MK vēstule

Ministru kabinets ir saņēmis Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas 2025. gada 12. septembra vēstuli Nr. 111.9/8-71-14/25 (turpmāk - vēstule) un ņemot vērā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā 2025. gada 9. septembrī izskatīto likumprojektu "Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā" (Nr. 948/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts) pirmajam lasījumam, iesniedz viedokli par nepieciešamību steidzamības kārtā izskatīt atsevišķi izdalīto likumprojektu, kas attiecas uz izdevumu segšanu komercpārvadātājiem par personu, kuriem ir tiesības izmantot Ministru kabineta noteikumos noteiktos braukšanas maksas atvieglojumus, pārvadāšanu un jautājumu par atpakaļejoša spēka piemērošanas nepieciešamību likumprojekta normām. 

Likumprojekta mērķis ir ieviest Eiropas Savienības tiesas (turpmāk - EST) spriedumā noteiktās prasības, lai nodrošinātu to ievērošanu Latvijas Republikā sabiedriskā transporta pakalpojumu nozarē. Proti, ar Likumprojektu nacionālajā tiesību aktā tiek ieviesti EST 2022. gada 8. septembra spriedumā Lux Express Estonia (C-614/20) (turpmāk – Spriedums) izdarītie secinājumi par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra Regulas (EK) Nr. 1370/2007 par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 1107/70, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. decembra Regulu (ES) 2016/2338 (turpmāk – Regula Nr. 1370/2007), 2. panta e) punktu, 3. panta 2. un 3. punktu un 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktu.

Jānorāda, ka Latvijas Republikas tiesību akti šobrīd neparedz kārtību zaudējumu kompensācijai, tostarp – nodrošināšanai, ka potenciālā kompensācija nav pārmērīga kompensācija par braukšanas maksas atvieglojumu nodrošināšanu reisos, kurus nepasūta VSIA "Autotransporta direkcija" vai valstspilsētu pašvaldības.

Likumprojektā tiek noteikts, ka sabiedriskā transporta pakalpojuma sniedzējiem komerciālajos maršrutos uzliek pienākumu ar atvieglotajiem nosacījumiem pārvadāt pasažierus, kuriem ir tiesības izmantot Ministru kabineta noteikumos noteiktos braukšanas maksas atvieglojumus , pārvadātājs ir tiesīgs saņemt no valsts izdevumus, kas saistīti ar šo pasažieru pārvadāšanu, kompensāciju. Pasažieru kategorijas, kuras ir tiesīgas izmantot braukšanas maksas atvieglojumus reģionālās nozīmes maršrutos (gan dotētajā, gan nedotētajā segmentā) ir ietvertas Ministru kabineta 2021. gada 22. jūnija noteikumos Nr. 414 “Braukšanas maksas atvieglojumu noteikumi”.

Likumprojekts paredz atlīdzību komercpārvadātājiem par pakalpojumu sniegšanu konkrētām iedzīvotāju grupām. Valsts kompensācijas apmērs plānots tādā pašā apmērā kā pārvadātājiem dotētajos reģionālās nozīmes maršrutos. Savukārt braukšanas maksas atvieglojuma saņēmējam būs jāsedz maksas daļu, kas pārsniedz dotētā reģionālās nozīmes pārvadājuma tarifu.

Administratīvā procesa likuma 15. panta divpadsmitās daļas pirmais un otrais teikums noteic, ka iestāde un tiesa nedrīkst atteikties izlemt jautājumu, pamatojoties uz to, ka šis jautājums nav noregulēts ar likumu vai citu ārējo normatīvo aktu (iestāžu un tiesu juridiskās obstrukcijas aizliegums). Tās nedrīkst atteikties piemērot tiesību normu, pamatojoties uz to, ka šī tiesību norma neparedz piemērošanas mehānismu, ka tas nav pilnīgs vai nav izdoti citi normatīvie akti, kas tuvāk regulētu attiecīgo tiesību normu piemērošanu. Jebkurš likums ir objektīvi nepilnīgs – likumdevējam saskaņā ar suverēna uzdevumu jāatrod tiesību normas, kas pastāv attiecīgajā tiesību sistēmā un regulē tiesiskajā sistēmā notiekošos faktiskos gadījumus, un jāpieraksta šīs normas, lai suverēnam, kas pilnvarojis likumdevēju šo funkciju pildīt, būtu vieglāk organizēt savu dzīvi un savstarpējās attiecības starp suverēna locekļiem.

