Ministru kabineta noteikumi Nr. 686
Rīgā 2022. gada 2. novembrī (prot. Nr. 55 8. §)
22-TA-952
Noteikumi par ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem, no biomasas kurināmā ražotās elektroenerģijas kritērijiem un kārtību, kādā pamatojama, apliecināma un uzraugāma atbilstība minētajiem kritērijiem
Izdoti saskaņā ar likuma "Par atbilstības novērtēšanu" 7. pantu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka:
1.1.
būtiskās prasības konkrēta veida degvielai un kurināmajam, kā arī no meža biomasas ražotai elektroenerģijai – ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijus un specifiskos kritērijus elektroenerģijai, kā arī mehānismu to ieviešanas un ievērošanas uzraudzībai un pārbaudei attiecībā uz atbilstību prasībām;
1.2.
institūcijas, kuras veic atbilstības apliecināšanu reglamentētajā sfērā, brīvprātīgās shēmas un to uzraudzības veikšanas kārtību, kā arī institūcijas, kuras veic atbilstības novērtēšanas objekta atbilstības apliecināšanas uzraudzību.
2.
Noteikumos lietotie termini:
2.1.
atbalsta shēma – instruments vai mehānisms, ko piemēro, lai veicinātu atjaunojamās enerģijas izmantošanu, samazinot šādas enerģijas izmaksas, palielinot tās pārdošanas cenu vai palielinot šādas enerģijas iegādes apjomu, kas cita starpā tiek nodrošināta, izmantojot atjaunojamās enerģijas pienākumu vai citus veidus, tai skaitā (bet ne tikai) atbalstu investīcijām, atbrīvojumu no nodokļiem vai nodokļu samazināšanu, nodokļu atmaksu, tiešo cenu atbalstu, tai skaitā regulētos tarifus un mainīgās vai fiksētās piemaksas, kā arī izmantojot "zaļo sertifikāciju";
2.2.
atkritumi – priekšmeti un vielas, kas uzskatāmi par atkritumiem Atkritumu apsaimniekošanas likuma izpratnē, izņemot vielas, kas tīši pārveidotas vai piesārņotas, lai tās uzskatītu par atkritumiem;
2.3.
atlikumi – materiāls, kas nav ražošanas procesa vēlamais galaprodukts, kas nav ražošanas procesa pamatmērķis un kura ražošanai nav apzināti modificēts process;
2.4.
bioloģiskais šķidrais kurināmais – no biomasas iegūts šķidrais kurināmais, ko izmanto elektroenerģijas, siltumenerģijas un dzesēšanai vai saldēšanai nepieciešamās enerģijas ražošanai;
2.5.
biomasas degviela – gāzveida degviela (tai skaitā biogāze), kas saražota no biomasas;
2.6.
biomasas kurināmais – gāzveida un cietais kurināmais, kas saražots no biomasas;
2.7.
brīvprātīgā shēma – shēma, kuras ietvaros tiek apliecināta biodegvielu, bioloģiskā šķidrā kurināmā, biomasas degvielu, biomasas kurināmā vai biogāzes atbilstība ilgtspējas kritērijiem un attiecībā uz kuru Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu par minētās brīvprātīgās shēmas atbilstību ticamības, paredzamības un neatkarīga audita standartiem, kā arī tās ietvaros izmantotās metodikas atbilstību Eiropas Savienības tiesību aktiem;
2.8.
cieti bagātīgi saturoši kultūraugi – kultūraugi, galvenokārt labība (neatkarīgi no tā, vai tiek izmantoti tikai graudi vai viss augs, kā tas ir, piemēram, zaļbarības kukurūzai), bumbuļaugi un sakņaugi (piemēram, kartupeļi, topinambūri, batātes, manioka un jamss) un bumbuļsīpolaugi (piemēram, taro un jautijas);
2.9.
degvielas piegādātājs – komersants, kas atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:
2.9.1.
realizē transporta enerģiju patēriņam transportā Latvijā, ir saņēmis speciālo atļauju (licenci) darbībām ar naftas produktiem vai dabasgāzi vai ir dabasgāzes tirgotājs un maksā akcīzes nodokli par naftas produktiem, dabasgāzi, kas tiek izmantota par degvielu, vai citiem produktiem, kas tiek realizēti vai paredzēti realizācijai, izmantoti vai paredzēti izmantošanai par degvielu;
2.9.2.
realizē patēriņam transportā Latvijā tādus produktus, kas nav apliekami ar akcīzes nodokli saskaņā ar likuma "Par akcīzes nodokli" 5. panta ceturto daļu;
2.10.
ekonomiski pamatots pieprasījums – pieprasījums, kas nepārsniedz vajadzību pēc siltumenerģijas vai dzesēšanai vai saldēšanai nepieciešamās enerģijas un ko pretējā gadījumā apmierinātu atbilstīgi tirgus nosacījumiem;
2.11.
faktiskā vērtība – siltumnīcefekta gāzu emisijas daudzuma ietaupījums vienā vai visos konkrētā biodegvielas, bioloģiskā šķidrā kurināmā, biomasas degvielas, biogāzes un biomasas kurināmā ražošanas procesa posmos;
2.12.
ieguves apgabals – ģeogrāfiski noteikta platība, no kuras iegūst meža biomasas izejvielu, par kuru var iegūt ticamu un neatkarīgu informāciju un kurā apstākļi ir pietiekami viendabīgi, lai varētu novērtēt riskus saistībā ar meža biomasas ilgtspēju un likumību;
2.13.
izejvielu audzētājs – juridiska vai fiziska persona, kas nodarbojas ar biodegvielas, bioloģiskā šķidrā kurināmā, biogāzes, biomasas degvielas vai biomasas kurināmā ražošanā izmantojamo izejvielu audzēšanu;
2.14.
kurināmā piegādātājs – komersants, kas realizē kurināmo enerģijas ražošanai un likumā "Par akcīzes nodokli" noteiktajos gadījumos maksā akcīzes nodokli par kurināmo vai realizē enerģijas ražošanai tādu kurināmo, kuram piemēro akcīzes nodokļa atvieglojumu vai atbrīvojumu no akcīzes nodokļa;
2.15.
