Noteikumu konsolidētā versija

PAZIŅOJUMS:
Iekšlietu ministrijas informācijas centrs informē, ka 19.05.2024 19:00-21:00 tiks veikti FPRIS (Fizisku personu reģistrācijas IS) tehniskie darbi, šajā laika posmā iespējami autentifikācijas traucējumi izmantojot vienotās pieteikšanās moduli.
21-TA-1804
Autopārvadājumu kontroles organizēšanas un īstenošanas kārtība
Izdoti saskaņā ar Autopārvadājumu likuma 4. panta ceturto daļu, 4.1 panta trešo daļu, 4.2 panta trešo daļu
un Autoceļu lietošanas nodevas likuma 8. panta pirmo daļu
(MK 12.12.2017. noteikumu Nr. 720 redakcijā, kas grozīta ar MK 05.11.2019. noteikumiem Nr. 519)
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka:
1.1.
autopārvadājumu kontroles organizēšanas un īstenošanas kārtību;
1.2.
autoceļu lietošanas nodevas samaksas kontroles kārtību;
1.3.
autopārvadājumu kontroles uzskaites sistēmā (turpmāk – sistēma) iekļaujamās informācijas apjomu, institūcijas, kas ir tiesīgas apstrādāt informāciju, kārtību, kādā informāciju iekļauj sistēmā un saņem no tās, kā arī sistēmā iekļautās informācijas apstrādes kārtību un tās glabāšanas termiņus;
1.4.
kārtību, kādā pašvaldības kontroles dienests aptur autotransporta līdzekļus, ar kuriem veic pasažieru komercpārvadājumus, un autotransporta līdzekļus, kas paredzēti kravu pārvadāšanai.
(MK 01.07.2014. noteikumu Nr. 372 redakcijā, kas grozīta ar MK 12.12.2017. noteikumiem Nr. 720; MK 05.11.2019. noteikumiem Nr. 519)
2.
Autopārvadājumu kontroles mērķis ir panākt, lai autopārvadājumi tiktu veikti atbilstoši autopārvadājumus reglamentējošo normatīvo aktu un Latvijai saistošo starptautisko līgumu prasībām un tiktu nodrošināta valsts, pārvadātāju un patērētāju interešu aizsardzība, tai skaitā bērnu interešu aizsardzība.
3.
Autopārvadājumus kontrolē:
3.1.
pašvaldības kontroles dienests – saskaņā ar šo noteikumu 10.2 punktu;
3.1.1
pašvaldības policija – saskaņā ar šo noteikumu 6.1., 6.2. un 10.2 5. apakšpunktu;
3.2.
pārvadātāju kontroles dienesti – saskaņā ar attiecīgā pārvadātāja iekšējo kārtību;
3.3.
Latvijas Republikas robežšķērsošanas vietās, izņemot robežšķērsošanas vietas, kuras izveidotas uz dzelzceļiem, lidostās un lidlaukos:
3.3.1.
Valsts robežsardze kontrolē:
3.3.1.1.
dokumentus, kas apliecina tiesības vadīt attiecīgās kategorijas transportlīdzekli;
3.3.1.2.
transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentus;
3.3.1.3.
transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas dokumentus;
3.3.1.4.
transportlīdzekļa valsts tehniskās apskates derīguma termiņu apliecinošus dokumentus;
3.3.1.5.
starptautisko autobusu regulāro maršrutu atļaujas;
3.3.1.6.
pasažieru sarakstu (formulāru), izdarot atzīmi par pārbaudē konstatētās faktiskās situācijas atbilstību pasažieru sarakstam (formulāram), izņemot gadījumus, ja pārvadājumu veic saskaņā ar starptautisko autobusu regulāro maršrutu atļauju;
3.3.2.
Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādes kontrolē:
3.3.2.1.
lielgabarīta un smagsvara kravu pārvadāšanas atļaujas esību un pārvadājuma atbilstību atļaujā norādītajiem nosacījumiem;
3.3.2.2.
kravas nostiprināšanas noteikumu prasību izpildi attiecībā uz gabalkravu izvietošanu;
3.3.2.3.
transportlīdzekļa faktisko masu vai ass slodzi un gabarītus;
3.3.2.4.
bīstamo kravu pārvadājumu noteikumu ievērošanu, par katru pārbaudīto transportlīdzekli sastādot bīstamo kravu autopārvadājumu pārbaudes protokolu trijos eksemplāros (1.pielikums). Protokola pirmo eksemplāru uzglabā kontroles institūcija, kas sastādījusi protokolu, otro eksemplāru izsniedz pārbaudītā transportlīdzekļa vadītājam, trešo eksemplāru nosūta Valsts policijai;
3.3.2.5.
Latvijas Republikas starptautisko autopārvadājumu atļaujas esību (divpusējiem pārvadājumiem, tranzīta pārvadājumiem, pārvadājumiem uz trešajām valstīm vai no tām) un tajā norādītā pārvadājuma atbilstību citiem pārvadājuma dokumentiem un atļauto braucienu skaitam, atļaujas ailē "muitas iestādes zīmogs un datums" norādot informāciju par robežšķērsošanas vietu un datumu un simbolu "T", ja tiek veikts tranzīta pārvadājums, kā arī reģistrējot atļaujas sēriju un kārtas numuru muitas informatīvajā sistēmā;
3.3.2.6.
Eiropas transporta ministru konferences atļaujas esību, kā arī izdara atzīmes Eiropas transporta ministru konferences atļaujai pievienotā reģistrācijas žurnāla ailē "Īpašas atzīmes", norādot robežšķērsošanas vietu un datumu un reģistrējot atļaujas sēriju un kārtas numuru muitas informatīvajā sistēmā;
3.3.2.7.
Eiropas Kopienas atļaujas kopijas esību komercpārvadājumu veikšanai ar kravas autotransportu Eiropas Savienības teritorijā un Eiropas Kopienas autovadītāja atestāta esību, ja kravas transportlīdzekļa vadītājs nav Eiropas Savienības dalībvalsts piederīgais un veic komercpārvadājumu;
3.3.2.8.
pašpārvadājuma sertifikāta esību;
3.3.2.9.
transportlīdzekļa licences kartītes esību;
3.4.
Valsts policija – atbilstoši šiem noteikumiem un citiem autopārvadājumus reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.
(Grozīts ar MK 29.11.2011. noteikumiem Nr. 906; MK 04.12.2018. noteikumiem Nr. 756; MK 05.11.2019. noteikumiem Nr. 519)
4.
Valsts policija, kontrolējot autopārvadājumus, katru gadu organizē pārbaudes tā, lai pārbaudītu plašas un reprezentatīvas grupas, ko veido apkalpes locekļi, transportlīdzekļu vadītāji, uzņēmumi un transportlīdzekļi, uz kuriem attiecas darba un atpūtas režīma un darba laika organizēšanu nosacījumi:
4.1.
tās aptvertu vismaz 3 % no darba dienām, kurās strādā to transportlīdzekļu vadītāji, uz kuriem attiecas darba un atpūtas režīma nosacījumi. Pārbaudes laikā uz ceļiem transportlīdzekļa vadītājam ir atļauts sazināties ar galveno biroju, pārvadājumu vadītāju vai jebkuru citu personu vai struktūru, lai pirms pārbaudes uz ceļiem beigām iesniegtu jebkādus pierādījumus, par kuriem ir konstatēts, ka to nav transportlīdzeklī; tas neskar transportlīdzekļa vadītāja pienākumu nodrošināt tahogrāfa iekārtu pareizu izmantošanu.;
4.2.