Attiecīgi Administratīvā procesa likuma 17. panta otrās daļas pirmais teikums paredz, ka, ja iestāde vai tiesa konstatē tiesību sistēmā nepilnību, tā var šo nepilnību novērst, arī lietojot analoģijas metodi, tas ir, sistēmiski analizējot līdzīgu gadījumu tiesisko regulējumu un šīs analīzes rezultātā konstatētos tiesību principus piemērojot konkrētajā gadījumā. Analoģija ir atklāto likuma robu (kad tiesiskā regulējuma vārdiskā jēga ir par šauru – pozitīvi tiesiskais regulējums nav ietverts, bet tam saskaņā ar likuma plānu vai likuma teleoloģiju būtu bijis jābūt) aizpildīšanas metode. 

Ievērojot minēto, konkrētajā situācijā būtu apsverama dotētajos maršrutos pastāvošo analoģiski piemērot arī maršrutos, kas tiek izpildīti uz komerciāliem principiem, attiecīgi VSIA "Autotransporta direkcija" piemērojot spēkā esošo regulējumu.

Papildus jānorāda, ka no Sprieduma izriet, ka kompensācijai par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām sabiedriskajā pasažieru transportā jābūt taisnīgai, aptverot faktisko finansiālo ietekmi uz transporta pakalpojumu sniedzējiem, vienlaikus izvairoties no pārmērīgas kompensācijas. Galvenie principi, kas atspoguļoti Spriedumā, ir taisnīgas kompensācijas būtība, pārmērīgas kompensācijas novēršana, kā arī pārredzamība un regulējums. Kopumā kompensācijas sistēmas mērķis ir līdzsvarot taisnīgumu un pārredzamību, nodrošinot, ka transporta pakalpojumu sniedzēji saņem pienācīgu atlīdzību par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību izpildi, nesaņemot vairāk, nekā nepieciešams, lai nosegtu pārvadājuma pašizmaksu.

Ņemot vērā minēto, lai novērstu jebkādas pretrunas ar Eiropas Savienības tiesību aktiem, piemēram, aizliegumu radīt nepamatotu slogu transporta pakalpojumu sniedzējiem bez taisnīgas kompensācijas un ievērotu proporcionalitātes principu, Latvijas normatīvajam regulējumam ir jāatbilst Spriedumā noteiktajam.

Papildus vēršam uzmanību, ka Satiksmes ministrija lūdza Tieslietu ministrijai sniegt viedokli, vai ir iespējams papildināt likumprojektu, Satiksmes ministrijai iesniedzot priekšlikumus tā izskatīšanas laikā lasījumos Saeimā, lai pārejas noteikumos noteiktu pārvadātājiem noteiktās kompensācijas piemērošanu no 2022. gada (ar atpakaļejošu datumu), ņemot vērā Spriedumā noteikto, lai Satiksmes ministrija norēķinātos ar komercpārvadātājiem par pasažieru, kuriem ir tiesības izmantot Ministru kabineta noteikumos noteiktos braukšanas maksas atvieglojumus, zaudējumiem arī par periodu pirms likumprojekta spēkā stāšanās. Tieslietu ministrija vērsa uzmanību, ka Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. panta ceturtā daļa paredz, ka normatīvajam aktam vai tā daļai nav atpakaļejoša spēka, izņemot likumā īpaši paredzētus gadījumus. Tiesību normai var piešķirt atpakaļvērstu spēku vienīgi tiesību normas izdevējs. Tiesību normai var paredzēt atpakaļvērstu spēku, ja tā paredz labvēlīgākas sekas nekā iepriekš noteiktās, kā arī tad, ja ir pietiekams pamats ierobežot indivīda uzticību tiesībām. Šajā gadījumā likumdevējam ir jāparedz pārejas noteikumi (sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2011. gada 24. novembra sprieduma lietā Nr. SKA-708/2011 12. punktu). Ņemot vērā minēto, Likumprojektā var paredzēt noteiktam regulējumam atpakaļejošu spēku, taču tas ir rūpīgi izvērtējams un attiecīgi pamatojams, tostarp, pamatojot atpakaļejošā spēka datuma izvēli.

