Likumprojekts

25-TA-93
Grozījumi Pacientu tiesību likumā
Izdarīt (Latvijas Vēstnesis, 2009, 205. nr.; 2011, 202. nr.; 2012, 190. nr.; 2013, 21., 191., 211. nr.; 2017, 259. nr.; 2018, 225. nr.; 2020, 244. nr.; 2022, 63., 120. nr.; 2023, 75., 214., 226. nr.; 2024, 124. nr.) šādus grozījumus:
1.
Izteikt 6. panta septīto daļu šādā redakcijā:
"(7) Ja pacients pilnvarojis citu personu (turpmāk – pacienta pilnvarotā persona) viņa vietā piekrist ārstniecībai kopumā vai ārstniecībā izmantojamai metodei vai atteikties no ārstniecības kopumā vai ārstniecībā izmantojamās metodes, kā arī saņemt informāciju saskaņā ar šā likuma 4. un 4.1 pantā noteikto, pacients informē ārstniecības iestādi par šādu pilnvarojumu vai arī izdara attiecīgu pilnvarojuma ierakstu vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā (turpmāk – veselības informācijas sistēma)."
2.
10. pantā:
izteikt piektās daļas 12. punktu šādā redakcijā:
"12) Iekšlietu ministrijas Centrālajai medicīniskās ekspertīzes komisijai – lai izvērtētu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi vai tās amata kandidāta veselības stāvokļa atbilstību dienestam, kā arī lai noteiktu tās personas nelaimes gadījumā gūtā veselības traucējuma smaguma pakāpi, kura nosūtīta uz Iekšlietu ministrijas Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisiju;";
papildināt piekto daļu ar 22. punktu šādā redakcijā:
"22) Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centram – lēmuma pieņemšanai par nelaimes gadījuma pabalsta piešķiršanu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi un lēmuma pieņemšanai par veselības aprūpes pakalpojumu apmaksu un izdevumu kompensāciju Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi un atvaļinātai amatpersonai.";
izteikt 5.1 daļas 2. punktu šādā redakcijā:
"2) Nacionālajam veselības dienestam – no valsts budžeta apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu administrēšanai un valsts budžeta līdzekļu izlietojuma uzraudzībai, personas datu apstrādei, lai attiecīgo informāciju nodotu statistikas iestādei;";
izteikt 5.2 daļas 3. punktu šādā redakcijā:
"3) Nacionālais veselības dienests – no valsts budžeta apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu administrēšanai, valsts budžeta līdzekļu izlietojuma uzraudzībai, kā arī valsts organizētā vēža skrīninga nodrošināšanai;";
papildināt 5.2 daļu ar 13. un 14. punktu šādā redakcijā:
"13) sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Digitālās veselības centrs" – veselības informācijas sistēmas uzturēšanai un ceļu satiksmes negadījumā ievainoto pacientu datu apstrādei, lai nodrošinātu vienotu ceļu satiksmes negadījumos smagi ievainoto un stacionēto personu datu uzskaiti un klasificēšanu atbilstoši maksimāli saīsinātās ievainojumu skalas trešās vai augstākās pakāpes (MAIS3+) prasībām;
14) Iekšlietu ministrijas Centrālā medicīniskās ekspertīzes komisija – lai izvērtētu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi vai tās amata kandidāta veselības stāvokļa atbilstību dienestam, kā arī lai noteiktu personas nelaimes gadījumā gūto veselības bojājumu smaguma pakāpi.";
papildināt pantu ar 5.daļu šādā redakcijā:
"(54) Veselības inspekcija šā panta 5.2 daļā norādītās iestādes, kā arī citas iestādes, kurām normatīvajos aktos ir noteiktas tiesības piekļūt jebkādai informācijai, tai skaitā informācijai, kuras izpaušana ir aizliegta ar likumu, iekļauj Ārstniecības iestāžu reģistrā un šo iestāžu pilnvarotos pārstāvjus, kas norādīti sadarbības līgumā, kas noslēgts starp Veselības inspekciju un  šā panta 5.2 daļā minēto iestādi, kā arī iestādi, kurai normatīvajos aktos ir noteiktas tiesības piekļūt jebkādai informācijai, tai skaitā informācijai, kuras izpaušana ir aizliegta ar likumu, iekļauj Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā, neatspoguļojot šo informāciju  reģistru publiskajā daļā."
3.
Papildināt 18. pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:
"(11) Šajā likumā noteikto tiesību un no tām izrietošo interešu aizstāvēšanai persona sākotnēji vēršas ārstniecības iestādē, kurā persona vērsusies pēc veselības aprūpes pakalpojuma vai saņēmusi to. Ārstniecības  iestāde atbilstoši tās kompetencei normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz personai atbildi pēc būtības, kā arī, ja nepieciešams, risina domstarpības ar personu savstarpējo sarunu ceļā."
Veselības ministrs H. Abu Meri