmiskas vielas un maisījumi, pašvaldība vai Valsts vides dienests par to nekavējoties informē Aizsardzības ministriju.
(3) Zemes īpašnieku un lietotāju pienākums ir informēt iespējamos tiesību un saistību pārņēmējus par piesārņotām vai potenciāli piesārņotām vietām attiecīgajā īpašumā vai lietojumā esošajā teritorijā un tās apkārtnē.
35.5 pants. Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu izmantošanas ierobežojumi
(1) Lai aizsargātu cilvēku veselību vai vidi, pašvaldība, pamatojoties uz datubāzē esošo informāciju, teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā piesārņotās vai potenciāli piesārņotās teritorijas nosaka kā teritorijas ar īpašiem noteikumiem un nosaka ierobežojumus šo teritoriju izmantošanai, pamatojoties uz šajā pantā minēto institūciju sniegtajiem ieteikumiem par ierobežojumu noteikšanu.
(2) Veselības inspekcija nosaka cilvēku veselības aizsardzības nodrošināšanai nepieciešamos ierobežojumus.
(3) Valsts vides dienests sniedz ieteikumus pašvaldībai par ierobežojumu noteikšanu vides aizsardzības jomā.
(4) Ierobežojumi tiek noteikti, ņemot vērā piesārņojuma ietekmētās teritorijas areālu un horizontu, piesārņojošo vielu bīstamības pakāpi, teritorijas vides kvalitāti un nepieciešamību nākotnē veikt sanāciju.
(5) Aizsardzības ministrija sniedz ieteikumus pašvaldībai par ierobežojumu noteikšanu militāri piesārņotām teritorijām (teritorija, kurā atrodas sprādzienbīstami priekšmeti un materiāli vai bīstamas vielas, ko izmanto vai bija paredzēts izmantot militāriem mērķiem), kuras nav tās valdījumā un nosaka ierobežojumus teritorijām, kuras ir tās valdījumā.
(6) Pirms šajā pantā minēto ierobežojumu atcelšanas pašvaldībai nepieciešams saņemt tās institūcijas atzinumu par sabiedrībai drošu teritorijas turpmāku izmantošanu, kas attiecīgajai teritorijai sniegusi ieteikumus par ierobežojumu noteikšanu.
(7) Pašvaldība publicē informāciju par līdz šim noteikto ierobežojumu atcelšanu teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā un savā tīmekļvietnē.
VI3 nodaļa. Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu izpēte un piesārņoto vietu sanācija
35.6 pants. Par izpēti un sanāciju atbildīgās institūcijas
(1) Valsts vides dienests, pārrauga un kontrolē piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu izpēti un sanāciju, izņemot Aizsardzības ministrijas valdījumā esošās piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas.
(2) Aizsardzības ministrija vai tās pilnvarota institūcija pārrauga un kontrolē tās valdījumā esošo piesārņoto vai potenciāli piesārņoto vietu izpēti un sanāciju.
(3) Valsts vides dienests, Aizsardzības ministrija vai tās pilnvarota institūcija (turpmāk – atbildīgā institūcija) sadarbojas ar pašvaldībām, Veselības ministriju un citām izpētē un sanācijā iesaistītajām institūcijām.
35.7 pants. Izpēte un sanācija
(1) Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu izpētes mērķis ir noteikt, vai pārsniegti augsnes un grunts, virszemes vai pazemes ūdeņu kvalitātes normatīvi un vai piesārņojums apdraud vai var apdraudēt cilvēku veselību vai vidi.
(2) Piesārņoto vietu sanāciju veic ar mērķi novērst:
1) piesārņojuma tālāku izplatīšanos vidē;
2) apdraudējumu cilvēku veselībai vai videi;
3) augsnes un grunts, virszemes un pazemes ūdeņu kvalitātes normatīvu robežlielumu pārsniegumu;
4) atjaunotu vai uzlabotu vides kvalitāti.
(3) Nosakot izpētes un sanācijas metodes, ir jāņem vērā piesārņojuma izplatīšanās risks, turklāt izraudzītajai metodei jābūt ekonomiski pamatotai, tehnoloģiski atbilstošai, efektīvai, lai tās realizācija neizmaksātu dārgāk, nekā nepieciešams šajā pantā noteikto mērķu sasniegšanai.
(4) Ministru kabinets nosaka izpētes un sanācijas procesa vadības kārtību un monitoringu.
