Noteikumu projekts

23-TA-1199
Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas dokumentu un tiesību aktu izstrādes procesā
Izdoti saskaņā ar Attīstības plānošanas sistēmas likuma 11. panta piekto daļu un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 48. panta sesto daļu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka sabiedrības līdzdalības kārtību valsts un pašvaldību institūcijas (turpmāk – institūcija) virzītajā attīstības plānošanas dokumentu un tiesību aktu projektu izstrādes procesā (turpmāk – sabiedrības līdzdalības kārtība), ciktāl citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.
2.
Noteikumu mērķis ir sekmēt jēgpilnu, efektīvu, atklātu, ietverošu, savlaicīgu un atbildīgu sabiedrības līdzdalību attīstības plānošanas dokumentu un tiesību aktu projektu izstrādes procesā, tādējādi paaugstinot minētā procesa kvalitāti un rezultātu atbilstību sabiedrības vajadzībām un interesēm. Lai sekmīgāk sasniegtu sabiedrības līdzdalībai noteiktos mērķus, institūcija viena projekta ietvaros var izmantot vairākus šajos noteikumos minētos sabiedrības līdzdalības veidus.
3.
Sabiedrības līdzdalību īsteno formālās (piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības un to apvienības) un neformālās (piemēram, nereģistrētas iniciatīvu vai iedzīvotāju grupas, interešu apvienības, kopienas) sabiedrības grupas, kā arī atsevišķas fiziskas personas (turpmāk – sabiedrības pārstāvji). Īstenojot sabiedrības līdzdalību, atbilstoši iespējām ņem vērā sabiedrības pārstāvju specifiskās vajadzības, viedokļus un intereses.
4.
Institūcija sabiedrības līdzdalības kārtību piemēro attīstības plānošanas dokumentu projektu un tiesību aktu projektu (turpmāk – projekts) izstrādē. Sabiedrības līdzdalību, atbilstoši iespējām ievērojot šajos noteikumos noteiktās prasības, nodrošina arī citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā, kā arī publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un piedalīties priekšlikumu izstrādē par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm. Ja projekta izstrādes procesā netiek nodrošinātas sabiedrības līdzdalības iespējas, institūcija lēmumu neiesaistīt sabiedrības pārstāvjus pamato, sniedzot skaidrojumu attīstības plānošanas dokumentā vai tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (turpmāk – anotācija), vai paskaidrojuma rakstā.
5.
Sabiedrības līdzdalības kārtību nepiemēro institūcijas vadības dokumentu plānošanas procesā. 
6.
Izstrādājot dokumentu, kas satur ierobežotas pieejamības informāciju, institūcija, ciktāl tas neapdraud valsts drošību, nodrošina konsultācijas ar ieinteresētajām sabiedrības grupām.
7.
Lai sabiedrības pārstāvjus informētu par līdzdalības iespējām, institūcija sagatavo paziņojumu (1. pielikums) un atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā iestādes ievieto informāciju internetā, publicē to attiecīgās institūcijas oficiālās tīmekļvietnes sadaļā "Sabiedrības līdzdalība". Valsts tiešās pārvaldes iestāde sabiedrības pārstāvjus par iespēju iesaistīties projekta izstrādes procesā informē Vienotā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portāla (turpmāk – TAP portāls) publiskajā vidē, izmantojot TAP portālā pieejamo elektronisko paziņojuma veidlapu. Ja projekta izstrāde TAP portālā vēl nav uzsākta, valsts tiešās pārvaldes iestāde nodrošina paziņojuma publicēšanu attiecīgās institūcijas oficiālās tīmekļvietnes sadaļā "Sabiedrības līdzdalība". Paziņojums par līdzdalības iespējām izplatāms arī citos sabiedrībai pieejamos veidos, lai iespējami labāk sasniegtu mērķauditoriju. 
8.
