25-TA-2383
Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā
Izdarīt Dabas resursu nodokļa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2006, 2. nr.; 2007, 3., 24. nr.; 2008, 3., 13. nr.; 2009, 1., 15. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 206. nr.; 2013, 194., 232. nr.; 2014, 199. nr.; 2016, 241., 254. nr.; 2018, 90. nr.; 2019, 75., 240. nr.; 2020, 90., 138., 240.A nr.; 2023, 110., 247. nr.; 2024, 124., 248. nr.) šādus grozījumus:
1.
1. pantā:
papildināt pantu ar 1.1 punktu šādā redakcijā:
"11) dabas resursu apsaimniekotājs – nepārstrādātas koksnes, kuru komerciālos nolūkos realizē ārpus Eiropas Savienības teritorijas (turpmāk – nepārstrādāta koksne), apsaimniekošanas sistēmas komersants, kas ir dabas resursu nodokļa maksātājs vai komercsabiedrība, kura, pamatojoties uz līgumu ar dabas resursu nodokļa maksātāju, organizē un koordinē nepārstrādātās koksnes uzskaites sistēmas darbību;";
papildināt pantu ar 17. punktu šādā redakcijā:
"17) dabas resursu apsaimniekošanas sistēma – pasākumu kopums, kuru mērķis ir noteikt komersantam, kas realizē nepārstrādātu koksni ārpus Eiropas Savienības teritorijas, uzņemties finansiālo atbildību par minētās koksnes realizāciju, kā arī nodrošināt iegūtās, pārstrādātās un realizētās koksnes veidu un apjoma uzskaiti."
2.
Papildināt 3. pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:
"(5) Nodokļa maksātājs par nepārstrādātu koksni ir komersants, kas saņēmis vai kam bija jāsaņem normatīvajos aktos noteiktais apliecinājums koku ciršanai mežā, kas iegūst koksni Latvijas Republikas teritorijā un kas komerciālos nolūkos realizē nepārstrādātu koksni ārpus Eiropas Savienības teritorijas, vai dabas resursu apsaimniekotājs, kas ir noslēdzis līgumu ar šādu komersantu par dalību dabas resursu apsaimniekošanas sistēmā un līgumu ar Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošu iestādi par šīs sistēmas piemērošanu."
3.
Papildināt likumu ar 19.2 un 19.3 pantu šādā redakcijā:
"19.2 pants. Dabas resursu apsaimniekošanas sistēmas piemērošana nepārstrādātai koksnei
(1) Dabas resursu apsaimniekotājam ir šādi pienākumi:
1) nodrošināt savas vai līgumpartneru iegūtās nepārstrādātās koksnes apjoma uzskaiti, kā arī informāciju par realizētās koksnes veidiem un apjomu;
2) ievērot savā darbībā un lēmumu pieņemšanā caurredzamības principu, tai skaitā pamatot ar dabas resursu apsaimniekošanas sistēmas īstenošanu saistītās izmaksas;
3) noslēgt līgumu ar Klimata un enerģētika ministrijas padotībā esošu iestādi par dabas resursu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu;
4) publicēt savā tīmekļvietnē informāciju par:
a) dibinātājiem, biedriem, dalībniekiem vai akcionāriem,
b) to nodokļa maksātāju skaitu, kuri ir noslēguši līgumus par piedalīšanos dabas resursu apsaimniekošanas sistēmā,
c) līgumpartneru maksu par piedalīšanos dabas resursu apsaimniekošanas sistēmā, norādot maksu euro par iegūtās, nepārstrādātās un realizētās koksnes svara vienību;
5) nodrošināt, ka dabas resursu apsaimniekošanas sistēma ir pieejama visiem komersantiem un tās piemērošanas nosacījumi ir vienlīdzīgi, nediskriminējoši un nerada nesamērīgu administratīvu slogu, tai skaitā mazajiem un vidējiem komersantiem.
(2) Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esoša iestāde publicē savā tīmekļvietnē informāciju par dabas resursu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu, datus par iegūto, nepārstrādāto un realizēto koksni, kā arī dabas resursu apsaimniekotāju sarakstu.
(3) Ministru kabinets nosaka:
1) kārtību, kādā dabas resursu apsaimniekotājs iesniedz Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošai iestādei dokumentus, kas apliecina iegūtās koksnes pārstrādi vai realizāciju, kā arī dabas resursu apsaimniekotāja līgumpartneru piedalīšanos dabas resursu apsaimniekošanas sistēmā;
2) prasības dabas resursu apsaimniekošanas sistēmas izveidei un piemērošanai;
3) kārtību, kādā Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esoša iestāde izskata pārskatu par iegūto, pārstrādāto vai realizēto nepārstrādāto koksni un aprēķināto nodokli;
4) kārtību, kādā slēdz, groza un izbeidz šā panta pirmajā daļā minēto līgumu, un līguma grozīšanas nosacījumus.
