Noteikumi (konsolidētā versija)

24-TA-2015
Ostas valsts kontroles kārtība
Izdoti saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 15. panta trešo daļu un 41.1 panta trešo daļu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka ostas valsts kontroles kārtību un kārtību, kādā notiek ar kuģa ienākšanu ostā un iziešanu no tās saistīto formalitāšu kārtošana.
2.
Noteikumos lietotie termini:
2.1.
konvencijas – šādas konvencijas ar to protokoliem un grozījumiem, kā arī attiecīgajiem juridiski saistošajiem kodeksiem to jaunākajā redakcijā:
2.1.1.
1966.gada Starptautiskā konvencija par kravas marku (LL 66 konvencija);
2.1.2.
1974.gada Starptautiskā konvencija par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS konvencija);
2.1.3.
1973.gada Starptautiskā konvencija par piesārņošanas novēršanu no kuģiem (MARPOL konvencija);
2.1.4.
1978.gada Starptautiskā konvencija par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu (STCW konvencija);
2.1.5.
1972.gada Konvencija par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem (COLREG konvencija);
2.1.6.
1969.gada Starptautiskā konvencija par kuģu tilpības mērīšanu (Tilpības konvencija);
2.1.7.
(svītrots ar MK 21.10.2014. noteikumiem Nr.654);
2.1.8.
1992.gada Starptautiskā konvencija par civiltiesisko atbildību par naftas piesārņojuma izraisītiem zaudējumiem (CLC konvencija);
2.1.9.
1976.gada Konvencija par atbildības ierobežošanu attiecībā uz jūras prasībām (LLMC konvencija);
2.1.10.
2006.gada Konvencija par darbu jūrniecībā (MLC konvencija);
2.1.11.
2001. gada Starptautiskā konvencija par kuģu kaitīgo pretapaugšanas sistēmu kontroli (AFS 2001);
2.1.12.
2001. gada Starptautiskā konvencija par civilo atbildību par bunkera degvielas piesārņojuma radīto kaitējumu (Bunkera degvielas konvencija, 2001. gads);
2.2.
Parīzes Saprašanās memorands – saprašanās memorands par ostas valsts kontroli, kas parakstīts Parīzē 1982.gada 26.janvārī, tā jaunākajā redakcijā;
2.3.
IMO dalībvalsts audits – audits, kas noteikts Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (IMO) Asamblejas 2013. gada 4. decembra rezolūcijā A.1067(28) "IMO dalībvalsts audita struktūra un procedūras" un tās turpmākajos grozījumos;
2.4.
Parīzes Saprašanās memoranda teritorija – teritorija, kurā Parīzes Saprašanās memoranda dalībvalstis veic inspekcijas saskaņā ar minēto memorandu;
2.5.
kuģis – kuģis, uz kuru attiecas viena vai vairākas konvencijas un kurš kuģo ar karogu, kas nav Latvijas karogs;
2.6.
pirmās prioritātes kuģis – kuģis, kuru inspicē saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikuma 21.punktu;
2.7.
otrās prioritātes kuģis – kuģis, kuru inspicē saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikuma 22.punktu;
2.8.
kuģa un ostas mijiedarbība – mijiedarbība, kas notiek, kad kuģi tieši un nekavējoties ietekmē darbības, kas ietver personu vai preču kustību vai ostas pakalpojumu sniegšanu no kuģa vai uz to;
2.9.
enkurvieta – vieta, kas atrodas ostas jurisdikcijā, taču neatrodas pie piestātnes, un ko izmanto kuģa noenkurošanai;
2.10.
Kuģošanas drošības inspekcija – valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Jūras administrācija" Kuģošanas drošības inspekcija;
2.11.
ostas valsts kontroles inspektors – Kuģošanas drošības inspekcijas inspektors, kurš ir pilnvarots inspicēt kuģus un veikt citus šajos noteikumos minētos pasākumus ostas valsts kontroles īstenošanai;
2.12.
nakts laiks – laikposms no pulksten 22.00 līdz 6.00;
2.13.
inspekcija – pārbaude, lai pārliecinātos par kuģa, tā aprīkojuma, apkalpes, kā arī apkalpes dzīves un darba apstākļu atbilstību konvencijām un citiem normatīvajiem aktiem:
2.13.1.
sākotnējā inspekcija – pārbaude, kuras laikā veic vismaz šo noteikumu 34.punktā minētās darbības;
2.13.2.
detalizētā inspekcija – pārbaude, kuras laikā šo noteikumu 36.punktā minētajos apstākļos padziļināti inspicē kuģi, tā aprīkojumu, apkalpi, apkalpes dzīves un darba apstākļus, kā arī kuģa atbilstību kuģa operāciju veikšanas prasībām;
2.13.3.
paplašinātā inspekcija – pārbaude, kas aptver vismaz šo noteikumu 2.pielikumā minētās riska zonas;
2.14.
sūdzība – ziņojums vai cita veida informācija, ko sniedzis kuģa kapteinis, apkalpes loceklis, jūrniecības profesionālā biedrība, arodbiedrība vai jebkura cita juridiska vai fiziska persona, kura ir ieinteresēta kuģa drošībā, tai skaitā uz kuģa esošo jūrnieku drošībā, veselībā, dzīves un darba apstākļu uzlabošanā un piesārņojuma novēršanā;
2.15.
kuģa aizturēšana – aizliegums kuģim doties jūrā inspekcijas laikā konstatēto trūkumu dēļ, kuri (atsevišķi vai kopumā) liek uzskatīt, ka kuģis ir zaudējis jūrasspēju;
2.16.
ienākšanas aizliegums – aizliegums kuģim ienākt visās Eiropas Savienības ostās un enkurvietās;
2.17.
kuģa operāciju apturēšana – aizliegums kuģim turpināt kuģa operācijas inspekcijas laikā konstatēto trūkumu dēļ, kuri (atsevišķi vai kopumā) turpmāko kuģa operāciju veikšanu padara bīstamu;
2.18.
kuģošanas sabiedrība – kuģa īpašnieks vai jebkura cita juridiska vai fiziska persona (piemēram, kuģa operators vai berbouta fraktētājs), kas no kuģa īpašnieka ir pārņēmusi ar kuģa ekspluatāciju saistītos pienākumus un atbildību, tai skaitā visus Starptautiskajā drošas kuģu ekspluatācijas un piesārņošanas novēršanas vadības kodeksā (ISM kodekss) noteiktos pienākumus un atbildību;
2.19.
atzīta organizācija – komercsabiedrība, kas karoga valsts iestāžu vārdā veic normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus;
2.20.
konvencionālā apliecība – apliecība, ko saskaņā ar konvencijām izdevusi karoga valsts vai cita persona karoga valsts vārdā;
2.21.
klasifikācijas apliecība – dokuments, kas apliecina atbilstību SOLAS konvencijas II-1 nodaļas A-1 daļas 3.–1.noteikumam;
2.22.
inspekciju datubāze – Eiropas Komisijas uzturēta datubāze, kas satur šo noteikumu 3.pielikumā minēto informāciju un tādējādi palīdz ieviest ostas valsts kontroles sistēmu;
2.23.
(svītrots ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 829);
2.24.
Equasis informācijas sistēma – sistēma, kas satur ar kuģošanas drošību saistītu informāciju par kuģiem;
2.25.
jūras darbaspēka sertifikāts – sertifikāts, kas minēts MLC konvencijas 5.1.3. noteikumā;
2.26.
paziņojums par jūras darbaspēka atbilstību – paziņojums, kas minēts MLC konvencijas 5.1.3. noteikumā;
2.27.
(Svītrots)
2.28.
ro-ro pasažieru kuģis – kuģis, kas var pārvadāt vairāk nekā 12 pasažieru un kura aprīkojums ļauj riteņu vai dzelzceļa transportlīdzekļiem uzbraukt uz kuģa un nobraukt no tā;
2.29.
ātrgaitas pasažieru kuģis – kuģis, kas atbilst SOLAS konvencijas X nodaļas 1. noteikumam un kas pārvadā vairāk nekā 12 pasažierus;
2.30.
regulāra satiksme – atkārtoti ro-ro pasažieru kuģu vai ātrgaitas pasažieru kuģu braucieni, kas nodrošina satiksmi starp tām pašām divām vai vairākām ostām, vai atkārtoti reisi, kas sākas un beidzas vienā un tajā pašā ostā, nepiestājot citās ostās saskaņā ar publicētu satiksmes sarakstu, vai tik regulāri vai bieži reisi, ka tie veido atpazīstamus, sistemātiskus reisu kopumus.
(Grozīts ar MK 08.11.2011. noteikumiem Nr. 858; MK 22.10.2013. noteikumiem Nr. 1140; MK 21.10.2014. noteikumiem Nr. 654; MK 27.06.2017. noteikumiem Nr. 383; MK 07.01.2020. noteikumiem Nr. 12)
3.
Noteikumi attiecas uz ikvienu ārvalsts kuģi un tā apkalpi, kas ienāk Latvijas ostā vai enkurvietā kuģa un ostas mijiedarbībai.
4.
Ja ostas valsts kontroles inspektors pārbauda ārvalsts kuģi, kas atrodas Latvijas jurisdikcijā esošajos ūdeņos, bet neatrodas ostā vai enkurvietā, šai pārbaudei tiek piemērotas šo noteikumu prasības.
4.1
Šos noteikumus piemēro arī ro-ro pasažieru kuģu un ātrgaitas pasažieru kuģu inspekcijām, kuras veic ārpus ostas vai enkurvietas regulāras satiksmes laikā. Šajā punktā minētās inspekcijas veic saskaņā ar šo noteikumu X1 nodaļu.
(MK 07.01.2020. noteikumu Nr. 12 redakcijā)
5.
Attiecībā uz kuģa aizsardzības prasību kontroli šie noteikumi attiecas tikai uz tiem kuģiem, uz kuriem attiecas aizsardzības prasības saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības funkciju izpildi un uzraudzību.
6.
Kuģiem, kuru bruto tilpība ir mazāka par 500, piemēro atbilstošo konvenciju prasības. Ja konvencijas prasības nepiemēro, veic darbības, lai nodrošinātu, ka kuģis nav bīstams kuģošanas drošībai, cilvēku veselībai vai apkārtējai videi. Piemērojot šo punktu, ievēro Parīzes Saprašanās memoranda 1.pielikumu "Ostas valsts kontroles procedūras".
7.
Veicot pārbaudi uz kuģa, kura karoga valsts nav konvencijas dalībvalsts, ostas valsts kontroles inspektors šim kuģim un tā apkalpei nepiemēro labvēlīgākas prasības nekā kuģim, kura karoga valsts ir šīs konvencijas dalībvalsts. Uz šādiem kuģiem veic detalizētas inspekcijas saskaņā ar Parīzes Saprašanās memoranda 9. pielikumu.
(Grozīts ar MK 21.10.2014. noteikumiem Nr.654)
7.1
Ja ostas valsts kontroles inspektors konstatē, ka uz kuģiem, kas kuģo ar kādas Eiropas Savienības dalībvalsts karogu, tiek nepārprotami pārkāpti Eiropas Savienības sociālās jomas tiesību akti, kas pārņemti ar normatīvajiem aktiem, ar ko īsteno Nolīgumu par jūrnieku darba laika organizēšanu, ko noslēgusi Eiropas Kopienas Kuģu īpašnieku asociācija (EKKĪA) un Eiropas Savienības Transporta darbinieku arodbiedrību federācija (ESTDAF), un Eiropas Kopienas Kuģu īpašnieku asociācijas (EKKĪA) un Eiropas Transporta darbinieku federācijas (ETDF) Nolīgumu par 2006. gada Konvenciju par darbu jūrniecībā, tad saskaņā ar šiem noteikumiem nekavējoties informē citas attiecīgās kompetentās iestādes, lai pēc vajadzības tiktu veiktas turpmākas darbības.
(MK 21.10.2014. noteikumu Nr.654 redakcijā)
8.
Noteikumi neattiecas uz zvejas kuģiem, karakuģiem, jūras spēku palīgkuģiem, primitīvas konstrukcijas koka kuģiem, valsts dienesta kuģiem, kurus izmanto nekomerciāliem mērķiem (piemēram, ostas kapteiņa dienesta kuģiem, loču kuteriem), kā arī atpūtas kuģiem, kuri nav iesaistīti komercdarbībā.
9.
Ostas valsts kontroli veic Kuģošanas drošības inspekcija, norīkojot attiecīgus ostas valsts kontroles inspektorus.
10.
Ostas valsts kontroles inspektori izmanto publiskās un privātās datubāzes, kas ir saistītas ar kuģu inspekcijām, kā arī Equasis informācijas sistēmu.
11.
Nacionālie bruņotie spēki, izmantojot Nacionālo bruņoto spēku tehniskos līdzekļus, kuģošanas līdzekļus vai gaisa kuģus, nodrošina ostas valsts kontroles inspektoru nokļūšanu uz kuģa, kas atrodas Latvijas ostu enkurvietā, ostas valsts kontroles pasākumu veikšanai.
II.Inspekciju sistēma un obligātais inspekciju daudzums gadā
12.
Inspekcijas veic saskaņā ar šo noteikumu VIII nodaļā minēto kuģu atlases sistēmu atbilstoši šo noteikumu 1.pielikuma nosacījumiem.
13.
Lai nodrošinātu obligāto inspekciju daudzumu, Kuģošanas drošības inspekcija katru gadu inspicē:
13.1.
visus pirmās prioritātes kuģus;
13.2.
papildus pirmās prioritātes kuģiem vismaz tik daudz otrās prioritātes kuģu, lai sasniegtu inspekciju datubāzē noteikto Latvijas proporcionālo daļu no kopējā inspekciju skaita, ko veic Eiropas Savienībā un Parīzes Saprašanās memoranda teritorijā.
14.
Ja saskaņā ar šo noteikumu 13.1.apakšpunktu nav inspicēti visi pirmās prioritātes kuģi, kas ienāk Latvijas ostās un enkurvietās, uzskata, ka šajā apakšpunktā noteiktais pienākums ir izpildīts, ja neveikto inspekciju apjoms nav lielāks par:
14.1.
5 % no tādu pirmās prioritātes kuģu kopskaita, kam ir augsts riska profils;
14.2.
10 % no tādu pirmās prioritātes kuģu kopskaita, kam nav augsta riska profila.
15.
Neņemot vērā šo noteikumu 14.punktā noteikto, prioritāri veic tādu kuģu inspekcijas, kuri saskaņā ar inspekciju datubāzes sniegto informāciju Eiropas Savienības ostās ienāk reti.
16.
Neņemot vērā šo noteikumu 14.punktā noteikto attiecībā uz pirmās prioritātes kuģiem, kas ienāk enkurvietās, prioritāri veic inspekcijas kuģiem ar augsta riska profilu, kuri saskaņā ar inspekciju datubāzes sniegto informāciju Eiropas Savienības ostās ienāk reti.
III.Skaidrojumi līdzsvarotai inspekciju daļai Eiropas Savienībā
17.
Ja Latvijas ostās un enkurvietās ienākušo pirmās prioritātes kuģu kopskaits pārsniedz inspekciju datubāzē noteikto Latvijas proporcionālo daļu no kopējā inspekciju skaita, ko veic Eiropas Savienībā un Parīzes Saprašanās memoranda teritorijā, uzskata, ka šo noteikumu 13.2.apakšpunktā minētais pienākums ir izpildīts, ja inspicēto pirmās prioritātes kuģu skaits nav mazāks par Latvijas proporcionālo daļu un ja neveikto inspekciju apjoms nepārsniedz 30 % no Latvijas ostās un enkurvietās ienākušo pirmās prioritātes kuģu kopskaita.
18.
Ja Latvijas ostās un enkurvietās ienākušo pirmās un otrās prioritātes kuģu kopskaits ir mazāks par inspekciju datubāzē noteikto Latvijas proporcionālo daļu no kopējā inspekciju skaita, ko veic Eiropas Savienībā un Parīzes Saprašanās memoranda teritorijā, uzskata, ka šo noteikumu 13.2.apakšpunktā minētais pienākums ir izpildīts, ja ir inspicēti visi pirmās prioritātes kuģi saskaņā ar šo noteikumu 13.1.apakšpunktu un vismaz 85 % no Latvijas ostās un enkurvietās ienākušo otrās prioritātes kuģu kopskaita.
IV.Inspekciju atlikšana un gadījumi, kad inspekciju neuzskata par neveiktu
19.
Kuģošanas drošības inspekcija var atlikt pirmās prioritātes kuģa inspicēšanu šādos gadījumos:
19.1.
ja kuģi var inspicēt, kad tas Latvijas ostā vai enkurvietā ienāk nākamo reizi, ar nosacījumu, ka kuģis starplaikā neieiet nevienā citā Eiropas Savienības vai Parīzes Saprašanās memoranda teritorijas ostā un inspekcija netiek atlikta ilgāk kā uz 15 dienām;
19.2.
ja 15 dienu laikā kuģi var inspicēt citā Eiropas Savienības vai Parīzes Saprašanās memoranda teritorijas ostā, kurā kuģis paredzējis ieiet, ar nosacījumu, ka valsts, kurā atrodas attiecīgā osta, ir iepriekš piekritusi veikt inspekciju.
20.
Ja pirmās prioritātes kuģa inspicēšanu atliek saskaņā ar šo noteikumu 19.punktu un to reģistrē inspekciju datubāzē, inspekciju neuzskata par neveiktu.
21.
Inspekciju neuzskata par neveiktu, ja pirmās prioritātes kuģi, kas atrodas Latvijas ostā, neinspicē šādu iemeslu dēļ:
21.1.
Kuģošanas drošības inspekcija uzskata, ka inspicēšana apdraud ostas valsts kontroles inspektoru, kuģa, tā apkalpes, ostas vai jūras vides drošību, un inspekcijas neveikšanas iemesls ir reģistrēts inspekciju datubāzē;
21.2.
kuģis ienācis Latvijas ostā nakts laikā, un inspekcijas neveikšanas iemesls ir reģistrēts inspekciju datubāzē.
22.
Kuģošanas drošības inspekcija veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka kuģus, kas regulāri ienāk Latvijas ostā vienīgi nakts laikā, atbilstoši inspicē.
23.
Inspekciju neuzskata par neveiktu, ja kuģi, kas atrodas enkurvietā, neinspicē šādu iemeslu dēļ:
23.1.
kuģi saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu ne vēlāk kā 15 dienu laikā inspicē citā ostā vai enkurvietā Eiropas Savienībā vai Parīzes Saprašanās memoranda teritorijā;
23.2.
kuģis ienācis enkurvietā nakts laikā vai tā uzturēšanās enkurvietā ir pārāk īsa, lai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veiktu inspekciju, un inspekcijas neveikšanas iemesls ir reģistrēts inspekciju datubāzē;
23.3.
Kuģošanas drošības inspekcija uzskata, ka inspicēšana apdraud ostas valsts kontroles inspektoru, kuģa, tā apkalpes, ostas vai jūras vides drošību, un inspekcijas neveikšanas iemesls ir reģistrēts inspekciju datubāzē.
V.Paziņojums par kuģa ienākšanu Latvijas ostā vai enkurvietā
24.
Pirms Latvijas ostā vai enkurvietā ienāk kuģis, kuram saskaņā ar šo noteikumu X nodaļu jāveic paplašinātā inspekcija, kuģa kapteinis vai aģents, vai kuģošanas sabiedrība šo noteikumu 25.punktā un 4.pielikumā noteiktajā kārtībā paziņo šo noteikumu 4.pielikumā minēto informāciju.
25.
Šo noteikumu 24. punktā minēto informāciju paziņo, to ievadot Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS).
(MK 18.12.2018. noteikumu Nr. 829 redakcijā)
VI.Kuģa riska profils
26.
Visiem kuģiem, kas ienāk Latvijas ostā vai enkurvietā, inspekciju datubāzē nosaka riska profilu, kas norāda uz attiecīgā kuģa inspicēšanas prioritāti, laika periodu starp inspekcijām un inspekcijas apjomu.
