24-TA-977
Arhitektūras likums
InodaļaVispārīgie noteikumi
1.
pants.
Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
1) arhitektūra – vides veidošanas māksla ar integrētu skatījumu uz cilvēku dzīves telpu no telpiskās attīstības, pilsētplānošanas projektiem līdz atsevišķām būvēm un to ārējam un iekšējam veidolam, vienlīdz ievērojot estētiskos, funkcionālos, tehniskos, sociālos, ekoloģiskos un ekonomiskos aspektus;
2) arhitekts – radoša persona, kura saņēmusi valsts atzītu augstākās izglītības diplomu saskaņā ar likuma "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" prasībām, un veic arhitekta profesionālo darbību;
3) sertificēts arhitekts – arhitekts, kurš ieguvis patstāvīgas prakses tiesības arhitektūras jomā;
4) arhitekta patstāvīga prakse − patstāvīga profesionālā darbība arhitektūras jomā, kurā nepieciešams arhitekta prakses sertifikāts;
5) arhitektoniski telpiskā vide – jebkura projektēta un ar būvniecības paņēmieniem veidota telpiskā vide;
6) arhitektoniskais veidols – būves telpisko un estētisko īpašību kopums, kas nosaka tās individualitāti;
7) ainavu arhitektūra – telpiskās vides veidošanas māksla, kas ietver dabas, lauku un būvētās vides ainavu pētniecību, plānošanu, projektēšanu un pārvaldību dažādos laika un telpas mērogos, piemērojot estētiskos, zinātniskos, ekoloģiskos, funkcionālos, tehniskos un sociālos principus, sekmējot klimatnoturību, bioloģisko daudzveidību, kultūras vērtību saglabāšanu, kā arī cilvēku veselību un labbūtību;
8) ainavu arhitekts –radoša persona, kura saņēmusi valsts atzītu augstākās izglītības programmas ainavu arhitekta profesionālās kvalifikācijas diplomu, ieguvusi ainavu arhitekta kvalifikāciju un veic ainavu arhitekta profesionālo darbību;
9) sertificēts ainavu arhitekts – ainavu arhitekts, kurš ieguvis patstāvīgas prakses tiesības ainavu arhitektūras jomā;
10) ainavu arhitekta patstāvīga prakse – patstāvīga profesionālā darbība ainavu arhitektūras jomā, kurā nepieciešams ainavu arhitekta prakses sertifikāts vai radošās personas statuss;
11) ainavu projekts – autora darbs ainavu arhitektūrā, ko veido dokumentēts informācijas kopums, kas satur grafisko, tekstuālo, digitālo un citu informāciju ainavu arhitektūras risinājumu izstrādei un īstenošanai, kas var būt gan patstāvīgs projekts, gan būvprojekta daļa;
12) būvkultūra − integrēta pieeja ilgtspējīgas augstas kvalitātes dzīves vides veidošanai, kas balstās uz visu procesā iesaistīto dalībnieku kompetenci, atbildību pret kultūras, mākslas, dabas un ainavas vērtībām dzīves vides plānošanas, būvniecības un apsaimniekošanas procesā;
13) pilsētplānošana − atsevišķa starpdisciplināra joma, kas ietver uz attīstību vērstu un mērķtiecīgi koordinētu darbību kopumu pilsētu un citu apdzīvoto vietu telpiskajai izveidei un funkcionālajai izmantošanai. Tā ietver arhitektūras, ģeogrāfijas, inženierzinātnes, ekonomikas, socioloģijas, ainavu zinātnes, antropoloģijas, vides zinātnes, projektu vadības u. c. jomu zināšanas un prakses.
1) arhitektūra – vides veidošanas māksla ar integrētu skatījumu uz cilvēku dzīves telpu no telpiskās attīstības, pilsētplānošanas projektiem līdz atsevišķām būvēm un to ārējam un iekšējam veidolam, vienlīdz ievērojot estētiskos, funkcionālos, tehniskos, sociālos, ekoloģiskos un ekonomiskos aspektus;
2) arhitekts – radoša persona, kura saņēmusi valsts atzītu augstākās izglītības diplomu saskaņā ar likuma "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" prasībām, un veic arhitekta profesionālo darbību;
3) sertificēts arhitekts – arhitekts, kurš ieguvis patstāvīgas prakses tiesības arhitektūras jomā;
4) arhitekta patstāvīga prakse − patstāvīga profesionālā darbība arhitektūras jomā, kurā nepieciešams arhitekta prakses sertifikāts;
5) arhitektoniski telpiskā vide – jebkura projektēta un ar būvniecības paņēmieniem veidota telpiskā vide;
6) arhitektoniskais veidols – būves telpisko un estētisko īpašību kopums, kas nosaka tās individualitāti;
7) ainavu arhitektūra – telpiskās vides veidošanas māksla, kas ietver dabas, lauku un būvētās vides ainavu pētniecību, plānošanu, projektēšanu un pārvaldību dažādos laika un telpas mērogos, piemērojot estētiskos, zinātniskos, ekoloģiskos, funkcionālos, tehniskos un sociālos principus, sekmējot klimatnoturību, bioloģisko daudzveidību, kultūras vērtību saglabāšanu, kā arī cilvēku veselību un labbūtību;
8) ainavu arhitekts –radoša persona, kura saņēmusi valsts atzītu augstākās izglītības programmas ainavu arhitekta profesionālās kvalifikācijas diplomu, ieguvusi ainavu arhitekta kvalifikāciju un veic ainavu arhitekta profesionālo darbību;
9) sertificēts ainavu arhitekts – ainavu arhitekts, kurš ieguvis patstāvīgas prakses tiesības ainavu arhitektūras jomā;
10) ainavu arhitekta patstāvīga prakse – patstāvīga profesionālā darbība ainavu arhitektūras jomā, kurā nepieciešams ainavu arhitekta prakses sertifikāts vai radošās personas statuss;
11) ainavu projekts – autora darbs ainavu arhitektūrā, ko veido dokumentēts informācijas kopums, kas satur grafisko, tekstuālo, digitālo un citu informāciju ainavu arhitektūras risinājumu izstrādei un īstenošanai, kas var būt gan patstāvīgs projekts, gan būvprojekta daļa;
12) būvkultūra − integrēta pieeja ilgtspējīgas augstas kvalitātes dzīves vides veidošanai, kas balstās uz visu procesā iesaistīto dalībnieku kompetenci, atbildību pret kultūras, mākslas, dabas un ainavas vērtībām dzīves vides plānošanas, būvniecības un apsaimniekošanas procesā;
13) pilsētplānošana − atsevišķa starpdisciplināra joma, kas ietver uz attīstību vērstu un mērķtiecīgi koordinētu darbību kopumu pilsētu un citu apdzīvoto vietu telpiskajai izveidei un funkcionālajai izmantošanai. Tā ietver arhitektūras, ģeogrāfijas, inženierzinātnes, ekonomikas, socioloģijas, ainavu zinātnes, antropoloģijas, vides zinātnes, projektu vadības u. c. jomu zināšanas un prakses.
2.
pants.
Likuma mērķis
Likuma mērķis ir radīt nosacījumus augstas kvalitātes būvkultūras, arhitektoniski telpiskās vides un kultūrainavas veidošanai un pārvaldībai, lai nodrošinātu ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā klimatnoturīgā vidē ar kultūras, sociālo, ekonomisko un dabas ilgtspēju.
