24-TA-2288
Grozījumi Būvniecības likumā
Izdarīt Būvniecības likumā (Latvijas Vēstnesis, 2013, 146. nr.; 2014, 21., 84., 140. nr.; 2015, 122., 251. nr.; 2016, 241. nr.; 2017, 128. nr.; 2019, 41., 248.A nr.; 2020, 244. nr.; 2021, 84.B, 160.A nr.; 2022, 95., 247. nr.; 2023, 91. nr.) šādus grozījumus:
1.
13.pantā:
izteikt trešās daļas 1. punktu šādā redakcijā:
"1) ģeotehniskā izpēte;";
"1) ģeotehniskā izpēte;";
izslēgt piektajā daļā skaitli "1.";
papildināt ar 5.1 daļu šādā redakcijā:
"(51) Patstāvīgās prakses tiesības būvniecības jomā reglamentētā profesijā šā panta trešās daļas 1. punktā minētajā specialitātē var iegūt persona, kas:
1) ieguvusi augstāko izglītību ģeoloģijas vai ģeotehnikas studiju programmā;
2) apguvusi patstāvīgai praksei nepieciešamās zināšanas un prasmes;
3) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņēmusi būvprakses sertifikātu.".
"(51) Patstāvīgās prakses tiesības būvniecības jomā reglamentētā profesijā šā panta trešās daļas 1. punktā minētajā specialitātē var iegūt persona, kas:
1) ieguvusi augstāko izglītību ģeoloģijas vai ģeotehnikas studiju programmā;
2) apguvusi patstāvīgai praksei nepieciešamās zināšanas un prasmes;
3) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņēmusi būvprakses sertifikātu.".
2.
14.pantā:
1.1 daļu papildināt ar teikumu šādā redakcijā:
“Tehnisko noteikumu derīga termiņš ir pieci gadi. Tehnisko noteikumu derīga termiņa ietvaros tehnisko noteikumu izdevēji nav tiesīgi mainīt iepriekš izvirzītās tehniskās prasības.”;
“Tehnisko noteikumu derīga termiņš ir pieci gadi. Tehnisko noteikumu derīga termiņa ietvaros tehnisko noteikumu izdevēji nav tiesīgi mainīt iepriekš izvirzītās tehniskās prasības.”;
papildināt septītajā daļā aiz vārdiem "informatīvs raksturs" ar vārdiem “un Būvvaldei vai institūcijai, kura pilda būvvaldes funkcijas, nav pienākums pārbaudīt šī informatīvā pasākuma izpildi. Būvtāfeles neesamība pati par sevi nav uzskatāma par pietiekamu pamatu būvvaldes lēmuma apstrīdēšanas termiņa pagarināšanai.";
izslēgt piekto daļu;
papildināt ar 9.1 daļu šādā redakcijā:
"(91) Paskaidrojuma raksta akceptu, atteikumu akceptēt paskaidrojuma rakstu, atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi vai atteikumu izdarīt atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi var apstrīdēt vai pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas.".
"(91) Paskaidrojuma raksta akceptu, atteikumu akceptēt paskaidrojuma rakstu, atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi vai atteikumu izdarīt atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi var apstrīdēt vai pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas.".
3.
Papildināt likumu ar 14.2 pantu šādā redakcijā:
“14.2 pants. Būvniecības ieceres publiska apspriešana
(1) Būvniecības ieceres publiskas apspriešanas mērķis ir noskaidrot sabiedrības viedokli par plānoto būvniecības ieceri, lai nodrošinātu attiecīgās ieceres tehnisko risinājumu labāku iekļaušanos esošajā ainavā un pilsētvidē.
(2) Būvniecības ieceres publiskās apspriešanas ietvaros nav pārvērtējami tie jautājumi, par kuriem sabiedrībai bija iespēja izteikties ietekmes uz vidi novērtējuma, stratēģiskā novērtējuma, pašvaldības teritorijas plānojuma, lokālplānojuma vai detālplānojuma izstrādes procesā.
(3) Pašvaldība saistošajos noteikumos var paredzēt gadījumus, kad rīkojama būvniecības ieceres publiska apspriešana.
(4) Publisku apspriešanu nerīko, ja:
1) teritorijai, kurā paredzēta būve, ir spēkā esošs lokālplānojums vai detālplānojums;
2) būvdarbu veikšanai ir nepieciešams paskaidrojuma raksts;
3) būvniecības ierosinātājs ir Aizsardzības ministrija, tās padotības iestāde vai Nacionālie bruņotie spēki.
(5) Publiskas apspriešanas rezultātus var izmantot, lai ietvertu būvatļaujā papildu nosacījumus, kas attiecas uz iepriekš būves iekļaušanos esošajā ainavā un pilsētvidē.
