Likumprojekts

24-TA-752
Likumprojekts "Valsts ieņēmumu dienesta likums"
1.
pants.
Likuma mērķis
Likuma mērķis ir noteikt Valsts ieņēmumu dienesta tiesisko statusu, funkcijas, uzdevumus un Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu kompetenci.
2.
pants.
Valsts ieņēmumu dienesta tiesiskais statuss un struktūra
(1)
Valsts ieņēmumu dienests ir finanšu ministra pārraudzībā esoša tiešās valsts pārvaldes iestāde. Finanšu ministrs Valsts ieņēmumu dienesta pārraudzību īsteno ar Finanšu ministrijas starpniecību.
 
(2)
Valsts ieņēmumu dienesta sastāvā ietilpst nodokļu administrēšanas struktūrvienības, kas pilda normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus nodokļu administrēšanas jomā, muitas iestādes, kas ir Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienība, kas pilda normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus muitas politikas jomā, un citas struktūrvienības, kas veic citos normatīvajos aktos Valsts ieņēmumu dienestam noteiktos uzdevumus, kā arī nodrošina Valsts ieņēmumu dienesta darbību.
3.
pants.
Valsts ieņēmumu dienesta funkcijas
Valsts ieņēmumu dienesta pamata funkcija ir nodrošināt tā administrēto nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas teritorijā un uz muitas robežas, un nodokļu, nodevu un citu obligāto maksājumu iekasēšanu Eiropas Savienības budžetam, veikt nodokļu maksātāju un Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu maksājumu uzskaiti, veikt akcīzes preču aprites kontroli, kā arī īstenot muitas politiku un kārtot muitas lietas. Valsts ieņēmumu dienests pilda uzraudzības un kontroles funkcijas saskaņā ar citos normatīvajos aktos Valsts ieņēmumu dienestam noteiktajiem uzdevumiem.
4.
pants.
Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumi
Lai nodrošinātu funkciju izpildi, Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumi ir noteikti likumā "Par nodokļiem un nodevām", konkrētajos nodokļu un nodevu likumos, Muitas likumā, starptautiskajās tiesību normās un citos normatīvajos aktos. Papildus tiem Valsts ieņēmumu dienests veic šādus uzdevumus:
 
1)
piedalās muitas lietu, nodokļu un nodevu administrēšanas politikas izstrādāšanā un īsteno šo politiku;
 
2)
uzskaita valstij piekritīgo mantu, nodrošina kontroli, realizāciju, nodošanu bez maksas, iznīcināšanu un ieņēmumu iemaksu valsts budžetā atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kompetencei;
 
3)
informē sabiedrību par nodokļu maksāšanas nozīmīgumu, veicinot nodokļu saistību labprātīgu izpildi un nodokļu iekasēšanu un rīkojot informatīvus pasākumus un konkursus, kā arī konsultē nodokļu maksātājus nodokļu normatīvo aktu piemērošanas jautājumos, kas attiecas uz konkrēto nodokļu maksātāju un radušies šā maksātāja ar nodokli apliekamo darbību rezultātā;
 
4)
īsteno starptautisko sadarbību, sadarbojoties ar citu valstu nodokļu administrācijām un muitas iestādēm, un starptautiskajām organizācijām, kuru dalībniece ir Latvija;
 
5)
pilda starptautiskās saistības, kuras valsts uzņēmusies attiecībā uz muitu;
 
6)
pieprasa, sistematizē un analizē ar akcīzes preču apriti saistīto informāciju;
 