3.
pants.
Likuma darbības joma
(1)
Likums nosaka arhitektūras principus un par to īstenošanu atbildīgās personas, regulē arhitekta un ainavu arhitekta profesiju, kā arī nosaka arhitektu un ainavu arhitektu pašpārvaldes kārtību.
(2)
Šo likumu piemēro tiktāl, ciktāl tā piemērošanu neierobežo normatīvie akti, kas regulē būvniecības jomu.
(3)
Šā likuma IV nodaļas noteikumus piemēro, ciktāl publisko iepirkumu jomu regulējošie normatīvie akti nenosaka citādi.
4.
pants.
Arhitektūras principi
Arhitektūrā ievēro šādus principus:
1)
arhitektoniskās kvalitātes principu, saskaņā ar kuru arhitektūrā un ainavu arhitektūrā tiecas sasniegt telpiskās struktūras vienotību, līdzsvarot cilvēka un telpas mērogu, funkcionālos, estētiskos, sociālos, kultūrvēsturiskos, tehnoloģiskos, ekonomiskos un citus vides veidošanas aspektus, īstenojot katrai konkrētai situācijai vispiemērotāko risinājumu, līdzsvarojot pasūtītāja un sabiedrības intereses, ainavas identitāti, to izceļot un organiski iekļaujot kultūrvidē, tādējādi to bagātinot un veidojot kvalitatīvu un drošu dzīves telpu;
2)
profesionalitātes principu, saskaņā ar kuru arhitekts arhitektūrā un ainavu arhitekts ainavu arhitektūrā vadās atbilstoši profesionālajai kompetencei, zināšanām un prasmēm, tās nemitīgi papildinot un pilnveidojot;
3)
ilgtspējības principu, saskaņā ar kuru tiek veidoti videi draudzīgi, klimatnoturīgi, ekonomiski efektīvi un sociāli atbildīgi risinājumi, kas nodrošina to pilnvērtīgu funkcionēšanu un attīstību arī nākotnē;
4)
sadarbības un līdzdalības principu, saskaņā ar kuru kvalitatīvas arhitektūras, ainavu arhitektūras, un dzīves telpas veidošanā iesaista sabiedrību, tajā skaitā arī publiskās pārvaldes institūcijas, nevalstiskās organizācijas un dažādas interešu grupas;
5)
vienlīdzīgu iespēju principu, saskaņā ar kuru ikvienam sabiedrības loceklim tiek nodrošināta pieejama vide un vienlīdzīgas līdzdarbības iespējas.
IInodaļaAtbildīgās institūcijas un pilnvarotās nevalstiskās organizācijas
5.
pants.
Nacionālā arhitektūras padome
(1)
Nacionālā arhitektūras padome ir konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir veicināt institūciju sadarbību un lēmumu pieņemšanu jautājumos, kas saistīti ar arhitektūras un ainavu arhitektūras jomu attīstību un kvalitatīvas arhitektoniski telpiskās vides veidošanu, kultūrainavas aizsardzību un attīstību Latvijā, kā arī valsts pārvaldes un arhitektūras un ainavu arhitektūras nozaru sadarbību.
(2)
Nacionālās arhitektūras padomes sastāvu un nolikumu apstiprina kultūras ministrs.
(3)
Nacionālās arhitektūras padomes sekretariāta funkcijas pilda Kultūras ministrija.
6.
pants.
Vietējās pašvaldības kompetence
(1)
Vietējā pašvaldība:
1) nodrošina šā likuma 4. pantā noteikto arhitektūras principu ievērošanu teritoriju attīstības plānošanā, tai skaitā, pilsētplānošanā un ainavu plānošanā;
2) valstspilsētās izveido pilsētas arhitekta amata vietu vai institucionālo struktūrvienību šā likuma 7. pantā arhitektam noteikto funkciju izpildei, pārējās pašvaldībās to nodrošina pēc nepieciešamības;
3) pamatojoties uz pašvaldības noslēgtu deleģēšanas līgumu pilsētas arhitekts vai šā likuma 7. panta pirmajā daļā minētās personas var veikt šā likuma 7. pantā noteiktos uzdevumus arī citās pašvaldībās;
4) veicina augstas kvalitātes būvkultūras attīstību un sabiedrības līdzdalību kvalitatīvas dzīves vides veidošanā;
5) īsteno kultūrainavas veidošanas un pārvaldības politiku, radot nosacījumus tās aizsardzībai un attīstībai, tai skaitā, izvirzot ainavu kvalitātes mērķus.
1) nodrošina šā likuma 4. pantā noteikto arhitektūras principu ievērošanu teritoriju attīstības plānošanā, tai skaitā, pilsētplānošanā un ainavu plānošanā;
2) valstspilsētās izveido pilsētas arhitekta amata vietu vai institucionālo struktūrvienību šā likuma 7. pantā arhitektam noteikto funkciju izpildei, pārējās pašvaldībās to nodrošina pēc nepieciešamības;
3) pamatojoties uz pašvaldības noslēgtu deleģēšanas līgumu pilsētas arhitekts vai šā likuma 7. panta pirmajā daļā minētās personas var veikt šā likuma 7. pantā noteiktos uzdevumus arī citās pašvaldībās;
4) veicina augstas kvalitātes būvkultūras attīstību un sabiedrības līdzdalību kvalitatīvas dzīves vides veidošanā;
5) īsteno kultūrainavas veidošanas un pārvaldības politiku, radot nosacījumus tās aizsardzībai un attīstībai, tai skaitā, izvirzot ainavu kvalitātes mērķus.
(2)
Ministru kabinets nosaka kompetento vietējās pašvaldības iestādi ainavu projekta saskaņošanai un šo projektu saskaņošanas kārtību.
7.
pants.
Pilsētas arhitekts
(1)
Pilsētas arhitekts, sadarbojoties ar citiem pašvaldībā nodarbinātiem speciālistiem vai struktūrvienībām, veicina augstas kvalitātes būvkultūras veidošanu pilsētvidē, kā arī nodrošina arhitektoniskās kvalitātes un citu šajā likumā noteikto arhitektūras un ainavu arhitektūras principu ievērošanu.
(2)
Par pilsētas arhitektu var iecelt arhitektu ar nevainojamu profesionālo reputāciju, kura pieredze profesijā ir vismaz 10 gadi.
(3)
Noteiktu uzdevumu veikšanai pilsētas arhitekts var rosināt izveidot konsultatīvu padomi, kuras sastāvā atkarībā no konkrētā uzdevuma specifikas, iekļauj speciālistus ar atbilstošu kompetenci un profesionālo pieredzi, kā arī sabiedrības pārstāvjus.
(4)
Pilsētas arhitekts veic šādus uzdevumus:
1)
piedalās pilsētas teritorijas attīstības plānošanas dokumentu darba uzdevumu sagatavošanā;
2)
piedalās pilsētas teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādē, tai skaitā, nosakot kritērijus gadījumiem, kad ir nepieciešams arhitektūras konkurss arhitektoniskās kvalitātes saglabāšanai un nodrošināšanai;
3)
sniedz viedokli par pilsētas teritorijas attīstības plānošanas dokumentu projektiem, pilsētvidi būtiski ietekmējošiem attīstības projektiem pirms lēmumu pieņemšanas pašvaldībā;
4)
piedalās attiecīgās pašvaldības organizēta arhitektūras konkursa žūrijā.
