22-TA-1978
Grozījumi likumā "Par aviāciju"
Izdarīt likumā „Par aviāciju” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 22. nr.; 1997, 13., 23. nr.; 1998, 15., 23. nr.; 1999, 23. nr.; 2002, 12. nr.; 2003, 15. nr.;2004, 7., 10., 20. nr.; 2005, 10., 15. nr.; 2006, 1., 12., 24.nr.; 2007, 10., 14. nr.; 2008, 9. nr.; 2009, 6., 17. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 196. nr.; 2010, 166. nr.; 2011, 99.nr.; 2013, 69. nr.; 2014, 70., 204. nr.; 2016, 123. nr.; 2017, 242. nr.; 2018, 210. nr.; 2019, 132., 235. nr., 2020, 240A, 241A. nr.) šādus grozījumus:
1.
Sadaļā "Likumā lietotie termini":
papildināt sadaļu pēc termina "Perons" ar terminu "Regulāri gaisa pārvadājumi" šādā redakcijā:
"Regulāri gaisa pārvadājumi – regulas Nr. 1008/2008 2. panta 16. punktā minētie regulārie gaisa pārvadājumi.";
izteikt terminu "Trešā valsts" šādā redakcijā:
“Trešā valsts — jebkura valsts, izņemot Eiropas Savienības dalībvalsti, Eiropas Ekonomikas zonas valsti un Šveices Konfederāciju.”
izteikt terminu "Valsts gaisa kuģis" šādā redakcijā:
"Valsts gaisa kuģis — 1944. gada 7. decembra Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 3. panta "b" punktā minētais gaisa kuģis, kā arī civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā reģistrēts Valsts Robežsardzes gaisa kuģis."
papildināt sadaļu pēc termina "Valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauks" ar terminu "Valsts nozīmes lidojums":
"Valsts nozīmes lidojums – lidojums, kas tiek veikts valsts interesēs, to apliecinot ar attiecīgās valsts notu, un kas tiek veikts ar valsts gaisa kuģi vai civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā reģistrētu gaisa kuģi."
papildināt sadaļu pēc termina "Valsts nozīmes lidojums" ar terminu "Vispārējās nozīmes aviācijas lidojumi":
"Vispārējās nozīmes aviācijas lidojumi - gaisa kuģa ekspluatācija, kas nav paredzēta gaisa pārvadājumiem."
2.
Izteikt terminu “valsts bezpilota gaisa kuģis” jaunā redakcijā:
"Valsts bezpilota gaisa kuģis - bezpilota gaisa kuģis (izņemot militāro bezpilota gaisa kuģi), kuru attiecīgā lidojuma laikā valsts institūcija izmanto uzdevumu izpildei atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām funkcijām un uzdevumiem muitas, policijas, valsts drošības, meklēšanas un glābšanas, ugunsdzēsības, civilās aizsardzības, apcietinājuma kā drošības līdzekļa un brīvības atņemšanas kā kriminālsoda izpildes nodrošināšanas, sabiedriskās kārtības pārkāpumu atklāšanas, noziedzīgu nodarījumu atklāšanas, izmeklēšanas un novēršanas, robežkontroles un krasta apsardzes jomā.”
3.
6.pantā:
izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:
"6.pants. Aviācijas departamenta, Civilās aviācijas aģentūras, Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja, Valsts robežsardzes, Valsts policijas, Militārās policijas, biedrības “Latvijas Izpletņlēkšanas federācija” un biedrības “Latvijas Paraplanierisma federācija” kompetence";
"6.pants. Aviācijas departamenta, Civilās aviācijas aģentūras, Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja, Valsts robežsardzes, Valsts policijas, Militārās policijas, biedrības “Latvijas Izpletņlēkšanas federācija” un biedrības “Latvijas Paraplanierisma federācija” kompetence";
izteikt otrās daļas 16. apakšpunktu šādā redakcijā:
"16) sagatavo normatīvos aktus, kuri regulē civilās aviācijas darbību un nodrošina Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO), Eiropas Aviācijas drošības aģentūras (EASA) un Eiropas Civilās aviācijas konferences (ECAC) noteikto tehnisko prasību virzību uz Ministru kabinetu;"
"16) sagatavo normatīvos aktus, kuri regulē civilās aviācijas darbību un nodrošina Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO), Eiropas Aviācijas drošības aģentūras (EASA) un Eiropas Civilās aviācijas konferences (ECAC) noteikto tehnisko prasību virzību uz Ministru kabinetu;"
izslēgt sestajā daļā vārdus “izpletņlēcēju desantēšanas” un “motoparaplānu un”;
papildināt pantu ar desmito un vienpadsmito daļu šādā redakcijā:
"Biedrība “Latvijas Izpletņlēkšanas federācija” veic izpletņlēcēju sertificēšanu un uzraudzību, izsniedz un anulē izpletņlēcēju apliecības.
Biedrība “Latvijas Paraplanierisma federācija” veic paraplānu reģistrāciju, paraplānu pilotu sertificēšanu un uzraudzību, izsniedz un anulē paraplānu pilotu apliecības”.
Biedrība “Latvijas Paraplanierisma federācija” veic paraplānu reģistrāciju, paraplānu pilotu sertificēšanu un uzraudzību, izsniedz un anulē paraplānu pilotu apliecības”.
4.
Papildināt 9.pantu ar trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:
"Biedrība “Latvijas Paraplanierisma federācija” izveido un uztur Paraplānu reģistru. Paraplānu reģistrā ietver informāciju par:
1) paraplāna spārna izgatavošanas gadu;
2) izgatavotāja piešķirto paraplāna spārna sērijas numuru.
Paraplānu reģistrē Paraplānu reģistrā, ja:
1) biedrībai “Latvijas Paraplanierisma federācija” ir iesniegts paraplāna īpašnieka rakstveida iesniegums;
2) iesniegumam pievienots fotoattēls, kurā skaidri salasāms uz paraplāna spārna izvietotais tā izgatavošanas gads un izgatavotāja piešķirtais paraplāna spārna sērijas numurs.
Paraplānu reģistrācijas kārtību un paraplānu reģistrācijas maksu nosaka Ministru kabinets.”
1) paraplāna spārna izgatavošanas gadu;
2) izgatavotāja piešķirto paraplāna spārna sērijas numuru.
Paraplānu reģistrē Paraplānu reģistrā, ja:
1) biedrībai “Latvijas Paraplanierisma federācija” ir iesniegts paraplāna īpašnieka rakstveida iesniegums;
2) iesniegumam pievienots fotoattēls, kurā skaidri salasāms uz paraplāna spārna izvietotais tā izgatavošanas gads un izgatavotāja piešķirtais paraplāna spārna sērijas numurs.
Paraplānu reģistrācijas kārtību un paraplānu reģistrācijas maksu nosaka Ministru kabinets.”
5.