vismaz 30 % no transportlīdzekļu vadītāju darba dienu pārbaužu kopējā skaita tiktu veiktas uz ceļiem un vismaz 50 % – tāda saimnieciskās darbības veicēja telpās, kurš atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulas (EK) Nr. 1071/2009, ar ko nosaka kopīgus noteikumus par autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanas nosacījumiem un atceļ Padomes Direktīvu 96/26/EK, 2. panta 4. punktā minētajai definīcijai (turpmāk – uzņēmums). Pārbaudes uz ceļiem par atbilstību darba laika organizēšanas nosacījumiem aptver tikai tos aspektus, kurus var efektīvi pārbaudīt, izmantojot tahogrāfu un saistītās reģistrācijas kontrolierīces. Visaptverošu pārbaudi par atbilstību darba laika organizēšanas nosacījumiem var veikt tikai uzņēmumu telpās;
4.3.
Vismaz sešas reizes gadā tiktu veiktas saskaņotas pārbaudes uz ceļiem un uzņēmumu telpās. Šādas saskaņotas pārbaudes vienlaikus veic divu vai vairāku dalībvalstu kontroles iestādes katra savas valsts teritorijā.
5.
Ja pārkāptas Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Regulas (EK) Nr. 561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu, groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 un Padomes Regulu (EK) Nr. 2135/98 un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85 (Regula (EK) 561/2006), 1. panta prasības un Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 4.februāra Regula (ES) Nr. 165/2014 par tahogrāfiem autotransportā, ar kuru atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā, un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu (Regula (ES) 165/2014), prasības, Valsts policija, novērtējot uzņēmumu risku, izmanto Komisijas 2016. gada 18. marta Regulas (ES) 2016/403, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1071/2009 attiecībā uz Savienības noteikumu tādu nopietnu pārkāpumu klasifikāciju, kas var izraisīt autopārvadātāja labas reputācijas zaudēšanu, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/22/EK III pielikumu, III pielikumā noteikto pārkāpumu sadalījumu kategorijās pēc to smaguma un šo noteikumu 3. pielikumā noteiktās formulas un kritērijus uzņēmuma pārkāpumu punktu skaita, riska skaitļa un riska pakāpes noteikšanai.
5.1
Novērtējot uzņēmuma riskus, šo noteikumu 3. punktā minētie dienesti ņem vērā šo noteikumu 5. pielikumā noteiktos riska novērtēšanas elementus. Minēto informāciju izmanto, lai rūpīgāk un biežāk pārbaudītu uzņēmumus ar augstu riska novērtējumu. Uzņēmumu riska novērtējuma dati kontroles laikā ir pieejami minētajiem dienestiem.
5.2
Pamatojoties uz 5.punktā paredzēto uzņēmuma riska noteikšanu, pārbaudes par transportlīdzekļu apkalpes locekļu darba laika organizēšanas, ievērošanas un uzskaites noteikumu ievērošanu, nosaka uzņēmumam, ja viens vai vairāki tā transportlīdzekļu vadītāji pastāvīgi vai nopietni pārkāpj Regulu (EK) Nr. 561/2006 vai (ES) Nr. 165/2014.
 
5.3
Pārbaudes uzņēmumu telpās plāno, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi attiecībā uz dažādiem transporta un uzņēmumu veidiem. Pārbaudes veic arī tad, ja pārbaudēs uz ceļiem atklāti smagi Regulas (EK) Nr. 561/2006, Regulas (ES) Nr. 165/2014 vai transportlīdzekļu apkalpes locekļu darba laika organizēšanas, ievērošanas un uzskaites noteikumu pārkāpumi.
6.