19.3 pants. Nodokļa aprēķināšana par nepārstrādātu koksni
(1) Nodokli par nepārstrādātu koksni nodokļa maksātājs aprēķina atbilstoši šā likuma 1. pielikumā noteiktajai nodokļa likmei par nepārstrādātu un ārpus Latvijas Republikas teritorijas realizētu koksni.
(2) Lai pamatotu nodokļa aprēķinu, nodokļa maksātājs nodrošina nepārstrādātas un ārpus Eiropas Savienības teritorijas realizētas koksnes apjoma uzskaiti.
(3) Nepārstrādātas koksnes tilpuma vienību pamato ar uzskaites dokumentiem.
(4) Ministru kabinets nosaka:
1) nepārstrādātas koksnes tilpumu apliecinošus uzskaites dokumentus un tajos iekļaujamo informāciju;
2) nepārstrādātas koksnes tilpuma noteikšanas metodes."
(1) Dabas resursu apsaimniekotājam ir šādi pienākumi:
1) nodrošināt savas vai līgumpartneru iegūtās nepārstrādātās koksnes apjoma uzskaiti, kā arī informāciju par realizētās koksnes veidiem un apjomu;
2) ievērot savā darbībā un lēmumu pieņemšanā caurredzamības principu, tai skaitā pamatot ar dabas resursu apsaimniekošanas sistēmas īstenošanu saistītās izmaksas;
3) noslēgt līgumu ar Klimata un enerģētika ministrijas padotībā esošu iestādi par dabas resursu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu;
4) publicēt savā tīmekļvietnē informāciju par:
a) dibinātājiem, biedriem, dalībniekiem vai akcionāriem,
b) to nodokļa maksātāju skaitu, kuri ir noslēguši līgumus par piedalīšanos dabas resursu apsaimniekošanas sistēmā,
c) līgumpartneru maksu par piedalīšanos dabas resursu apsaimniekošanas sistēmā, norādot maksu euro par iegūtās, nepārstrādātās un realizētās koksnes svara vienību;
5) nodrošināt, ka dabas resursu apsaimniekošanas sistēma ir pieejama visiem komersantiem un tās piemērošanas nosacījumi ir vienlīdzīgi, nediskriminējoši un nerada nesamērīgu administratīvu slogu, tai skaitā mazajiem un vidējiem komersantiem.
(2) Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esoša iestāde publicē savā tīmekļvietnē informāciju par dabas resursu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu, datus par iegūto, nepārstrādāto un realizēto koksni, kā arī dabas resursu apsaimniekotāju sarakstu.
(3) Ministru kabinets nosaka:
1) kārtību, kādā dabas resursu apsaimniekotājs iesniedz Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošai iestādei dokumentus, kas apliecina iegūtās koksnes pārstrādi vai realizāciju, kā arī dabas resursu apsaimniekotāja līgumpartneru piedalīšanos dabas resursu apsaimniekošanas sistēmā;
2) prasības dabas resursu apsaimniekošanas sistēmas izveidei un piemērošanai;
3) kārtību, kādā Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esoša iestāde izskata pārskatu par iegūto, pārstrādāto vai realizēto nepārstrādāto koksni un aprēķināto nodokli;
4) kārtību, kādā slēdz, groza un izbeidz šā panta pirmajā daļā minēto līgumu, un līguma grozīšanas nosacījumus.
19.3 pants. Nodokļa aprēķināšana par nepārstrādātu koksni
(1) Nodokli par nepārstrādātu koksni nodokļa maksātājs aprēķina atbilstoši šā likuma 1. pielikumā noteiktajai nodokļa likmei par nepārstrādātu un ārpus Latvijas Republikas teritorijas realizētu koksni.
(2) Lai pamatotu nodokļa aprēķinu, nodokļa maksātājs nodrošina nepārstrādātas un ārpus Eiropas Savienības teritorijas realizētas koksnes apjoma uzskaiti.
(3) Nepārstrādātas koksnes tilpuma vienību pamato ar uzskaites dokumentiem.
(4) Ministru kabinets nosaka:
1) nepārstrādātas koksnes tilpumu apliecinošus uzskaites dokumentus un tajos iekļaujamo informāciju;
2) nepārstrādātas koksnes tilpuma noteikšanas metodes."
4.
28. pantā:
papildināt otro daļu pēc vārda "trešajā" ar skaitļiem "3.1, 3.2";
papildināt pantu ar jaunu 3.1 un 3.2 daļu šādā redakcijā:
"(31) Nodokļa maksājumus par nepārstrādātu un realizētu koksni noteiktajos apmēros ieskaita:
1) 2027. gadā 100 procentus – valsts pamatbudžetā;
2) no 2028. gada 70 procentus – valsts pamatbudžetā, 30 procentus – tās vietējās pašvaldības pamatbudžetā, kuras teritorijā tiek veikta mežizstrāde.
(32) Nodokļa maksājumus par kūdru noteiktajos apmēros ieskaita:
1) 2027. gadā 100 procentus – valsts pamatbudžetā;
2) no 2028. gada 70 procentus – valsts pamatbudžetā, 30 procentus – tās vietējās pašvaldības pamatbudžetā, kuras teritorijā tiek veikta mežizstrāde.