Ceturtā nodaļa:
Izteikt nodaļas nosaukumu jaunā redakcijā:
"LIDLAUKU TERITORIJAS (ARĪ TURPMĀKAJAI ATTĪSTĪBAI NEPIECIEŠAMĀS TERITORIJAS) UN GAISA TRASES"
"LIDLAUKU TERITORIJAS (ARĪ TURPMĀKAJAI ATTĪSTĪBAI NEPIECIEŠAMĀS TERITORIJAS) UN GAISA TRASES"
6.
Papildināt 23.1 pantu šādā redakcijā:
1) kapitālsabiedrībai, kurā valstij ir izšķiroša ietekme, — pirmpirkuma tiesības, ir valstij, vai kapitālsabiedrībai, kurā valstij ir izšķiroša ietekme un kurai pieder valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauks. Šajā punktā minētās pirmpirkuma tiesības valsts izmanto, ja atsavināmais nekustamais īpašums nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai;
7.
Izteikt 24.panta pirmo daļu šādā redakcijā:
“Civilās aviācijas lidlauku, no kura veic gaisa pārvadājumus, starptautiskos lidojumus uz/no trešajām valstīm vai nakts lidojumus, ekspluatēt atļauts tikai tad, ja tas atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām un ja ir izsniegta apliecība par civilās aviācijas lidlauka derīgumu ekspluatācijai.”
8.
29. pantā:
Papildināt 29. pantu ar 29.2 daļu ar nosaukumu šādā redakcijā:
"(29.2) Valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašnieka rīcība ar valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka teritoriju (arī turpmākajai attīstībai nepieciešamās teritorijas".
Izteikt 29.2 pantu šādā redakcijā:
(1) Valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašnieka pārvaldīšanā tiek nodots:
a) valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka teritorijā (arī turpmākajai attīstībai nepieciešamajā teritorijā) esošais publiskai personai piederošais nekustamais īpašums, kas netiek izmantotas valsts pārvaldes funkcijas īstenošanai un nav nodots citas valsts kapitālsabiedrības pārvaldīšanā,
b) pēc valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašnieka pieprasījuma, valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka teritorijā (arī turpmākajai attīstībai nepieciešamajā teritorijā) esošais atvasinātai publiskai personai piederošais nekustamais īpašums, kas netiek izmantotas valsts pārvaldes funkcijas vai pašvaldības autonomās funkcijas īstenošanai.
(2) Valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašnieka tiesības un pienākumi :
1) pieprasīt nodot tā pārvaldīšanā publiskai personai un atvasinātai publiskai personai piederošo nekustamo īpašumu, kas atrodas lidlauka teritorijā (arī turpmākajai attīstībai nepieciešamā teritorijā) un netiek izmantotas valsts pārvaldes funkcijai vai pašvaldības autonomās funkcijas īstenošanai;
2) tā pārvaldīšanā esošo publiskai personai un atvasinātai publiskai personai piederošo nekustamo īpašumu, iznomāt, izīrēt, piešķirt par to apbūves tiesību, apgrūtināt ar lietu tiesībām, tai skaitā ar servitūtiem ēku (būvju), virszemes un pazemes komunikāciju būvniecībai vai citas saimnieciskās darbības veikšanai;
3) pieņemt lēmumu par lidlauka teritorijā (arī turpmākajai attīstībai nepieciešamā teritorijā) publiskai personai un atvasinātai publiskai personai piederoša neapbūvēta zemesgabala apbūves tiesības piešķiršanu;
4) uz tā pārvaldīšanā esošās publiskai personai un atvasinātai publiskai personai piederošas zemes celt valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka funkciju nodrošināšanai nepieciešamās būves kā patstāvīgus īpašuma objektus, ierakstot tās zemesgrāmatā uz valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašnieka vārda;
5) nodrošināt normatīvajiem aktiem atbilstošu pārvaldīšanā nodoto publiskai personai un atvasinātai publiskai personai piederošo nekustamo īpašumu ieņēmumu un izdevumu uzskaiti. Ieņēmumi, kas gūti no valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašnieka pārvaldīšanā nodoto publiskai personai un atvasinātai publiskai personai piederošo nekustamo īpašumu nomas un/vai apbūves tiesības piešķiršanas, ir valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašnieka finanšu līdzekļi, kas izlietojami ar pārvaldīšanu saistīto izdevumu segšanai (apsaimniekošana, uzskaite, attīstība, nodokļu nomaksa un tml.);
6) juridiskajām un fiziskajām personām piederošo zemi lidlauka teritorijā (arī turpmākajai attīstībai nepieciešamā teritorijā) apgrūtināt ar sev nepieciešamo servitūtu, ciktāl tas nepadara neiespējamu zemes izmantošanu atbilstoši tās lietošanas mērķim un ja šāds apgrūtinājums ir nepieciešams valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka funkciju nodrošināšanai, un tam nevar izmantot kādu no valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašnieka īpašumā vai pārvaldīšanā esošajām zemēm;
7) ierosināt publiskai personai un atvasinātai publiskai personai piederoša nekustamā īpašuma, kas atrodas lidlauka teritorijas (arī turpmākajai attīstībai nepieciešamā teritorijā) robežās, atsavināšanu. Šajā gadījumā nekustamais īpašums tiek atsavināts valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašniekam, Publiskas personas mantas atsavināšanās likumā noteiktajā kārtībā, kas piemērojama minētā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētajām personām par minētajā likumā paredzēto nosacīto cenu. Atsavināšana veicama Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumos Nr. 109 “Kārtība kādā atsavināma publiskas personas manta” noteiktajā kārtībā, kas piemērojama Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4.panta ceturtajā daļā minētajām personām.
Valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas ieskaita valsts budžetā. Finanšu ministram ir tiesības palielināt attiecīgajai valsts iestādei apropriāciju resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumiem 50 procentu apmērā no valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā valsts budžetā ieskaitītajiem līdzekļiem, kas izmantojami kapitālieguldījumiem vai neatliekamiem pasākumiem ar pozitīvu sociālekonomisku efektu.
(3) Valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašnieks šā panta otrās daļas 2. – 5. punktā minētajos gadījumos rīkojas privāto tiesību jomā nekustamā īpašuma īpašnieka vārdā. Valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašnieks nodrošina iznomāšanai/apbūves tiesības piešķiršanai paredzēto un lietošanā nodoto objektu uzskaiti, kā arī nodrošina, ka informācija par tiem ir publiski pieejama, ievērojot normatīvajos aktos paredzētos informācijas pieejamības ierobežojumus. Valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašnieks darījumos ar tā pārvaldīšanā nodoto publiskai personai un atvasinātai publiskai personai piederošo nekustamo īpašumu ir atbildīgs par visām nastām un ar savām darbībām īpašniekam un trešām personām nodarītajiem zaudējumiem.