Šo noteikumu 3.1. un 3.4.apakšpunktā minēto kontroles institūciju darbiniekiem un amatpersonām, veicot autopārvadājumu kontroli, ir tiesības:
6.1.
pieprasīt transportlīdzekļa vadītājam vai pārvadātāja pārstāvim uzrādīt autopārvadājumus reglamentējošajos normatīvajos aktos norādītos dokumentus;
6.2.
iekāpt un atrasties transportlīdzekļa kabīnē, kā arī, nemaksājot par braucienu, atrasties transportlīdzekļa salonā tā kustības laikā (izņemot taksometrus);
6.3.
veikt transportlīdzekļa vadītāja darba un atpūtas laika uzskaites kontrolierīces un ātruma ierobežotājierīces detalizētu pārbaudi (izņemot transportlīdzekļa kustības laikā) atbilstoši normatīvajiem aktiem par minētajām ierīcēm un to lietošanas kārtību;
6.4.
(svītrots ar MK 05.11.2019. noteikumiem Nr. 519).
(Grozīts ar MK 14.03.2017. noteikumiem Nr. 137; MK 05.11.2019. noteikumiem Nr. 519)
6.1
(Svītrots ar MK 05.11.2019. noteikumiem Nr. 519)
II.Autopārvadājumu kontrole
(Nodaļas nosaukums MK 05.11.2019. noteikumu Nr. 519 redakcijā)
7.
(Svītrots ar MK 05.11.2019. noteikumiem Nr. 519)
8.
Valsts policija apturēto transportlīdzekli novirza uz autoceļa tuvumā esošām piemērotām vietām (piemēram, stāvlaukumiem, degvielas uzpildes staciju teritorijām, kravas iekraušanas un izkraušanas laukumiem):
8.1.
transportlīdzekļa faktiskās masas kontrolei (svēršanai) ar autotransporta svariem, kas verificēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par neautomātisko svaru atbilstības novērtēšanu;
8.2.
transportlīdzekļa sakabes stāvokļa kontrolei;
8.3.
ja tiek konstatēti autopārvadājumus reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumi, kas liedz transportlīdzeklim piedalīties ceļu satiksmē.
9.
Valsts policija pārbauda autopārvadājuma atbilstību attiecīgo autopārvadājumus reglamentējošo normatīvo aktu prasībām un par to sastāda kravu pārvadājumu kontroles aktu (1.1 pielikums) vai pasažieru pārvadājumu kontroles aktu (1.2 pielikums) divos eksemplāros. Pirmo eksemplāru uzglabā Valsts policijā, bet otru eksemplāru izsniedz transportlīdzekļa vadītājam.
(MK 12.12.2017. noteikumu Nr. 720 redakcijā)
10.
Pārbaudot bīstamo kravu pārvadājumu noteikumu ievērošanu, Valsts policija par katru pārbaudīto transportlīdzekli sastāda bīstamo kravu autopārvadājumu pārbaudes protokolu (1.pielikums) divos eksemplāros. Protokola pirmo eksemplāru uzglabā Valsts policijā, otro eksemplāru izsniedz uzņēmumam.
(Grozīts ar MK 27.06.2017. noteikumiem Nr. 362)
10.1
Valsts policijas darbinieks pārliecinās par autoceļu lietošanas nodevas samaksas spēkā esību, izmantojot transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā reģistrētos datus.
(MK 01.07.2014. noteikumu Nr.372 redakcijā)
10.2
Pašvaldības kontroles dienesta amatpersona:
10.21.
veic autopārvadājumu kontroli formastērpā un aptur autotransporta līdzekli, izmantojot zizli vai norādot ar roku kontrolējamā autotransporta līdzekļa vadītājam;
10.22.
pārbauda, vai pasažieru pārvadājumi ar autobusiem un kravu autopārvadājumi atbilst attiecīgo autopārvadājumus reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, un par to sastāda šo noteikumu 9. punktā minēto kravu pārvadājumu kontroles vai pasažieru pārvadājumu kontroles aktu;
10.23.
veic transportlīdzekļa faktiskās masas kontroli (svēršanu) ar autotransporta svariem, kas verificēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par neautomātisko svaru atbilstības novērtēšanu, apturēto autotransportlīdzekli novirzot uz autoceļa tuvumā esošām piemērotām vietām (piemēram, stāvlaukumiem, degvielas uzpildes staciju teritorijām, kravas iekraušanas un izkraušanas laukumiem);
10.24.
