Likumprojekts (grozījumi)

Izdarīt (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, Latvijas Vēstnesis, ) šādus grozījumus:

1. pantā:
papildināt pirmo daļu ar 1)¹ šādā redakcijā:

1)¹ references platība – ēkas energosertifikātā un/vai ēkas pagaidu energosertifikātā norādītā references platība. Ja ēkai nav veikta energosertifikācija, tad references platība ir platība, kas noteikta saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, kas nosaka ēku energosertifikāciju ;”;

papildināt pirmo daļu ar 3)¹ punktu šādā redakcijā:

"3)¹ elektroenerģijas lietotājs – juridiska persona, kas no energoapgādes komersantiem pērk un/vai patērē elektroenerģiju;”.

Izteikt 3. panta 5. punktu šādā redakcijā:

“5) prasības energoaudita veikšanai obligāto energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu izpildei;”.

Papildināt likumu ar 3.¹ pantu šādā redakcijā:

"“3.¹pants Energoefektivitāte pirmajā vietā

(1) Lēmumu pieņemšanā nozares attīstības plānošanā, politiku noteikšanā un investīciju apstiprināšanā, piemēro principu “energoefektivitāte pirmajā vietā”, kura ietvaros ir jāizvērtē, vai minētajos lēmumos noteikto mērķu sasniegšanu var nodrošināt ar alternatīviem, energoefektīvākiem līdzekļiem. Minētajā izvērtēšanā ņem vērā izmaksu efektivitāti, tehnisko vai funkcionālo iespējamību un ietekmi uz vidi. Atbildīgā ministrija izstrādā metodiskos norādījumus principa ”energoefektivitāte pirmajā vietā” piemērošanai.

(2) Energoefektivitāti uzlabojošu produktu ražotājiem un pakalpojuma sniedzējiem, tostarp iekārtu uzstādītājiem, jāievēro labas ražošanas un pakalpojumu sniegšanas prakse.”.

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“Atbildīgā ministrija koordinē Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021. – 2030. gadam (turpmāk – plāns) izstrādi un analizē tā izpildes un noteikto mērķu, tostarp, energoefektivitātes mērķu sasniegšanas gaitu.”;

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

“(2¹⁾Ja atbildīgā ministrija šā panta otrajā daļā minētajā analīzē konstatē, ka plānā iekļautie energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi nenodrošina energoefektivitātes mērķu sasniegšanu, tā izstrādā priekšlikumus esošo pasākumu ieviešanas uzlabošanai vai jaunu pasākumu ieviešanai, lai nodrošinātu plānā noteikto energoefektivitātes mērķu sasniegšanu. Minētos priekšlikumus pēc to apstiprināšanas iekļauj kārtējā integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata ziņojumā Eiropas Komisijai.”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Atbildīgā ministrija nosaka enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķi un izstrādā plānu tā sasniegšanai. Plānā paredz pasākumu ieviešanas termiņus, atbildīgās institūcijas un finansējuma avotus, kā arī aprēķina sasniedzamo ikgadējo enerģijas galapatēriņa ietaupījumu.”.

Izteikt 4.¹ panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Būvniecības valsts kontroles birojs (turpmāk — atbildīgā iestāde) apkopo un katru gadu līdz 1.martam iesniedz atbildīgajai ministrijai informāciju par energoefektivitātes monitoringa ietvaros iegūto enerģijas ietaupījumu.

(2) Atbildīgā iestāde savā tīmekļa vietnē informē par:

1) energoaudita veikšanu un energopārvaldības sistēmas vai vides sistēmas ar papildinājumu ieviešanu;

2) neatkarīgu starpnieku (atjaunošanas projekta vadītāju) darbības iespējām energoefektivitātes pakalpojumu tirgū;

3) energoefektivitātes pakalpojumu sniedzējiem pieejamiem finanšu avotiem;

4) pašvaldībām un valsts iestādēm, kuras ieviesušas energopārvaldības sistēmu, vienu reizi gadā atjaunojot attiecīgu sarakstu.

5. panta otro, trešo, ceturto, piekto un sesto daļu izteikt šādā redakcijā:

(2) Valstspilsētu pašvaldības ievieš sertificētu energopārvaldības sistēmu.