(32) Nodokļa maksājumus par kūdru noteiktajos apmēros ieskaita:
1) 2026. gadā 50 procentus – valsts pamatbudžetā un 50 procentus – tās vietējās pašvaldības pamatbudžetā, kuras teritorijā tiek iegūta kūdra;
2) no 2027. gada 40 procentus – valsts pamatbudžetā un 60 procentus – tās vietējās pašvaldības pamatbudžetā, kuras teritorijā tiek iegūta kūdra."
2) no 2027. gada 40 procentus – valsts pamatbudžetā un 60 procentus – tās vietējās pašvaldības pamatbudžetā, kuras teritorijā tiek iegūta kūdra."
5.
30. pantā:
papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:
"Nepārstrādātas un realizētas koksnes apjomu kontrolē Zemkopības ministrijas padotībā esoša iestāde.";
papildināt otro daļu pēc vārdiem "esošās iestādes" ar vārdiem "Zemkopības ministrijas padotībā esoša iestāde";
papildināt ceturto daļu pēc vārdiem "esošās iestādes" ar vārdiem "Zemkopības ministrijas padotībā esoša iestāde".
6.
Papildināt 31. panta pirmās daļas 2. punktu pēc vārdiem "uguņošanas ierīču" ar vārdiem "vai nepārstrādātas un realizētas koksnes".
7.
Papildināt pārejas noteikumus ar 48. punktu šādā redakcijā:
"48. Ministru kabinets šā likuma 19.2 panta trešajā daļā un 19.3 panta ceturtajā daļā minētos noteikumus izdod līdz 2026. gada 1. oktobrim."
8.
Izteikt 1. pielikumu šādā redakcijā:
"Dabas resursu nodokļa likuma
1. pielikums
1. pielikums
Nodokļa likmes par dabas resursu ieguvi
| Nr. p. k. |
Resursu veids | Mērvienība | Likme no 2025. gada 1. janvāra (euro) |
Likme no 2026. gada 1. janvāra (euro) |
Likme no 2027. gada 1. janvāra (euro) |
Likme no 2028. gada 1. janvāra (euro) |
| 1. | Augsne | m3 | 1,06 | 1,08 | 1,08 | 1,08 |
| 2. | Smilšmāls un mālsmilts, aleirīts | m3 | 0,17 | 0,18 | 0,18 | 0,18 |
| 3. | Kvarca smilts | m3 | 0,56 | 0,56 | 0,56 | 0,56 |
| 4. | Smilts | m3 | 0,44 | 0,45 | 0,55 | 0,55 |
| 5. | Smilts–grants | m3 | 0,44 | 0,45 | 0,55 | 0,55 |
| 6. | Māls, citi mālainie ieži būvmateriālu ražošanai | m3 | 0,26 | 0,26 | 0,26 | 0,26 |
| 7. | Dekoratīvais (apdares) dolomīts | m3 | 0,56 | 0,56 | 0,56 | 0,56 |
| 8. | Dolomīts | m3 | 0,26 | 0,26 | 0,26 | 0,26 |
| 9. | Kaļķakmens | m3 | 0,35 | 0,35 | 0,35 | 0,35 |
| 10. | Saldūdens kaļķieži (irdenie un gabalainie) |
m3 | 0,22 | 0,23 | 0,23 | 0,23 |
| 11. | Šūnakmens | m3 | 2,20 | 2,23 | 2,23 | 2,23 |
| 12. | Ģipšakmens | m3 | 0,74 | 0,75 | 0,75 | 0,75 |
| 13. | Laukakmeņi | m3 | 0,70 | 0,71 | 0,71 | 0,71 |
| 14. | Krāsu zeme | m3 | 0,22 | 0,23 | 0,23 | 0,23 |
| 15. | Kūdra (mitrums – 40 %) | tonna | 0,70 | 0,71 | 3,50 | 3,50 |
| 16. | Sapropelis, organogēns (aļģu un zoogēns–aļģu), un organogēns kaļķis ar pelnainību < 30 % (mitrums – 60 %) |
tonna | 1,11 | 1,13 | 1,13 | 1,13 |
| 17. | Pārējais sapropelis (mitrums – 60 %) |
tonna | 0,22 | 0,23 | 0,23 | 0,23 |
| 18. | Visu veidu dziednieciskās dūņas | tonna | 1,11 | 1,13 | 1,13 | 1,13 |
| 19. | Ogļūdeņraži | m3 | 0,70 | 0,70 | 0,70 | 0,70 |
| 20. | Nepārstrādāta un ārpus Eiropas Savienības teritorijas komerciālos nolūkos realizēta koksne | m3 | – | – | 75,00 | 115,00" |
Likums stājas spēkā 2026. gada 1. janvārī.
Klimata un enerģētikas ministra pienākumu izpildītājs ‒ labklājības ministrs R. Uzulnieks