veic autotransporta līdzekļa vadītāja darba un atpūtas laika uzskaites kontrolierīces un ātruma ierobežotājierīces detalizētu pārbaudi (izņemot transportlīdzekļa kustības laikā) atbilstoši normatīvajiem aktiem par minētajām ierīcēm un to lietošanas kārtību;
10.25.
pārbauda, vai pasažieru komercpārvadājumi ar taksometriem un vieglajiem automobiļiem atbilst attiecīgo autopārvadājumus reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.
(MK 05.11.2019. noteikumu Nr. 519 redakcijā)
III.Uzņēmuma kontrole
(Nodaļas nosaukums grozīts ar MK 27.06.2017. noteikumiem Nr. 362)
11.
Uzņēmumam ir pienākums:
11.1.
kontroles laikā nodrošināt uzņēmuma pilnvarotā pārstāvja atrašanos kontroles vietā;
11.2.
uzrādīt Valsts policijai vai pašvaldību kontroles dienestam autopārvadājumus reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktos dokumentus, kas saistīti ar uzņēmuma autopārvadājumu organizēšanu, un nodrošināt apstākļus kontroles veikšanai.
(Grozīts ar MK 27.06.2017. noteikumiem Nr. 362)
12.
Ierodoties uzņēmuma telpās, Valsts policija vai attiecīgās pašvaldības kontroles dienests uzņēmuma pilnvarotajam pārstāvim:
12.1.
sniedz informāciju par kontroles būtību;
12.2.
pieprasa pilnvarojuma apliecinājumu uzņēmuma autopārvadājumu vadītājam;
12.3.
pārliecinās, vai uzņēmums sagatavojis kontrolei nepieciešamos Valsts policijas vai pašvaldības kontroles dienesta pieprasītos dokumentus;
12.4.
pārbauda uzrādītos dokumentus.
(Grozīts ar MK 27.06.2017. noteikumiem Nr. 362; MK 05.11.2019. noteikumiem Nr. 519)
13.
Pēc saskaņošanas ar uzņēmumu dokumentu kontroli var veikt Valsts policijas vai pašvaldības kontroles dienesta telpās. Par dokumentu pieņemšanu Valsts policijas vai pašvaldības kontroles dienesta telpās noformē pieņemšanas un nodošanas aktu. Aktā norāda kontrolei iesniegtos dokumentus.
(Grozīts ar MK 27.06.2017. noteikumiem Nr. 362; MK 05.11.2019. noteikumiem Nr. 519)
14.
Ja uzņēmuma dokumentu kontrole notiek Valsts policijas vai pašvaldības kontroles dienesta telpās, kontroles ilgums nedrīkst pārsniegt 10 darbdienas. Pēc šā termiņa beigām divu darbdienu laikā, noformējot pieņemšanas un nodošanas aktu, dokumenti jāatdod uzņēmuma pārstāvim.
(Grozīts ar MK 27.06.2017. noteikumiem Nr. 362; MK 05.11.2019. noteikumiem Nr. 519)
15.
Uzņēmuma dokumentu kontroles rezultātus ieraksta uzņēmuma kontroles aktā (4.pielikums).
(Grozīts ar MK 27.06.2017. noteikumiem Nr. 362)
16.
Uzņēmuma kontroles aktu paraksta Valsts policijas vai pašvaldības kontroles dienesta un uzņēmuma pārstāvis. Ja uzņēmuma pārstāvis atsakās parakstīt aktu, minēto faktu ieraksta kontroles aktā. Kontroles akta oriģinālu uzglabā Valsts policija vai pašvaldības kontroles dienests, akta kopiju izsniedz kontrolētā uzņēmuma pārstāvim.
