MK vēstules projekts

Latvijas Republikas Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisija (turpmāk – komisija) ar šā gada 10. marta vēstuli Nr. 142.9/2-11-13/22 "Par kolektīvo iesniegumu "Par nodokļu samazināšanu elektrībai un gāzei visiem iedzīvotājiem (Nr. 860/Lm13)"" lūdza Ministru kabinetu sniegt atbildi uz kolektīvo iesniegumu par pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu elektroenerģijai un gāzei, kā arī aicināja Ministru kabinetu risināt strauji augošo energoresursu cenu ietekmi un informēt komisiju par to, kā turpmāk iecerēts atbalstīt valsts tautsaimniecību un iedzīvotājus.

Ar šo Ministru kabinets informē par ieviestajiem atbalsta pasākumiem tiešai energoresursu cenu pieauguma ietekmes samazināšanai no 2022. gada 1. janvāra, sniedz vērtējumu par pievienotās vērtības nodokļa un citu nodokļu likmju samazinājuma ietekmi, kā arī citiem esošajiem un potenciāli plānotajiem ar energoresursu izmaksu samazinājumu saistītajiem atbalsta pasākumiem Latvijas iedzīvotājiem.

Par ieviestajiem atbalsta pasākumiem

Sākoties straujam energoresursu cenu pieaugumam, Ministru kabinetā vairākkārt tika skatīti risinājumi šāda energoresursu cenu pieauguma negatīvās ietekmes mazināšanai uz iedzīvotāju izdevumiem, tai skaitā gan pievienotās vērtības nodokļa samazināšana elektroenerģijas, dabasgāzes un siltumenerģijas piegādēm, gan fiksēto pabalstu izmaksa mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām, gan energoresursu cenu veidojošo komponenšu maksas segšana no valsts budžeta līdzekļiem. Diskusiju un aprēķinu rezultātā 2022. gada 25. janvārī Ministru kabinets veica grozījumus virknē Ministru kabineta noteikumu, atbalstot jaunus pasākumus tūlītējai energoresursu cenu pieauguma mazināšanai iedzīvotāju izmaksās par energoresursiem. Savukārt 2022. gada 27. janvārī Saeima pieņēma Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumu. Tika ieviesti šādi energoresursu cenu pieaugumu mazinoši atbalsta pasākumi, kas tiek īstenoti no 2022. gada 1. janvāra līdz 30. aprīlim:

- no valsts budžeta 100 % apmērā segti elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumi (mājsaimniecībām un saimnieciskās darbības veicējiem);

- no valsts budžeta 100 % apmērā  segtas elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu izmaksas (mājsaimniecībām un saimnieciskās darbības veicējiem);

- centralizētās siltumapgādes klientiem no valsts budžeta 100 % apmērā segta daļa siltumapgādes pakalpojuma maksas – starpība no 68 euro/MWh līdz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātajam tarifam (mājsaimniecībām);

- mājsaimniecībām, kas dabasgāzi izmanto apkurē, no valsts budžeta  kompensēta dabasgāzes cena, kas pārsniedz 34 euro/MWh atbilstoši faktiskā patēriņa apjomam un nepārsniedzot maksimālo kompensācijas slieksni;

- atbalsts 20 euro mēnesī pensijas vecumu sasniegušām personām, cilvēkiem ar invaliditāti, tostarp cilvēkiem ar ļoti smagu invaliditāti, un apgādnieku zaudējušajiem;

- palielināts mājokļa pabalsta apjoms, 50 % no tā sedzot no valsts budžeta līdzekļiem;

- atbalsts 50 euro mēnesī par katru bērnu vecākam, tai skaitā aizbildnim, audžuģimenei vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītājam;

- papildu atbalsts 15 euro mēnesī trūcīgām, maznodrošinātām mājsaimniecībām/personām, ģimenēm/personām, kas aprūpē bērnus ar invaliditāti, personām ar 1. grupas invaliditāti.

