Likumprojekts (grozījumi)

PAZIŅOJUMS:
LVRTC informē, ka 27. aprīlī plkst. 00.00 (naktī no 26. uz 27. aprīli) uzsāks eParaksta sistēmu migrāciju uz jaunu tehnoloģisko platformu un tā ilgs aptuveni diennakti. Līdz ar pāreju uz jaunu tehnoloģisko platformu, eParaksta lietotājiem 27. aprīlī būs ierobežota eParaksta rīku darbība, bet pēc darbības atsākšanas visiem eParaksts mobile lietotājiem būs jāizveido jauna eParaksta parole. Tā kā darbu laikā nebūs pieejami eParaksta pakalpojumi, aicinām ieplānot veikt darbības sistēmās un dokumentu parakstīšanu savlaicīgi, jo 27. aprīlī organizācijas sistēmās e-Identitātes apliecināšana un parakstīšana nebūs iespējama. Vairāk informācijas eparaksts.lv portālā.
21-TA-593
Grozījumi Vides aizsardzības likumā
Izdarīt Vides aizsardzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs, 2006, 24. nr.; 2007, 15. nr.; 2008, 7., 24. nr.; 2009, 14. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 194. nr.; 2010, 205. nr.; 2012, 96. nr.; 2013, 84. nr.; 2018, 225. nr.; 2020, 119.C nr.) šādus grozījumus:
1.
Aizstāt visā likumā vārdus „sanācijas pasākumi” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem „vides atjaunošanas pasākumi” (attiecīgā locījumā).
2.
1. pantā:
papildināt ar "93", "121", "122", "123", "141" ,"211", "241", "242","243" un "244" punktu šādā redakcijā:
93) militāri piesārņota vieta — teritorija, kurā atrodas sprādzienbīstami priekšmeti, munīcija vai munīcijas atliekvielas;
121) piesārņota vieta – cilvēka darbības rezultātā piesārņota augsne, zemes dzīles un ūdens; 
122) potenciāli piesārņota vieta – teritorija, kura pēc pieejamās informācijas var būt piesārņota vieta;
123) piesārņoto vietu pārvaldības sistēma – valsts informācijas sistēma, kas ietver piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu pārvaldībai un kontrolei nepieciešamo informāciju un dokumentus un nodrošina informācijas apriti;
141) sanācija – piesārņotas vietas attīrīšana vismaz līdz tādai pakāpei, ka turpmāk cilvēku veselība vai vide netiek apdraudēta un attiecīgo teritoriju iespējams izmantot noteiktai saimnieciskai darbībai;
211) vides kvalitātes normatīvs – maksimāli pieļaujamais augsnes un grunts, ūdens (virszemes un pazemes), gaisa, vides trokšņa un smaku piesārņojuma līmenis, kas noteikts, lai nodrošinātu tādu vides kvalitāti, kas nekaitē videi un cilvēku veselībai;"
241) vides troksnis - nevēlams vai kaitīgs cilvēka darbības rezultātā radīts āra troksnis, ieskaitot troksni, ko izraisa transportlīdzekļi, ceļu satiksme, dzelzceļa satiksme, gaisa satiksme un troksnis, kas rodas rodas rūpnieciskās darbības zonās, kā arī piesārņojošo darbību (iekārtu) rezultātā;
242) vides trokšņa indikators -  fizikāls lielums, ar kuru raksturo troksni, kas var radīt kaitīgas sekas;
243) vides trokšņa pārvaldības rīcības plāns – pasākumu plāns, kuru izstrādā, balstoties uz vides trokšņa stratēģiskās kartes rezultātiem, lai pārvaldītu vides trokšņa problēmas un tā ietekmi, ar mērķi novērst vai, ja tas nepieciešams, samazināt vides troksni, vai saglabāt esošo stāvokli teritorijās, kurās vides trokšņa rādītāji atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem vides trokšņa robežlielumiem;
244)  vides trokšņa stratēģiskā karte — karte, kas izstrādāta noteiktai teritorijai, lai novērtētu dažādu vides trokšņa avotu radītā trokšņa kopējo iedarbību vai noteiktu vispārīgu vides trokšņa prognozi.