35.8 pants. Lēmums par izpētes un sanācijas nepieciešamību un uzsākšanu
(1) Ja atbildīgās institūcijas rīcībā ir informācija, ka piesārņotā vai potenciāli piesārņotā vieta rada vai var radīt draudus cilvēku veselībai vai videi, tā pieņem lēmumu par izpētes nepieciešamību.
(2) Atbildīgā institūcija saskaņā ar 35.9 pantu nosaka personas, kuras sedz ar izpēti saistītos izdevumus.
(3) Atbildīgā institūcija pieņem lēmumu par izpētes uzsākšanu, kuru paziņo personai, kas sedz izdevumus.
(4) Atbildīgā institūcija, pamatojoties uz izpētes rezultātiem, pieņem lēmumu par sanācijas nepieciešamību.
(5) Atbildīgā institūcija saskaņā ar 35.9 pantu nosaka personas, kuras sedz ar sanāciju saistītos izdevumus.
(6) Atbildīgā institūcija pieņem lēmumu par sanācijas uzsākšanu, kuru paziņo personai, kas sedz izdevumus.
(7) Valsts vides dienesta pieņemto lēmumu par izpētes vai sanācijas uzsākšanu var apstrīdēt Vides pārraudzības valsts birojā 15 dienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas.
(8) Ja saskaņā ar šā panta septīto daļu Valsts vides dienesta lēmums tiek apstrīdēts, tā izpilde tiek apturēta līdz iesnieguma izskatīšanai. Ja lēmuma darbības apturēšana var radīt būtisku negatīvu ietekmi uz vidi, Vides pārraudzības valsts birojs neaptur lēmuma darbību. Vides pārraudzības valsts biroja lēmuma pārsūdzēšana tiesā neaptur tā lēmuma izpildi.
35.9 pants. Personu atbildība un līdzatbildība ar izpēti un sanācijas pasākumiem saistīto izdevumu segšanā
(1) Izdevumus, kas saistīti ar izpēti un sanāciju, prioritārā secībā sedz:
1) operators, kas veicis piesārņojošu darbību, kuras dēļ radusies piesārņotā vai potenciāli piesārņotā vieta;
2) operators, kas veic vai ir paredzējis veikt piesārņojošu darbību piesārņotā vai potenciāli piesārņotā vietā;
3) attiecīgās zemes vai objekta īpašnieks;
4) attiecīgās zemes vai objekta lietotājs, kas brīvprātīgi apņemas pilnīgi vai daļēji segt šos izdevumus.
(2) Ja ar izpēti vai sanāciju saistītos izdevumus sedz vairākas šā panta pirmajā daļā minētās personas, tie sadalāmi, proporcionāli piesārņojuma apmēram, ko videi radījusi katra persona. Izdevumus sadala, ņemot vērā emisijas daudzumu un veidu, kā arī laiku, kad veikta piesārņojoša darbība. Ja izdevumus sadalīt nav iespējams, šā panta pirmajā daļā minētās personas atbild solidāri.
35.10 pants. Ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju potenciāli piesārņoto un piesārņoto vietu izpēte, kā arī piesārņoto vietu sanācija
(1) Lai aizsargātu vidi, cilvēku dzīvību un veselību, kā arī fizisko un juridisko personu īpašumu no militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un nesprāgušas munīcijas, Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā veicama ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju potenciāli piesārņoto un piesārņoto vietu izpēte, kā arī piesārņoto vietu sanācija.
(2) Ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju potenciāli piesārņoto un piesārņoto vietu izpēti un nesprāgušas munīcijas meklēšanu, identificēšanu, izcelšanu, savākšanu un uzglabāšanu veic licencēti komersanti un sertificēti speciālisti.
(3) Aizsardzības ministrija sertificē speciālistus, kas veic ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju potenciāli piesārņoto un piesārņoto vietu izpēti un nesprāgušas munīcijas meklēšanu, identificēšanu, izcelšanu, savākšanu un uzglabāšanu.
(4) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā:
1) izsniedzami, anulējami sertifikāti vai apturama to darbība fiziskajām personām, kas veic ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju potenciāli piesārņoto un piesārņoto vietu izpēti, ar nesprāgušas munīcijas meklēšanu, identificēšanu, izcelšanu, savākšanu un uzglabāšanu saistītas darbības;
2) kārtojams ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju potenciāli piesārņotās un piesārņotās vietas izpētes un nesprāgušas munīcijas meklēšanas, identificēšanas, izcelšanas, savākšanas un uzglabāšanas speciālista kvalifikācijas eksāmens.
