23-TA-2535
Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā
Izdarīt Pievienotās vērtības nodokļa likumā (Latvijas Vēstnesis, Latvijas Vēstnesis, 2012, 197. nr.; 2013, 27., 194., 232., 237. nr.; 2014, 123. nr.; 2015, 42., 248., 251. nr.; 2016, 120., 241. nr.; 2017, 90., 156., 242. nr.; 2019, 118., 132., 248.A nr.; 2020, 204., 240.A nr.; 2021, 5.A, 234.A, 246. nr.; 2022, 36.A nr.; 2023, 247. nr.) šādus grozījumus:
1.
Aizstāt 9. panta ceturtajā daļā vārdus "nepiemēroja" ar vārdiem "piemēroja".
2.
20. pantā:
papildināt pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:
"Šo nepiemēro biļešu iegādei pasākumiem, ja apmeklējums ir virtuāls.";
papildināt ar trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Ja šā panta otrajā daļā minētie pakalpojumi un papildpakalpojumi ir sniegti personai, kas nav nodokļa maksātājs un ir saistīti ar darbībām, kas tiek straumētas vai citādi darītas virtuāli pieejamas, to sniegšanas vieta ir personas, kas nav nodokļa maksātājs, mītnes vieta, deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tādas nav, - pastāvīgās uzturēšanas vieta.".
3.
Izslēgt 30. panta otrajā daļā vārdus "elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegta pakalpojuma''.
4.
34. pantā:
izteikt desmito daļu šādā redakcijā:
“(10) Ja nereģistrēta nodokļa maksātāja vai citas dalībvalsts nodokļa maksātāja iekšzemē veikto preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība bez nodokļa kalendāra gadā pārsniedz šā likuma 59. panta pirmajā daļā minēto reģistrācijas slieksni un ceturtajā daļā minēto vērtību, šā nodokļa maksātāja ar nodokli apliekamā darījuma vērtība līdz reģistrācijas brīdim ir iekšzemē veikto ar nodokli apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu vērtība, kas pārsniedz 55 000 euro. Aprēķinātā nodokļa summa ir iekļaujama darījuma vērtībā.”
papildināt ar 10.1 un 10.2 daļu šādā redakcijā:
"(101) Ja nereģistrēts nodokļa maksātājs vai citas dalībvalsts nodokļa maksātājs atbilstoši šā likuma 59. panta ceturtajā daļā noteiktajam nākamā kalendāra gada 1. janvārī vēl nav reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, šā nodokļa maksātāja ar nodokli apliekamā darījuma vērtība līdz reģistrācijas brīdim ir tādu iekšzemē veikto ar nodokli apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu vērtība, kas veikti, sākot ar nākamā kalendāra gada 1. janvāri. Aprēķinātā nodokļa summa ir iekļaujama darījuma vērtībā.
(102) Ja citas dalībvalsts nodokļa maksātāja Eiropas Savienības teritorijā veikto preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība bez nodokļa kalendāra gadā pārsniedz šā likuma 61. panta divpadsmitajā daļā minēto vērtību, šā nodokļa maksātāja ar nodokli apliekamā darījuma vērtība līdz reģistrācijas brīdim ir tādu iekšzemē veikto ar nodokli apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu vērtība, kas veikti, sākot ar nākamo dienu no šā likuma 61. panta divpadsmitajā daļā minētās vērtības pārsniegšanas brīža. Aprēķinātā nodokļa summa ir iekļaujama darījuma vērtībā.".
5.
Papildināt 43. pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:
“(8) Nodokļa 0 procentu likmi piemēro tādai preču piegādei, kuras ietvaros reģistrēts nodokļa maksātājs uz savstarpēji noslēgta līguma vai preču nodošanas un pieņemšanas akta, vai cita darījumu apliecinoša dokumenta pamata preces bez maksas piegādā sabiedriskā labuma organizācijai, kas:
1) šīs preces eksportē no Eiropas Savienības teritorijas humānās palīdzības un labdarības ietvaros;
2) šīs preces piegādā citas Eiropas Savienības dalībvalsts atzītai struktūrai, kura šīs preces eksportē no Eiropas Savienības teritorijas humānās palīdzības un labdarības ietvaros.”.
1) šīs preces eksportē no Eiropas Savienības teritorijas humānās palīdzības un labdarības ietvaros;
2) šīs preces piegādā citas Eiropas Savienības dalībvalsts atzītai struktūrai, kura šīs preces eksportē no Eiropas Savienības teritorijas humānās palīdzības un labdarības ietvaros.”.
6.
50. pantā:
izteikt pirmās daļas 1. un 2. punktu šādā redakcijā:
"1) trešo valstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību diplomātiskajiem un konsulārajiem aģentiem, administratīvi tehniskajam personālam, kā arī minēto personu ģimenes locekļiem, — ievērojot paritātes principu;
2) citu dalībvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību diplomātiskajiem un konsulārajiem aģentiem, administratīvi tehniskajam personālam, kā arī minēto personu ģimenes locekļiem;";
papildināt septīto daļu ar 3. un 4. punktu šādā redakcijā:
"3) Latvijas Republikā reģistrētām trešo valstu diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām — ievērojot paritātes principu;
4) Latvijas Republikā reģistrētām citu dalībvalstu diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām.".
7.
52. pantā:
izteikt pirmās daļas 4. punkta “a” apakšpunktu šādā redakcijā:
“a) pacienta transportēšanu ar transportlīdzekli, kas speciāli aprīkots ar medicīniskām ierīcēm, kas laistas brīvam apgrozījumam vai piegādātās, ievērojot normatīvos aktus veselības jomā;”;
svītrot pirmās daļas 6. punktu;
svītrot pirmās daļas 7. punktā vārdus “un zobu higiēnistu”;
papildināt pirmās daļas 11. punktu ar vārdiem šādā redakcijā:
“kā arī ar šiem pakalpojumiem cieši saistītu pakalpojumu sniegšanu, ko veic pati pirmsskolas izglītības iestāde;”;
aizstāt pirmās daļas 15. punktā vārdus "likumu “Par pašvaldībām”" ar vārdiem "Pašvaldību likumu".