(6) Ja būvatļauja izdota, pārkāpjot šī panta noteikumus, augstāka iestāde vai tiesa, izlemjot jautājumu par apstrīdētās vai pārsūdzētās būvatļaujas tiesiskumu, izvērtē, vai pārkāpums ir tik būtisks, ka būvatļauja atceļama, un it īpaši pārbauda to, vai nav pārkāptas sabiedrības līdzdalības tiesības lēmumu pieņemšanā.”.
“14.2 pants. Būvniecības ieceres publiska apspriešana
(1) Būvniecības ieceres publiskas apspriešanas mērķis ir noskaidrot sabiedrības viedokli par plānoto būvniecības ieceri, lai nodrošinātu attiecīgās ieceres tehnisko risinājumu labāku iekļaušanos esošajā ainavā un pilsētvidē.
(2) Būvniecības ieceres publiskās apspriešanas ietvaros nav pārvērtējami tie jautājumi, par kuriem sabiedrībai bija iespēja izteikties ietekmes uz vidi novērtējuma, stratēģiskā novērtējuma, pašvaldības teritorijas plānojuma, lokālplānojuma vai detālplānojuma izstrādes procesā.
(3) Pašvaldība saistošajos noteikumos var paredzēt gadījumus, kad rīkojama būvniecības ieceres publiska apspriešana.
(4) Publisku apspriešanu nerīko, ja:
1) teritorijai, kurā paredzēta būve, ir spēkā esošs lokālplānojums vai detālplānojums;
2) būvdarbu veikšanai ir nepieciešams paskaidrojuma raksts;
3) būvniecības ierosinātājs ir Aizsardzības ministrija, tās padotības iestāde vai Nacionālie bruņotie spēki.
(5) Publiskas apspriešanas rezultātus var izmantot, lai ietvertu būvatļaujā papildu nosacījumus, kas attiecas uz iepriekš būves iekļaušanos esošajā ainavā un pilsētvidē.
(6) Ja būvatļauja izdota, pārkāpjot šī panta noteikumus, augstāka iestāde vai tiesa, izlemjot jautājumu par apstrīdētās vai pārsūdzētās būvatļaujas tiesiskumu, izvērtē, vai pārkāpums ir tik būtisks, ka būvatļauja atceļama, un it īpaši pārbauda to, vai nav pārkāptas sabiedrības līdzdalības tiesības lēmumu pieņemšanā.”.
4.
16.pantā:
papildināt ar 1.1 daļu šādā redakcijā:
“(11) Projektēšanas nosacījumu izpildes laikā attiecībā uz būvniecības ieceri piemēro pašvaldības teritorijas plānojumā, lokālplānojumā (ja tāds ir izstrādāts) vai detālplānojumā (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem) noteiktās prasības, kas bija spēkā būvatļaujas izdošanas brīdī, izņemot gadījumā, ja spēkā esošais regulējums ir labvēlīgāks būvniecības ierosinātājam un tas vēlas piemērot spēkā esošo regulējumu.”;
“(11) Projektēšanas nosacījumu izpildes laikā attiecībā uz būvniecības ieceri piemēro pašvaldības teritorijas plānojumā, lokālplānojumā (ja tāds ir izstrādāts) vai detālplānojumā (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem) noteiktās prasības, kas bija spēkā būvatļaujas izdošanas brīdī, izņemot gadījumā, ja spēkā esošais regulējums ir labvēlīgāks būvniecības ierosinātājam un tas vēlas piemērot spēkā esošo regulējumu.”;
papildināt ar 2.6 daļu šādā redakcijā:
“(26) Būvniecības ieceres izmaiņu gadījumā attiecībā uz izmaiņām piemēro pašvaldības teritorijas plānojumā, lokālplānojumā (ja tāds ir izstrādāts) vai detālplānojumā (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem) noteiktās prasības, kas bija spēkā būvatļaujas izdošanas vai paskaidrojuma raksta akcepta brīdī, izņemot gadījumā, ja spēkā esošais regulējums ir labvēlīgāks būvniecības ierosinātājam un tas vēlas piemērot spēkā esošo regulējumu.”.
“(26) Būvniecības ieceres izmaiņu gadījumā attiecībā uz izmaiņām piemēro pašvaldības teritorijas plānojumā, lokālplānojumā (ja tāds ir izstrādāts) vai detālplānojumā (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem) noteiktās prasības, kas bija spēkā būvatļaujas izdošanas vai paskaidrojuma raksta akcepta brīdī, izņemot gadījumā, ja spēkā esošais regulējums ir labvēlīgāks būvniecības ierosinātājam un tas vēlas piemērot spēkā esošo regulējumu.”.
5.
Papildināt 18. panta otrās daļas otro teikumu aiz vārdiem "normatīvajiem aktiem" ar vārdiem "vai kas neatbilst pašvaldības teritorijas apbūves noteikumiem.".
