Likumprojekts

22-TA-3732
Grozījumi Bāriņtiesu likumā 
Izdarīt Bāriņtiesu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2006, 15. nr.; 2007, 3. nr.; 2009, 2., 13., 14. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 193., 205. nr.; 2011, 112., 132. nr.; 2012, 200. nr.; 2013, 112., 188. nr.; 2014, 41., 98. nr.; 2015, 227. nr.; 2017, 128., 242. nr.; 2018, 220. nr.; 2019, 240. nr.; 2021, 118. nr.; 2024, 92., 246. nr.) šādus grozījumus:
1.
Izslēgt 5. panta 1.2 daļu.
2.
9. pantā:
izteikt ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:
"(4) Organizējot bāriņtiesas priekšsēdētāja pretendentu konkursu, attiecīgā pašvaldība var izprasīt no Bērnu aizsardzības centra informāciju par bāriņtiesas darbību attiecīgajā laikposmā, ja kāds no konkursa pretendentiem ir pildījis bāriņtiesas priekšsēdētāja amatu.
(5) Pieņemot darbā bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku, bāriņtiesas locekli, bāriņtiesas priekšsēdētāja palīgu, bāriņtiesas locekļa palīgu, darba devējs pieprasa ziņas no:
1) Sodu reģistra, lai pārliecinātos par to, ka nepastāv šā likuma 11. panta pirmās daļas 2., 3., 4., 5., 6. un 6.1 punktā minētie ierobežojumi;
2) pretendenta deklarētās dzīvesvietas pašvaldības bāriņtiesas, lai pārliecinātos par to, ka nepastāv šā likuma 11. panta pirmās daļas 1. punktā minētais ierobežojums;
3) Fizisko personu reģistra, lai pārliecinātos par to, ka nepastāv šā likuma 11. panta pirmās daļas 7. punktā minētais ierobežojums;
4) narkologa, ja darba devēja rīcībā ir informācija, kas var liecināt par pretendenta alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu iespējamu atkarību, lai pārliecinātos, ka nepastāv šā likuma 11. panta pirmās daļas 8. punktā minētais ierobežojums.";
papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:
"(6) Šā panta pirmajā daļā minētajam subjektam, kurš ir pieņēmis darbā attiecīgo bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku vai bāriņtiesas locekli, ir pienākums atkārtoti pieprasīt un pārbaudīt šā panta piektajā daļā minētās ziņas par bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku vai bāriņtiesas locekli ne retāk kā reizi gadā."
3.
10. pantā:
izslēgt pirmās daļas 1. punktā vārdus "vai nepilsonis";
izslēgt pirmās daļas 2. punktu;
izteikt pirmās daļas 3. punktu šādā redakcijā:
"3) kura ieguvusi vismaz akadēmisko maģistra grādu vai profesionālo maģistra grādu un 7. līmeņa profesionālo kvalifikāciju, vai citu Latvijas izglītības klasifikācijā noteiktajam Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūras 7. līmenim (otrā cikla augstākajai izglītībai) atbilstošu kvalifikāciju pedagoģijā, psiholoģijā, medicīnā, sociālajā darbā, sociālajā labklājībā, tiesību zinātnē, izglītības vadībā vai sabiedrības vadībā un kurai ir ne mazāk kā piecu gadu darba stāžs iegūtajai izglītībai atbilstošā profesionālajā jomā vai pildot ar bērnu vai aizgādnībā esošu personu tiesību aizsardzību saistītus amata pienākumus;";
izslēgt otrās daļas 1. punktā vārdus "vai nepilsonis";
izslēgt otrās daļas 2. punktu;
izteikt otrās daļas 3. punktu šādā redakcijā:
"3) kura ieguvusi vismaz akadēmisko bakalaura grādu vai profesionālo bakalaura grādu un 6. līmeņa profesionālo kvalifikāciju vai citu Latvijas izglītības klasifikācijā noteiktajam Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūras 6. līmenim (pirmā cikla augstākajai izglītībai) atbilstošu kvalifikāciju pedagoģijā, psiholoģijā, medicīnā, sociālajā vai policijas darbā, tiesību zinātnē, izglītības vadībā vai sabiedrības vadībā un kurai ir ne mazāk kā triju gadu darba stāžs iegūtajai izglītībai atbilstošā profesionālajā jomā vai pildot ar bērnu vai aizgādnībā esošu personu tiesību aizsardzību saistītus amata pienākumus;".