lauksaimniecības biomasa – lauksaimniecības nozarē ražota biomasa;
2.16.
lauksaimniecības, akvakultūras, zivsaimniecības un mežsaimniecības atlikumi – atlikumi, ko tiešā veidā rada lauksaimniecības, akvakultūras, zivsaimniecības un mežsaimniecības nozarēs, neietverot atlikumus, kas radušies saistītajās nozarēs vai pārstrādē;
2.17.
lietderīgā siltumenerģija – siltumenerģija, kas saražota, lai apmierinātu ekonomiski pamatotu siltumenerģijas pieprasījumu siltumapgādes un aukstumapgādes vajadzībām;
2.18.
lignocelulozes materiāls – materiāls, ko veido lignīns, celuloze un hemiceluloze (piemēram, mežos iegūta biomasa, enerģētiskās kokaugu kultūras un uz koksnes resursiem balstītu nozaru atlikumi un atkritumi);
2.19.
meža biomasa – mežsaimniecības nozarē ražota biomasa;
2.20.
no atjaunojamiem energoresursiem ražota nebioloģiskas izcelsmes šķidrā vai gāzveida degviela – šķidrā vai gāzveida degviela, kuru izmanto transporta nozarē, kura nav biodegviela vai biogāze un kuras enerģijas saturu veido atjaunojamie energoresursi, izņemot biomasu;
2.21.
pārstrādāta oglekļa degviela – šķidra vai gāzveida degviela, ko ražo no fosilas izcelsmes šķidro vai cieto atkritumu plūsmām, kas nav piemērotas materiālu reģenerācijai saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas normatīvajos aktos noteikto atkritumu apsaimniekošanas darbību prioritāro secību, vai no atkritumu apstrādes fosilas izcelsmes gāzes un atgāzes, kas nenovēršami un netīši rodas ražošanas procesā no rūpnieciskām iekārtām;
2.22.
pārstrādāts oglekļa kurināmais – šķidrs vai gāzveida kurināmais, ko ražo no fosilas izcelsmes šķidrajiem vai cietajiem atkritumiem, kas nav piemēroti materiālu reģenerācijai saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas normatīvajos aktos noteikto atkritumu apsaimniekošanas darbību prioritāro secību, vai no atkritumu apstrādes fosilas izcelsmes gāzes un atgāzes, kas nenovēršami un netīši rodas ražošanas procesā no rūpnieciskām iekārtām;
2.23.
pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugi – cieti bagātīgi saturoši kultūraugi, cukura kultūraugi un eļļas kultūraugi, ko audzē lauksaimniecības zemē kā galvenos kultūraugus (izņemot atlikumus, atkritumus vai lignocelulozes materiālus), un starpposma kultūraugi (piemēram, starpkultūras un virsaugi), ievērojot nosacījumu, ka šādu starpposma kultūraugu izmantošana nerada pieprasījumu pēc papildu zemes platībām;
2.24.
pirmais savācējs, pārstrādātājs vai pašpārstrādātājs – juridiska vai fiziska persona, kura iepērk biodegvielas, biomasas degvielas, biomasas kurināmā vai bioloģiskā šķidrā kurināmā ražošanā izmantojamas izejvielas un izmanto tās ražošanas procesā (tai skaitā minēto degvielu vai kurināmā ražošanai) vai pārdod tālāk;
2.25.
standartvērtība – vērtība, kas iegūta no tipiskās vērtības, piemērojot iepriekš noteiktus koeficientus, un kuru var izmantot faktiskās vērtības vietā atbilstoši šiem noteikumiem;
2.26.
tipiskā vērtība – konkrēta biodegvielas, bioloģiskā šķidrā kurināmā, biogāzes vai biomasas kurināmā ražošanas procesa siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoma un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma novērtējums, kas ir reprezentatīvs patēriņam Eiropas Savienībā.
3.
No lauksaimniecības biomasas ražota biodegviela, bioloģiskais šķidrais kurināmais, biomasas degviela, biomasas kurināmais un biogāze atbilst šādiem kritērijiem:
3.2.
šo noteikumu 19. un 20. punktā minētajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem.
4.
No meža biomasas ražota biodegviela, bioloģiskais šķidrais kurināmais, biomasas degviela, biomasas kurināmais un biogāze atbilst šādiem kritērijiem:
4.1.
4.2.
šo noteikumu 19. un 20. punktā minētajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem.
5.
Biomasas kurināmajam ir jāatbilst šo noteikumu II, III un IV nodaļā minētajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem, ja to izmanto elektroenerģijas, siltumenerģijas, dzesēšanai vai saldēšanai nepieciešamās enerģijas ražošanas iekārtās vai degvielu ražošanas iekārtās, kuru kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda ir 20 megavati (MW) vai lielāka cietā biomasas kurināmā gadījumā vai 2 MW vai lielāka gāzveida biomasas kurināmā gadījumā.
6.
Biodegviela, bioloģiskais šķidrais kurināmais, biomasas degviela, biomasas kurināmais un biogāze, ko ražo no atkritumiem un atlikumiem, kas nav lauksaimniecības, akvakultūras, zvejniecības un mežsaimniecības atlikumi, un no atkritumiem un atlikumiem, ko vispirms pārstrādā produktā, kuru pēc tam pārstrādā biodegvielā, bioloģiskajā šķidrajā kurināmajā, biomasas degvielā vai biogāzē, atbilst tikai šo noteikumu 19. un 20. punktā minētajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem.
7.
Elektroenerģijai, siltumenerģijai un dzesēšanai vai saldēšanai nepieciešamajai enerģijai, kas ražota no sadzīves atkritumiem, nav piemērojami šo noteikumu 19. un 20. punktā minētie siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritēriji.
II.Ilgtspējas kritēriji lauksaimniecības biomasas izejvielām
9.