27.
Kuģa riska profilu nosaka, kombinējot šādus vispārējos un iepriekšējās darbības rādītājus:
27.1.
vispārējie rādītāji – kuģa tips, kuģa vecums, karoga valsts darbība, iesaistītās atzītās organizācijas un kuģošanas sabiedrības darbība saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikuma 1.1.apakšnodaļu un 5.pielikumu;
27.2.
iepriekšējās darbības rādītāji – kuģa trūkumu un kuģa aizturēšanu skaits noteiktā periodā saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikuma 1.2.apakšnodaļu un 5.pielikumu.
VII.Inspekciju biežums
28.
Kuģim, kas ienāk Latvijas ostā vai enkurvietā, veic periodisku inspekciju vai papildu inspekciju.
29.
Kuģim veic periodisku inspekciju iepriekš noteiktos laika intervālos atkarībā no kuģa riska profila saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikuma 1.nodaļu un 2.1.apakšnodaļu.
30.
Kuģim veic papildu inspekciju saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikuma 2.2.apakšnodaļu neatkarīgi no laika, kas pagājis kopš pēdējās periodiskās inspekcijas.
VIII.Inspicējamo kuģu atlase
31.
Kuģošanas drošības inspekcija inspicējamos kuģus atlasa, pamatojoties uz to riska profilu, saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikuma 1.nodaļu, bet gadījumos, ja pastāv īpaši svarīgi vai neparedzēti apstākļi, arī saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikuma 2.2.apakšnodaļu.
32.
Kuģošanas drošības inspekcija:
32.1.
inspicēšanai izvēlas pirmās prioritātes kuģus, kuriem ir obligāti jāveic inspekcija saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikuma 21.punktu;
32.2.
inspicēšanai var izvēlēties otrās prioritātes kuģus, kuriem var veikt inspekciju saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikuma 22.punktu.
32.3.
inspicēšanai var izvēlēties kuģus, kas nav ne pirmās, ne otrās prioritātes kuģi, bet kuri trīs mēnešus vai ilgāk, neatstājot ostu vai enkurvietu, tiek ekspluatēti vai tos plānots ekspluatēt Latvijas ostā vai enkurvietā. Inspekciju šiem kuģiem veic saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu. Turpmākās inspekcijas šiem kuģiem tiek veiktas reizi gadā.
32.1
Ja kuģis, kurš izvēlēts inspekcijai, nav gatavs uzņemt ostas valsts kontroles inspektorus inspekcijas veikšanai (piemēram, uz kuģa notiek remonts, kuģis ir dīkstāvē, kuģa operācijas ievērojami ierobežo inspekcijas veikšanas iespēju), inspekcijas veikšana tiek atlikta un Kuģošanas drošības inspekcija Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS) izdara atzīmi par aizliegumu kuģim iziet no ostas pirms inspekcijas veikšanas. Šādā gadījumā kuģa kapteinis vai aģents nodrošina inspekcijas veikšanu pirms paredzētās kuģa iziešanas no ostas (piemēram, inspektoru nokļūšanu uz kuģa, inspekcijas veikšanai nepieciešamo laiku), saskaņojot laiku ar Kuģošanas drošības inspekciju. Pēc inspekcijas veikšanas, ja nav konstatēti iemesli kuģa aizturēšanai vai konstatētie kuģa aizturēšanas iemesli ir novērsti, Kuģošanas drošības inspekcija Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS) noņem atzīmi par aizliegumu kuģim iziet no ostas. Ostas kapteiņa dienests dod atļauju kuģim iziet no ostas, ja Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS) nav aktīvas Kuģošanas drošības inspekcijas atzīmes par aizliegumu kuģim iziet no ostas.
IX.Sākotnējās un detalizētās inspekcijas
33.
Kuģim, kas izvēlēts inspicēšanai saskaņā ar šo noteikumu VIII vai X1 nodaļu, veic sākotnējo inspekciju vai detalizēto inspekciju.
(Grozīts ar MK 07.01.2020. noteikumiem Nr. 12)
34.
Katrā sākotnējā inspekcijā ostas valsts kontroles inspektors veic vismaz šādas darbības:
34.1.
pārbauda šo noteikumu 6.pielikumā norādītās apliecības un citus dokumentus, kam saskaņā ar konvencijām un Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem kuģošanas jomā obligāti jābūt uz kuģa;
34.2.
ja nepieciešams, pārliecinās, vai ir novērsti aktuālie trūkumi, kas atklāti iepriekšējā inspekcijā, kuru veikusi Eiropas Savienības vai Parīzes Saprašanās memoranda dalībvalsts;
34.3.
pārliecinās par kuģa vispārējo stāvokli, tai skaitā higiēnas apstākļiem uz kuģa (arī mašīntelpās un dzīvojamās telpās).
35.
Ja pēc iepriekšējās inspekcijas inspekciju datubāzē ir reģistrēti trūkumi, kas novēršami nākamajā ostā, Kuģošanas drošības inspekcija var neveikt šo noteikumu 34.1. un 34.3.apakšpunktā minētās darbības.
36.
Ja pēc šo noteikumu 34.punktā minētās inspekcijas ir pamatots iemesls uzskatīt, ka kuģis, tā aprīkojums, apkalpe vai apkalpes dzīves un darba apstākļi neatbilst konvenciju prasībām, ostas valsts kontroles inspektors veic detalizēto inspekciju.
37.
Ja pēc šo noteikumu 34. punktā minētās inspekcijas ir pamatots iemesls uzskatīt, ka kuģa aizsardzības sistēma neatbilst aizsardzības plānam vai aizsardzības prasībām, ostas valsts kontroles inspektors par to nekavējoties informē valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Jūras administrācija" Kuģu un ostu aizsardzības inspekciju, kas veic attiecīgā kuģa padziļināto aizsardzības pārbaudi saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kuģu un kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības funkciju izpildi un uzraudzību.
38.
Pamatots iemesls ir tad, ja ostas valsts kontroles inspektors, vērtējot kuģi atbilstoši kompetencei, uzskata, ka konstatētie trūkumi ir pamats veikt šo noteikumu 36.punktā noteikto detalizēto inspekciju vai šo noteikumu 37.punktā noteikto padziļināto aizsardzības pārbaudi. Pamatotu iemeslu piemēri ir minēti šo noteikumu 7.pielikumā.
X.Paplašinātās inspekcijas
39.
Paplašināto inspekciju veic šādiem kuģiem:
39.1.
saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikuma 3.nodaļu:
39.1.1.
kuģiem ar augstu riska profilu;
39.1.2.
pasažieru kuģiem, naftas tankkuģiem, gāzes vai ķīmisku vielu tankkuģiem vai beramkravu kuģiem ar standarta riska profilu, kas ir vecāki par 12 gadiem;
39.1.3.
kuģiem ar augstu riska profilu vai pasažieru kuģiem, naftas tankkuģiem, gāzes vai ķīmisku vielu tankkuģiem vai beramkravu kuģiem ar standarta riska profilu, kas ir vecāki par 12 gadiem, ja rodas īpaši svarīgi vai neparedzēti apstākļi;
39.2.
kuģiem, kam veicama atkārtota inspekcija pēc tam, kad saskaņā ar šo noteikumu XII nodaļu kuģim ir noteikts ienākšanas aizliegums.
40.
Ja kuģim saskaņā ar šo noteikumu 39.punktu ir jāveic paplašinātā inspekcija, kapteinis vai kuģošanas sabiedrība nodrošina, lai kuģa darbības grafikā būtu paredzēts pietiekams laiks tās veikšanai. Kuģis paliek ostā līdz paplašinātās inspekcijas beigām, ja vien tas nav pretrunā kontroles pasākumiem, kas nepieciešami aizsardzības apsvērumu dēļ.
41.
Ja Kuģošanas drošības inspekcija pēc šo noteikumu V nodaļā minētā paziņojuma saņemšanas pieņem lēmumu neveikt attiecīgā kuģa paplašināto inspekciju, Kuģošanas drošības inspekcija par to informē šo kuģi.
42.
Paplašinātās inspekcijas apjomu un inspicējamās riska zonas nosaka šo noteikumu 2.pielikums.
43.
Paplašinātās inspekcijas ietvaros var veikt arī detalizēto inspekciju, ja saskaņā ar šo noteikumu 36. un 38.punktu tam ir pamatots iemesls.
X1.Regulārā satiksmē iesaistīto ro-ro pasažieru kuģu un ātrgaitas pasažieru kuģu inspekcijas
(Nodaļa MK 07.01.2020. noteikumu Nr. 12 redakcijā)
43.1
Regulārajā satiksmē iesaistītajiem ro-ro pasažieru kuģiem un ātrgaitas pasažieru kuģiem inspekcijas veic saskaņā ar šo noteikumu 15. pielikumā minētajām prasībām un grafiku.
(MK 07.01.2020. noteikumu Nr. 12 redakcijā)
43.2
Kuģošanas drošības inspekcija, plānojot ro-ro pasažieru kuģa vai ātrgaitas pasažieru kuģa inspekcijas, ņem vērā ro-ro pasažieru kuģa vai ātrgaitas pasažieru kuģa ekspluatācijas un apkopes grafiku.
(MK 07.01.2020. noteikumu Nr. 12 redakcijā)
43.3
Ro-ro pasažieru kuģim un ātrgaitas pasažieru kuģim saskaņā ar šo noteikumu 15. pielikumu veiktās inspekcijas reģistrē inspekciju datubāzē un ņem vērā, nosakot kuģa riska profilu, inspekciju biežumu, atlasot inspicējamos kuģus un aprēķinot katras Eiropas Savienības dalībvalsts inspekciju veikšanas saistību izpildi. Šo inspekciju iekļauj kopējā ikgadējo inspekciju skaitā, kas jāveic saskaņā ar šo noteikumu II nodaļu.
(MK 07.01.2020. noteikumu Nr. 12 redakcijā)
43.4
Regulārajā satiksmē iesaistītajiem ro-ro pasažieru kuģiem un ātrgaitas pasažieru kuģiem, kam saskaņā ar šo nodaļu ir veikta inspekcija, nepiemēro šo noteikumu 24. un 29. punkta un X nodaļas nosacījumus.
(MK 07.01.2020. noteikumu Nr. 12 redakcijā)
43.5
Kuģošanas drošības inspekcija nodrošina, lai ro-ro pasažieru kuģi un ātrgaitas pasažieru kuģi, kam saskaņā ar šo noteikumu 30. punktu ir veicama papildu inspekcija, tiktu izraudzīti inspekcijai saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikuma 21.3. un 22.3. apakšpunktu. Inspekcijas, ko veic saskaņā ar šo punktu, neietekmē šo noteikumu 15. pielikuma 2. punktā paredzētos inspekciju intervālus.
(MK 07.01.2020. noteikumu Nr. 12 redakcijā)
43.6
Ostas valsts kontroles inspektors citas Eiropas Savienības dalībvalsts ostas valsts kontroles inspektoram var atļaut ro-ro pasažieru kuģa vai ātrgaitas pasažieru kuģa inspekcijas laikā viņu pavadīt kā novērotājam. Ja kuģim ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts karogs, Kuģošanas drošības inspekcija pēc pieprasījuma aicina karoga valsts pārstāvi kā novērotāju piedalīties inspekcijā.
(MK 07.01.2020. noteikumu Nr. 12 redakcijā)
XI.Drošības un aizsardzības pamatnostādnes un procedūras
44.
Ostas valsts kontroles inspektori ievēro šo noteikumu 8.pielikumā minētās pamatnostādnes un procedūras.
45.
(Svītrots ar MK 07.01.2020. noteikumiem Nr. 12)
46.
(Svītrots ar MK 07.01.2020. noteikumiem Nr. 12)
47.
(Svītrots ar MK 07.01.2020. noteikumiem Nr. 12)
XII.Ienākšanas aizliegums
48.
Latvijas ostā vai enkurvietā aizliegts ienākt šādiem kuģiem (izņemot šo noteikumu 87. punktā minētos gadījumus):
48.1.
kuģim, kas kuģo ar tādas valsts karogu, kuras kuģu aizturēšanas rādītāji iekļauti "melnajā sarakstā", kas pieņemts saskaņā ar Parīzes Saprašanās memorandu, pamatojoties uz inspekciju datubāzē reģistrēto informāciju, ko ik gadu publicē Eiropas Komisija, un kas iepriekšējos 36 mēnešos vairāk nekā divas reizes ticis aizturēts kādas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Parīzes Saprašanās memoranda dalībvalsts ostā vai enkurvietā;
48.2.
kuģim, kas kuģo ar tādas valsts karogu, kuras kuģu aizturēšanas rādītāji iekļauti "pelēkajā sarakstā", kas pieņemts saskaņā ar Parīzes Saprašanās memorandu, pamatojoties uz inspekciju datubāzē reģistrēto informāciju, ko ik gadu publicē Eiropas Komisija, un kas iepriekšējos 24 mēnešos vairāk nekā divas reizes ticis aizturēts kādas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Parīzes Saprašanās memoranda dalībvalsts ostā vai enkurvietā.
(MK 07.01.2020. noteikumu Nr. 12 redakcijā)
49.
Ja Latvijas osta vai enkurvieta ir trešā vieta, kur kuģis ticis aizturēts, Kuģošanas drošības inspekcija, ņemot vērā šo noteikumu 48.1. un 48.2. apakšpunktā minētos kritērijus, pieņem lēmumu par ienākšanas aizliegumu. Ienākšanas aizliegums stājas spēkā, tiklīdz kuģis atstāj Latvijas ostu vai enkurvietu.
(MK 07.01.2020. noteikumu Nr. 12 redakcijā)
50.
Lēmumu par ienākšanas aizlieguma atcelšanu pieņem, ja no minētā lēmuma pieņemšanas dienas ir pagājuši trīs mēneši un ir panākta atbilstība nosacījumiem, kas noteikti šo noteikumu 106.punktā un 9.pielikuma 3., 4., 5., 8., 9. un 10.punktā.
51.
Ja kuģim ienākšanas aizliegums noteikts otro reizi, lēmumu par ienākšanas aizlieguma atcelšanu pieņem, ja no minētā lēmuma pieņemšanas dienas ir pagājuši 12 mēneši un ir panākta atbilstība nosacījumiem, kas noteikti šo noteikumu 106.punktā un 9.pielikuma 3., 4., 5., 8., 9. un 10.punktā.
52.
Ja kuģim ienākšanas aizliegums noteikts trešo reizi, lēmumu par ienākšanas aizlieguma atcelšanu pieņem, ja no minētā lēmuma pieņemšanas dienas ir pagājuši 24 mēneši un kuģis atbilst šādām prasībām:
52.1.
kuģis kuģo ar tādas valsts karogu, kas nav iekļauta šo noteikumu 48.1.apakšpunktā minētajā "melnajā sarakstā" vai šo noteikumu 48.2.apakšpunktā minētajā "pelēkajā sarakstā";
52.2.
kuģa konvencionālās un klasifikācijas apliecības izdevusi organizācija vai organizācijas, kas atzītas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 23.aprīļa Regulu (EK) Nr. 391/2009 par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates (pārstrādātā versija);
52.3.
saskaņā ar šo noteikumu 5.pielikumu kuģi pārvalda kuģošanas sabiedrība, kurai ir augsts darbības līmenis;
52.4.
ir panākta atbilstība nosacījumiem, kas minēti šo noteikumu 106.punktā un 9.pielikuma 3., 4., 5., 8., 9. un 10.punktā.
53.
Ikvienam kuģim, kam ienākšanas aizliegums noteikts trešo reizi, bet kurš 24 mēnešus pēc minētā lēmuma pieņemšanas dienas neatbilst šo noteikumu 52.punktā minētajām prasībām, nosaka pastāvīgu ienākšanas aizliegumu jebkurā no Eiropas Savienības ostām un enkurvietām.
54.
Ikvienam kuģim, kas aizturēts pēc trešā ienākšanas aizlieguma, nosaka pastāvīgu ienākšanas aizliegumu jebkurā Eiropas Savienības ostā un enkurvietā.
55.
Kuģošanas drošības inspekcija darbības, kas saistītas ar ienākšanas aizlieguma piemērošanu, veic saskaņā ar šo noteikumu 9.pielikumā minētajām procedūrām.
XII1.Kuģa izraidīšana un ienākšanas aizliegums par LLMC konvencijas prasību neievērošanu
(Nodaļa MK 08.11.2011. noteikumu Nr. 858 redakcijā; nodaļa stājas spēkā 01.01.2012., sk. 111.1 punktu)
55.1
Ja uz kuģa nav dokumenta, kas apliecina kuģa īpašnieka apdrošināšanu attiecībā uz jūras prasībām atbilstoši LLMC konvencijai, Kuģošanas drošības inspekcija, izvērtējot faktiskos apstākļus (piemēram, draudus kuģošanas drošībai, videi), var pieņemt lēmumu par kuģa izraidīšanu no Latvijas ostas vai enkurvietas. Lēmums par kuģa izraidīšanu ietver kuģa turpmākas ienākšanas aizliegumu. Par pieņemto lēmumu Kuģošanas drošības inspekcija vienas darbdienas laikā nosūta paziņojumu Eiropas Komisijai, Eiropas Savienības dalībvalstīm un attiecīgā kuģa karoga valstij.
55.2
Ja kuģis izraidīts no citas Eiropas Savienības dalībvalsts ostas vai enkurvietas par to, ka tam nav dokumenta, kas apliecina kuģa īpašnieka apdrošināšanu attiecībā uz jūras prasībām atbilstoši LLMC konvencijai, kuģim aizliegts ienākt Latvijas ostās un enkurvietās.
55.3
Šo noteikumu 55.1 punktā minētā lēmuma un 55.2 punktā minētā ienākšanas aizlieguma izpildi nodrošina Nacionālo bruņoto spēku Krasta apsardzes dienests. Kuģošanas drošības inspekcija nekavējoties nosūta Nacionālo bruņoto spēku Krasta apsardzes dienestam šo noteikumu 55.1 punktā minētā lēmuma kopiju vai no citas Eiropas Savienības dalībvalsts saņemtu informāciju par kuģa izraidīšanu no šīs valsts ostas vai enkurvietas par to, ka tam nav dokumenta, kas apliecina kuģa īpašnieka apdrošināšanu attiecībā uz jūras prasībām atbilstoši LLMC konvencijai.
55.4
Šo noteikumu 55.1 un 55.2 punktā minētais kuģa ienākšanas aizliegums ir spēkā līdz brīdim, kamēr tiek izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:
55.41.
kuģošanas sabiedrība sniedz Kuģošanas drošības inspekcijai pietiekamus pierādījumus, ka uz kuģa ir dokuments, kas apliecina kuģa īpašnieka apdrošināšanu attiecībā uz jūras prasībām atbilstoši LLMC konvencijai. Šādā gadījumā Kuģošanas drošības inspekcija par kuģa ienākšanas aizlieguma atcelšanu nekavējoties informē kuģošanas sabiedrību, Nacionālo bruņoto spēku Krasta apsardzes dienestu, kā arī Eiropas Komisiju, Eiropas Savienības dalībvalstis un attiecīgā kuģa karoga valsti;
55.42.
ir saņemta informācija no Eiropas Komisijas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai kuģa karoga valsts par kuģa ienākšanas aizlieguma atcelšanu. Šādā gadījumā Kuģošanas drošības inspekcija par kuģa ienākšanas aizlieguma atcelšanu nekavējoties informē Nacionālo bruņoto spēku Krasta apsardzes dienestu.
55.5
Šajā nodaļā minētais kuģa ienākšanas aizliegums neietekmē ienākšanas aizliegumu sistēmu, kas noteikta šo noteikumu XII nodaļā.
XII2.Kuģa izraidīšana un ienākšanas aizliegums par Regulas Nr. 2015/757 prasību neievērošanu
(Nodaļa MK 27.06.2017. noteikumu Nr. 383 redakcijā; nodaļa stājas spēkā 01.07.2019., sk. grozījumu 2. punktu)