(3) Novadu pašvaldības, valsts tiešās pārvaldes iestādes, kuru īpašumā vai valdījumā ir ēkas ar 10 000 kvadrātmetru vai lielāku kopējo references platību, un atvasinātas publiskās personas, kuru īpašumā vai valdījumā ir ēkas ar 10 000 kvadrātmetru vai lielāku kopējo references platību, ievieš un uztur energopārvaldības sistēmu. Novadu pašvaldības, valsts tiešās pārvaldes iestādes un atvasinātas publiskās personas attiecīgo sistēmu ievieš viena gada laikā no minēto nosacījumu iestāšanās dienas. Vienlaikus tiek ievērots, ka:

1) Šā panta otrajā un trešajā daļā minētajā energopārvaldības sistēmā nav iekļaujamas telpas, kuras nepieder valstspilsētas pašvaldībai, novada pašvaldībai, valsts tiešās pārvaldes iestādei vai atvasinātai publiskai personai, bet kuras valstspilsētas pašvaldība, novada pašvaldība, valsts tiešās pārvaldes iestāde vai atvasināta publiska persona izmanto uz līguma pamata un kurās ir ieviesta un tiek uzturēta energopārvaldības sistēma.

2) Šā panta otrajā un trešajā daļā minētajā energopārvaldības sistēmā nav iekļaujamas telpas, kuras pieder valstspilsētas pašvaldībai, novada pašvaldībai, valsts tiešās pārvaldes iestādei vai atvasinātai publiskai personai un kuras valstspilsētas pašvaldība, novada pašvaldība, valsts tiešās pārvaldes iestāde vai atvasināta publiska persona uz līguma pamata ir nodevusi izmantošanai citam subjektam un kurās ir ieviesta un tiek uzturēta energopārvaldības sistēma vai ir veikts energoaudits atbilstoši šā likuma 10. pantam vai 12. pantam

(4) Kārtību, kādā valsts tiešās pārvaldes iestāde, pašvaldība vai cita atvasināta publiska persona paziņo par energopārvaldības sistēmas ieviešanu, paziņošanas termiņus, paziņojuma un tam pievienojamo dokumentu saturu, kā arī kārtību, kādā tiek pārbaudīta un apstiprināta energopārvaldības sistēmas ieviešana, nosaka Ministru kabinets.

(5) Valsts tiešās pārvaldes iestāde, pašvaldība vai atvasināta publiska persona, kas ieviesusi energopārvaldības sistēmu, katru gadu informē atbildīgo iestādi par energopārvaldības sistēmas darbības rezultātā iegūto enerģijas ietaupījumu. Kārtību, kādā valsts iestāde, pašvaldība, atvasināta publiska persona ziņo par iegūto enerģijas ietaupījumu, pēc energopārvaldības sistēmas ieviešanas nosaka Ministru kabinets.

(6) Vērtējot projektus, kuri tiks pilnībā vai daļēji īstenoti, izmantojot maksājumus no valsts budžeta, valsts galvojumus, kredītu procentu likmju subsīdijas vai citu finanšu palīdzību, kas tiek piešķirta vai sniegta no valsts vai Eiropas Savienības budžeta līdzekļiem un ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, valsts tiešās pārvaldes iestādēm, pašvaldībām un atvasinātām publiskām personām kuras ir ieviesušas energopārvaldības sistēmu, palielina atbilstoši kvalitātes vērtēšanas kritērijiem maksimāli iegūstamo punktu skaitu, ievērojot kārtību, kādu nosaka normatīvais akts par attiecīgā finansējuma piešķiršanu.”.

6. pantā:

papildināt pantu ar 2.¹ un 2.² daļu šādā redakcijā:

(2¹) Ja atbildīgā puse šā panta otrajā daļā minēto pienākuma apjomu gadā nav izpildījusi noteiktajā apmērā, tā veic paaugstinātu iemaksu valsts energoefektivitātes fondā. Pienākuma apjoma apmēra izpildes nosacījumus, kā arī kārtību, kādā atbildīgā iestāde aprēķina atbildīgās puses paaugstinātās iemaksas apjomu un atbildīgā puse veic paaugstināto iemaksu valsts energoefektivitātes fondā, nosaka Ministru kabinets.