Biodegviela, bioloģiskais šķidrais kurināmais, biomasas degviela un biomasas kurināmais, kas ražots no lauksaimniecības biomasas, nedrīkst būt ražots no izejvielām, kuras iegūtas bioloģiskās daudzveidības ziņā augstvērtīgās zemes platībās, tas ir, zemē, kurai 2008. gada janvārī vai pēc tam bija piešķirts viens no šādiem statusiem (neatkarīgi no tā, vai zemei joprojām ir šāds statuss):
9.1.
pirmatnēji meži un citas mežu zemes – meži un citas mežu zemes, kurās ir sastopamas endēmiskas sugas un nav skaidri konstatējama cilvēku darbība un kuru ekoloģiskie procesi nav nopietni traucēti;
9.2.
mežs ar lielu bioloģisko daudzveidību un citas kokaugiem klātas zemes, kas ir sugām bagātas un nav degradētas vai kuras ir atzītas par zemēm ar lielu bioloģisko daudzveidību, ja vien nav pierādījumu, kas liecina, ka attiecīgās izejvielas ražošana netraucē sasniegt šos dabas aizsardzības mērķus;
9.3.
Saeimas vai Ministru kabineta izveidotas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas – dabas parki, dabas rezervāti, nacionālie parki, dabas liegumi, aizsargājamo ainavu apvidi un dabas pieminekļi, ja vien nav pierādījumu, ka šīm platībām ir nepieciešama biomasas novākšana, lai saglabātu biotopu un sugu dzīvotnes ar lielu bioloģisko daudzveidību statusu;
9.4.
īpaši aizsargājamo sugu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai izveidotie mikroliegumi un teritorijas, kurās aizsargā reti sastopamas, apdraudētas vai izmirstošas ekosistēmas, biotopus vai sugas, kas par tādām ir atzītas starptautiskos nolīgumos vai iekļautas starpvaldību organizāciju vai Starptautiskās dabas aizsardzības organizācijas sastādītajos sarakstos un par aizsargājamām ir atzītas ar Eiropas Savienības vai Latvijas normatīvajiem aktiem, ja vien nav pierādījumu, ka šīm platībām ir nepieciešama biomasas novākšana, lai saglabātu biotopu un sugu dzīvotnes ar lielu bioloģisko daudzveidību statusu;
9.5.
zālāji un pļavas ar lielu bioloģisko daudzveidību, kuras ir iekļautas Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju sarakstā (Natura 2000), vai platības, kurās ir bioloģiski vērtīgs zālājs, ja minētie zālāji, pļavas un platības ir klasificējamas vienā no šādiem veidiem:
9.5.1.
dabiski zālāji un pļavas, kas arī bez cilvēku iejaukšanās būtu zālāji un pļavas un kurās saglabājas dabiskais un vietējais sugu sastāvs, kā arī ekoloģiskie parametri un procesi;
9.5.2.
zālāji un pļavas, kas nav dabiski zālāji un pļavas, kuras ir bagātas ar dažādām augu sugām vai ir putniem nozīmīgi zālāji, kuras nav noplicinātas un kuras bez cilvēku iejaukšanās vairs nebūtu zālāji un pļavas, ja vien nav pierādījumu, ka šīm platībām ir nepieciešama izejvielu novākšana, lai saglabātu zālāju vai pļavu ar lielu bioloģisko daudzveidību statusu.
10.
Šo noteikumu 9. punktā minētās izejvielas var iegūt no zemes platībām, kas atrodas šo noteikumu 9.3., 9.4. un 9.5. apakšpunktā minētajās teritorijās, ja to ieguve nav pretrunā ar īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, mikroliegumus, sugu un biotopu aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem un ir nepieciešama bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai šajās teritorijās. Dabas aizsardzības pārvalde nodrošina atvērtos ģeotelpiskos datus par minētajām teritorijām.
11.
Biodegviela, bioloģiskais šķidrais kurināmais, biomasas degviela, biogāze un biomasas kurināmais, kas ražots no lauksaimniecības biomasas, nedrīkst būt ražots no izejvielām, kuras iegūtas no zemes platībām ar augstu oglekļa koncentrāciju, tas ir, no zemes, kurai 2008. gada janvārī bija piešķirts viens no šādiem statusiem un kurai vairs nav šā statusa:
11.1.
pastāvīga mežaudze – platība, kura aizņem vairāk nekā vienu hektāru dabā un nav atkarīga no juridiskā īpašuma robežām un kurā koku augstums pārsniedz piecus metrus un lapotnes segums ir vairāk nekā 30 procenti vai kurā augošie koki var sasniegt šos rādītājus in situ;
11.2.
mežaudze – platība, kura aizņem vairāk nekā vienu hektāru dabā un nav atkarīga no juridiskā īpašuma robežām un kurā koku augstums pārsniedz piecus metrus un lapotnes segums ir no 10 procentiem līdz 30 procentiem vai kurā augošie koki var sasniegt šos rādītājus in situ, ja vien nav sniegti pierādījumi, ka šīs platības oglekļa uzkrājums pirms un pēc pārveidošanas ir tāds, ka, piemērojot šo noteikumu 1. pielikuma I nodaļā minēto metodoloģiju, tiek izpildīti šo noteikumu 19. un 20. punktā minētie nosacījumi;
11.3.
mitrāji – zeme, ko klāj ūdens vai kas ir piesātināta ar ūdeni nepārtraukti vai ne mazāk kā deviņus mēnešus gadā.
12.
Šo noteikumu 11. punktā minētās prasības nepiemēro, ja laikā, kad tika iegūtas šo noteikumu 11. punktā minētās izejvielas, zemei bija tāds pats statuss kā 2008. gada janvārī.
13.
Biodegviela, bioloģiskais šķidrais kurināmais, biomasas degviela, biogāze un biomasas kurināmais, kas ražots no lauksaimniecības biomasas, nedrīkst būt ražots no izejvielām, kas iegūtas no zemes platībām, kuras 2008. gada janvārī bija kūdrājs, ja vien nav pierādīts, ka šīs izejvielas audzēšanas un novākšanas laikā nenotiek iepriekš nenosusinātas zemes nosusināšana vai ka šīm zemes platībām piemērojams mitrāju statuss atbilstoši šo noteikumu 11.3. apakšpunktā minētajai definīcijai.