(5)
Pilsētas arhitekts papildu šā panta ceturtajā daļā noteiktajiem uzdevumiem pārrauga šajā likumā minēto arhitektūras principu ievērošanu pilsētvidē un publiskajā ārtelpā.
(6)
Ja pilsētas arhitekts vai ar to saistītā institucionālā struktūrvienība ir neatkarīga vienība un nav iekļauta būvvaldes sastāvā, tā pēc nepieciešamības, sniedz atzinumu par attīstības ieceres atbilstību arhitektoniskās kvalitātes principam un pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajiem ainavu kvalitātes mērķiem pilsētvidē. Pilsētas arhitekta sniegtais atzinums ir saistošs būvvaldei, pieņemot lēmumus būvniecības procesa ietvaros.
8.
pants.
Profesionālās radošās organizācijas
(1)
Arhitektu un ainavu arhitektu profesionālās radošās organizācijas apvieno arhitektus un ainavu arhitektus ar mērķi veicināt viņu radošo darbību, tālākizglītību un sadarbību, stiprināt arhitektūras un ainavu arhitektūras lomu sabiedrībā, atpazīstamību un konkurētspēju starptautiskā līmenī.
(2)
Arhitektu un ainavu arhitektu profesionālās radošās organizācijas reģistrējas saskaņā ar Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumu.
(3)
Arhitektu un ainavu arhitektu profesionālās radošās organizācijas:
1)
aizsargā radošo personu profesionālās un sociālās tiesības, uztur savu biedru reģistru, uzkrāj un glabā informāciju par viņu radošo darbību, īsteno kultūras projektus, izstādes un citus pasākumus;
2)
sadarbojas ar valsts un pašvaldības iestādēm jautājumos, kas skar arhitektoniski telpiskās vides un ainavas kvalitāti, tajā skaitā sniedz atzinumus un viedokli par arhitektūras principu ievērošanu;
3)
sadarbojas ar izglītības, zinātnes, mākslas un citu jomu profesionālām organizācijām un biedrībām vai nodibinājumiem, sekmē un veicina sabiedrības iesaisti būvkultūras principu īstenošanā;
4)
veic citus uzdevumus atbilstoši to statūtos noteiktajiem mērķiem.
(4)
Arhitektu profesionālās radošās organizācijas pārstāv arhitektu intereses Latvijas Sertificētu arhitektu kolēģijā un citās organizācijās gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī.
(5)
Ainavu arhitektu profesionālās radošās organizācijas pārstāv ainavu arhitektu intereses Latvijas Sertificētu arhitektu kolēģijā un citās organizācijās gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī.
IIInodaļaProfesionālā darbība
9.
pants.
Arhitekta un ainavu arhitekta profesionālā darbība
(1)
Arhitekta profesionālā darbība ietver:
1)
profesionālo arhitekta pakalpojumu sniegšanu būvniecības procesā, tai skaitā būvju projektēšanu pilnībā vai kādā daļā, ēku būvprojektu vadīšanu, objekta realizācijas uzraudzību;
2)
darbu ar arhitektūru vai telpiskās attīstības plānošanu saistītās jomās valsts vai pašvaldības institūcijās, vai privātajā sektorā;
3)
darbu izglītības, zinātniski pētnieciskajā vai mediju jomā;
4)
darbu, kas saistīts ar arhitektam šajā likumā noteikto pamatuzdevumu izpildi;
5)
jebkuru citu arhitekta profesionālo darbību arhitekta profesijas standarta ietvaros.
(2)
Ainavu arhitekta profesionālā darbība ietver:
1)
profesionālo ainavu arhitekta pakalpojumu sniegšanu, tostarp ainavu projektu vadīšanu, projektēšanu un to realizācijas uzraudzību, ciktāl normatīvie akti būvniecības jomā nenosaka citādi;
2)
darbu ar ainavu arhitektūru, ainavu un kultūrainavu, kultūrvēsturisko ainavu un citu ainavu aizsardzību, pārvaldību, plānošanu un būvniecību saistītās jomās valsts vai pašvaldības institūcijās, vai privātajā sektorā;
3)
darbu izglītības, zinātniski pētnieciskajā vai mediju jomā;
4)
darbu, kas saistīts ar ainavu arhitektam šajā pantā noteikto pamatuzdevumu izpildi, tostarp ainavu projekta izstrādi, parakstīšanu, ievietošanu Būvniecības informācijas sistēmā un citas darbības ainavu projekta saskaņošanai;
5)
jebkuru citu ainavu arhitekta profesionālo darbību ainavu arhitekta profesijas standarta ietvaros.
(3)
Arhitektam ir tiesības sniegt profesionālu atzinumu arhitektūras jomā savas profesionālās kompetences ietvaros.
(4)
Ainavu arhitektam ir tiesības sniegt profesionālu atzinumu ainavu arhitektūras jomā savas profesionālās kompetences ietvaros.
(5)
Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā ainavu projektu iesniedz Būvniecības informācijas sistēmā, iesniedzamās informācijas saturu un aprites kārtību.
10.
pants.
Tiesības veikt profesionālo darbību un izmantot arhitekta un ainavu arhitekta nosaukumu
(1)
Arhitektam un ainavu arhitektam ir tiesības veikt profesionālo darbību un sniegt pakalpojumus, izmantojot arhitekta vai ainavu arhitekta nosaukumu.
(2)
Arhitekta patstāvīgas prakses tiesību iegūšanai ir nepieciešams šajā likumā noteiktajā kārtībā iegūts arhitekta prakses sertifikāts.
(3)
Tiesības izmantot arhitekta vai ainavu arhitekta nosaukumu darba tiesiskajās, tostarp valsts dienesta, attiecībās vai saimnieciskajā darbībā ir personām, kuras ir ieguvušas arhitekta vai ainavu arhitekta profesionālo kvalifikāciju.
11.
pants.
Autortiesības
(1)
Noslēdzot līgumu par arhitekta vai ainavu arhitekta pakalpojuma sniegšanu, tajā iekļauj arī autortiesību jautājumus, tai skaitā attiecībā uz pasūtītāja tiesībām iniciēt izmaiņas būvprojektā vai realizētajā objektā.
(2)
Arhitekts un ainavu arhitekts nedrīkst bez pamatota iemesla liegt piekrišanu pārveidot viņa projektēto objektu gadījumos, ja netiek mainīts tā arhitektoniskais veidols.
(3)
Arhitektūras un ainavu arhitektūras konkursā autortiesību piederības jautājumus nosaka konkursa nolikums. Nolikumā neietver prasību, ka tā dalībnieks atsakās no autora mantiskajām tiesībām par labu trešajai personai.
12.
pants.
Profesionālās ētikas pamatprincipi
(1)
Veicot profesionālo darbību, arhitekts un ainavu arhitekts ievēro un respektē nacionālo profesionālo organizāciju un to starptautisko profesionālo organizāciju, kurās darbojas Latvijas arhitektu un ainavu arhitektu profesionālās organizācijas, ētikas un profesionālās rīcības principus.