Lai informācija par sabiedrības līdzdalības iespējām sasniegtu sabiedrības pārstāvjus, kurus skar vai interesē projekts, institūcija mērķtiecīgi izplata minēto informāciju, izmantojot dažādus informācijas kanālus un saziņas veidus.
9.
Informāciju par notikušo sabiedrības līdzdalību un sasniegtajiem rezultātiem aktualizē katrā projekta virzības posmā un norāda attiecīgi:
9.1.
attīstības plānošanas dokumenta kopsavilkumā;
9.2.
anotācijā vai paskaidrojuma rakstā;
9.3.
priekšlikumu tabulā likumprojekta izskatīšanai;
9.4.
apkopojumā par sabiedrības pārstāvju izteiktajiem iebildumiem un priekšlikumiem;
9.5.
izziņā par atzinumos izteiktajiem iebildumiem un priekšlikumiem;
9.6.
citā dokumentā.
10.
Sabiedrības pārstāvji var vērsties institūcijā ar iesniegumu, aktualizējot nepieciešamību nodrošināt sabiedrības līdzdalības iespējas. Institūcijai ir pienākums izvērtēt sabiedrības pārstāvju izteikto ierosinājumu un sniegt atbildi.
II.Sabiedrības līdzdalības veidi
11.
Sabiedrības līdzdalības iespējas nodrošina šādās projekta izstrādes un īstenošanas procesa stadijās:
11.1.
līdzdalības procesa vai dokumenta projekta izstrādes ierosināšanā (tai skaitā problēmu un vajadzību konstatēšanā un potenciālo risinājumu noteikšanā);
11.2.
projekta izstrādē;
11.3.
lēmuma pieņemšanas procesā lēmējinstitūcijas noteiktajā kārtībā;
11.4.
attīstības plānošanas dokumenta ieviešanā;
11.5.
attīstības plānošanas dokumenta ieviešanas uzraudzībā un novērtēšanā;
11.6.
attīstības plānošanas dokumenta aktualizācijā.
12.
Sabiedrības pārstāvji projekta izstrādes procesā var līdzdarboties šādos veidos:
12.1.
piedaloties darba grupās, konsultatīvajās padomēs, uzraudzības padomēs un domnīcās;
12.2.
piedaloties apspriedē;
12.3.
iesaistoties publiskajā apspriešanā;
12.4.
iesaistoties citās līdzdalības aktivitātēs (piemēram, diskusijās, konferencēs, fokusgrupās, projektu komandās, aptaujās);
12.5.
sagatavojot atzinumu projektam pirms lēmuma pieņemšanas institūcijas noteiktajā kārtībā:
12.5.1.
valsts tiešās pārvaldes iestādē – atbilstoši Ministru kabineta iekšējo kārtību un darbību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem saskaņošanā novirzītam attīstības plānošanas dokumenta un tiesību akta projektam;
12.5.2.
pašvaldībā un citā institūcijā – likumos un attiecīgās pašvaldības vai institūcijas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
12.6.
sniedzot iebildumus un priekšlikumus institūcijas noteiktajā kārtībā lēmuma pieņemšanas procesā:
12.6.1.
valsts tiešās pārvaldes iestādē – Ministru kabineta komitejas un Ministru kabineta sēdē atbilstoši Ministru kabineta iekšējo kārtību un darbību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem;
12.6.2.
pašvaldībā – domes un komiteju sēdēs, komisijās un citās institūcijās atbilstoši pašvaldības nolikumam;
12.6.3.
citā institūcijā – atbilstoši tajā noteiktajai iekšējai lēmumu pieņemšanas kārtībai;
12.7.
līdzdarbojoties politikas īstenošanā Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā.
13.
Institūcija sabiedrības līdzdalības nodrošināšanai var izmantot citus inovatīvus līdzdalības veidus, ja tie ļauj nodrošināt efektīvāku sabiedrības pārstāvju iesaisti nekā šajos noteikumos minētie veidi.
14.
Institūcija, iesaistot sabiedrības pārstāvjus starpinstitūciju darba grupās, konsultatīvajās padomēs, uzraudzības padomēs vai domnīcās:
14.1.
sabiedrības pārstāvjus izvēlas atklātā procedūrā, laikus publicējot informāciju (1. pielikums) par darba grupas, konsultatīvās padomes, uzraudzības padomes vai domnīcas izveidi un iespējām tajā pieteikties un nodrošinot interešu un viedokļu dažādību:
14.1.1.
