25-TA-1372
Grozījumi likumā "Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās"
Izdarīt likumā "Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās" (Latvijas Vēstnesis, 2013, 232.nr.; 2014, 17.nr.) šādus grozījumus:
1.
Papildināt 2. pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:
"(6) Zemes īpašnieks var pretendēt uz kompensāciju zemes maiņas veidā, ja zemes gabals nav apbūvēts un īpašums atrodas mikroliegumā, dabas rezervātā, dabas liegumā vai citas aizsargājamās teritorijas dabas rezervāta, stingrā režīma, regulējamā režīma vai dabas lieguma zonā vai tam ir noteikts visa kalendārā gada laikā pilnīgs mežsaimnieciskās darbības, galvenās cirtes un kopšanas cirtes aizliegums. Uz zemes vienības nodalīšanu neattiecas zemes vienību sadali regulējošos normatīvajos aktos noteiktais aizliegums par minimālo zemes platību, ja jānodala īpašuma daļa, kurai nav saimnieciskās darbības ierobežojuma. Teritoriju līdz 20% no kompensējamās platības, kurai nav piemēroti attiecīgie saimnieciskās darbības ierobežojumi, drīkst nenodalīt."
2.
4. pantā:
izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:
"4. pants. Par kompensācijām atbildīgās institūcijas"
papildināt pirmo daļu ar 3. punktu šādā redakcijā:
"3) akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” – ja kompensācijas veids ir zemes maiņa.".
3.
5. pantā:
izteikt trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Zemes īpašniekam ir tiesības prasīt kompensāciju, ja meža zemes platībai atbilstoši normatīvajiem aktiem par meža inventarizācijas kārtību ir spēkā esoša meža inventarizācijas lieta, kas nav vecāka par pieciem gadiem, izņemot gadījumus, kad zemes īpašnieks piesakās uz ikgadējo atbalsta maksājumu no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem.”;
papildināt ar sesto un septīto daļu šādā redakcijā:
"(6) Zemes īpašniekam attiecībā uz konkrētu zemesgabalu, kuram noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi, var piešķirt tikai vienu kompensācijas veidu un par vieniem un tiem pašiem ierobežojumiem kompensāciju piešķir vienu reizi (izņemot ikgadējos atbalsta maksājumus no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem).
(7) Ja par kādu zemesgabalā esošu mežaudzi saskaņā ar šā likuma pārejas noteikumu 1. punktā minēto likumu ir saņemta atlīdzība — maksājums no valsts vai pašvaldības budžeta —, kas sedz aizsargājamo teritoriju aizsardzību un izmantošanu regulējošos normatīvajos aktos noteikto saimnieciskās darbības ierobežojumu dēļ zemes īpašnieka neiegūto mantisko labumu, un nav uzlikti papildu mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi, zemes īpašnieks vairāk nevar pretendēt uz šajā likumā minētajām kompensācijām.".
(7) Ja par kādu zemesgabalā esošu mežaudzi saskaņā ar šā likuma pārejas noteikumu 1. punktā minēto likumu ir saņemta atlīdzība — maksājums no valsts vai pašvaldības budžeta —, kas sedz aizsargājamo teritoriju aizsardzību un izmantošanu regulējošos normatīvajos aktos noteikto saimnieciskās darbības ierobežojumu dēļ zemes īpašnieka neiegūto mantisko labumu, un nav uzlikti papildu mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi, zemes īpašnieks vairāk nevar pretendēt uz šajā likumā minētajām kompensācijām.".
4.
12. panta otrajā daļā aizstāt vārdus "Vides aizsardzības" ar vārdiem "Viedās administrācijas".
5.
Papildināt likumu ar IV nodaļu šādā redakcijā:
"IV nodaļa
Zemes maiņa
13. pants. Tiesības prasīt zemes maiņu
(1) Zemes īpašnieks var prasīt zemes maiņu, ja:
1) stājies spēkā lēmums vai tiesas nolēmums par īpašuma tiesību atjaunošanu uz zemi, kura pirms lēmuma vai tiesas nolēmuma spēkā stāšanās iekļauta mikroliegumā, dabas rezervātā, dabas liegumā vai citas aizsargājamās teritorijas dabas rezervāta, stingrā režīma, regulējamā režīma vai dabas lieguma zonā vai pirms noteikts visa kalendārā gada laikā pilnīgs mežsaimnieciskās darbības aizliegums vai galvenās cirtes un kopšanas cirtes aizliegums;
2) zemi iekļauj mikroliegumā, dabas rezervātā, dabas liegumā vai citas aizsargājamās teritorijas dabas rezervāta, stingrā režīma, regulējamā režīma vai dabas lieguma zonā vai nosaka visa kalendārā gada laikā pilnīgu mežsaimnieciskās darbības aizliegumu vai galvenās cirtes un kopšanas cirtes aizliegumu pēc tam, kad:
a) pieņemts lēmums par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu,
b) privatizācijas procesus regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noslēgts līgums par zemes īpašuma izpirkšanu,
c) stājies spēkā tiesas nolēmums par zemes iegūšanu īpašumā,
d) rakstveidā noslēgts zemes pirkuma vai cits atsavināšanas darījums, kurš taisīts kā notariālais akts vai apliecināts notariālā kārtībā.