Likumprojekta pārejas noteikumu 35. punkts paredz, ka likuma 12. panta ceturtā daļa piemērojama attiecībā uz izdevumiem, kas radušies, sākot no 2022. gada 8. septembra. Šāds datums izvēlēts, ņemot vērā Spriedumu, ar kuru tika sniegta interpretācija Regulas Nr. 1370/2007 piemērošanai. Spriedums neievieš jaunu tiesisko regulējumu, bet precizē jau spēkā esošo normu saturu. Tomēr, ņemot vērā tiesiskās noteiktības, budžeta prognozējamības un sabiedrības interešu ievērošanu, nepieciešams paredzēt normas piemērojamību sākot no konkrēta datuma. Šāda pieeja atbilst tiesiskās paļāvības un tiesiskās drošības principiem, kā arī nodrošina proporcionālu un līdzsvarotu risinājumu starp Eiropas Savienības tiesību efektivitāti un valsts finansiālo atbildību.

Satiksmes ministrija sadarbībā ar Tieslietu ministriju un Finanšu ministriju ir izvērtējusi Likumprojektu, kā arī jautājumu par atpakaļejoša spēka piemērošanas nepieciešamību, un norāda, ka, izvērtējot biļešu ieņēmumu datus un faktu, ka komercpārvadātāji turpina veikt komercpārvadājumus arī nesaņemot kompensāciju par pasažieru, kuriem ir tiesības izmantot Ministru kabineta noteikumos noteiktos braukšanas maksas atvieglojumus, pārvadāšanu, secināms, ka valsts kompensācijas apmērs var būt tāds pats kā pārvadātājiem dotētajos reģionālās nozīmes maršrutos un tas neradītu negatīvas sekas komercpārvadātājiem.

Ņemot vērā minēto, Likumprojekta 12. panta piektā daļa jāizsaka šādā redakcijā:

"(5) Šā panta ceturtajā daļā noteiktos izdevumus sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem kompensē, ja tie ir izveidojuši piekļuvi un lieto braukšanas maksas atvieglojumu sistēmu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”

Minētā redakcija precizējama, lai valsts noteikto atvieglojumu kompensēšanai būtu pamats un katrs pasažieris, kuram pienākas braukšanas maksas atvieglojumi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izmantojot Braukšanas maksas atvieglojumu informācijas sistēmu, veic statusa pārbaudi pie biļešu tirgotāja vai pārvadātāja, tostarp komercpārvadājumos. Pretējā gadījumā nav iespējams pārliecināties par atvieglojuma pareizu vai atbilstošu piemērošanu un veidojas neatbilstošas kompensācijas izmaksu riski.

Papildus norādām, ka Likumprojektā paredzētās normas, kas attiecas uz valsts budžeta finansējumu, tiks nodrošinātas Satiksmes ministrijas budžeta līdzekļu ietvaros (budžeta programmas 31.00.00 “Sabiedriskais transports” attiecīgās apakšprogrammas), arī attiecībā uz nepieciešamību iekļaut Likumprojektā pārejas noteikumu, kas paredz, ka Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 12. panta ceturtā daļa ir piemērojama ar laika periodu no 2022. gada 8. septembra.