8.
57. pantā:
izteikt nosaukumu šāda redakcijā:
“57. pants. Noteikumi iekšzemes nodokļa maksātāja un citas dalībvalsts nodokļa maksātāja reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā preču iegādei Eiropas Savienības teritorijā”;
papildināt ar 3.1 daļu šādā redakcijā:
“(31) Šis pants ir piemērojams arī attiecībā uz citas dalībvalsts nodokļa maksātāju, kurš veic ar nodokli apliekamus darījumus iekšzemē.”;
svītrot ceturtajā daļā vārdus "tādu citas dalībvalsts nodokļa maksātāju vai".
9.
Izteikt 59. pantu šādā redakcijā:
"59. pants. Iekšzemes nodokļa maksātāja tiesības nereģistrēties un atlikt reģistrēšanos Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā
(1) Iekšzemes nodokļa maksātājs ir tiesīgs nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, ja tā kalendāra gadā iekšzemē veikto preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība bez nodokļa, nav pārsniegusi 50 000 euro reģistrācijas slieksni, ja šajā likumā nav noteikts citādi.
(2) Aprēķinot šā panta pirmajā daļā minēto reģistrācijas slieksni, tajā iekļauj:
1) ar nodokli apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu vērtību;
2) šā likuma 52. panta pirmās daļas 20., 21. 22., 24., 25. un 26. punktā minēto ar nodokli neapliekamu darījumu vērtību.
(3) Šā panta pirmajā daļā minētajā reģistrācijas slieksnī neiekļauj nodokļa maksātāja piegādāto pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu vērtību.
(4) Ja kalendāra gadā šā panta pirmajā daļā minētais reģistrācijas slieksnis ir pārsniegts ne vairāk kā par 5000 euro, iekšzemes nodokļa maksātājs ir tiesīgs atlikt reģistrēšanos Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā līdz kalendāra gada beigām.
(5) Iekšzemes nodokļa maksātājs ne vēlāk kā līdz tā mēneša piecpadsmitajam datumam, kas seko mēnesim, kad ir pārsniegts šā panta pirmajā daļā minētais reģistrācijas slieksnis un ceturtajā daļā minētā vērtība, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam šā likuma 66. panta pirmajā daļā minēto reģistrācijas iesniegumu.
(6) Piemērojot šā panta ceturto daļu, iekšzemes nodokļa maksātājs ne vēlāk kā līdz kalendāra gada 1. decembrim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam šā likuma 66. panta pirmajā daļā minēto reģistrācijas iesniegumu.
(7) Ja, piemērojot šā panta ceturto daļu, šā panta pirmajā daļā minētais reģistrācijas slieksnis ir pārsniegts pēc kalendāra gada 1. decembra, iekšzemes nodokļa maksātājs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam šā likuma 66.panta pirmajā daļā minēto reģistrācijas iesniegumu ne vēlāk kā līdz kalendāra gada 31.decembrim.
(8) Šā panta pirmo daļu nepiemēro, ja nodokļa maksātājs citas dalībvalsts nodokļa maksātājam sniedz pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 19. panta pirmo daļu.
(9) Šā panta pirmo daļu nepiemēro, ja nodokļa maksātājs no citas dalībvalsts vai no jebkuras trešās valsts vai trešās teritorijas personas, kas neveic saimniecisko darbību iekšzemē, saņem pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 19. panta pirmo daļu.
(10) Ja iepriekšējā kalendāra gadā ir pārsniegts šā panta pirmajā daļā minētais reģistrācijas slieksnis, iekšzemes nodokļa maksātājam nav tiesību kalendāra gadā piemērot šā panta pirmo daļu.
(11) Iekšzemes nodokļa maksātājs ir tiesīgs nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, ja kalendāra gadā vai iepriekšējā kalendāra gadā ir pārsniegts šā panta pirmajā daļā minētais reģistrācijas slieksnis 50 000 euro apmērā un iekšzemes nodokļa maksātājs ir veicis tikai šā panta otrās daļas 2. punktā minētos darījumus.
(12) Šā likuma 3. panta ceturtajā daļā minētajām personām nav pienākuma reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā.".
(1) Iekšzemes nodokļa maksātājs ir tiesīgs nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, ja tā kalendāra gadā iekšzemē veikto preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība bez nodokļa, nav pārsniegusi 50 000 euro reģistrācijas slieksni, ja šajā likumā nav noteikts citādi.
(2) Aprēķinot šā panta pirmajā daļā minēto reģistrācijas slieksni, tajā iekļauj:
1) ar nodokli apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu vērtību;
2) šā likuma 52. panta pirmās daļas 20., 21. 22., 24., 25. un 26. punktā minēto ar nodokli neapliekamu darījumu vērtību.
(3) Šā panta pirmajā daļā minētajā reģistrācijas slieksnī neiekļauj nodokļa maksātāja piegādāto pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu vērtību.
(4) Ja kalendāra gadā šā panta pirmajā daļā minētais reģistrācijas slieksnis ir pārsniegts ne vairāk kā par 5000 euro, iekšzemes nodokļa maksātājs ir tiesīgs atlikt reģistrēšanos Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā līdz kalendāra gada beigām.
(5) Iekšzemes nodokļa maksātājs ne vēlāk kā līdz tā mēneša piecpadsmitajam datumam, kas seko mēnesim, kad ir pārsniegts šā panta pirmajā daļā minētais reģistrācijas slieksnis un ceturtajā daļā minētā vērtība, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam šā likuma 66. panta pirmajā daļā minēto reģistrācijas iesniegumu.