(Grozīts ar MK 27.06.2017. noteikumiem Nr. 362; MK 05.11.2019. noteikumiem Nr. 519)
IV.Pašvaldību kontroles dienesti
17.
(Svītrots ar MK 05.11.2019. noteikumiem Nr. 519)
18.
(Svītrots ar MK 05.11.2019. noteikumiem Nr. 519)
19.
(Svītrots ar MK 05.11.2019. noteikumiem Nr. 519)
20.
(Svītrots ar MK 05.11.2019. noteikumiem Nr. 519)
21.
(Svītrots ar MK 04.12.2018. noteikumiem Nr. 756)
V.Sistēmā iekļaujamās informācijas apjoms, informācijas iekļaušana sistēmā un saņemšana no tās, institūcijas, kas ir tiesīgas apstrādāt informāciju, informācijas apstrādes kārtība un glabāšanas termiņi, informācijas apmaiņa, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu
22.
Informāciju, kas norādīta kravu pārvadājumu kontroles aktā, pasažieru pārvadājumu kontroles aktā, bīstamo kravu autopārvadājumu pārbaudes protokolā un uzņēmuma kontroles aktā, šo noteikumu 3. punktā minētais kontroles institūcijas darbinieks vai amatpersona, kura sastādījusi aktu vai protokolu, nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā iekļauj sistēmā.
(MK 05.11.2019. noteikumu Nr. 519 redakcijā)
23.
Sistēmas pārzinis un turētājs ir Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs.
(MK 12.12.2017. noteikumu Nr. 720 redakcijā)
24.
Šo noteikumu 3. punktā minētais kontroles institūcijas darbinieks vai amatpersona, kura sastādījusi aktu vai protokolu, atbilstoši kontroles institūcijas tehniskajām iespējām informāciju sistēmā iekļauj tiešsaistes datu pārraides režīmā, ievadot attiecīgo informāciju manuāli, to kopējot vai nododot no citām informācijas sistēmām ar informācijas sistēmu sasaistes līdzekļu palīdzību.
(MK 05.11.2019. noteikumu Nr. 519 redakcijā)
25.
Tiesības saņemt informāciju no sistēmas ir:
25.1.
operatīvās darbības subjektiem, izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai un tiesām – attiecīgo iestāžu darbību regulējošajos normatīvajos aktos noteikto funkciju veikšanai;
25.2.
citām valsts un pašvaldību iestādēm – attiecīgās iestādes darbību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā apjomā un paredzētajiem mērķiem.
(MK 12.12.2017. noteikumu Nr. 720 redakcijā)
26.
Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs nodrošina informācijas iekļaušanu sistēmā vai piešķir piekļuvi sistēmā uzkrātajai informācijai tiešsaistes datu pārraides režīmā vai citā elektronisko datu pārraides veidā pēc starpresoru vienošanās vai sadarbības līguma noslēgšanas ar šo noteikumu 3. punktā minēto autopārvadājumus kontrolējošo institūciju vai šo noteikumu 25. punktā minēto informācijas saņēmēju.
(MK 12.12.2017. noteikumu Nr. 720 redakcijā)
26.1
Valsts riska novērtējuma sistēmā esošo informāciju, izmantojot regulas Nr. 1071/2009 16. pantā noteikto valsts elektronisko reģistru, dara tiešā veidā pieejamu citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm saskaņā ar minētās regulas 16. panta 2. punktu.
27.
Informāciju par bīstamo kravu autopārvadājumu pārbaudes protokolu sistēmas datubāzē glabā piecus gadus. Informāciju par pasažieru pārvadājumu kontroles, kravu pārvadājumu kontroles un uzņēmuma kontroles aktiem sistēmas datubāzē glabā trīs gadus. Pēc minētā termiņa beigām informācija no sistēmas tiek dzēsta un par to sastādīts attiecīgs akts.
(MK 12.12.2017. noteikumu Nr. 720 redakcijā)
28.