6.
Papildināt 19. pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:
“(4) Patvaļīgas būvniecības radīto seko novēršana ir uzskatāma par nepieciešamo vajadzību Civillikuma 1068. panta trešās daļas izpratnē.”.
“(4) Patvaļīgas būvniecības radīto seko novēršana ir uzskatāma par nepieciešamo vajadzību Civillikuma 1068. panta trešās daļas izpratnē.”.
7.
Papildināt likumu ar 19.4 pantu šādā redakcijā:
“19.4 pants. Atbildība par pazemes ārējiem inženiertīkliem
Būvniecības procesa dalībnieki nenes atbildību pret pazemes ārējo inženiertīklu īpašnieku vai valdītāju, ja būvdarbu laikā pazemes ārējām inženiertīklam ir nodarīti jebkādi bojājumi sakarā ar to, ka:
1) tas neatrodas vietā vai dziļumā, kurā tas bija norādīts paša pazemes ārējo inženiertīklu īpašnieku vai valdītāju saskaņotajā augstas detalizācijas topogrāfisku informācijā par attiecīgā inženiertīkla atrašanos vietu;
2) atbilstoši Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas datiem attiecīgajam inženiertīklam bija jābūt citā vietā;
2) tā atrašanā vieta nebija zināma.”.
“19.4 pants. Atbildība par pazemes ārējiem inženiertīkliem
Būvniecības procesa dalībnieki nenes atbildību pret pazemes ārējo inženiertīklu īpašnieku vai valdītāju, ja būvdarbu laikā pazemes ārējām inženiertīklam ir nodarīti jebkādi bojājumi sakarā ar to, ka:
1) tas neatrodas vietā vai dziļumā, kurā tas bija norādīts paša pazemes ārējo inženiertīklu īpašnieku vai valdītāju saskaņotajā augstas detalizācijas topogrāfisku informācijā par attiecīgā inženiertīkla atrašanos vietu;
2) atbilstoši Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas datiem attiecīgajam inženiertīklam bija jābūt citā vietā;
2) tā atrašanā vieta nebija zināma.”.
8.
Papildināt 21.pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:
“(11) Kopīpašumā esošās būves nodošanu ekspluatācijā var ierosināt, ja saņemta kopīpašnieku vairākuma piekrišana. Kopīpašnieku vairākumu nosaka atbilstoši kopīpašuma daļu apmēram.”.
“(11) Kopīpašumā esošās būves nodošanu ekspluatācijā var ierosināt, ja saņemta kopīpašnieku vairākuma piekrišana. Kopīpašnieku vairākumu nosaka atbilstoši kopīpašuma daļu apmēram.”.
9.
Papildināt likumu ar 21.1 pantu šādā redakcijā:
“21.1 pants. Kopīgas infrastruktūras objekti
(1) Kopīgas infrastruktūras objekti ir daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas būvprojektā atsevišķā kopīgas infrastruktūras objektu plānā norādītas būves vai zemes vienības daļas, kuras ir koplietojamas ar citu nākotnes daudzdzīvokļu ēku lietotājiem.
(2) Tiesības lietot kopīgas infrastruktūras objektus tiek nodibinātas ar attiecīgā objekta nodošanu ekspluatācijā un atbilstošo datu reģistrāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.
(3) Tiesības lietot kopīgas infrastruktūras objektu izbeidzas, ja par to ir vienojušies šo objektu lietojošo dzīvokļu īpašnieku kopības. Pamatojoties uz šo vienošanos, jebkura no šīs vienošanās pusēm var prasīt Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datu aktualizāciju, noņemot pazīmi no būvēm vai zemes vienības daļām par to koplietošanu.”.
“21.1 pants. Kopīgas infrastruktūras objekti
(1) Kopīgas infrastruktūras objekti ir daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas būvprojektā atsevišķā kopīgas infrastruktūras objektu plānā norādītas būves vai zemes vienības daļas, kuras ir koplietojamas ar citu nākotnes daudzdzīvokļu ēku lietotājiem.
(2) Tiesības lietot kopīgas infrastruktūras objektus tiek nodibinātas ar attiecīgā objekta nodošanu ekspluatācijā un atbilstošo datu reģistrāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.
(3) Tiesības lietot kopīgas infrastruktūras objektu izbeidzas, ja par to ir vienojušies šo objektu lietojošo dzīvokļu īpašnieku kopības. Pamatojoties uz šo vienošanos, jebkura no šīs vienošanās pusēm var prasīt Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datu aktualizāciju, noņemot pazīmi no būvēm vai zemes vienības daļām par to koplietošanu.”.
Likums stājas spēkā 2025. gada 1. novembrī.
Ministrs V. Uzvārds