(6) Piemērojot šā panta ceturto daļu, iekšzemes nodokļa maksātājs ne vēlāk kā līdz kalendāra gada 1. decembrim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam šā likuma 66. panta pirmajā daļā minēto reģistrācijas iesniegumu.
(7) Ja, piemērojot šā panta ceturto daļu, šā panta pirmajā daļā minētais reģistrācijas slieksnis ir pārsniegts pēc kalendāra gada 1. decembra, iekšzemes nodokļa maksātājs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam šā likuma 66.panta pirmajā daļā minēto reģistrācijas iesniegumu ne vēlāk kā līdz kalendāra gada 31.decembrim.
(8) Šā panta pirmo daļu nepiemēro, ja nodokļa maksātājs citas dalībvalsts nodokļa maksātājam sniedz pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 19. panta pirmo daļu.
(9) Šā panta pirmo daļu nepiemēro, ja nodokļa maksātājs no citas dalībvalsts vai no jebkuras trešās valsts vai trešās teritorijas personas, kas neveic saimniecisko darbību iekšzemē, saņem pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 19. panta pirmo daļu.
(10) Ja iepriekšējā kalendāra gadā ir pārsniegts šā panta pirmajā daļā minētais reģistrācijas slieksnis, iekšzemes nodokļa maksātājam nav tiesību kalendāra gadā piemērot šā panta pirmo daļu.
(11) Iekšzemes nodokļa maksātājs ir tiesīgs nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, ja kalendāra gadā vai iepriekšējā kalendāra gadā ir pārsniegts šā panta pirmajā daļā minētais reģistrācijas slieksnis 50 000 euro apmērā un iekšzemes nodokļa maksātājs ir veicis tikai šā panta otrās daļas 2. punktā minētos darījumus.
(12) Šā likuma 3. panta ceturtajā daļā minētajām personām nav pienākuma reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā.".
10.
61. pantā:
papildināt otro daļu aiz vārdiem "brīvajā zonā" ar vārdiem "vai preču pagaidu uzglabāšanas vietā";
izteikt trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Citas dalībvalsts nodokļa maksātājs, kurš veic preču piegādes darījumus, pārvietojot no vienas iekšzemes muitas noliktavas, brīvās zonas vai preču pagaidu uzglabāšanas vietas uz citām iekšzemes vai citas dalībvalsts muitas noliktavām, brīvajām zonām vai preču pagaidu uzglabāšanas vietām ārpussavienības preces, kā arī tādas Savienības preces, kurām uzsākta preču eksporta procedūra, ir tiesīgs nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā.";
papildināt ar vienpadsmito, divpadsmito un trīspadsmito daļu šādā redakcijā:
“(11) Citas dalībvalsts nodokļa maksātājam, tai skaitā citas dalībvalsts nodokļa maksātāja pastāvīgajai iestādei iekšzemē, ir tiesības piemērot šā likuma 59. pantu.
(12) Citas dalībvalsts nodokļa maksātājs šā likuma 59. panta pirmo un ceturto daļu nepiemēro, ja tā Eiropas Savienības teritorijā veikto preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība bez nodokļa, kas aprēķināta atbilstoši šā likuma 139.1 panta trešajai daļai, kalendāra gadā vai iepriekšējā kalendāra gadā ir pārsniegusi 100 000 euro.
(13) Ja ir pārsniegta šā panta divpadsmitajā daļā minētā vērtība, citas dalībvalsts nodokļa maksātājs reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā un maksā nodokli valsts budžetā par iekšzemē veiktajām preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem atbilstoši šā likuma 34. panta 10.2 daļā noteiktajai kārtībai.”.
11.
63. pantā:
papildināt otro daļu aiz vārdiem "brīvajā zonā" ar vārdiem "vai preču pagaidu uzglabāšanas vietā";
izteikt trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātājs, kurš veic preču piegādes darījumus, pārvietojot no vienas iekšzemes muitas noliktavas, brīvās zonas vai preču pagaidu uzglabāšanas vietas uz citām iekšzemes vai citas dalībvalsts muitas noliktavām, brīvajām zonām vai preču pagaidu uzglabāšanas vietām ārpussavienības preces, kā arī tādas Savienības preces, kurām uzsākta preču eksporta procedūra, ir tiesīgs nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā.".
12.
Izteikt 65. panta pirmās daļas 4. punktu šādā redakcijā:
" 4) attiecīgais reģistrētais nodokļa maksātājs iepriekšējos 12 mēnešos nodokļu jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajos termiņos sniedzis Valsts ieņēmumu dienestam nodokļu un informatīvās deklarācijas un gada pārskatu, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā termiņā rakstveidā sniedzis pieprasīto papildu informāciju, kas nepieciešama valsts budžetā maksājamās nodokļa summas vai nodokļa pārmaksas noteikšanai, vai iepriekšējos 12 mēnešos šā reģistrēta nodokļa maksātāja vienas nodokļu vai informatīvās deklarācijas vai gada pārskata nodokļu jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktā iesniegšanas termiņa kavējums nepārsniedz piecas kalendāra dienas;".
13.
Papildināt 66. pantu ar 7.1 un 7.2 daļu šādā redakcijā:
“(71) Gadījumā, ja, piemērojot šā likuma 59. panta ceturto daļu, iekšzemes nodokļa maksātājs vai citas dalībvalsts nodokļa maksātājs ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā ar nākamā kalendāra gada 1. janvāri, bet kalendāra gadā pārsniedz šā likuma 59. panta pirmajā daļā minēto reģistrācijas slieksni un ceturtajā daļā minēto vērtību, tas ne vēlāk kā nākamajā darba dienā informē par to Valsts ieņēmumu dienestu.