ja attiecīgo sabiedrības līdzdalības iespēju organizē valsts tiešās pārvaldes iestāde, informāciju publicē TAP portālā, kā arī izplata citos sabiedrībai pieejamos veidos. Sabiedrības pārstāvis dalības pieteikšanai darba grupā, konsultatīvajā padomē, uzraudzības padomē vai domnīcā izmanto TAP portālā šim mērķim izveidotu elektronisko pakalpojumu un autentificējas ar šajā elektroniskajā pakalpojumā pieejamiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem;
14.1.2.
ja attiecīgo sabiedrības līdzdalības iespēju organizē cita institūcija, informāciju publicē attiecīgās institūcijas oficiālās tīmekļvietnes sadaļā "Sabiedrības līdzdalība", kā arī izplata citos sabiedrībai pieejamos veidos;
14.1.3.
informāciju par pastāvīgo darba grupu, konsultatīvo padomju un uzraudzības padomju sastāvā iekļautajiem dalībniekiem un to sanāksmju protokolus publicē attiecīgās institūcijas oficiālās tīmekļvietnes sadaļā "Sabiedrības līdzdalība";
14.2.
nosaka kritērijus, kādiem jāatbilst darba grupā, konsultatīvajā padomē, uzraudzības padomē vai domnīcā iesaistāmajiem sabiedrības pārstāvjiem. Kritērijus var nenoteikt, ja ir objektīvi apstākļi, lai tos nenoteiktu;
14.3.
nodrošina, ka tiek uzklausīti arī tie sabiedrības pārstāvji, kuri izrādījuši interesi līdzdarboties darba grupā, konsultatīvajā padomē, uzraudzības padomē vai domnīcā, taču nav iekļauti tās sastāvā.
15.
Apspriede ir sanāksme, kurā piedalās un savus iebildumus un priekšlikumus sniedz sabiedrības pārstāvji. Institūcija, organizējot apspriedi:
15.1.
paziņojumā par apspriedi norāda sanāksmes norises vietu, laiku, veidu un atbildīgo amatpersonu;
15.2.
nodrošina, ka ne mazāk kā 14 dienas pirms apspriedes visa ar sanāksmi saistītā informācija ir pieejama TAP portālā vai institūcijas oficiālās tīmekļvietnes sadaļā "Sabiedrības līdzdalība". Vienlaikus informāciju par apspriedes norisi izplata arī citos sabiedrībai pieejamos veidos atkarībā no tā, kāda institūcija organizē apspriedi un kā pieteikšanās dalībai notiek:
15.2.1.
ja apspriedi organizē valsts tiešās pārvaldes iestāde, pieteikšanās dalībai notiek, izmantojot TAP portālā šim mērķim izveidotu elektronisko pakalpojumu un autentificējoties ar šajā elektroniskajā pakalpojumā pieejamiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem;
15.2.2.
ja apspriedi organizē cita institūcija, pieteikšanās dalībai notiek attiecīgās institūcijas oficiālās tīmekļvietnes sadaļā "Sabiedrības līdzdalība";
15.3.
pēc tiešās mērķgrupas (vai organizācijas, kas pārstāv mērķgrupu) pieprasījuma vai pēc institūcijas iniciatīvas, ja iespējams, nodrošina sanāksmes un ar to saistīto dokumentu pieejamību un saprotamību tiešajai mērķgrupai nepieciešamajā formātā.
16.
Publiskā apspriešana ir ārējā normatīvajā aktā vai institūcijas noteikts laikposms, kurā sabiedrības pārstāvji pauž viedokli, rakstveidā sniedzot savus iebildumus un priekšlikumus. Institūcija, organizējot publisko apspriešanu:
16.1.
nosaka konkrētu publiskās apspriešanas laiku. Publiskās apspriešanas ilgums attīstības plānošanas dokumentu projektiem ir vismaz 30 dienas un ārējo normatīvo aktu projektiem – vismaz 14 dienas. Institūcija var noteikt arī ilgāku publiskās apspriešanas norises laiku;
16.2.
paziņojumā par publisko apspriešanu norāda atbildīgo amatpersonu un veidu, kādā iesniedzami viedokļi par publiskajai apspriešanai nodoto projektu. Ja publiskā apspriešana tiek organizēta TAP portālā, sabiedrības pārstāvis viedokļa sniegšanai izmanto TAP portālā šim mērķim izveidotu elektronisko pakalpojumu un autentificējas ar šajā elektroniskajā pakalpojumā pieejamiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem;
16.3.