(5) Aizsardzības ministrija Latvijā reģistrētiem komersantiem izsniedz licenci ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju potenciāli piesārņotu un piesārņotu vietu izpētei un nesprāgušas munīcijas meklēšanai, identificēšanai, izcelšanai, savākšanai un uzglabāšanai. Kārtību, kādā šajā pantā minētā licence izsniedzama, anulējama vai apturama tās darbība, kā arī par licences izsniegšanu maksājamās valsts nodevas apmēru nosaka Ministru kabinets.”
„VI2 nodaļa. Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu
pārvaldība
35.3 pants. Valsts vides dienesta piesārņoto vietu pārvaldības sistēma
(1) Valsts vides dienesta piesārņoto vietu pārvaldības sistēma (turpmāk – piesārņoto vietu sistēma) ir valsts informācijas sistēma, kas ietver piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu pārvaldībai un kontrolei nepieciešamo informāciju un dokumentus un nodrošina informācijas apriti starp publiskās pārvaldes un kontroles institūcijām un komersantiem. Piesārņoto vietu sistēmu izveido un uztur Valsts vides dienests.
(2) Piesārņoto vietu sistēma ietver:
1) piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu datubāzi;
2) informāciju un dokumentus, kas saistīti ar piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu izpēti;
3) informāciju un dokumentus, kas saistīti ar piesārņoto vietu sanāciju;
4) informāciju par piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu monitoringu un pēcsanācijas monitoringu.
(3) Visa informācijas aprite un turpmākas procesuālās darbības par piesārņotām un potenciāli piesārņotām vietām notiek elektroniski piesārņoto vietu sistēmā.
(4) Piesārņoto vietu sistēmā informāciju ievada:
1) Valsts vides dienests;
2) pašvaldība par savā administratīvajā teritorijā esošām piesārņotām un potenciāli piesārņotām vietām;
3) Aizsardzības ministrija par savā valdījumā esošām piesārņotām un potenciāli piesārņotām vietām;
4) Valsts vides dienesta pilnvarots komersants, kuram saskaņā ar likumu “Par zemes dzīlēm” ir izsniegta zemes dzīļu izmantošanas licence un kurš veic monitoringu piesārņotās vai potenciāli piesārņotās vietās.
(5) Šā panta trešajā daļā minētajiem dokumentiem, kas tiek iesniegti piesārņoto vietu sistēmā, ir juridisks spēks arī tad, ja tie nesatur rekvizītu “paraksts”.
(6) Šā panta otrās daļas 1. punktā minētā datubāze ir publiski pieejama bez maksas.
(7) Ministru kabinets nosaka:
1) kārtību, kādā sistēmā ievada, reģistrē un aktualizē informāciju par piesārņotām un potenciāli piesārņotām vietām;
2) datubāzes saturu.
35.4 pants. Informācijas sniegšana par piesārņotām vai potenciāli piesārņotām vietām
(1) Jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, ja tās rīcībā ir informācija par piesārņotām vai potenciāli piesārņotām vietām, kas nav reģistrētas datubāzē, tā jāsniedz Valsts vides dienestam. Par pieņemto lēmumu Valsts vides dienests elektroniski informē pašvaldību, informācijas iesniedzēju un zemes īpašnieku.
(2) Ja piesārņotā vai potenciāli piesārņotā vietā atrodas vai, pēc nepārbaudītas informācijas, var atrasties sprādzienbīstami priekšmeti, materiāli vai militāriem mērķiem izmantojamas bīstamas ķīmiskas vielas un maisījumi, pašvaldība vai Valsts vides dienests par to nekavējoties informē Aizsardzības ministriju.
(3) Zemes īpašnieku un lietotāju pienākums ir informēt iespējamos tiesību un saistību pārņēmējus par piesārņotām vai potenciāli piesārņotām vietām attiecīgajā īpašumā vai lietojumā esošajā teritorijā un tās apkārtnē.
35.5 pants. Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu izmantošanas ierobežojumi
(1) Lai aizsargātu cilvēku veselību vai vidi, pašvaldība, pamatojoties uz datubāzē esošo informāciju, teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā piesārņotās vai potenciāli piesārņotās teritorijas nosaka kā teritorijas ar īpašiem noteikumiem un nosaka ierobežojumus šo teritoriju izmantošanai, pamatojoties uz šajā pantā minēto institūciju sniegtajiem ieteikumiem par ierobežojumu noteikšanu.
(2) Veselības inspekcija nosaka cilvēku veselības aizsardzības nodrošināšanai nepieciešamos ierobežojumus.
(3) Valsts vides dienests sniedz ieteikumus pašvaldībai par ierobežojumu noteikšanu vides aizsardzības jomā.