14.
Attiecībā uz biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo, biomasas kurināmo, biogāzi un biomasas degvielu, kas ražota no atkritumiem un atlikumiem, kuri ir radušies nevis meža zemēs, bet lauksaimniecības zemes izmantošanas rezultātā, izejvielu piegādātājam, kura zemēs radušies šie atkritumi vai atlikumi, ir jābūt izstrādātiem uzraudzības un pārvaldības plāniem par ietekmi uz augsnes kvalitāti un augsnes oglekļa uzkrājumu un šiem plāniem jābūt spēkā. Plānu izstrādei izejvielu piegādātājs var izmantot augsnes oglekļa uzkrājumu un augsnes kvalitātes veicināšanas un uzraudzības darbību sarakstu, kas ir noteikts Komisijas 2022. gada 14. jūnija Īstenošanas regulā (ES) 2022/996 par ilgtspējas kritēriju, siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritēriju un zema netiešas zemes izmantojuma maiņas riska kritēriju verifikācijas noteikumiem (turpmāk – regula Nr. 2022/996).
III.Ilgtspējas kritēriji meža biomasas izejvielām
15.
Lai samazinātu risku, ka tiek izmantoti meža biomasas produkti, kas nav ilgtspējīgi, biodegvielas, bioloģiskā šķidrā kurināmā, biomasas degvielas, biomasas kurināmā un biogāzes izejvielām, kuras tiek ražotas vai iegūtas no meža biomasas, ir jāatbilst kritērijam, ka minēto izejvielu ieguves valstī – Latvijā, citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, kā arī citā valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts, kurā veikta meža biomasas izstrāde, – ir spēkā nacionāla vai reģionāla līmeņa tiesību akti, kas piemērojami izstrādes platībām, kā arī ir izveidotas uzraudzības un izpildes panākšanas sistēmas, kas nodrošina:
15.1.
izstrādes darbību likumību;
15.2.
meža atjaunošanu izstrādes apgabalos;
15.3.
ka tiek aizsargātas platības (tostarp mitrājos un kūdrājos), kas ar starptautiskiem vai konkrētās valsts tiesību aktiem vai ar attiecīgās kompetentās iestādes lēmumu dabas aizsardzības mērķiem ir noteiktas par aizsargājamām dabas teritorijām;
15.4.
ka izstrāde tiek veikta, lai līdz minimumam samazinātu nelabvēlīgu ietekmi, vienlaikus rūpējoties par augsnes kvalitātes un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu;
15.5.
ka izstrāde saglabā vai uzlabo meža ilgtermiņa produktivitātes jaudu.
16.
Ja nav pieejami pierādījumi atbilstībai šo noteikumu 15. punktā minētajam nosacījumam, tad biodegvielas, bioloģiskā šķidrā kurināmā, biomasas degvielas, biomasas kurināmā un biogāzes izejvielām, kuras tiek ražotas vai iegūtas no meža biomasas, ir jāatbilst kritērijam, ka šo izejvielu meža ieguves apgabala līmenī ir izveidotas meža apsaimniekošanas sistēmas, kas nodrošina:
16.1.
izstrādes darbību likumību;
16.2.
meža atjaunošanu izstrādes apgabalos;
16.3.
ka tiek aizsargātas teritorijas, kas ar starptautiskiem vai konkrētās valsts tiesību aktiem vai ar attiecīgās kompetentās iestādes lēmumu ir paredzētas dabas aizsardzības mērķiem (tostarp mitrājos un kūdrājos), izņemot gadījumu, ja ir pierādījumi, ka attiecīgo izejvielu izstrāde netraucē minētajiem dabas aizsardzības mērķiem;
16.4.
ka izstrāde tiek veikta, lai līdz minimumam samazinātu nelabvēlīgu ietekmi, vienlaikus rūpējoties par augsnes kvalitātes un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu;
16.5.
ka izstrāde saglabā vai uzlabo meža ilgtermiņa produktivitātes jaudu.
17.
No meža biomasas ražotai biodegvielai, biomasas degvielai, biogāzei, bioloģiskajam šķidrajam kurināmajam un biomasas kurināmajam ir jāatbilst šādiem zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības kritērijiem:
17.1.
meža biomasas izcelsmes valsts vai reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Parīzes nolīguma (turpmāk – Parīzes nolīgums) puse;
17.2.
meža biomasas izcelsmes valsts vai reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija ir iesniegusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām sekretariātā nacionāli noteikto devumu, kas aptver lauksaimniecības, mežsaimniecības un zemes izmantošanas radītās emisijas un oglekļa dioksīda piesaisti un nodrošina, ka ar biomasas izstrādi saistītās oglekļa uzkrājuma izmaiņas tiek ieskaitītas attiecībā uz valsts saistībām samazināt vai ierobežot siltumnīcefekta gāzu emisijas, kā norādīts nacionāli noteiktajā devumā, vai saskaņā ar Parīzes nolīguma 5. pantu ir pieņēmusi attiecīgos tiesību aktus, kas izstrādes platībā piemērojami, lai saglabātu un palielinātu oglekļa uzkrājumus un oglekļa dioksīda piesaisti, un sniedz pierādījumus, ka zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības darbību siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms nepārsniedz šajās darbībās radīto oglekļa dioksīda piesaistes apjomu.
18.
Ja nav pieejami pierādījumi atbilstībai šo noteikumu 17. punktā minētajiem kritērijiem, tad biodegvielas, biomasas degvielas, bioloģiskā šķidrā kurināmā, biogāzes un biomasas kurināmā izejvielām, kas tiek ražotas no meža biomasas, ir jāatbilst kritērijam, ka šo izejvielu meža ieguves apgabala līmenī ir izveidotas meža apsaimniekošanas sistēmas, kas nodrošina, ka ilgtermiņā tiek saglabāts vai palielināts oglekļa uzkrājumu un oglekļa dioksīda piesaistes līmenis mežā.
IV.Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritēriji
19.
Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritēriji ir šādi:
19.1.
siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums vismaz 50 procenti biodegvielai un biogāzei, ko patērē transporta nozarē, un bioloģiskajam šķidrajam kurināmajam, kas ražots iekārtās, kuras bija ekspluatācijā 2015. gada 5. oktobrī vai pirms šā datuma;
19.2.
siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums vismaz 60 procenti biodegvielai un biogāzei, ko patērē transporta nozarē, un bioloģiskajam šķidrajam kurināmajam, kas ražots iekārtās, kuru ekspluatācija uzsākta laikposmā no 2015. gada 6. oktobra līdz 2020. gada 31. decembrim;
19.3.
siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums vismaz 65 procenti biodegvielai un biogāzei, ko patērē transporta nozarē, un bioloģiskajam šķidrajam kurināmajam, kas ražots iekārtās, kuru ekspluatācija uzsākta 2021. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma;
19.4.
siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums vismaz 70 procenti elektroenerģijas, siltumenerģijas un dzesēšanai vai saldēšanai nepieciešamās enerģijas ražošanai no biomasas kurināmā, kas izmantots iekārtās, kuru ekspluatācija uzsākta laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 31. decembrim, un 80 procenti – iekārtās, kuru ekspluatācija uzsākta 2026. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma;
19.5.
siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums vismaz 70 procenti no atjaunojamiem energoresursiem ražotai nebioloģiskas izcelsmes šķidrai vai gāzveida degvielai.
20.
Iekārtu uzskata par esošu ekspluatācijā tad, kad ir uzsākta biodegvielas un biogāzes, ko patērē transporta nozarē, un bioloģiskā šķidrā kurināmā fiziska ražošana, kā arī ir uzsākta siltumenerģijas vai dzesēšanai vai saldēšanai nepieciešamās enerģijas un elektroenerģijas fiziska ražošana no biomasas kurināmā.
V.Specifiskie kritēriji no biomasas kurināmā ražotai elektroenerģijai
21.
No biomasas kurināmā ražota elektroenerģija atbilst vismaz vienai no šādām prasībām:
21.1.
tā ir ražota iekārtās, kuru kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda ir mazāka par 50 MW;
21.2.
tā ir ražota iekārtās, kuru kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda ir no 50 MW (ieskaitot) līdz 100 MW (ieskaitot), izmantojot augstas efektivitātes koģenerācijas tehnoloģiju, vai tikai elektroenerģijas ieguvei paredzētās iekārtās, kuras atbilst ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem saistītam energoefektivitātes līmenim (LPTP SEEL), kas noteikti iekārtām, kurās tiek veiktas A kategorijas piesārņojošās darbības;
21.3.
tā ir ražota iekārtās, kuru kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda ir lielāka par 100 MW, izmantojot augstas efektivitātes koģenerācijas tehnoloģiju, vai tikai elektroenerģijas ieguvei paredzētās iekārtās, panākot neto elektroenerģijas lietderības koeficientu vismaz 36 procenti;
21.4.
to ražo, izmantojot oglekļa dioksīda uztveršanas tehnoloģijas, un uztverto oglekļa dioksīdu uzglabā uzglabāšanas vietā.
22.
Elektroenerģiju, kas ir ražota tikai elektroenerģijas ražošanai paredzētās iekārtās, atjaunojamās enerģijas statistikas aprēķinā ņem vērā, ja:
22.1.
tajās kā galvenais kurināmais netiek izmantots fosilās izcelsmes kurināmais, bet biomasas kurināmā īpatsvars kopējā izmantotā kurināmā apjomā ir vairāk nekā 50 procenti;
22.2.
atbilstoši augstas efektivitātes koģenerācijas un efektīvas centralizētas siltumapgādes un aukstumapgādes izmantošanas potenciāla visaptverošam izvērtējumam nav izmaksu efektīvas iespējas izmantot augstas efektivitātes koģenerācijas tehnoloģiju.
23.
Šo noteikumu 21. un 22. punktu piemēro tikai iekārtām, kuru ekspluatācija ir uzsākta vai kuras ir pārveidotas tikai un vienīgi biomasas kurināmā izmantošanai pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas, bet nepiemēro attiecībā uz valsts atbalstu no atjaunojamiem energoresursiem iegūtai enerģijai, kas piešķirts tādu atbalsta shēmu ietvaros, kuras apstiprinātas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai.
24.
Ja saskaņā ar Enerģētikas likumu Ministru kabinets izsludina enerģētisko krīzi elektroenerģijas apgādē, Ekonomikas ministrija enerģētiskās krīzes laikā iesniedz Eiropas Komisijā paziņojumu, ka šo noteikumu 21. un 22. punktu nepiemēro izsludinātās enerģētiskās krīzes periodā, un pēc Eiropas Komisijas atzinuma saņemšanas par izņēmuma piemērošanas pamatotību šo noteikumu 21. un 22. punktu nepiemēro visā enerģētiskās krīzes periodā.
VI.Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma aprēķins
25.
Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu, ko panāk, izmantojot biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo, biomasas degvielu, biogāzi un biomasas kurināmo, aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 1. un 2. pielikumu.
26.
Šo noteikumu 25. punktā minētajā aprēķinā ņem vērā šādus nosacījumus:
26.1.
izmanto faktisko vērtību, kas biodegvielai un bioloģiskajam šķidrajam kurināmajam aprēķināta saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikuma I un II nodaļā minēto metodi un biomasas kurināmajam un biomasas degvielai aprēķināta saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikuma I un II nodaļā minēto metodi;
26.2.
izmanto vērtību, kas aprēķināta kā šo noteikumu 1. pielikuma 3. punktā minēto formulu faktoru summa, kur nesummētās standartvērtības, kas noteiktas šo noteikumu 1. pielikuma IV un V nodaļā, var izmantot kā dažas formulu vērtības, bet faktiskās vērtības, kas aprēķinātas saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikuma I un II nodaļā noteikto metodi, – kā pārējās formulas vērtības;
26.3.