3.
Papildināt likumu ar 4.1 pantu šādā redakcijā: 
"4.1 pants. Vides kvalitātes normatīvu noteikšana
(1) Vides kvalitātes normatīvus iedala:
1) gaisa kvalitātes robežlielumos un mērķlielumos;
2)  smaku robežlielumos;
3) ūdens (virszemes un pazemes) kvalitātes robežlielumos un mērķlielumos;
4) augsnes  kvalitātes robežlielumos un mērķlielumos;
5) vides trokšņa robežlielumos un mērķlielumos.
(2) Vides kvalitātes normatīvus ūdens (virszemes un pazemes) un gaisa aizsardzībai, smaku un vides trokšņu ierobežošanai nosaka šo jomu normatīvajos aktos.
(3) Ministru kabinets nosaka:
1) augsnes kvalitātes normatīvus;
2) augsnes  paraugu ņemšanas un testēšanas metodes.
4.
Papildināt likumu ar 4.2 pantu šādā redakcijā: 
"4.2 pants. Vides piesārņojums
(1) Jebkurai personai ir jārīkojas atbildīgi pret vidi, nepiesārņojot to ar līdz noteiktai pakāpei neattīrītiem notekūdeņiem vai bīstamām vielām, kā arī jāizvairās veikt tādas darbības, kas var radīt būtisku negatīvu ietekmi uz vidi vai cilvēku veselību.
(2) Operators veic pasākumus, lai novērstu vai, ja tas nav iespējams, samazinātu piesārņojuma rašanos vai tā emisiju, tai skaitā novērstu avāriju risku, kā arī novērstu vai, ja tas nav iespējams, samazinātu piesārņojuma sekas. Valsts vides dienests ir tiesīgs uzdot operatoram veikt nepieciešamos pasākumus, lai ierobežotu negatīvu ietekmi uz vidi, piesārņojuma un avārijas rašanās iespējamību un novērstu piesārņojuma sekas.
(3) Operators nekavējoties informē Valsts vides dienestu, ja ir radies videi bīstams piesārņojums vai pastāv šāda piesārņojuma rašanās draudi."
5.
Izteikt 16. panta pirmās daļas 6. punktu šādā redakcijā:
"6) atļaujas, kuras izsniegtas saskaņā  ar vides aizsardzības jomas normatīvajiem aktiem.
6.
17. pantā:
izslēgt trešo daļu;
izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:
"(4) Vides politikas pamatnostādnēs iekļauj Vides monitoringa programmu, kas nosaka vides monitoringa tīklu, tā parametrus un regularitāti, kā arī izmantojamās metodes."
7.
Izteikt 21. panta pirmās daļas 2. un 7. punktu šādā redakcijā:
2) ņemt paraugus, veikt kontrolmērījumus un fiksēt vides normatīvo aktu pārkāpumus, izmantojot dažādus tehniskos līdzekļus, ievērojot  aviācijas jomas normatīvajos aktos  noteiktos ierobežojumus šādu līdzekļu lietošanai;
7) izdot administratīvos aktus, kas nepieciešami vides normatīvo aktu prasību izpildei un tajos noteikto vides kvalitātes normatīvu sasniegšanai, kā arī racionālai dabas resursu izmantošanai;
8.
Aizstāt visā VI nodaļā vārdus “Valsts vides dienests” attiecīgā locījumā ar vārdiem “kompetentā iestāde” attiecīgā locījumā.
9.
Papildināt 24. pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:
“(4) Kompetentā iestāde attiecībā uz kaitējumu videi ir:
1) Valsts vides dienests, ja kaitējums nodarīts ūdeņiem, augsnei un zemes dzīlēm;
2) Dabas aizsardzības pārvalde, ja kaitējums nodarīts īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, mikroliegumiem, kā arī īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem.”