(4) Realizējot šā panta otrās daļas 6.punktā noteiktās tiesības Aizsargjoslu likumā noteikto navigācijas tehnisko līdzekļu vajadzībām, valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašnieks informē zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju par attiecīgā objekta būvniecību, ja objekts tiek ierīkots vai būvēts sarkano līniju, publiski lietojamās ielas, vai esošas aizsargjoslas robežās (šajā gadījumā saskaņojot ar aizsargjoslā izvietotā objekta īpašnieku). Aprobežojums ierakstāms zemesgrāmatā atzīmes veidā Zemesgrāmatu likumā noteiktajā kārtībā. Pārējos gadījumos, realizējot šā panta otrās daļas 6.punktā noteiktās tiesības, tiek nodibināts servitūts. Ja juridiskā vai fiziskā persona (zemes īpašnieks) un valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašnieks nevar vienoties par servitūta nodibināšanas noteikumiem, valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašniekam ir tiesības izveidot servitūtu un ierakstīt zemesgrāmatā atzīmes veidā servitūtu bez zemes īpašnieka piekrišanas Par servitūta nodibināšanu valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašnieks zemes īpašniekam maksā vienreizēju atlīdzību. Atlīdzība nav augstāka par pieciem procentiem no zemes kadastrālās vērtības gadā, uz servitūta nodibināšanas brīdi.
(5) Lidlauka teritorijā (arī turpmākajai attīstībai nepieciešamā teritorijā) apbūves tiesību var nodibināt uz zemi, kas atrodas vairāku valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašniekam pārvaldīšanā esošu nekustamo īpašumu sastāvā. Šādā gadījumā apbūves tiesības spēkā esības laikā veicamas darbības, kas nepieciešamas, lai nekustamo īpašumu konfigurācija un robežas pieļautu uzcelto ēku (būvju) iekļaušanu to sastāvā pēc apbūves tiesības izbeigšanās. Ja šādas darbības nav veiktas, valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašnieks līdz brīdim, kad izbeidzas tā pārvaldīšana uz attiecīgiem nekustamajiem īpašumiem, nodrošina tādu darbu veikšanu, kas nepieciešami, lai uz zemes esošā apbūve atbilstu zemes un būvju vienotības principam.
(6) Valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašniekam pārvaldīšanā nodotā nekustamā īpašuma nomas, īres vai apbūves tiesības termiņš, kā arī valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašniekam vai ar tā starpniecību citām juridiskajām vai fiziskajām personām nodibināto servitūtu tiesību termiņš nedrīkst pārsniegt 45 gadus, izņemot gadījumu, kad lidlauka teritorijā (arī turpmākajai attīstībai nepieciešamā teritorijā) plānoto un plānotajā termiņā ieguldīto investīciju apjoms pārsniedz 70 miljonus euro.
(7) Pēc apbūves tiesības izbeigšanās valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašnieks par ēku (būvi), kura uzcelta uz apbūves tiesības pamata, apbūves tiesīgajam izmaksā atlīdzību, ja tāda paredzēta līgumā par apbūves tiesības piešķiršanu, ēka (būve) ir ekspluatācijai derīgā stāvoklī, tajā nav veikta patvaļīga būvniecība un apbūves tiesīgais ir nodevis valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašniekam ēkas (būves) būvniecības un ekspluatācijas dokumentāciju. Pēc apbūves tiesības izbeigšanās ēka (būve) pāriet valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašnieka pārvaldīšanā.
a) valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka teritorijā (arī turpmākajai attīstībai nepieciešamajā teritorijā) esošais publiskai personai piederošais nekustamais īpašums, kas netiek izmantotas valsts pārvaldes funkcijas īstenošanai un nav nodots citas valsts kapitālsabiedrības pārvaldīšanā,
b) pēc valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašnieka pieprasījuma, valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka teritorijā (arī turpmākajai attīstībai nepieciešamajā teritorijā) esošais atvasinātai publiskai personai piederošais nekustamais īpašums, kas netiek izmantotas valsts pārvaldes funkcijas vai pašvaldības autonomās funkcijas īstenošanai.
(2) Valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašnieka tiesības un pienākumi :
1) pieprasīt nodot tā pārvaldīšanā publiskai personai un atvasinātai publiskai personai piederošo nekustamo īpašumu, kas atrodas lidlauka teritorijā (arī turpmākajai attīstībai nepieciešamā teritorijā) un netiek izmantotas valsts pārvaldes funkcijai vai pašvaldības autonomās funkcijas īstenošanai;
2) tā pārvaldīšanā esošo publiskai personai un atvasinātai publiskai personai piederošo nekustamo īpašumu, iznomāt, izīrēt, piešķirt par to apbūves tiesību, apgrūtināt ar lietu tiesībām, tai skaitā ar servitūtiem ēku (būvju), virszemes un pazemes komunikāciju būvniecībai vai citas saimnieciskās darbības veikšanai;
3) pieņemt lēmumu par lidlauka teritorijā (arī turpmākajai attīstībai nepieciešamā teritorijā) publiskai personai un atvasinātai publiskai personai piederoša neapbūvēta zemesgabala apbūves tiesības piešķiršanu;
4) uz tā pārvaldīšanā esošās publiskai personai un atvasinātai publiskai personai piederošas zemes celt valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka funkciju nodrošināšanai nepieciešamās būves kā patstāvīgus īpašuma objektus, ierakstot tās zemesgrāmatā uz valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašnieka vārda;
5) nodrošināt normatīvajiem aktiem atbilstošu pārvaldīšanā nodoto publiskai personai un atvasinātai publiskai personai piederošo nekustamo īpašumu ieņēmumu un izdevumu uzskaiti. Ieņēmumi, kas gūti no valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašnieka pārvaldīšanā nodoto publiskai personai un atvasinātai publiskai personai piederošo nekustamo īpašumu nomas un/vai apbūves tiesības piešķiršanas, ir valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašnieka finanšu līdzekļi, kas izlietojami ar pārvaldīšanu saistīto izdevumu segšanai (apsaimniekošana, uzskaite, attīstība, nodokļu nomaksa un tml.);
6) juridiskajām un fiziskajām personām piederošo zemi lidlauka teritorijā (arī turpmākajai attīstībai nepieciešamā teritorijā) apgrūtināt ar sev nepieciešamo servitūtu, ciktāl tas nepadara neiespējamu zemes izmantošanu atbilstoši tās lietošanas mērķim un ja šāds apgrūtinājums ir nepieciešams valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka funkciju nodrošināšanai, un tam nevar izmantot kādu no valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašnieka īpašumā vai pārvaldīšanā esošajām zemēm;
7) ierosināt publiskai personai un atvasinātai publiskai personai piederoša nekustamā īpašuma, kas atrodas lidlauka teritorijas (arī turpmākajai attīstībai nepieciešamā teritorijā) robežās, atsavināšanu. Šajā gadījumā nekustamais īpašums tiek atsavināts valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašniekam, Publiskas personas mantas atsavināšanās likumā noteiktajā kārtībā, kas piemērojama minētā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētajām personām par minētajā likumā paredzēto nosacīto cenu. Atsavināšana veicama Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumos Nr. 109 “Kārtība kādā atsavināma publiskas personas manta” noteiktajā kārtībā, kas piemērojama Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4.panta ceturtajā daļā minētajām personām.
Valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas ieskaita valsts budžetā. Finanšu ministram ir tiesības palielināt attiecīgajai valsts iestādei apropriāciju resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumiem 50 procentu apmērā no valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā valsts budžetā ieskaitītajiem līdzekļiem, kas izmantojami kapitālieguldījumiem vai neatliekamiem pasākumiem ar pozitīvu sociālekonomisku efektu.
(3) Valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašnieks šā panta otrās daļas 2. – 5. punktā minētajos gadījumos rīkojas privāto tiesību jomā nekustamā īpašuma īpašnieka vārdā. Valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašnieks nodrošina iznomāšanai/apbūves tiesības piešķiršanai paredzēto un lietošanā nodoto objektu uzskaiti, kā arī nodrošina, ka informācija par tiem ir publiski pieejama, ievērojot normatīvajos aktos paredzētos informācijas pieejamības ierobežojumus. Valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašnieks darījumos ar tā pārvaldīšanā nodoto publiskai personai un atvasinātai publiskai personai piederošo nekustamo īpašumu ir atbildīgs par visām nastām un ar savām darbībām īpašniekam un trešām personām nodarītajiem zaudējumiem.
(4) Realizējot šā panta otrās daļas 6.punktā noteiktās tiesības Aizsargjoslu likumā noteikto navigācijas tehnisko līdzekļu vajadzībām, valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašnieks informē zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju par attiecīgā objekta būvniecību, ja objekts tiek ierīkots vai būvēts sarkano līniju, publiski lietojamās ielas, vai esošas aizsargjoslas robežās (šajā gadījumā saskaņojot ar aizsargjoslā izvietotā objekta īpašnieku). Aprobežojums ierakstāms zemesgrāmatā atzīmes veidā Zemesgrāmatu likumā noteiktajā kārtībā. Pārējos gadījumos, realizējot šā panta otrās daļas 6.punktā noteiktās tiesības, tiek nodibināts servitūts. Ja juridiskā vai fiziskā persona (zemes īpašnieks) un valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašnieks nevar vienoties par servitūta nodibināšanas noteikumiem, valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašniekam ir tiesības izveidot servitūtu un ierakstīt zemesgrāmatā atzīmes veidā servitūtu bez zemes īpašnieka piekrišanas Par servitūta nodibināšanu valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašnieks zemes īpašniekam maksā vienreizēju atlīdzību. Atlīdzība nav augstāka par pieciem procentiem no zemes kadastrālās vērtības gadā, uz servitūta nodibināšanas brīdi.
(5) Lidlauka teritorijā (arī turpmākajai attīstībai nepieciešamā teritorijā) apbūves tiesību var nodibināt uz zemi, kas atrodas vairāku valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašniekam pārvaldīšanā esošu nekustamo īpašumu sastāvā. Šādā gadījumā apbūves tiesības spēkā esības laikā veicamas darbības, kas nepieciešamas, lai nekustamo īpašumu konfigurācija un robežas pieļautu uzcelto ēku (būvju) iekļaušanu to sastāvā pēc apbūves tiesības izbeigšanās. Ja šādas darbības nav veiktas, valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašnieks līdz brīdim, kad izbeidzas tā pārvaldīšana uz attiecīgiem nekustamajiem īpašumiem, nodrošina tādu darbu veikšanu, kas nepieciešami, lai uz zemes esošā apbūve atbilstu zemes un būvju vienotības principam.
(6) Valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašniekam pārvaldīšanā nodotā nekustamā īpašuma nomas, īres vai apbūves tiesības termiņš, kā arī valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašniekam vai ar tā starpniecību citām juridiskajām vai fiziskajām personām nodibināto servitūtu tiesību termiņš nedrīkst pārsniegt 45 gadus, izņemot gadījumu, kad lidlauka teritorijā (arī turpmākajai attīstībai nepieciešamā teritorijā) plānoto un plānotajā termiņā ieguldīto investīciju apjoms pārsniedz 70 miljonus euro.
(7) Pēc apbūves tiesības izbeigšanās valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašnieks par ēku (būvi), kura uzcelta uz apbūves tiesības pamata, apbūves tiesīgajam izmaksā atlīdzību, ja tāda paredzēta līgumā par apbūves tiesības piešķiršanu, ēka (būve) ir ekspluatācijai derīgā stāvoklī, tajā nav veikta patvaļīga būvniecība un apbūves tiesīgais ir nodevis valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašniekam ēkas (būves) būvniecības un ekspluatācijas dokumentāciju. Pēc apbūves tiesības izbeigšanās ēka (būve) pāriet valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašnieka pārvaldīšanā.
9.
Papildināt 32.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:
"Paraplānu pilotu sertifikācijas maksu nosaka Ministru kabinets."
10.
40.pantā:
izteikt pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:
"5) izpletņlēkšanu."
izteikt trešo daļu šādā redakcijā:
"Izpletņlēcēju sertifikācijas maksu nosaka Ministru kabinets."
izslēgt ceturto daļu.
11.
Izslēgt 45.panta pirmo un otro daļu.
12.
Izteikt 78.panta nosaukumu šādā redakcijā:
78. pants. Tiesības veikt pasažieru, bagāžas, kravas un pasta gaisa pārvadājumus
13.
Izteikt 84. panta nosaukumu šādā redakcijā:
“84.pants. Lidojumu regulēšana”
14.
Papildināt 84.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:
“Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek saskaņoti valsts nozīmes lidojumi Latvijas gaisa telpā.”
15.
Papildināt 109. pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:
"Prasība pret pārvadātāju par prasījumiem, kas izriet no regulas Nr. 261/2004, ceļama pārvadātāja pārvaldes institūcijas atrašanās vietas, gaisa pārvadājuma līguma noslēgšanas vai gaisa pārvadājuma galapunkta vietas tiesā ne vēlāk kā divu gadu laikā no dienas, kad gaisa kuģis ieradies galapunktā, vai no dienas, kad gaisa kuģim vajadzēja ierasties tajā, vai no pārvadājuma pārtraukšanas dienas."
16.
Izteikt 117.2 panta trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:
"Atvērtās kategorijas A1 un A3 apakškategorijā tālvadības pilotu apmācību tiešsaistē nodrošina un apliecinājumu tālvadības pilotiem par nokārtotu teorētisko zināšanu tiešsaistes eksāmenu izsniedz Civilās aviācijas aģentūra. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Civilās aviācijas aģentūra nodrošina tālvadības pilotu apmācību tiešsaistē un izsniedz apliecinājumu tālvadības pilotiem par nokārtotu teorētisko zināšanu tiešsaistes eksāmenu.
Atvērtās kategorijas A2 apakškategorijā un specifiskajā kategorijā tālvadības pilotu teorētisko zināšanu eksāmenu nodrošina Civilās aviācijas aģentūra vai Civilās aviācijas aģentūras atzīta struktūra. Sertifikātu, kas apliecina tālvadības pilota kompetenci, izsniedz, pagarina, ierobežo, atsauc vai tā darbību aptur Civilās aviācijas aģentūra. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Civilās aviācijas aģentūra vai tās atzīta struktūra nodrošina tālvadības pilotu teorētisko zināšanu eksāmenu un kādā Civilās aviācijas aģentūra izsniedz, pagarina, ierobežo, atsauc vai aptur tālvadības pilota kompetences sertifikāta darbību.