4.
Izslēgt 10.1 un 10.2 pantu.
5.
Papildināt likumu ar 10.3 pantu šādā redakcijā:
"10. 3 pants. Bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļa novērtēšana
(1)  Bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļa darba izpildes novērtēšanas mērķis ir novērtēt amatpersonas darbību un tās rezultātus un noteikt tā profesionālās attīstības un kompetenču pilnveides vajadzības.
(2) Bāriņtiesas locekļa darba izpildes novērtēšanu vienotā bāriņtiesu novērtēšanas sistēmā ne vēlāk kā nedēļu pirms pārbaudes laika beigām un turpmāk ne retāk kā reizi gadā veic bāriņtiesas priekšsēdētājs vai viņa pilnvarota persona.
(3) Bāriņtiesas priekšsēdētāja un bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka darba izpildes novērtēšanu ne retāk kā reizi divos gados veic pašvaldības izpilddirektors. 
(4) Novērtēšanas kārtību un novērtēšanas kritērijus, kā arī sasniedzamos rezultātus un to vērtēšanas sistēmu nosaka Ministru kabinets. 
(5) Šā panta otrajā un trešajā daļā minētais subjekts ir tiesīgs apstrādāt personas datus tādā apjomā, kas nepieciešami bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļa darba izpildes, kompetenču, mācību un attīstības vajadzību novērtēšanai un noteikšanai."
6.
11. pantā:
izteikt 2., 3., 4., 5. un 6. punktu šādā redakcijā:
"2) kura sodīta par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību vai dzimumneaizskaramību vai kura sodīta par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību, vardarbības piedraudējumu vai cilvēktirdzniecību, kā arī par noziedzīgiem nodarījumiem pret ģimeni, nepilngadīgajiem vai pret īpašumu;
3) kura atbrīvota no kriminālatbildības, soda vai soda izciešanas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu pret tikumību vai dzimumneaizskaramību vai kura atbrīvota no kriminālatbildības, soda vai soda izciešanas par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību, vardarbības piedraudējumu vai cilvēktirdzniecību, kā arī par noziedzīgiem nodarījumiem pret ģimeni, nepilngadīgajiem vai pret īpašumu;
4) kura saukta pie kriminālatbildības par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu pret tikumību vai dzimumneaizskaramību vai kura saukta pie kriminālatbildības par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību, vardarbības piedraudējumu vai cilvēktirdzniecību, kā arī par noziedzīgiem nodarījumiem pret ģimeni, nepilngadīgajiem vai pret īpašumu, bet kriminālprocess ir izbeigts sakarā ar noilgumu, izlīgumu, apžēlošanu vai amnestiju;
5) kura ir apsūdzētais vai aizdomās turamais kriminālprocesā par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu pret tikumību vai dzimumneaizskaramību vai kura ir apsūdzētais vai aizdomās turamais kriminālprocesā par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību, vardarbības piedraudējumu vai cilvēktirdzniecību, kā arī par noziedzīgiem nodarījumiem pret ģimeni, nepilngadīgajiem vai pret īpašumu, bet kriminālprocess ir izbeigts sakarā ar noilgumu, izlīgumu, apžēlošanu vai amnestiju;
6) kurai piemērots administratīvais sods par Bērnu tiesību aizsardzības likuma 81. pantā minēto administratīvo pārkāpumu, ja no dienas, kad stājies spēkā un kļuvis nepārsūdzams kompetentas institūcijas pieņemtais lēmums vai tiesas spriedums, nav pagājuši trīs gadi;";
papildināt pantu ar 6.1 punktu šādā redakcijā:
"61) kurai piemērots administratīvais sods par kādu no Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72. panta sestajā daļā minētajiem administratīvajiem pārkāpumiem, izņemot, ja šā likuma 9. panta  pirmajā daļā minētais subjekts, kas ir pieņēmis darbā attiecīgo bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku vai bāriņtiesas locekli, ir izvērtējis, vai tas nekaitē bērnu un aizgādnībā esošo personu tiesību un interešu aizsardzībai, un atļāvis šai personai veikt darbu bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka vai bāriņtiesas locekļa amatā. Šā likuma 9. panta pirmajā daļā minētais subjekts, kas ir pieņēmis darbā attiecīgo bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku vai bāriņtiesas locekli, veicot minēto izvērtēšanu, ir tiesīgs apstrādāt personas datus, kas attiecas uz izdarīto administratīvo pārkāpumu, kā arī uz kompetentās institūcijas pieņemto lēmumu vai tiesas spriedumu;";
