Ministru kabineta noteikumi Nr. 850
Rīgā 2021. gada 21. decembrī (prot. Nr. 81 21. §)
21-TA-931
Latviešu vēsturisko zemju attīstības padomes nolikums
Izdoti saskaņā ar Latviešu vēsturisko zemju likuma 6.panta septīto daļu
I.Vispārīgais jautājums
1.
Latviešu vēsturisko zemju attīstības padome (turpmāk – padome) ir konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir koordinēt valsts pārvaldes iestāžu un pašvaldību sadarbību un lēmumu pieņemšanu jautājumos par latviešu vēsturisko zemju identitāti, kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību.
II.Padomes funkcijas, uzdevumi un tiesības
2.
Padome veic Latviešu vēsturisko zemju likumā noteiktās funkcijas un uzdevumus.
3.
Lai īstenotu Latviešu vēsturisko zemju likumā noteiktās funkcijas un uzdevumus, padome:
3.1.
sniedz priekšlikumus valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām par latviešu vēsturisko zemju identitātes, kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanas un ilgtspējīgas attīstības politikas prioritātēm un atbalsta pasākumiem;
3.2.
izvērtē sabiedrības pārstāvju, valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju priekšlikumus par latviešu vēsturisko zemju identitātes, kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanas un ilgtspējīgas attīstības politikas pilnveidošanu;
3.3.
izvērtē un sniedz priekšlikumus par latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu saglabāšanas un attīstības jomā izstrādātajiem normatīvajiem aktiem un politikas plānošanas dokumentiem, tai skaitā saskaņo Kultūras ministrijas izstrādāto Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plānu un pārrauga tā īstenošanu;
3.4.
izvērtē latviešu vēsturisko zemju identitātes, kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanas un ilgtspējīgas attīstības veicināšanas politikas īstenošanu, tai skaitā Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plāna īstenošanu.
4.
Padomei ir tiesības:
4.1.
atbilstoši kompetencei pieprasīt un saņemt no valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām, biedrībām un nodibinājumiem to rīcībā esošo padomes funkciju izpildei nepieciešamo informāciju;
4.2.
uzaicināt piedalīties padomes sēdēs latviešu vēsturisko zemju, kultūrtelpu un vietējo kopienu pārstāvjus un valsts un pašvaldību institūciju pārstāvjus ar padomdevēja tiesībām;
4.3.
veidot darba grupas padomes sēdēs izskatāmo jautājumu izvērtēšanai un sagatavošanai;
4.4.
patstāvīgi sadarboties ar plašsaziņas līdzekļiem un sniegt informāciju par padomes kompetencē esošiem jautājumiem.
III.Sabiedrības pārstāvju izvirzīšana darbam padomē un padomes sastāva apstiprināšana
5.
Sabiedrības pārstāvi no katras latviešu vēsturiskās zemes un lībiešu kopienas pārstāvi darbam padomē uz trim gadiem var pieteikt nevalstiskās organizācijas, kuru darbība ir saistīta ar attiecīgās kopienas kultūras tradīciju saglabāšanu un attīstību.
6.
Piesakot kandidātu darbam padomē, nevalstiskā organizācija iesniedz padomes sekretariātam – Latvijas Nacionālajam kultūras centram (turpmāk – padomes sekretariāts) – pieteikumu, kandidāta dzīvesgaitas aprakstu (Curriculum vitae) un nevalstiskās organizācijas statūtu kopiju. Pieteikumā sniedz pamatojumu kandidāta izvirzīšanai pārstāvībai padomē un iekļauj informāciju par kandidāta pieredzi attiecīgās latviešu vēsturiskās zemes vai kopienas kultūras tradīciju saglabāšanā un kultūras dzīves veicināšanā, kā arī sadarbības veidošanā ar valsts un pašvaldību institūcijām un nevalstiskajām organizācijām kultūras jomā.
7.
Nevalstisko organizāciju izvirzītos kandidātus izvērtē padomes sekretariāta izveidota komisija. Komisijā iekļauj Kultūras ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Latvijas Nacionālā kultūras centra, Latvijas Pašvaldību savienības un UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas pārstāvjus (turpmāk – komisija).
8.
Komisija darbojas saskaņā ar padomes sekretariāta izstrādātu un apstiprinātu nolikumu.