(2²) Ja pašvaldība, kuras energoefektivitātes fondā atbildīgā puse veikusi iemaksu, atbilstošā saistību perioda beigās nenodrošina enerģijas ietaupījumu atbilstoši atbildīgās puses pienākuma apjomam, par kuru veikta iemaksa, tā par neizpildīto pienākuma apjoma daļu veic paaugstinātu iemaksu valsts energoefektivitātes fondā. Kārtību, kādā atbildīgā iestāde aprēķina pašvaldības paaugstinātās iemaksas apjomu un pašvaldība veic paaugstināto iemaksu valsts energoefektivitātes fondā, nosaka Ministru kabinets.”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Energoefektivitātes pienākuma shēmu administrē atbildīgā iestāde. Energoefektivitātes pienākuma shēmas atbildīgās puses attiecīgi līdz 2030. gada 31. decembrim sasniedz obligātā enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķa daļu atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam.”;

papildināt pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

“(3¹) Atbildīgā puse ievēro labas komercprakses principus, tai skaitā attiecībā uz galalietotāju iespēju mainīt enerģijas mazumtirdzniecības uzņēmumu. Atbildību par konkurenci ierobežojošām darbībām nosaka normatīvie akti konkurences jomā.”;

papildināt pantu ar 4.¹ daļu šādā redakcijā:

“(4¹) Atbildīgā puse var īstenot energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus sadarbībā ar citiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu veicējiem, tostarp lielajiem uzņēmumiem un lielajiem elektroenerģijas patērētājiem. Enerģijas ietaupījumu dubultu uzskaiti novērš atbilstoši normatīvajiem aktiem energoefektivitātes monitoringa jomā.”;

izteikt desmito daļu šādā redakcijā:

“(10) Ja atbildīgā puse nav izstrādājusi energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu plānu un nav normatīvajos aktos par energoefektivitātes pienākuma shēmu noteiktajos termiņos to iesniegusi atbildīgajai iestādei, atbildīgā iestāde pieņem lēmumu par pienākumu atbildīgajai pusei sešu mēnešu laikā nodrošināt minēto prasību izpildi. Atbildīgās iestādes lēmums ir pārsūdzams Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.”.

Izteikt 8. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Nozaru asociācijas, komersanti vai pašvaldības, kas ir noslēguši brīvprātīgo vienošanos ar atbildīgo iestādi, var saņemt papildus punktus projektu vērtēšanā energoefektivitātes uzlabošanas projektu īstenošanai, kas tiek īstenoti normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā.”.

Izteikt 10. pantu šādā redakcijā:

10.pants. Energoefektivitāte lielajos uzņēmumos

(1) Lielais uzņēmums ir komersants, pie kura nodarbināti vairāk nekā 249 darbinieki vai kura pārskata gada apgrozījums pārsniedz 50 miljonus euro un gada bilance kopumā — 43 miljonus euro (turpmāk — lielais uzņēmums).

(2) Lielo uzņēmumu sarakstu katru gadu līdz 1. decembrim izveido Centrālā statistikas pārvalde, izmantojot uzņēmuma pēdējā apstiprinātā pārskata perioda datus. Uzņēmums tiek iekļauts lielo uzņēmumu sarakstā, ja tas divos pārskata periodos pēc kārtas atbilst lielā uzņēmuma kritērijiem. Atbildīgā iestāde līdz nākamā gada 31. martam publicē savā tīmekļa vietnē lielo uzņēmuma sarakstu. Uzņēmums tiek izslēgts no lielo uzņēmumu saraksta, ja tas divos pārskata periodos pēc kārtas neatbilst lielā uzņēmuma kritērijiem.

(2¹) Atbildīgā iestāde ir tiesīga izslēgt komersantu no lielo uzņēmumu saraksta pirms tā publicēšanas saskaņā ar šī panta otrajā daļā noteikto, ja komersants iesniedz atbildīgajai iestādei iesniegumu par neatbilstību šā panta otrajā daļā minētajiem kritērijiem, pamatojoties uz Centrālajā statistikas pārvaldē iesniegto komersanta iepriekšējā kalendārā gada pārskatu.