izslēgt 9. punktu;
papildināt pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā:
"(2) Šā panta pirmās daļas 2., 3. un 4. punktā minētais aizliegums nav attiecināms, ja Bērnu aizsardzības centrs ir izvērtējis, vai tas nekaitē bērnu un aizgādnībā esošo personu būtisko interešu aizsardzībai, tai skaitā dzīvībai, veselībai, drošībai, tikumībai un dzimumneaizskaramībai, un ir atļāvis šai personai strādāt bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka vai bāriņtiesas locekļa amatā. Ja persona ir sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, Bērnu aizsardzības centrs personu var izvērtēt pēc tam, kad tai ir dzēsta vai noņemta sodāmība. Bērnu aizsardzības centrs, izvērtējot, vai atļauja šā panta pirmās daļas 2., 3. un 4. punktā minētajai personai strādāt bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka vai bāriņtiesas locekļa amatā nekaitēs bērnu un aizgādnībā esošo personu tiesību un interešu aizsardzībai, ir tiesīgs apstrādāt personas datus, kas attiecas uz noziedzīgiem nodarījumiem, sodāmību krimināllietās, kā arī uz tiesas nolēmumu vai tiesas lietas materiāliem.
(3) Ministru kabinets nosaka kritērijus un kārtību, kādā tiek izvērtēts, vai šā panta otrajā daļā minētā atļauja personai strādāt bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka vai bāriņtiesas locekļa amatā nekaitēs bērnu un aizgādnībā esošo personu tiesību un interešu aizsardzībai.";
uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.
7.
13. pantā:
aizstāt pirmajā daļā vārdus "attiecīgā pašvaldība" ar vārdiem un skaitli "šā likuma 9. panta pirmajā daļā minētais subjekts, kas pieņēmis darbā attiecīgo bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku vai bāriņtiesas locekli";
izteikt trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Šā likuma 9. panta pirmajā daļā minētajam subjektam, kas ir pieņēmis darbā attiecīgo bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku vai bāriņtiesas locekli, ir pienākums atstādināt bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku vai bāriņtiesas locekli no amata, ja attiecīgā amatpersona, pildot savus pienākumus, var kaitēt trešo personu drošībai un veselībai, kā arī darba devēja vai trešo personu pamatotām interesēm vai ja to pieprasa Bērnu aizsardzības centrs saistībā ar bērna vai aizgādnībā esošās personas tiesību un interešu pārkāpumu.";
izslēgt 3.1 daļu.
8.
Izslēgt 14. panta pirmās daļas 4. punktu.
9.
15.1 pantā:
izslēgt pirmās daļas 1. punktā vārdus "vai nepilsonis";
papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:
"(11) Ja persona, stājoties amatā, nav apguvusi Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktās speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, tā minētās zināšanas apgūst sešu mēnešu laikā pēc darba tiesisko attiecību nodibināšanas.";
izteikt otro daļu šādā redakcijā:
"(2) Uz bāriņtiesas priekšsēdētāja palīgu un bāriņtiesas locekļa palīgu ir attiecināmi šā likuma 11. panta pirmajā un otrajā daļā minētie nosacījumi. Ministru kabinets nosaka kritērijus un kārtību, kādā Bērnu aizsardzības centrs izvērtē, vai atļauja personai strādāt bāriņtiesas priekšsēdētāja palīga un bāriņtiesas locekļa palīga amatā nekaitēs bērnu un aizgādnībā esošo personu tiesību un interešu aizsardzībai, un sniedz atļauju šai personai strādāt bāriņtiesas priekšsēdētāja palīga un bāriņtiesas locekļa palīga amatā."