55.6
Ja Kuģošanas drošības inspekcija divas vai vairākas reizes pēc kārtas konstatē, ka uz kuģa nav derīga atbilstības dokumenta, kas izsniegts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 29. aprīļa Regulu Nr. 2015/757 par jūras transporta oglekļa dioksīda emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju un ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK (turpmāk – Regula Nr. 2015/757), Kuģošanas drošības inspekcija atbilstoši Regulas Nr. 2015/757 20. panta 3. punktam var pieņemt lēmumu par attiecīgā kuģa izraidīšanu no Latvijas ostas vai enkurvietas. Par pieņemto lēmumu Kuģošanas drošības inspekcija vienas darbdienas laikā paziņo Eiropas Komisijai, Eiropas Jūras drošības aģentūrai (EMSA), Eiropas Savienības dalībvalstīm un attiecīgā kuģa karoga valstij.
55.7
Ja kuģis izraidīts no Latvijas ostas vai enkurvietas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts ostas vai enkurvietas par Regulā Nr. 2015/757 noteikto monitoringa un ziņošanas prasību neievērošanu, kuģim aizliegts ienākt visās Latvijas ostās un enkurvietās.
(MK 27.06.2017. noteikumu Nr. 383 redakcijā; nodaļa stājas spēkā 01.07.2019., sk. grozījumu 2. punktu)
55.8
Kuģošanas drošības inspekcija nekavējoties nosūta Nacionālo bruņoto spēku Krasta apsardzes dienestam un Valsts vides dienestam šo noteikumu 55.6 punktā minētā lēmuma kopiju vai no citas Eiropas Savienības dalībvalsts saņemtu informāciju par kuģa izraidīšanu no šīs valsts ostas vai enkurvietas par Regulā Nr. 2015/757 noteikto monitoringa un ziņošanas prasību neievērošanu.
(MK 27.06.2017. noteikumu Nr. 383 redakcijā; nodaļa stājas spēkā 01.07.2019., sk. grozījumu 2. punktu)
55.9
Šo noteikumu 55.6 un 55.7 punktā minētais kuģa ienākšanas aizliegums ir spēkā līdz brīdim, kamēr tiek izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:
55.91.
kuģošanas sabiedrība sniedz Kuģošanas drošības inspekcijai pietiekamus pierādījumus, ka uz kuģa ir derīgs dokuments, kas apliecina kuģa atbilstību Regulas Nr. 2015/757 prasībām. Šādā gadījumā Kuģošanas drošības inspekcija par kuģa ienākšanas aizlieguma atcelšanu nekavējoties informē kuģošanas sabiedrību, Nacionālo bruņoto spēku Krasta apsardzes dienestu, kā arī Eiropas Komisiju, Eiropas Savienības dalībvalstis un attiecīgā kuģa karoga valsti;
55.92.
ir saņemta informācija no Eiropas Komisijas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai kuģa karoga valsts par kuģa ienākšanas aizlieguma atcelšanu. Šādā gadījumā Kuģošanas drošības inspekcija par kuģa ienākšanas aizlieguma atcelšanu nekavējoties informē Nacionālo bruņoto spēku Krasta apsardzes dienestu.
(MK 27.06.2017. noteikumu Nr. 383 redakcijā; nodaļa stājas spēkā 01.07.2019., sk. grozījumu 2. punktu)
55.10
Šajā nodaļā minētais kuģa ienākšanas aizliegums neietekmē starptautisko jūrniecības noteikumu izpildi par briesmās nonākušiem kuģiem.
(MK 27.06.2017. noteikumu Nr. 383 redakcijā; nodaļa stājas spēkā 01.07.2019., sk. grozījumu 2. punktu)
XII3.Kuģa izraidīšana un ienākšanas aizliegums par Regulas Nr. 2023/1805 prasību neievērošanu
55.11
Ja Kuģošanas drošības inspekcija konstatē, ka uz kuģa nav derīga FuelEU atbilstības dokumenta, kas izsniegts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra Regulu Nr. 2023/1805 par atjaunīgo un mazoglekļa degvielu izmantošanu jūras transportā un ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK (turpmāk – Regula Nr. 2023/1805), Kuģošanas drošības inspekcija nekavējoties informē Valsts vides dienestu.
55.12
Ja Valsts vides dienests konstatē, ka divus vai vairākus ziņošanas laikposmus pēc kārtas uz kuģa nav derīga FuelEU atbilstības dokumenta, kas izsniegts saskaņā ar Regulu Nr.2023/1805, Valsts vides dienests atbilstoši Regulas Nr. 2023/1805 25. panta 3. punktam var pieņemt lēmumu par attiecīgā kuģa izraidīšanu no Latvijas ostas vai enkurvietas, nekavējoties paziņojot to kuģošanas sabiedrībai, Nacionālo bruņoto spēku Krasta apsardzes dienestam un Kuģošanas drošības inspekcijai, kā arī vienas darbdienas laikā no lēmuma pieņemšanas, izmantojot FuelEU datubāzi, par minēto lēmumu paziņo Eiropas Komisijai, Eiropas Savienības dalībvalstīm un attiecīgā kuģa karoga valstij.
55.13
Lēmumu par kuģa izraidīšanu no Latvijas ostas vai enkurvietas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts ostas vai enkurvietas izpilda un kuģa aizturēšanu nodrošina Nacionālo bruņoto spēku Krasta apsardzes dienests pēc Valsts vides dienesta pieprasījuma atbilstoši normatīvajiem aktiem par kuģu kontroles, pārbaudes un aizturēšanas kārtību Latvijas ūdeņos.
55.14
Šo noteikumu 55.12  un 55.13 punktā minētais kuģa ienākšanas aizliegums ir spēkā līdz brīdim, kamēr tiek izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:
55.141.
kuģošanas sabiedrība sniedz Valsts vides dienestam pietiekamus pierādījumus, ka uz kuģa ir derīgs FuelEU atbilstības dokuments, kas apliecina kuģa atbilstību Regulas Nr. 2023/1805 prasībām. Šādā gadījumā Valsts vides dienests pieņem lēmumu par kuģa ienākšanas aizlieguma atcelšanu un par pieņemto lēmumu nekavējoties paziņo kuģošanas sabiedrībai, Nacionālo bruņoto spēku Krasta apsardzes dienestam un Kuģošanas drošības inspekcijai, kā arī par pieņemto lēmumu vienas darbdienas laikā informē Eiropas Komisiju, Eiropas Savienības dalībvalstis un attiecīgā kuģa karoga valsti saskaņā ar Regulas Nr. 2023/1805 25. panta 5. punktu;
55.142.
ir saņemta informācija FuelEU datubāzē par kuģa ienākšanas aizlieguma atcelšanu. Šādā gadījumā Valsts vides dienests par kuģa ienākšanas aizlieguma atcelšanu nekavējoties informē Nacionālo bruņoto spēku Krasta apsardzes dienestu.
XIII.Inspekcijas ziņojums
56.
Pabeidzot sākotnējo, detalizēto vai paplašināto inspekciju, ostas valsts kontroles inspektors sagatavo inspekcijas ziņojumu saskaņā ar šo noteikumu 10.pielikumu.
57.
Inspekcijas ziņojumu izsniedz kuģa kapteinim.
57.1
Ja pēc detalizētās inspekcijas vai paplašinātās inspekcijas tiek atklāts, ka darba un dzīves apstākļi uz kuģa neatbilst MLC konvencijas prasībām, ostas valsts kontroles inspektors par to nekavējoties ziņo kuģa kapteinim un informē viņu par neatbilstību novēršanas termiņiem.
(MK 22.10.2013. noteikumu Nr.1140 redakcijā)
57.2
Ja detalizētās inspekcijas vai paplašinātās inspekcijas laikā uz kuģa atklāti būtiski darba un dzīves apstākļu trūkumi vai ja tie saistīti ar sūdzību par MLC konvencijas standartu pārkāpumiem, Kuģošanas drošības inspekcija par to ziņo jūrnieku un kuģu īpašnieku organizācijām Latvijā un var informēt karoga valsts administrāciju un nākamās piestāšanās ostas kompetentās iestādes.
(MK 22.10.2013. noteikumu Nr.1140 redakcijā)
57.3
Par jautājumiem, kas saistīti ar MLC konvenciju, Kuģošanas drošības inspekcijai ir tiesības nosūtīt Starptautiskās Darba organizācijas ģenerāldirektoram detalizētās inspekcijas ziņojuma kopiju, kam pievienotas jebkādas paredzētajā termiņā saņemtās atbildes no kuģa karoga valsts kompetentās iestādes tādu darbību veikšanai, kuras var uzskatīt par piemērotām un lietderīgām, lai nodrošinātu, ka šāda informācija tiek saglabāta un ka tiek informētas visas puses, kuras varētu būt ieinteresētas attiecīgās pārsūdzības procedūrās.
(MK 22.10.2013. noteikumu Nr.1140 redakcijā, kas grozīta ar MK 21.10.2014. noteikumiem Nr.654)
XIV.Sūdzības
58.
Kuģošanas drošības inspekcija veic sūdzību sākotnējo izvērtēšanu, nosakot, vai sūdzība ir pamatota.
59.
Ja Kuģošanas drošības inspekcija uzskata, ka sūdzība ir pamatota, tā veic ar sūdzību saistītos turpmākos pasākumus, vienlaikus nodrošinot, lai jebkura ar šo sūdzību saistīta persona var paust savu viedokli.
60.
Ja Kuģošanas drošības inspekcija uzskata, ka sūdzība ir acīmredzami nepamatota, tā par to informē sūdzības iesniedzēju, norādot pamatojumu.
61.
Sūdzības iesniedzēja identitāti kuģa kapteinim un kuģošanas sabiedrībai neatklāj. Kuģošanas drošības inspekcija nodrošina iesniegto sūdzību konfidencialitāti, tai skaitā nodrošina konfidencialitāti kuģa apkalpes locekļu iztaujāšanas laikā.
(MK 22.10.2013. noteikumu Nr.1140 redakcijā)
62.
Kuģošanas drošības inspekcija informē kuģa karoga valsts administrāciju par sūdzībām, kas nav acīmredzami nepamatotas, un par turpmākajiem pasākumiem šo sūdzību izskatīšanā. Ja sūdzība attiecas uz Starptautiskās Darba organizācijas kompetenci, attiecīgo dokumentu kopijas nosūta arī Starptautiskajai Darba organizācijai.
62.1
Ja kuģis ir ienācis Latvijas ostā, par jūrnieka sūdzību saistībā ar MLC konvencijas prasību neievērošanu, tai skaitā par jūrnieku tiesību pārkāpumiem, var ziņot Kuģošanas drošības inspekcijai. Šādos gadījumos Kuģošanas drošības inspekcija uzsāk sūdzības sākotnējo izvērtēšanu.
(MK 22.10.2013. noteikumu Nr.1140 redakcijā)
62.2
Kuģošanas drošības inspekcija izvērtē, vai sūdzībā par MLC konvencijas standartu pārkāpumiem ir izmantotas kuģa sūdzību procedūras un, ja iespējams, cenšas panākt, lai sūdzību atrisina kuģa līmenī. Kuģošanas drošības inspekcija var veikt detalizētu inspekciju saskaņā ar šo noteikumu IX nodaļu.
(MK 22.10.2013. noteikumu Nr.1140 redakcijā)
62.3
Ja, izvērtējot sūdzību par MLC konvencijas standartu pārkāpumiem vai veicot inspekciju, tiek atklāti šo noteikumu 64. vai 64.1 punktā minētie trūkumi, piemēro minēto punktu un šo noteikumu XV nodaļas nosacījumus.
(MK 22.10.2013. noteikumu Nr.1140 redakcijā)
62.4
Ja sūdzību par MLC konvencijas standartu pārkāpumiem nevar atrisināt kuģa līmenī un šo noteikumu 64. vai 64.1 punkta nosacījumi nav piemērojami, Kuģošanas drošības inspekcija par to nekavējoties ziņo kuģa karoga valstij, lai noteiktā termiņā saņemtu norādes un rīcības plānu trūkumu novēršanai. Visu veikto pārbaužu ziņojumus elektroniski nosūta inspekciju datubāzei.
(MK 22.10.2013. noteikumu Nr.1140 redakcijā, kas grozīta ar MK 21.10.2014. noteikumiem Nr.654)
62.5
Ja, atbildot uz Kuģošanas drošības inspekcijas paziņojumu saskaņā ar šo noteikumu 62.4 punktu, kuģa karoga valsts norāda, ka tā šo jautājumu atrisinās pati un tā šajā sakarā var izmantot efektīvas procedūras, kā arī ja ir iesniegts pieņemams rīcības plāns trūkumu novēršanai, Kuģošanas drošības inspekcija var atturēties no turpmākas piedalīšanās sūdzības izskatīšanā.
(MK 22.10.2013. noteikumu Nr.1140 redakcijā)
62.6
Ja sūdzība par MLC konvencijas standartu pārkāpumiem nav atrisināta pēc tam, kad ir veiktas attiecīgās darbības saskaņā ar šo noteikumu 62.2 un 62.4 punktu, Kuģošanas drošības inspekcijas ziņojuma kopiju kopā ar atbildēm, kas noteiktā termiņā saņemtas no kuģa karoga valsts kompetentās iestādes, nosūta Starptautiskās Darba organizācijas ģenerāldirektoram un kuģu īpašnieku un jūrnieku organizācijām Latvijā, kā arī var informēt nākamās piestāšanās ostas kompetentās iestādes.
(MK 22.10.2013. noteikumu Nr.1140 redakcijā)
XV.Trūkumu novēršana un kuģa aizturēšana
63.
Kuģošanas drošības inspekcija uzrauga, lai inspicēšanas laikā apstiprinātos vai atklātos trūkumus novērstu saskaņā ar konvenciju prasībām.
64.
Ja inspicēšanas laikā ir atklāti trūkumi, kas apdraud kuģošanas drošību, cilvēku veselību vai apkārtējo vidi, Kuģošanas drošības inspekcija pieņem lēmumu par kuģa aizturēšanu vai lēmumu par kuģa operāciju apturēšanu.
64.1
Ja detalizētās inspekcijas laikā (tai skaitā izskatot sūdzību) Kuģošanas drošības inspekcija atklāj, ka kuģis neatbilst MLC konvencijas prasībām un apstākļi uz kuģa apdraud jūrnieku drošību vai veselību, vai trūkumi ir uzskatāmi par būtisku vai atkārtotu MLC konvencijas prasību (tai skaitā jūrnieku tiesību) pārkāpumu, Kuģošanas drošības inspekcija pieņem lēmumu par kuģa aizturēšanu vai lēmumu par kuģa operāciju apturēšanu šajā nodaļā noteiktajā kārtībā uz laiku, kamēr minētie trūkumi nav novērsti vai kamēr Kuģošanas drošības inspekcija nav apstiprinājusi rīcības plānu trūkumu novēršanai un ir pārliecinājusies, ka plāns tiks nekavējoties īstenots.
(MK 22.10.2013. noteikumu Nr.1140 redakcijā)
64.2
Šo noteikumu 64.1 punktā minētajā rīcības plānā norāda veicamās darbības un termiņu, kādā tās tiks veiktas. Kuģa kapteinis pirms rīcības plāna iesniegšanas Kuģošanas drošības inspekcijā kuģošanas sabiedrības vārdā to saskaņo ar kuģa karoga valsti. Pirms rīcības plāna apstiprināšanas ostas valsts kontroles inspektors var konsultēties ar kuģa karoga valsti.
(MK 22.10.2013. noteikumu Nr.1140 redakcijā, kas grozīta ar MK 21.10.2014. noteikumiem Nr.654)
65.
Pieņemot lēmumu par kuģa aizturēšanu, ostas valsts kontroles inspektors piemēro šo noteikumu 11.pielikumā minētos kritērijus.
66.
Lēmuma par kuģa aizturēšanu vai lēmuma par kuģa operāciju apturēšanu izpildi nodrošina tās ostas kapteinis, kurā kuģis atrodas. Ostas kapteinim ir saistošs arī mutisks ostas valsts kontroles inspektora norādījums par attiecīgo drošības kontroles pasākumu nodrošināšanu vai kuģa atbrīvošanu. Lai aizturētu kuģi, ostas valsts kontroles inspektors:
66.1.
aizpilda Parīzes Saprašanās memoranda ziņojuma par kuģa pārbaudi A un B veidlapas, kurās norāda informāciju saskaņā ar Parīzes Saprašanās memorandu;
66.2.
aizpilda Parīzes Saprašanās memorandā noteikto paziņojumu kapteinim par kuģa aizturēšanu, tam pievieno aizpildītas šo noteikumu 66.1.apakšpunktā minētās veidlapas un iesniedz paziņojumu aizturamā kuģa kapteinim, bet tā kopiju – ostas kapteinim.
67.
Kad uz kuģa, kurš ir aizturēts vai kura operācijas ir apturētas, novērsti visi pārbaudes laikā konstatētie trūkumi, kuģa kapteinis par to informē Kuģošanas drošības inspekciju, lai varētu veikt atkārtotu pārbaudi.
68.
Ja pēc šo noteikumu 67.punktā minētās atkārtotās pārbaudes ostas valsts kontroles inspektors konstatē, ka kuģis var doties jūrā vai atsākt kuģa operācijas, neapdraudot kuģošanas drošību, cilvēku veselību vai apkārtējo vidi, ostas valsts kontroles inspektors pieņem lēmumu par kuģa atbrīvošanu.
69.
Atbrīvojot aizturēto kuģi, ostas valsts kontroles inspektors aizpilda Parīzes Saprašanās memorandā noteikto paziņojumu par kuģa atbrīvošanu. Paziņojumu iesniedz kuģa kapteinim, bet tā kopiju – ostas kapteinim.
70.
Ja inspekcijā atklāj, ka kuģim nav normatīvajiem aktiem atbilstošas reisa datu reģistrācijas iekārtas, bet šādas iekārtas izmantošana ir obligāta, Kuģošanas drošības inspekcija kuģi aiztur. Ja konstatētos trūkumus nevar novērst aizturēšanas ostā, Kuģošanas drošības inspekcija var vai nu ļaut kuģim turpināt ceļu līdz remonta rūpnīcai, kas atrodas vistuvāk aizturēšanas ostai un kur trūkumus iespējams novērst, vai arī pieprasīt, lai trūkumus novērstu 30 dienās, kā paredzēts Parīzes Saprašanās memorandā iekļautajās instrukcijās. Šajā nolūkā piemēro šo noteikumu XVII nodaļā minēto procedūru.
71.
Ja kuģa vispārējais stāvoklis neatbilst standartiem, Kuģošanas drošības inspekcija saskaņā ar Parīzes Saprašanās memorandā noteikto procedūru var atlikt tā inspicēšanu tik ilgi, kamēr par kuģi atbildīgās personas ir nodrošinājušas kuģa atbilstību attiecīgajām konvenciju prasībām.
72.
Aizturēšanas gadījumā Kuģošanas drošības inspekcija par visiem aizturēšanas apstākļiem nekavējoties rakstiski informē, pievienojot inspekcijas ziņojumu, kuģa karoga valsts administrāciju vai, ja tas nav iespējams, konsulu, vai, ja tāda nav, tuvāko valsts diplomātisko pārstāvi. Ja nepieciešams, par minētajiem apstākļiem ziņo arī attiecīgajiem inspektoriem vai atzītajām organizācijām, kas saskaņā ar konvencijām atbild par klasifikācijas sertifikātu vai konvenciālo apliecību izdošanu.
(MK 21.10.2014. noteikumu Nr.654 redakcijā)
72.1
Ja kuģa aizturēšanas iemesls ir būtiski vai atkārtoti MLC konvencijas prasību (tai skaitā jūrnieku tiesību) pārkāpumi vai ja dzīves un darba apstākļi uz kuģa apdraud jūrnieku drošību vai veselību, Kuģošanas drošības inspekcija par to nekavējoties informē kuģa karoga valsti un lūdz kuģa karoga valsts pārstāvja klātbūtni, ja iespējams, aicinot kuģa karoga valsti atbildēt noteiktā termiņā. Kuģošanas drošības inspekcija informāciju nekavējoties nosūta arī kuģu īpašnieku un jūrnieku organizācijām Latvijā un Starptautiskās Darba organizācijas ģenerāldirektoram, kā arī var informēt nākamās piestāšanās ostas kompetentās iestādes.
