22-TA-3669
Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums
InodaļaVispārīgie jautājumi
1.
pants.
Likuma mērķis
Šā likuma mērķis ir radīt tiesiskos priekšnoteikumus daudzdzīvokļu dzīvojamo māju efektīvai pārvaldīšanai.
2.
pants.
Likuma darbības joma
(1)
Likums regulē dzīvokļu īpašnieku, dzīvokļu īpašnieku kopības, kopīpašnieku, dzīvojamo māju pārvaldnieku u.c. dzīvojamās mājas pārvaldīšanā (turpmāk arī -pārvaldīšana) iesaistīto personu tiesības un pienākumus.
(2)
Likums attiecas uz nekustamā īpašuma, kura sastāvā ir vismaz viena ēka ar lietošanas veidu “divu dzīvokļu māja” vai “triju vai vairāku dzīvokļu māja” (turpmāk – dzīvojamā māja) pārvaldīšanu, ja tā ir sadalīta dzīvokļu īpašumos, vai arī pieder vairākām personām uz kopīpašuma tiesības pamata.
(3)
Uz vienai personai piederošas dzīvojamās mājas pārvaldīšanu attiecas šā likuma 27., 28., 31. un 32.pants.
3.
pants.
Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas principi
Dzīvojamās mājas pārvaldīšanā ievēro šādus principus:
1)
dzīvojamās mājas pārvaldīšanas nodrošināšana (tajā skaitā ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītu lēmumu pieņemšana, darījumu slēgšana) ir dzīvokļu īpašnieku kopības vai kopīpašnieku pienākums;
2)
ikviena dzīvokļa īpašnieka pienākums ir līdzdarboties dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanā un tās pienākumu izpildē, tostarp ar atbilstošu finanšu ieguldījumu;
3)
pēc iespējas optimālu pārvaldīšanas darba metožu izvēle, ievērojot saimnieciskā izdevīguma apsvērumus dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu veidošanā;
4)
sniegto pakalpojumu saturs un kvalitāte nodrošina pārvaldāmās dzīvojamās mājas lietošanas īpašību (kvalitātes) saglabāšanu visā tās ekspluatācijas laikā;
5)
indivīda dzīvības, veselības un drošības aizskāruma nepieļaujamība pārvaldīšanas procesā;
6)
apkārtējās vides kvalitātes saglabāšanas un uzlabošanas nodrošināšana pārvaldīšanas procesā.
IInodaļaDzīvokļu īpašnieku kopības, dzīvokļu īpašnieku, kopīpašnieku tiesības un pienākumi dzīvojamās mājas pārvaldīšanā
4.
pants.
Dzīvokļu īpašnieku kopības vai visu kopīpašnieku pienākumi dzīvojamās mājas pārvaldīšanā
(1)
Dzīvokļu īpašnieku kopības vai kopīpašnieku pienākums ir nodrošināt dzīvojamās mājas pienācīgu pārvaldīšanu, tostarp:
1)
nodrošināt dzīvojamajā mājā ietilpstošo būvju atbilstību būvei izvirzāmām būtiskajām prasībām, kas noteiktas būvniecību regulējošos normatīvajos aktos;
2)
nodrošināt dzīvojamās mājas atbilstību ugunsdrošības prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par ugunsdrošību un ugunsdzēsību;
3)
nodrošināt dzīvojamās mājas atbilstību energoefektivitātes prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par ēku energoefektivitāti;
4)
nodrošināt atbilstību dzīvojamai mājai kā vides objektam izvirzītajām prasībām.
(2)
Šā panta pirmajā daļā noteikto pienākumu izpildei dzīvokļu īpašnieku kopība vai kopīpašnieki:
1)
organizē būves tehniskās apsekošanas veikšanu šajā likumā, kā arī būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos;
2)
organizē šajā likumā paredzēto dzīvojamās mājas pārbaužu veikšanu;
3)
organizē dzīvojamās mājas sanitāro kopšanu;
4)
slēdz līgumus par komunālo pakalpojumu sniegšanu, organizē inženiertīklu uzturēšanu šo pakalpojumu saņemšanai, kā arī sniedz informāciju pakalpojuma sniedzējam, lai aprēķinātu katra īpašnieka maksājumu;
5)
organizē dzīvojamās mājas lietas (turpmāk – mājas lieta) kārtošanu;
6)
organizē dzīvojamās mājas ilgtermiņa uzturēšanas darbu plāna sagatavošanu;
7)
organizē nepieciešamo remonta darbu, kā arī būvdarbu veikšanu (turpmāk arī – uzturēšanas darbi), kā arī veido uzkrājumu to finansēšanai;
8)
apdrošina dzīvojamo māju, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības vai kopīpašnieku civiltiesisko atbildību.
(3)
Šajā pantā noteikto pienākumu izpildei dzīvokļu īpašnieku kopība vai kopīpašnieki var noslēgt līgumu ar pārvaldnieku.
5.
pants.
Dzīvokļu īpašnieku kopības vai visu kopīpašnieku atbildība par pārvaldīšanas pienākumu neizpildi
(1)
Ja šā likuma 4.pantā noteikto pienākumu neizpildes vai nepienācīgas izpildes rezultātā trešai personai, dzīvokļu īpašniekam vai kopīpašniekam tiek nodarīts kaitējums, par to atbild dzīvokļu īpašnieku kopība vai visi kopīpašnieki.
(2)
Ja kaitējums nodarīts dzīvokļa īpašniekam vai kopīpašniekam, dzīvokļu īpašnieku kopība vai visi kopīpašnieki var prasīt atlīdzināmo zaudējumu apmēra samazinājumu tādā apmērā, kādā dzīvokļu īpašnieks vai kopīpašnieks, īstenojot savas tiesības, varēja zaudējumus novērst. Dzīvokļu īpašnieku kopībai vai kopīpašniekiem nav pienākums atlīdzināt zaudējumus, kas nodarīti dzīvokļa īpašniekam vai kopīpašniekam, ja viņš ir balsojis pret dzīvokļu īpašnieku kopības vai kopīpašnieku lēmumu, kas novērstu kaitējumu.