(3) Komersantam, kas iekļauts lielo uzņēmumu sarakstā saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu, ir pienākums gada laikā pēc iekļaušanas minētajā sarakstā:

1) veikt energoauditu, aptverot vismaz 90 procentus no lielā uzņēmuma kopējā enerģijas galapatēriņa, kā arī turpmāk regulāri veikt kārtējo energoauditu četru gadu laikā no uzņēmuma iepriekšējā energoaudita pārskata apstiprināšanas dienas vai;

2) ieviest un uzturēt sertificētu energopārvaldības sistēmu atbilstoši standartam, aptverot vismaz 90 procentus no lielā uzņēmuma kopējā enerģijas galapatēriņa, nodrošinot enerģijas patēriņa izvērtēšanas procesa atbilstību šā likuma 9. panta pirmās un otrās daļas nosacījumiem vai;

3) ieviest un uzturēt sertificētu vides pārvaldības sistēmu ar papildinājumu, aptverot vismaz 90 procentus no kopējā enerģijas galapatēriņa, nodrošinot enerģijas patēriņa izvērtēšanas procesa atbilstību šā likuma 9. panta pirmās un otrās daļas nosacījumiem.

(4) Energoauditu lielajos uzņēmumos ir tiesīgs veikt uzņēmumu energoauditors, ievērojot normatīvo aktu prasības.

(4¹) Ja 90 procenti (vai vairāk) no lielā uzņēmuma kopējā enerģijas galapatēriņa tiek patērēti ēkās un minētais patēriņš nav saistīts ar ražošanas procesu nodrošināšanu, energoauditu lielajā uzņēmumā ir tiesīgs veikt neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā atbilstoši normatīvajos aktos par uzņēmumu energoaudita veikšanu noteiktajām prasībām.

(5) Lielais uzņēmums ziņo atbildīgajai iestādei par energoaudita veikšanu vai kārtēja energoaudita veikšanu, vai šā panta trešajā daļā minētās sertificētas energopārvaldības sistēmas vai sertificētas vides pārvaldības sistēmas ar papildinājumu ieviešanu vai pārsertifikāciju, ierosinātajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem, kā arī katru gadu ziņo par ieviestajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem un to rezultātā sasniegto enerģijas ietaupījumu. Ziņošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(6) Lielais uzņēmums ievieš visus vai vismaz trīs pirmajā vai kārtējā energoaudita pārskatā vai sertificētajā vai pārsertificētajā energopārvaldības sistēmas, vai sertificētajā vai pārsertificētajā papildinātās vides pārvaldības sistēmas ietvaros norādītos energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus ar vislielāko novērtēto enerģijas ietaupījumu vai ekonomisko atdevi.

(7) Pienākums ziņot par ieviestajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem un to rezultātā sasniegto enerģijas ietaupījumu lielajam uzņēmumam saglabājas:

1) četrus gadus pēc pirmā vai kārtējā energoaudita veikšanas;

2) no šā panta trešajā daļā minētās sertificētas energopārvaldības sistēmas ieviešanas dienas līdz attiecīgās sistēmas darbības beigām;

3) no šā panta trešajā daļā minētās sertificētas vides pārvaldības sistēmas papildināšanas dienas līdz attiecīgās sistēmas darbības beigām.

(8) Pienākums ziņot par ieviestajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem un to rezultātā sasniegto enerģijas ietaupījumu un ziņošanas termiņš komersantam saglabājas arī tādā gadījumā, ja tas ir zaudējis lielā uzņēmuma statusu.

(9) Ja lielais uzņēmums plāno vai ir uzsācis esošas ēkas pārbūvi, atjaunošanu vai nojaukšanu un jaunas ēkas būvniecību un šajā ēkā tiek patērēti vismaz 90 procenti no lielā uzņēmuma kopējā enerģijas galapatēriņa, tas šā panta trešajā daļā minēto pienākumu var izpildīt, iesniedzot atbildīgajai iestādei:

1) gadījumā, ja ēka atrodas būvniecības stadijā un līdz šā panta trešajā daļā noteiktajam termiņam nav nodota ekspluatācijā — būvprojektā noteiktos ēkas energoefektivitātes rādītājus aprēķina un piemēro saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi;

2) 30 darbdienu laikā pēc būves nodošanas ekspluatācijā — informāciju par to, ka ēkas pagaidu energosertifikāts ir reģistrēts ēku energosertifikātu reģistrā.

(10) Lielais uzņēmums līdz šā panta desmitajā daļā minētā ēkas pagaidu energosertifikāta derīguma termiņa beigām ziņo atbildīgajai iestādei par energoaudita veikšanu vai sertificētas energopārvaldības sistēmas ieviešanu.

(11) Ja lielais uzņēmums nav izpildījis šā panta trešās daļas prasības, atbildīgā iestāde pieņem lēmumu par pienākumu lielajam uzņēmumam sešu mēnešu laikā nodrošināt minēto prasību izpildi. Kārtību, kā tiek piemērots lēmums, nosaka Ministru kabinets. Atbildīgās iestādes lēmums ir pārsūdzams Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.”.