10.
16. pantā:
izteikt 1. punktu šādā redakcijā:
"1) pieprasīt un bez maksas saņemt no valsts un pašvaldību iestādēm, komercsabiedrībām un organizācijām personas datus, īpašu kategoriju personas datus un personas datus par aktuālajām, dzēstām un noņemtām sodāmībām par jebkuru personu, ja šāda informācija ir nepieciešama tiesību aktos noteikto funkciju izpildei, lai izvērtētu bērna vai aizgādnībā esošās personas tiesību ievērošanas likumību un personai nepieciešamās spējas un īpašības normatīvajā regulējumā noteikto pienākumu pildīšanai, kā arī izlemtu bāriņtiesas kompetencē esošos jautājumus un veiktu nepieciešamās darbības, nodrošinot nacionālā normatīvā regulējuma un Latvijai saistošo starptautisko tiesību aktu un līgumu izpildi bērnu un aizgādnībā esošo personu tiesību aizsardzības jomā;";
papildināt 6. punktu pēc vārda "bez" ar vārdiem "iepriekšējas saskaņošanas, likumiskā pārstāvja piekrišanas un";
papildināt 8. punktu pēc vārdiem "esošās personas" ar vārdiem "un jebkuras citas personas, ja tas ir nepieciešams bāriņtiesas uzdevumu izpildei,".
11.
17. pantā:
aizstāt 4. punktā vārdu "policijas" ar vārdu "tiesībaizsardzības";
izslēgt 5.1 punktā vārdus "tā paša";
izteikt 10.1 punktu šādā redakcijā:
"101) vienpersoniska lēmuma darbības laikā un gadījumā, ja bāriņtiesai ir kļuvis zināms par bērnu, kas palicis bez likumiskā pārstāvja, pārstāv bērna personiskās un mantiskās intereses un tiesības, līdz lēmuma pieņemšanai par ārpusģimenes aprūpes nodibināšanu vai līdz bērna likumiskajam pārstāvim zūd faktiskie šķēršļi īstenot bērna pārstāvību;";
papildināt pantu ar 10.2 punktu šādā redakcijā:
"102) līdz aizgādņa iecelšanai veic darbības, kas nepieciešamas, lai novērstu tūlītēju vai būtisku aizgādnībā esošas personas tiesību un interešu aizskārumu;".
12.
18. pantā:
aizstāt 4. punktā vārdus "personai, kura bērnu neaudzina, un izmaksāšanu personai, kura faktiski audzina bērnu" ar vārdiem "personai, pie kuras bērns nedzīvo, un izmaksāšanu personai, kura faktiski īsteno bērna aprūpi un uzraudzību";
aizstāt 5. punktā vārdus "personai, kura faktiski bērnu neaudzina" ar vārdiem "personai, pie kuras bērns nedzīvo".
13.
19. pantā:
papildināt pirmo daļu pēc vārda "ierakstu" ar vārdiem "vai ieraksta maiņu";
papildināt otro daļu pēc vārdiem "vecāku domstarpības" ar vārdiem "attiecībā uz atvieglojumu saņemšanu par apgādībā esoša bērna uzturēšanu un".
14.
Izteikt 22. panta piektās daļas 2. punktu šādā redakcijā:
"2) lūdz vecāka dzīvesvietas sociālajam dienestam sniegt atzinumu par vecāka sadarbību ar sociālo dienestu, ģimenes sociālās situācijas izmaiņām un vecāka spēju nodrošināt bērna pamatvajadzības, aprūpi un uzraudzību;".
15.
Papildināt 23. panta ceturto daļu ar trešo teikumu šādā redakcijā:
"Bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis var atteikties paziņot bērna vecākiem vai citai šā panta pirmajā daļā minētajai personai bērna atrašanās vietu vai pieņemt lēmumu par aizliegumu uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar bērnu, ja tas var kaitēt bērna veselībai, attīstībai un drošībai."