(2) Zemes mantinieks var prasīt zemes maiņu, ja:
1) par attiecīgo zemes īpašumu saņemta mantojuma apliecība un mantojuma atstājējam bija tiesības pretendēt uz zemes maiņu atbilstoši šā likuma nosacījumiem;
2) zemi iekļauj dabas rezervātā, dabas liegumā vai citas aizsargājamās teritorijas dabas rezervāta, stingrā režīma, regulējamā režīma vai dabas lieguma zonā vai mikroliegumā, vai nosaka visa kalendārā gada laikā pilnīgu mežsaimnieciskās darbības aizliegumu vai galvenās cirtes un kopšanas cirtes aizliegumu pēc mantojuma atklāšanās.
(3) Uz zemes maiņu neattiecas zemes vienību sadali regulējošos normatīvajos aktos noteiktais aizliegums sadalīt zemes īpašumu zemes vienībās, kas mazākas par 10 hektāriem.
14. pants. Par zemes maiņu atbildīgā institūcija
Zemes maiņu atbilstoši šajā likumā noteiktajai kārtībai organizē akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži".
15. pants. Zemes maiņas pieprasījums
Ministru kabinets izdod noteikumus par zemes maiņas iesnieguma pieņemšanas un izskatīšanas kārtību, kā arī nosaka kritērijus zemesgabala atbilstībai zemes maiņai.
16. pants. Zemes maiņas variantu apzināšana
(1) Iespējamos zemes maiņas variantus un piedāvājamās zemes vienības apzina par zemes maiņu atbildīgā institūcija.
(2) Par piedāvājamām maiņas zemes vienībām nevar būt zeme, kas atrodas:
1) īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, izņemot to neitrālās zonas;
2) mikroliegumos;
3) īpaši aizsargājamos meža iecirkņos;
4) Eiropas Savienības nozīmes biotopos;
5) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā;
6) nekustamo kultūras pieminekļu teritorijā.
(3) Par zemes maiņu atbildīgā institūcija piedāvā maiņas zemi esošā novada vai blakus novadu teritorijā. Ja maiņas zemi neizdodas atrast minētajos novados, tiek piedāvāta zemes maiņa cita novada teritorijā.
17. pants. Maināmās zemes vienības un piedāvājamo zemes vienību novērtēšana
(1) Maināmās zemes vienības vērtību un piedāvājamo zemes vienību vērtību nosaka par zemes maiņu atbildīgā institūcija. Izdevumus, kas saistīti ar minēto vērtību noteikšanu, sedz no akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" līdzekļiem.
(2) Maināmās zemes vienības tirgus vērtību un piedāvājamo zemes vienību tirgus vērtību nosaka atbilstoši Latvijas īpašuma vērtēšanas standartiem un normatīvajiem aktiem. Nosakot maināmās zemes vienības vērtību, neņem vērā tās samazinājumu saistībā ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem, kas noteikti aizsargājamo teritoriju aizsardzību un izmantošanu regulējošajos normatīvajos aktos.
18. pants. Zemes maiņas variantu iesniegšana zemes īpašniekam
(1) Par zemes maiņu atbildīgā institūcija trīs mēnešu laikā no lēmuma par zemes maiņas pieprasījuma atbalstīšanu pieņemšanas dienas iesniedz attiecīgajam zemes īpašniekam iespējamo zemes maiņas variantu vai vairākus variantus, ja tas iespējams. Ja par maināmo zemes vienību ir saņemti ikgadējie atbalsta maksājumi, tos atrēķina no maināmās zemes vienības vērtības pirms maiņas variantu izvērtēšanas.
(2) Zemes īpašnieks mēneša laikā rakstveidā paziņo par zemes maiņu atbildīgajai institūcijai, ka viņš piekrīt kādam no piedāvātajiem zemes maiņas variantiem vai ka viņu neapmierina neviens no piedāvātajiem zemes maiņas variantiem.
(3) Par zemes maiņu atbildīgā institūcija pieņem lēmumu - administratīvo aktu par zemes maiņu starp zemes īpašnieku un akciju sabiedrību “Latvijas valsts meži”. Pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
(4) Ja zemes īpašnieku neapmierina neviens no piedāvātajiem zemes maiņas variantiem, zemes maiņas procedūra tiek apturēta un zemes īpašnieks sedz izdevumus, kas saistīti ar viņam piederošās maināmās zemes vienības novērtēšanu.