10.

Izslēgt 11. pantu.

11.

Izteikt 12. pantu šādā redakcijā:

“12.pants. Energoefektivitāte lielajiem elektroenerģijas patērētājiem

(1) Lielais elektroenerģijas patērētājs ir elektroenerģijas lietotājs, kura gada elektroenerģijas patēriņš pārsniedz 500 megavatstundas divos kalendāra gados pēc kārtas. Lielā elektroenerģijas patērētāja statusu elektroenerģijas lietotājs iegūst ar brīdi, kad to iekļauj lielo elektroenerģijas patērētāju sarakstā saskaņā ar šā panta vienpadsmito daļu. Kopējā elektroenerģijas patēriņā netiek ieskaitīta elektroenerģijas lietotāja saražotā elektroenerģija, kas tiek nodota citiem elektroenerģijas lietotājiem.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais lielā elektroenerģijas patērētāja noteikšanas kritērijs neattiecas uz elektroenerģijas sistēmas operatoriem, kuri ir saņēmuši licenci elektroenerģijas sadalei Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, un dzīvojamo namu pārvaldniekiem, kuri ir reģistrējušies Būvniecības informācijas sistēmas dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistrā, izņemot gadījumus, ja dzīvojamo māju pārvaldnieki veic komercdarbību, kas nav Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma priekšmets un minētās komercdarbības veikšanas rezultātā dzīvojamo māju pārvaldnieku elektroenerģijas patēriņš pārsniedz šā panta pirmajā daļā noteikto elektroenerģijas patēriņu.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētais lielā elektroenerģijas patērētāja noteikšanas kritērijs neattiecas uz šā likuma 5. panta subjektiem.

(4) Elektroenerģijas lietotājam, kas iekļauts lielo elektroenerģijas patērētāju sarakstā saskaņā ar šā panta vienpadsmito daļu, ir pienākums gada laikā pēc iekļaušanas minētajā sarakstā:

1) ieviest un uzturēt sertificētu energopārvaldības sistēmu atbilstoši standartam, aptverot vismaz 90 procentus no lielā elektroenerģijas patērētāja kopējā enerģijas galapatēriņa, nodrošinot enerģijas patēriņa izvērtēšanas procesa atbilstību šā likuma 9. panta pirmās un otrās daļas nosacījumiem vai;

2) ieviest un uzturēt sertificētu vides pārvaldības sistēmu ar papildinājumu, aptverot vismaz 90 procentus no kopējā enerģijas galapatēriņa, nodrošinot enerģijas patēriņa izvērtēšanas procesa atbilstību šā likuma 9.panta pirmās un otrās daļas nosacījumiem vai;

3) veikt energoauditu, aptverot vismaz 90 procentus no lielā uzņēmuma kopējā enerģijas galapatēriņa, kā arī turpmāk regulāri veikt kārtējo energoauditu četru gadu laikā no uzņēmuma iepriekšējā energoaudita pārskata apstiprināšanas dienas.

(5) Energoauditu lielajos elektroenerģijas patērētājos ir tiesīgs veikt uzņēmumu energoauditors.

(6) Ja 90 procenti (vai vairāk) no lielā elektroenerģijas patērētāja kopējā enerģijas galapatēriņa tiek patērēti ēkās un minētais patēriņš nav saistīts ar ražošanas procesu nodrošināšanu, energoauditu lielajos elektroenerģijas patērētājos ir tiesīgs veikt neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā atbilstoši normatīvajos aktos par uzņēmumu energoaudita veikšanu noteiktajām prasībām.