16.
Papildināt 25. panta 2.1 daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:
"Bāriņtiesa lemj par audžuģimenes statusa izbeigšanu, ja audžuģimene bez pamatota iemesla sešu mēnešu laikā nav uzņēmusi vai ir atteikusies uzņemt bērnu."
17.
Papildināt 26. panta trešo daļu ar 3. un 4. punktu šādā redakcijā:
"3) bāriņtiesas rīcībā par personu, kura ir izteikusi vēlmi uzņemties aizbildnību, nav šā likuma 29. panta otrajā daļā minēto atzinumu;
4) persona, kura ir izteikusi vēlmi uzņemties bērna aizbildnību, dzīvo ārvalstīs un bāriņtiesā nav saņemta attiecīgās valsts kompetentās iestādes sniegtā informācija vai piekrišana aizbildnības nodibināšanai."
18.
Aizstāt 27. panta piektajā daļā vārdus "pagaidu aizgādņa" ar vārdiem "aizgādņa uz laiku".
19.
29. pantā:
izteikt otro daļu šādā redakcijā:
"(2) Izvērtējot personas atbilstību aizbildņa pienākumu pildīšanai, bāriņtiesa ņem vērā atzinumu par personas veselības stāvokli, ko sniedz ģimenes ārsts, kura veselības aprūpē persona atradusies vismaz sešus mēnešus, kā arī psihiatra un narkologa atzinumu, ja bāriņtiesas rīcībā ir informācija, kas var liecināt par iespējamiem personas psihiskiem traucējumiem vai alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu iespējamu atkarību.";
izslēgt trešo daļu;
papildināt pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:
"(31)  Izvērtējot personas atbilstību iecelšanai par aizbildni uz laiku, bāriņtiesa veic šā likuma 29. panta pirmajā daļā noteiktos pienākumus, kā arī:
1) pieprasa ziņas no Sodu reģistra par personas aktuālajām, dzēstām un noņemtām sodāmībām un tai piemērotajiem sodiem;
2) ņem vērā atzinumu par personas veselības stāvokli, ko sniedz ģimenes ārsts, kura veselības aprūpē persona atradusies vismaz sešus mēnešus, kā arī psihiatra un narkologa atzinumu, ja bāriņtiesas rīcībā ir informācija, kas var liecināt par iespējamiem personas psihiskiem traucējumiem vai alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu iespējamu atkarību.";
aizstāt ceturtajā daļā vārdus "atzinumu par to, vai attiecīgajai personai ir aizbildņa pienākumu pildīšanai nepieciešamās spējas un īpašības" ar vārdiem "ziņas, kas nepieciešamas attiecīgās personas izvērtēšanai".
20.
31. pantā:
aizstāt otrajā daļā vārdu "galanorēķinu" ar vārdiem "norēķinu pēcnācējam vai līdzaizbildņiem";
papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:
"(4) Bāriņtiesa var uzlikt aizbildnim par pienākumu jebkurā laikā sniegt norēķinu par bērna mantas pārvaldību."
21.
Aizstāt 32. panta trešajā daļā vārdus "bāriņtiesa konstatē" ar vārdiem "bāriņtiesai rodas pamatotas aizdomas par".
22.
33. pantā:
aizstāt pirmajā daļā vārdus un skaitli "vai 7. punktā" ar skaitļiem un vārdiem "7. vai 8. punktā";
aizstāt otrās daļas 2. punktā vārdu "galanorēķinu" ar vārdiem "galīgo norēķinu";
papildināt piektās daļas 1. punktu pēc vārda "norēķinu" ar vārdiem "pēcnācējam vai līdzaizbildņiem";
aizstāt piektās daļas 2. punktā vārdu "galanorēķinu" ar vārdiem "galīgo norēķinu".
23.
Aizstāt 36. panta ceturtajā daļā vārdu "galanorēķinu" ar vārdiem "galīgo norēķinu".
24.