19. pants. Maināmas zemes vienības un zemes īpašnieka izvēlētās piedāvājamās zemes vienības vērtību starpības segšana
Ja maināmās zemes vienības vērtība atšķiras no zemes īpašnieka izvēlētās piedāvājamās zemes vienības vērtības, pēc zemes maiņas līguma spēkā stāšanās starpību naudā sedz tā puse, kas ieguvusi vērtīgāko zemes vienību. Ja vērtīgāko zemes vienību ieguvis zemes īpašnieks, viņš attiecīgo summu samaksā par zemes maiņu atbildīgajai institūcijai. Ja vērtīgāko zemes vienību ieguvusi atbildīgā institūcija, tā attiecīgo summu samaksā zemes īpašniekam no akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" līdzekļiem.
20. pants. Zemes maiņā iegūto zemes vienību īpašuma tiesību nostiprināšana zemesgrāmatā
Zemes maiņā iesaistītās puses ir atbrīvotas no valsts noteiktajiem maksājumiem par zemes maiņā iegūto zemes vienību īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā.
21. pants. Īpašuma tiesību uz mainītās zemes nostiprināšanu zemesgrāmatā
(1) Pēc līguma noslēgšanas atbildīgā institūcija iesniedz zemesgrāmatu nodaļā nostiprinājuma lūgumu, lai tiktu nostiprinātas īpašuma tiesības uz mainīto zemi.
(2) Maiņas rezultātā iegūto zemi akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" ieraksta zemesgrāmatā uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā.".
Zemes maiņa
13. pants. Tiesības prasīt zemes maiņu
(1) Zemes īpašnieks var prasīt zemes maiņu, ja:
1) stājies spēkā lēmums vai tiesas nolēmums par īpašuma tiesību atjaunošanu uz zemi, kura pirms lēmuma vai tiesas nolēmuma spēkā stāšanās iekļauta mikroliegumā, dabas rezervātā, dabas liegumā vai citas aizsargājamās teritorijas dabas rezervāta, stingrā režīma, regulējamā režīma vai dabas lieguma zonā vai pirms noteikts visa kalendārā gada laikā pilnīgs mežsaimnieciskās darbības aizliegums vai galvenās cirtes un kopšanas cirtes aizliegums;
2) zemi iekļauj mikroliegumā, dabas rezervātā, dabas liegumā vai citas aizsargājamās teritorijas dabas rezervāta, stingrā režīma, regulējamā režīma vai dabas lieguma zonā vai nosaka visa kalendārā gada laikā pilnīgu mežsaimnieciskās darbības aizliegumu vai galvenās cirtes un kopšanas cirtes aizliegumu pēc tam, kad:
a) pieņemts lēmums par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu,
b) privatizācijas procesus regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noslēgts līgums par zemes īpašuma izpirkšanu,
c) stājies spēkā tiesas nolēmums par zemes iegūšanu īpašumā,
d) rakstveidā noslēgts zemes pirkuma vai cits atsavināšanas darījums, kurš taisīts kā notariālais akts vai apliecināts notariālā kārtībā.
(2) Zemes mantinieks var prasīt zemes maiņu, ja:
1) par attiecīgo zemes īpašumu saņemta mantojuma apliecība un mantojuma atstājējam bija tiesības pretendēt uz zemes maiņu atbilstoši šā likuma nosacījumiem;
2) zemi iekļauj dabas rezervātā, dabas liegumā vai citas aizsargājamās teritorijas dabas rezervāta, stingrā režīma, regulējamā režīma vai dabas lieguma zonā vai mikroliegumā, vai nosaka visa kalendārā gada laikā pilnīgu mežsaimnieciskās darbības aizliegumu vai galvenās cirtes un kopšanas cirtes aizliegumu pēc mantojuma atklāšanās.
(3) Uz zemes maiņu neattiecas zemes vienību sadali regulējošos normatīvajos aktos noteiktais aizliegums sadalīt zemes īpašumu zemes vienībās, kas mazākas par 10 hektāriem.
14. pants. Par zemes maiņu atbildīgā institūcija
Zemes maiņu atbilstoši šajā likumā noteiktajai kārtībai organizē akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži".
15. pants. Zemes maiņas pieprasījums
Ministru kabinets izdod noteikumus par zemes maiņas iesnieguma pieņemšanas un izskatīšanas kārtību, kā arī nosaka kritērijus zemesgabala atbilstībai zemes maiņai.
16. pants. Zemes maiņas variantu apzināšana
(1) Iespējamos zemes maiņas variantus un piedāvājamās zemes vienības apzina par zemes maiņu atbildīgā institūcija.