(3)
Ja šā panta pirmajā daļā minēto saistību izpildei dzīvokļu īpašnieku kopības mantas nepietiek un dzīvokļu īpašnieki saprātīgā termiņā nav pieņēmuši lēmumu, lai nodrošinātu kopības saistību izpildi pret tās kreditoru, par kopības saistībām atbilstoši savā dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram kopības kreditoram atbild dzīvokļu īpašnieki.
6.
pants.
Lēmumu pieņemšana par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas nodrošināšanu
(1)
Ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītos lēmumus dzīvokļu īpašnieku kopība pieņem Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā.
(2)
Lēmumus, kas nepieciešami, lai izpildītu šā likuma 4.pantā noteiktos pienākumus, kā arī lēmumus, kas ir saistīti ar pārvaldīšanas uzdevuma uzdošanu un tā atsaukšanu, kopīpašnieki pieņem, ievērojot Dzīvokļa īpašuma likuma noteikumus par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanu, un tie ir saistoši ikvienam kopīpašniekam. Pieņemot lēmumus, katram kopīpašniekam, ir tik balsu cik dzīvojamo vai nedzīvojamo telpu grupu ir nodots kopīpašnieka lietošanā, ja vien kopīpašnieki nav vienojušies par citādu balsu skaitīšanas veidu.
7.
pants.
Atsevišķu dzīvokļu īpašnieku un kopīpašnieku tiesības prasīt lēmumu pieņemšanu
(1)
Katrs dzīvokļa īpašnieks un kopīpašnieks ir tiesīgs prasīt pieņemt šādus dzīvokļu īpašnieku kopības vai visu kopīpašnieku lēmumus:
1)
saprātīgā termiņā veikt nepieciešamās darbības, lai izpildītu šā likuma 4.pantā noteiktos pienākumus mājas pārvaldīšanas jomā, lēmumā nosakot konkrētas darbības un to izpildes termiņus;
2)
uzkrāt atbilstošus līdzekļus šā likuma 10.panta otrajā daļā norādītajiem mērķiem vai samērīgi ar uzkrājuma mērķiem palielināt vai samazināt dzīvokļu īpašnieku vai kopīpašnieku maksājumus uzkrājuma veidošanai;
3)
izraudzīties un noslēgt līgumu ar pārvaldnieku par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu;
4)
izbeigt pārvaldīšanas līgumu ar pārvaldnieku, ja tas ir pieļāvis tā būtisku pārkāpumu;
5)
noteikt, ka dzīvokļa īpašnieks vai kopīpašnieks var maksāt pa daļām ilgākā laika posmā savu maksājuma daļu par dzīvojamās mājas uzturēšanas darbiem, kuru izmaksu tūlītēju segšanu dzīvokļa īpašnieks, ievērojot viņa mantisko stāvokli, nevar veikt vai arī tas būtu pārmērīgi apgrūtinoši;
6)
citus lēmumus, kurus attiecībā uz dzīvojamās mājas pārvaldīšanu pieņemtu krietns un rūpīgs saimnieks.
(2)
Dzīvokļu īpašnieks vai kopīpašnieks prasa šā panta pirmajā daļā norādīto lēmumu pieņemšanu, organizējot dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanu Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā.
(3)
Ja dzīvokļu īpašnieku kopība vai kopīpašnieki nepieņem lēmumu, kuru dzīvokļa īpašnieks vai kopīpašnieks ir pamatoti prasījis pieņemt, dzīvokļa īpašnieks vai kopīpašnieks var prasīt tiesu atzīt attiecīgo lēmumu par pieņemtu. Tiesa, ņemot vērā lietas apstākļus, var atzīt par pieņemtu lēmumu, ar kuru attiecīgais jautājums tiek atrisināts citādi nekā prasa dzīvokļa īpašnieks vai kopīpašnieks.
(4)
Šā panta trešajā daļā norādīto prasību dzīvokļa īpašnieks vai kopīpašnieks tiesā ceļ pret dzīvokļu īpašniekiem vai kopīpašniekiem, kuri likumā noteiktā kārtībā ir bijuši uzaicināti pieņemt lēmumu, bet balsojuši pret tā pieņemšanu vai nav piedalījušies balsošanā, tostarp pret tiem dzīvokļu īpašniekiem vai kopīpašniekiem, kuri nav ieradušies uz kopsapulci vai nav piedalījušies aptaujā.
(5)
Ar tiesas spriedumu noteikto dzīvokļu īpašnieku kopības vai kopīpašnieku lēmumu dzīvokļu īpašnieku kopība vai kopīpašnieki var grozīt vai atcelt, ja mainās tā pieņemšanas pamatā bijušie apstākļi.
8.
pants.
Pienākums segt pārvaldīšanas izdevumus
(1)
Dzīvokļa īpašnieks vai kopīpašnieks atbilstoši viņam piederošās domājamās daļas apmēram sedz izdevumus par šā likuma 4.pantā minēto pienākumu izpildi.
(2)
Ja, ievērojot Dzīvokļa īpašuma likumā noteikto, dzīvokļu īpašnieku kopībai jāsedz dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus, bet kopības mantas tam nepietiek un dzīvokļu īpašnieki saprātīgā termiņā nav pieņēmuši lēmumu, lai nodrošinātu šo saistību izpildi, par tām atbilstoši savā dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram kopības kreditoram ar savu mantu atbild dzīvokļu īpašnieki.
9.
pants.
Pienākums norēķināties par komunālajiem pakalpojumiem
(1)
Par dzīvokļu īpašniekiem un kopīpašniekiem nepieciešamajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem (turpmāk – komunālajiem pakalpojumiem) dzīvokļa īpašnieks vai kopīpašnieks norēķinās ar attiecīgā pakalpojuma sniedzēju. Par komunālajiem pakalpojumiem, kas nepieciešami dzīvokļu īpašnieku kopīgajām vajadzībām (piemēram, kopīpašuma daļas uzturēšanai) ar attiecīgā pakalpojuma sniedzēju norēķinās:
1)
katrs dzīvokļa īpašnieks – atbilstoši savā dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram;
2)
kopīpašnieks – atbilstoši domājamās daļas apmēram.