(2)
Arhitekts un ainavu arhitekts:
1)
ar savu darbību veicina savas profesijas prestižu un cieņu, un, nodrošinot sabiedrībai vienlīdzīgas iespējas saņemt augstas kvalitātes pakalpojumus, nepieļauj nekāda veida diskrimināciju;
2)
darbojas sabiedrības interesēs, apzinoties savas rīcības ietekmi uz dabu, ainavu, vidi, un sabiedrības attīstības procesiem ilgtermiņā;
3)
veic savu darbu apzinīgi un kompetenti un sniedz klientam neatkarīgu, objektīvu un profesionālu vērtējumu;
4)
uzņemas tikai tādus darbus, kas atbilst viņa zināšanām, spējām un tehniskajiem resursiem, lai pienākumu pret klientu izpildītu ar atbilstošu profesionālu rūpību;
5)
savā profesionālajā darbībā balstās tikai uz saviem nopelniem, vienlaikus atzīstot un uzticoties citu kolēģu veiktajam darbam;
6)
nepiesavinās cita arhitekta vai ainavu arhitekta intelektuālo īpašumu un neizmanto tā idejas, ja vien no arhitekta vai ainavu arhitekta, kuram ir tiesības uz šādu īpašumu vai ideju, nav saņemts pilnvarojums vai nepārprotama piekrišana;
7)
cienīgi izturas pret citiem arhitektiem un ainavu arhitektiem, atzīst viņu profesionālos ieguldījumus un nepieļauj negodīgu konkurenci vai interešu konfliktu. Izsakot viedokli par citu arhitektu un ainavu arhitektu darbiem, arhitekts vai ainavu arhitekts necenšas tos diskreditēt, ļaunprātīgi vai negodīgi kritizējot;
8)
savā profesionālajā darbībā rūpējas par dabas un ainavas ilgtspēju, kvalitāti un vairo kultūras, sociālo un ekonomisko labklājību un labbūtību.
IVnodaļaArhitektūras, ainavu arhitektūras un pilsētplānošanas konkursi, māksla un dizains publiskās būvēs vai to ārtelpā
13.
pants.
Arhitektūras, ainavu arhitektūras un pilsētplānošanas konkursi
(1)
Arhitektūras, ainavu arhitektūras un pilsētplānošanas konkursi ir uz kvalitāti orientēta un uz projektiem balstīta radoša sacensība, lai iegūtu autora darbu ‒ salīdzinoši labāko ideju vai metu telpiskās plānošanas, ainavas, būvju, interjera, mākslas vai dizaina risinājumam.
(2)
Arhitektūras, ainavu arhitektūras un pilsētplānošanas konkursus rīko šādos gadījumos:
1)
teritorijas attīstības plānošanas dokumentos noteiktajos gadījumos;
2)
trešās grupas publisku ēku jaunbūvēm, arhitektūras pieminekļu pārbūvei vai atjaunošanai, mainot būves arhitektonisko veidolu (būves vizuālo izskatu, telpisko raksturu vai kompozīciju, kas atšķiras no sākotnējā veidola), trešās grupas inženierbūvju jaunbūvēm (tiltiem un sporta būvēm);
3)
publiskajā ārtelpā ̶ laukumu, parku, krastmalu, promenāžu, gājēju ielu pārbūvēm, mainot būves arhitektonisko veidolu, un jaunbūvēm pilsētās, valsts un reģiona nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļos;
4)
pēc attiecīgā īpašuma īpašnieka iniciatīvas.
(3)
Publiskas personas, publisku personu kapitālsabiedrības un citi pasūtītāji Publisko iepirkumu likuma izpratnē arhitektūras, ainavu arhitektūras un pilsētplānošanas konkursus rīko nozaru normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā.
(4)
Ministru kabinets nosaka arhitektūras, ainavu arhitektūras un pilsētplānošanas konkursu norises kārtību.
(5)
Privātpersonu rīkoto arhitektūras konkursu tiesiskumu uzrauga Latvijas Sertificētu arhitektu kolēģija.
14.
pants.
Mākslas un dizaina iekļaušana publiskās būvēs vai to ārtelpā
(1)
Lai īstenotu augstas kvalitātes būvkultūru un arhitektoniski telpisko vidi, sabiedriski nozīmīgās publiskās būvēs, to ārtelpā vai sabiedriski nozīmīgā publiskā ārtelpā, pēc iespējas iekļaujama māksla un dizains, ja saistībā ar šīm būvēm rīkojams arhitektūras, ainavu arhitektūras un pilsētplānošanas konkurss.
(2)
Ministru kabinets nosaka kritērijus, prasības un kārtību mākslas un dizaina iekļaušanai sabiedriski nozīmīgās publiskās būvēs vai to ārtelpā.
VnodaļaLatvijas Sertificētu arhitektu kolēģija
15.
pants.
Latvijas Sertificētu arhitektu kolēģija
(1)
Latvijas Sertificētu arhitektu kolēģija (turpmāk – Kolēģija) ir neatkarīga sertificētu arhitektu un sertificētu ainavu arhitektu pašpārvaldes institūcija – autonoms pašpārvaldes publisko tiesību subjekts, kuras mērķis ir nodrošināt arhitekta un ainavu arhitekta profesijas attīstību, profesionālās darbības uzraudzību un kvalitātes nodrošināšanu, un tikai šai kolēģijai ir šajā likumā noteiktās tiesības un pienākumi.
(2)
Kolēģija darbojas saskaņā ar statūtiem.
(3)
Kolēģija pēc profesijas principa apvieno sertificētus arhitektus un sertificētus ainavu arhitektus, lai rūpētos par savu profesiju prestižu, veicinātu arhitektu un ainavu arhitektu profesionālo izaugsmi, attīstītu profesionālos standartus profesiju un sabiedrības interesēs, kā arī, lai izpildītu šajā likumā un citos likumos noteiktos uzdevumus.
(4)
Kolēģijā var tikt pārstāvētas arhitektu un ainavu arhitektu profesionālās radošās organizācijas.
(5)
Kolēģija pārstāv sertificētu arhitektu un sertificētu ainavu arhitektu intereses citās organizācijās gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī.
16.
pants.
Kolēģijas institūcijas
(1)
Kolēģijas institūcijas ir:
1)
kopsapulce;
2)
padome;
3)
profesionālās prakses uzraudzības komisijas;
4)
revīzijas komisija.
(2)
Kolēģijas kopsapulce ir tiesīga izveidot struktūrvienības, nosakot to kompetenci.
17.
pants.
Arhitektu un ainavu arhitektu dalība Kolēģijā
(1)
Sertificēti arhitekti un sertificēti ainavu arhitekti un arhitektu un ainavu arhitektu profesionālo radošo organizāciju pārstāvji ir balsstiesīgi Kolēģijā un ir tiesīgi piedalīties Kolēģijas institūciju darbībā, ja vien viņu sertifikāta darbība nav apturēta.
(2)
Arhitekti un ainavu arhitekti, kas pārstāv šā likuma 15. panta ceturtajā daļā minētās organizācijas, Kolēģijas darbā piedalās saskaņā ar Kolēģijas statūtos noteikto kārtību.