(7) Lielais elektroenerģijas patērētājs ziņo atbildīgajai iestādei par šā panta otrajā daļā minētās sertificētas energopārvaldības sistēmas ieviešanu un pārsertificēšanu, sertificētas vides pārvaldības sistēmas papildināšanu un pārsertificēšanu, energoaudita veikšanu, ierosinātajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem, kā arī katru gadu ziņo par ieviestajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem un to rezultātā sasniegto enerģijas ietaupījumu. Ziņošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(8) Ja lielais elektroenerģijas patērētājs plāno vai ir uzsācis esošas ēkas pārbūvi, atjaunošanu vai nojaukšanu un jaunas ēkas būvniecību un šajā ēkā tiek patērēti 90 (vai vairāk) procenti no lielā elektroenerģijas patērētāja kopējā enerģijas galapatēriņa, tas šā panta otrajā daļā minēto pienākumu var izpildīt, iesniedzot atbildīgajai iestādei:

1) gadījumā ja ēka atrodas būvniecības stadijā un līdz šā panta trešajā daļā noteiktajam termiņam nav nodota ekspluatācijā — būvprojektā noteiktos ēkas energoefektivitātes rādītājus aprēķina un piemēro saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi;

2) 30 darbdienu laikā pēc būves nodošanas ekspluatācijā — informāciju par to, kad ēkas pagaidu energosertifikāts ir reģistrēts ēku energosertifikātu reģistrā.

(9) Lielais elektroenerģijas patērētājs līdz šā panta trīs prim daļā minētā ēkas pagaidu energosertifikāta derīguma termiņa beigām ziņo atbildīgajai iestādei par sertificētas energopārvaldības sistēmas ieviešanu, sertificētas vides pārvaldības sistēmas ar papildinājumu ieviešanu vai pirmā energoaudita veikšanu.

(10) Ja lielais elektroenerģijas patērētājs ir veicis šā panta otrajā daļā minēto pirmo energoauditu un kādā no turpmākajiem četriem gadiem līdz nākamā energoaudita veikšanas termiņam zaudējis lielā elektroenerģijas patērētāja statusu, bet kādā no turpmākajiem gadiem pirms nākamā energoaudita veikšanas termiņa iestāšanās atkal atbilst šā panta pirmajā daļā minētajam kritērijam, tad energoaudita veikšanas termiņš nosakāms, ņemot vērā pirmā energoaudita pārskata apstiprināšanas dienu, bet ne vēlāk kā četrus gadus pēc pirmā energoaudita veikšanas.

(11) Ja lielais elektroenerģijas patērētājs ir ieviesis šā panta otrajā daļā minētās sertificētās sistēmas un kādā no turpmākajiem gadiem līdz nākamās attiecīgās sertificētās sistēmas ieviešanas termiņam zaudējis lielā elektroenerģijas patērētāja statusu, bet kādā no turpmākajiem gadiem pirms pienākuma termiņa iestāšanās atkal atbilst šā panta pirmajā daļā minētajam kritērijam un vēlas atjaunot vai papildināt šā panta otrajā daļā minētās sistēmas, tas rīkojas atbilstoši sertificētās vides pārvaldības sistēmas vai energopārvaldības sistēmas ieviešanas prasībām vai citiem normatīvajiem aktiem energoefektivitātes jomā.

(12) Lielais elektroenerģijas patērētājs ievieš visus vai vismaz trīs sertificētajā vai pārsertificētajā energopārvaldības sistēmā vai sertificētajā vai pārsertificētajā papildinātajā vides pārvaldības sistēmā, vai pirmajā vai kārtējā energoaudita pārskatā norādītos energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus ar vislielāko novērtēto enerģijas ietaupījumu vai ekonomisko atdevi.

(13) Sertificētas energopārvaldības sistēmas vai papildinātas sertificētas vides pārvaldības sistēmas, vai energoaudita esamība ir labvēlīgs kvalificējošs kritērijs, kas tiek ņemts vērā, vērtējot lielo elektroenerģijas patērētāju projektu pieteikumus, ja attiecīgais projekts tiks pilnībā vai daļēji īstenots, izmantojot tādus atbalsta veidus kā maksājumi no valsts vai pašvaldības budžeta, valsts vai pašvaldības galvojumi, kredītu procentu likmju subsidēšana, kā arī cita finanšu palīdzība, kas tiek piešķirta vai sniegta no valsts, pašvaldības vai Eiropas Savienības budžeta līdzekļiem un ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem.

(14) Sistēmas operatoram ir pienākums katru gadu nodrošināt atbildīgo iestādi ar to sistēmas elektroenerģijas lietotāju elektroenerģijas patēriņa datiem, kuru gada elektroenerģijas patēriņš pārsniedz 500 megavatstundas.

(15) Ja lielais elektroenerģijas patērētājs atbilst arī šā likuma 10. panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem, tam piemērojami šā likuma 10. panta nosacījumi.