(72) Šā panta 7.1 daļā minētajā gadījumā Valsts ieņēmumu dienests paziņo iekšzemes nodokļa maksātājam vai citas dalībvalsts nodokļa maksātājam par tā reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā ar dienu, kad tas informējis Valsts ieņēmumu dienestu par šā likuma 59.panta pirmajā daļā minētā reģistrācijas sliekšņa un ceturtajā daļā minētās vērtības pārsniegšanu.”.
(72) Šā panta 7.1 daļā minētajā gadījumā Valsts ieņēmumu dienests paziņo iekšzemes nodokļa maksātājam vai citas dalībvalsts nodokļa maksātājam par tā reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā ar dienu, kad tas informējis Valsts ieņēmumu dienestu par šā likuma 59.panta pirmajā daļā minētā reģistrācijas sliekšņa un ceturtajā daļā minētās vērtības pārsniegšanu.”.
14.
Papildināt 67. pantu ar 2.2 daļu šādā redakcijā:
“(22) Ja lēmums par nodokļa maksātāja reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļu maksātāju reģistrā neatkarīgi no tā paziņošanas veida tiek pieņemts atbilstoši šā likuma 59. panta ceturtajai daļai, nodokļa maksātāju uzskata par reģistrētu Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļu maksātāju reģistrā ar nākamā taksācijas gada 1. janvāri.”.
15.
73. pantā:
papildināt pirmo daļu ar 13. punktu šādā redakcijā:
“13) citas dalībvalsts nodokļa maksātājs ir reģistrēts šā likuma 59.panta pirmās daļas piemērošanai un tam ir citas dalībvalsts piešķirts reģistrācijas numurs ar kodu “EX”.”;
papildināt ar ceturto daļu šādā redakcijā:
“(4) Šā panta pirmās daļas 1. punktu nepiemēro, ja reģistrēta nodokļa maksātāja (izņemot PVN grupu) iekšzemē veikto preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība bez nodokļa iepriekšējā kalendāra gadā ir pārsniegusi šā likuma 59. panta pirmajā daļā minēto reģistrācijas slieksni.”.
16.
Papildināt likumu ar 83.6 pantu šādā redakcijā:
“83.6 Izslēgšana no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra, ja citas dalībvalsts nodokļa maksātājam ir citas dalībvalsts piešķirts reģistrācijas numurs ar kodu “EX”
(1) Reģistrēts nodokļa maksātājs, kurš ir reģistrēts šā likuma 59. panta pirmās daļas piemērošanai un tam ir citas dalībvalsts piešķirts reģistrācijas numurs ar kodu “EX, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu par tā izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra piecu darbdienu laikā no brīža, kad cita dalībvalsts piešķīra reģistrācijas numuru ar kodu “EX”.
(2) Pamatojoties uz šā panta pirmajā daļā minēto iesniegumu, Valsts ieņēmumu dienests 10 darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu par reģistrēta pievienotās vērtības nodokļa maksātāja izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.
(3) Ja Valsts ieņēmumu dienests, veicot nodokļa kontroles un administrēšanas pasākumus, konstatē, ka reģistrēts nodokļa maksātājs ir reģistrēts šā likuma 59. panta pirmās daļas piemērošanai un tam ir citas dalībvalsts piešķirts reģistrācijas numurs ar kodu “EX”, Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par reģistrēta pievienotās vērtības nodokļa maksātāja izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.”.
(1) Reģistrēts nodokļa maksātājs, kurš ir reģistrēts šā likuma 59. panta pirmās daļas piemērošanai un tam ir citas dalībvalsts piešķirts reģistrācijas numurs ar kodu “EX, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu par tā izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra piecu darbdienu laikā no brīža, kad cita dalībvalsts piešķīra reģistrācijas numuru ar kodu “EX”.
(2) Pamatojoties uz šā panta pirmajā daļā minēto iesniegumu, Valsts ieņēmumu dienests 10 darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu par reģistrēta pievienotās vērtības nodokļa maksātāja izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.
(3) Ja Valsts ieņēmumu dienests, veicot nodokļa kontroles un administrēšanas pasākumus, konstatē, ka reģistrēts nodokļa maksātājs ir reģistrēts šā likuma 59. panta pirmās daļas piemērošanai un tam ir citas dalībvalsts piešķirts reģistrācijas numurs ar kodu “EX”, Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par reģistrēta pievienotās vērtības nodokļa maksātāja izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.”.
17.
84. pantā:
izteikt vienpadsmito daļu šādā redakcijā:
“(11) Ja nereģistrēta nodokļa maksātāja vai citas dalībvalsts nodokļa maksātāja iekšzemē veikto preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība kalendāra gadā ir pārsniegusi šā likuma 59. panta pirmajā daļā minēto reģistrācijas slieksni un ceturtajā daļā minēto vērtību, tas maksā valsts budžetā nodokli, kas aprēķināts saskaņā ar šā likuma 34. panta desmito daļu.”;
papildināt ar divpadsmito daļu šādā redakcijā:
“(12) Ja citas dalībvalsts nodokļa maksātāja Eiropas Savienības teritorijā veikto preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība kalendāra gadā ir pārsniegusi šā likuma 61. panta divpadsmitajā daļā minēto vērtību, tas par iekšzemē veiktajām preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem maksā valsts budžetā nodokli, kas aprēķināts saskaņā ar šā likuma 34. panta 10.2 daļu.”.
18.