Regulas Nr. 2019/947 noteikto tālvadības pilota praktisko prasmju apguvi un pārbaudi specifiskajā kategorijā nodrošina un apliecinājumu par praktisko prasmju apguvi izsniedz, pagarina, ierobežo, atsauc vai tā darbību aptur Civilās aviācijas aģentūras atzīta struktūra vai bezpilota gaisa kuģu sistēmu ekspluatants. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Civilās aviācijas aģentūras atzīta struktūra un bezpilota gaisa kuģu sistēmu ekspluatants nodrošina praktisko prasmju apguvi un pārbaudi un izsniedz, pagarina, ierobežo, atsauc vai aptur apliecinājuma darbību par praktisko prasmju apguvi, kā arī nosaka kārtību, kādā Civilās aviācijas aģentūras atzīta struktūra un bezpilota gaisa kuģu sistēmu ekspluatants iesniedz Civilās aviācijas aģentūrai deklarāciju par atbilstību regulas Nr. 2019/947 prasībām un saņem no šīs aģentūras atbilstības apliecinājumu."
Atvērtās kategorijas A2 apakškategorijā un specifiskajā kategorijā tālvadības pilotu teorētisko zināšanu eksāmenu nodrošina Civilās aviācijas aģentūra vai Civilās aviācijas aģentūras atzīta struktūra. Sertifikātu, kas apliecina tālvadības pilota kompetenci, izsniedz, pagarina, ierobežo, atsauc vai tā darbību aptur Civilās aviācijas aģentūra. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Civilās aviācijas aģentūra vai tās atzīta struktūra nodrošina tālvadības pilotu teorētisko zināšanu eksāmenu un kādā Civilās aviācijas aģentūra izsniedz, pagarina, ierobežo, atsauc vai aptur tālvadības pilota kompetences sertifikāta darbību.
Regulas Nr. 2019/947 noteikto tālvadības pilota praktisko prasmju apguvi un pārbaudi specifiskajā kategorijā nodrošina un apliecinājumu par praktisko prasmju apguvi izsniedz, pagarina, ierobežo, atsauc vai tā darbību aptur Civilās aviācijas aģentūras atzīta struktūra vai bezpilota gaisa kuģu sistēmu ekspluatants. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Civilās aviācijas aģentūras atzīta struktūra un bezpilota gaisa kuģu sistēmu ekspluatants nodrošina praktisko prasmju apguvi un pārbaudi un izsniedz, pagarina, ierobežo, atsauc vai aptur apliecinājuma darbību par praktisko prasmju apguvi, kā arī nosaka kārtību, kādā Civilās aviācijas aģentūras atzīta struktūra un bezpilota gaisa kuģu sistēmu ekspluatants iesniedz Civilās aviācijas aģentūrai deklarāciju par atbilstību regulas Nr. 2019/947 prasībām un saņem no šīs aģentūras atbilstības apliecinājumu."
17.
Izslēgt 117.10 panta otro daļu.
18.
Izteikt 119. pantu šādā redakcijā:
"119. pants. Administratīvie pārkāpumi gaisa kuģu ekspluatācijas jomā
Par pasažieru pārvadāšanu ar gaisa kuģi, ja to izdarījusi persona, kurai nav piešķirtas tiesības sniegt šādu pakalpojumu, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz simt sešdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām — no deviņdesmit līdz četri tūkstoši naudas soda vienībām.
Par izpletņlēcēju regulējošu normatīvo aktu prasību pārkāpšanu, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz trīssimt piecdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām — no deviņdesmit līdz tūkstoš divsimt naudas soda vienībām.
Par gaisa kuģa nodošanu lidojumu veikšanai personai, kurai nav atbilstošas kvalifikācijas, piemēro naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz simt sešdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām — no simt četrdesmit līdz četri tūkstoši naudas soda vienībām.
Par gaisa kuģu lidojumu noteikumu pārkāpšanu, piemēro naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz simt sešdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām- no simt četrdesmit līdz četri tūkstoši naudas soda vienībām.
Par lidojuma veikšanu ar gaisa kuģi bez obligātās apdrošināšanas vai normatīvajos aktos noteiktajiem dokumentiem, kas apliecina gaisa kuģa derīgumu lidojumam, piemēro naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz simt sešdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām — no simt četrdesmit līdz četri tūkstoši naudas soda vienībām.
Par lidojuma veikšanu ar gaisa kuģi bez normatīvajos aktos noteiktā aprīkojuma, piemēro naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz simt sešdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām — no simt četrdesmit līdz četri tūkstoši naudas soda vienībām.
Par gaisa kuģa tehniskās apkopes vai lidotspējas uzturēšanas noteikumu pārkāpšanu, piemēro naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz simt sešdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām — no simt četrdesmit līdz četri tūkstoši naudas soda vienībām.
Par civilā zemskaņas gaisa kuģa ekspluatāciju bez atbilstoša trokšņa līmeņa sertifikāta, piemēro naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz simt sešdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām — no trīssimt līdz četri tūkstoši naudas soda vienībām.
Par lidojuma veikšanu ar nereģistrētu gaisa kuģi vai ar gaisa kuģi, uz kura nav atveidota gaisa kuģa reģistrācijas valsts noteikumiem atbilstoša nacionālā zīme un reģistrācijas zīme, piemēro naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz simt sešdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām — no trīssimt līdz četri tūkstoši naudas soda vienībām."
Par pasažieru pārvadāšanu ar gaisa kuģi, ja to izdarījusi persona, kurai nav piešķirtas tiesības sniegt šādu pakalpojumu, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz simt sešdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām — no deviņdesmit līdz četri tūkstoši naudas soda vienībām.
Par izpletņlēcēju regulējošu normatīvo aktu prasību pārkāpšanu, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz trīssimt piecdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām — no deviņdesmit līdz tūkstoš divsimt naudas soda vienībām.
Par gaisa kuģa nodošanu lidojumu veikšanai personai, kurai nav atbilstošas kvalifikācijas, piemēro naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz simt sešdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām — no simt četrdesmit līdz četri tūkstoši naudas soda vienībām.
Par gaisa kuģu lidojumu noteikumu pārkāpšanu, piemēro naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz simt sešdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām- no simt četrdesmit līdz četri tūkstoši naudas soda vienībām.
Par lidojuma veikšanu ar gaisa kuģi bez obligātās apdrošināšanas vai normatīvajos aktos noteiktajiem dokumentiem, kas apliecina gaisa kuģa derīgumu lidojumam, piemēro naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz simt sešdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām — no simt četrdesmit līdz četri tūkstoši naudas soda vienībām.
Par lidojuma veikšanu ar gaisa kuģi bez normatīvajos aktos noteiktā aprīkojuma, piemēro naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz simt sešdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām — no simt četrdesmit līdz četri tūkstoši naudas soda vienībām.