(16) Pienākums ziņot par ieviestajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem un to rezultātā sasniegto enerģijas ietaupījumu lielajam elektroenerģijas patērētājam saglabājas:

1) četrus gadus pēc pirmā vai kārtējā energoaudita veikšanas;

2) no sertificētās/pārsertificētās energopārvaldības sistēmas ieviešanas
dienas līdz attiecīgās sistēmas darbības beigām;

3) no sertificētās/pārsertificētās vides pārvaldības sistēmas ar papildinājumu dienas līdz attiecīgās sistēmas darbības beigām.

(17) Elektroenerģijas lietotājs, kurš saskaņā ar sistēmas operatora sniegtajiem sistēmas lietotāju ikgadējiem elektroenerģijas patēriņa datiem ir lielais elektroenerģijas patērētājs, bet kura paša izlietotās elektroenerģijas apjoms ir mazāks par 500 megavatstundām, līdz kārtējā gada 1. martam iesniedz atbildīgajai iestādei uzņēmuma energoauditora vai neatkarīga eksperta ēku energoefektivitātes jomā apstiprinātu uzņēmuma elektroenerģijas patēriņa bilanci, kas parāda katram apakšlietotājam nodotās elektroenerģijas patēriņu un paša uzņēmuma elektroenerģijas patēriņu. Citiem lietotājiem nodotās elektroenerģijas apjomu sistēmas lietotājs uzskaita ar elektroenerģijas uzskaites iekārtām, kā arī šo apjomu var apliecināt trešā puse, pamatojoties uz attiecīgu rēķinu informāciju. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā elektroenerģijas lietotājs iesniedz atbildīgajai iestādei uzņēmuma elektroenerģijas patēriņa bilanci.

(18) Pienākums ziņot par ieviestajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem un to rezultātā sasniegto enerģijas ietaupījumu un šī panta astotajā daļā noteiktais ziņošanas termiņš elektroenerģijas lietotājam saglabājas arī tādā gadījumā, ja tas ir zaudējis lielā elektroenerģijas patērētāja statusu.

(19) Atbildīgā iestāde katru gadu līdz 31. martam izveido un publicē savā tīmekļa vietnē lielo elektroenerģijas patērētāju sarakstu, pamatojoties uz elektroenerģijas sistēmas operatora sniegtajiem datiem par elektroenerģijas sistēmas galalietotājiem, kuru gada elektroenerģijas patēriņš pārsniedz 500 megavatstundas divos kalendāra gados pēc kārtas, un elektroenerģijas lietotāja sniegto informāciju par elektroenerģijas patēriņu saskaņā ar energoauditora vai neatkarīgā speciālista energoefektivitātes jomā apstiprinātu elektroenerģijas bilanci, tostarp par savu apakšlietotāju, kurš atbilst šā panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem, atbilstoši šā panta 9.1 daļas nosacījumiem.

(20) Elektroenerģijas lietotājs tiek izslēgts no lielo elektroenerģijas patērētāju saraksta, ja tas neatbilst lielā elektroenerģijas patērētāja kritērijiem divos kalendāra gados pēc kārtas.

(21) Ja lielais elektroenerģijas patērētājs nav izpildījis šā panta otrās daļas prasības, atbildīgā iestāde pieņem lēmumu par pienākumu lielajam elektroenerģijas patērētājam sešu mēnešu laikā nodrošināt minēto prasību izpildi. Kārtību, kā tiek piemērots lēmums, nosaka Ministru kabinets. Ministru kabineta noteiktās institūcijas lēmums ir pārsūdzams Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.”.

12.

13.pantā:

Izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

(1) Energoefektivitātes nodevas mērķis ir veicināt energoefektivitāti.

(2) Energoefektivitātes nodevu maksā lielais elektroenerģijas patērētājs, kas nav izpildījis šā likuma 12. panta otrajā un trīspadsmitajā daļā noteiktos pienākumus;

Aizstāt sestās daļas 1. apakšpunktā vārdus “enerģijas ietaupījumu datubāzes uzturēšanai” ar vārdiem “energoresursu informācijas sistēmas uzturēšanai”.

13.

Papildināt 14. pantu ar septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

“(7) Šā panta pirmajā daļā minētā komersanta – energoefektivitātes pakalpojuma sniedzēja kompetences prasības un kompetences apliecināšanas kārtību, reģistrācijas un uzraudzības kārtību, kā arī energoefektivitātes pakalpojuma sniedzēju reģistra datu saturu un izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(8) Ministru kabinets nosaka energoefektivitātes pakalpojumu sniedzēju brīvprātīgās kvalifikācijas kritērijus un to piemērošanas kārtību.”.