18.
pants.
Kolēģijas finanšu līdzekļi
Kolēģijas finanšu līdzekļus veido sertificētu arhitektu un sertificētu ainavu arhitektu un arhitektu un ainavu arhitektu profesionālo radošo organizāciju iemaksātās summas, kā arī finanšu līdzekļi, kas iegūti no citiem avotiem, kuru iemaksas kārtību un apmēru par dalību Kolēģijā nosaka Kolēģijas padome.
19.
pants.
Kolēģijas kopsapulce
(1)
Kolēģijas kopsapulce:
1)
apstiprina Kolēģijas statūtus;
2)
no sertificētu arhitektu un sertificētu ainavu arhitektu vidus ievēlē Kolēģijas priekšsēdētāju, Kolēģijas padomes priekšsēdētāju un viņa vietnieku un Kolēģijas padomes locekļus;
3)
apstiprina sertificētu arhitektu un sertificētu ainavu arhitektu Profesionālās ētikas kodeksu (turpmāk – Ētikas kodekss);
4)
no sertificētu arhitektu un sertificētu ainavu arhitektu vidus ievēlē sertificētu arhitektu profesionālās prakses uzraudzības komisijas;
5)
no sertificētu arhitektu un sertificētu ainavu arhitektu vidus ievēlē revīzijas komisiju;
6)
apstiprina Kolēģijas padomes darbības un budžeta izpildes pārskatu par laikposmu kopš iepriekšējās kopsapulces.
(2)
Kolēģijas kopsapulci sasauc Kolēģijas priekšsēdētājs reizi četros gados. Kolēģijas priekšsēdētājs vai Kolēģijas padome nekavējoties (bez vainojamas vilcināšanās) sasauc Kolēģijas kopsapulci, ja to rakstveidā, norādot sasaukšanas iemeslu, prasa ne mazāk kā viena desmitdaļa Kolēģijas biedru.
(3)
Kolēģijas priekšsēdētājs pārstāv Kolēģiju un vada Kolēģijas kopsapulci, kā arī Kolēģijas kopsapulču starplaikos līdz nākamajai kopsapulcei ieceļ un atceļ Kolēģijas padomes kā arī citu Kolēģijas institūciju un struktūrvienību locekļus. Kolēģijas priekšsēdētājs var iecelt vienu vai vairākus Kolēģijas priekšsēdētāja vietniekus, kuri aizvieto Kolēģijas priekšsēdētāju viņa prombūtnē.
(4)
Kolēģijas priekšsēdētājs un viņa vietnieki saglabā savas pilnvaras līdz nākamajai Kolēģijas kopsapulcei, kurā Kolēģijas kopsapulce lemj par Kolēģijas priekšsēdētāja ievēlēšanu.
(5)
Kopsapulce ir tiesīga pieņemt lēmumus, ja tajā piedalās vairāk nekā trešā daļa no visiem sertificētiem arhitektiem un sertificētiem ainavu arhitektiem kopsapulces norises dienā. Ja kopsapulcē kvoruma trūkuma dēļ nav iespējams ievēlēt Kolēģijas institūcijas, tās saglabā savas pilnvaras līdz nākamajai kopsapulcei.
(6)
Komersanti, kuriem Kolēģijas padome atļāvusi lietot terminu "arhitektu birojs", "ainavu arhitektu birojs", "arhitekta birojs" vai "ainavu arhitekta birojs", ir tiesīgi Kolēģijas kopsapulcei deleģēt vienu sertificētu arhitektu vai vienu sertificētu ainavu arhitektu, kurš balso komersanta vārdā. Komersanta pilnvarojumu noformē rakstveidā un iesniedz Kolēģijas padomei vismaz vienu nedēļu pirms kopsapulces.
(7)
Arhitektu un ainavu arhitektu profesionālās radošās organizācijas ir tiesīgas deleģēt pārstāvjus ar tiesībām balsot un tikt ievēlētiem Kolēģijas institūcijās saskaņā ar Kolēģijas statūtiem.
20.
pants.
Kolēģijas padome
(1)
Kolēģijas padome ir Kolēģijas pārvaldes, uzraudzības un izpildu institūcija, kas darbojas saskaņā ar nolikumu.
(2)
Kolēģijas padomes sastāvā ir septiņi locekļi, kurus uz četriem gadiem ievēlē Kolēģijas kopsapulce.
(3)
Kolēģijas padomi vada Kolēģijas padomes priekšsēdētājs un pārstāv Kolēģiju, ja vien Kolēģijas pārstāvību neveic Kolēģijas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks.
(4)
Kolēģijas padome pieņem lēmumus atklātā balsošanā ar vienkāršu balsu vairākumu. Balsīm sadaloties vienādi, izšķirošā ir priekšsēdētāja balss.
(5)
Kolēģijas padome:
1)
pieņem lēmumu par uzņemšanu Kolēģijā, piešķirot arhitekta un ainavu arhitekta sertifikātus, ja pretendentam ir tiesības iegūt šādu sertifikātu;
2)
nosaka sertificētajiem arhitektiem, sertificētajiem ainavu arhitektiem un to profesionālajām radošajām organizācijām obligāto iemaksu apjomu un kārtību;
3)
apstiprina budžetu un iepriekšējā gada budžeta izpildes pārskatu;
4)
pārzina un organizē Kolēģijas darbu;
5)
pieņem zināšanai informāciju par tām personām, kuras apgūst arhitekta vai ainavu arhitekta profesiju atbilstoši sertificētu arhitektu vai sertificētu ainavu arhitektu vadībā;
6)
lemj par piekrišanas došanu, atsaukšanu un atteikumu dot piekrišanu komersanta firmā lietot terminu "arhitekta birojs", "arhitektu birojs", "ainavu arhitekta birojs" vai "ainavu arhitektu birojs";
7)
uztur sertificētu arhitektu, sertificētu ainavu arhitektu, arhitektu biroju un ainavu arhitektu biroju sarakstu savā tīmekļvietnē;
8)
izskata profesionālās prakses uzraudzības komisijas ierosinātos jautājumus un pieņem lēmumus, ja nepieciešams;
9)
apstiprina arhitektu un ainavu arhitektu Labas profesionālas prakses vadlīnijas (turpmāk – Labas prakses vadlīnijas), ieteikumus un citus metodiskos materiālus;
10)
apstiprina profesionālās prakses uzraudzības komisijas noteiktās tālākizglītības un profesionālās prakses prasības;
11)
veic citus uzdevumus, kas noteikti Kolēģijas statūtos, Kolēģijas padomes nolikumā un normatīvajos aktos.
21.
pants.
Profesionālās prakses uzraudzības komisijas
(1)
Arhitektu un ainavu arhitektu sertificēšanu un profesionālās prakses uzraudzību veic attiecīgās profesijas profesionālās prakses uzraudzības komisija, kuras locekļus Kolēģijas kopsapulcē ievēlē šīs profesijas pārstāvji.
(2)
Katrai Kolēģijā pārstāvētajai profesijai izveido atsevišķu profesionālās prakses uzraudzības komisiju ar vismaz trīs locekļiem, kuri ir attiecīgās profesijas pārstāvji. Profesionālās prakses uzraudzības komisijas locekļi no sava vidus ievēlē komisijas priekšsēdētāju. Profesionālās prakses uzraudzības komisija darbojas saskaņā ar nolikumu, ko apstiprina Kolēģijas padome.