7)
veic pētījumus, analizē situāciju, kā arī informē sabiedrību par aktuāliem jautājumiem nodokļu iekasēšanā.
5.
pants.
Valsts ieņēmumu dienesta un nodokļu maksātāja sadarbība
Lai nodrošinātu taisnīgu Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu normatīvo aktu piemērošanu, efektīvas nodokļu maksātāju tiesību aizsardzības īstenošanu un pilnveidošanu, Valsts ieņēmumu dienests normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesaista sabiedrības pārstāvjus (sabiedrisko organizāciju un citu organizētu grupu pārstāvjus, atsevišķas kompetentas personas, kā arī ārvalstu ekspertus) savā darbībā, veic normatīvajos aktos noteiktās darbības nodokļu maksātāja informēšanai par tiesiskajiem risinājumiem savu tiesību aizsardzībai un citas darbības, kuru mērķis ir panākt Valsts ieņēmumu dienesta un nodokļu maksātāju savstarpēju sapratni, sadarbības pilnveidošanu un veicināt labprātīgu nodokļu saistību izpildi.
6.
pants.
Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņi un darbinieki
(1)
Par Valsts ieņēmumu dienesta ierēdni var būt persona, kura atbilst Valsts civildienesta likuma 7.pantā noteiktajām prasībām, kā arī prasībai par nevainojamu reputāciju.
 
(2)
Par Valsts ieņēmumu dienesta darbinieku var būt persona, kura atbilst šādām prasībām:
 
1)
ir Latvijas pilsonis;
 
2)
pārvalda latviešu valodu;
 
3)
ir augstākā vai vidējā izglītība (atbilstoši attiecīgajiem darba pienākumiem);
 
4)
nav sodīta par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem vai ir reabilitēta, vai kurai sodāmība ir noņemta vai dzēsta;
 
5)
kurai sakarā ar administratīvo pārkāpumu lietā vai krimināllietā uzliktu sodu nav aizliegts ieņemt noteiktu amatu;
 
6)
kuras rīcībspēju nav ierobežojusi tiesa;
 
7)
nav vai nav bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieks;
 
8)
nav vai nav bijusi ar likumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieks.
 
(3)
Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādes ierēdņiem piešķir dienesta pakāpes. Dienesta pakāpju nosaukumus, piešķiršanas, saglabāšanas, pazemināšanas un atņemšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
 
(4)
Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādes ierēdņi, pildot pienākumus, nēsā formas tērpus, dienesta pakāpju atšķirības zīmes un žetonus. Formas tērpu, dienesta atšķirības zīmju un žetonu aprakstu nosaka Ministru kabinets. Formas tērpu, dienesta atšķirības zīmju un žetonu nēsāšanas kārtību nosaka Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors.
 
(5)
Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem un darbiniekiem pilnvaru apliecināšanai izdod dienesta apliecību. Dienesta apliecības aprakstu un paraugu nosaka Ministru kabinets.
7.
pants.
Tiesības valkāt svētku (parādes) formas tērpu ierēdnim, ar kuru izbeigtas valsts civildienesta attiecības vai kurš pārcelts citā amatā un kuram iepriekš piešķirta dienesta pakāpe
(1)
Ierēdnim, ar kuru Valsts ieņēmumu dienestā izbeigtas valsts civildienesta attiecības vai kurš pārcelts citā amatā Valsts ieņēmumu dienestā un kuram iepriekš piešķirta dienesta pakāpe, ir tiesības valkāt svētku (parādes) formas tērpu valsts svētku, atceres vai atzīmējamo dienu pasākumos, Valsts ieņēmumu dienesta vai tā struktūrvienības pasākumā, kā arī citā pasākumā Latvijas Republikā vai ārvalstīs, kuru atbalsta Valsts ieņēmumu dienests un kurā piedalās Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas.
 
(2)
Šā panta pirmajā daļā minētās tiesības neattiecas uz ierēdni, kurš atbrīvots no ierēdņa amata Valsts ieņēmumu dienestā:
1)
sakarā ar pārbaudes neizturēšanu;
 
2)
sakarā ar neatbilstību amatam;
 
3)
sakarā ar neatbilstību ierēdņa obligātajām prasībām;
 
4)
saskaņā ar tiesas spriedumu krimināllietā;
 
5)
piemērojot disciplinārsodu — atbrīvošana no ierēdņa amata.
 