10.
Izteikt 25. panta ceturtās daļas 1. punktu šādā redakcijā:
"1)  Darbības, kuru veikšanai nepieciešama piesārņojošas darbības atļauja vai reģistrācija;"
 
11.
Izslēgt 30. panta trešajā daļā vārdus "vai cita kompetenta iestāde".
12.
Papildināt likumu ar VI2, VI3 un VI4 nodaļu šādā redakcijā:

"VI2 nodaļa. Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu pārvaldība 
35.3 pants. Piesārņoto vietu pārvaldības sistēma

(1) Piesārņoto vietu pārvaldības sistēmas pārzinis ir Valsts vides dienests, kurš šajā sistēmā reģistrē piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas;
 2) Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrs ir publiski pieejams bez maksas piesārņoto vietu pārvaldības sistēmas tīmekļvietnē;
 
(3) Visa informācijas aprite un turpmākas procesuālās darbības par piesārņotām un potenciāli piesārņotām vietām notiek elektroniski, izmantojot piesārņoto vietu pārvaldības sistēmu. Ja piesārņoto vietu pārvaldības sistēmā tiek radīti dokumenti bez kvalificēta elektroniskā paraksta Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija regulas Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ direktīvu 1999/93/EK (turpmāk — regula Nr. 910/2014) 3. panta 12. punkta izpratnē un kvalificēta laika zīmoga regulas Nr. 910/2014 3. panta 34. punkta izpratnē, tad piesārņoto vietu pārvaldības sistēma pārzinis tos apliecina ar kvalificētu elektronisko zīmogu regulas Nr. 910/2014 3. panta 27. punkta izpratnē un tiem ir juridisks spēks bez paraksta;
(4) Piesārņoto vietu pārvaldības sistēmā uzkrāj un saņem no valsts informācijas sistēmām piesārņoto vietu pārvaldības nodrošināšanai nepieciešamos personu identificējošos datus, datus par personas pārstāvniecības tiesībām Uzņēmumu reģistrā, kā arī datus par personai piederošo nekustamo īpašumu vai nekustamā īpašuma domājamām daļām;
(5) Ministru kabinets nosaka piesārņoto vietu pārvaldības sistēmas  saturu, tajā iekļautās informācijas aprites un piekļuves nodrošināšanas kārtību.
35.4 pants. Informācijas sniegšana par piesārņotām vai potenciāli piesārņotām vietām
(1) Jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, ja tās rīcībā ir informācija par piesārņotām vai potenciāli piesārņotām vietām, kas nav reģistrētas piesārņoto vietu pārvaldības sistēmā, tā jāsniedz Valsts vides dienestam;
(2) Zemes īpašnieku un lietotāju pienākums ir informēt iespējamos tiesību un saistību pārņēmējus par piesārņotām vai potenciāli piesārņotām vietām attiecīgajā īpašumā vai lietojumā esošajā teritorijā un tās apkārtnē. 
VI3 nodaļa. Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu izpēte un piesārņoto vietu sanācija  
35.5 pants. Par izpēti un sanāciju atbildīgās institūcijas
(1) Valsts vides dienests pārrauga un kontrolē piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu izpēti un piesārņoto vietu sanāciju.
(2) Aizsardzības ministrija vai tās pilnvarota institūcija  pārrauga un kontrolē tās valdījumā esošo piesārņoto vai potenciāli piesārņoto vietu, kā arī militāri piesārņoto vietu izpēti un sanāciju.
35.6 pants. Izpētes un sanācijas mērķi
(1) Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu izpētes mērķis ir noteikt, vai pārsniegti augsnes,virszemes vai pazemes ūdeņu kvalitātes normatīvi un vai piesārņojums apdraud vai var apdraudēt cilvēku veselību vai vidi.  