Izteikt 85. panta ceturtās daļas 5. punktu šādā redakcijā:
"5) tas iepriekšējos 12 mēnešos nodokļu jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajos termiņos sniedzis nodokļu un informatīvās deklarācijas un gada pārskatu, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā termiņā sniedzis papildu informāciju, kas nepieciešama valsts budžetā iemaksājamās nodokļa summas vai nodokļa pārmaksas noteikšanai, vai iepriekšējos 12 mēnešos reģistrēta nodokļa maksātāja vienas nodokļu vai informatīvās deklarācijas vai gada pārskata nodokļu jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktā iesniegšanas termiņa kavējums nepārsniedz piecas kalendāra dienas;".
19.
86. pantā:
papildināt otro daļu aiz vārdiem “nereģistrēta nodokļa maksātāja” ar vārdiem “vai citas dalībvalsts nodokļa maksātāja”;
trešajā daļā svītrot vārdus “citas dalībvalsts nodokļa maksātājs vai”.
20.
Izteikt 100. panta otro daļu šādā redakcijā:
“(2) No valsts budžetā maksājamās nodokļa summas kā priekšnodoklis nav atskaitāmi 50 procenti no nodokļa par:
1) iegādātu, nomātu vai importētu vieglo pasažieru automašīnu, kuras sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, nepārsniedz astoņas sēdvietas un kura nav neviena no šā panta 1.1 daļas 1. punktā minētajām automašīnām;
2) izmaksām, kas saistītas ar šīs daļas 1. punktā minēto automašīnu uzturēšanu (tai skaitā izmaksām par šādu automašīnu remontu un degvielas iegādi);
3) izmaksām, kas saistītas ar šā panta 1.1 daļas 1. punktā minēto automašīnu uzturēšanu (tai skaitā izmaksām par šādu automašīnu remontu un degvielas iegādi) un kas rodas pēc 60 mēnešu perioda, skaitot no brīža, kad automašīna ir reģistrēta personas īpašumā vai turējumā.”.
1) iegādātu, nomātu vai importētu vieglo pasažieru automašīnu, kuras sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, nepārsniedz astoņas sēdvietas un kura nav neviena no šā panta 1.1 daļas 1. punktā minētajām automašīnām;
2) izmaksām, kas saistītas ar šīs daļas 1. punktā minēto automašīnu uzturēšanu (tai skaitā izmaksām par šādu automašīnu remontu un degvielas iegādi);
3) izmaksām, kas saistītas ar šā panta 1.1 daļas 1. punktā minēto automašīnu uzturēšanu (tai skaitā izmaksām par šādu automašīnu remontu un degvielas iegādi) un kas rodas pēc 60 mēnešu perioda, skaitot no brīža, kad automašīna ir reģistrēta personas īpašumā vai turējumā.”.
21.
Aizstāt 104.panta pirmajā daļā vārdus un skaitļus “šā likuma 73. panta pirmās daļas 1., 2. vai 12.punktu” ar vārdiem un skaitļiem “šā likuma 73. panta pirmās daļas 1., 2., 12. vai 13. punktu”.
22.
119. pantā:
izteikt otro daļu šādā redakcijā:
“(2) Ja nereģistrēta nodokļa maksātāja vai citas dalībvalsts nodokļa maksātāja kalendāra gadā iekšzemē veikto preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība bez nodokļa pārsniedza šā likuma 59. panta pirmajā daļā minēto reģistrācijas slieksni un ceturtajā daļā minēto vērtību, tas šā likuma 34. panta desmitajā daļā noteiktajā kārtībā aprēķināto nodokli iemaksā valsts budžetā 23 dienu laikā no tā kalendāra mēneša beigām, kad šī vērtība pārsniegta.";
papildināt ar 2.1 un 2.2 daļu šādā redakcijā:
"(21) Ja nereģistrēts nodokļa maksātājs vai citas dalībvalsts nodokļa maksātājs atbilstoši šā likuma 59. panta ceturtajā daļā noteiktajam nākamā kalendāra gada 1. janvārī vēl nav reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, tas šā likuma 34. panta 10.1 daļā noteiktajā kārtībā aprēķināto nodokli iemaksā valsts budžetā līdz kārtējā kalendāra gada 23. februārim.
(22) Ja citas dalībvalsts nodokļa maksātāja Eiropas Savienības teritorijā veikto preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība bez nodokļa kalendāra gadā pārsniedz šā likuma 61. panta divpadsmitajā daļā minēto vērtību, tas šā likuma 34. panta 10.2 daļā noteiktajā kārtībā aprēķināto nodokli par iekšzemē veiktajām preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem iemaksā valsts budžetā 23 dienu laikā no tā kalendāra mēneša beigām, kad šī vērtība pārsniegta.”.
(22) Ja citas dalībvalsts nodokļa maksātāja Eiropas Savienības teritorijā veikto preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība bez nodokļa kalendāra gadā pārsniedz šā likuma 61. panta divpadsmitajā daļā minēto vērtību, tas šā likuma 34. panta 10.2 daļā noteiktajā kārtībā aprēķināto nodokli par iekšzemē veiktajām preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem iemaksā valsts budžetā 23 dienu laikā no tā kalendāra mēneša beigām, kad šī vērtība pārsniegta.”.
23.
Papildināt 121. panta trešajā daļā aiz vārdiem “nereģistrēta nodokļa maksātāja” ar vārdiem “vai citas dalībvalsts nodokļa maksātāja”.
24.
Izteikt 138. panta ceturtās daļas 2. punktu šādā redakcijā:
"2) ir cits nodokļa maksātājs, ciktāl šā cita nodokļa maksātāja veiktā preču piegāde nav apliekama ar nodokli saskaņā ar šā likuma 52. panta trešo vai 3.1 daļu vai attiecīgajiem citas dalībvalsts tiesību aktiem.”.
25.
Papildināt likumu ar 139.1 pantu šādā redakcijā:
"139.1 pants. Īpaša reģistrācijas kārtība iekšzemes nodokļa maksātājam, kas piemēro nodokļa atbrīvojumu citā dalībvalstī
(1) Šā panta izpratnē gada apgrozījums Eiropas Savienībā ir iekšzemes nodokļa maksātāja kalendāra gadā Eiropas Savienības teritorijā (tai skaitā iekšzemē) veikto preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība bez nodokļa.