(3)
Profesionālās prakses uzraudzības komisija:
1)
organizē un veic arhitektu un ainavu arhitektu sertificēšanu, prakses pārbaudi, pieņem lēmumus par disciplinārsoda piemērošanu, sertifikāta apturēšanu un anulēšanu, pastāvīgi vai uz laiku izslēdzot personu no Kolēģijas;
2)
izskata sūdzības par sertificētu arhitektu un sertificētu ainavu arhitektu profesionālo darbību un uzrauga šajā likumā noteikto arhitekta un ainavu arhitekta ētikas pamatprincipu ievērošanu;
3)
ir tiesīga piemērot brīdinājumu sertificētam arhitektam un sertificētam ainavu arhitektam vai sniedz priekšlikumu Kolēģijas padomei piemērot citus šajā likumā minētos disciplinārsodus;
4)
apstiprina ekspertus arhitektu un ainavu arhitektu kompetences novērtēšanai un sertificētu arhitektu un sertificētu ainavu arhitektu prakses pārbaudei;
5)
nosaka prasības profesionālās prakses pārbaudei;
6)
var pieprasīt sertificētam arhitektam un sertificētam ainavu arhitektam sniegt informāciju, kura nepieciešama tā profesijas profesionālās prakses (darbības vai bezdarbības) izvērtēšanai.
(4)
Ja persona pretendē uz arhitekta sertifikāta iegūšanu, tiek veikta tās kompetences novērtēšana, kas ietver izglītības dokumentu un praktiskā darba pieredzes vai patstāvīgās prakses izvērtēšanu, kā arī kompetences pārbaudi.
(5)
Ministru kabinets nosaka nosacījumus saskaņā ar kuriem fiziskajām personām izsniedz un reģistrē sertifikātu patstāvīgai praksei arhitektūras jomā, sertifikāta piešķiršanas un reģistrēšanas kārtību.
(6)
Kolēģija nosaka kārtību, kādā ainavu arhitektiem izsniedz un reģistrē sertifikātu patstāvīgai praksei ainavu arhitektūras jomā, sertifikāta piešķiršanas un reģistrēšanas kārtību.
22.
pants.
Revīzijas komisija
Kolēģijas padomes finansiālo darbību kontrolē revīzijas komisija, kuru veido vismaz trīs locekļi. Revīzijas komisijas ziņojumu apstiprina kopsapulcē. Revīzijas komisijas locekļi no sava vidus ievēlē komisijas priekšsēdētāju.
23.
pants.
Kolēģijas institūciju izdoto administratīvo aktu un faktiskās rīcības apstrīdēšana un pārsūdzēšana
(1)
Kolēģijas institūciju izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt Kolēģijas padomē. Kolēģijas padomes izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.
(2)
Šā likuma 22. panta trešās daļas 1., 2. un 3. punktā paredzēto lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur to izpildi.
VInodaļaSertificēts arhitekts un sertificēts ainavu arhitekts
24.
pants.
Arhitekta patstāvīgās prakses tiesību iegūšana
(1)
Arhitekta pastāvīgā prakse ir profesionālā darbība, kuras veikšanai nepieciešams Būvniecības likumā noteiktais sertifikāts arhitektūras vai būvniecības jomā.
(2)
Arhitekta patstāvīgās prakses tiesības ir personai, kura:
1)
ieguvusi arhitekta profesionālo kvalifikāciju;
2)
apguvusi patstāvīgai praksei nepieciešamās zināšanas un prasmes;
3)
saņēmusi arhitekta prakses sertifikātu.
25.
pants.
Sertificēta arhitekta un sertificēta ainavu arhitekta prakse un kompetences novērtēšana
(1)
Sertificēts arhitekts un sertificēts ainavu arhitekts savā profesionālajā darbībā ir neatkarīgs un rūpējas par nevainojamas reputācijas uzturēšanu.
(2)
Sertificēts arhitekts un sertificēts ainavu arhitekts nedrīkst būt sodīts par tādiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteikti kā šķērslis sertifikāta iegūšanai attiecībā uz ikvienu būvniecības speciālistu, izņemot gadījumus, kad personai ir noņemta vai dzēsta sodāmība par minētajiem noziedzīgiem nodarījumiem.
(3)
Sertificētam arhitektam un sertificētam ainavu arhitektam regulāri jāpaaugstina profesionālās kompetences līmenis, papildus izglītojoties, kā arī jāiesniedz attiecīgā informācija par to profesionālās prakses uzraudzības komisijai.
(4)
Ne retāk kā reizi piecos gados profesionālās prakses uzraudzības komisija nosaka sertificēta arhitekta un sertificēta ainavu arhitekta tālākizglītības saturu.
(5)
Sertificētam arhitektam un sertificētam ainavu arhitektam profesionālajā praksē jāpārzina un jāievēro šajā likumā noteiktie arhitekta un ainavu arhitekta ētikas pamatprincipi, Ētikas kodekss un profesionālā prakse jāveic ar atbilstošu profesionālo rūpību.
(6)
Sertificēts arhitekts un sertificēts ainavu arhitekts praktizē personiski vai nodrošinot viņa vārdā vai vadībā veikto darbību tiešu uzraudzību. Sertificēts arhitekts un sertificēts ainavu arhitekts savu profesionālo darbību veic saskaņā ar rakstveida līgumu vai citu pusēm saistošu dokumentu.
(7)
Ministru kabinets nosaka arhitekta kompetences pārbaudes organizēšanas nosacījumus un kompetences pārbaudes saturu, kā arī sertificēta arhitekta patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumus un kārtību.
(8)
Kolēģija nosaka ainavu arhitekta kompetences pārbaudes organizēšanas nosacījumus un kompetences pārbaudes saturu, kā arī sertificēta ainavu arhitekta profesionālās prakses uzraudzības noteikumus un kārtību.
26.
pants.
Terminu "arhitektu birojs", "ainavu arhitektu birojs" vai "arhitekta birojs", "ainavu arhitekta birojs" un to atvasinājumu lietojums komersanta firmā
(1)
Komersants tā firmā var lietot apzīmējumus "arhitektu birojs", "ainavu arhitektu birojs", "arhitekta birojs" vai "ainavu arhitekta birojs", bet individuālais komersants – "arhitekta birojs" vai "ainavu arhitekta birojs" (turpmāk – apzīmējumi), tai skaitā dokumentos, reklāmā, atsaucēs un publiskajā vidē, ja komersanta pamatdarbības veids ir arhitektūras vai ainavu arhitektūras pakalpojumi, un ja vienam vai vairākiem sertificētiem arhitektiem vai sertificētiem ainavu arhitektiem pieder vairāk nekā puse komersanta pamatkapitāla daļu, akciju vai ieguldījuma (kapitāla) daļu, vai personālsabiedrības gadījumā – vairāk nekā puse tās biedru ir sertificēti arhitekti vai sertificēti ainavu arhitekti. Individuālais komersants var lietot apzīmējumu, ja individuālais komersants ir sertificēts arhitekts vai sertificēts ainavu arhitekts.