(2) Piesārņoto vietu sanāciju veic ar mērķi novērst:  
1) piesārņojuma tālāku izplatīšanos vidē;
2) apdraudējumu cilvēku veselībai vai videi;
3) augsnes, virszemes un pazemes ūdeņu kvalitātes normatīvu robežlielumu pārsniegumu;
4) atjaunotu vai uzlabotu vides kvalitāti.
(3) Nosakot izpētes un sanācijas metodes, ir jāņem vērā piesārņojuma izplatīšanās risks, turklāt izraudzītajai metodei jābūt ekonomiski pamatotai, tehnoloģiski atbilstošai, efektīvai, lai tās realizācija neizmaksātu dārgāk, nekā nepieciešams šajā pantā noteikto mērķu sasniegšanai. 
4) Potenciāli piesārņoto vietu izpēti, piesārņoto vietu izpēti, sanāciju un pēcsanācijas monitoringu  veic persona, kas saņēmusi  zemes dzīļu izmantošanas licenci saskaņā ar normatīvajiem aktiem zemes dzīļu izmantošanas jomā.
(5) Ministru kabinets reglamentē:
1) izpētes un sanācijas procesa vadību un pēcsanācijas monitoringa veikšanu;
2) teritoriju iedalījumu zonās pēc jutīguma pret piesārņojumu;
3) nosacījumus piesārņotas un potenciāli piesārņotas teritorijas izmantošanai atbilstoši vides riskiem un atļautajam izmantošanas veidam un  mērķim.
35.7 pants. Lēmums par izpētes un sanācijas nepieciešamību
(1)Ja operators vai zemes īpašnieks pēc savas iniciatīvas nav veicis izpēti vai sanāciju, un Valsts Vides dienesta, Aizsardzības ministrijas vai tās pilnvarotās institūcijas rīcībā ir informācija, ka piesārņotā vai potenciāli piesārņotā vieta rada vai var radīt draudus cilvēku veselībai vai videi, Valsts Vides dienests, Aizsardzības ministrija vai tās pilnvarota institūcija pieņem lēmumu par izpētes vai sanācijas nepieciešamību, kuru paziņo personai, kas sedz izdevumus.
(2) Valsts Vides dienests, Aizsardzības ministrija vai tās pilnvarota institūcija, pamatojoties uz izpētes rezultātiem, pieņem lēmumu par sanācijas nepieciešamību, kuru paziņo personai, kas sedz izdevumus. 
(3) Valsts Vides dienests, Aizsardzības ministrija vai tās pilnvarota institūcija saskaņā ar šī likuma 35.8 pantu nosaka personas, kuras sedz ar izpēti un sanāciju saistītos izdevumus.
35.8 pants. Personu atbildība un līdzatbildība par izpēti un sanāciju un ar to saistīto izdevumu segšanā 
(1)Izpēti un sanāciju  organizē un izdevumus, kas saistīti ar izpēti un sanāciju, prioritārā secībā sedz: 
1) operators, kas veicis piesārņojošu darbību, kuras dēļ radusies piesārņotā vai potenciāli piesārņotā vieta; 
2) operators, kas veic vai ir paredzējis veikt piesārņojošu darbību piesārņotā vai potenciāli piesārņotā vietā;  
3) attiecīgās zemes vai objekta īpašnieks, kuram bijusi izšķiroša ietekme uzņēmumā, kas veicis piesārņojošu darbību, kuras dēļ šim īpašniekam piederošajā zemes īpašumā radusies piesārņota vai potenciāli piesārņota vieta;
4) attiecīgās zemes vai objekta īpašnieks vai lietotājs, kas brīvprātīgi apņemas pilnīgi vai daļēji segt šos izdevumus.  
(2) Ja ar izpēti vai sanāciju saistītos izdevumus sedz vairākas šā panta pirmajā daļā minētās personas, tie sadalāmi, proporcionāli piesārņojuma apmēram, ko videi radījusi katra persona. Izdevumus sadala, ņemot vērā emisijas daudzumu un veidu, kā arī laiku, kad veikta piesārņojoša darbība. Ja izdevumus sadalīt nav iespējams, šā panta pirmajā daļā minētās personas atbild solidāri.  