(MK 22.10.2013. noteikumu Nr.1140 redakcijā)
73.
Šie noteikumi neierobežo konvencijās noteiktās papildu prasības attiecībā uz informēšanas un ziņošanas procedūrām saistībā ar ostas valsts kontroli.
74.
Īstenojot ostas valsts kontroli, Kuģošanas drošības inspekcija nodrošina, lai neviens kuģis netiktu aizturēts vai aizkavēts nepamatoti. Ja kādu kuģi nepamatoti aiztur vai aizkavē, kuģošanas sabiedrībai ir tiesības prasīt atlīdzību par zaudējumiem vai bojājumiem. Visos gadījumos, kad kuģošanas sabiedrība uzskata, ka aizturēšana vai aizkavēšana ir nepamatota, saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumu pierādīšanas pienākums ir kuģošanas sabiedrībai.
75.
Aizturētais kuģis drīkst pārvietoties uz citu ostas daļu tikai tad, ja ir saņemta atbilstoša Kuģošanas drošības inspekcijas atļauja. Kuģošanas drošības inspekcija atļauj aizturētajam kuģim pārvietoties uz citu ostas daļu, ja šāda rīcība ir droša un tā nepieciešama ostas pārmērīgas noslogotības mazināšanai. Ostas pārmērīgas noslogotības risks nevar būt par pamatu nepieņemt lēmumu par kuģa aizturēšanu vai pieņemt lēmumu par kuģa atbrīvošanu. Ostas pārvalde sadarbojas ar Kuģošanas drošības inspekciju, lai atvieglotu aizturēto kuģu izvietošanu.
XVI.Apstrīdēšanas tiesības
76.
Kuģošanas drošības inspekcijas lēmumu par kuģa aizturēšanu vai lēmumu par ienākšanas aizliegumu kuģošanas sabiedrība var apstrīdēt un pārsūdzēt Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā noteiktajā kārtībā. Saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumu Kuģošanas drošības inspekcijas lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur kuģa aizturēšanu vai ienākšanas aizliegumu.
77.
Ja lēmumu par kuģa aizturēšanu vai ienākšanas aizliegumu atceļ vai groza, Kuģošanas drošības inspekcija nekavējoties veic attiecīgus labojumus inspekciju datubāzē, vienlaikus nodrošinot, lai 24 stundu laikā pēc attiecīgā lēmuma atcelšanas vai grozījumu izdarīšanas tajā Eiropas Komisija varētu veikt atbilstošus labojumus tās iepriekš publicētajā informācijā.
XVII.Uzraudzība pēc inspekcijām un kuģa aizturēšanas
78.
Ja šo noteikumu 64.punktā minētos trūkumus nav iespējams novērst inspicēšanas ostā, Kuģošanas drošības inspekcija var ļaut kuģim bez liekas kavēšanās pāriet uz aizturēšanas ostai tuvāko piemēroto remonta rūpnīcu, kurā trūkumus iespējams novērst un kuru izvēlas kuģa kapteinis un iesaistītās iestādes, ievērojot nosacījumus, kādus paredzējusi kuģa karoga valsts administrācija un kādiem piekritusi Kuģošanas drošības inspekcija, lai kuģa pārvietošanās neapdraudētu kuģošanas drošību un cilvēku veselību, kā arī nesamērīgi neapdraudētu jūras vidi.
79.
Ja lēmums par kuģa nosūtīšanu uz remonta rūpnīcu ir pieņemts tāpēc, ka dokumentācijas nepilnību vai kuģa konstrukcijas trūkumu dēļ kuģis neatbilst IMO Asamblejas 2011. gada 30. novembra rezolūcijā A.1049(27) "Starptautiskais kodekss par uzlaboto inspekciju programmu beramkuģu un naftas tankkuģu inspekciju laikā, 2011 (2011 ESP CODE)" un tās turpmākajos grozījumos noteiktajām prasībām, Kuģošanas drošības inspekcija var pieprasīt, lai pirms iziešanas jūrā aizturēšanas ostā tiktu veikti nepieciešamie kuģa korpusa vai citu konstrukciju biezuma mērījumi.
80.
Šo noteikumu 78.punktā minētajos gadījumos Kuģošanas drošības inspekcija par visiem pārvietošanās nosacījumiem ziņo tās valsts kompetentajai iestādei, kurā atrodas remonta rūpnīca, šo noteikumu 72.punktā minētajām personām un, ja nepieciešams, arī citām iesaistītajām iestādēm.
81.
Ja Kuģošanas drošības inspekcija saņem informāciju no citas valsts par to, ka kuģi pēc ostas valsts kontroles inspekcijas nosūta uz kuģu remonta rūpnīcu Latvijā, Kuģošanas drošības inspekcija kontrolē kuģa ierašanos Latvijā un remonta darbu izpildi, kā arī informē valsti, kas kuģi nosūtījusi, par rīcību šīs kontroles ietvaros.
82.
Latvijas ostā vai enkurvietā ir aizliegts ienākt šādiem kuģiem:
82.1.
kuģiem, kas dodas jūrā, neievērojot nosacījumus, ko paredzējusi tās valsts kompetentā iestāde, kurā atrodas inspicēšanas osta;
82.2.
kuģiem, kas neievēro attiecīgo konvenciju prasības, neienākot norādītajā remonta rūpnīcā.
83.
Šo noteikumu 82.punktā minētais ienākšanas aizliegums paliek spēkā, kamēr kuģošanas sabiedrība tās valsts kompetentajai iestādei, kurā atklāti trūkumi, nav sniegusi pietiekamus pierādījumus, kas uzskatāmi apliecina kuģa pilnīgu atbilstību attiecīgām konvenciju prasībām.
84.
Ja šo noteikumu 78.punktā minētais kuģis dodas jūrā, neievērojot Kuģošanas drošības inspekcijas nosacījumus, Kuģošanas drošības inspekcija nekavējoties par to informē pārējo Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentās iestādes.
85.
Ja kuģis neievēro attiecīgo konvenciju prasības, neienākot Eiropas Savienības vai Parīzes Saprašanās memoranda dalībvalsts norādītajā remonta rūpnīcā Latvijas ostā vai enkurvietā, Kuģošanas drošības inspekcija nekavējoties par to informē pārējo Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentās iestādes.
86.
Pirms pieņemt lēmumu par ienākšanas aizliegumu saskaņā ar šo noteikumu 82.punktu, Kuģošanas drošības inspekcija ir tiesīga konsultēties ar attiecīgā kuģa karoga valsts administrāciju.
87.
Neņemot vērā šo noteikumu 82. un 83.punktā minētos nosacījumus, Kuģošanas drošības inspekcija ir tiesīga ļaut kuģim ienākt Latvijas ostā vai enkurvietā nepārvaramas varas (force majeure) apstākļos, sevišķi svarīgu drošības apsvērumu dēļ vai tādēļ, lai novērstu vai mazinātu piesārņojuma draudus vai labotu trūkumus, ja vien kuģošanas sabiedrība vai kuģa kapteinis ir veikuši piemērotus pasākumus drošai kuģa ienākšanai ostā vai enkurvietā atbilstoši Kuģošanas drošības inspekcijas ieskatiem.
XVIII.Inspektoru kvalifikācija
88.
Ostas valsts kontroli īsteno ostas valsts kontroles inspektori, kuru kvalifikācija atbilst šo noteikumu 12.pielikumā minētajām minimālajām prasībām.
89.
Ja ostas valsts kontroles inspektoram ir nepieciešama konsultācija specifiskā jomā (piemēram, par atomenerģijas jautājumiem saistībā ar tāda kuģa inspekciju, kas pārvadā bīstamas vielas), Kuģošanas drošības inspekcija konsultāciju sniegšanai pieaicina attiecīgajā jomā kompetentu personu (piemēram, augstākās izglītības iestādes pasniedzēju). Pieaicinātajai personai ir pienākums sniegt konsultāciju atbilstoši kompetencei.
90.
Personai, kas ostas valsts kontroles inspektorus konsultē saskaņā ar šo noteikumu 89.punktu, piemēro tādus pašus ierobežojumus attiecībā uz interešu konflikta novēršanu, kādus piemēro ostas valsts kontroles inspektoriem saskaņā ar likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 11. un 12.pantu.
91.
Ostas valsts kontroles inspektora tiesības veikt ostas valsts kontroli apliecina ostas valsts kontroles inspektora dienesta apliecība. Dienesta apliecībā ietveramā informācija ir norādīta šo noteikumu 13.pielikumā.
92.
Valsts akciju sabiedrība "Latvijas Jūras administrācija" nodrošina, lai ostas valsts kontroles inspektora kompetence un atbilstība šo noteikumu 12.pielikumā minētajām minimālajām prasībām tiktu pārbaudīta, pirms viņam atļauj veikt ostas valsts kontroles inspektora funkcijas, un pēc tam – periodiski.
XIX.Ziņojumi no ločiem un valsts vai ostas pārvaldes amatpersonām
93.
Ja, pildot savus pienākumus, locis, kas ir iesaistīts kuģu pietauvošanā vai attauvošanā vai kas strādā uz kuģiem, kuri dodas uz kādu Latvijas ostu vai šķērso Latvijas ūdeņus, konstatē, ka kādam kuģim ir acīmredzamas nepilnības, kas kuģošanu varētu padarīt nedrošu vai varētu apdraudēt jūras vidi, tas nekavējoties par to informē Kuģošanas drošības inspekciju.
94.
Ja, pildot savus pienākumus, valsts vai ostas pārvaldes amatpersona konstatē, ka kādam kuģim ir acīmredzamas nepilnības, kas kuģošanu varētu padarīt nedrošu vai varētu apdraudēt jūras vidi, tā nekavējoties par to informē Kuģošanas drošības inspekciju.
95.
Loči un valsts vai ostas pārvaldes amatpersonas saskaņā ar šo noteikumu 93. un 94.punktu sniedz vismaz šādu informāciju (ja iespējams – elektroniski):
95.1.
par kuģi – vārds, IMO identifikācijas numurs, izsaukuma signāls un karoga valsts;
95.2.
par reisu – pēdējā ienākšanas osta, galamērķa osta;
95.3.
uz kuģa konstatētās acīmredzamās nepilnības.
96.
Kuģošanas drošības inspekcija veic atbilstošus pasākumus saistībā ar acīmredzamām nepilnībām, par kurām ziņojuši loči un valsts vai ostas pārvaldes amatpersonas. Kuģošanas drošības inspekcija veiktos pasākumus dokumentē.
XX.Inspekciju datubāze
97.
Inspekciju datubāzē ir visa informācija, kas nepieciešama, lai īstenotu saskaņā ar šiem noteikumiem izveidoto inspekciju sistēmu. Inspekciju datubāzē iekļauj šo noteikumu 3.pielikumā minēto informāciju.
98.
Kuģa faktiskais ienākšanas un iziešanas laiks kopā ar attiecīgās ostas identificētāju tiek paziņots Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS) saskaņā ar ​normatīvajiem aktiem par ostu formalitātēm vai izmantojot automātiskās identifikācijas sistēmas Latvijas moduli. Starptautiskā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēma (SKLOIS) nodrošina, ka dati par kuģa faktisko ienākšanas un iziešanas laiku kopā ar attiecīgās ostas identificētāju tiek automātiski nosūtīti uz inspekciju datubāzi, izmantojot Eiropas Savienības sistēmu apmaiņai ar kuģošanas informāciju.
99.
(Svītrots)
100.
(Svītrots)
101.
Kuģošanas drošības inspekcija informāciju par inspekcijām, kas veiktas saskaņā ar šiem noteikumiem, nekavējoties ievada inspekciju datubāzē pēc tam, kad ir pabeigts inspekcijas ziņojums vai pieņemts lēmums par kuģa atbrīvošanu.
102.
Kuģošanas drošības inspekcija 72 stundu laikā pēc šo noteikumu 101.punktā minētās informācijas ievadīšanas inspekciju datubāzē apstiprina šo informāciju, lai to varētu publicēt.
XXI.Informācijas apmaiņa un sadarbība
103.
Ostas pārvalde, Nacionālo bruņoto spēku Krasta apsardzes dienests un citas iesaistītās iestādes sniedz Kuģošanas drošības inspekcijai šādu to rīcībā esošo informāciju:
103.1.
par kuģiem, kuri nav snieguši ziņas saskaņā ar:
103.1.1.
šajos noteikumos minētajām prasībām;
103.1.2.
normatīvajiem aktiem par formalitātēm, kas saistītas ar kuģu ienākšanu ostā un iziešanu no ostas;
103.1.3.
normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par bīstamām un piesārņojošām kuģu kravām;
103.1.4.
normatīvajiem aktiem par kuģu radīto atkritumu un kravu pārpalikumu pieņemšanu un apsaimniekošanu;
103.1.5.
normatīvajiem aktiem par kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības funkciju izpildi un uzraudzību;
103.2.
par kuģiem, kuri izgājuši jūrā, neievērojot prasības attiecībā uz reisa datu reģistrācijas sistēmu un normatīvos aktus par Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību un kuģošanas režīmu tajos attiecībā uz kuģošanu kuģu satiksmes vadības un informācijas sistēmas robežās;
103.3.
par kuģiem, kuriem aizliegts ienākt ostā vai kuri izraidīti no ostas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības funkciju izpildi un uzraudzību;
103.4.
par acīmredzamām nepilnībām saskaņā ar šo noteikumu XIX nodaļu.
104.
Kuģošanas drošības inspekcija sniedz Eiropas Komisijai šo noteikumu 14. pielikumā minēto informāciju tajā noteiktajos termiņos. Kuģošanas drošības inspekcija šo noteikumu 14. pielikuma 1.2. un  2.1. apakšpunktā noteikto informāciju nesniedz, ja uz inspekciju datubāzi ir nosūtīta informācija saskaņā ar šo noteikumu 98. punktu.
104.1
Kuģošanas drošības inspekcija regulāri iesniedz Starptautiskās Darba organizācijas ģenerāldirektoram statistiku un informāciju par izskatītajām sūdzībām. Šādas informācijas iesniegšanu nodrošina, lai tiktu saglabāts informācijas reģistrs un par to tiktu informētas puses, arī jūrnieku un kuģu īpašnieku organizācijas, kuras varētu būt ieinteresētas izmantot iespēju piedalīties attiecīgajās sūdzību iesniegšanas un izskatīšanas procedūrās.
(MK 22.10.2013. noteikumu Nr.1140 redakcijā, kas grozīta ar MK 21.10.2014. noteikumiem Nr.654)
XXII.Izmaksu atlīdzināšana
105.
Ja šo noteikumu IX un X nodaļā minēto inspekciju laikā ir konstatēti trūkumi, kas ir par pamatu kuģa aizturēšanai, visas ar inspicēšanu saistītās izmaksas sedz kuģošanas sabiedrība vai tās pārstāvis Latvijā.
106.
Visas izmaksas, kas saistītas ar inspekcijām, kuras Kuģošanas drošības inspekcija veic saskaņā ar šo noteikumu XII nodaļu un 83.punktu, sedz kuģošanas sabiedrība vai tās pārstāvis Latvijā.
107.
Visas izmaksas, kas saistītas ar kuģa uzturēšanos ostā sakarā ar kuģa aizturēšanu, sedz kuģošanas sabiedrība vai tās pārstāvis Latvijā.
108.
Lēmumu par kuģa atbrīvošanu Kuģošanas drošības inspekcija pieņem, kad pilnībā ir veikti šajā nodaļā noteiktie maksājumi, par kuriem Kuģošanas drošības inspekcijai ir informācija, vai arī ir sniegts pietiekams nodrošinājums attiecīgo izmaksu atlīdzināšanai.
XXIII.Noslēguma jautājumi
109.
Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2006.gada 14.marta noteikumus Nr.197 "Ostas valsts kontroles kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 47.nr.).
110.
Šo noteikumu 6.pielikuma 41.punkts stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.
111.
Šo noteikumu 6.pielikuma 42.punkts stājas spēkā pēc tam, kad stājusies spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 23.aprīļa Regula (EK) Nr. 392/2009 par pasažieru pārvadātāju atbildību nelaimes gadījumos uz jūras (saskaņā ar šīs regulas 12.pantā noteikto).
111.1
Šo noteikumu 2.1.9.apakšpunkts un XII1 nodaļa stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.
(MK 08.11.2011. noteikumu Nr.858 redakcijā)
112.
Noteikumi stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī.
113.
Grozījumi šo noteikumu ​32.1 punktā stājas spēkā līdz ar atbilstošas funkcionalitātes izstrādi Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS), bet ne vēlāk kā 2026. gada 1. jūlijā. Tiklīdz ir zināms minētās funkcionalitātes  izstrādes konkrēts datums, Satiksmes ministrija nosūta attiecīgu paziņojumu publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
(Grozīta ar MK 08.11.2011. noteikumiem Nr. 858; MK 22.10.2013. noteikumiem Nr. 1140; MK 21.10.2014. noteikumiem Nr. 654; MK 07.01.2020. noteikumiem Nr. 12)
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1)
Komisijas 1996.gada 25.jūnija Direktīvas 96/40/EK, ar kuru tiek ieviests inspektoru, kas veic ostas valsts kontroli, personas apliecību kopējs modelis;
2)
Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada 13.decembra Direktīvas 1999/95/EK par noteikumu ieviešanu attiecībā uz to jūrnieku darba stundām, kas strādā uz kuģiem, kuri ierodas Kopienas ostās;
3)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 27.jūnija Direktīvas 2002/59/EK, ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu un atceļ Padomes Direktīvu 93/75/EEK;
4)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 23.aprīļa Direktīvas 2009/16/EK par ostas valsts kontroli (pārstrādāta versija);
5)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 23.aprīļa Direktīvas 2009/20/EK par kuģu īpašnieku apdrošināšanu pret jūras prasībām;
6)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 19.novembra Direktīvas 2008/106/EK par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni;
7)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 21.novembra Direktīvas 2012/35/ES, ar ko groza Direktīvu 2008/106/EK par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni;
8)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. augusta Direktīvas 2013/38/ES, ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK par ostas valsts kontroli;
9)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. novembra Direktīvas 2017/2110 par regulārā satiksmē izmantotu Ro-Ro pasažieru kuģu un ātrgaitas pasažieru kuģu drošas ekspluatācijas inspekciju sistēmu un ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK un atceļ Padomes Direktīvu 1999/35/EK.
1.
pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 21.decembra
noteikumiem Nr.
1164
Ostas valsts kontroles sistēmas elementi