izmanto vērtību, kas aprēķināta kā šo noteikumu 2. pielikuma 3. punktā minēto formulu faktoru summa, kur nesummētās standartvērtības, kas noteiktas šo noteikumu 2. pielikuma IV nodaļā, var izmantot kā dažas formulas vērtības, bet faktiskās vērtības, kas aprēķinātas saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikuma I un II nodaļā minēto metodi, – kā pārējās formulas vērtības;
26.4.
izmanto šo noteikumu 1. vai 2. pielikumā minētās standartvērtības, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:
26.4.1.
ja siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma standartvērtība ražošanas paņēmienam ir noteikta šo noteikumu 1. pielikuma III nodaļā minētajai biodegvielai un bioloģiskajam šķidrajam kurināmajam un šo noteikumu 2. pielikuma III nodaļā minētajam biomasas kurināmajam un biomasas degvielai;
26.4.2.
ja šo noteikumu 1. pielikumā minētā el vērtība biodegvielai vai bioloģiskajam šķidrajam kurināmajam ir aprēķināta saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikuma 9. punktu un šo noteikumu 2. pielikumā minētā el vērtība biomasas kurināmajam vai biomasas degvielai ir aprēķināta saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikuma 9. punktu.
VII.Atbilstības pamatošana
27.
Lai pamatotu, ka visā piegādes ķēdē no izejvielu iegūšanas līdz biodegvielas, bioloģiskā šķidrā kurināmā, biomasas degvielas, biomasas kurināmā, pārstrādātā oglekļa degvielas vai no atjaunojamiem energoresursiem ražotās nebioloģiskas izcelsmes šķidrās vai gāzveida degvielas realizēšanai vai izmantošanai enerģijas ražošanai ir ievēroti šajos noteikumos minētie ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritēriji, visā piegādes ķēdē iesaistītajām personām (tai skaitā izejvielu vai starpproduktu audzētājam, pirmajam savācējam, pārstrādātājam, pašpārstrādātājam, degvielas piegādātājam vai kurināmā piegādātājam, vai enerģijas ražotājam) jāizmanto masas bilances sistēma, kurā ir iespējams:
27.1.
apvienot sūtījumus, kuros ir izejvielas vai degviela, vai kurināmais ar atšķirīgām ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma īpašībām (piemēram, konteinerā, pārstrādes vai loģistikas objektā, pārvades un sadales infrastruktūrā vai objektā);
27.2.
turpmākas pārstrādes vajadzībām sūtījumos apvienot izejvielas ar atšķirīgu enerģijas saturu, ja sūtījuma apjoms tiek koriģēts atbilstīgi tā enerģijas saturam;
27.3.
pieprasīt, lai informācija par šo noteikumu 27.1. apakšpunktā minēto sūtījumu ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma īpašībām un apjomiem būtu attiecināta uz maisījumu;
27.4.
nodrošināt, ka visu no maisījuma ņemto sūtījumu kopumam ir tādi paši ilgtspējas rādītāji un tādā pašā apmērā kā attiecīgajam visu maisījumam pievienoto sūtījumu kopumam, un masas bilances sistēmas ietvaros tiek prasīts, lai šie nosacījumi tiktu izpildīti atbilstošā laikposmā;
27.5.
nodrošināt, ka materiāli nav apzināti modificēti vai pārveidoti, lai tādējādi panāktu, ka sūtījumu vai tā daļu var uzskatīt par atkritumiem vai atlikumiem;
27.6.
nodrošināt, ka jebkādu degvielas piegādātājam vai kurināmā piegādātājam noteikto mērķu izpildē katru sūtījumu ieskaita tikai vienu reizi.
28.
Ja sūtījums tiek pārstrādāts, informāciju par sūtījuma ilgtspējas kritērijiem un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma rādītājiem koriģē un sadala starp galaproduktiem saskaņā ar šādiem nosacījumiem:
28.1.
ja izejvielu sūtījuma pārstrādē iegūst tikai vienu galaproduktu, kas paredzēts šo noteikumu 27. punktā minēto enerģijas veidu ražošanai, sūtījuma apjomu un attiecīgo sūtījuma ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma rādītāju apmēru pielāgo, piemērojot pārrēķina koeficientu, kas ir attiecība starp šādai ražošanai paredzētā galaprodukta apjomu un procesā izmantoto izejvielu apjomu;
28.2.
ja izejvielu sūtījuma pārstrādē iegūst vairākus galaproduktus, kas paredzēti šo noteikumu 27. punktā minēto enerģijas veidu ražošanai, katram galaproduktam piemēro atsevišķu pārrēķina koeficientu un izmanto atsevišķu masas bilanci.
29.
Masas bilances sistēmas izmantošanai visā piegādes ķēdē jānodrošina informācijas nodošana par šo noteikumu 27. punktā minēto enerģijas veidu atbilstību ilgtspējības kritērijiem, un tajā jābūt iekļautai informācijai par to, vai šo noteikumu 27. un 28. punktā minētā sūtījuma ražošanai ir ticis sniegts jebkāda veida finansiāls atbalsts (tai skaitā valsts atbalsts), un, ja minētais atbalsts ir sniegts, jābūt norādītam atbalsta shēmas veidam (investīciju atbalsts vai darbības atbalsts).
30.
Masas bilances metodi izmanto visas attiecīgās izejvielas piegādes ķēdē iesaistītās personas, tai skaitā izejvielu vai starpproduktu audzētājs, pirmais savācējs, pārstrādātājs, pašpārstrādātājs, degvielas piegādātājs vai kurināmā piegādātājs.
31.
Piegādes ķēdē iesaistītie dalībnieki:
31.1.
saglabā informāciju, kas ļauj pierādīt šo noteikumu 27. punktā minēto enerģijas veidu atbilstību ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem;
31.2.
no viena šo noteikumu 30. punktā minētā piegādes ķēdes dalībnieka nākamajam piegādes ķēdes dalībniekam nodod šo noteikumu 31.1. apakšpunktā minēto informāciju, kā arī regulas Nr. 2022/996 I pielikumā noteiktos datus, kas jānosūta, izmantojot visu piegādes ķēdi, kā arī datus, kas ir specifiski atsevišķam darījumam.