35.9 pants. Ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju potenciāli piesārņoto un piesārņoto vietu izpēte, kā arī militāri piesārņoto vietu sanācija  
(1) Lai aizsargātu vidi, cilvēku dzīvību un veselību, kā arī fizisko un juridisko personu īpašumu no militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un nesprāgušas munīcijas, Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā veicama ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju potenciāli piesārņoto un piesārņoto vietu izpēte, kā arī šo piesārņoto vietu sanācija.
(2) Ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju potenciāli piesārņoto un piesārņoto vietu izpēti un nesprāgušas munīcijas meklēšanu, identificēšanu, izcelšanu, savākšanu un uzglabāšanu veic licencēti komersanti un sertificēti speciālisti.  
(3) Aizsardzības ministrija sertificē speciālistus, kas veic ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju potenciāli piesārņoto un piesārņoto vietu izpēti un nesprāgušas munīcijas meklēšanu, identificēšanu, izcelšanu, savākšanu un uzglabāšanu.   
(4) Sertifikātu ir tiesīga saņemt fiziskā persona, kura atbilst šā panta devītās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10. un 11.punkta prasībām un ir nokārtojusi ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju potenciāli piesārņotas un piesārņotas teritorijas izpētes un nesprāgušas munīcijas meklēšanas, identificēšanas, izcelšanas, savākšanas un uzglabāšanas speciālista kvalifikācijas eksāmenu. Sertifikātu izsniedz uz pieciem gadiem.
(5) Aizsardzības ministrija aptur sertifikāta darbību, ja:
1) persona sertifikāta saņemšanai ir sniegusi nepatiesas ziņas;
2) persona neatbilst vismaz vienai no šā panta devītās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10. vai 11.punkta prasībām;
3) personas saimnieciskā darbība ir apturēta;
4) to nosaka cits likums vai tiesas nolēmums.
(6) Sertifikāta darbību anulē, ja fiziskā persona četru mēnešu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par sertifikāta darbības apturēšanu, nav novērsusi šā panta piektās daļas 1. un 2.punktā minētos pārkāpumus, spēku saglabā šā panta piektās daļas 3. un 4.punktā minētie ierobežojumi vai pārkāpums nav novēršams.
(7) Ministru kabinets nosaka kārtību kādā izsniedzami, anulējami sertifikāti vai apturama to darbība fiziskajām personām, kas veic ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju potenciāli piesārņoto un piesārņoto vietu izpēti, ar nesprāgušas munīcijas meklēšanu, identificēšanu, izcelšanu, savākšanu un uzglabāšanu saistītas darbības. 
(8) Aizsardzības ministrija Latvijā reģistrētiem komersantiem izsniedz licenci ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju potenciāli piesārņotu un piesārņotu vietu izpētei un nesprāgušas munīcijas meklēšanai, identificēšanai, izcelšanai, savākšanai un uzglabāšanai. Par licences izsniegšanu maksājama valsts nodeva. Kārtību, kādā licence izsniedzama, anulējama vai apturama tās darbība, kā arī par licences izsniegšanu maksājamās valsts nodevas apmēru nosaka Ministru kabinets.