(4) Ierobežojumi tiek noteikti, ņemot vērā piesārņojuma ietekmētās teritorijas areālu un horizontu, piesārņojošo vielu bīstamības pakāpi, teritorijas vides kvalitāti un nepieciešamību nākotnē veikt sanāciju.
(5) Aizsardzības ministrija sniedz ieteikumus pašvaldībai par ierobežojumu noteikšanu militāri piesārņotām teritorijām (teritorija, kurā atrodas sprādzienbīstami priekšmeti un materiāli vai bīstamas vielas, ko izmanto vai bija paredzēts izmantot militāriem mērķiem), kuras nav tās valdījumā un nosaka ierobežojumus teritorijām, kuras ir tās valdījumā.
(6) Pirms šajā pantā minēto ierobežojumu atcelšanas pašvaldībai nepieciešams saņemt tās institūcijas atzinumu par sabiedrībai drošu teritorijas turpmāku izmantošanu, kas attiecīgajai teritorijai sniegusi ieteikumus par ierobežojumu noteikšanu.
(7) Pašvaldība publicē informāciju par līdz šim noteikto ierobežojumu atcelšanu teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā un savā tīmekļvietnē.
VI3 nodaļa. Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu izpēte un piesārņoto vietu sanācija
35.6 pants. Par izpēti un sanāciju atbildīgās institūcijas
(1) Valsts vides dienests, pārrauga un kontrolē piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu izpēti un sanāciju, izņemot Aizsardzības ministrijas valdījumā esošās piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas.
(2) Aizsardzības ministrija vai tās pilnvarota institūcija pārrauga un kontrolē tās valdījumā esošo piesārņoto vai potenciāli piesārņoto vietu izpēti un sanāciju.
(3) Valsts vides dienests, Aizsardzības ministrija vai tās pilnvarota institūcija (turpmāk – atbildīgā institūcija) sadarbojas ar pašvaldībām, Veselības ministriju un citām izpētē un sanācijā iesaistītajām institūcijām.
35.7 pants. Izpēte un sanācija
(1) Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu izpētes mērķis ir noteikt, vai pārsniegti augsnes un grunts, virszemes vai pazemes ūdeņu kvalitātes normatīvi un vai piesārņojums apdraud vai var apdraudēt cilvēku veselību vai vidi.
(2) Piesārņoto vietu sanāciju veic ar mērķi novērst:
1) piesārņojuma tālāku izplatīšanos vidē;
2) apdraudējumu cilvēku veselībai vai videi;
3) augsnes un grunts, virszemes un pazemes ūdeņu kvalitātes normatīvu robežlielumu pārsniegumu;
4) atjaunotu vai uzlabotu vides kvalitāti.
(3) Nosakot izpētes un sanācijas metodes, ir jāņem vērā piesārņojuma izplatīšanās risks, turklāt izraudzītajai metodei jābūt ekonomiski pamatotai, tehnoloģiski atbilstošai, efektīvai, lai tās realizācija neizmaksātu dārgāk, nekā nepieciešams šajā pantā noteikto mērķu sasniegšanai.
(4) Ministru kabinets nosaka izpētes un sanācijas procesa vadības kārtību un monitoringu.
35.8 pants. Lēmums par izpētes un sanācijas nepieciešamību un uzsākšanu
(1) Ja atbildīgās institūcijas rīcībā ir informācija, ka piesārņotā vai potenciāli piesārņotā vieta rada vai var radīt draudus cilvēku veselībai vai videi, tā pieņem lēmumu par izpētes nepieciešamību.
(2) Atbildīgā institūcija saskaņā ar 35.9 pantu nosaka personas, kuras sedz ar izpēti saistītos izdevumus.
(3) Atbildīgā institūcija pieņem lēmumu par izpētes uzsākšanu, kuru paziņo personai, kas sedz izdevumus.
(4) Atbildīgā institūcija, pamatojoties uz izpētes rezultātiem, pieņem lēmumu par sanācijas nepieciešamību.
(5) Atbildīgā institūcija saskaņā ar 35.9 pantu nosaka personas, kuras sedz ar sanāciju saistītos izdevumus.
(6) Atbildīgā institūcija pieņem lēmumu par sanācijas uzsākšanu, kuru paziņo personai, kas sedz izdevumus.
(7) Valsts vides dienesta pieņemto lēmumu par izpētes vai sanācijas uzsākšanu var apstrīdēt Vides pārraudzības valsts birojā 15 dienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas.