32.
Attiecībā uz biomasas degvielu informāciju, kas jānosūta caur piegādes ķēdi, iekļauj dokumentos, kas pievienoti izejmateriālu vai degvielas fiziskajiem sūtījumiem, un piegādes ķēdes dalībnieki minēto informāciju iekļauj arī Savienības datubāzē, ko izveido Eiropas Komisija.
VIII.Atbilstības apliecināšana un uzraudzība
33.
Biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo, biomasas degvielu, biomasas kurināmo vai biogāzi var uzskatīt par atbilstošu ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem, bet no atjaunojamiem energoresursiem ražotu nebioloģiskas izcelsmes šķidro vai gāzveida degvielu, pārstrādātā oglekļa degvielu vai pārstrādātā oglekļa kurināmo, kā arī bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo, ko ražo no atkritumiem un atlikumiem, kas nav lauksaimniecības, akvakultūras, zvejniecības un mežsaimniecības atlikumi, un no atkritumiem un atlikumiem, ko vispirms pārstrādā produktā, kuru pēc tam pārstrādā bioloģiskajā šķidrajā kurināmajā un biomasas kurināmajā, var uzskatīt par tādu, kas nodrošina siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu, ja tas ir apliecināts vienā no šādiem veidiem:
33.1.
brīvprātīgās shēmas ietvaros;
33.2.
nacionālās shēmas ietvaros, kuru izveidojusi cita Eiropas Savienības dalībvalsts;
33.3.
komersantu izstrādātās shēmas ietvaros.
34.
Komersants, kura elektroenerģijas ražošanas iekārta atbilst šo noteikumu 21.2. un 21.3. apakšpunktā minētajiem kritērijiem un šo noteikumu 23. punktā minētajam nosacījumam, apliecina šajā iekārtā kalendāra gadā no biomasas kurināmā ražotas elektroenerģijas atbilstību šo noteikumu 21. un 22. punktā minētajiem kritērijiem, izsniedzot atbilstības apliecinājumu, kurā norāda:
34.1.
detalizētu pamatojumu iekārtas atbilstībai augstas efektivitātes koģenerācijas tehnoloģijas nosacījumiem, kas noteikti Enerģētikas likuma 9.1 panta sestajā daļā, sniedzot detalizētu primārās enerģijas patēriņa ietaupījuma aprēķinu, kas veikts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par elektroenerģijas ražošanu, uzraudzību un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā;
34.2.
no meža biomasas kurināmā ražotas elektroenerģijas apjomu, par kuru tiek izsniegts atbilstības apliecinājums.
35.
Šo noteikumu 34. punktā minētais komersants iepriekšējā kalendāra gadā izsniegto atbilstības apliecinājumu katru gadu līdz 1. augustam iesniedz Būvniecības valsts kontroles birojam energoresursu informācijas sistēmā.
36.
Degvielas piegādātājs katru gadu līdz 1. jūlijam atbilstības apliecināšanas ietvaros iesniedz Būvniecības valsts kontroles birojam energoresursu informācijas sistēmā šādu informāciju par iepriekšējo kalendāra gadu:
36.1.
realizētais biodegvielas vai biogāzes apjoms katram biodegvielas veidam un biodegvielas ražošanas paņēmienam, norādot šo noteikumu 3. pielikumā minēto kategoriju, šādā dalījumā:
36.1.1.
no pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem iegūtās biodegvielas apjoms;
36.1.2.
no šo noteikumu 4. pielikumā minētajām izejvielām iegūtās biodegvielas un biogāzes apjoms;
36.2.
katra biodegvielas vai biogāzes veida siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāte (biodegvielas aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas uz enerģijas vienību), ieskaitot un neieskaitot aptuvenās vidējās vērtības netiešas zemes izmantošanas maiņas emisijām no biodegvielas;
36.3.
pamatojums katra biodegvielas un biogāzes sūtījuma atbilstībai ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem (atbilstības apliecinājums vai atbilstības sertifikāts latviešu vai angļu valodā), kas ir izsniegts šo noteikumu 33. punktā minētās brīvprātīgās shēmas vai nacionālās shēmas ietvaros;
36.4.
realizētās biodegvielas vai biogāzes ģeogrāfiskā izcelsme.
37.
Būvniecības valsts kontroles birojs apkopo šo noteikumu 34. punktā minētos atbilstības apliecinājumus un šo noteikumu 36. punktā minēto informāciju un katru gadu līdz 1. oktobrim nodrošina šādu datu un informācijas publicēšanu atvērto datu veidā Latvijas Atvērto datu portālā vai savā tīmekļvietnē:
37.1.
apkopoti šo noteikumu 36.1. un 36.2. apakšpunktā minētie dati;
37.2.
informācija par Latvijā no biomasas kurināmā saražotās elektroenerģijas atbilstību šo noteikumu 21. un 22. punktā minētajiem kritērijiem, norādot komersanta nosaukumu, saražoto elektroenerģijas apjomu un atbilstības apliecinājumus vai atbilstības sertifikātus;
37.3.
informācija par šo noteikumu 36.4. apakšpunktā minētās biodegvielas un biogāzes ģeogrāfisko izcelsmi.
38.
Centrālā statistikas pārvalde informāciju par iepriekšējā kalendāra gadā katra izmantotā biomasas kurināmā un biogāzes sūtījuma atbilstību šajos noteikumos noteiktajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem attiecībā uz elektroenerģijas, siltumenerģijas, dzesēšanai vai saldēšanai nepieciešamās enerģijas ražošanas iekārtām vai degvielu ražošanas iekārtām, kurās saskaņā ar normatīvajiem aktiem par piesārņojumu tiek veiktas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā iekļautās piesārņojošās darbības, kurām nepieciešama siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja, iegūst no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotā apkopojuma par Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas Latvijas operatoru iepriekšējā gada emisiju ziņojumiem, ko Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija iesniedz Centrālajā statistikas pārvaldē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas, prognožu un pielāgošanas klimata pārmaiņām ziņošanas sistēmām.
39.