9.
Komisija atbilstoši nolikumam izvērtē izvirzītos kandidātus un iesniedz priekšlikumu kultūras ministram par darbam padomē izvirzāmajiem sabiedrības pārstāvjiem.
10.
Padomes sastāvu apstiprina kultūras ministrs.
IV.Padomes darba organizācija un lēmumu pieņemšana
11.
Padomes priekšsēdētājs apstiprina padomes sēdes darba kārtību, nosaka padomes sēžu vietu un laiku, sasauc un vada padomes sēdes, paraksta padomes lēmumus, sēdes protokolus un citus padomes dokumentus, kā arī bez īpaša pilnvarojuma pārstāv padomi. Padomes priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda padomes priekšsēdētāja vietnieks.
12.
Padomes locekļi:
12.1.
ierosina sasaukt padomes sēdes, piedalās padomes sēdēs, kā arī padomes lēmumu sagatavošanā un pieņemšanā;
12.2.
ierosina uzaicināt dalībai padomes sēdēs ekspertus ar padomdevēja tiesībām;
12.3.
sniedz priekšlikumus par padomes sēdē izskatāmajiem jautājumiem.
13.
Padomes sēdes sasauc ne retāk kā divas reizes gadā, un tās tiek organizētas klātienē vai attālināti.
14.
Padomes sēdēm nepieciešamos dokumentus un informāciju sagatavo padomes sekretariāts un ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms sēdes iesniedz apstiprināšanai padomes priekšsēdētājam.
15.
Padomes priekšsēdētāja apstiprināto sēdes darba kārtību un citus ar darba kārtību saistītos materiālus padomes sekretariāts ne vēlāk kā četras darbdienas pirms sēdes elektroniski nosūta visiem padomes locekļiem.
16.
Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse padomes locekļu.
17.
Padomes sēdes ir atklātas. Informāciju par padomes sēdi un tās darba kārtību piecas dienas pirms sēdes ievieto padomes sekretariāta tīmekļvietnē.
18.
Padomes loceklis sēdē piedalās klātienē vai attālināti. Padomes loceklis ir tiesīgs piedalīties atklātā balsošanā, ja, izmantojot elektroniskos sakaru līdzekļus, viņam tehniski tiek nodrošināta šāda iespēja – attēla un skaņas vai skaņas pārraide sēdes norises reāllaikā.
19.
Padomes sēžu starplaikos padomei ir tiesības pieņemt lēmumus elektroniskā rakstiskā procedūrā.
20.
Padome lēmumus pieņem, koleģiāli vienojoties, bet domstarpību gadījumā – balsojot. Lēmums ir pieņemts, ja par to ir nobalsojis vairākums no padomes sēdē klātesošajiem dalībniekiem. Katram padomes loceklim ir viena balss. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir padomes priekšsēdētāja balss.
21.
Padomes sēdes protokolē. Padomes sēdes protokolā norāda darba kārtību, sēdes dalībniekus un personas, kuras izteikušās par attiecīgo jautājumu, kā arī pieņemtos lēmumus un padomes dalībnieku atšķirīgos viedokļus. Ja padomes loceklis nepiekrīt pieņemtajam lēmumam, viņam ir tiesības savu viedokli noformēt rakstveidā un pievienot sēdes protokolam. Padomes sēdes protokolu paraksta padomes priekšsēdētājs un protokolētājs.
22.
Padomes sekretariāts pēc padomes sēdes elektroniski nosūta padomes locekļiem padomes sēdes protokola projektu. Protokols tiek uzskatīts par saskaņotu, ja piecu darbdienu laikā no padomes locekļiem nav saņemti rakstiski iebildumi.
23.
Padomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs, un tie ir publiski pieejami padomes sekretariāta tīmekļvietnē.
24.
Par padomes sekretariāta funkciju nodrošināšanu, tostarp padomes sēžu organizēšanu un norisi, protokolēšanu, protokolu glabāšanu un lēmumu publicēšanu, kā arī par padomes lēmumu izpildes pārraudzību un padomes darba komunikāciju ir atbildīgs Latvijas Nacionālais kultūras centrs.
Ministru prezidents A. K. Kariņš
Kultūras ministrs N. Puntulis