(9) Licenci ir tiesīgi saņemt individuālie komersanti vai komercsabiedrības, ja šā komersanta dalībnieki (fiziskās personas), izņemot akcionārus, kuru līdzdalība sabiedrības pamatkapitālā ir mazāka par 10 procentiem no sabiedrības pamatkapitāla, patiesie labuma guvēji, prokūristi, vadītāji, personas, kas ieņem amatus pārvaldes institūcijās, kā arī darbinieki (sertificētie speciālisti), kas tieši saistīti ar licencē minēto darbu veikšanu, atbilst šādām prasībām:
1) ir vismaz 21 gadu veci Latvijas pilsoņi vai Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņi, vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībnieku pilsoņi;
2) nav sodīti par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu – vismaz gadu pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;
3) viņiem nav diagnosticēti psihiski traucējumi;
4) viņiem nav diagnosticēta alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarība;
5) nav administratīvi sodīti par alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē izdarītiem pārkāpumiem, kā arī nav administratīvi sodīti par ieroču un munīcijas iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas noteikumu pārkāpumiem — kamēr nav pagājis gads pēc administratīvā soda izpildes;
6) valsts drošības iestāžu rīcībā nav ziņu, ka viņu darbība vērsta pret valsts drošību, saistīta ar organizēto noziedzību vai kriminālsodāmām darbībām, kā arī nav ziņu, kas apliecinātu viņu piederību pie aizliegtiem militarizētiem vai bruņotiem grupējumiem, sabiedriskām organizācijām (partijām) vai to apvienībām vai reliģiskām organizācijām, kuru darbība ir vērsta pret valsts drošību;
7) nav piemērots aizdomās turētā statuss;
8) nav saukti pie kriminālatbildības par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;
9) nav atbrīvoti no kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikuma 58.pantu, — agrāk par gadu pēc attiecīgā lēmuma stāšanās spēkā;
10) nav nosacīti atbrīvoti no kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikuma 58.1 pantu, — agrāk par pārbaudes laika izbeigšanos;
11) nav atbrīvoti no soda saskaņā ar Krimināllikuma 59.pantu, — agrāk par gadu pēc nolēmuma par atbrīvošanu no soda stāšanās spēkā;
12) nav sodīti, pat ja sodāmība dzēsta vai noņemta, par Krimināllikuma IX, IX1, X nodaļā, 116., 117., 118. pantā, 175. panta ceturtajā daļā (stipri iedarbīgo, indīgo vai radioaktīvo vielu, sprāgstvielu, šaujamieroču vai munīcijas zādzība), 176. panta trešajā daļā (stipri iedarbīgo, indīgo vai radioaktīvo vielu, sprāgstvielu, šaujamieroču vai munīcijas laupīšana), 176. panta ceturtajā daļā (laupīšana, ja tā izdarīta, lietojot šaujamieročus vai sprāgstošas vielas), 177. panta trešajā daļā (krāpšana, ja tā izdarīta, iegūstot stipri iedarbīgās, indīgās vai radioaktīvās vielas, sprāgstvielas, šaujamieročus vai munīciju), 179. panta trešajā daļā (stipri iedarbīgo, indīgo vai radioaktīvo vielu, sprāgstvielu, šaujamieroču vai munīcijas piesavināšanās), 233., 234., 236. un 237. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem;
13) nav apturēta sertifikāta darbība.
(10) Licenci izsniedz pēc valsts nodevas samaksāšanas uz nenoteiktu laiku. Ne retāk kā reizi trijos gados to pārreģistrē Aizsardzības ministrijā.
(11) Aizsardzības ministrija aptur licences darbību, ja:
1) komersants licences saņemšanai ir sniedzis nepatiesas ziņas;
2) komersants savā darbībā pārkāpis licencē iekļautos nosacījumus vai šā likuma vai citu normatīvo aktu prasības, kas regulē licencē noteiktās darbības;
3) komersants neatbilst šā panta devītās daļas prasībām;
4) komersantam ar tiesas spriedumu ir pasludināts maksātnespējas process vai tā saimnieciskā darbība ir apturēta;
5) pamatojoties uz spēkā stājušos tiesas spriedumu vai citas kompetentas institūcijas lēmumu (atzinumu), ir konstatēts, ka komersants pārkāpis normatīvos aktus, kas regulē vides aizsardzību, konkurences, nodokļu vai darba tiesības pēdējo triju gadu laikā līdz attiecīgā Aizsardzības ministrijas lēmuma izskatīšanai;
6) to nosaka cits likums vai tiesas nolēmums.