14.

16. pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Siltumenerģijas vai dzesēšanai izmantotās enerģijas tirgotājs galalietotājam, nepieprasot atsevišķu samaksu, nodrošina iespēju saņemt, tostarp elektroniski, rēķinu, rēķina informāciju, kā arī papildu informāciju, kas veicina galalietotāja paradumu maiņu enerģijas efektīvā izmantošanā. Ministru kabinets nosaka rēķina informācijas un papildu informācijas saturu.

(2) Persona, kas darbojas atbilstoši normatīvajiem aktiem dzīvojamo māju pārvaldīšanas jomā un kura nodrošina rēķinu informācijas un papildu informācijas sagatavošanu un nosūtīšanu par individuālo siltumenerģijas, dzesēšanai izmantotās enerģijas vai mājsaimniecības karstā ūdens patēriņu ēkās ar vairākām telpu grupām, tostarp daudzdzīvokļu ēkās par katrā telpu grupā uzskaitīto vai aprēķināto siltumenerģijas patēriņu (turpmāk — rēķinu informācija), kuras siltumapgāde vai centralizēta dzesēšanas sistēma ir nodrošināta no centralizētās siltumapgādes vai centralizētas dzesēšanas sistēmas, ievēro bezpeļņas principu, bet ir tiesīga prasīt ar rēķinu informācijas sagatavošanu saistīto izmaksu (faktiskā individuālā patēriņa mērīšana, sadale un uzskaite) segšanu galalietotājam vai galaizmantotājam, ciktāl šādas izmaksas ir pamatotas. Pēc galalietotāju vai galaizmantotāju pieprasījuma šo izmaksu pamatotību pārbauda Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.”;

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

“(2¹) Šā panta otrās daļas prasības attiecas arī uz personu kura nodrošina rēķinu informācijas un papildu informācijas sagatavošanu un nosūtīšanu par individuālo siltumenerģijas, dzesēšanai izmantotās enerģijas vai karstā ūdens patēriņu ēkās ar vairākām telpu grupām, kas nav mājsaimniecības.”;

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Šā panta otrajā un otrajā prim daļā minētā persona ievēro labas komercprakses principus, tai skaitā attiecībā uz galalietotāju iespēju mainīt šā panta otrajā un trešajā daļā minēto personu, kura nodrošina rēķinu informācijas un papildu informācijas sagatavošanu un nosūtīšanu. Atbildību par konkurenci ierobežojošām darbībām nosaka normatīvie akti konkurences jomā.”.

15.

Pārejas noteikumos:

Izslēgt 9. punktu;

papildināt pārejas noteikumus ar 14., 15., 16., 17 un 18. punktu šādā redakcijā:

“14. Atbildīgā ministrija šā likuma 3.¹ panta pirmajā daļā minētos metodiskos norādījumus izstrādā sešu mēnešu laikā pēc šo likuma grozījumu stāšanās spēkā.

15. Atbildīgā ministrija šā likuma 4. panta trešajā daļā minēto plānu enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķa sasniegšanai izstrādā sešu mēnešu laikā pēc šo likuma grozījumu stāšanās spēkā.

16. Ministru kabinets sešu mēnešu laikā pēc šā likuma 14. panta papildināšanas ar septīto un astoto daļu izdod attiecīgos šā likuma 14. panta septītajā un astotajā daļā minētos noteikumus .

17. Uzņēmuma energoauditus enerģijas lietotājiem, kuri mazāk kā 90% no kopējā enerģijas patēriņa patērē ēkās, neatkarīgi eksperti ēku energoefektivitātes jomā drīkst veikt līdz 2021. gada 31. decembrim. Gadījumā, ja līdz 2021. gada 31. decembrim enerģijas lietotājs ir noslēdzis līgumu ar neatkarīgu ekspertu ēku energoefektivitātes jomā par uzņēmuma energoaudita veikšanu, uzņēmuma energoauditu jāreģistrē Būvniecības informācijas sistēmā 4 mēnešu laikā no līguma noslēgšanas dienas.”.

16.

Izteikt Informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

“Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Direktīvas (ES) 2018/2002, ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti.”.

Likums stājas spēkā

Ministrs V. Uzvārds