nodrošina apspriežamo dokumentu publisku pieejamību TAP portālā (ja publisko apspriešanu organizē valsts tiešās pārvaldes iestāde) vai attiecīgās institūcijas oficiālās tīmekļvietnes sadaļā "Sabiedrības līdzdalība" (ja publisko apspriešanu organizē cita institūcija) visu publiskās apspriešanas laiku. Informāciju izplata arī citos sabiedrībai pieejamos veidos;
16.4.
pēc tiešās mērķgrupas (vai organizācijas, kas pārstāv mērķgrupu) pieprasījuma vai pēc institūcijas iniciatīvas, ja iespējams, nodrošina ar publisko apspriešanu saistītās informācijas pieejamību un saprotamību tiešajai mērķgrupai nepieciešamajā formātā.
17.
Pēc katra projekta virzības posma publicējams apkopojums (2. pielikums), kurā norādīti visi sabiedrības pārstāvji, kuri piedalījās apspriedē vai publiskajā apspriešanā (pārstāvētā organizācija, viedokļa sniedzēja vārds un uzvārds (ja tas ir norādīts, sniedzot viedokli) vai norāde "fiziska persona" vai "juridiska persona" (ja viedokļa sniedzējs ir vēlējies neatklāt savu identitāti)). Valsts tiešās pārvaldes iestāde apkopojumu publicē TAP portālā un nosūta apspriedes vai publiskās apspriešanas dalībniekiem (vienlaikus informējot par turpmākajām sabiedrības pārstāvju līdzdalības iespējām), kā arī var izplatīt citos sabiedrībai pieejamos veidos. Cita institūcija apkopojumu publicē attiecīgās institūcijas oficiālās tīmekļvietnes sadaļā "Sabiedrības līdzdalība" un nosūta apspriedes vai publiskās apspriešanas dalībniekiem (vienlaikus informējot par turpmākajām sabiedrības pārstāvju līdzdalības iespējām), kā arī var izplatīt citos sabiedrībai pieejamos veidos. Institūcija informāciju sniedz laikus, nodrošinot, ka sabiedrības pārstāvji var īstenot attiecīgajā projekta virzības posmā pieejamās līdzdalības iespējas.
III.Sabiedrības līdzdalības organizēšana
18.
Institūcija, lemjot par projekta izstrādes uzsākšanu politikas jomā, nozarē vai teritorijā, nosaka amatpersonu, kas ir atbildīga par sabiedrības līdzdalības iespēju nodrošināšanu.
19.
Atbildīgā amatpersona, nodrošinot sabiedrības līdzdalību:
19.1.
iesaista sabiedrības mērķgrupas, kuras tieši skars attiecīgais projekts, un nodrošina komunikāciju ar sabiedrības pārstāvjiem projekta virzības laikā;
19.2.
izvēlas piemērotāko sabiedrības līdzdalības veidu, veicinot jēgpilnu, efektīvu, atklātu, ietverošu, savlaicīgu un atbildīgu sabiedrības iesaistīšanos attiecīgā projekta izstrādes procesā;
19.3.
aktualizē informāciju par sabiedrības līdzdalības iespēju nodrošināšanu katrā projekta virzības posmā;
19.4.
pēc sabiedrības līdzdalības procesa noslēguma sabiedrības pārstāvjiem, kuri bija iesaistījušies minētajā procesā (neatkarīgi no to līdzdalības veida), laikus nodrošina atgriezenisko saiti (piemēram, atbilde sabiedrības pārstāvim, apkopojums par saņemtajiem priekšlikumiem un turpmāko rīcību ar tiem, protokols).
20.
Atbildīgā amatpersona sagatavo paziņojumu par līdzdalības iespējām (1. pielikums) un publicē to atbilstoši šo noteikumu 15. un 16. punktā minētajiem attiecīgajai līdzdalības iespējai noteiktajiem publicēšanas veidiem un termiņiem vai vismaz 14 dienas pirms attiecīgā līdzdalības veida norises, ja normatīvajos aktos nav noteikts cits termiņš.
21.
Sabiedrības pārstāvja pienākums ir institūcijas paziņojumā noteiktajos termiņos un veidā informēt institūciju par savu interesi iesaistīties projekta izstrādes procesā, norādot paziņojumā pieprasīto informāciju, kā arī turpmākajā līdzdalības procesā ievērot institūcijas noteiktos termiņus.
IV.Noslēguma jautājums
22.
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds
1.
pielikums
Ministru kabineta
[23-TA-1199 Dt]
noteikumiem Nr.
[23-TA-1199 Nr]
Paziņojums par līdzdalības iespējām*
Dokumenta veids, nosaukums, identifikācijas numurs (ja attiecināms)