(2)
Kritērijus un metodiku, pēc kādiem pakalpojuma sniedzējs aprēķina katra dzīvokļa īpašnieka vai kopīpašnieka maksājumu par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu, nosaka Ministru kabinets.
(3)
Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs prasīt no dzīvokļa īpašnieka vai kopīpašnieka avansa maksājumu, kas nepārsniedz vienu divpadsmito daļu šī dzīvokļa īpašnieka vai kopīpašnieka gada maksājuma par pakalpojumu.
10.
pants.
Pienākums segt maksājumus uzkrājumu fondā
(1)
Dzīvokļa īpašnieks vai kopīpašnieks atbilstoši viņam piederošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram veic maksājumus uzkrājumu fondā.
(2)
Uzkrājumu fondu var izmantot:
1)
dzīvokļu īpašnieku kopības saistību izpildei;
2)
dzīvojamās mājas uzturēšanas darbiem, t.sk. atbilstoši ilgtermiņa uzturēšanas darbu plānam;
3)
nodokļa maksājumu parādu samaksai un administratīvā naudas soda segšanai;
4)
būvniecību, ēku energoefektivitāti un ugunsdrošību regulējošo normatīvo aktu izpildei;
5)
dzīvojamās mājas apdrošināšanai;
6)
u.c. dzīvokļu īpašnieku kopības vai kopīpašnieku paredzētiem mērķiem, kuri vērsti uz dzīvojamās mājas pienācīgu pārvaldīšanu.
(3)
Uzkrājumu fondā esošie līdzekļi nedrīkst būt mazāki par vienu divpadsmito daļu no kopības vai visu kopīpašnieku gada pārvaldīšanas izdevumiem.
IIInodaļaPārvaldīšanas uzdevuma došana, pārvaldnieka pienākumi
11.
pants.
Dzīvojamās mājas pārvaldnieks, pārvaldīšanas uzdevums un tā uzdošana pārvaldniekam
(1)
Dzīvojamās mājas pārvaldnieks (turpmāk – pārvaldnieks) ir pilngadīga un rīcībspējīga fiziskā vai juridiskā persona, kura uz rakstveida dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līguma (turpmāk — pārvaldīšanas līgums) pamata vai šajā likumā noteiktajos gadījumos pilda visus šā likuma 13.pantā noteiktos pārvaldnieka pienākumus (turpmāk - pārvaldīšanas uzdevums). Dzīvokļu īpašnieku kopība vai kopīpašnieki var uzdot pārvaldīšanas uzdevumu tikai vienam pārvaldniekam.
(2)
Dzīvokļu īpašnieku kopība vai kopīpašnieki uzdod pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevumu, rakstveidā noslēdzot ar viņu pārvaldīšanas līgumu. Noslēgtais pārvaldīšanas līgums ir saistošs un uz tā pamata iegūtās saistības attiecas uz ikvienu dzīvokļa īpašnieku vai kopīpašnieku.
(3)
Par pārvaldīšanas uzdevuma izpildi dzīvokļu īpašnieku kopība vai kopīpašnieki pārvaldniekam maksā pārvaldīšanas maksu. Pārvaldīšanas maksā var ietvert izdevumus par uzturēšanas darbiem, ja to paredz pārvaldīšanas līgums. Dzīvokļu īpašnieki un kopīpašnieki ar pārvaldnieku norēķinās tiešo maksājumu veidā.
(4)
Papildus pārvaldīšanas maksai dzīvokļu īpašnieki vai kopīpašnieki pārvaldniekam atlīdzina izdevumus, kas pārvaldniekam kā pārstāvim bija nepieciešami viņam dotā pārvaldīšanas uzdevuma izpildīšanai, ja vien šiem izdevumiem nebija jābūt ietvertiem pārvaldīšanas maksā atbilstoši šā likuma vai noslēgtā pārvaldīšanas līguma noteikumiem.
(5)
Pārvaldīšanas uzdevumu pārvaldnieks nevar nodot tālāk citai personai.
12.
pants.
Pilnvarotā persona
(1)
Pilnvarotā persona ir pilngadīga un rīcībspējīga fiziskā vai juridiskā persona, kura uz dzīvokļu īpašnieku kopības vai kopīpašnieku lēmuma pamata pārstāv dzīvokļu īpašnieku kopību vai kopīpašniekus attiecībā pret pārvaldnieku.
(2)
Pilnvarotā persona var pārstāvēt dzīvokļu īpašnieku kopību vai kopīpašniekus attiecībā pret trešajām personām un tiesā, ciktāl tas ir nepieciešams dzīvokļu īpašnieku kopības vai kopīpašnieku pienākuma pārvaldīt dzīvojamo māju īstenošanai.
(3)
Pilnvarotā persona, kas šā panta otrajā daļā minētajos jautājumos pārstāv dzīvokļu īpašnieku kopību vai kopīpašniekus nav uzskatāma par dzīvojamās mājas pārvaldnieku.
(4)
Pilnvarotā persona nevar tai uzdotos pienākumus tālāk nodot citai personai.
13.
pants.