(2) Iekšzemes nodokļa maksātājs ir tiesīgs nemaksāt nodokli par citā dalībvalstī veiktajām preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem saskaņā ar citas dalībvalsts normatīvo regulējumu (turpmāk šajā pantā – atbrīvojums citā dalībvalstī), ja tā:
1) kalendāra gadā citā dalībvalstī veikto preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība bez nodokļa nav pārsniegusi robežvērtību, ko minētajā dalībvalstī piemēro attiecībā uz nodokļa atbrīvojumu tās dalībvalsts nodokļa maksātājiem;
2) gada apgrozījums Eiropas Savienībā nav pārsniedzis 100 000 euro.
(3) Aprēķinot šā panta otrajā daļā un sestās daļas 6., 7., 8. un 9. punktā minētās vērtības, tajās iekļauj:
1) ar nodokli apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu vērtību;
2) šā likuma 52. panta pirmās daļas 20., 21.,22., 24., 25. un 26. punktā minēto vai arī citu dalībvalstu attiecīgajos nodokli regulējošajos tiesību aktos minēto šādu darījumu vērtību.
(4) Šā panta otrajā daļā minētajās vērtībās neiekļauj iekšzemes nodokļa maksātāja piegādāto pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu vērtību.
(5) Lai iekšzemes nodokļa maksātājs varētu izmantot atbrīvojumu citā dalībvalstī, tas strukturētā veidā paziņo par to Valsts ieņēmumu dienestam, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu.
(6) Iekšzemes nodokļa maksātājs, paziņojot Valsts ieņēmumu dienestam par atbrīvojuma citā dalībvalstī piemērošanu, norāda šādus datus:
1) fiziskā persona – vārdu un uzvārdu; juridiskā persona – nosaukumu;
2) juridisko adresi vai deklarētās dzīvessvietas adresi;
3) nodokļu maksātāja reģistrācijas numuru, reģistrācijas numuru citas dalībvalsts nodokļa maksātāju reģistrā;
4) saimnieciskās darbības veidu;
5) dalībvalsti vai dalībvalstis, kur iekšzemes nodokļa maksātājs plāno izmantot atbrīvojumu citā dalībvalstī;
6) iepriekšējā kalendāra gadā iekšzemē veikto preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējo vērtību;
7) iepriekšējā kalendāra gadā katrā no citās dalībvalstīs veikto preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējo vērtību;
8) kārtējā kalendāra gadā līdz iesnieguma iesniegšanas dienai iekšzemē veikto preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējo vērtību;
9) kārtējā kalendāra gadā līdz iesnieguma iesniegšanas dienai katrā no citās dalībvalstīs veikto preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējo vērtību.
(7) Valsts ieņēmumu dienests 35 darbdienu laikā pēc šā panta piektajā daļā minētās informācijas saņemšanas paziņo iekšzemes nodokļa maksātājam par tā tiesībām piemērot atbrīvojumu citā dalībvalstī, ja tas atbilst šā panta otrajā daļā minētajiem nosacījumiem, vai atteikumu piemērot atbrīvojumu citā dalībvalstī.
(8) Valsts ieņēmumu dienests reģistrē iekšzemes nodokļa maksātāju atbrīvojuma citā dalībvalstī piemērošanai un piešķir tam reģistrācijas numuru ar kodu “EX”, kas izmantojams tikai un vienīgi minētā atbrīvojuma piemērošanai.
(9) Iekšzemes nodokļa maksātājs strukturētā veidā, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, paziņo Valsts ieņēmumu dienestam par visām izmaiņām šā panta sestajā daļā minētajos datos, tai skaitā par:
1) nodomu izmantot atbrīvojumu citā dalībvalstī vai dalībvalstīs, kas nebija minētas, iesniedzot šā panta sestajā daļā minēto informāciju;
2) lēmumu izbeigt atbrīvojuma citā dalībvalstī piemērošanu dalībvalstī vai dalībvalstīs, kas bija minētas, iesniedzot šā panta sestajā daļā minēto informāciju.
(10) Valsts ieņēmumu dienests 35 darbdienu laikā pēc šā panta devītajā daļā minētās informācijas saņemšanas apstiprina šo informāciju, lai iekšzemes nodokļa maksātājs varētu piemērot atbrīvojumu citā dalībvalstī vai izbeigtu atbrīvojuma citā dalībvalstī piemērošanu.
(11) Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības pagarināt šā panta septītajā un desmitajā daļā minēto termiņu, ja citas dalībvalsts nodokļu administrācija informē par nepieciešamību veikt papildu nodokļu kontroles un administrēšanas pasākumus atbrīvojuma citā dalībvalstī piemērošanai.
(12) Atbrīvojumu citā dalībvalstī piemēro:
1) no dienas, kad Valsts ieņēmumu dienests ir informējis par to iekšzemes nodokļa maksātāju;
2) no dienas, kad Valsts ieņēmumu dienests ir apstiprinājis šā panta devītās daļas 1. punktā minēto informāciju un informējis par to iekšzemes nodokļa maksātāju.
(13) Atbrīvojumu citā dalībvalstī izbeidz piemērot no nākamā kalendāra ceturkšņa pirmās dienas pēc šā panta devītās daļas 2. punktā minētās informācijas saņemšanas vai, ja šāda informācija saņemta ceturkšņa pēdējā mēnesī – no nākamā kalendāra ceturkšņa otrā mēneša pirmās dienas.