1. Kuģa riska profils

 

1.1. Vispārīgie rādītāji

 

1.1.1. Kuģa tips

 

1. Pasažieru kuģus, naftas un ķīmiskos tankkuģus, gāzvedējus un beramkravu kuģus uzskata par tādiem, kas rada lielāku risku.

 

1.1.2. Kuģa vecums

 

2. Uzskata, ka kuģi, kas vecāki par 12 gadiem, rada lielāku risku.

 

1.1.3. Karoga valsts darbība

 

3. Kuģis, kas kuģo ar tādas valsts karogu, kuras kuģiem Eiropas Savienībā un Parīzes Saprašanās memoranda teritorijā ir augsts aizturēšanas īpatsvars, uzskata par tādiem, kas rada lielāku risku.

 

4. Kuģus, kas kuģo ar tādas valsts karogu, kuras kuģiem Eiropas Savienībā un Parīzes Saprašanās memoranda teritorijā ir zems aizturēšanas īpatsvars, uzskata par tādiem, kas rada mazāku risku.

 

5. Kuģus, kas kuģo ar tādas valsts karogu, kam pabeigts brīvprātīgais IMO dalībvalsts audits un kas ir iesniegusi korektīvo darbības plānu (ja nepieciešams), uzskata par tādiem, kas rada mazāku risku.

 

1.1.4. Atzītas organizācijas

 

6. Kuģus, kam apliecības izdevušas atzītas organizācijas, kuru darbības līmenis saistībā ar kuģu aizturēšanas īpatsvaru Eiropas Savienībā un Parīzes Saprašanās memoranda teritorijā ir zems vai ļoti zems, uzskata par tādiem, kas rada lielāku risku.

 

7. Kuģus, kam apliecības izdevušas atzītas organizācijas, kuru darbības līmenis saistībā ar kuģu aizturēšanas īpatsvaru Eiropas Savienībā un Parīzes Saprašanās memoranda teritorijā ir augsts, uzskata par tādiem, kas rada mazāku risku.

 

8. Kuģus, kam apliecības izdevušas organizācijas, kuras atzītas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Regulu (EK) Nr. 391/2009 par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates, uzskata par tādiem, kas rada mazāku risku.

 

1.1.5. Kuģošanas sabiedrības darbība

 

9. Tādu kuģošanas sabiedrību kuģus, kuru darbības līmenis ir zems vai ļoti zems, ņemot vērā to kuģu trūkumus un aizturēšanas īpatsvaru Eiropas Savienībā un Parīzes Saprašanās memoranda teritorijā, uzskata par tādiem, kas rada lielāku risku.

 

10. Tādu kuģošanas sabiedrību kuģus, kuru darbības līmenis ir augsts, vadoties pēc to kuģu trūkumu un aizturēšanas īpatsvara Eiropas Savienībā un Parīzes Saprašanās memoranda teritorijā, uzskata par tādiem, kas rada mazāku risku.

 

1.2. Iepriekšējās darbības rādītāji

 

11. Kuģus, kas aizturēti vairāk nekā vienu reizi, uzskata par tādiem, kas rada lielāku risku.

 

12. Kuģus, kuriem Ministru kabineta 2010. gada 21. decembra noteikumu Nr. 1164 "Ostas valsts kontroles kārtība" (turpmāk – noteikumi) 5. pielikuma 6. punktā minētajā laikposmā inspekcijā reģistrēto trūkumu skaits ir mazāks par šo noteikumu 5. pielikuma 6. punktā minēto trūkumu skaitu, uzskata par tādiem, kas rada mazāku risku.

 

13. Kuģus, kas noteikumu 2. pielikumā minētajā periodā nav aizturēti, uzskata par tādiem, kas rada mazāku risku.

 

1.3. Kuģa riska profila noteikšana

 

14. Šā pielikuma 1.1. un 1.2. apakšnodaļā minētos riska rādītājus kombinē, izsverot katra rādītāja relatīvo ietekmi uz kopējo kuģa risku, lai noteiktu šādus kuģa riska profilus:

 

14.1. augsts risks;

 

14.2. standarta risks;

 

14.3. zems risks.

 

15. Nosakot kuģa riska profilu, lielāka ietekme ir kuģa tipa, karoga valsts darbības, atzītu organizāciju un kuģošanas sabiedrību darbības rādītājiem.

 

2. Kuģu inspekcijas

 

2.1. Periodiskās inspekcijas

 

16. Periodiskās inspekcijas veic iepriekš noteiktos laika intervālos. To biežumu nosaka atkarībā no kuģa riska profila. Starplaiks starp augsta riska kuģu periodiskajām inspekcijām nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus. Starplaiku starp cita riska profila kuģu periodiskajām inspekcijām palielina, riskam attiecīgi samazinoties.

 

17. Ostas valsts kontroles inspektori veic periodisko inspekciju:

 

17.1. jebkuram augsta riska kuģim, kas pēdējo sešu mēnešu laikā Eiropas Savienības vai Parīzes Saprašanās memoranda teritorijas ostā vai enkurvietā nav inspicēts. Augsta riska kuģi var tikt pakļauti inspekcijai, sākot no piektā mēneša kopš pēdējās inspekcijas;

 

17.2. jebkuram standarta riska kuģim, kas pēdējo 12 mēnešu laikā Eiropas Savienības vai Parīzes Saprašanās memoranda teritorijas ostā vai enkurvietā nav inspicēts. Standarta riska kuģi var tikt pakļauti inspekcijai, sākot no desmitā mēneša kopš pēdējās inspekcijas;

 

17.3. jebkuram zema riska kuģim, kas pēdējo 36 mēnešu laikā Eiropas Savienības vai Parīzes Saprašanās memoranda teritorijas ostā vai enkurvietā nav inspicēts. Zema riska kuģi var tikt pakļauti inspekcijai, sākot no divdesmit ceturtā mēneša kopš pēdējās inspekcijas.

 

2.2. Papildu inspekcijas

 

18. Kuģi, uz kuriem attiecas šā pielikuma 19. punktā minētie īpaši svarīgie apstākļi vai šā pielikuma 20. punktā minētie neparedzētie apstākļi, ir pakļauti inspekcijai neatkarīgi no tā, cik ilgs laiks pagājis kopš pēdējās periodiskās inspekcijas. Par nepieciešamību veikt papildu inspekciju neparedzētu apstākļu dēļ izlemj ostas valsts kontroles inspektors, pamatojoties uz savu profesionālo vērtējumu.

 

19. Kuģus, uz kuriem attiecas šādi īpaši svarīgi apstākļi, inspicē neatkarīgi no tā, cik ilgs laiks pagājis kopš pēdējās periodiskās inspekcijas:

 

19.1. kuģim drošības apsvērumu dēļ uz laiku apturēta klase vai kuģis izslēgts no tās kopš pēdējās inspekcijas Eiropas Savienībā vai Parīzes Saprašanās memoranda teritorijā;

 

19.2. kāda cita Eiropas Savienības vai Parīzes Saprašanās memoranda teritorijas dalībvalsts sniegusi ziņojumu vai paziņojumu par attiecīgo kuģi;

 

19.3. kuģis nav atrodams inspekciju datubāzē;

 

19.4. kuģis:

 

19.4.1. ceļā uz ostu bijis iesaistīts sadursmē, uzskrējis uz sēkļa vai izmests krastā;

 

19.4.2. tiek apsūdzēts par to, ka, atbrīvojoties no kaitīgām vielām vai notekūdeņiem, pārkāpis attiecīgos noteikumus;

 

19.4.3. izdarījis nekontrolētus vai nedrošus manevrus, kuru laikā nav ievēroti IMO pieņemtie kuģu satiksmes noteikumi vai drošas kuģošanas prakse un procedūras.

 

20. Kuģus, uz kuriem attiecas šādi neparedzēti apstākļi, var inspicēt neatkarīgi no tā, cik ilgs laiks pagājis kopš pēdējās periodiskās inspekcijas:

 

20.1. kuģis nav ievērojis spēkā esošās IMO rekomendācijas attiecībā uz navigāciju Baltijas jūras ieejās;

 

20.2. kuģim sertifikātus izdevusi organizācija, kura bijusi atzīta, bet kuras atzīšana atsaukta kopš pēdējās inspekcijas Eiropas Savienībā vai Parīzes Saprašanās memoranda teritorijā;

 

20.3. loči vai valsts vai ostas pārvaldes amatpersonas saskaņā ar noteikumu XIX nodaļu ziņojuši, ka kuģim ir acīmredzamas nepilnības, kas rada draudus kuģošanas drošībai vai apkārtējai videi;

 

20.4. kuģis nav izpildījis šādas ziņošanas formalitātes:

 

20.4.1. paziņošana saskaņā ar noteikumu V nodaļu;

 

20.4.2. paziņošana par kuģa ienākšanu ostā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par formalitātēm, kas saistītas ar kuģu ienākšanu ostā;

 

20.4.3. ziņošana par bīstamām un piesārņojošām kuģu kravām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par bīstamām un piesārņojošām kuģu kravām;

 

20.4.4. ziņošana par kuģa radītajiem atkritumiem un kravas pārpalikumiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kuģu radīto atkritumu un kravu pārpalikumu pieņemšanu un apsaimniekošanu;

 

20.4.5. aizsardzības informācijas ziņošana saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Regulu (EK) Nr. 725/2004 par kuģu un ostas iekārtu drošības pastiprināšanu;

 

20.5. par kuģi saņemts ziņojums vai sūdzība (arī krastā iesniegta sūdzība) no kuģa kapteiņa, kāda apkalpes locekļa vai jebkuras citas personas vai organizācijas, kurai ir likumīgas intereses attiecībā uz kuģa drošu ekspluatāciju, dzīves un darba apstākļiem uz kuģa vai piesārņojuma novēršanu, ja vien attiecīgā dalībvalsts šādu paziņojumu vai sūdzību neuzskata par acīmredzami nepamatotu;

 

20.6. kuģis iepriekšējo reizi ticis aizturēts vairāk nekā pirms trim mēnešiem;

 

20.7. par kuģi saņemts ziņojums, ka tam ir būtiski trūkumi, izņemot tos kuģus, kuru trūkumi jāizlabo 14 dienu laikā vai kuru trūkumi jāizlabo pirms iziešanas no ostas;

 

20.8. par kuģi saņemts ziņojums, ka tam ir problēmas ar kravu, jo īpaši kaitīgu un bīstamu kravu;

 

20.9. kuģis izdarījis kādas citas darbības, kuras apdraudējušas cilvēkus, īpašumu vai apkārtējo vidi;

 

20.10. par kuģi no drošiem avotiem kļuvis zināms, ka tā riska rādītāji atšķiras no reģistrētajiem, un tādējādi tā riska līmenis ir paaugstināts;

 

20.11. kuģi, attiecībā uz kuriem ir panākta vienošanās par šo noteikumu 64.1 punktā minēto rīcības plānu trūkumu novēršanai, bet attiecīgā plāna īstenošanu nav pārbaudījis ostas valsts kontroles inspektors.

 

3. Atlases shēma

 

21. Pirmās prioritātes kuģiem veic šādas inspekcijas:

 

21.1. paplašināto inspekciju veic:

 

21.1.1. jebkuram kuģim ar augstu riska profilu, kurš nav inspicēts pēdējos sešos mēnešos;

 

21.1.2. jebkuram pasažieru kuģim, naftas tankkuģim, gāzes vai ķīmisku vielu tankkuģim vai beramkravu kuģim ar standarta riska profilu, ja tas ir vecāks par 12 gadiem un nav inspicēts pēdējos 12 mēnešos;

 

21.2. sākotnējo vai detalizēto inspekciju veic jebkuram kuģim ar standarta riska profilu, kas nav pasažieru kuģis, naftas tankkuģis, gāzes vai ķīmisku vielu tankkuģis vai beramkravu kuģis, ja tas ir vecāks par 12 gadiem un nav inspicēts pēdējos 12 mēnešos;

 

21.3. šā pielikuma 19. punktā noteikto īpaši svarīgo apstākļu gadījumā:

 

21.3.1. detalizēto vai paplašināto inspekciju saskaņā ar ostas valsts kontroles inspektora profesionālo vērtējumu veic jebkuram kuģim ar augstu riska profilu un jebkuram pasažieru kuģim, naftas tankkuģim, gāzes vai ķīmisku vielu tankkuģim vai beramkravu kuģim, ja tas ir vecāks par 12 gadiem;

 

21.3.2. detalizēto inspekciju veic jebkuram kuģim, kas nav pasažieru kuģis, naftas tankkuģis, gāzes vai ķīmisku vielu tankkuģis vai beramkravu kuģis, ja tas ir vecāks par 12 gadiem.

 

22. Otrās prioritātes kuģiem veic šādas inspekcijas (ja Kuģošanas drošības inspekcija nolemj inspicēt otrās prioritātes kuģi):

 

22.1. paplašināto inspekciju veic:

 

22.1.1. jebkuram kuģim ar augstu riska profilu, kurš nav inspicēts pēdējos piecos mēnešos;

 

22.1.2. jebkuram pasažieru kuģim, naftas tankkuģim, gāzes vai ķīmisku vielu tankkuģim vai beramkravu kuģim ar standarta riska profilu, ja tas ir vecāks par 12 gadiem un nav inspicēts pēdējos 10 mēnešos;

 

22.1.3. jebkuram pasažieru kuģim, naftas tankkuģim, gāzes vai ķīmisku vielu tankkuģim vai beramkravu kuģim ar zemu riska profilu, ja tas ir vecāks par 12 gadiem un nav inspicēts pēdējos 24 mēnešos;

 

22.2. sākotnējo vai detalizēto inspekciju veic:

 

22.2.1. jebkuram kuģim, kas nav pasažieru kuģis, naftas tankkuģis, gāzes vai ķīmisku vielu tankkuģis vai beramkravu kuģis ar standarta riska profilu, ja tas ir vecāks par 12 gadiem un nav inspicēts pēdējos 10 mēnešos;

 

22.2.2. jebkuram kuģim, kas nav pasažieru kuģis, naftas tankkuģis, gāzes vai ķīmisku vielu tankkuģis vai beramkravu kuģis ar zemu riska profilu, ja tas ir vecāks par 12 gadiem un nav inspicēts pēdējos 24 mēnešos;

 

22.3. šā pielikuma 20. punktā noteikto neparedzēto apstākļu gadījumā:

 

22.3.1. detalizēto vai paplašināto inspekciju saskaņā ar ostas valsts kontroles inspektora profesionālo vērtējumu veic jebkuram kuģim ar augstu riska profilu un jebkuram pasažieru kuģim, naftas tankkuģim, gāzes vai ķīmisku vielu tankkuģim vai beramkravu kuģim, ja tas ir vecāks par 12 gadiem;

 

22.3.2. detalizēto inspekciju veic jebkuram kuģim, kas nav pasažieru kuģis, naftas tankkuģis, gāzes vai ķīmisku vielu tankkuģis vai beramkravu kuģis, ja tas ir vecāks par 12 gadiem.

2.
pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 21.decembra
noteikumiem Nr.
1164
Paplašinātā kuģa inspekcija

Paplašinātās inspekcijas laikā padziļināti pārbauda šādu riska zonu vispārējo stāvokli:

1. Dokumentācija.

2. Korpusa un konstrukciju stāvoklis.

3. Piemērotība laikapstākļiem – hermētiskums.

4. Ārkārtas situāciju sistēmas.

5. Radiosakaru sistēmas.

6. Kravas operācijas.

7. Ugunsdrošība.

8. Signalizācijas sistēmas.

9. Dzīves un darba apstākļi.

10. Navigācijas aprīkojums.

11. Dzīvības glābšanas ierīces.

12. Bīstamās kravas.

13. Dzeniekārtas un palīgmehānismi.

14. Piesārņojuma novēršana.

3.
pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 21.decembra
noteikumiem Nr.
1164
Inspekciju datubāzē iekļautā informācija

1. Eiropas Savienības un Parīzes Saprašanās memoranda dalībvalstu inspekciju dati.

2. Informācija par kuģa riska profilu un par inspicējamiem kuģiem.

3. Informācija par katras dalībvalsts obligāto inspekciju daudzumu.

4. Informācija par valstu karogiem, kas iekļauti "pelēkajā sarakstā" un "melnajā sarakstā", kā minēts Ministru kabineta 2010.gada 21.decembra noteikumu Nr.1164 "Ostas valsts kontroles kārtība" 48.punktā, kā arī "baltajā sarakstā".