7) komersants ar tiesas spriedumu atzīts par vainīgu līdzdalībā noziedzīgā organizācijā, krāpnieciskās darbībās finanšu jomā vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā;
8) komersanta dalībnieki (juridiskās personas) ir reģistrēti valstī, kas nav Latvijas Republika vai Eiropas Savienības dalībvalsts, vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts, vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts;
9) komersantam vai tā patiesā labuma guvēja kontrolē esošam komersantam ir anulēta speciālā atļauja (licence) komercdarbībai ar ieročiem, munīciju vai pirotehniskiem izstrādājumiem, sprāgstvielām un spridzināšanas ietaisēm saskaņā ar Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likumu, Ieroču aprites likumu vai Pirotehnisko izstrādājumu aprites likumu un nav pagājis gads pēc tās anulēšanas;
(12) Licenci anulē, ja komersants iesniedzis attiecīgu iesniegumu vai ja četru mēnešu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par licences apturēšanu, komersants nav novērsis šā panta vienpadsmitajā daļā minētos pārkāpumus, vai ja pārkāpums nav novēršams.
VI4 nodaļa. Vides trokšņa novērtēšana un pārvaldība
35.10 pants. Vides trokšņa stratēģiskās kartes
(1) Vides trokšņa novērtēšanai izstrādā vides trokšņa stratēģiskās kartes šādos gadījumos:
1) aglomerācijas teritorijai, kurā iedzīvotāju skaits pārsniedz 100 000 un iedzīvotāju blīvums pārsniedz 500 iedzīvotāju uz vienu kvadrātkilometru;
2) transporta infrastruktūras objektiem:
a)  lidostām, kurās satiksmes intensitāte ir vairāk nekā 50 000 gaisakuģu gadā;
b) autoceļiem, uz kuriem satiksmes intensitāte ir vairāk nekā trīs miljoni transportlīdzekļu gadā;
c) dzelzceļa līnijām, uz kurām satiksmes intensitāte ir vairāk nekā 30 000 vilcienu sastāvu gadā.
(2) Vides trokšņa stratēģisko karšu izstrādi aglomerācijas teritorijai nodrošina attiecīgā pašvaldība, bet ārpus aglomerācijas teritorijas esošiem transporta infrastruktūras objektiem - attiecīgā transporta infrastruktūras objekta pārvaldītājs. Aglomerācijas pašvaldība un attiecīgā transporta infrastruktūras objekta pārvaldītājs sadarbojas vides trokšņa stratēģiskās kartes izstrādē aglomerācijas teritorijai.
35.11 pants. Rīcības plāni vides trokšņa pārvaldībai
Rīcības plānu vides trokšņa pārvaldībai aglomerācijas teritorijā izstrādā un ievieš attiecīgā pašvaldība, bet rīcības plānu vides trokšņa pārvaldībai  transporta infrastruktūras objektam, kas atrodas aglomerācijas teritorijā un ārpus aglomerācijas teritorijas, — attiecīgā transporta infrastruktūras objekta pārvaldītājs. Aglomerācijas pašvaldība un attiecīgā transporta infrastruktūras objekta pārvaldītājs sadarbojas rīcības plāna vides trokšņa pārvaldībai izstrādē, kā arī tā ieviešanā aglomerācijas teritorijā.
35.12 pants. Vides trokšņa pārvaldība
(1) Ministru kabinets nosaka prasības un kārtību, kādā izstrādā vides trokšņa stratēģiskās kartes un vides trokšņa pārvaldības rīcības plānus;
(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā īstenojama sadarbība ar kaimiņvalstīm vides trokšņa novērtēšanā un samazināšanā (ja novērota pārrobežu ietekme);
(3) Ministru kabinets nosaka sabiedrībai un Eiropas Komisijai sniedzamo informāciju par vides troksni, tās sniegšanas kārtību un termiņus, kā arī kārtību, kādā sabiedrība tiek iesaistīta rīcības plāna vides trokšņa pārvaldībai  izstrādē;
(4) Ministru kabinets nosaka vides trokšņa indikatorus;
(5) Ministru kabinets nosaka prasības un kārtību satiksmes un rūpniecisko objektu radītā vides trokšņa novērtēšanai.