(2)
Komersants attiecīgo apzīmējumu var lietot tā firmā tikai pēc Kolēģijas padomes lēmuma pieņemšanas par piekrišanu apzīmējuma lietošanai. Komersants informē Kolēģijas padomi, ja tas pārtrauc lietot apzīmējumu.
(3)
Komersants, kurš vēlas saņemt Kolēģijas padomes piekrišanu apzīmējuma lietošanai komersanta firmā, iesniedz Kolēģijas padomē iesniegumu un dokumentus, kas apstiprina komersanta atbilstību šā panta pirmajā daļā paredzētajiem apzīmējuma iegūšanas nosacījumiem.
(4)
Kolēģijas padome šā panta trešajā daļā paredzētos dokumentus izskata Administratīvā procesa likumā paredzētajā kārtībā un pieņem lēmumu par piekrišanas došanu vai atteikumu dot piekrišanu. Kolēģijas padome atsaka dot piekrišanu, ja komersants neatbilst šā panta pirmajā daļā paredzētajiem apzīmējuma iegūšanas nosacījumiem.
(5)
Pieteikumam par komersanta reģistrēšanu vai izmaiņu veikšanai komercreģistrā un dokumentos pievieno Kolēģijas padomes lēmumu par piekrišanu lietot apzīmējumu komersanta firmā.
(6)
Termiņu, kas Komerclikumā noteikts pieteikuma iesniegšanai, skaita no Kolēģijas padomes lēmuma pieņemšanas dienas.
(7)
Kolēģijas padome pieņem lēmumu atsaukt piekrišanu, to paziņojot komersantam, kura firmā lieto apzīmējumu, un Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram (turpmāk – Uzņēmumu reģistrs), ja:
1)
komersanta pamatdarbība neatbilst šā panta pirmās daļas nosacījumiem;
2)
sertificēts arhitekts vai sertificēts ainavu arhitekts zaudē sertificēta arhitekta vai sertificēta ainavu arhitekta statusu, vai ir miris, un šī iemesla dēļ komersants, kura firmā lieto apzīmējumu, neatbilst šā panta pirmās daļas nosacījumiem;
3)
mainās tādas kapitālsabiedrības dalībnieku vai personālsabiedrības biedru skaits, kuras firmā lieto apzīmējumu, un šī iemesla dēļ komersants neatbilst šā panta pirmās daļas nosacījumiem.
(8)
Kapitālsabiedrībai un personālsabiedrībai, kura firmā lieto apzīmējumu un kura neatbilst šā panta pirmās daļas nosacījumiem, trīs mēnešu laikā no brīža, kad Kolēģijas padome tai paziņojusi par neatbilstību šā panta pirmās daļas nosacījumiem, ir pienākums novērst Kolēģijas padomes paziņojumā noteikto komersanta neatbilstību šā panta pirmajā daļā paredzētajiem apzīmējuma lietošanas nosacījumiem vai iesniegt pieteikumu Uzņēmumu reģistrā par izmaiņu veikšanu komersanta firmā.
(9)
Šajā pantā paredzēto Kolēģijas padomes lēmumu apstrīd un pārsūdz Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Kolēģijas padomes lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.
27.
pants.
Arhitekta un ainavu arhitekta sertifikāta darbības apturēšana
(1)
Arhitekta un ainavu arhitekta sertifikātu aptur šādos gadījumos un termiņos:
1)
sertificēts arhitekts un sertificēts ainavu arhitekts nav izpildījis pienākumus apjomā, kādus noteikusi profesionālās prakses uzraudzības komisija – līdz šī pienākuma izpildei vai šajā likumā noteiktajam sertifikāta anulēšanas brīdim;
2)
sertificētam arhitektam un sertificētam ainavu arhitektam tiek piemērots disciplinārsods – arhitekta un ainavu arhitekta sertifikāta apturēšana uz laiku no sešiem mēnešiem līdz pieciem gadiem;
3)
sertificēts arhitekts un sertificēts ainavu arhitekts ir lūdzis apturēt sertifikātu, iesniedzot attiecīgu iesniegumu;
4)
ja šajā likumā paredzētajā gadījumā sertificēts arhitekts vai sertificēts ainavu arhitekts nav izpildījis tam uzlikto pienākumu veikt kompetences pārbaudi – līdz šī pienākuma izpildei vai likumā noteiktajam sertifikāta anulēšanas brīdim.
(2)
Arhitekta un ainavu arhitekta sertifikātu var apturēt šādos gadījumos:
1)
sertificēts arhitekts un sertificēts ainavu arhitekts mēneša laikā pēc atgādinājuma nosūtīšanas nav samaksājis dalības maksu Kolēģijā – līdz šī pienākuma izpildei vai šajā likumā noteiktajam sertifikāta anulēšanas brīdim;
2)
sertificēts arhitekts un sertificēts ainavu arhitekts nav iesniedzis profesionālās prakses uzraudzības komisijas pieprasīto informāciju – līdz šīs informācijas sniegšanas vai šajā likumā noteiktajam sertifikāta anulēšanas brīdim.
(3)
Ministru kabinets nosaka sertifikāta patstāvīgai praksei arhitektūras jomā darbības apturēšanas un atjaunošanas kārtību.
28.
pants.
Arhitekta un ainavu arhitekta sertifikāta anulēšana
(1)
Arhitekta un ainavu arhitekta sertifikātu anulē šādos gadījumos:
1)
sertificēts arhitekts un sertificēts ainavu arhitekts sniedzis apzināti nepatiesas ziņas, uz kuru pamata pieņemts lēmums par sertifikāta piešķiršanu;
2)
to lūdz sertificēts arhitekts vai sertificēts ainavu arhitekts, iesniedzot attiecīgu iesniegumu.
(2)
Arhitekta un ainavu arhitekta sertifikātu var anulēt šādos gadījumos:
1)
ja sertifikāts bijis apturēts vairāk nekā četrus gadus pēdējo piecu gadu laikā saskaņā ar šā likuma 27. panta pirmās daļas 1. un 3. punktu vai otro daļu, ja vien nepastāv pamatots iemesls to neanulēt;
2)
ja arhitekts un ainavu arhitekts divu gadu laikā pēc tam piemērotā disciplinārsoda izpildes nav veicis šajā likumā paredzētās darbības sertifikāta atjaunošanai.
(3)
Ja Kolēģijas padome ir uzsākusi procesu, kurā var tikt pieņemts lēmums par arhitekta vai ainavu arhitekta sertifikāta apturēšanu par šā likuma pārkāpumiem, un arhitekts vai ainavu arhitekts lūdz anulēt tam iepriekš piešķirto sertifikātu šī procesa laikā, arhitekts vai ainavu arhitekts no jauna pretendēt uz sertifikātu var ne agrāk kā piecus gadus pēc iegūtā sertifikāta anulēšanas.
(4)
Arhitekta vai ainavu arhitekta sertifikāta anulēšanas gadījumā arhitekts vai ainavu arhitekts tiek izslēgts no Kolēģijas.
(5)
Ministru kabinets nosaka nosacījumus saskaņā ar kuriem arhitektiem Kolēģijas padome anulē sertifikātu pastāvīgajai praksei arhitektūras jomā, kā arī šī sertifikāta anulēšanas kārtību.
29.
pants.