5. Informācija par kuģošanas sabiedrību darbību.

6. Informācija par vietām, kuras ir riska zonā un kuras jāpārbauda katrā inspekcijā.

4.
pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 21.decembra
noteikumiem Nr.
1164
Paziņojums par kuģa ienākšanu
(Pielikums  grozīts ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 829)

1. Ja kuģim jāveic paplašinātā inspekcija, kuģa kapteinis vai aģents, vai kuģošanas sabiedrība sniedz šādu informāciju:

1.1. kuģa identifikācija (vārds, izsaukuma signāls, IMO identifikācijas numurs vai Jūras mobilā dienesta identifikācijas (MMSI) numurs);

1.2. plānotais kuģa ierašanās laiks ostā vai enkurvietā;

1.3. tankkuģiem:

1.3.1. konfigurācija (viens korpuss, viens korpuss ar izolētā balasta tankiem, dubults korpuss);

1.3.2. kravas un balasta tanku stāvoklis (pilni, tukši, inerti);

1.3.3. kravas apjoms un veids;

1.4. plānotās darbības ostā vai enkurvietā (iekraušana, izkraušana, citas);

1.5. normatīvajos aktos noteiktās inspekcijas, būtiska tehniskā apkope un būtiski remontdarbi, ko kuģim plānots veikt ostā;

1.6. Parīzes Saprašanās memoranda teritorijā veiktās pēdējās paplašinātās inspekcijas datums.

2. Informāciju ievada nacionālajā Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS) vismaz trīs dienas pirms paredzamā ierašanās laika ostā vai enkurvietā vai pirms iepriekšējās ostas atstāšanas, ja paredzams, ka reisa ilgums būs īsāks par trim dienām.

5.
pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 21.decembra
noteikumiem Nr.
1164
Kuģu riska profils

Vispārīgie rādītāji

Augsta riska kuģis

Standarta riska kuģis

Zema riska kuģis

kritēriji

salīdzinošo rādītāju punkti

kritēriji

kritēriji
1. Kuģa tips Ķīmisku vielu tankkuģis, gāzvedējs, naftas tankkuģis, beramkravu kuģis, pasažieru kuģis

2

Nav ne augsta, ne zema riska kuģis

Visu veidu
2. Kuģa vecums Visu veidu > 12 g.

1

Visu vecumu
3.a

Karogs

 "Melnais" saraksts, "pelēkais" saraksts un "baltais" saraksts "Melns" – ļoti augsta riska, augsta riska, no vidēja riska līdz augstam riskam

2

"Balts"
"Pelēks" – vidēja riska

1

  
3.b IMO dalībvalsts audits

–

–

Ir
4.a

Atzīta organizācija

Darbība

 Augsts

–

–

Augsts
Vidējs

–

–

–
Zems Zems

1

–
Ļoti zems Ļoti zems

–
4.b ES atzīta

–

–

Jā
5.

Sabiedrība

Darbība

 Augsts

–

–

Augsts
Vidējs

–

–

–
Zems Zems

2

–
Ļoti zems Ļoti zems

–

Iepriekšējās darbības rādītāji

      
6. Pēdējos 36 mēnešos katrā inspekcijā reģistrēto trūkumu skaits

Trūkumi

Nav piemērots

–

≤ 5 (un pēdējos 36 mēnešos ir veikta vismaz viena inspekcija)
7. Cik reižu aizturēts pēdējos 36 mēnešos

Aizturēts

Aizturēts

≥ 2 reizes

1

Nav aizturēts

Augsta riska kuģi ir kuģi, kas atbilst pieciem vai vairāk salīdzinošo rādītāju punktiem.

Zema riska kuģi ir kuģi, kas atbilst visiem zema riska rādītājiem.

Standarta riska kuģi ir kuģi, kas nav ne augsta riska, ne zema riska kuģi.

6.
pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 21.decembra
noteikumiem Nr.
1164
Apliecību un citu dokumentu saraksts

1. Starptautiskā tilpības apliecība.

2. Kuģa drošības apliecības:

2.1. pasažieru kuģa drošības apliecība;

2.2. kravas kuģa konstrukcijas drošības apliecība;

2.3. kravas kuģa aprīkojuma drošības apliecība;

2.4. kravas kuģa radiodrošības apliecība;

2.5. izņēmuma apliecība, ja nepieciešams – kravu saraksts;

2.6. kravas kuģa drošības apliecība.

3. Starptautiskā kuģa aizsardzības apliecība.

4. Kuģa vēstures pieraksti.

5. Apliecības par kuģa piemērotību sašķidrinātas gāzes pārvadāšanai:

5.1. starptautiskā apliecība par kuģa piemērotību sašķidrinātas gāzes pārvadāšanai;

5.2. apliecība par kuģa piemērotību sašķidrinātas gāzes pārvadāšanai.

6. Apliecības par kuģa piemērotību bīstamu ķīmisku lejamkravu pārvadāšanai:

6.1. starptautiskā apliecība par kuģa piemērotību bīstamu ķīmisku lejamkravu pārvadāšanai;

6.2. apliecība par kuģa piemērotību bīstamu ķīmisku lejamkravu pārvadāšanai.

7. Starptautiskā naftas piesārņojuma profilakses apliecība.

8. Starptautiskā apliecība par piesārņojuma novēršanu, pārvadājot kaitīgas lejamkravas tilpnēs.

9. Kravas zīmes apliecības:

9.1. starptautiskā kravas zīmes apliecība;

9.2. starptautiskā kravas zīmes izņēmuma apliecība.

10. Naftas operāciju žurnāla I un II daļa.

11. Kravas operāciju žurnāls.

12. Apliecība par kuģa apkalpes minimālo sastāvu.

13. Apliecības vai citi dokumenti saskaņā ar STCW konvenciju.

14. Medicīnas apliecības saskaņā ar MLC konvenciju.

15. Darba laika organizācijas tabula saskaņā ar MLC konvenciju un STCW konvenciju.

16. Jūrnieku darba un atpūtas stundu reģistrs saskaņā ar MLC konvenciju.

17. Noturības informācija.

18. Kuģošanas sabiedrības atbilstības dokumenta noraksts un kuģa drošas vadības apliecība, kas izdoti saskaņā ar ISM kodeksu.

19. Apliecības par kuģa korpusa izturību (stiprību) un mehānismiem, kuras izsniegusi attiecīgā klasifikācijas sabiedrība (šos dokumentus inspektors pārbauda tikai tad, ja kuģis saglabā klasifikācijas sabiedrības noteikto kuģa klasi).

20. Dokuments par atbilstību īpašām prasībām, ko piemēro kuģiem, kas pārvadā bīstamas kravas.

21. Ātrgaitas kuģa drošības apliecība un atļauja izmantot ātrgaitas kuģi.

22. Bīstamo kravu īpašais saraksts vai deklarācija (manifests), vai detalizēts kravas plāns.

23. Kuģa žurnāls ar ierakstiem par mācībām un mācību trauksmēm, tai skaitā aizsardzības mācību trauksmēm, un žurnāls ar ierakstiem par glābšanas līdzekļu un iekārtu pārbaudēm un apkopi, kā arī ugunsdzēsības līdzekļu un iekārtu pārbaudēm un apkopi.

24. Speciāla lietojuma kuģu drošības apliecība.

25. Mobilo urbšanas platformu drošības apliecība.

26. Naftas tankkuģiem – naftas atsūknēšanas uzraudzības un kontroles sistēmu pieraksti par pēdējo reisu balastā.

27. Trauksmju saraksti, ugunsdrošības plāns, pasažieru kuģiem – kuģa bojājumu novēršanas plāns.

28. Ārkārtas situāciju plāns rīcībai gadījumos, ja no kuģa noplūdusi nafta vai tās produkti.

29. Ziņojumi par pārbaudēm (beramkravu kuģiem un naftas tankkuģiem).

30. Ziņojumi par iepriekš veiktajām ostas valsts kontroles inspekcijām.

31. Ro-ro pasažieru kuģiem – informācija par A/A maksimālo attiecību.

32. Dokuments, ar kuru atļauta graudu pārvadāšana.

33. Kravas nostiprināšanas rokasgrāmata.

34. Atkritumu apsaimniekošanas plāns un atkritumu uzskaites žurnāls.

35. Palīdzības sistēma lēmumu pieņemšanai – pasažieru kuģu kapteiņiem.

36. Meklēšanas un glābšanas dienestu sadarbības plāni ar pasažieru kuģiem, kuri kursē pastāvīgos maršrutos.

37. Ekspluatācijas ierobežojumu saraksts uz pasažieru kuģiem.

38. Beramkravu kuģa grāmata.

39. Beramkravu iekraušanas un izkraušanas plāni.

40. Dokuments, kas apliecina apdrošināšanu vai jebkādu citu finansiālu nodrošinājumu attiecībā uz civiltiesisko atbildību par naftas piesārņojuma izraisītiem zaudējumiem atbilstoši CLC konvencijai.

41. Dokuments, kas apliecina kuģa īpašnieka apdrošināšanu attiecībā uz jūras prasībām atbilstoši LLMC konvencijai.

42. Apliecība, kas vajadzīga saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Regulu (EK) Nr. 392/2009 par pasažieru pārvadātāju atbildību nelaimes gadījumos uz jūras.

43. Starptautiskā gaisa piesārņojuma novēršanas apliecība.

44. Starptautiskā notekūdeņu piesārņošanas novēršanas apliecība.

45. Jūras darbaspēka sertifikāts.

46. Paziņojums par jūras darbaspēka atbilstību MLC konvencijai (I un II daļa).

47. Pretapaugšanas sistēmu starptautiskais sertifikāts.

48. Dokuments, kas apliecina apdrošināšanu vai citu finansiālu nodrošinājumu attiecībā uz civiltiesisko atbildību par bunkera degvielas piesārņojuma radītu kaitējumu.

49. Saskaņā ar Regulu Nr. 2015/757 izsniegts atbilstības dokuments.

50. Bīstamo materiālu uzskaitījuma sertifikāts vai attiecīgā gadījumā paziņojums par atbilstību, kas piemērojams saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 20. novembra Regulu Nr. 1257/2013 par kuģu pārstrādi un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1013/2006 un Direktīvu 2009/16/EK.

51. Saskaņā ar Regulu Nr. 2023/1805 izsniegts FuelEU atbilstības dokuments.

7.
pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 21.decembra
noteikumiem Nr.
1164
Pamatotu iemeslu piemēri
(Pielikums grozīts ar MK 22.10.2013. noteikumiem Nr.1140; MK 21.10.2014. noteikumiem Nr.654)

I. Pamatoti iemesli detalizētas inspekcijas veikšanai

1. Kuģis atbilst Ministru kabineta 2010.gada .21decembra noteikumu Nr.1164 "Ostas valsts kontroles kārtība" 1.pielikuma 19. vai 20.punktā minētajiem nosacījumiem.

2. Nav pienācīgi aizpildīts kuģa naftas operāciju žurnāls.

3. Pārbaudot apliecības un citus dokumentus, atklātas neprecizitātes.

4. Ir liecības, ka kuģa apkalpes locekļi neatbilst normatīvajos aktos par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni noteiktajām prasībām, kuras saistītas ar saziņu uz kuģa.

5. Kuģa kapteiņa, virsnieka vai ierindas jūrnieka kompetences sertifikāts un (vai) prasmes sertifikāts, un (vai) cits dokumentārs pierādījums ir iegūts krāpšanas ceļā vai minētā dokumenta īpašnieks nav tā persona, kam sākotnēji izdots minētais dokuments.

6. Kuģa kapteinim, virsniekam vai ierindas jūrniekam kompetences sertifikātu un (vai) prasmes sertifikātu, un (vai) citu dokumentāru pierādījumu ir izdevusi valsts, kas nav ratificējusi STCW konvenciju.

7. Veicot operācijas ar kravu vai citas operācijas, ir pārkāpti drošības noteikumi vai IMO nostādnes (piemēram, skābekļa saturs inertās gāzes pievadā kravas tilpnēm pārsniedz noteikto maksimāli pieļaujamo līmeni).

8. Naftas tankkuģa kapteinis nevar uzrādīt reģistrētus datus par naftas atsūknēšanas uzraudzības un kontroles sistēmas darbu attiecībā uz pēdējo pārgājienu balastā.

9. Nav atjaunots trauksmju saraksts vai apkalpes locekļi nav informēti par saviem pienākumiem ugunsgrēka gadījumā vai saņemot pavēli pamest kuģi.

10. Kuģis raidījis viltus trauksmes signālus, bet nav veicis pienācīgas trauksmes atsaukšanas procedūras.

11. Nav konvencijās paredzētā būtiska aprīkojuma vai procedūru.

12. Uz kuģa ir pārmērīgi antisanitāri apstākļi.

13. Ostas valsts kontroles inspektora novērojumi liecina, ka korpusa vai citu konstrukciju nodilums vai citi trūkumi var apdraudēt kuģa konstrukciju integritāti un hermētiskumu.

14. Ir informācija vai liecības par to, ka kapteinis vai apkalpe nepārzina būtiskas kuģa operācijas, kas saistītas ar kuģu drošību vai vides piesārņošanas novēršanu, vai arī tādas kuģa operācijas nav veiktas.

15. Nav darba laika organizācijas tabulas vai jūrnieku darba un atpūtas stundu reģistra.

16. Sūdzība vai inspektora novērojumi liecina, ka jūrnieki ir pārmērīgi noguruši (nespēj koncentrēties pienākumu veikšanai).

16.1 Dokumenti, kas prasīti MLC konvencijā, nav uzrādīti vai uzturēti, vai satur nepatiesu informāciju, vai uzrādītie dokumenti nesatur informāciju, kas prasīta MLC konvencijā.

16.2 Dzīves un darba apstākļi uz kuģa neatbilst MLC konvencijas prasībām.

16.3 Ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka kuģis ir mainījis karogu, lai izvairītos no atbilstības MLC konvencijai.

16.4 Ir iesniegta sūdzība, ka konkrēti darba un dzīves apstākļi uz kuģa neatbilst MLC konvencijas prasībām.

16.5 Pēc sūdzības izskatīšanas procedūras krastā vai kuģa dokumentācijas pārbaudes konstatēts, ka iepriekš konstatētās nepilnības nav novērstas vai izbeigtas vai kuģis ir tādas valsts karoga kuģis, kura nav ratificējusi MLC konvenciju.

II. Pamatoti iemesli kuģa padziļinātas aizsardzības pārbaudes veikšanai*

17. Starptautiskā kuģa aizsardzības apliecība nav derīga, tai skaitā tai ir beidzies apliecības derīguma termiņš.

18. Kuģa aizsardzības līmenis ir zemāks nekā ostas vai ostas iekārtas aizsardzības līmenis.

19. Nav veiktas apmācības, kas saistītas ar kuģa aizsardzību.

20. Ieraksti reģistrā par pēdējām 10 kuģa un ostas vai kuģa un kuģa mijiedarbības reizēm nav pilnīgi.

21. Ir liecības, ka kuģa apkalpes locekļi nav spējīgi sazināties savā starpā.

22. Ir liecības, ka kuģa aizsardzības pasākumiem ir būtiski trūkumi.

23. No trešajām personām saņemta informācija (piemēram, ziņojums vai sūdzība) saistībā ar kuģa aizsardzības jautājumiem.

24. Kuģim ir atkārtoti izdota Starptautiskā kuģa aizsardzības pagaidu apliecība, un ostas valsts kontroles inspektors pēc profesionāla izvērtējuma secina, ka viens no iemesliem, kāpēc kuģis vai kuģošanas sabiedrība ir pieprasījusi šo apliecību, ir izvairīšanās no pilnīgas atbilstības SOLAS konvencijas XI-2 nodaļā un Starptautiskā kuģu un ostas iekārtu aizsardzības kodeksa A daļā noteiktajām prasībām pēc tam, kad beidzies sākotnējais Starptautiskās kuģa aizsardzības pagaidu apliecības termiņš.

Piezīme * Par šajā nodaļā neminētiem pamatotiem iemesliem, lai veiktu kuģa padziļināto aizsardzības pārbaudi, lemj saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kuģu un kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības funkciju izpildi un uzraudzību.

8.
pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 21.decembra
noteikumiem Nr.
1164
Kuģu kontroles pamatnostādnes un procedūras
(Pielikums grozīts ar MK 22.10.2013. noteikumiem Nr.1140)

1. Parīzes Saprašanās memoranda 1.pielikums "Ostas valsts kontroles procedūras".

2. Šādas Parīzes Saprašanās memoranda instrukcijas to jaunākajā redakcijā:

2.1. Instruction 33/2000/02: Operational Control on Ferries and Passenger Ships (Instrukcija 33/2000/02: Pasažieru kuģu un prāmju drošības pasākumu pārbaude);

2.2. Instruction 35/2002/02: Guidelines for PSCOs on Electronic Charts (Instrukcija 35/2002/02: Vadlīnijas ostas valsts kontroles inspektoriem par elektroniskajām kartēm);

2.3. Instruction 36/2003/08: Guidance for Inspection on Working and Living Conditions (Instrukcija 36/2003/08: Norādījumi par darba un dzīves apstākļu pārbaudi);

2.4. Instruction 37/2004/02: Guidelines in Compliance with STCW 78/95 Convention as Amended (Instrukcija 37/2004/02: Vadlīnijas atbilstoši STCW 78/95 konvencijai ar grozījumiem);

2.5. Instruction 37/2004/05: Guidelines on the Inspection of Hours of Work/Rest (Instrukcija 37/2004/05: Vadlīnijas par darba un atpūtas stundu pārbaudi);

2.6. Instruction 37/2004/10: Guidelines for Port State Control Officers on Security Aspects (Instrukcija 37/2004/10: Vadlīnijas ostas valsts kontroles inspektoriem par jautājumiem aizsardzības jomā);

2.7. Instruction 38/2005/02: Guidelines for PSCOs Checking a Voyage Data Recorder (VDR) (Instrukcija 38/2005/02: Vadlīnijas ostas valsts kontroles inspektoriem, veicot reisa datu reģistrācijas iekārtu pārbaudes (VDR));

2.8. Instruction 38/2005/05: Guidelines on MARPOL 73/78 Annex I (Instrukcija 38/2005/05: Vadlīnijas par MARPOL 73/78 1.pielikumu);

2.9. Instruction 38/2005/07: Guidelines on Control of the Condition Assessment Scheme (CAS) of Single Hull Oil Tankers (Instrukcija 38/2005/07: Vadlīnijas par vienkorpusa naftas tankkuģu stāvokļa novērtējuma shēmu (CAS));

2.10. Instruction 39/2006/01: Guidelines for the Port State Control Officer on the ISM-Code (Instrukcija 39/2006/01: Vadlīnijas ostas valsts kontroles inspektoriem par ISM kodeksu);

2.11. Instruction 39/2006/02: Guidelines for Port State Control Officers on Control of GMDSS (Instrukcija 39/2006/02: Vadlīnijas ostas valsts kontroles inspektoriem par GMDSS aprīkojuma pārbaudi);

2.12. Instruction 39/2006/03: Optimisation of Banning and Notification Checklist (Instrukcija 39/2006/03: Ienākšanas aizlieguma un paziņošanas kontrolsaraksta optimizēšana);

2.13. Instruction 39/2006/10: Guidelines for PSCOs for the Examination of Ballast Tanks and Main Power Failure Simulation (black-out test) (Instrukcija 39/2006/10: Vadlīnijas ostas valsts kontroles inspektoriem balasta tanku inspekcijai un galvenās elektroenerģijas padeves pārtraukuma izmēģinājumiem (elektroenerģijas padeves pārtraukuma tests));

2.14. Instruction 39/2006/11: Guidance for Checking the Structure of Bulk Carriers (Instrukcija 39/2006/11: Norādījumi beramkravu kuģu konstrukciju inspekcijai);

2.15. Instruction 39/2006/12: Code of Good Practice for Port State Control Officers (Instrukcija 39/2006/12: Ostas valsts kontroles inspektoru labas prakses kodekss);

2.16. Instruction 40/2007/04: Criteria for Responsibility Assessment of Recognised Organisations (R/O) (Instrukcija 40/2007/04: Kritēriji atzītu organizāciju atbildības novērtēšanai);

2.17. Instruction 40/2007/09: Guidelines for Port State Control Inspections for Compliance with Annex VI of MARPOL 73/78 (Instrukcija 40/2007/09: Vadlīnijas ostas valsts kontroles inspekciju atbilstībai MARPOL 73/78 6.pielikumam);

2.18. Instruction 46/2013/13: Guidelines for inspection on Maritime Labour Convention, 2006 (Instrukcija 46/2013/13: Vadlīnijas inspekcijai par 2006.gada Konvenciju par darbu jūrniecībā).

