22-TA-1708
Grozījumi likumā "Par radiācijas drošību un kodoldrošību"
Izdarīt likumā "Par radiācijas drošību un kodoldrošību" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 22. nr.; 2002, 21. nr.; 2005, 5. nr.; 2008, 22. nr.; 2009, 15. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 206. nr.; 2011, 173. nr.; 2013, 193. nr.; 2014, 113. nr.; 2020, 115.A, 247. nr.) šādus grozījumus:
1.
Izteikt 1. panta 9.2 punktu šādā redakcijā:
"92) radioaktīvo atkritumu pārvaldība – visas darbības, kas saistītas ar darbībām ar radioaktīvajiem atkritumiem – ar radioaktīvo atkritumu pirmapstrādi, apstrādi, kondicionēšanu, glabāšanu vai apglabāšanu, izņemot transportēšanu ārpus operatora kontrolētās zonas;".
2.
3. pantā:
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Darbības ar jonizējošā starojuma avotiem ir pieļaujamas, ja tiek ievēroti šādi pamatprincipi:
1) atbildība par drošību – primāri atbildību par drošību uzņemas fiziskā vai juridiskā persona, kas ir atbildīga par darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem. Darbības ar jonizējošā starojuma avotiem veic pēc darbību paziņošanas, reģistrācijas apliecības vai licences saņemšanas, izņemot normatīvajos aktos radiācijas drošības jomā paredzētos gadījumus;
2) valsts atbildība – valsts izveido un uztur efektīvu tiesisko sistēmu radiācijas drošības un kodoldrošības jomā;
3) drošības vadība un pārvaldība – attiecīgās institūcijas un organizācijas, kas veic vai uzrauga darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, kas rada radiācijas risku, šo darbību veikšanai izveido un uztur efektīvu drošības vadības un pārvaldības sistēmu;
4) darbību ar jonizējošā starojuma avotiem pamatošana – sasniegtais pozitīvais rezultāts pārsniedz negatīvo ietekmi vai zaudējumus, ko rada darbības ar jonizējošā starojuma avotiem;
5) aizsardzības pret jonizējošo starojumu optimizēšana – aizsardzība pret jonizējošo starojumu ir optimāla, nodrošinot augstāko drošības līmeni, ko var pamatoti sasniegt visā darbību ar jonizējošā starojuma avotiem veikšanas laikā;
6) risku, kuriem pakļauts cilvēks, ierobežošana – radiācijas riska kontroles pasākumi nodrošina, lai cilvēks nebūtu pakļauts tādam iespējama kaitējuma riskam, kas neatbilst normatīvajiem aktiem par aizsardzību pret jonizējošo starojumu. Lai sasniegtu vēlamo drošības līmeni, optimizē aizsardzību pret jonizējošo starojumu un nodrošina, ka cilvēki un vide saņem tikai tādu jonizējošā starojuma dozu, kas nepārsniedz noteiktos dozu limitus;
7) esošo un nākamo paaudžu aizsardzība – cilvēki un vide ir pasargāti no radiācijas riskiem šodien un nākotnē. Valsts un operatori īsteno savas darbības, ņemot vērā radiācijas iespējamās sekas īstermiņā un ilgtermiņā;
8) avāriju novēršana – tiek veikti visi nepieciešamie pasākumi, lai novērstu kodolavārijas vai radiācijas avārijas un mazinātu to sekas;
9) gatavība avārijām un rīcība avāriju gadījumā – tiek paredzēti pasākumi gatavībai kodolavārijām vai radiācijas avārijām un reaģēšanai uz tām;
10) aizsardzības pasākumi radiācijas risku samazināšanai – aizsardzības pasākumi ir pamatoti un optimizēti, lai samazinātu esošos vai neregulētos radiācijas riskus.";
1) atbildība par drošību – primāri atbildību par drošību uzņemas fiziskā vai juridiskā persona, kas ir atbildīga par darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem. Darbības ar jonizējošā starojuma avotiem veic pēc darbību paziņošanas, reģistrācijas apliecības vai licences saņemšanas, izņemot normatīvajos aktos radiācijas drošības jomā paredzētos gadījumus;
2) valsts atbildība – valsts izveido un uztur efektīvu tiesisko sistēmu radiācijas drošības un kodoldrošības jomā;
3) drošības vadība un pārvaldība – attiecīgās institūcijas un organizācijas, kas veic vai uzrauga darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, kas rada radiācijas risku, šo darbību veikšanai izveido un uztur efektīvu drošības vadības un pārvaldības sistēmu;
4) darbību ar jonizējošā starojuma avotiem pamatošana – sasniegtais pozitīvais rezultāts pārsniedz negatīvo ietekmi vai zaudējumus, ko rada darbības ar jonizējošā starojuma avotiem;
5) aizsardzības pret jonizējošo starojumu optimizēšana – aizsardzība pret jonizējošo starojumu ir optimāla, nodrošinot augstāko drošības līmeni, ko var pamatoti sasniegt visā darbību ar jonizējošā starojuma avotiem veikšanas laikā;
6) risku, kuriem pakļauts cilvēks, ierobežošana – radiācijas riska kontroles pasākumi nodrošina, lai cilvēks nebūtu pakļauts tādam iespējama kaitējuma riskam, kas neatbilst normatīvajiem aktiem par aizsardzību pret jonizējošo starojumu. Lai sasniegtu vēlamo drošības līmeni, optimizē aizsardzību pret jonizējošo starojumu un nodrošina, ka cilvēki un vide saņem tikai tādu jonizējošā starojuma dozu, kas nepārsniedz noteiktos dozu limitus;
7) esošo un nākamo paaudžu aizsardzība – cilvēki un vide ir pasargāti no radiācijas riskiem šodien un nākotnē. Valsts un operatori īsteno savas darbības, ņemot vērā radiācijas iespējamās sekas īstermiņā un ilgtermiņā;
8) avāriju novēršana – tiek veikti visi nepieciešamie pasākumi, lai novērstu kodolavārijas vai radiācijas avārijas un mazinātu to sekas;
9) gatavība avārijām un rīcība avāriju gadījumā – tiek paredzēti pasākumi gatavībai kodolavārijām vai radiācijas avārijām un reaģēšanai uz tām;
10) aizsardzības pasākumi radiācijas risku samazināšanai – aizsardzības pasākumi ir pamatoti un optimizēti, lai samazinātu esošos vai neregulētos radiācijas riskus.";
aizstāt trešajā daļā vārdus "Ministru kabineta noteikumiem" ar vārdiem "normatīvajiem aktiem".
3.
Papildināt VII nodaļu ar 28.1 pantu šādā redakcijā:
"28.1 pants. Pētniecības un attīstības darbības
Lai īstenotu radiācijas drošības pasākumus, kuri iekļauti atbilstoši Vides aizsardzības likuma 4. panta otrajai daļai izstrādātajās Vides politikas pamatnostādnēs, augstākās izglītības iestādes veic pētniecības un attīstības darbības, ko koordinē par radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas pasākumu īstenošanu atbildīgās institūcijas."
Lai īstenotu radiācijas drošības pasākumus, kuri iekļauti atbilstoši Vides aizsardzības likuma 4. panta otrajai daļai izstrādātajās Vides politikas pamatnostādnēs, augstākās izglītības iestādes veic pētniecības un attīstības darbības, ko koordinē par radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas pasākumu īstenošanu atbildīgās institūcijas."
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre I. Bērziņa