40. pantā:
izteikt otro daļu šādā redakcijā:
"(2) Bāriņtiesa aizgādņus izvēlas saskaņā ar Civillikuma 355. un 661. pantu un izvērtējot, vai izraudzītajai personai ir nepieciešamās spējas un īpašības, tai skaitā:
1) noskaidro personas motivāciju kļūt par aizgādni;
2) izvērtē personas spējas pildīt aizgādņa pienākumus, ievērot aizgādnībā esošas personas tiesības un pārstāvēt tās intereses;
3) pieprasa ziņas no Sodu reģistra par personas aktuālajām, dzēstām un noņemtām sodāmībām un tai piemērotajiem sodiem;
4) ņem vērā atzinumu par personas veselības stāvokli, ko sniedz ģimenes ārsts, kura veselības aprūpē persona atradusies vismaz sešus mēnešus, kā arī psihiatra un narkologa atzinumu, ja bāriņtiesas rīcībā ir informācija, kas var liecināt par iespējamiem personas psihiskiem traucējumiem vai alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu iespējamu atkarību;
5) noskaidro aizgādnībā esošās personas viedokli par ieceļamo aizgādni.";
aizstāt ceturtās daļas ievaddaļā vārdus "Pagaidu aizgādni" ar vārdiem "Aizgādni uz laiku";
papildināt piektās daļas 2. punktu pēc vārda "atcelts" ar vārdiem "vai atlaists".
25.
Aizstāt 41. panta septītajā daļā vārdu "atcelšanu" ar vārdiem "atbrīvošanu no pienākumu pildīšanas".
26.
Aizstāt 42. panta ceturtajā daļā vārdus "bāriņtiesa konstatē" ar vārdiem "bāriņtiesai ir pamatotas aizdomas par".
27.
Aizstāt 43. panta pirmās daļas 1., 1.1 un 4. punktā vārdu "galanorēķinu" ar vārdiem "galīgo norēķinu".
28.
Aizstāt 50. panta 4. punktā vārdu "atzīšanai" ar vārdu "noteikšanai".
29.
53. pantā:
izteikt 1.1 daļu šādā redakcijā:
"(11) Ja bāriņtiesai nav iespējams nodrošināt pietiekamu personu skaitu, kas var nodrošināt lemtspējīgu bāriņtiesas sastāvu, vai epidemioloģiskās drošības nodrošināšanai uz laiku ir ierobežota atsevišķu bāriņtiesas funkciju īstenošana, bāriņtiesa šajā likumā noteikto uzdevumu izpildē sadarbojas ar citu bāriņtiesu. Pašvaldības savstarpēji vienojas par bāriņtiesas uzdevumu izpildi un radušos izdevumu segšanu.";
izteikt sesto daļu šādā redakcijā:
"(6) Ja aizbildnis dzīvo citas pašvaldības administratīvajā teritorijā, bāriņtiesa, kura nodibinājusi aizbildnību, nosūta aizbildņa dzīvesvietas bāriņtiesai aizbildnības lietas materiālu kopijas aizbildnības pārraudzībai.";
papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:
"(7) Ja aizgādnībā esoša persona maina dzīvesvietu, bāriņtiesa, kura iecēlusi aizgādni, nosūta aizgādnībā esošas personas dzīvesvietas bāriņtiesai aizgādnības lietas materiālu kopijas."
30.
Papildināt 54. panta pirmo daļu pēc vārdiem "vecāku dzīvesvieta" ar vārdiem "vai kura ir pieņēmusi lēmumu par aizgādības tiesību pārtraukšanu, ja lietas par aizgādības tiesību pārtraukšanu izskatīšanas gaitā mainās bērna vecāku deklarētā dzīvesvieta".
31.
55. pantā:
papildināt otro daļu pēc vārdiem "faktiski dzīvo" ar vārdiem "vai bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā ir deklarēta bērna dzīvesvieta, ja bērna vecākiem nav deklarētās dzīvesvietas un viņi Latvijā faktiski nedzīvo";
papildināt trešo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:
"Pēc lēmuma pieņemšanas bāriņtiesa nosūta lietas materiālu kopijas personas deklarētās dzīvesvietas bāriņtiesai."