(14) Iekšzemes nodokļa maksātājs, kas piemēro atbrīvojumu citā dalībvalstī, līdz kalendāra ceturkšņa sekojošā mēneša beigām, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, strukturētā veidā iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam par katru kalendāra ceturksni šādu informāciju:
1) atbilstoši šā panta trešajai daļai aprēķināto iekšzemē veikto preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējo vērtību a vai vērtību “0”, ja nav veiktas preču piegādes vai sniegti pakalpojumi;
2) atbilstoši šā panta trešajai daļai aprēķināto katrā no citās dalībvalstīs veikto preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējo vērtību vai vērtību “0”, ja nav veiktas preču piegādes vai sniegti pakalpojumi.
(15) Ja ir pārsniegts šā panta otrās daļas 2. punktā minētais gada apgrozījums Eiropas Savienībā, iekšzemes nodokļa maksātājs 15 darbdienu laikā no dienas, kad ir pārsniegta minētais apgrozījums, informē par to Valsts ieņēmumu dienestu, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Vienlaikus ar minēto informāciju iekšzemes nodokļa maksātājs iesniedz šā panta četrpadsmitajā daļā minēto informāciju, kurā ir uzrādīta citās dalībvalstīs veikto preču piegāžu un sniegto pakalpojumu vērtība no kārtējā kalendāra ceturkšņa sākuma līdz dienai, kad pārsniegts gada apgrozījums Eiropas Savienībā.
(16) Valsts ieņēmumu dienests nekavējoties paziņo iekšzemes nodokļa maksātājam par liegumu piemērot atbrīvojumu citā dalībvalstī vai citās dalībvalstīs, ja:
1) gada apgrozījums Eiropas Savienībā pārsniedz 100 000 euro;
2) dalībvalsts, kas piešķir atbrīvojumu, ir paziņojusi, ka iekšzemes nodokļa maksātājam nav tiesību piemērot šo atbrīvojumu vai šāds atbrīvojums vairs netiek piemērots minētajā dalībvalstī;
3) iekšzemes nodokļa maksātājs ir informējis par savu lēmumu beigt piemērot šo atbrīvojumu;
4) iekšzemes nodokļa maksātājs izbeidz saimniecisko darbību.".
(1) Šā panta izpratnē gada apgrozījums Eiropas Savienībā ir iekšzemes nodokļa maksātāja kalendāra gadā Eiropas Savienības teritorijā (tai skaitā iekšzemē) veikto preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība bez nodokļa.
(2) Iekšzemes nodokļa maksātājs ir tiesīgs nemaksāt nodokli par citā dalībvalstī veiktajām preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem saskaņā ar citas dalībvalsts normatīvo regulējumu (turpmāk šajā pantā – atbrīvojums citā dalībvalstī), ja tā:
1) kalendāra gadā citā dalībvalstī veikto preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība bez nodokļa nav pārsniegusi robežvērtību, ko minētajā dalībvalstī piemēro attiecībā uz nodokļa atbrīvojumu tās dalībvalsts nodokļa maksātājiem;
2) gada apgrozījums Eiropas Savienībā nav pārsniedzis 100 000 euro.
(3) Aprēķinot šā panta otrajā daļā un sestās daļas 6., 7., 8. un 9. punktā minētās vērtības, tajās iekļauj:
1) ar nodokli apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu vērtību;
2) šā likuma 52. panta pirmās daļas 20., 21.,22., 24., 25. un 26. punktā minēto vai arī citu dalībvalstu attiecīgajos nodokli regulējošajos tiesību aktos minēto šādu darījumu vērtību.
(4) Šā panta otrajā daļā minētajās vērtībās neiekļauj iekšzemes nodokļa maksātāja piegādāto pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu vērtību.
(5) Lai iekšzemes nodokļa maksātājs varētu izmantot atbrīvojumu citā dalībvalstī, tas strukturētā veidā paziņo par to Valsts ieņēmumu dienestam, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu.
(6) Iekšzemes nodokļa maksātājs, paziņojot Valsts ieņēmumu dienestam par atbrīvojuma citā dalībvalstī piemērošanu, norāda šādus datus:
1) fiziskā persona – vārdu un uzvārdu; juridiskā persona – nosaukumu;
2) juridisko adresi vai deklarētās dzīvessvietas adresi;
3) nodokļu maksātāja reģistrācijas numuru, reģistrācijas numuru citas dalībvalsts nodokļa maksātāju reģistrā;
4) saimnieciskās darbības veidu;
5) dalībvalsti vai dalībvalstis, kur iekšzemes nodokļa maksātājs plāno izmantot atbrīvojumu citā dalībvalstī;
6) iepriekšējā kalendāra gadā iekšzemē veikto preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējo vērtību;
7) iepriekšējā kalendāra gadā katrā no citās dalībvalstīs veikto preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējo vērtību;
8) kārtējā kalendāra gadā līdz iesnieguma iesniegšanas dienai iekšzemē veikto preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējo vērtību;
9) kārtējā kalendāra gadā līdz iesnieguma iesniegšanas dienai katrā no citās dalībvalstīs veikto preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējo vērtību.
(7) Valsts ieņēmumu dienests 35 darbdienu laikā pēc šā panta piektajā daļā minētās informācijas saņemšanas paziņo iekšzemes nodokļa maksātājam par tā tiesībām piemērot atbrīvojumu citā dalībvalstī, ja tas atbilst šā panta otrajā daļā minētajiem nosacījumiem, vai atteikumu piemērot atbrīvojumu citā dalībvalstī.
(8) Valsts ieņēmumu dienests reģistrē iekšzemes nodokļa maksātāju atbrīvojuma citā dalībvalstī piemērošanai un piešķir tam reģistrācijas numuru ar kodu “EX”, kas izmantojams tikai un vienīgi minētā atbrīvojuma piemērošanai.
