Noteikumu konsolidētā versija

23-TA-1712
Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas metodika
Izdoti saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 59.panta pirmo daļu
1.
Noteikumi nosaka virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas metodiku.
2.
Virszemes ūdensobjektiem aizsargjoslas nosaka pa izteiktām kontūrām dabā, piemēram, reljefu (izteiktām zemes virsmas augstuma izmaiņu vietām), ceļiem, ielām, meža nogabalu robežām, kvartālstigām, grāvjiem, kultivēto pļavu un aramzemes lauku robežām, apbūvētu vai labiekārtotu teritoriju robežām vai pa iedomātu līniju, ievērojot Aizsargjoslu likuma 7.pantā noteiktās prasības.
3.
Virszemes ūdensobjektam, kura krasts mākslīgi pārveidots (uzbērts, nostiprināts ar mākslīgiem nostiprinājumiem), aizsargjoslu nosaka no pārveidotā krasta vai nostiprinājuma ārējās malas ne mazāk kā 10 metru platā joslā. Ja krastu veido dambis, aizsargjoslu nosaka saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 7.panta ceturto daļu.
4.
Nosakot aizsargjoslu, neņem vērā ūdenī izvirzītas hidrotehniskās būves (piemēram, straumjvirzes dambjus, molus, laivu piestātnes).
5.
Erozijas apdraudētajās vietās aizsargjoslas platumu nosaka, ņemot vērā krasta erozijas iespējamos procesus. Minētajās vietās novērtē esošo situāciju dabā un, ja nepieciešams, nosaka jaunas aizsargjoslu robežas.
6.
Virszemes ūdensobjektam ar skaidri izteiktu stāvu pamatkrastu aizsargjoslu nosaka no tā augšējās krants, ja krasta nogāzes slīpums ir lielāks par 25–30 grādiem vai applūstošā teritorija robežojas ar pamatkrasta pakāji.
7.
Gar ūdensobjektiem ar applūstošu teritoriju, ja tā ir šaurāka par Aizsargjoslu likuma 7.panta otrajā daļā noteikto aizsargjoslas minimālo platumu, aizsargjoslu nosaka atbilstoši likumā noteiktajam minimālajam platumam, iekļaujot applūstošo teritoriju aizsargjoslā. Vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā grafiski nosaka gan applūstošās teritorijas, gan virszemes ūdensobjekta aizsargjoslas robežu.
8.
Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes ņem vērā šajos noteikumos noteiktās prasības, izsniedzot nosacījumus vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādei, kā arī izsniedzot atzinumu par minētā plānojuma atbilstību izsniegtajiem nosacījumiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem par vietējo pašvaldību teritorijas plānošanu.
9.
Nosakot teritorijas plānojumā applūstošo teritoriju, izmanto sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (turpmāk – centrs) izstrādātās aktuālās iespējamo plūdu postījumu un riska kartes ar 10% applūšanas varbūtību, kas izstrādātas atbilstoši normatīvajiem aktiem par ūdens apsaimniekošanu. 
9.1
Iespējamo plūdu postījumu un riska kartes ar 10% applūšanas varbūtību pieejamas Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas (turpmāk – TAPIS) centrālajā modulī vektordatu formātā. Centrs nodrošina ģeotelpisko datu nodošanu uz TAPIS lejupielādes tīmekļa pakalpes veidā, un ģeotelpisko datu atbilstību Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas noteiktajai specifikācijai.
10.
Ja applūstošajai teritorijai nav izstrādātas iespējamo plūdu postījumu un riska kartes, veic teritorijas hidrodinamisko modelēšanu, ievērojot šajā nodaļā noteiktās prasības.
10.1
Ja applūstošo teritoriju nosaka, izmantojot hidrodinamisko modelēšanu, pieņem, ka applūšanas varbūtība ir 10%. Modelēšanā izmanto centra caurplūduma Q (m3/s) un ūdens līmeņa H (m) datus laika periodam no 1961. gada vai vismaz 30 gadus garu datu rindu, informāciju par šķēršļiem upēs (dambji, tilti, caurplūdes caurules), gultnes un krastu raupjumu koeficientus un upes gultnes šķērsprofilu mērījumus, kas veikti ne retāk kā ik pa 1 km lauku teritorijās un ne retāk kā ik pa 0,5 km apdzīvotās vietās.
11.
Ja applūstošo teritoriju nevar noteikt atbilstoši šo noteikumu 9. vai 10.punktam, applūstošo teritoriju nosaka, izmantojot inženiertehniskos aprēķinus. Ja applūstošo teritoriju nosaka, izmatojot inženiertehniskos aprēķinus, pieņem, ka applūšanas varbūtība ir 10%. Aprēķiniem izmanto aktuālo digitālo virsmas modeli un topogrāfisko informāciju ar mēroga noteiktību, kas nav mazāks par attiecīgā teritorijas attīstības plānošanas dokumenta izstrādei izmantoto, ievērojot šajā nodaļā un šo noteikumu 1. pielikumā noteiktās prasības.
12.
(Svītrots)
12.1
Ja pašvaldības rīcībā ir jaunāki vai precīzāki dati applūstošās teritorijas noteikšanai – topogrāfiskie dati, caurplūduma dati, ūdens līmeņu dati, informācija par šķēršļiem ūdenstecē (dambji, tilti, caurplūdes caurules), gultnes un krastu raupjuma koeficienti, upes šķērsprofilu mērījumi – pašvaldība tos iesniedz centram izvērtēšanai un iespējamo plūdu postījumu un riska karšu precizēšanai.
12.2
Ja centrs, izvērtējot atbilstoši šo noteikumu 121. punktam pašvaldības iesniegtos datus, lemj precizēt iespējamo plūdu postījumu un riska kartes, applūstošo teritoriju teritorijas plānojumā nosaka atbilstoši izdarītajiem precizējumiem. Centrs nodrošina, ka informācija par iespējamo plūdu postījumu un riska kartēs veiktajiem precizējumiem ir publiski pieejama.
12.3
Ja centrs, izvērtējot atbilstoši šo noteikumu 121. punktam pašvaldības iesniegtos datus, lemj neprecizēt iespējamo plūdu postījumu un riska kartes, pašvaldība var lemt par applūstošās teritorijas precizēšanu teritorijas plānojumā atbilstoši hidrologa, sertificēta hidromelioratīvās būvniecības speciālista vai sertificēta biotopu eksperta atzinumiem par dabā konstatējamām applūduma pazīmēm vai par dabā konstatējamām applūstošo teritoriju robežām, kas izveidojušās tiešas ūdens iedarbības vai saimnieciskās darbības dēļ. Šādā gadījumā pašvaldība uzņemas atbildību par iespējamajiem riskiem un ekonomiskajiem zaudējumiem plūdu gadījumā un informē par lēmumu, applūstošo teritorijas un tās noteikšana pamatojumu centru un Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi.
12.4
Applūstošās teritorijas lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā precizē atbilstoši normatīvajiem aktiem par teritorijas plānošanu.
13.
Ja nepieciešams, dabā virszemes ūdensobjekta aizsargjoslu apzīmē ar informatīvajām zīmēm saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu. Informatīvo zīmju izvietojumu dabā nosaka attiecīgā pašvaldība.
14.
Šo noteikumu 91.punkts stājas spēkā ar 2024.gada 1.jūliju.
1.
pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 3.jūnija
noteikumiem Nr.
406
Aprēķina metodes ūdensobjekta applūstošās teritorijas noteikšanai