Par gaisa kuģa tehniskās apkopes vai lidotspējas uzturēšanas noteikumu pārkāpšanu, piemēro naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz simt sešdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām — no simt četrdesmit līdz četri tūkstoši naudas soda vienībām.
Par civilā zemskaņas gaisa kuģa ekspluatāciju bez atbilstoša trokšņa līmeņa sertifikāta, piemēro naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz simt sešdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām — no trīssimt līdz četri tūkstoši naudas soda vienībām.
Par lidojuma veikšanu ar nereģistrētu gaisa kuģi vai ar gaisa kuģi, uz kura nav atveidota gaisa kuģa reģistrācijas valsts noteikumiem atbilstoša nacionālā zīme un reģistrācijas zīme, piemēro naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz simt sešdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām — no trīssimt līdz četri tūkstoši naudas soda vienībām."
19.
Izteikt 123. pantu šādā redakcijā:
"123. pants. Administratīvie pārkāpumi gaisa satiksmes pārvaldības un aeronavigācijas pakalpojumu jomā
Par gaisa satiksmes pārvaldību regulējošu normatīvo aktu prasību pārkāpšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām — no simt četrdesmit līdz četri tūkstoši naudas soda vienībām.
Par zemes sakaru, navigācijas, novērošanas un meteoroloģisko iekārtu bojāšanu, pārveidošanu vai pārvietošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz simt sešdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām — no simt četrdesmit līdz trīssimt piecdesmit naudas soda vienībām.
Par aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu regulējošu noteikumu pārkāpšanu piemēro naudas sodu juridiskajām personām no divsimt līdz četri tūkstoši naudas soda vienībām.
Par gaisa kuģu un citu materiālo objektu lidojumu drošumu apdraudošu šaušanu, spridzināšanas darbiem vai darbību ar gaismas vai elektromagnētisko izstarojumu, ja nav saņemta attiecīga atļauja, piemēro naudas sodu fiziskajām personām no sešdesmit līdz simt sešdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām — no trīssimt līdz tūkstoš sešsimt naudas soda vienībām."
Par gaisa satiksmes pārvaldību regulējošu normatīvo aktu prasību pārkāpšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām — no simt četrdesmit līdz četri tūkstoši naudas soda vienībām.
Par zemes sakaru, navigācijas, novērošanas un meteoroloģisko iekārtu bojāšanu, pārveidošanu vai pārvietošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz simt sešdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām — no simt četrdesmit līdz trīssimt piecdesmit naudas soda vienībām.
Par aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu regulējošu noteikumu pārkāpšanu piemēro naudas sodu juridiskajām personām no divsimt līdz četri tūkstoši naudas soda vienībām.
Par gaisa kuģu un citu materiālo objektu lidojumu drošumu apdraudošu šaušanu, spridzināšanas darbiem vai darbību ar gaismas vai elektromagnētisko izstarojumu, ja nav saņemta attiecīga atļauja, piemēro naudas sodu fiziskajām personām no sešdesmit līdz simt sešdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām — no trīssimt līdz tūkstoš sešsimt naudas soda vienībām."
20.
Izteikt 124. pantu šādā redakcijā:
"124. pants. Administratīvie pārkāpumi civilās aviācijas personāla uzraudzības jomā
Par civilās aviācijas personāla pienākumu pildīšanu bez nepieciešamās kvalifikācijas vai par kvalifikāciju un veselību apliecinošos dokumentos norādīto ierobežojumu neievērošanu piemēro naudas sodu no trīsdesmit līdz četri simti naudas soda vienībām, atņemot tiesības veikt civilās aviācijas personāla pienākumus uz laiku līdz pieciem gadiem vai bez tā."
Par civilās aviācijas personāla pienākumu pildīšanu bez nepieciešamās kvalifikācijas vai par kvalifikāciju un veselību apliecinošos dokumentos norādīto ierobežojumu neievērošanu piemēro naudas sodu no trīsdesmit līdz četri simti naudas soda vienībām, atņemot tiesības veikt civilās aviācijas personāla pienākumus uz laiku līdz pieciem gadiem vai bez tā."
21.
Izteikt 124.1pantu jaunā redakcijā:
"124.1 pants. Administratīvie pārkāpumi bezpilota gaisa kuģu jomā
"Par lidojuma veikšanu ar bezpilota gaisa kuģi, kas nav marķēts vai identificējams, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no desmit līdz trīsdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai - no trīsdesmit līdz simt naudas soda vienībām.
Par tālvadības pilota vai novērotāja pienākumu pildīšanu vai lidojuma uzraudzības veikšanu, atrodoties alkohola ietekmē, ja tā koncentrācija asinīs pārsniedz 0,2 promiles, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no trīsdesmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām.
Par lidojuma veikšanu ar bezpilota gaisa kuģi ārpus tiešās redzamības piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no desmit līdz sešdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai - no trīsdesmit līdz divsimt naudas soda vienībām.
Par lidojuma veikšanu ar bezpilota gaisa kuģi bez atbilstoša tālvadības pilota kvalifikācijas apliecinājuma piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no desmit līdz sešdesmit naudas soda vienībām.
Par lidojuma veikšanu ar bezpilota gaisa kuģi bez civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no trīsdesmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai - no simt līdz divsimt naudas soda vienībām.
Par lidojuma veikšanu ar bezpilota gaisa kuģi, ja bezpilota gaisa kuģu sistēmu ekspluatants, bezpilota gaisa kuģis, tālvadības pilots vai gaisa kuģu modeļu klubs vai apvienība nav reģistrēta bezpilota gaisa kuģu, bezpilota gaisa kuģu sistēmu ekspluatantu, tālvadības pilotu un gaisa kuģu modeļu klubu un apvienību reģistrā, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no desmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai - no trīsdesmit līdz četrsimt naudas soda vienībām.
Par lidojuma veikšanu ar bezpilota gaisa kuģi, kura kopējā pacelšanās masa pārsniedz normatīvajos aktos noteikto vai kurš neatbilst bezpilota gaisa kuģu sistēmu klasei vai bezpilota gaisa kuģa kategorijai, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no desmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no trīsdesmit līdz četrsimt naudas soda vienībām.
Par lidojuma veikšanu ar bezpilota gaisa kuģi, neievērojot attālumu līdz lidojumā neiesaistītām personām un cilvēku pulcēšanās vietām, ja nav saņemta ekspluatācijas atļauja, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no desmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no trīsdesmit līdz četrsimt naudas soda vienībām.
Par lidojuma veikšanu ar bezpilota gaisa kuģi bez saskaņojuma ar tāda infrastruktūras objekta īpašnieku, kurš saistīts ar sabiedriskās kārtības un drošības, valsts robežas drošības un civilās aizsardzības nodrošināšanu, un ar rūpniecisko avāriju riska objekta īpašnieku, valdītāju vai lietotāju, kā arī bez saskaņojuma ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi un Latvijas Banku piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no desmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai - no trīsdesmit līdz četrsimt naudas soda vienībām.