Dzīvojamās mājas pārvaldnieka pienākumi
(1)
Pārvaldnieka pienākumi ir:
1)
plānot un organizēt pārvaldīšanas darbu:
a)
izstrādāt dzīvojamās mājas ilgtermiņa uzturēšanas darbu plānu,
b)
sagatavot dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbu tāmi kalendārajam gadam un aprēķināt kopīpašniekam vai dzīvokļa īpašniekam maksu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu,
c)
sagatavot ieņēmumu un izdevumu pārskatu,
d)
kārtot mājas lietu,
e)
nodrošināt, lai tiktu veiktas šajā un citos likumā paredzētās pārbaudes,
f)
sagatavot tehniskās apsekošanas uzdevumu dzīvojamās mājas tehniskajai apsekošanai,
g)
sniegt informāciju dzīvokļu īpašniekiem vai kopīpašniekiem par pārbaudē vai tehniskajā apsekošanā konstatētajiem dzīvojamas mājas bojājumiem vai trūkumiem, kā arī sagatavot priekšlikumus nepieciešamajiem uzturēšanas darbiem bojājumu vai trūkumu novēršanai, aprēķinot to izmaksas,
h)
dzīvojamās mājas bojājuma gadījumā veikt nepieciešamos darbus avārijas situācijas novēršanai, kā arī konstatētā bojājuma novēršanai,
i)
ierosināt dzīvokļu īpašnieku kopības vai kopīpašnieku lēmumu pieņemšanu un sagatavot dzīvokļu īpašnieku kopības vai kopīpašnieku lēmumu projektu par jautājumiem, kas ir nepieciešami dotā pārvaldīšanas uzdevuma izpildei,
j)
aprēķināt uzkrājuma fonda optimālo apmēru dzīvokļu īpašnieku kopības vai kopīpašnieku saistību izpildei,
k)
nodrošināt dzīvokļa īpašnieka vai pārvaldnieka veikto maksājumu kontroli;
2)
sniegt informāciju dzīvokļa īpašniekam vai kopīpašniekam;
3)
pārvaldīšanas līgumā noteiktajā kārtībā organizēt dzīvojamās mājas iekārtu tehnisko apkopi;
4)
pārvaldīšanas līgumā noteiktajā kārtībā organizēt dzīvojamās mājas uzturēšanas darbus;
5)
organizēt sanitāro kopšanu, ja pārvaldīšanas līgums to paredz;
6)
nodrošināt dzīvokļu īpašnieku kopības vai kopīpašnieku pārstāvību.
(2)
Dzīvokļu īpašnieku kopība vai kopīpašnieki ar pārvaldīšanas līgumu var uzdot pārvaldniekam veikt citos, šā likuma 4.panta pirmajā daļā neminētus, normatīvajos aktos noteiktos dzīvokļu īpašnieku kopības vai kopīpašnieku pienākumus.
(3)
Dzīvokļu īpašnieku kopība, ievērojot normatīvajos aktos par dzīvokļa īpašumu noteiktos ierobežojumus, vai kopīpašnieki ar pārvaldīšanas līgumu tajā noteiktajos gadījumos un kārtībā var uzdot pārvaldniekam pieņemt atsevišķus, ar pārvaldīšanas uzdevuma izpildi saistītus lēmumus dzīvokļu īpašnieka vai kopīpašnieka vietā.
(4)
Dzīvokļu īpašnieku kopībai vai kopīpašniekiem ar pārvaldīšanas līgumu uzdodot pārvaldniekam organizēt dzīvojamās mājas uzturēšanas darbus ir pienākums nodrošināt šā uzdevuma izpildei nepieciešamo finansējumu.
(5)
Pārvaldniekam, izpildot doto pārvaldīšanas uzdevumu, ir jārīkojas ar tādu rūpību un čaklību, kādu var sagaidīt no krietna un rūpīga saimnieka.
14.
pants.
Dzīvojamās mājas pārvaldnieka atbildība
(1)
Par šajā likumā noteikto dzīvojamās mājas pārvaldnieka pienākumu neizpildi vai pilnvarotai personai uzticēto pienākumu neizpildi dzīvojamās mājas pārvaldnieks vai pilnvarotā persona atbild dzīvokļu īpašnieku kopībai vai kopīpašniekiem.
(2)
Ja saistībā ar šajā likumā vai dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā noteikto dzīvojamās mājas pārvaldnieka vai pilnvarotās personas pienākumu neizpildi vai nepienācīgu izpildi, ir radies kaitējums trešai personai, dzīvokļa īpašniekam vai kopīpašniekam, persona kurai nodarīts kaitējums, var vērsties tiesā pret dzīvojamās mājas pārvaldnieku vai pilnvaroto personu.
15.
pants.
Uzturēšanas ilgtermiņa plāna sagatavošana
(1)
Dzīvojamās mājas ilgtermiņa uzturēšanas darbu plāna projektu sagatavo pārvaldnieks un to apstiprina dzīvokļu īpašnieku kopība vai kopīpašnieki. Ja dzīvojamai mājai nav pārvaldnieka, ilgtermiņa uzturēšanas darbu plāna projektu sagatavo persona, kura ieguvusi dzīvojamo māju pārvaldīšanai nepieciešamo vismaz ceturto profesionālās kvalifikācijas līmeni apliecinošu dokumentu.
(2)
Dzīvojamās mājas ilgtermiņa uzturēšanas darbu plānā norāda:
1)
informāciju par dzīvojamās mājas sastāvā esošo ēku un inženierbūvju plānoto kalpošanas laiku;
2)
plānoto dzīvojamās mājas sastāvā esošo ēku konstrukciju, kā arī tajā esošo iekārtu un inženiertīklu atjaunošanas, pārbūves, remonta, apkopes vai nomaiņas termiņu, ja attiecīgajai mājas konstrukcijai, iekārtai vai inženiertīklam ir īsāks kalpošanas laiks par ēkas kopējo kalpošanas laiku;
3)
informāciju par ēkas atjaunošanas vai pārbūves ekonomisko pamatotību;
4)
ja ēkas atjaunošana vai pārbūve ir ekonomiski pamatota - informāciju par nepieciešamajiem būvdarbiem un iekārtu uzstādīšanu, lai vēlākais līdz 2050. gadam ēku pārveidotu par nulles emisiju ēku;
(3)
Dzīvojamās mājas ilgtermiņa uzturēšanas darbu plānu var grozīt pēc dzīvokļa īpašnieka, kopīpašnieka vai pārvaldnieka iniciatīvas.
(4)
Dzīvojamās mājas ilgtermiņa uzturēšanas darbu plānu sagatavošanā ņem vērā Ministru kabineta noteikumos paredzētos ēkas konstrukciju vidējos kalpošanas laikus.
16.
pants.
Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbu tāmes sastādīšana un pārvaldīšanas izdevumu aprēķināšana
(1)
Pārvaldnieks sagatavo pārvaldīšanas darbu tāmi kalendārajam gadam, kurā ietver:
1)
pārvaldīšanas izdevumus – pārvaldīšanas maksu par šā likuma 13.pantā noteikto pārvaldnieka pienākumu izpildi, kā arī izdevumus kalendārajā gadā plānotajiem dzīvojamās mājas uzturēšanas darbiem;
2)
maksājumu uzkrājumu fondā.