(9) Iekšzemes nodokļa maksātājs strukturētā veidā, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, paziņo Valsts ieņēmumu dienestam par visām izmaiņām šā panta sestajā daļā minētajos datos, tai skaitā par:
1) nodomu izmantot atbrīvojumu citā dalībvalstī vai dalībvalstīs, kas nebija minētas, iesniedzot šā panta sestajā daļā minēto informāciju;
2) lēmumu izbeigt atbrīvojuma citā dalībvalstī piemērošanu dalībvalstī vai dalībvalstīs, kas bija minētas, iesniedzot šā panta sestajā daļā minēto informāciju.
(10) Valsts ieņēmumu dienests 35 darbdienu laikā pēc šā panta devītajā daļā minētās informācijas saņemšanas apstiprina šo informāciju, lai iekšzemes nodokļa maksātājs varētu piemērot atbrīvojumu citā dalībvalstī vai izbeigtu atbrīvojuma citā dalībvalstī piemērošanu.
(11) Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības pagarināt šā panta septītajā un desmitajā daļā minēto termiņu, ja citas dalībvalsts nodokļu administrācija informē par nepieciešamību veikt papildu nodokļu kontroles un administrēšanas pasākumus atbrīvojuma citā dalībvalstī piemērošanai.
(12) Atbrīvojumu citā dalībvalstī piemēro:
1) no dienas, kad Valsts ieņēmumu dienests ir informējis par to iekšzemes nodokļa maksātāju;
2) no dienas, kad Valsts ieņēmumu dienests ir apstiprinājis šā panta devītās daļas 1. punktā minēto informāciju un informējis par to iekšzemes nodokļa maksātāju.
(13) Atbrīvojumu citā dalībvalstī izbeidz piemērot no nākamā kalendāra ceturkšņa pirmās dienas pēc šā panta devītās daļas 2. punktā minētās informācijas saņemšanas vai, ja šāda informācija saņemta ceturkšņa pēdējā mēnesī – no nākamā kalendāra ceturkšņa otrā mēneša pirmās dienas.
(14) Iekšzemes nodokļa maksātājs, kas piemēro atbrīvojumu citā dalībvalstī, līdz kalendāra ceturkšņa sekojošā mēneša beigām, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, strukturētā veidā iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam par katru kalendāra ceturksni šādu informāciju:
1) atbilstoši šā panta trešajai daļai aprēķināto iekšzemē veikto preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējo vērtību a vai vērtību “0”, ja nav veiktas preču piegādes vai sniegti pakalpojumi;
2) atbilstoši šā panta trešajai daļai aprēķināto katrā no citās dalībvalstīs veikto preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējo vērtību vai vērtību “0”, ja nav veiktas preču piegādes vai sniegti pakalpojumi.
(15) Ja ir pārsniegts šā panta otrās daļas 2. punktā minētais gada apgrozījums Eiropas Savienībā, iekšzemes nodokļa maksātājs 15 darbdienu laikā no dienas, kad ir pārsniegta minētais apgrozījums, informē par to Valsts ieņēmumu dienestu, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Vienlaikus ar minēto informāciju iekšzemes nodokļa maksātājs iesniedz šā panta četrpadsmitajā daļā minēto informāciju, kurā ir uzrādīta citās dalībvalstīs veikto preču piegāžu un sniegto pakalpojumu vērtība no kārtējā kalendāra ceturkšņa sākuma līdz dienai, kad pārsniegts gada apgrozījums Eiropas Savienībā.
(16) Valsts ieņēmumu dienests nekavējoties paziņo iekšzemes nodokļa maksātājam par liegumu piemērot atbrīvojumu citā dalībvalstī vai citās dalībvalstīs, ja:
1) gada apgrozījums Eiropas Savienībā pārsniedz 100 000 euro;
2) dalībvalsts, kas piešķir atbrīvojumu, ir paziņojusi, ka iekšzemes nodokļa maksātājam nav tiesību piemērot šo atbrīvojumu vai šāds atbrīvojums vairs netiek piemērots minētajā dalībvalstī;
3) iekšzemes nodokļa maksātājs ir informējis par savu lēmumu beigt piemērot šo atbrīvojumu;
4) iekšzemes nodokļa maksātājs izbeidz saimniecisko darbību.".
26.
Izslēgt likuma pielikuma nosaukumā vārdus "piecu procentu apmērā".
27.
Papildināt pārejas noteikumus ar 46. punktu šādā redakcijā:
"46. Nereģistrētiem nodokļa maksātājiem, kuriem 2024.gadā ir pārsniegts šā likuma 59.panta pirmajā daļā minētais reģistrācijas slieksnis un nav piemērojama šā likuma 59.panta vienpadsmitā daļa, nav tiesību 2025.gadā piemērot šā likuma 59.panta pirmo daļu. Minētie nodokļa maksātāji līdz 2025.gada 15.janvārim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam šā likuma 66.panta pirmajā daļā minēto reģistrācijas iesniegumu.".
28.
Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 27. un 28. punktu šādā redakcijā:
"27) Padomes 2020. gada 18. februāra direktīvas (ES) 2020/285, ar ko Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu groza attiecībā uz īpašo režīmu mazajiem uzņēmumiem un Regulu (ES) Nr. 904/2010 groza attiecībā uz administratīvu sadarbību un informācijas apmaiņu nolūkā uzraudzīt mazajiem uzņēmumiem paredzētā īpašā režīma pareizu piemērošanu;
28) Padomes 2022. gada 5. aprīļa direktīvas (ES) 2022/542, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK un Direktīvu (ES) 2020/285 attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa likmēm.".
28) Padomes 2022. gada 5. aprīļa direktīvas (ES) 2022/542, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK un Direktīvu (ES) 2020/285 attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa likmēm.".
Likums stājas spēkā 2025.gada 1.janvārī
Ministrs V. Uzvārds