Par nodokļiem

Atbilstoši Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (turpmāk – PVN direktīva) būtībai pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) samazinātās likmes ievieš galapatērētāju interesēs, lai padarītu pieejamākas preces vai pakalpojumus. Tomēr ne vienmēr PVN samazināto likmi var uzskatīt par atbilstošāko atbalstu, jo citi mērķtiecīgāki un precīzāki atbalsta pasākumi var būt efektīvāki. Ne vienmēr PVN likmes samazināšana ļauj samazināt konkrēto preču vai pakalpojumu cenu, līdz ar to zaudē valsts budžets, sabiedrība nav saņēmusi gaidīto cenu samazinājumu un nav sasniegts valsts noteiktais mērķis. Turklāt lielāku labumu no PVN samazinātās likmes gūst iedzīvotāji ar lielākiem ienākumiem, apmaksājot lielākus rēķinus, tādējādi efektīvākais veids, kā atbalstīt mazāk aizsargātus iedzīvotājus, ir radīt tiešo atbalsta mehānismu. Tāpat jāņem vērā, ka PVN ir viens no fiskālās politikas instrumentiem, ar kura palīdzību nodrošina valsts budžeta ieņēmumus, lai veicinātu sabalansētu un stabilu tautsaimniecības attīstību (tai skaitā lai nodrošinātu nepieciešamus pabalstu apmērus, nepieciešamu finansējumu aizsardzībai, medicīnai, izglītībai un kultūrai).

Attiecībā uz fiskālo ietekmi uz valsts budžetu informējam, ka PVN likmes samazināšana elektroenerģijas un gāzes piegādēm visām mājsaimniecībām no 21 % uz 12 % vai uz 5 % vidēji mēnesī radīs negatīvu fiskālo ietekmi uz valsts budžetu 1,6–2,7 milj. euro apmērā jeb gadā līdz 32,5 milj. euro. Gadījumā, ja energoresursu cenu pieaugums būs straujāks, nekā bija prognozēts, attiecīgi palielināsies arī negatīvā fiskālā ietekme uz valsts budžetu.

Attiecībā uz akcīzes nodokļa samazināšanu dabasgāzei, ko izmanto par kurināmo mājsaimniecībās, ir jānorāda, ka no 2022. gada 1. janvāra stājās spēkā jauni dabasgāzes gala tarifi mājsaimniecībām. Akcīzes nodokļa īpatsvars mājsaimniecībām veido nelielu daļu no gala tarifa par dabasgāzi. Tas ir robežās no 1,6 % mājsaimniecībām, kas dabasgāzi patērē tikai ēdiena pagatavošanai, 1,8 % – mājsaimniecībām, kas dabasgāzi izmanto arī ūdens uzsildīšanai, līdz 2,15 % tām mājsaimniecībām, kas dabasgāzi izmanto apkurei. Līdz ar to secināms, ka akcīzes nodokļa dabasgāzei samazināšana vai atcelšana mājsaimniecībām, ņemot vērā nelielo akcīzes nodokļa īpatsvaru, nesniegtu jūtamu fiskālo ietekmi uz mājsaimniecību rēķiniem.

Dabas resursu nodokļa mērķis ir veicināt dabas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu, ierobežojot vides piesārņošanu, samazināt vidi piesārņojošas produkcijas ražošanu un realizāciju, veicināt jaunu, vidi saudzējošu tehnoloģiju ieviešanu, atbalstīt tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību, kā arī finansiāli nodrošināt vides aizsardzības pasākumus. Dabas resursu nodokļa būtība ir īstenot principu "piesārņotājs maksā".

Saskaņā ar Dabas resursu nodokļa likuma 4. pielikumu "Nodokļa likmes par gaisa piesārņošanu" ir noteikti dabas resursu nodokļu maksātāji par oglekļa dioksīda emisijām, kas ir likuma "Par piesārņojumu" 2. pielikumā minētās piesārņojošās darbības, kas nav iekļautas Eiropas Savienības emisiju kvotu tirdzniecības sistēmā. Tostarp ar Dabas resursu nodokļa likuma 10. pantu ir noteikti izņēmumi, ka nodokli par oglekļa dioksīda (CO₂) emisiju nemaksā stacionārās tehnoloģiskās iekārtas operatori un gaisa kuģu operatori, kuri iekļauti Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā un izpilda likuma "Par piesārņojumu" prasības par emisijas kvotu nodošanu, un nodokli nemaksā par oglekļa dioksīda (CO₂) emisiju, kas rodas, izmantojot atjaunojamos energoresursus likuma "Par piesārņojumu" 2. pielikumā minētajās stacionārajās tehnoloģiskajās iekārtās (arī tādās, kuru ražošanas jauda vai saražotās produkcijas apjoms nepārsniedz likuma "Par piesārņojumu" 2. pielikumā minētos rādītājus). Līdz ar to uzņēmumiem, kas noteikti kā dabas resursu nodokļa maksātāji, ir nepieciešams meklēt risinājumus, lai veicinātu fosilo energoresursu izmantošanas maiņu uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu.