(2)
Ministru kabinets izdod noteikumus par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbu tāmes sastādīšanu, tajā ietveramajām pozīcijām, kā arī kārtību un noteikumiem, kādā stājās spēkā aprēķinātā pārvaldīšanas maksa.
17.
pants.
Ieņēmumu un izdevumu pārskata sagatavošana
Pārvaldnieks sagatavo dzīvokļu īpašniekiem vai kopīpašniekiem ieņēmumu un izdevumu pārskatu par iepriekšējo gadu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
18.
pants.
Mājas lietas kārtošana
(1)
Dzīvojamai mājai iekārto mājas lietu.
(2)
Mājas lietu kārto pārvaldnieks vai pilnvarotā persona (turpmāk – mājas lietas kārtotājs).
(3)
Mājas lietas kārtotājs mājas lietā ietver šādus dokumentus vai informāciju:
1)
dzīvokļu īpašnieku kopības vai kopīpašnieku lēmumus;
2)
dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu;
3)
dzīvokļu īpašnieku vai kopīpašnieku izsniegtos pilnvarojumus par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu;
4)
uz dzīvojamās mājas pārvaldīšanu attiecināmos līgumus;
5)
ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darba plānošanu un organizēšanu saistītos dokumentus:
a)
dzīvojamās mājas ilgtermiņa uzturēšanas darbu plānu;
b)
tāmes;
c)
ieņēmumu un izdevumu pārskatu;
d)
informāciju par uzkrāto līdzekļu apjomu,
e)
apliecinājumus par uzturēšanas darbu izpildi;
6)
informāciju par dzīvojamās mājas pārbaudēm;
7)
komunālo pakalpojumu uzskaites kopējo skaitītāju un individuālo skaitītāju verifikācijas datus, kā arī patēriņa rādījumus, kuri netiek nolasīti attālināti vai par kuriem dzīvojamās mājas īpašnieki neveic tiešos maksājumus pakalpojumu sniedzējiem;
8)
dzīvojamai mājai piesaistītā zemesgabala robežu plānus;
9)
citus dokumentus vai informāciju, ko ievieto mājas lietā pēc dzīvokļu īpašnieku kopības vai kopīpašnieku lēmuma vai pēc mājas lietas kārtotāja ieskatiem.
(4)
Mājas lietā esošos dokumentus sagatavo papīra vai elektroniska dokumenta formā vai šā panta piektajā daļā paredzētajos gadījumos — elektroniska dokumenta formā Būvniecības informācijas sistēmā.
(5)
Būvniecības informācijas sistēmā sagatavo šādus mājas lietas dokumentus:
1)
dzīvokļu īpašnieku kopības vai kopīpašnieku kopsapulcē un aptaujā pieņemtos lēmumus;
2)
dzīvokļu īpašnieku vai kopīpašnieku izsniegtos pilnvarojumus par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu;
3)
šā panta trešās daļas 5. punkta "a" un "d" apakšpunktā minēto informāciju;
4)
šā panta trešās daļas 6. punktā minēto informāciju.
(6)
Mājas lietas kārtotājs Būvniecības informācijas sistēmai pievieno šādu informāciju, elektroniskos dokumentus vai to atvasinājumus:
1)
dzīvokļu īpašnieku kopības vai kopīpašnieku lēmumus, ja tie nav sagatavoti Būvniecības informācijas sistēmā;
2)
dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu;
3)
dzīvokļu īpašnieku vai kopīpašnieku izsniegtos pilnvarojumus par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja dzīvokļa īpašnieks vai kopīpašnieks tos nav sagatavojis Būvniecības informācijas sistēmā;
4)
šā panta trešās daļas 5. punkta "b", "c" un "e" apakšpunktā minētos dokumentus.
(7)
Mājas lietas kārtotājs Būvniecības informācijas sistēmai var pievienot šā panta trešās daļas 7. punktā minēto informāciju par komunālo pakalpojumu kopējo skaitītāju verifikācijas datiem, kā arī patēriņa rādījumiem, kas netiek nolasīti attālināti.
(8)
Citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanai nepieciešamo informāciju, kas izriet no tehniskās dokumentācijas, piemēram, būvprojektus, ēkas energosertifikātus vai ēkas pagaidu energosertifikātus un to pielikumus, tehniskās apsekošanas atzinumus, mājas lietas kārtotājs iegūst, izmantojot Būvniecības informācijas sistēmas funkcionalitāti.
(9)
Ja šajā likumā nav noteikts citādi, dzīvokļa īpašnieks, kopīpašnieks un mājas lietas kārtotājs ar Būvniecības informācijas sistēmas elektroniskajā pakalpojumā pieejamo elektroniskās parakstīšanas rīku paraksta Būvniecības informācijas sistēmai pievienoto informāciju, elektronisko dokumentu vai tā atvasinājumu, ja vien tas nav parakstīts ar drošu elektronisko parakstu, kā arī veic citas darbības Būvniecības informācijas sistēmā, tai skaitā apstiprina datu atbilstību dokumenta oriģinālam.
(10)
Būvniecības informācijas sistēmā parakstītajiem dokumentiem ir tāds pats spēks kā pašrocīgi parakstītam dokumentam vai ar drošu elektronisko parakstu parakstītam elektroniskajam dokumentam.
19.
pants.
Dzīvojamas mājas pārbaužu veikšana
(1)
Dzīvojamai mājai veic:
1)
vizuālo apskati;
2)
citos normatīvajos aktos paredzētās pārbaudes;
3)
tehnisko apsekošanu.
(2)
Vizuālās apskates var veikt pārvaldnieks vai pilnvarotā persona.
(3)
Vizuālo apskašu veikšanas kārtību, kā arī veikšanas regularitāti, kā arī gadījumus, kad papildus būvniecību regulējošiem normatīvajiem aktiem veic tehnisko apsekošanu nosaka Ministru kabinets.
20.
pants.