(8) Ja saskaņā ar šā panta septīto daļu Valsts vides dienesta lēmums tiek apstrīdēts, tā izpilde tiek apturēta līdz iesnieguma izskatīšanai. Ja lēmuma darbības apturēšana var radīt būtisku negatīvu ietekmi uz vidi, Vides pārraudzības valsts birojs neaptur lēmuma darbību. Vides pārraudzības valsts biroja lēmuma pārsūdzēšana tiesā neaptur tā lēmuma izpildi.
35.9 pants. Personu atbildība un līdzatbildība ar izpēti un sanācijas pasākumiem saistīto izdevumu segšanā
(1) Izdevumus, kas saistīti ar izpēti un sanāciju, prioritārā secībā sedz:
1) operators, kas veicis piesārņojošu darbību, kuras dēļ radusies piesārņotā vai potenciāli piesārņotā vieta;
2) operators, kas veic vai ir paredzējis veikt piesārņojošu darbību piesārņotā vai potenciāli piesārņotā vietā;
3) attiecīgās zemes vai objekta īpašnieks;
4) attiecīgās zemes vai objekta lietotājs, kas brīvprātīgi apņemas pilnīgi vai daļēji segt šos izdevumus.
(2) Ja ar izpēti vai sanāciju saistītos izdevumus sedz vairākas šā panta pirmajā daļā minētās personas, tie sadalāmi, proporcionāli piesārņojuma apmēram, ko videi radījusi katra persona. Izdevumus sadala, ņemot vērā emisijas daudzumu un veidu, kā arī laiku, kad veikta piesārņojoša darbība. Ja izdevumus sadalīt nav iespējams, šā panta pirmajā daļā minētās personas atbild solidāri.
35.10 pants. Ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju potenciāli piesārņoto un piesārņoto vietu izpēte, kā arī piesārņoto vietu sanācija
(1) Lai aizsargātu vidi, cilvēku dzīvību un veselību, kā arī fizisko un juridisko personu īpašumu no militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un nesprāgušas munīcijas, Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā veicama ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju potenciāli piesārņoto un piesārņoto vietu izpēte, kā arī piesārņoto vietu sanācija.
(2) Ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju potenciāli piesārņoto un piesārņoto vietu izpēti un nesprāgušas munīcijas meklēšanu, identificēšanu, izcelšanu, savākšanu un uzglabāšanu veic licencēti komersanti un sertificēti speciālisti.
(3) Aizsardzības ministrija sertificē speciālistus, kas veic ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju potenciāli piesārņoto un piesārņoto vietu izpēti un nesprāgušas munīcijas meklēšanu, identificēšanu, izcelšanu, savākšanu un uzglabāšanu.
(4) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā:
1) izsniedzami, anulējami sertifikāti vai apturama to darbība fiziskajām personām, kas veic ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju potenciāli piesārņoto un piesārņoto vietu izpēti, ar nesprāgušas munīcijas meklēšanu, identificēšanu, izcelšanu, savākšanu un uzglabāšanu saistītas darbības;
2) kārtojams ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju potenciāli piesārņotās un piesārņotās vietas izpētes un nesprāgušas munīcijas meklēšanas, identificēšanas, izcelšanas, savākšanas un uzglabāšanas speciālista kvalifikācijas eksāmens.
(5) Aizsardzības ministrija Latvijā reģistrētiem komersantiem izsniedz licenci ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju potenciāli piesārņotu un piesārņotu vietu izpētei un nesprāgušas munīcijas meklēšanai, identificēšanai, izcelšanai, savākšanai un uzglabāšanai. Kārtību, kādā šajā pantā minētā licence izsniedzama, anulējama vai apturama tās darbība, kā arī par licences izsniegšanu maksājamās valsts nodevas apmēru nosaka Ministru kabinets.”
Pārejas noteikumi
1.
Izslēgt pārejas noteikumu 3. punktu.
2.
Papildināt pārejas noteikumus ar 16. punktu šādā redakcijā:
“16. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2024.gada 31.decembrim piemēro Ministru kabineta 2001. gada 20. novembra noteikumus Nr. 483 “Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas un reģistrācijas kārtība”.”
“16. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2024.gada 31.decembrim piemēro Ministru kabineta 2001. gada 20. novembra noteikumus Nr. 483 “Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas un reģistrācijas kārtība”.”
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
Papildināt Informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 8.punktu šādā redakcijā:
“8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra direktīva 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole)”.
“8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra direktīva 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole)”.
Likums stājas spēkā vienlaikus ar likumprojektu “Piesārņojuma novēršanas likums”.
Ministrs V. Uzvārds