Par lidojuma veikšanu ar bezpilota gaisa kuģi tuvāk par normatīvajos aktos bezpilota gaisa kuģu jomā noteikto attālumu no militārajiem objektiem, kuri tiek izmantoti Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām, bez saskaņojuma ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no desmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai - no trīsdesmit līdz četrsimt naudas soda vienībām.
Par lidojuma veikšanu ar bezpilota gaisa kuģi tuvāk par normatīvajos aktos bezpilota gaisa kuģu jomā noteikto attālumu no publiska pasākuma, sapulces, gājiena vai piketa norises vietas bez saskaņojuma ar personu, kura ir atbildīga par pasākuma organizēšanu, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no četrdesmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai - no simt līdz četrsimt naudas soda vienībām.
Par atļaujas izsniegšanu veikt lidojumu ar bezpilota gaisa kuģi tuvāk par normatīvajos aktos bezpilota gaisa kuģu jomā noteikto attālumu no publiska pasākuma, sapulces, gājiena vai piketa norises vietas bez saskaņojuma ar pašvaldību vai bez sabiedrības informēšanas par bezpilota gaisa kuģa lidojumu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no četrdesmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai - no simt līdz četrsimt naudas soda vienībām.
Par gaisa kuģu modeļu kluba vai apvienības darbības organizēšanu bez atļaujas piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no trīsdesmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai - no simt līdz četrsimt naudas soda vienībām.
Par lidojuma veikšanu ar atsaitē piestiprinātu gaisa balonu, gaisa pūķi, bezpilota raķeti vai raķetes modeli bez atļaujas piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no trīsdesmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai - no simt līdz četrsimt naudas soda vienībām.
Par lidojuma veikšanu ar bezpilota gaisa kuģi gaisa telpas struktūras elementā bez atļaujas vai saskaņojuma vai sertificētu lidlauku tuvumā, neievērojot lidojuma attālumu no lidlauka vai pieļaujamo lidojuma augstumu, kā arī Latvijas Republikas gaisa telpā, neievērojot pieļaujamo lidojuma augstumu, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no trīsdesmit līdz divsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai - no simt līdz piecsimt naudas soda vienībām."
"Par lidojuma veikšanu ar bezpilota gaisa kuģi, kas nav marķēts vai identificējams, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no desmit līdz trīsdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai - no trīsdesmit līdz simt naudas soda vienībām.
Par tālvadības pilota vai novērotāja pienākumu pildīšanu vai lidojuma uzraudzības veikšanu, atrodoties alkohola ietekmē, ja tā koncentrācija asinīs pārsniedz 0,2 promiles, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no trīsdesmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām.
Par lidojuma veikšanu ar bezpilota gaisa kuģi ārpus tiešās redzamības piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no desmit līdz sešdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai - no trīsdesmit līdz divsimt naudas soda vienībām.
Par lidojuma veikšanu ar bezpilota gaisa kuģi bez atbilstoša tālvadības pilota kvalifikācijas apliecinājuma piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no desmit līdz sešdesmit naudas soda vienībām.
Par lidojuma veikšanu ar bezpilota gaisa kuģi bez civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no trīsdesmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai - no simt līdz divsimt naudas soda vienībām.
Par lidojuma veikšanu ar bezpilota gaisa kuģi, ja bezpilota gaisa kuģu sistēmu ekspluatants, bezpilota gaisa kuģis, tālvadības pilots vai gaisa kuģu modeļu klubs vai apvienība nav reģistrēta bezpilota gaisa kuģu, bezpilota gaisa kuģu sistēmu ekspluatantu, tālvadības pilotu un gaisa kuģu modeļu klubu un apvienību reģistrā, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no desmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai - no trīsdesmit līdz četrsimt naudas soda vienībām.
Par lidojuma veikšanu ar bezpilota gaisa kuģi, kura kopējā pacelšanās masa pārsniedz normatīvajos aktos noteikto vai kurš neatbilst bezpilota gaisa kuģu sistēmu klasei vai bezpilota gaisa kuģa kategorijai, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no desmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no trīsdesmit līdz četrsimt naudas soda vienībām.
Par lidojuma veikšanu ar bezpilota gaisa kuģi, neievērojot attālumu līdz lidojumā neiesaistītām personām un cilvēku pulcēšanās vietām, ja nav saņemta ekspluatācijas atļauja, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no desmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no trīsdesmit līdz četrsimt naudas soda vienībām.
Par lidojuma veikšanu ar bezpilota gaisa kuģi bez saskaņojuma ar tāda infrastruktūras objekta īpašnieku, kurš saistīts ar sabiedriskās kārtības un drošības, valsts robežas drošības un civilās aizsardzības nodrošināšanu, un ar rūpniecisko avāriju riska objekta īpašnieku, valdītāju vai lietotāju, kā arī bez saskaņojuma ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi un Latvijas Banku piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no desmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai - no trīsdesmit līdz četrsimt naudas soda vienībām.
Par lidojuma veikšanu ar bezpilota gaisa kuģi tuvāk par normatīvajos aktos bezpilota gaisa kuģu jomā noteikto attālumu no militārajiem objektiem, kuri tiek izmantoti Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām, bez saskaņojuma ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no desmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai - no trīsdesmit līdz četrsimt naudas soda vienībām.
Par lidojuma veikšanu ar bezpilota gaisa kuģi tuvāk par normatīvajos aktos bezpilota gaisa kuģu jomā noteikto attālumu no publiska pasākuma, sapulces, gājiena vai piketa norises vietas bez saskaņojuma ar personu, kura ir atbildīga par pasākuma organizēšanu, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no četrdesmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai - no simt līdz četrsimt naudas soda vienībām.
Par atļaujas izsniegšanu veikt lidojumu ar bezpilota gaisa kuģi tuvāk par normatīvajos aktos bezpilota gaisa kuģu jomā noteikto attālumu no publiska pasākuma, sapulces, gājiena vai piketa norises vietas bez saskaņojuma ar pašvaldību vai bez sabiedrības informēšanas par bezpilota gaisa kuģa lidojumu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no četrdesmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai - no simt līdz četrsimt naudas soda vienībām.
Par gaisa kuģu modeļu kluba vai apvienības darbības organizēšanu bez atļaujas piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no trīsdesmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai - no simt līdz četrsimt naudas soda vienībām.
Par lidojuma veikšanu ar atsaitē piestiprinātu gaisa balonu, gaisa pūķi, bezpilota raķeti vai raķetes modeli bez atļaujas piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no trīsdesmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai - no simt līdz četrsimt naudas soda vienībām.
Par lidojuma veikšanu ar bezpilota gaisa kuģi gaisa telpas struktūras elementā bez atļaujas vai saskaņojuma vai sertificētu lidlauku tuvumā, neievērojot lidojuma attālumu no lidlauka vai pieļaujamo lidojuma augstumu, kā arī Latvijas Republikas gaisa telpā, neievērojot pieļaujamo lidojuma augstumu, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no trīsdesmit līdz divsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai - no simt līdz piecsimt naudas soda vienībām."