(2) Par piedāvājamām maiņas zemes vienībām nevar būt zeme, kas atrodas:
1) īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, izņemot to neitrālās zonas;
2) mikroliegumos;
3) īpaši aizsargājamos meža iecirkņos;
4) Eiropas Savienības nozīmes biotopos;
5) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā;
6) nekustamo kultūras pieminekļu teritorijā.
(3) Par zemes maiņu atbildīgā institūcija piedāvā maiņas zemi esošā novada vai blakus novadu teritorijā. Ja maiņas zemi neizdodas atrast minētajos novados, tiek piedāvāta zemes maiņa cita novada teritorijā.
17. pants. Maināmās zemes vienības un piedāvājamo zemes vienību novērtēšana
(1) Maināmās zemes vienības vērtību un piedāvājamo zemes vienību vērtību nosaka par zemes maiņu atbildīgā institūcija. Izdevumus, kas saistīti ar minēto vērtību noteikšanu, sedz no akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" līdzekļiem.
(2) Maināmās zemes vienības tirgus vērtību un piedāvājamo zemes vienību tirgus vērtību nosaka atbilstoši Latvijas īpašuma vērtēšanas standartiem un normatīvajiem aktiem. Nosakot maināmās zemes vienības vērtību, neņem vērā tās samazinājumu saistībā ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem, kas noteikti aizsargājamo teritoriju aizsardzību un izmantošanu regulējošajos normatīvajos aktos.
18. pants. Zemes maiņas variantu iesniegšana zemes īpašniekam
(1) Par zemes maiņu atbildīgā institūcija trīs mēnešu laikā no lēmuma par zemes maiņas pieprasījuma atbalstīšanu pieņemšanas dienas iesniedz attiecīgajam zemes īpašniekam iespējamo zemes maiņas variantu vai vairākus variantus, ja tas iespējams. Ja par maināmo zemes vienību ir saņemti ikgadējie atbalsta maksājumi, tos atrēķina no maināmās zemes vienības vērtības pirms maiņas variantu izvērtēšanas.
(2) Zemes īpašnieks mēneša laikā rakstveidā paziņo par zemes maiņu atbildīgajai institūcijai, ka viņš piekrīt kādam no piedāvātajiem zemes maiņas variantiem vai ka viņu neapmierina neviens no piedāvātajiem zemes maiņas variantiem.
(3) Par zemes maiņu atbildīgā institūcija pieņem lēmumu - administratīvo aktu par zemes maiņu starp zemes īpašnieku un akciju sabiedrību “Latvijas valsts meži”. Pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
(4) Ja zemes īpašnieku neapmierina neviens no piedāvātajiem zemes maiņas variantiem, zemes maiņas procedūra tiek apturēta un zemes īpašnieks sedz izdevumus, kas saistīti ar viņam piederošās maināmās zemes vienības novērtēšanu.
19. pants. Maināmas zemes vienības un zemes īpašnieka izvēlētās piedāvājamās zemes vienības vērtību starpības segšana
Ja maināmās zemes vienības vērtība atšķiras no zemes īpašnieka izvēlētās piedāvājamās zemes vienības vērtības, pēc zemes maiņas līguma spēkā stāšanās starpību naudā sedz tā puse, kas ieguvusi vērtīgāko zemes vienību. Ja vērtīgāko zemes vienību ieguvis zemes īpašnieks, viņš attiecīgo summu samaksā par zemes maiņu atbildīgajai institūcijai. Ja vērtīgāko zemes vienību ieguvusi atbildīgā institūcija, tā attiecīgo summu samaksā zemes īpašniekam no akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" līdzekļiem.
20. pants. Zemes maiņā iegūto zemes vienību īpašuma tiesību nostiprināšana zemesgrāmatā
Zemes maiņā iesaistītās puses ir atbrīvotas no valsts noteiktajiem maksājumiem par zemes maiņā iegūto zemes vienību īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā.
21. pants. Īpašuma tiesību uz mainītās zemes nostiprināšanu zemesgrāmatā
(1) Pēc līguma noslēgšanas atbildīgā institūcija iesniedz zemesgrāmatu nodaļā nostiprinājuma lūgumu, lai tiktu nostiprinātas īpašuma tiesības uz mainīto zemi.
(2) Maiņas rezultātā iegūto zemi akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" ieraksta zemesgrāmatā uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā.".
6.
Izslēgt Pārejas noteikumu 2. punktu.
7.
Papildināt Pārejas noteikumus ar 6. punktu šādā redakcijā:
"6. Ministru kabinets līdz 2026. gada 1. jūlijam izdod šā likuma 15. pantā minētos noteikumus.".
Ministrs V. Uzvārds