(3)
Šā panta pirmajā daļā minētajam ierēdnim ir tiesības par personiskajiem līdzekļiem iegādāties un valkāt normatīvajos aktos noteikto svētku (parādes) formas tērpu atbilstoši pēdējai piešķirtajai dienesta pakāpei.
 
(4)
Valkājot svētku (parādes) formas tērpu, šā panta pirmajā daļā minētais ierēdnis ievēro vispārējās pieklājības normas un ētikas principus un neveic darbības, kas diskreditē Valsts ieņēmumu dienestu.
 
(5)
Ja šā panta pirmajā daļā minētais ierēdnis neievēro vispārējās pieklājības normas vai ētikas principus vai ar savu darbību diskreditē Valsts ieņēmumu dienestu, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors var atņemt tiesības valkāt svētku (parādes) formas tērpu.
8.
pants.
Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors
Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors pilda Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas, kā arī:
 
1)
bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Valsts ieņēmumu dienestu;
 
2)
izveido konsultatīvās padomes un darba grupas Valsts ieņēmumu dienesta kompetencē esošo jautājumu izvērtēšanai, kā arī izveido Valsts ieņēmumu dienesta digitālās attīstības vadības komiteju, kas nodrošina Valsts ieņēmumu dienesta informāciju tehnoloģijas izstrādi un attīstības monitoringu;
 
3)
nodrošina lēmumu nejaušās un regulārās pēcpārbaudes;
 
4)
sniedz ieteikumus nozaru ministrijām nodokļu normatīvo aktu pilnveidošanai;
 
5)
veic darbības no Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem izrietošo prasību izpildei.
9.
pants.
Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu tiesības
(1)
Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu tiesības nodokļu (nodevu) administrēšanā ir noteiktas likumā "Par nodokļiem un nodevām" un konkrētajos nodokļu un nodevu likumos.
 
(2)
Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu tiesības muitas politikas jomā ir noteiktas Muitas likumā un starptautiskajās tiesību normās.
 
(3)
Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu tiesības papildu funkciju un uzdevumu izpildē ir noteiktas arī citos normatīvajos aktos.
 
(4)
Valsts ieņēmumu dienesta nolikumā var noteikt kompetences sadalījumu administratīvo aktu un citu lēmumu izdošanā starp Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem.
10.
pants.
Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu tiesiskā aizsardzība
Par Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu kavēšanu īstenot viņu likumīgās tiesības, par viņu goda aizskaršanu, par draudiem vai vardarbību, kas vērsta pret viņiem, kā arī par viņu dzīvības apdraudējumu sakarā ar dienesta pienākumu izpildi vainīgās personas sauc pie likumos noteiktās atbildības.
11.
pants.
Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu prasību obligātums
Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu likumīgās prasības, ko tie izvirzījuši, pildot amata pienākumus, visām personām ir obligātas.
12.
pants.
Valsts ieņēmumu dienesta valsts informācijas sistēmas
(1)
Valsts ieņēmumu dienests vada un organizē valsts informācijas sistēmu darbību, lai izpildītu tam normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus, kas saistīti ar Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu nodrošināšanu budžetam un Eiropas Savienības budžeta ieņēmumu uzskaites vajadzībām, akcīzes preču apriti un kontroli, muitas politikas īstenošanu, elektroniskās saziņas un elektronisko dokumentu aprites nodrošināšanu, normatīvajos aktos noteiktās informācijas pieejamības nodrošināšanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu, sabiedrības interesēs veicamo valsts amatpersonu darbību nodrošināšanu, starptautiskajās un nacionālajās sankcijās noteikto ierobežojumu izpildes uzraudzību, kā arī sabiedriskā labuma organizāciju uzraudzību.
 