1. Virszemes ūdensobjekta applūstošās teritorijas noteikšanai var izmantot aprēķina metodes saskaņā ar Ministru kabineta 2015.gada 30.jūnija noteikumiem Nr.329 “LBN 224-15 “Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves””.

2. Virszemes ūdensobjektu applūstošās teritorijas noteikšanas aprēķinos izmanto aplēses caurplūdumu Q (m3/s), ūdens līmeņus H (m), straumes ātrumus v (m/s) un noteces moduļus (l/s x ha), ņemot vērā ikgadējo pārsniegšanas varbūtību procentos.

3. Virszemes ūdensobjekta applūstošās teritorijas applūduma aplēses ūdens līmeni nosaka ar varbūtību vismaz reizi 10 gados (ar 10 % applūduma varbūtību).

4. Ja centra rīcībā ir matemātiski pietiekama ar statistikas metodēm apstrādāta hidrometrisko novērojumu tiešā datu rinda par virszemes ūdens objektā konkrētās pašvaldības robežās novērotajiem ūdens līmeņiem pie dažādiem caurplūdumiem, to var lietot tieši, nosakot applūstošās teritorijas appludinājuma līmeni un to pārnesot pašvaldības plānojumā (izmanto atbilstošu augstuma atzīmes soli un ūdens virsmas slīpumu).

5. Ja centra rīcībā nav matemātiski pietiekamas ar statistikas metodēm apstrādātas hidrometrisko novērojumu tiešo datu rindas:

5.1. un nav datu par virszemes ūdens objektā konkrētās pašvaldības robežās novērotajiem ūdens līmeņiem pie dažādiem caurplūdumiem, bet šādi novērojumi ir veikti augšpus vai lejpus konkrētās vietas vai augšpus un lejpus no pašvaldības teritorijas, ūdens līmeņus pie dažādiem caurplūdumiem pašvaldības teritorijā var iegūt interpolācijas ceļā, izmantojot kartes un ūdens virsmas slīpumu un to pārnesot pašvaldības plānojumā (izmanto atbilstošu augstuma atzīmes soli);

5.2. un ja tiešie hidrometriskie novērojumi sateces baseinā nav veikti, ierīko pagaidu novērošanas posteņus vai izmanto empīriskās formulas un izolīniju kartes, kas sastādītas, apkopojot visā Latvijā veikto novērojumu rezultātus.

6. Ja virszemes ūdensobjekta applūstošās teritorijas robežu nosaka, izmantojot aprēķinu, nepieciešami dati par pamatgultnes un palienes topogrāfiju, gultnes raupjumu, ūdens plūsmas raksturu (vienmērīga, nestacionāra vai turbulenta), kā arī informācija par dažādām hidrotehniskajām būvēm un to darbības ietekmi.

7. Sarežģītām gultnēm un gultņu sistēmām hidrauliskos aprēķinus veic, izmantojot matemātisko modelēšanu (piemēram, hidrodinamiskais modelis MIKE FLOOD ir piemērots applūstošo teritoriju modelēšanai un applūduma karšu sagatavošanai, tajā skaitā ar ESRI ArcGIS savietojamos formātos).

2.
pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 3.jūnija
noteikumiem Nr.
406
Informatīvā zīme virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu apzīmēšanai

1. Pamatzīme – balts kvadrāts ar noapa­ļotiem stūriem zilā ietvarā, zila stilizēta ozollapas un viļņu piktogrammas kontūra.

2. Zīmes izmēri 600 x 600 mm vai 400 x 400 mm.

3. Zīmes krāsa, ja zīmju izgatavošanai izmanto ORACAL pašlīmējošās plēves, – tumši zila (King Blue 049) un balta (White 010).

4. Ieteicamā informatīvo zīmju izgatavošanas tehnoloģija – izgriešana no ORACAL pašlīmējošās plēves vai sietspiedes izmantošana.