35.13 pants. Valsts institūciju kompetence vides trokšņa jomā
(1) Šā likuma 35.11 pantā minētās vides trokšņa stratēģiskās kartes un šā likuma 35.12 pantā minētos rīcības plānus vides trokšņa pārvaldībai apstiprina attiecīgās aglomerācijas pašvaldība vai attiecīgās transporta infrastruktūras valsts kapitāla daļu turētājs.
(2) Veselības inspekcija veic vides kvalitātes normatīvu kontroli vides trokšņa jomā.
13.
Papildināt likumu ar IX nodaļu šādā redakcijā:

"IX nodaļa. Administratīvie pārkāpumi vides trokšņa un vides piesārņošanas jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā
43. pants. Administratīvā atbildība vides trokšņa jomā
Par pieļaujamā vides trokšņa robežlieluma pārsniegšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai  līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no četrpadsmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām.
44. pants. Administratīvā atbildība vides piesārņošanas jomā
Par vides piesārņošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no septiņdesmit līdz piecsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.
45. pants. Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā
(1) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 44. pantā minēto pārkāpumu veic Valsts vides dienests.
(2) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 43. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Veselības inspekcija.
 
11. Pārejas noteikumos:
1.
izslēgt pārejas noteikumu 3. punktu;
2.
izslēgt pārejas noteikumu 4. punkta 2.,3. un 6. apakšpunktā vārdus "vai Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes direktors";
3.
papildināt pārejas noteikumus ar 16. punktu šādā redakcijā:
"16. Ministru kabinets līdz 2025. gada 31.maijam izdod šā likuma 4.1 panta trešajā daļā, 35.3 panta piektajā daļā, 35.panta pirmajā, septītajā un astotajā daļā, 35.12 pantā minētos noteikumus.  Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2025.gada 31.maijam, ir piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:
1)
Ministru kabineta 2001. gada 20. novembra noteikumus Nr. 483 "Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas un reģistrācijas kārtība";
2)
Ministru kabineta 2014.gada 7.janvāra noteikumi Nr.16 "Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība”;
3)
Ministru kabineta 2005.gada 25.oktobra noteikumi Nr.804 "Noteikumi par augsnes un grunts kvalitātes normatīviem";
4)
Ministru kabineta 2013.gada 30.aprīļa noteikumi Nr.243 "Kārtība, kādā veic speciālistu sertifikāciju un komersantu licencēšanu darbam ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un militāri piesārņotu teritoriju izpēti un sanāciju";
5)
Ministru kabineta 2008.gada 25.augusta noteikumi Nr.672 "Ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un nesprāgušu munīciju piesārņotu un potenciāli piesārņotu teritoriju izpētes un piesārņotu teritoriju sanācijas kārtība"";
4.
4. papildināt pārejas noteikumus ar 17. punktu šādā redakcijā:
"17. Ministru kabinets līdz 2025.gada 31.maijam izdod šā likuma 35.6 panta piektajā  daļā minētos noteikumus.".
5.
papildināt pārējas noteikumus ar 18.punktu šādā redakcijā:
"18. Ministru kabinets līdz 2025.gada 31.maijam veic grozījumus Ministru kabineta 2007.gada noteikumos Nr.281 "Noteikumi par preventīvajiem un sanācijas pasākumiem un kārtību, kādā novērtējams kaitējums videi un aprēķināmas preventīvo, neatliekamo un sanācijas pasākumu izmaksas"
12. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 8. punktu šādā redakcijā:
"8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra direktīva 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole)".
Likums stājas spēkā  vienlaikus ar Piesārņojošo darbību likumu.
Ministrs V. Uzvārds