9.
pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 21.decembra
noteikumiem Nr.
1164
Ienākšanas aizliegums

1. Ja pastāv Ministru kabineta 2010.gada 21.decembra noteikumu Nr.1164 "Ostas valsts kontroles kārtība" (turpmāk – noteikumi) 48.punktā minētie nosacījumi un Latvijas ostā vai enkurvietā kuģi aiztur trešo reizi, Kuģošanas drošības inspekcija rakstiski informē kuģa kapteini par to, ka tiks pieņemts lēmums par ienākšanas aizliegumu, kas stāsies spēkā, tiklīdz kuģis atstās ostu vai enkurvietu.

2. Kuģošanas drošības inspekcija pieņemto lēmumu par ienākšanas aizliegumu izsniedz kuģa kapteinim. Lēmuma kopiju nosūta kuģa karoga valsts administrācijai, attiecīgajai atzītajai organizācijai, citām Eiropas Savienības un Parīzes Saprašanās memoranda dalībvalstīm, Eiropas Komisijai un Parīzes Saprašanās memoranda sekretariātam. Kuģošanas drošības inspekcija nekavējoties aktualizē inspekciju datubāzi, iekļaujot tajā informāciju par ienākšanas aizliegumu.

3. Lai panāktu ienākšanas aizlieguma atcelšanu, kuģošanas sabiedrība iesniedz atbilstošu iesniegumu Kuģošanas drošības inspekcijā. Iesniegumam pievieno karoga valsts administrācijas dokumentu, kas izdots pēc karoga valsts pilnvarota inspektora pārbaudes uz kuģa un apliecina, ka kuģis pilnībā atbilst konvenciju prasībām. Karoga valsts administrācija sniedz Kuģošanas drošības inspekcijai pierādījumus, ka kuģa pārbaude ir notikusi.

4. Ja nepieciešams, iesniegumam ar lūgumu atcelt ienākšanas aizliegumu pievieno klasifikācijas sabiedrības dokumentu, kas izdots pēc klasifikācijas sabiedrības inspektora pārbaudes uz kuģa un apliecina, ka kuģis atbilst attiecīgās klasifikācijas sabiedrības noteiktajiem klases standartiem. Klasifikācijas sabiedrība sniedz Kuģošanas drošības inspekcijai pierādījumus, ka kuģa pārbaude ir notikusi.

5. Lēmumu par ienākšanas aizlieguma atcelšanu drīkst pieņemt tikai pēc noteikumu 50., 51. un 52.punktā noteiktajiem laikposmiem un pēc kuģa atkārtotas inspicēšanas ostā, ko izvēlas pēc vienošanās. Šādos gadījumos ostā neveic nekādas kravas operācijas, līdz tiek pieņemts lēmums par ienākšanas aizlieguma atcelšanu.

6. Ja izvēlētā osta atrodas Eiropas Savienības dalībvalstī, Kuģošanas drošības inspekcija šīs valsts kompetentajai iestādei pieprasa atļauju kuģim ienākt izvēlētajā ostā, lai atkārtoti inspicētu kuģi.

7. Ja citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentā iestāde pieprasa atļauju kuģim ienākt izvēlētajā Latvijas ostā, lai šī kompetentā iestāde varētu atkārtoti inspicēt kuģi, Kuģošanas drošības inspekcija dod attiecīgu atļauju.

8. Ja viens no aizturēšanas iemesliem, kas bija par pamatu lēmumam par ienākšanas aizliegumu, ir kuģa konstrukcijas nepilnības, Kuģošanas drošības inspekcija var pieprasīt, lai atkārtotai inspicēšanai dara pieejamas noteiktas vietas uz kuģa, tai skaitā kravas telpas un tilpnes.

9. Kuģi atkārtoti inspicē tās valsts kompetentā iestāde, kas pieņēmusi lēmumu par ienākšanas aizliegumu, vai tās valsts kompetentā iestāde, kurā kuģis ienāk (pēc vienošanās ar tās valsts kompetento iestādi, kas pieņēmusi lēmumu par ienākšanas aizliegumu). Kompetentā iestāde var pieprasīt, lai par atkārtotu inspicēšanu paziņotu 14 dienas iepriekš. Šai valstij jāsaņem pietiekami pierādījumi, ka kuģis pilnībā atbilst konvenciju prasībām.

10. Kuģi atkārtoti inspicē paplašinātās inspekcijas apjomā.

11. Ja paplašinātās inspekcijas rezultāti ir pozitīvi, Kuģošanas drošības inspekcija pieņem lēmumu par ienākšanas aizlieguma atcelšanu un nosūta to kuģošanas sabiedrībai. Lēmuma kopiju nosūta kuģa karoga valsts administrācijai, attiecīgajai klasifikācijas sabiedrībai, citām Eiropas Savienības un Parīzes Saprašanās memoranda dalībvalstīm, Eiropas Komisijai un Parīzes Saprašanās memoranda sekretariātam. Kuģošanas drošības inspekcija nekavējoties aktualizē inspekciju datubāzi, iekļaujot tajā informāciju par ienākšanas aizlieguma atcelšanu.

10.
pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 21.decembra
noteikumiem Nr.
1164
Inspekcijas ziņojums

Inspekcijas ziņojumā ir vismaz šāda informācija:

1. Vispārīgā informācija:

1.1. kompetentā iestāde, kas rakstījusi ziņojumu;

1.2. inspicēšanas laiks un vieta;

1.3. inspicētā kuģa vārds;

1.4. karoga valsts;

1.5. kuģa tips (kā norādīts kuģa drošas vadības apliecībā);

1.6. IMO identifikācijas numurs;

1.7. izsaukuma signāls;

1.8. tilpība (bruto);

1.9. pilna kravnesība (ja nepieciešams);

1.10. būves datums, kas norādīts kuģa drošības apliecībā;

1.11. viena vai vairākas klasifikācijas sabiedrības, kā arī jebkura cita organizācija, kas attiecīgajam kuģim izdevusi klasifikācijas apliecību (ja tādas ir);

1.12. viena vai vairākas atzītās organizācijas, kā arī jebkurš cits subjekts, kas attiecīgajam kuģim karoga valsts vārdā izdevis konvencionālās apliecības;

1.13. kuģošanas sabiedrības nosaukums (vai vārds un uzvārds) un adrese;

1.14. ja kuģis pārvadā šķidras vai cietas kravas bez taras, tā fraktētāja nosaukums un adrese, kurš atbild par kuģa izvēli, kā arī frakta tips;

1.15. inspekcijas ziņojuma datums;

1.16. norāde, ka informāciju par inspekciju vai aizturēšanu var publicēt.

2. Informācija saistībā ar inspekciju:

2.1. konvencionālās apliecības, to izdošanas datums un derīguma termiņš, kā arī iestāde vai organizācija, kas izdevusi attiecīgās apliecības;

2.2. inspicētās kuģa daļas un elementi (detalizētās vai paplašinātās inspekcijas gadījumā);

2.3. osta, kurā veikta iepriekšējā starpposmu, ikgadējā vai atjaunošanas pārbaude, datums, kad pārbaude notikusi, un organizācija, kas pārbaudi veikusi;

2.4. inspekcijas tips (sākotnējā inspekcija, detalizētā inspekcija, paplašinātā inspekcija);

2.5. trūkumu veids;

2.6. veiktie pasākumi.

3. Papildu informācija, ja kuģis tiek aizturēts:

3.1. datums, kad pieņemts lēmums par aizturēšanu;

3.2. datums, kad pieņemts lēmums par kuģa atbrīvošanu;

3.3. trūkumu raksturs, kuri pamato aizturēšanu (ja nepieciešams, atsauces uz konvencijām);

3.4. ja nepieciešams, norāde, vai atzīta organizācija vai cita privāta struktūra, kas veikusi pārbaudi, ir atbildīga par trūkumiem, kas katrs atsevišķi vai visi kopā bijuši par pamatu aizturēšanai;

3.5. veiktie pasākumi.

11.
pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 21.decembra
noteikumiem Nr.
1164
Kuģa aizturēšanas kritēriji
(Pielikums grozīts ar MK 22.10.2013. noteikumiem Nr.1140; MK 21.10.2014. noteikumiem Nr.654)

1. Pirms lēmuma pieņemšanas par kuģa aizturēšanu ostas valsts kontroles inspektors piemēro šā pielikuma 3. un 4.punktā minētos kritērijus.

2. Ja aizturēšanas iemesls ir bojājumi, kas radušies negadījumā, kurš noticis kuģa pārgājiena laikā uz ostu, lēmumu par kuģa aizturēšanu nepieņem, ja:

2.1. pienācīgi izpildītas prasības, kas paredzētas SOLAS konvencijas I/11(c) noteikumā;

2.2. pirms ienākšanas ostā kuģa kapteinis vai īpašnieks Kuģošanas drošības inspekcijā iesniedzis sīku izklāstu par negadījuma apstākļiem un bojājumiem, kā arī informējis par to, kādas ziņas ir sniegtas karoga valsts administrācijai;

2.3. kuģis veic koriģējošas darbības, kas, pēc Kuģošanas drošības inspekcijas ieskatiem, ir pietiekamas;

2.4. pēc ziņojuma saņemšanas par koriģējošo darbību pabeigšanu Kuģošanas drošības inspekcija ir pārliecinājusies, ka trūkumi, kas apdraudēja kuģošanas drošību, cilvēku veselību vai apkārtējo vidi, ir novērsti.

3. Pieņemot lēmumu par kuģa aizturēšanu, ostas valsts kontroles inspektors ievēro šādus galvenos kritērijus:

3.1. kuģi, kura tālāka kuģošana nav droša, aiztur, inspicējot pirmo reizi, neatkarīgi no tā, cik ilgi plānota kuģa uzturēšanās ostā;

3.2. kuģi aiztur, ja trūkumi uz kuģa ir tik nopietni, ka ostas valsts kontroles inspektors uzskata par nepieciešamu atkārtotā pārbaudē pārliecināties, vai tie ir novērsti, pirms kuģis dodas jūrā. Nepieciešamība ostas valsts kontroles inspektoram atkārtoti pārbaudīt kuģi ir trūkumu nopietnības kritērijs. Kuģošanas drošības inspekcijai jebkuriem līdzekļiem (vislabāk, kuģi atkārtoti pārbaudot) jāpārliecinās, vai konkrētie trūkumi ir novērsti, pirms kuģis dodas jūrā.

4. Pieņemot lēmumu, vai atklātie trūkumi ir pietiekami nopietni, lai kuģi aizturētu, ostas valsts kontroles inspektors vērtē, vai:

4.1. uz kuģa ir attiecīgi derīgi dokumenti;

4.2. kuģa apkalpe atbilst apliecībā par kuģa apkalpes minimālo sastāvu norādītajam;

4.3. kuģis un tā apkalpe spēj:

4.3.1. droši kuģot visa turpmākā pārgājiena laikā;

4.3.2. droši veikt kravas operācijas, pārvadāt kravu un uzraudzīt tās stāvokli visa turpmākā pārgājiena laikā;

4.3.3. droši ekspluatēt kuģa mehānismus visa turpmākā pārgājiena laikā;

4.3.4. uzturēt atbilstošu dzinējiekārtas un stūres iekārtas darbu visa turpmākā pārgājiena laikā;

4.3.5. ja nepieciešams, dzēst ugunsgrēkus visās kuģa daļās visa turpmākā pārgājiena laikā;

4.3.6. ja nepieciešams, ātri un droši pamest kuģi un veikt glābšanas darbus visa turpmākā pārgājiena laikā;

4.3.7. nepieļaut vides piesārņošanu visa turpmākā pārgājiena laikā;

4.3.8. uzturēt pietiekamu kuģa noturību visa turpmākā pārgājiena laikā;

4.3.9. uzturēt pietiekamu ūdensnecaurlaidību visa turpmākā pārgājiena laikā;

4.3.10. briesmu situācijās nodrošināt sakarus visa turpmākā pārgājiena laikā;

4.3.11. nodrošināt drošus un veselībai nekaitīgus apstākļus uz kuģa visa turpmākā pārgājiena laikā;

4.3.12. sniegt maksimālu informāciju, ja notiek negadījums.

5. Ja atbilde uz kādu no šā pielikuma 4.punktā minētajiem nosacījumiem ir negatīva, tad, ņemot vērā visu atklāto trūkumu bīstamību, ostas valsts kontroles inspektors apsver, vai kuģi nepieciešams aizturēt. Vairāku mazāk svarīgu trūkumu kopums arī var būt par pamatu kuģa aizturēšanai, ja kopā tie rada draudus kuģošanas drošībai, jūras vides aizsardzībai vai jūrnieku dzīves un darba apstākļiem.

6. Piemēri trūkumiem, kuru dēļ kuģi var aizturēt:

6.1. vispārīgie trūkumi: nav derīgu apliecību un citu dokumentu, ko pieprasa konvencijas vai citi normatīvie akti kuģošanas drošības, jūras vides aizsardzības un jūrnieku dzīves un darba apstākļu jomā. Tomēr kuģiem, kas izmanto tādu valstu karogus, kas nav attiecīgo konvenciju līgumslēdzējas puses vai nav ieviesušas kādu citu normatīvo aktu kuģošanas drošības, jūras vides aizsardzības un jūrnieku dzīves un darba apstākļu jomā, nav obligāts pienākums saņemt šajās konvencijās vai citos normatīvajos aktos paredzētās apliecības, tāpēc minēto apliecību trūkums nevar būt par tiešu iemeslu šo kuģu aizturēšanai. Taču, piemērojot vienādas attieksmes principu, pirms kuģa iziešanas jūrā nepieciešama kuģa atbilstība minēto dokumentu prasībām;

6.2. jomas, ko regulē SOLAS konvencija (atsauces dotas iekavās):

6.2.1. pienācīgi nedarbojas dzeniekārta vai citi būtiski mehānismi, kā arī elektroiekārtas;

6.2.2. nav pietiekami tīra mašīntelpa, bilžās ir daudz eļļaina ūdens, cauruļu izolācija, tai skaitā izplūdes cauruļu izolācija mašīntelpā, ir notraipīta ar naftas produktiem, pienācīgi nedarbojas bilžu atsūknēšanas iekārtas;

6.2.3. pienācīgi nedarbojas avārijas ģenerators, apgaismojums, akumulatori un slēdži;

6.2.4. pienācīgi nedarbojas galvenā un avārijas stūres iekārta;

6.2.5. nav individuālo dzīvības glābšanas līdzekļu, kolektīvo glābšanas līdzekļu un to nolaišanas iekārtu, glābšanas līdzekļu skaits ir nepietiekams vai tie ir būtiski nolietojušies;

6.2.6. nav ugunsgrēka atklāšanas sistēmu, ugunsgrēka trauksmes signalizācijas, ugunsdzēšanas aprīkojuma, stacionāro ugunsdzēšanas iekārtu, ventilācijas vārstu, ugunsdrošības aizbīdņu un degvielas padeves ātrās noslēgšanas ierīču, tās neatbilst prasībām vai arī tās ir būtiski nolietojušās un nespēj pildīt savas funkcijas;

6.2.7. uz tankkuģu kravas klāja nav atbilstošu ugunsdzēsības līdzekļu vai tie ir būtiski nolietojušies vai nedarbojas;

6.2.8. nav gaitas uguņu, signālzīmju vai skaņu signālu, tie neatbilst prasībām vai ir būtiski nolietojušies;

6.2.9. nav radioiekārtu sakaru nodrošināšanai briesmu gadījumos vai drošības nolūkos vai tās pienācīgi nedarbojas;

6.2.10. nav atbilstošu navigācijas iekārtu vai tās pienācīgi nedarbojas, ņemot vērā SOLAS konvencijas V/12(o) noteikumu;

6.2.11. nav koriģētu navigācijas karšu vai citu navigācijas publikāciju, kas nepieciešamas paredzētajam pārgājienam, ņemot vērā, ka papīra karšu vietā var izmantot elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēmu, kas saņēmusi apstiprinājumu un kas izmanto oficiālus datus;

6.2.12. kravas sūkņu telpās dzirksteļo izplūdes ventilācija (SOLAS konvencijas II-2/59.3.1 noteikums);

6.2.13. nopietni trūkumi kuģa ekspluatācijas organizācijā, kas noteikta Parīzes Saprašanās memoranda 1.pielikuma 5.5.sadaļā;

6.2.14. apkalpes locekļu skaits, komplektācija vai kvalifikācija neatbilst apliecībā par drošu kuģa minimālo apkalpi norādītajai;

6.2.15. netiek veikta paplašināto pārbaužu programma saskaņā ar SOLAS konvencijas XI nodaļas 2.noteikumu;

6.3. jomas, ko regulē Starptautiskais ķīmisko beramkravu (lejamkravu) kodekss (IBC) (atsauces dotas iekavās):

6.3.1. tādu vielu pārvadāšana, kas nav minētas piemērotības apliecībā, vai nav informācijas par kravu (16.2);

6.3.2. nav augsta spiediena drošības iekārtu vai tās ir bojātas (8.2.3);

6.3.3. nedroša vai kodeksa prasībām neatbilstoša elektroinstalācija (10.2.3);

6.3.4. dzirksteļošanas avoti bīstamās vietās (11.3.15);