Norāda dokumenta veidu (politikas plānošanas dokuments, teritorijas plānošanas dokuments, tiesību akts u. c.).

Norāda dokumenta nosaukumu.

Ja attiecināms, norāda identifikācijas numuru.

Ja attiecināms, norāda plānoto dokumenta darbības termiņu

Ja attiecināms, pievieno datnes elektroniskā formā (attīstības plānošanas dokuments, tiesību akts un tā anotācija, citi dokumenti, kas sniedz papildu informāciju (piemēram, pētījumi))

Līdzdalības veids Norāda sabiedrības līdzdalības veidus, kurus plānots izmantot dokumenta izstrādē, atbilstoši šo noteikumu 12. punktam
Norises laiks Norāda attiecīgās līdzdalības iespējas norises laiku
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts Norāda sākotnēji identificētās un ar dokumentu risināmās problēmas
Mērķa apraksts Norāda dokumenta izstrādes mērķi un būtību
Politikas joma Norāda, kādā politikas jomā dokuments tiek izstrādāts
Teritorija Norāda, kādā teritorijā dokuments tiek izstrādāts
Dokumenta mērķgrupas un ietekme uz tām Norāda visas sabiedrības mērķgrupas, kuru intereses skar dokumenta izstrāde un kuru viedokli institūcija vēlētos saņemt, un skaidro dokumenta ietekmi uz katru identificēto grupu
Informācija Institūcija var norādīt, ka tā lūdz sabiedrības pārstāvjus pieteikties noteiktā formātā un termiņā, kā arī jebkādu citu informāciju, kas ir institūcijas rīcībā un varētu būt noderīga sabiedrības pārstāvjiem to līdzdalības plānošanā. Ja attiecināms, institūcija sniedz informāciju par sabiedrības līdzdalības rezultātiem iepriekšējā projekta virzības posmā
Atbildīgā amatpersona Norāda par līdzdalības iespējām atbildīgās amatpersonas vārdu, uzvārdu, tālruņa numuru un e-pasta adresi

 

Piezīme. * TAP portālā aizpilda atbilstoši pieejamai elektroniskajai paziņojuma veidlapai.

2.
pielikums
Ministru kabineta
[23-TA-1199 Dt]
noteikumiem Nr.
[23-TA-1199 Nr]
Apkopojums par [izmantotais līdzdalības veids un tā norises laiks] laikā saņemtajiem sabiedrības pārstāvju iebildumiem un priekšlikumiem par [dokumenta nosaukums]
Nr.
p. k.
Viedokļa/iebilduma/priekšlikuma iesniedzējs

Iesniegtā viedokļa/iebilduma/priekšlikuma būtība

Ņemts vērā/
ņemts vērā daļēji/
nav ņemts vērā
Skaidrojums, kādā veidā iebildums/priekšlikums ir ņemts vērā vai ņemts vērā daļēji, vai pamatojums, ja iebildums/priekšlikums nav ņemts vērā
         
         

 

Datums* _______________________________________
  (dd.mm.gggg.)

 

Atbildīgā amatpersona _____________________________________
  (vārds, uzvārds, paraksts*)

 

Piezīme. * Dokumenta rekvizītus "datums" un "paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.