(2)
Ministru kabinets nosaka Valsts ieņēmumu dienesta valsts informācijas sistēmas un attiecībā uz katru no tām – funkcijas, uzdevumus un izmantošanas mērķus, kuru sasniegšanai nepieciešamās informācijas apriti nodrošina konkrētā valsts informācijas sistēma, katrā valsts informācijas sistēmā iekļaujamo informāciju un tās apjomu, glabāšanas termiņus, piekļuves noteikumus, kā arī auditācijas pierakstu uzglabāšanas, atklāšanas un izsniegšanas nosacījumus un kārtību.
13.
pants.
Fizisko personas datu apstrāde Valsts ieņēmumu dienesta valsts informācijas sistēmās
(1)
Lai izpildītu normatīvajos aktos noteiktos pienākumus un uzdevumus, Valsts ieņēmumu dienests valsts informācijas sistēmās apstrādā fizisko personu datus, kas nepieciešami, lai:
 
1)
nodrošinātu to, ka fiziskās personas pilda nodokļu normatīvajos aktos noteiktos pienākumus, tostarp pienākumu pareizi aprēķināt maksājamo (iemaksājamo) nodokļu summas, noteiktajā termiņā un pilnā apmērā nomaksāt nodokļus un nodevas, iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam normatīvajos aktos paredzētās deklarācijas elektroniska dokumenta veidā;
 
2)
nodrošinātu Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto maksājumu efektīvu iekasēšanu, tostarp veicot nodokļu maksājumu uzskaiti, tai skaitā, Eiropas Savienības budžetam, ar nodokļiem apliekamo objektu uzskaiti, nodokļu maksātāju reģistrēšanu un uzskaiti, iesniegto deklarāciju uzskaiti, apstrādi un uzraudzību, nodokļu un nodevu atlaižu un atvieglojumu piemērošanas pareizības kontroli, termiņā nesamaksāto maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā, fiziskās personas datu profilēšanu, kā arī veicot sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai nepieciešamos pasākumus;
 
3)
nodrošinātu normatīvajos aktos noteiktās informācijas pieejamību, tostarp labprātīgas nodokļu un nodevu saistību izpildes, konkurences un valsts amatpersonu darbības atklātuma un atbildības veicināšanai;
 
4)
atbilstoši tieši piemērojamos Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktajiem fizisko personas datu apstrādes nolūkiem, īstenotu muitas politiku;
 
5)
nodrošinātu valsts amatpersonu darbību sabiedrības interesēs, novēršot jebkuras valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās ieinteresētības ietekmi uz valsts amatpersonas darbību;
 
6)
nodrošinātu starptautisko informācijas apriti;
 
7)
uzraudzītu starptautiskajās un nacionālajās sankcijās noteikto ierobežojumu izpildi;
 
8)
veicinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu attiecībā uz personām, kuras tas uzrauga saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumu;
 
9)
veiktu citus normatīvajos aktos noteiktos ar fizisko personu datu apstrādi saistītos pienākumus un uzdevumus.
 
(2)
Valsts ieņēmumu dienests valsts informācijas sistēmās atbilstoši datu apstrādes nolūkam apstrādā šādas fizisko personu datu kategorijas:
 
1)
identifikācijas datus;
 
2)
datus par ienākumiem un mantisko stāvokli;
 
3)
datus par saimniecisko darbību, tās veidu un profesionālo darbību;
 
4)
datus par nodarbinātību un amatiem;
 
5)
informāciju par finansēm, darījumiem un pakalpojumiem (tostarp, par izglītības, ārstniecības un medicīniskajiem pakalpojumiem);
 
6)
datus par muitas procedūrām, to uzskaiti, kontroli un muitas maksājumiem;
 
7)
datus par administratīvajiem pārkāpumiem un sodiem;
 
8)
datus par patiesajiem labuma guvējiem;
 
9)
datus par politiskajiem uzskatiem, reliģisko piederību un dalību arodbiedrībās;
 
10)
datus par ģimeniskajām saitēm (arī radiniekiem);
 
11)
datus par apgādībā esošām personām;
 
12)
datus par veselību;
 
13)
datus par pilnvarotām personām;
 
14)
datus par parādsaistībām;
 
15)
datus, kas saistīti ar Valsts ieņēmumu dienesta administrētajiem maksājumiem (tostarp datus par personas maksājumiem budžetā, no budžeta atmaksājamām summām, kā arī par Valsts ieņēmumu dienesta administrēto maksājumu aprēķiniem);
 
16)
datus par riska personas statusa piešķiršanu;
 
17)
datus par atļaujām, par speciālajām atļaujām (licencēm) un izziņām darbībām ar akcīzes precēm;
 
18)
datus par darījuma dalībniekiem un ar tiem saistītajām personām;
 
19)
datus par valsts robežas šķērsošanu;
 
20)
datus par akcīzes preču pārvietošanu.
 