6.3.5. īpašu prasību pārkāpumi (15);

6.3.6. pārsniegts maksimāli pieļaujamais kravas daudzums vienā tilpnē (16.1);

6.3.7. jutīgu produktu nepietiekama siltumizolācija (16.6);

6.4. jomas, ko regulē Starptautiskais sašķidrināto gāzu pārvadāšanas kodekss (IGC) (atsauces dotas iekavās):

6.4.1. tādu vielu pārvadāšana, kas nav minētas apliecībā par kuģa piemērotību pārvadāt sašķidrinātu gāzi, starptautiskajā apliecībā par kuģa piemērotību pārvadāt bīstamas ķīmiskas lejamkravas, apliecībā par kuģa piemērotību pārvadāt bīstamas ķīmiskas lejamkravas, vai nav informācijas par kravu (18.1);

6.4.2. nav dzīvojamo vai dienesta telpu noslēgšanas ierīču (3.2.6);

6.4.3. starpsienas nav gāzes necaurlaidīgas (3.3.2);

6.4.4. bojātas gaisa slūžas (3.6);

6.4.5. nav ātrās noslēgšanas vārstu vai tie ir bojāti (5.6);

6.4.6. nav drošības vārstu vai tie ir bojāti (8.2);

6.4.7. nedroša vai kodeksa prasībām neatbilstoša elektroinstalācija (10.2.4);

6.4.8. kravas telpās nedarbojas ventilācija (12.1);

6.4.9. nedarbojas kravas tilpņu spiediena trauksmes signalizācija (13.4.1);

6.4.10. bojāts gāzes detektors vai toksiskās gāzes detektors (13.6);

6.4.11. tiek pārvadātas vielas, kuru darbību nepieciešams nomākt, palēnināt, ja kuģim nav derīgas inhibitēšanas apliecības (17/19);

6.5. jomas, ko regulē LL 66 konvencija:

6.5.1. uz klāja un korpusa apšuvuma ievērojamās platībās atklāti bojājumi, korozija vai apšuvuma un ar to saistītā karkasa deformācija, kas ietekmē kuģa jūrasspēju vai spēju izturēt lokālas slodzes, ja vien nav veikti atbilstoši pagaidu remontdarbi tā, lai varētu veikt pārgājienu līdz ostai, kur paredzēti pilnvērtīgi remontdarbi;

6.5.2. konstatēta kuģa nepietiekama noturība;

6.5.3. nav pietiekamas un uzticamas informācijas, kas ātri un vienkārši ļautu kuģa kapteinim iekraut un nostabilizēt kuģi tā, lai droša noturības rezerve tiktu uzturēta visos mainīgajos pārgājiena apstākļos un netiktu pieļautas nepieņemamas slodzes uz kuģa konstrukcijām;

6.5.4. nav kuģa atveru noslēgšanas iekārtu, lūku noslēgšanas aprīkojuma un ūdensnecaurlaidīgu durvju vai tās būtiski nolietotas vai bojātas;

6.5.5. kuģis ir pārkrauts;

6.5.6. nav iegrimes zīmju vai nav iespējams tās nolasīt;

6.6. jomas, ko regulē MARPOL konvencijas I pielikums (atsauces dotas iekavās):

6.6.1. nav naftas produktus saturoša ūdens filtrēšanas aprīkojuma, naftas izplūdes uzraudzības un kontroles sistēmas vai 15 ppm trauksmes signalizācijas aprīkojuma vai tas ir būtiski nolietojies vai nedarbojas pieņemami;

6.6.2. sateču ūdeņu vai naftas produktu atlieku uzglabāšanas tilpņu tilpums nav pietiekams paredzētajam pārgājienam;

6.6.3. nav pieejams naftas operāciju žurnāls (20 (5));

6.6.4. ierīkots nelikumīgs izplūdes apvedceļš;

6.6.5. nav apskates ziņojuma vai tas neatbilst MARPOL konvencijas 13.G(3)(b) noteikumam;

6.7. jomas, ko regulē MARPOL konvencijas II pielikums (atsauces dotas iekavās):

6.7.1. nav procedūru rokasgrāmatas saskaņā ar MARPOL konvencijas II pielikuma 5.noteikumu (P&A rokasgrāmata);

6.7.2. krava nav iedalīta kategorijās (3(4));

6.7.3. nav pieejams kravas žurnāls (9(6));

6.7.4. tiek pārvadātas naftai līdzīgas vielas, neievērojot attiecīgās prasības vai bez atbilstoši grozītas apliecības (14);

6.7.5. ierīkots nelikumīgs izplūdes apvedceļš;

6.7.1 jomas, ko regulē MARPOL konvencijas 73/78 V pielikums:

6.7.1 1. nav atkritumu apsaimniekošanas plāna;

6.7.1 2. nav pieejams atkritumu reģistrācijas žurnāls;

6.7.1 3. kuģa personāls nepārzina atkritumu apsaimniekošanas plānā noteiktās atkritumu savākšanas un novadīšanas prasības;

6.8. jomas, ko regulē STCW konvencija un nacionālie normatīvie akti par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni:

6.8.1. apkalpes locekļiem nav atbilstošu apliecību, derīgu pagaidu atļauju vai arī tie nevar uzrādīt dokumentāru pierādījumu, ka karoga valsts administrācijai ir iesniegts pieteikums pēc apstiprinājuma;

6.8.2. ir pierādījumi, ka apliecība ir iegūta krāpšanas ceļā vai apliecības īpašnieks nav tā persona, kam sākotnēji izdota minētā apliecība;

6.8.3. nav ievērotas karoga valsts administrācijas noteiktās apkalpes drošas komplektēšanas prasības;

6.8.4. klāja vai mašīnas sardzes kārtība neatbilst prasībām, kādas konkrētam kuģim noteikusi karoga valsts administrācija;

6.8.5. sardzē nav personas, kura būtu kvalificēta rīkoties ar drošai kuģošanai, drošiem radiosakariem vai jūras piesārņošanas novēršanai būtiski svarīgu aprīkojumu;

6.8.6. nav apliecinājuma profesionālai piemērotībai veikt pienākumus, kas jūrniekiem uzdoti attiecībā uz kuģa drošību un piesārņojuma novēršanu;

6.8.7. nespēja nodrošināt pirmo sardzi, uzsākot pārgājienu, vai turpmākās sardzes maiņas ar apkalpes locekļiem, kas būtu pietiekami atpūtušies un citādi piemēroti pienākumu veikšanai;

6.9. jomas, ko regulē MLC konvencija:

6.9.1. nav pietiekamu pārtikas krājumu pārgājienam līdz nākamajai ostai;

6.9.2. nav pietiekamu dzeramā ūdens krājumu pārgājienam līdz nākamajai ostai;

6.9.3. uz kuģa ir galēji antisanitāri apstākļi;

6.9.4. nav apkures iespēju dzīvojamās telpās uz kuģiem, kuri kuģo rajonos, kur var būt īpaši zema temperatūra;

6.9.5. nepietiekama ventilācija dzīvojamās telpās uz kuģiem;

6.9.6. higiēnas normām neatbilstoši daudz atkritumu, koridori un dzīvojamās telpas aizsprostotas ar aprīkojumu vai kravu vai pastāv citi bīstami apstākļi;

6.9.7. ir pierādījumi, ka apkalpes locekļi, kuri nodrošina pirmo sardzi, ir pārāk noguruši (piemēram, nespēj koncentrēties pienākumu veikšanai);

6.9.8. apstākļi uz kuģa acīmredzami apdraud jūrnieku drošību un veselību;

6.9.9. neatbilstība ir nopietns (piemēram, uz kuģa nodarbināta, nolīgta vai strādā persona, kas nav sasniegusi minimālo vecumu) vai atkārtots MLC konvencijas prasību (arī jūrnieku tiesību) pārkāpums saistībā ar jūrnieku dzīves un darba apstākļiem uz kuģa, kā noteikts kuģa jūras darbaspēka sertifikātā un paziņojumā par jūras darbaspēka atbilstību.

7. Kuģis nav jāaiztur, ja inertās gāzes sistēma vai ar kravu saistīts aprīkojums, vai mehānismi nedarbojas vai netiek uzturēti atbilstoši to lietošanas instrukcijām. Tas uzskatāms par pietiekamu pamatu kravas operāciju apturēšanai.

12.
pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 21.decembra
noteikumiem Nr.
1164
Minimālās prasības ostas valsts kontroles inspektoriem

1. Ostas valsts kontroles inspektoram nepieciešamas atbilstošas teorētiskās zināšanas un praktiskā pieredze par kuģu uzbūvi un to ekspluatāciju. Viņam ir jābūt kompetentam konvenciju prasību un attiecīgo ostas valsts kontroles procedūru piemērošanā. Zināšanas un kompetenci starptautisko un Eiropas Savienības prasību piemērošanā iegūst dokumentētās apmācību programmās.

2. Lai nodrošinātu šā pielikuma 1.punktā minēto nosacījumi izpildi, ostas valsts kontroles inspektors:

2.1. ir ieguvis vismaz vienu šādu kvalifikāciju:

2.1.1. saskaņā ar STCW konvencijas pielikuma II/2 vai III/2 noteikuma prasībām ieguvis kuģa virsnieka kompetences apliecību bez kuģa tilpības, dzinēja jaudas vai braukšanas rajona ierobežojumiem;

2.1.2. nokārtojis eksāmenu kuģu būves inženiera, mehānikas inženiera vai ar jūrniecības jomu saistītā inženiera specialitātē, un tam ir darba pieredze šajā specialitātē vismaz pieci gadi;

2.1.3. ieguvis atbilstošu augstāko izglītību vai līdzvērtīgu izglītību, kā arī apguvis atbilstošas apmācības un ieguvis kuģu drošības inspektora kvalifikāciju;

2.2. ir ieguvis vismaz vienu šādu darba pieredzi:

2.2.1. vismaz vienu gadu strādājis karoga valsts kontroles inspektora amatā, veicot inspekcijas un izsniedzot kuģa apliecības saskaņā ar konvenciju prasībām vai veicot atzītu organizāciju uzraudzību;

2.2.2. vismaz vienu gadu strādājis praksē un piedalījies ostas valsts kontroles inspekcijās pieredzējušu ostas valsts kontroles inspektoru vadībā;

2.3. kura kvalifikācija atbilst šā pielikuma 2.1.1.apakšpunktā noteiktajām prasībām, ir ieguvis vismaz piecu gadu darba pieredzi jūrniecības jomā atbilstoši klāja vai mašīnas apkalpes kuģa virsnieka amatā vai arī karoga valsts inspektora vai ostas valsts kontroles inspektora palīga amatā. Šāda darba pieredze ietver vismaz divu gadu darba pieredzi jūrā, strādājot par stūrmani vai kuģa mehāniķi;

2.4. spēj mutiski un rakstiski sazināties ar jūrniekiem angļu valodā.

3. Ja persona ir pieņemta darbā ostas valsts kontroles inspektora amatā pirms 2009.gada 23.aprīļa un neatbilst kādai no šā pielikuma 2.punktā minētajām prasībām, tā var turpināt pildīt inspektora pienākumus.

13.
pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 21.decembra
noteikumiem Nr.
1164
Ostas valsts kontroles inspektora apliecība

1. Ostas valsts kontroles inspektora apliecībā iekļauj:

1.1. izdevējiestādes nosaukumu;

1.2. apliecības turētāja vārdu un uzvārdu;

1.3. apliecības turētāja fotogrāfiju, kas nav vecāka par pieciem gadiem;

1.4. apliecības turētāja parakstu;

1.5. atzīmi par to, ka apliecības turētājs ir pilnvarots veikt ostas valsts kontroli saskaņā ar atbilstošiem normatīvajiem aktiem.

2. Ieraksti ostas valsts kontroles inspektora apliecībā ir latviešu un angļu valodā.

14.
pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 21.decembra
noteikumiem Nr.
1164
Eiropas Komisijai sniedzamās ziņas

1. Kuģošanas drošības inspekcija katru gadu līdz 1.aprīlim sniedz Eiropas Komisijai šādus datus par iepriekšējo gadu:

1.1. inspektoru skaits, kuri darbojas tās vārdā ostas valsts kontroles sistēmā. Šo informāciju iesniedz, aizpildot šādu tabulu:

Osta/reģions

Pilna laika
inspektoru skaits

Nepilna laika
inspektoru skaits

Nepilna laika inspektoru skaita pārrēķins uz pilnu laiku

Kopā
X osta/reģions ...
Y osta/reģions ...
Kopā

1.2. kuģu skaits, kas ienākuši Latvijas ostās. Norāda tikai tos kuģus, uz kuriem attiecas šie noteikumi. Katru šādu kuģi uzskata par vienu vienību neatkarīgi no tā, cik reižu minētais kuģis ienācis Latvijas ostās.

2. Kuģošanas drošības inspekcija iesniedz Eiropas Komisijā:

2.1. Latvijas ostās ienākušo kuģu sarakstu, norādot kuģa IMO identifikācijas numuru, ienākšanas datumu un ostu (sarakstā nenorāda kuģus, kuri veic regulāru pasažieru un kravas prāmju satiksmi), – reizi sešos mēnešos. Sarakstu iesniedz izklājlapas programmas formātā, nodrošinot minētās informācijas automātiskas ieguves un apstrādes iespēju. Sarakstu iesniedz četru mēnešu laikā pēc tā perioda beigām, uz kuru attiecas dati;

2.2. regulārās pasažieru prāmju satiksmes sarakstus un regulārās kravas prāmju satiksmes sarakstus, norādot katra kuģa IMO identifikācijas numuru, vārdu un maršrutu, – ne vēlāk kā līdz 2011.gada 1.jūlijam un pēc tam katru reizi, kad šajā satiksmē ir izmaiņas. Sarakstu iesniedz izklājlapas programmas formātā, nodrošinot minētās informācijas automātiskas ieguves un apstrādes iespēju.

15.
pielikums
Ministru kabineta
2010. gada 21. decembra
noteikumiem Nr.
1164
Regulārajā satiksmē iesaistīto ro-ro pasažieru kuģu un ātrgaitas pasažieru kuģu inspekcijas
(Pielikums MK 07.01.2020. noteikumu Nr. 12 redakcijā)

1. Inspekciju veikšanas nosacījumi:

1.1. pirms regulārā satiksmē sāk ekspluatēt tādu ro-ro pasažieru kuģi vai ātrgaitas pasažieru kuģi, uz kuru attiecas šie noteikumi, Kuģošanas drošības inspekcija veic normatīvajos aktos par ro-ro pasažieru kuģu un ātrgaitas pasažieru kuģu drošību noteikto inspekciju pirms darbības uzsākšanas, lai nodrošinātu minētā ro-ro pasažieru kuģa vai ātrgaitas pasažieru kuģa atbilstību nepieciešamajām drošas ekspluatācijas prasībām regulārā satiksmē. Ja inspekcija pirms darbības uzsākšanas jau ir veikta citā dalībvalstī, Kuģošanas drošības inspekcija inspekciju var neveikt;

1.2. kad ro-ro pasažieru kuģis vai ātrgaitas pasažieru kuģis plāno uzsākt regulāro satiksmi, Kuģošanas drošības inspekcija var ņemt vērā inspekcijas, ko pēdējos astoņos mēnešos minētajam ro-ro pasažieru kuģim vai ātrgaitas pasažieru kuģim ir veikusi cita Eiropas Savienības dalībvalsts attiecībā uz ekspluatāciju citā regulārā satiksmē, ja Kuģošanas drošības inspekcija pārliecinās, vai minēto inspekciju laikā tika ievērotas nepieciešamās drošas ekspluatācijas prasības, kas atbilst jaunajiem ekspluatācijas apstākļiem. Šā pielikuma 1.1. apakšpunktā paredzētās inspekcijas nav jāpiemēro, pirms ro-ro pasažieru kuģi vai ātrgaitas pasažieru kuģi sāk ekspluatēt jaunajā regulārajā satiksmē;

1.3. ja neparedzētu apstākļu dēļ ro-ro pasažieru kuģis vai ātrgaitas pasažieru kuģis ir steidzami jāaizvieto, lai nodrošinātu nepārtrauktu satiksmi, un uz to neattiecas šā pielikuma 1.2. apakšpunkts, Kuģošanas drošības inspekcija var ļaut uzsākt attiecīgā ro-ro pasažieru kuģa vai ātrgaitas pasažieru kuģa ekspluatāciju, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

1.3.1. vizuāla apskate un dokumentu pārbaude nerada nekādas bažas, ka ro-ro pasažieru kuģis vai ātrgaitas pasažieru kuģis neatbilst nepieciešamajām drošas ekspluatācijas prasībām;

1.3.2. Kuģošanas drošības inspekcija viena mēneša laikā pabeidz normatīvajos aktos par ro-ro pasažieru kuģu un ātrgaitas pasažieru kuģu drošību noteikto inspekciju pirms darbības uzsākšanas.

2. Kuģošanas drošības inspekcija reizi gadā, bet ne agrāk kā četrus mēnešus pirms un ne vēlāk kā astoņus mēnešus pēc iepriekšējās inspekcijas veic šādas inspekcijas:

2.1. inspekciju, kurā ir ietvertas Ministru kabineta 2019. gada 1. oktobra noteikumu Nr. 465 "Ro-ro pasažieru kuģu un ātrgaitas pasažieru kuģu drošības noteikumi" 2. pielikumā un Komisijas Regulā (ES) Nr. 428/2010 (2010. gada 20. maijs), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/16/EK 14. pantu attiecībā uz kuģu paplašinātajām inspekcijām, ietvertās piemērojamās prasības;

2.2. inspekciju regulāras satiksmes laikā, kurā ietver Ministru kabineta 2019. gada 1. oktobra noteikumu Nr. 465 "Ro-ro pasažieru kuģu un ātrgaitas pasažieru kuģu drošības noteikumi" 3. pielikumā uzskaitītos kritērijus un – pēc inspektora profesionālajiem ieskatiem – pietiekamu skaitu no Ministru kabineta 2019. gada 1. oktobra noteikumu Nr. 465 "Ro-ro pasažieru kuģu un ātrgaitas pasažieru kuģu drošības noteikumi" 1. un 2. pielikumā uzskaitītajiem kritērijiem, lai pārliecinātos, vai ro-ro pasažieru kuģis vai ātrgaitas pasažieru kuģis joprojām atbilst visām nepieciešamajām drošas ekspluatācijas prasībām.

3. Ja šā pielikuma 2.1. vai 2.2. apakšpunktā minētās inspekcijas jau ir veiktas citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Kuģošanas drošības inspekcija atkārtotas inspekcijas var neveikt.

4. Ja ro-ro pasažieru kuģim vai ātrgaitas pasažieru kuģim nav veikta inspekcija saskaņā ar šā pielikuma 2. punktu, ro-ro pasažieru kuģi vai ātrgaitas pasažieru kuģi uzskata par I prioritātes kuģi.

5. Saskaņā ar šā pielikuma 1.1. apakšpunktu veiktu inspekciju uzskata par inspekciju šā pielikuma 2.1. apakšpunkta izpratnē.