22.
Izteikt 125.pantu jaunā redakcijā:
"125. pants. Kompetence administratīvā pārkāpuma procesā
Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 118. panta pirmajā, otrajā, trešajā un piektajā daļā minētajiem pārkāpumiem (izņemot piektajā daļā minētos pārkāpumus, kas izdarīti militārajos lidlaukos, militārās aviācijas poligonos vai šādu objektu tuvumā), 119. pantā, 120. panta trešajā un ceturtajā daļā, 121. pantā, 122. panta otrajā daļā, 123. un 124. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Civilās aviācijas aģentūra.
Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 118. panta ceturtajā un piektajā daļā (par pārkāpumu izdarīšanu militārajos lidlaukos, militārās aviācijas poligonos vai šādu objektu tuvumā), 124.1 panta pirmajā, trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā, septītajā un desmitajā daļā (par pārkāpumu izdarīšanu militārajos objektos, kurus izmanto Nacionālie bruņotie spēki Nacionālo bruņoto spēku likumā noteikto uzdevumu pildīšanai, un gaisa telpas struktūras elementos, kuri ir izveidoti Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām) minētajiem pārkāpumiem veic Militārā policija.
Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 122. panta pirmajā daļā, 124.1 panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā, septītajā, astotajā, devītajā (izņemot valsts robežas drošību), vienpadsmitajā un divpadsmitajā daļā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts policija, kā arī pašvaldības policija (izņemot 122. panta pirmajā daļā minētos pārkāpumus).
Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 119. panta piektajā un devītajā daļā un 120. panta piektajā daļā, 124.1 panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā, septītajā un devītajā daļā (valsts robežas drošība) (par pārkāpumu izdarīšanu infrastruktūras objektos, kuri tiek izmantoti Valsts robežsardzes vajadzībām, un gaisa telpas struktūras elementos, kuri ir izveidoti Valsts robežsardzes vajadzībām) minētajiem pārkāpumiem veic Valsts robežsardze.
Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 120. panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem pārkāpumiem veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.
Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 124.1 panta trīspadsmitajā, četrpadsmitajā un piecpadsmitajā daļā minētajiem pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Valsts policija, pašvaldības policija vai Civilās aviācijas aģentūra. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata Civilās aviācijas aģentūra.
Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 124.1 panta desmitajā daļā (par pārkāpumu izdarīšanu militārajos objektos, kuros nav nodrošināta Militārās policijas klātbūtne) minētajiem pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Valsts policija vai pašvaldības policija. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata Militārā policija.”"
Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 118. panta pirmajā, otrajā, trešajā un piektajā daļā minētajiem pārkāpumiem (izņemot piektajā daļā minētos pārkāpumus, kas izdarīti militārajos lidlaukos, militārās aviācijas poligonos vai šādu objektu tuvumā), 119. pantā, 120. panta trešajā un ceturtajā daļā, 121. pantā, 122. panta otrajā daļā, 123. un 124. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Civilās aviācijas aģentūra.
Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 118. panta ceturtajā un piektajā daļā (par pārkāpumu izdarīšanu militārajos lidlaukos, militārās aviācijas poligonos vai šādu objektu tuvumā), 124.1 panta pirmajā, trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā, septītajā un desmitajā daļā (par pārkāpumu izdarīšanu militārajos objektos, kurus izmanto Nacionālie bruņotie spēki Nacionālo bruņoto spēku likumā noteikto uzdevumu pildīšanai, un gaisa telpas struktūras elementos, kuri ir izveidoti Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām) minētajiem pārkāpumiem veic Militārā policija.
Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 122. panta pirmajā daļā, 124.1 panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā, septītajā, astotajā, devītajā (izņemot valsts robežas drošību), vienpadsmitajā un divpadsmitajā daļā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts policija, kā arī pašvaldības policija (izņemot 122. panta pirmajā daļā minētos pārkāpumus).
Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 119. panta piektajā un devītajā daļā un 120. panta piektajā daļā, 124.1 panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā, septītajā un devītajā daļā (valsts robežas drošība) (par pārkāpumu izdarīšanu infrastruktūras objektos, kuri tiek izmantoti Valsts robežsardzes vajadzībām, un gaisa telpas struktūras elementos, kuri ir izveidoti Valsts robežsardzes vajadzībām) minētajiem pārkāpumiem veic Valsts robežsardze.
Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 120. panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem pārkāpumiem veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.
Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 124.1 panta trīspadsmitajā, četrpadsmitajā un piecpadsmitajā daļā minētajiem pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Valsts policija, pašvaldības policija vai Civilās aviācijas aģentūra. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata Civilās aviācijas aģentūra.
Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 124.1 panta desmitajā daļā (par pārkāpumu izdarīšanu militārajos objektos, kuros nav nodrošināta Militārās policijas klātbūtne) minētajiem pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Valsts policija vai pašvaldības policija. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata Militārā policija.”"
23.
Papildināt pārejas noteikumus ar 49., 50., 51., 52. un 53. punktu šādā redakcijā:
"49. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2023.gada 1.novembrim ir piemērojami Ministru kabineta 2007.gada 17.jūlija noteikumi Nr.493 “Noteikumi par izpletņlēcēju desantēšanu un izpletņlēcēju desantēšanas atļaujas izsniegšanas kārtību."
"50. Līdz brīdim, kad tiek veikti attiecīgi grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 31.jūlija noteikumos Nr.532 "Kārtība, kādā valsts un pašvaldība izmanto pirmpirkuma tiesības valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka teritorijā", nosakot kārtību, kādā valsts un kapitālsabiedrība, kurā valstij ir izšķiroša ietekme un kurai pieder valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauks izmanto pirmpirkuma tiesību valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka teritorijā, pirmpirkuma tiesība šā likuma 23.1 panta trešās daļas 1.punktā noteiktajā gadījumā ir tikai valstij."
“51. līdz šā likuma 84. pantā minēto noteikumu spēkā stāšanās dienai ir spēkā Ministru kabineta 2015.gada 27.janvāra noteikumi Nr.47 “Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas atļaujas piešķiršanas kārtība starptautisko publisko tiesību subjektiem.”
"52. Šā likuma 29.² panta otrās daļas 2., 3. un 5.punktā, trešajā daļā, piektajā daļā, sestajā un septītajā daļā paredzētais regulējums stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgu grozījumu veikšanu Ministru kabineta 2018.gada 19.jūnija noteikumos Nr. 350 “Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesību noteikumi” un 2011.gada 6.decembra noteikumos Nr. 934 “Noteikumi par valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas principiem un kārtību, kā arī kārtību, kādā apkopojama informācija par valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu un valsts iestāžu lietotajiem nekustamajiem īpašumiem."
"53. Šā likuma 109. panta 2.1 daļā noteiktais divu gadu termiņš nav piemērojams tiem gadījumiem, kad prasījuma tiesības radušās pirms tiesību normas spēkā stāšanās dienas."
Likums stājas spēkā
Ministrs V. Uzvārds