Centrālā statistikas pārvalde katru gadu pieprasa šo noteikumu 40. punktā minētajiem komersantiem sniegt informāciju par iepriekšējā kalendāra gadā katra izmantotā biomasas kurināmā un biogāzes sūtījuma atbilstību šajos noteikumos noteiktajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem, sniedzot informāciju par atbilstības apliecinājuma vai atbilstības sertifikāta numuru, kas ir izsniegts šo noteikumu 33. punktā minēto shēmu ietvaros, kā arī par biomasas kurināmā apjomu, uz kuru attiecas atbilstības apliecinājums vai atbilstības sertifikāts.
40.
Informāciju saskaņā ar šo noteikumu 39. punktu Centrālajai statistikas pārvaldei sniedz komersanti, kuriem ir:
40.1.
elektroenerģijas, siltumenerģijas, dzesēšanai vai saldēšanai nepieciešamās enerģijas ražošanas iekārta vai degvielu ražošanas iekārta, kuras kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda ir 20 MW vai lielāka, kurā tiek izmantots tikai cietais biomasas kurināmais vai arī cietais biomasas kurināmais kopā ar fosilo kurināmo un kura neveic Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā iekļautās piesārņojošās darbības, kurām nepieciešama siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja;
40.2.
elektroenerģijas, siltumenerģijas, dzesēšanai vai saldēšanai nepieciešamās enerģijas ražošanas iekārta vai degvielu ražošanas iekārta, kuras kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda ir 2 MW vai lielāka un kurā tiek izmantota tikai biogāze vai arī biogāze kopā ar fosilo kurināmo.
41.
Centrālā statistikas pārvalde šo noteikumu 37.1. apakšpunktā, 38. un 39. punktā minētos datus izmanto, lai nodrošinātu apkopotā veidā kopējos datus par atjaunojamo enerģiju un detalizētos datus par atjaunojamās enerģijas daļu elektroenerģijas, siltumenerģijas, dzesēšanai vai saldēšanai nepieciešamās enerģijas, kā arī transporta enerģijas izmantošanā.
42.
Piegādātājs visus šajos noteikumos minētos datus un informāciju uzglabā vismaz 10 gadus.
IX.Brīvprātīgo shēmu darbība un uzraudzība
43.
Lai Eiropas Komisija atzītu brīvprātīgo shēmu par atbilstīgu ticamības, paredzamības un neatkarīga audita standartiem, attiecīgais brīvprātīgās shēmas pārstāvis iesniedz Eiropas Komisijā atzīšanas pieteikumu, kurā iekļauj informāciju par sistēmas ietvaros īstenojamo dokumentācijas pārvaldību, piemērotajiem neatkarīgā audita standartiem un masu bilances sistēmas pārbaudi (to veic vienlaikus ar shēmas kritēriju ievērošanas pareizības pārbaudi).
44.
Atbilstību ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem, kā arī biodegvielas, bioloģiskā šķidrā kurināmā, biomasas degvielas, biogāzes vai biomasas kurināmā atbilstību nosacījumiem par zemu vai augstu tiešas vai netiešas zemes izmantošanas maiņas risku brīvprātīgā shēma apliecina saskaņā ar regulu Nr. 2022/996.
45.
Ja brīvprātīgā shēma ir darbojusies vismaz 12 secīgus kalendāra mēnešus, persona, kas atbildīga par brīvprātīgo shēmu, katru gadu līdz 30. aprīlim iesniedz Eiropas Komisijā ziņojumu, kurā iekļauj Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Regulas Nr. 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013, XI pielikumā noteikto informāciju.
46.
Brīvprātīgās shēmas tīmekļvietnē vismaz reizi gadā publicē to sertificēšanas institūciju sarakstu, kuras brīvprātīgās shēmas ietvaros izmanto neatkarīgas revīzijas veikšanai, par katru šādu institūciju norādot valsti un tās iestādi, kura ir akreditējusi minēto sertificēšanas institūciju un veic tās darbības uzraudzību.
47.
Neatkarīgas revīzijas brīvprātīgās shēmas ietvaros veic sertifikācijas institūcijas, kuras akreditētas nacionālajā akreditācijas institūcijā vai akreditētas vai atzītas citās Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs saskaņā ar regulu Nr. 2022/996.
X.Noslēguma jautājumi
48.
Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2011. gada 5. jūlija noteikumus Nr. 545 "Noteikumi par biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ilgtspējas kritērijiem, to ieviešanas mehānismu un uzraudzības un kontroles kārtību" (Latvijas Vēstnesis, 2011, 111. nr.; 2019, 42. nr.).
49.
Šo noteikumu 35., 36., 37. un 39. punktā minēto pienākumu pilda, sākot ar 2024. gadu par iekpriekšējo kalendāra gadu.
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Direktīvas (ES) 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu;
2)
Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 13. oktobra Direktīvas 98/70/EK, kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/12/EEK.
Ministru prezidents A. K. Kariņš
Ekonomikas ministre I. Indriksone
1.
pielikumsMinistru kabineta
2022. gada 2. novembra
noteikumiem Nr.686
Biodegvielu un bioloģiskā šķidrā kurināmā un to fosilo degvielu vai kurināmā komparatoru siltumnīcefekta gāzu ietaupījuma aprēķina nosacījumi
2.
pielikumsMinistru kabineta
2022. gada 2. novembra
noteikumiem Nr.686
Biomasas kurināmo (tai skaitā biogāzes) un to fosilo komparatoru siltumnīcefekta gāzu ietaupījuma aprēķina nosacījumi
3.
pielikumsMinistru kabineta
2022. gada 2. novembra
noteikumiem Nr.686
Netiešas zemes izmantošanas maiņas emisijas no biodegvielas, bioloģiskā šķidrā kurināmā, biomasas kurināmā un biomasas degvielas
4.
pielikumsMinistru kabineta
2022. gada 2. novembra
noteikumiem Nr.686
Izejvielas tādas biodegvielas vai biogāzes ražošanai, kuras energoietilpību var uzskatīt par divas reizes lielāku par attiecīgās biodegvielas vai biogāzes enerģijas saturu