Disciplinārpārkāpums
Par disciplinārpārkāpumu uzskata sertificēta arhitekta vai sertificēta ainavu arhitekta darbību vai bezdarbību, kas neatbilst arhitektūras vai būvniecības jomu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, Ētikas kodeksam vai Labas prakses vadlīnijām.
30.
pants.
Disciplinārsodu veidi un to piemērošanas kārtība
(1)
Sertificētam arhitektam un sertificētam ainavu arhitektam var piemērot šādus disciplinārsodus:
1)
brīdinājumu;
2)
brīdinājumu ar pienākumu veikt kompetences pārbaudi;
3)
sertifikāta apturēšanu uz laiku.
(2)
Par disciplinārpārkāpumu piemēro brīdinājumu šādos gadījumos:
1)
ja pārkāpts Ētikas kodekss vai Labas prakses vadlīnijas;
2)
ja konstatēta prasmēm un zināšanām neatbilstoša darbība vai bezdarbība, kas saistīta ar arhitektūras vai būvniecības jomu reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumu, un kas saistīta ar arhitektam vai ainavu arhitektam noteikto pienākumu nepildīšanu vai nepienācīgu pildīšanu vai tam saistošo standartu noteikumu pārkāpšanu, kas nav varējusi radīt būtisku kaitējumu personas dzīvībai, veselībai vai videi;
3)
ja konstatēta apzināti nepatiesu ziņu sniegšana, kas nav ietekmējusi kompetentās institūcijas rīcību vai lēmuma saturu.
(3)
Par disciplinārpārkāpumu piemēro brīdinājumu ar pienākumu veikt kompetences pārbaudi, ja arhitektam vai ainavu arhitektam acīmredzami nepiemīt arhitekta vai ainavu arhitekta profesionālo pienākumu izpildei nepieciešamā kompetence, un tas var radīt kaitējumu personas dzīvībai, veselībai vai videi.
(4)
Par disciplinārpārkāpumu piemēro sertifikāta apturēšanu uz laiku, ja sertificēta arhitekta vai sertificēta ainavu arhitekta rīcības profesionālās darbības ietvaros rezultātā varēja rasties cilvēku veselības, dzīvības vai vides apdraudējums.
(5)
Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā sertificētiem arhitektiem un ainavu arhitektiem piemēro disciplinārsodus un disciplinārsodu termiņus.
31.
pants.
Pienākums veikt kompetences pārbaudi
(1)
Pienākumu veikt kompetences pārbaudi profesionālās prakses uzraudzības komisija uzliek sertificētam arhitektam vai sertificētam ainavu arhitektam, ja sertificētam arhitektam vai sertificētam ainavu arhitektam piecu gadu laikā divas reizes izteikts brīdinājums par profesionālās darbības pārkāpumiem.
(2)
Pienākumu sešu mēnešu laikā nokārtot kompetences pārbaudi profesionālās prakses uzraudzības komisija uzliek, ja:
1)
sertifikāts apturēts saskaņā ar šā likuma 27. panta pirmās daļas 1. un 3. punktu vai otro daļu ilgāk nekā trīs gadus;
2)
sertifikāts apturēts, piemērojot disciplinārsodu;
3)
sertificēts arhitekts vai sertificēts ainavu arhitekts nav izpildījis profesionālās prakses uzraudzības komisijas noteiktās tālākizglītības un prakses prasības.
Pārejas noteikumi
1.
Kultūras ministrs trīs mēnešu laikā pēc likuma stāšanās spēkā sasauc pirmo Kolēģijas kopsapulci Kolēģijas priekšsēdētāja, padomes, kā arī citu Kolēģijas institūciju un struktūrvienību locekļu ievēlēšanai. Kultūras ministrija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicē un nosūta paziņojumu sertificētiem arhitektiem un sertificētiem ainavu arhitektiem par Kolēģijas kopsapulces norises laiku un vietu.
2.
Sertificēti arhitekti un sertificēti ainavu arhitekti, kuriem ir spēkā esoši sertifikāti (tajā skaitā sertifikāti, kuriem apturēta darbība) no pirmās Kolēģijas kopsapulces sasaukšanas dienas uzskatāmi par Kolēģijas biedriem ar balsstiesībām.
3.
Personas, kuras saņēmušas arhitekta un ainavu arhitekta sertifikātu līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, ir tiesīgas turpināt patstāvīgu praksi.
4.
Ministru kabinets šā likuma 6. panta otrajā daļā un 9. panta piektajā daļā minētos noteikumus izdod līdz 2028. gada 1. februārim.
5.
Ministru kabinets šā likuma 13. panta ceturtajā daļā un 14. panta otrajā daļā minētos noteikumus izdod līdz 2028. gada 30. novembrim.
6.
Ministru kabinets šā likuma 21. panta piektajā daļā, 25. panta septītajā daļā, 27. panta trešajā daļā, 28. panta piektajā daļā un 30. panta piektajā daļā minētos noteikumus izdod līdz 2029. gada 30. novembrim. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai šā likuma 21. panta piektajā daļā, 25. panta septītajā daļā, 27. panta trešajā daļā, 28. panta piektajā daļā un 30. panta piektajā daļā noteikto kārtību nosaka Ministru kabineta 2018. gada 20. marta noteikumi Nr. 169 "Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi" ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
7.
Deleģējuma līgumi par arhitektu prakses tiesību piešķiršanu un profesionālās prakses uzraudzību ir spēkā ne ilgāk kā līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai. Par minēto uzdevumu veikšanu uzkrātā maksa atbilstoši grāmatvedības un finanšu datiem tiek nodota Kolēģijai un izlietojama tikai arhitekta sertificēšanas un prakses uzraudzības funkcijai ar šā likuma spēkā stāšanās dienu
8.
Šā likuma 14. pants stājās spēkā 2028. gada 1. novembrī.
9.
Komersants, kurš firmā lieto šā likuma 26. pantā minētos apzīmējumus un atbilst šā likuma 26. panta prasībām, sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās iesniedz Kolēģijas padomei iesniegumu atļaujas saņemšanai.
10.
Tiem komersantiem, kuri ir saņēmuši Kolēģijas padomes atļauju šā likuma 26. pantā noteikto apzīmējumu lietošanai firmā, ir pienākums šo saņemto atļauju iesniegt komercreģistra iestādē.
11.
Ja komersants neatbilst šā likuma 26. panta prasībām, Kolēģijas padome trīs mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās ceļ prasību par komersanta darbības izbeigšanu Komerclikuma 98. vai 314. pantā noteiktajā kārtībā.
12.
Ja komersants ir saņēmis negatīvu Kolēģijas padomes lēmumu, tam ir pienākums trīs mēnešu laikā no lēmuma stāšanās spēkā iesniegt Komercreģistrā pieteikumu firmas maiņai.
13.
Līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim iegūtās arhitektu pastāvīgās prakses tiesības paliek spēkā pēc šā likuma spēkā stāšanās.
14.
Sertificēšanas institūcija nodod lietas Kolēģijai. Kolēģija kļūst par biedrības "Latvijas Arhitektu savienība" Sertificēšanas centra tiesību un saistību pārņēmēju.
Kultūras ministre A. Lāce.
Ministrs V. Uzvārds