Turklāt vēršam uzmanību, ka dabas resursu nodoklis netiek piemērots dabasgāzes patēriņam. Dabas resursu nodoklis tiek piemērots dabasgāzei, ja to iesūknē pazemes krātuvē, un nodokļa likme ir 0,0143 euro par 100 kubikmetriem dabasgāzes.   

Par citiem vai plānotajiem atbalsta pasākumiem

Saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu" 32.² pantu Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas emisijas kvotu izsoļu ieņēmumus izmanto, lai mazinātu klimata pārmaiņas un nodrošinātu pielāgošanos klimata pārmaiņām, tai skaitā siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai vai ierobežošanai enerģētikas, rūpniecības, transporta, lauksaimniecības, mežsaimniecības un atkritumu apsaimniekošanas nozarēs, arī tādu projektu un finanšu instrumentu finansēšanai, kuru mērķis ir:

a) paaugstināt ēku vai tehnoloģisko iekārtu un transportlīdzekļu energoefektivitāti;

b) paplašināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu;

c) veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām nacionālā un reģionālā mērogā, tai skaitā tādu projektu finansēšanai, kuros paredzēta pilotpasākumu īstenošana ekstremālo laikapstākļu negatīvās ietekmes mazināšanai un novēršanai.

Izsoļu ieņēmumu izmantošanu nodrošina, organizējot atklātos projektu iesniegumu konkursus. Ministru kabinets izdod atklāto projektu iesniegumu konkursu nolikumus, kuros nosaka projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, projektu iesniegumu iesniegšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas un finansējuma piešķiršanas kārtību, kā arī projektu īstenošanas, pārskatu iesniegšanas un pārbaudes kārtību.

Ministru kabinets 2022. gada 1. martā pieņēma noteikumus Nr. 150 "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana mājsaimniecībās – atbalsts atjaunojamo energoresursu izmantošanai" nolikums", kas paredz sniegt atbalstu mājsaimniecībām siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanas iekārtu iegādei un uzstādīšanai dzīvojamās mājās vai mājsaimniecību pieslēgumu izveidošanu centralizētajai siltumapgādes sistēmai, lai nodrošinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu un energoefektivitātes uzlabošanu. Programma uzsākta šā gada 15. martā, un to administrē sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Vides investīciju fonds" (detalizētāka informācija – http://ekii.lv/).

Vienlaikus informējam, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija turpina izstrādāt divas atbalsta programmas attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu pašvaldību publisko teritoriju apgaismojuma infrastruktūrā, kā arī siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu valsts nozīmes aizsargājamos arhitektūras pieminekļos. Abu šo atbalsta programmu īstenošana ļaus samazināt energoresursu patēriņu un maksājumus par patērēto enerģiju.

Savukārt 2022. gada 8. martā Ministru kabinets pieņēma grozījumus Ministru kabineta 2021. gada 11. februāra noteikumos Nr. 103 "Noteikumi par atbalsta programmu viena dzīvokļa dzīvojamo māju un divu dzīvokļu dzīvojamo māju atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai", piešķirot papildu finansējumu 3,27 miljonu euro apmērā programmas īstenošanai. Atbalsts ir paredzēts dzīvojamo māju atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai vai elektroenerģijas ražošanas iekārtu uzstādīšanai. Atbalsta programmu īsteno un administrē  valsts attīstības finanšu institūcija "Altum", un pieteikumu pieņemšana programmas ietvaros tiks uzsākta šā gada 27. aprīlī.

Lai iedzīvotājiem kompensētu izdevumus, kas radušies saistībā ar energoresursu cenu paaugstināšanos, Labklājības ministrija ir izstrādājusi piedāvājumu vairāku pasākumu īstenošanai, no kuriem daļa būtu uzsākama šā gada otrajā pusē un turpināma nākamajā gādā, bet daļa no pasākumiem būtu uzsākama ar 2023. gadu. Pasākumi vērsti uz tām iedzīvotāju grupām, kurām papildu finansiālais atbalsts ir kritiski svarīgs,  – senioriem ar zemiem ienākumiem, personām ar invaliditāti, mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem.

Tāpat informējam, ka, izpildot Ministru prezidenta rezolūciju, no šā gada 15.  marta darbu uzsākusi Enerģētiskās drošības darba grupa, ko vada ekonomikas ministrs un kuras sastāvā ir koalīcijas pārstāvji, un kuras viens no dienaskārtības jautājumiem ir energoresursu cenu pieauguma ietekmes mazināšanas risinājumu savlaicīga izstrāde, gatavojoties nākamajai apkures sezonai.