Informācijas sagatavošana un sniegšana
(1)
Pārvaldniekam ir pienākums nekavējoties, bet ne vēlāk kā 30 dienu laikā informēt dzīvokļa īpašniekus vai kopīpašniekus par atsevišķa dzīvokļa īpašnieka vai dzīvojamās mājas kopīpašnieka darbību vai bezdarbību (tajā skaitā uz pārvaldīšanas uzdevuma pamata iegūto saistību neizpildi), kas skar vai var skart citu dzīvokļa īpašnieku vai kopīpašnieku intereses.
(2)
Pārvaldniekam ir pienākums dzīvokļa īpašnieku vai kopīpašnieku pēc viņa pieprasījuma:
1)
bez nepamatotas kavēšanās iepazīstināt ar mājas lietu;
2)
30 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas informēt par jautājumiem, kas attiecas uz pārvaldīšanas uzdevumu.
21.
pants.
Pārvaldnieka kompetence lēmumu projektu sagatavošanā
(1)
Pārvaldnieks ierosina dzīvokļu īpašnieku kopības vai kopīpašnieku lēmuma projekta pieņemšanu un sagatavo dzīvokļu īpašnieku kopības vai kopīpašnieku lēmuma projektu par:
1)
uzturēšanas darbu veikšanu un to finansēšanu saistībā ar pārbaudē vai tehniskajā apsekošanā konstatētajiem dzīvojamās mājas bojājumiem;
2)
uzturēšanas darbu veikšanu un to finansēšanu saistībā ar ilgtermiņa uzturēšanas darbu plānā paredzētā dzīvojamās mājas konstrukcijas, kā arī tajā esošās iekārtas vai inženiertīkla remonta, apkopes vai nomaiņas termiņa iestāšanos;
3)
uzturēšanas darbu veikšanu un to finansēšanu saistībā ar normatīvajos aktos noteiktu dzīvokļu īpašnieku kopības pienākumu;
4)
citiem jautājumiem, ja tas nepieciešams pārvaldīšanas līgumā vai normatīvajos aktos noteikto pārvaldnieka pienākumu izpildei.
(2)
Sagatavojot dzīvokļu īpašnieku kopības vai kopīpašnieku lēmumu par uzturēšanas darbu veikšanu, pārvaldnieks noskaidro saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu un pārliecinās par darbu veicēja spējām un noderību izpildīt viņam uzliekamos pienākumus.
22.
pants.
Pārvaldnieka kompetence dzīvojamās mājas bojājuma gadījumā
(1)
Dzīvojamās mājas bojājuma gadījumā pārvaldnieks bez saskaņošanas ar dzīvokļu īpašnieku kopību vai kopīpašniekiem veic nepieciešamos darbus avārijas situācijas novēršanai, kā arī ārpuskārtas remontu.
(2)
Dzīvojamās mājas un tajā esošo iekārtu un inženiertīklu bojājumu veidus, kad veic ārpuskārtas remontu nosaka Ministru kabinets.
23.
pants.
Pārvaldnieka kompetence saistībā ar uzkrājuma fondu
(1)
Pārvaldnieks aprēķina dzīvokļa īpašnieka vai kopīpašnieka maksājumus uzkrājumu fondā šā likuma 10.panta otrajā daļā minētajiem mērķiem. Maksājumu uzkrājuma fondā neaprēķina par nākotnē veicamajiem dzīvojamās mājas uzturēšanas darbiem, ja dzīvojamās mājas konstrukcijas vai to elementi ir avārijas vai pirmsavārijas stāvoklī un dzīvojamās mājas tehniskie ekspluatācijas rādītāji un ar tiem saistītie citi ekspluatācijas rādītāji ir tiktāl pasliktinājušies, ka dzīvojamās mājas atjaunošana vai pārbūve ir ekonomiski nepamatota.
(2)
Ja uz dzīvokļu īpašnieku kopīpašumā esoša zemesgabala atrodas vairākas dzīvojamās mājas, pārvaldnieks atsevišķi uzskaita dzīvokļu īpašnieku veiktos naudas maksājumus uzkrājumu fondā, kas paredzēti atsevišķo dzīvojamo māju uzturēšanas darbiem.
(3)
Pārvaldnieks bez dzīvokļu īpašnieku kopības vai kopīpašnieku lēmuma var izmantot uzkrājumu fonda līdzekļus:
1)
nepieciešamajiem darbiem avārijas situācijas novēršanai un ārpuskārtas remontam;
2)
nodokļa maksājumu parādu samaksai un administratīvā naudas soda segšanai;
3)
ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītu dokumentu sagatavošanai (energosertifikāts, tehniskās apsekošanas atzinums u.c.), ja šāda dokumenta sagatavošanu paredz normatīvie akti un, ja uzkrājumu fondā šim mērķim ir plānoti un pieejami līdzekļi;
4)
citiem ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītiem mērķiem, ja ar pārvaldīšanas līgumu, kopības lēmumu vai kopīpašnieku lēmumu ir noteikta maksimālā naudas summa šādiem izdevumiem, un uzklājumu fondā ir pieejami līdzekļi šim mērķim.
(4)
Ja naudas līdzekļi uzkrājumu fondā nav pietiekami šā panta trešās daļas 1.un 2.punktā paredzētajiem mērķiem, pārvaldnieks ir tiesīgs izmantot citus viņa rīcībā esošus finanšu līdzekļus.
(5)
Pārvaldnieks nav tiesīgs izmantot uzkrājumu fondu:
1)
savas darbības rezultātā radušos zaudējumu segšanai;
2)
dzīvokļa īpašnieka vai kopīpašnieka neizpildītu saistību izpildei (parādu segšanai u.tml.).
24.
pants.
Maksājumu kontrole
(1)
Pārvaldniekam ir pienākums kontrolēt dzīvokļa īpašnieka vai kopīpašnieka maksājumus uzkrājuma fondā un pārvaldīšanas maksu, ja tā ietver maksājumus par dzīvojamās mājas uzturēšanu
(2)
Maksājumu kontrole ietver pienākumu:
1)
sagatavot izziņu par dzīvojamās mājas īpašnieka maksājumiem;
2)
sagatavot paziņojumu par parāda esamību;
3)
celt tiesā dzīvojamās mājas kopības vai kopīpašnieku vārdā prasību pret dzīvokļa īpašnieku vai kopīpašnieku par maksājumu saistību neizpildi vai nepienācīgu izpildi.