(3)
Valsts ieņēmumu dienests valsts informācijas sistēmās esošos fizisko personu datus var sniegt citām iestādēm, ja tām saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesības saņemt un apstrādāt Valsts ieņēmumu dienesta valsts informācijas sistēmās esošos fiziskās personas datus valsts pārvaldes funkciju un uzdevumu izpildes nodrošināšanai, kā arī valsts institūciju funkciju izpildes nodrošināšanai un šie dati ir vienīgi Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā vai arī Valsts ieņēmumu dienestam atbilstoši tā kompetencei ir pienākums šādus datus radīt.
 
(4)
Noteikumus par fizisko personu datu apstrādi Valsts ieņēmumu dienesta valsts informācijas sistēmās nosaka Ministru kabinets.
14.
pants.
Lēmumu pieņemšana Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmās
(1)
Lai veicinātu nodokļu nemaksāšanas un muitas noteikumu pārkāpumu atklāšanu un novēršanu, Valsts ieņēmumu dienests, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 27.aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk — Datu regula) un citu normatīvo aktu prasības, administratīvā procesa iestādē ietvaros var pieņemt lēmumu informācijas sistēmās, tostarp šo lēmumu pieņemšanai veikt fizisko personu datu profilēšanu, norādot, ka lēmums pieņemts informācijas sistēmās. Šādu lēmumu fiziskā persona var apstrīdēt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram un pārsūdzēt tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
 
(2)
Pieņemot šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu, Valsts ieņēmumu dienests nodrošina Datu regulai un citiem normatīvajiem aktiem atbilstošus fizisko personu datu aizsardzības pasākumus. Informāciju par Datu regulā un citos normatīvajos aktos noteikto datu subjektu tiesību, kas saistītas ar šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu, īstenošanas kārtību publicē Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnē.
15.
pants.
Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana
(1)
Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu pieņemtos lēmumus un izdotos rīkojumus Administratīvā procesa likumā vai likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajā kārtībā var apstrīdēt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmumi pārsūdzami tiesā.
 
(2)
Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora izdoto administratīvo aktu valsts civildienesta jomā ierēdnis var apstrīdēt Finanšu ministrijā. Finanšu ministrijas lēmumu, kas pieņemts par apstrīdēto Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora administratīvo aktu valsts civildienesta jomā, ierēdnis var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
Pārejas noteikumi
1.
Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par Valsts ieņēmumu dienestu” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1993, 34. nr.; 1995, 23., 24. nr.; 1997, 4. nr.; 1998, 2., 15. nr.; 1999, 22. nr.; 2001, 15., 23. nr.; 2002, 16. nr.; 2003, 8. nr.; 2005, 14. nr.; 2006, 22. nr.; 2008, 14., 24. nr.; 2009, 2., 15., 22. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 199. nr.; 2010, 99. nr.; 2011, 85. nr.; 2012, 50., 108., 203. nr.; 2013, 232. nr.; 2014, 189., 214., 257. nr.; 2015, 124. nr.; 2016, 119., 204., 241. nr.; 2017, 132. nr.; 2018, 196. nr.; 2019, 253. nr.; 2021, 193. nr.; 2023, 75. nr.).
2.
Ministru kabinets līdz 2025. gada 1. jūnijam izdod šā likuma 6. panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā, un 12. panta otrajā daļā minētos noteikumus.
Likums stājas spēkā 2026. gada 1. janvārī.
Ministrs V. Uzvārds