32.
58. pantā:
papildināt pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:
"Minētais pienākums bāriņtiesai, kas sniedza tiesai sākotnējo atzinumu, ziņas un citus pierādījumus, saglabājas, ja lietas izskatīšanas gaitā tiesā mainās tā vecāka deklarētā dzīvesvieta, pie kura bērns dzīvo.";
aizstāt otrajā daļā vārdus "un atsevišķas aizgādības noteikšanu" ar vārdiem "bērna dzīvesvietas noteikšanu, atsevišķas aizgādības noteikšanu un aizgādības tiesību atņemšanu".
33.
Papildināt 59. panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:
"Ja lietas par bērna vai citas personas ar rīcībspējas ierobežojumu mantas pārvaldību izskatīšanas gaitā mainās personas deklarētā dzīvesvieta, minēto lēmumu pieņem tā bāriņtiesa, kas lietu ir uzsākusi."
34.
Izteikt 59.3 pantu šādā redakcijā:
"59.3 pants. Atbalsts bērna aprūpei
(1) Lēmumu par šā likuma 18. panta 4. punktā minēto izmaksu pārtraukšanu personai, pie kuras bērns nedzīvo, un izmaksāšanu personai, kura faktiski īsteno bērna aprūpi un uzraudzību, pieņem bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā ir deklarēta tās personas dzīvesvieta, kura īsteno bērna aprūpi un uzraudzību.
(2) Lēmumu par šā likuma 18. panta 5. punktā minēto izmaksu pārtraukšanu personai, pie kuras bērns nedzīvo, un izmaksāšanu pašam bērnam, ja viņš sasniedzis 15 gadu vecumu, pieņem bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā ir deklarēta tā vecāka dzīvesvieta, pie kura bērns dzīvo, vai kura pieņēmusi lēmumu par ārpusģimenes aprūpi."
35.
Izteikt 59.5 pantu šādā redakcijā:
"59.5 pants. Aizgādņa iecelšana personai un aizgādņa atbrīvošana no pienākumu pildīšanas
(1) Aizgādni personai, kurai ar tiesas nolēmumu ir nodibināta aizgādnība, ieceļ tā bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā ir deklarēta šīs personas dzīvesvieta, bet, ja deklarētās dzīvesvietas nav, – tā bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā ir šīs personas dzīvesvieta. Ja persona ievietota ārstniecības iestādē, aizgādni ieceļ tā bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā atrodas ārstniecības iestāde.
(2) Lēmumu par aizgādņa atbrīvošanu no pienākumu pildīšanas pieņem tā bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā ir deklarēta aizgādnībā esošās personas vai personas, kurai tiesa izbeigusi aizgādnību, dzīvesvieta, bet, ja deklarētās dzīvesvietas nav, – tā bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā ir šīs personas dzīvesvieta. Ja persona ievietota ārstniecības iestādē, aizgādni atbrīvo tā bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā atrodas ārstniecības iestāde."
36.
Pārejas noteikumos:
izslēgt 26., 27., 28. un 29. punktu;
papildināt pārejas noteikumus ar 32. un 33. punktu šādā redakcijā:
"32. Bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks, bāriņtiesas loceklis, bāriņtiesas priekšsēdētāja palīgs un bāriņtiesas locekļa palīgs, kurš ir Latvijas Republikas nepilsonis, var turpināt darba tiesiskās attiecības bāriņtiesā, bet ne ilgāk kā līdz 2028. gada 1. janvārim, ja viņš līdz 2027. gada 1. janvārim ir uzsācis Latvijas Republikas pilsonības iegūšanas procesu.
33. Ministru kabinets līdz 2027. gada 1. janvārim izdod šā likuma 10.3 panta ceturtajā daļā minētos noteikumus. Līdz šā likuma 10.3 pantā minētās vienotās novērtēšanas sistēmas ieviešanai pašvaldība veic bāriņtiesas darbinieku darba izpildes novērtēšanu atbilstoši pašvaldības iekšējās kontroles sistēmai."
Labklājības ministrs R. Uzulnieks