25.
pants.
Sanitārās kopšanas prasību izpilde
(1)
Sanitāras kopšanas regularitāti nosaka dzīvokļu īpašnieku kopība vai kopīpašnieki.
(2)
Sanitārās kopšanas ietvaros veicamās darbības nosaka Ministru kabinets.
26.
pants.
Pārvaldnieka kā pārstāvja pienākumi
(1)
Pārvaldnieka kā pārstāvja pienākumi ir:
1)
1) dzīvokļu īpašnieku kopības vai kopīpašnieku vārdā slēgt līgumu ar pakalpojumu sniedzēju par komunālajiem pakalpojumiem:
a)
enerģijas (piemēram, siltumenerģija, dabasgāze, elektroenerģija) piegādi, kas ir paredzēta dzīvojamās mājas apsildei, ventilācijai (vēdināšanai), karstā ūdens sagatavošanai, kā arī apgaismošanai un iekārtu darbībai;
b)
ūdensapgādes un kanalizācijas (asenizācijas) pakalpojumiem;
c)
sadzīves atkritumu izvešanu;
2)
slēgt citus līgumus, ja to paredz pārvaldīšanas līgums;
3)
ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes un maksājumi par likumiskās zemes lietošanas tiesībām tiek veikti ar pārvaldnieka starpniecību, pārvaldnieka pienākums ir no dzīvokļa īpašnieka vai kopīpašnieka saņemto maksājumu nekavējoties pārskaitīt zemes īpašniekam dzīvokļu īpašnieku vai kopīpašnieku samaksātajā apmērā, kā arī glabāt iekasēto maksu par zemes lietošanas tiesībām, ja zemes īpašnieks nav sasniedzams.
4)
dzīvokļu īpašnieku kopības vai kopīpašnieku vārdā celt tiesā prasību pret dzīvokļa īpašnieku vai kopīpašnieku par maksājumu saistību neizpildi vai nepienācīgu izpildi;
5)
pildīt normatīvajos aktos par dzīvokļa īpašumu noteiktos dzīvokļu īpašnieku kopības pārstāvja pienākumus.
(2)
Uz pārvaldnieka kā pārstāvja darbību, ciktāl to neregulē šis likums, piemērojami Civillikuma noteikumi par pilnvarojuma līgumu.
IVnodaļaPārvaldniekam izvirzāmās prasības un pārvaldnieku reģistrācija
27.
pants.
Pārvaldnieka profesionālā kvalifikācija
(1)
Dzīvokļu īpašnieku kopība vai kopīpašnieki var uzdot pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevumu, ja pārvaldnieks (fiziskā persona), vai arī pārvaldnieka (juridiskās personas) darbinieks, kurš veiks pārvaldīšanas uzdevumu attiecīgajā dzīvojamā mājā, ir ieguvis dzīvojamo māju pārvaldīšanai nepieciešamo:
1)
vismaz piekto profesionālās kvalifikācijas līmeni apliecinošu dokumentu vai;
2)
ceturto profesionālās kvalifikācijas līmeni apliecinošu dokumentu, ja personas profesionālā kompetence dzīvojamo māju pārvaldīšanas jomā līdz 2013.gada 31.augustam ir atzīta likumā noteiktajā kārtībā.
(2)
Ja dzīvojamās mājas sastāvā ir vismaz viena trešās grupas daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās ēka, dzīvokļu īpašnieku kopība vai kopīpašnieki var uzdot pārvaldīšanas uzdevumu arī:
1)
dzīvokļa īpašniekam vai kopīpašniekam, kurš ir ieguvis dzīvojamo māju pārvaldīšanai nepieciešamo vismaz ceturto profesionālās kvalifikācijas līmeni apliecinošu dokumentu;
2)
tikai šīs mājas pārvaldīšanai izveidotai biedrībai, ja tās darbinieks vai biedrs, kurš veiks pārvaldīšanas uzdevumu attiecīgajā dzīvojamā mājā, ir ieguvis dzīvojamo māju pārvaldīšanai nepieciešamo vismaz ceturto profesionālās kvalifikācijas līmeni apliecinošu dokumentu.
(3)
Ja dzīvojamās mājas sastāvā nav trešās grupas daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas, dzīvokļu īpašnieku kopība vai kopīpašnieki var uzdot pārvaldīšanas uzdevumu arī:
1)
dzīvokļa īpašniekam vai kopīpašniekam bez profesionālās kvalifikācijas dzīvojamo māju pārvaldīšanā;
2)
tikai šīs mājas pārvaldīšanai izveidotai biedrībai, ja tās darbiniekam vai biedram, kurš veiks pārvaldīšanas uzdevumu attiecīgajā dzīvojamā mājā, nav profesionālās kvalifikācijas dzīvojamo māju pārvaldīšanā.
28.
pants.
Pārvaldnieku reģistrs
(1)
Pārvaldnieks mēneša laikā no pārvaldīšanas līguma noslēgšanas reģistrējas pārvaldnieku reģistrā (turpmāk arī — reģistrs).
(2)
Pilnvarotā persona ir tiesīga reģistrēties pārvaldnieku reģistrā, ja tā ir saņēmusi dzīvokļu īpašnieku pilnvarojumu kārtot mājas lietu.
(3)
Reģistra datu uzturēšana un reģistra dokumentu aprite tiek nodrošināta elektroniski Būvniecības informācijas sistēmas ietvaros.
(4)
Reģistram iesniedzamie iesniegumi parakstāmi, izmantojot elektroniskajā pakalpojumā pieejamos elektroniskās identifikācijas un parakstīšanas rīkus.
(5)
Ministru kabinets nosaka kārtību un nosacījumus pārvaldnieku un pilnvaroto personu reģistrācijai un atkārtotai reģistrācijai pārvaldnieku reģistrā, izslēgšanai no reģistra, reģistram iesniedzamos dokumentus un to iesniegšanas termiņus, kā arī reģistra datu saturu un izmantošanas kārtību.
VnodaļaPārvaldīšanas uzdevuma atsaukšana
29.
pants.
Pārvaldīšanas uzdevuma atsaukšana
(1)
Dzīvokļu īpašnieku kopība vai kopīpašnieki atsauc pārvaldīšanas uzdevumu, pamatojoties uz likumā noteiktajā kārtībā pieņemtu lēmumu.
(2)
No pārvaldīšanas līguma izrietošās pušu tiesiskās attiecības izbeidzas lēmumā norādītajā termiņā, bet ne ātrāk kā vienu mēnesi pēc tam, kad lēmums paziņots pārvaldniekam.
30.
pants.
No pārvaldīšanas līguma izrietošo saistību un lietu pārņemšana
(1)
No pārvaldīšanas līguma izrietošās saistības un lietas nododamas atbilstoši nodošanas – pieņemšanas aktam. Šis akts ir pārvaldīšanas līguma neatņemama sastāvdaļa.
(2)
Uzdodot pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevumu, dzīvokļu īpašnieku kopības un visu kopīpašnieku pienākums ir mēneša laikā, ja pārvaldīšanas līgumā nav noteikts citādi, nodot pārvaldniekam:
1)
mājas lietā ietvertos dokumentus papīra vai elektroniska dokumenta formā, kas nav pievienoti Būvniecības informācijas sistēmai.
2)
citu mantu saskaņā ar pārvaldīšanas līguma noteikumiem.
(3)
Izbeidzoties pārvaldīšanas tiesiskajām attiecībām, pārvaldniekam ir pienākums mēneša laikā ar nodošanas – pieņemšanas aktu nodot dzīvokļu īpašnieku kopībai vai kopīpašniekiem, vai viņu pilnvarotai personai:
1)
mājas lietā ietvertos dokumentus papīra vai elektroniska dokumenta formā, kas nav pievienoti Būvniecības informācijas sistēmai;
2)
dzīvokļu īpašnieku vai kopīpašnieku veiktās iemaksas uzkrājuma fondā, kā arī pārvaldniekam samaksātos maksājumus, kas vēl nav pārskaitīti citiem kopības, dzīvokļu īpašnieku vai kopīpašnieku kreditoriem;
3)
par dzīvokļu īpašnieku kopības, dzīvokļu īpašnieku un kopīpašnieku līdzekļiem iegūto mantu un pārvaldniekam lietošanā nodoto mantu;
4)
uz pārvaldīšanas uzdevuma pamata iegūtās dzīvojamās mājas īpašnieka saistības;
5)
ieņēmumu un izdevumu pārskatu uz nodošanas - pieņemšanas aktā norādīto dienu;
6)
pilnīgu informāciju par katra dzīvokļu īpašnieka vai kopīpašnieka parādsaistībām pret dzīvokļu īpašnieku kopību un pārvaldnieku, tostarp parāda un blakus prasījumu summu, parāda veidu un tā pamatojumu, kā arī informāciju par parādu atgūšanai īstenotajām darbībām un aktuālo stāvokli (nosūtītajiem brīdinājumiem, noslēgtajiem izlīgumiem, uzsāktajām tiesvedībām, spriedumu izpildi u.tml.);
7)
pilnīgu informāciju par dzīvokļu īpašnieku kopības parādsaistībām un citu personu saistībām pret kopību.
(4)
Izbeidzoties pārvaldīšanas tiesiskajām attiecībām, dzīvokļu īpašnieku kopībai vai kopīpašniekiem ir pienākums atlīdzināt pārvaldnieka taisītus izdevumus, ja tie ir taisīti saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku kopības vai kopīpašnieku lēmumu.
(5)
Ja pēc pārvaldīšanas tiesisko attiecību izbeigšanās pārvaldnieks saņem dzīvokļu īpašnieku kopībai paredzētos līdzekļus, viņam ir pienākums tos nekavējoties nodot dzīvokļu īpašnieku kopībai.
VInodaļaAdministratīvā atbildība dzīvojamās mājas pārvaldīšanā
31.
pants.
Administratīvie pārkāpumi dzīvojamās mājas pārvaldīšanas jomā
Par likumā noteiktās pārvaldīšanas darbības neveikšanu, kura skar sabiedrības intereses, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu dzīvokļu īpašnieku kopībai vai kopīpašniekam, vai arī pārvaldniekam (ja minēto pārvaldīšanas darbību uzdots veikt pārvaldniekam) no divām līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divām līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām.
32.
pants.
Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā
Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 32. pantā minēto pārkāpumu līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Valsts policija, pašvaldības policija vai pašvaldības īres valde. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata pašvaldības administratīvā komisija vai apakškomisija.
Pārejas noteikumi
1.
Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2009, 14. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 112., 183. nr.; 2013, 126. nr.; 2014, 6. nr.; 2015, 248. nr.; 2019, 253. nr.; 2021, 12.A, 244.B nr.).
2.
Dzīvojamā mājā, kurā privatizācijas objekti ir privatizēti saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, bet dzīvokļu īpašnieki līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim nav pārņēmuši pārvaldīšanas tiesības, pārvaldnieka pienākumus līdz jauna pārvaldīšanas uzdevuma došanai pilda tā persona, kura bija saņēmusi uzdevumu pārvaldīt dzīvojamo māju no valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības.
3.
Līdz attiecīgos Ministru kabineta noteikumus aizvietojošo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2024.gada 1.jūlijam piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:
1) Ministru kabineta 2015. gada 15. septembra noteikumi Nr.524 "Kārtība, kādā nosaka, aprēķina un uzskaita katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamo daļu par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem".
2) Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumi Nr. 906 "Dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumi".
3) Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumi Nr.907 "Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo remontu".
4) Ministru kabineta 2011. gada 3. maija noteikumi Nr.343 "Dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistra vešanas un aktualizēšanas noteikumi".
1) Ministru kabineta 2015. gada 15. septembra noteikumi Nr.524 "Kārtība, kādā nosaka, aprēķina un uzskaita katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamo daļu par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem".
2) Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumi Nr. 906 "Dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumi".
3) Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumi Nr.907 "Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo remontu".
4) Ministru kabineta 2011. gada 3. maija noteikumi Nr.343 "Dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistra vešanas un aktualizēšanas noteikumi".
Likums stājas spēkā
Ministrs V. Uzvārds