Valsts policija ar citu Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajām iestādēm (turpmāk – ES iestāde) savstarpēji ik pēc sešiem mēnešiem vai arī pēc Valsts policijas vai ES iestādes motivēta pieprasījuma apmainās ar informāciju, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 561/2006 22.panta 3.punktā kā arī ar informāciju par to, kā tiek piemēroti normatīvie akti par darba laika organizēšanu personām, kas ir autotransporta apkalpes locekļi, izmantojot Iekšējo tirgus informācijas (turpmāk – IMI) sistēmu, kura ir izveidota atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulai (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu, un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu 2008/49/EK.
 
29.
Informāciju uz citas Eiropas Savienības dalībvalsts iestādes motivētu pieprasījumu, izmantojot IMI sistēmu, Valsts policija nosūta:
 
29.1.
25 darba dienu laikā vai arī nepieciešamības gadījumā savstarpēji vienojoties par īsāku termiņu;
 
29.2.
3 darba dienu laikā steidzamos gadījumos vai gadījumos, kad nepieciešama tikai reģistru, piemēram, riska novērtējuma sistēmas reģistra aplūkošana.
 
30.
Ja Valsts policija, izvērtējot secina, ka ES iestādes iesniegtais pieprasījums nav pietiekami motivēts, tā 10 darba dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas informē attiecīgo iestādi par papildu pamatojuma nepieciešamību.
 
31.
Ja ES iestāde neiesniedz papildu pamatojumu, Valsts policija ir tiesības noraidīt pieteikumu.
 
32.
Gadījumos, kad informācijas pieprasījumu vai izrietoši pārbaudes, inspekcijas vai izmeklēšanu ir sarežģīti vai neiespējami izpildīt, Valsts policija 10 darba dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas par to informē ES iestādi, attiecīgi pamatojot iemeslus informācijas neiesniegšanai. Valsts policija, sadarbojoties ar ES iestādi izvērtē citus risinājumus, lai saņemto pieprasījumu izpildītu pēc iespējas atbilstoši prasītajam mērķim.
 
33.
Gadījumos, kad Valsts policija no ES iestādes ir saņēmusi informāciju par veiktā pieprasījuma papildu pamatojuma nepieciešamību, tā pēc iespējas ātrāk nosūta papildu pamatojumu.
 
34.
Ja Valsts policijas pieprasītā informācija no ES iestādes pastāvīgi tiek sniegta ar kavēšanos, Valsts policija informē Eiropas Komisiju.
35.
IMI sistēma netiek izmantota tās informācijas apmaiņai, kas ES iestādēm pieejama tieši meklējot pārvadātāju datu elektroniskajā reģistrā, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 21.oktobra Regulas  (EK) Nr. 1071/2009, ar ko nosaka kopīgus noteikumus par autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanas nosacījumiem un atceļ Padomes Direktīvu 96/26/EK (turpmāk Regula (EK) Nr. 1071/2009) 16.panta 5.punktā.
36.
Valsts policija informāciju par uzņēmumu riska novērtējumu iekļauj pārvadātāju datu elektroniskajā reģistrā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1071/2009 16.pantu, nodrošinot tiešu piekļuvi citām ES iestādēm atbilstoši minētās Regulas 16.panta 2.punktam.
 
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
(Grozīta ar MK 27.06.2017. noteikumiem Nr. 362)
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1)
Padomes 1995.gada 6.oktobra Direktīvas 95/50/EK par vienotu kārtību, kādā pārbauda bīstamo kravu pārvadāšanu pa autoceļiem;
2)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 15.marta Direktīvas 2006/22/EK par minimālajiem nosacījumiem Padomes Regulu (EEK) Nr.3820/85 un Nr.3821/85 īstenošanai saistībā ar sociālās jomas tiesību aktiem attiecībā uz darbībām autotransporta jomā un par Padomes Direktīvas 88/599/EEK atcelšanu;
3)
Komisijas 2004.gada 13.decembra Direktīvas 2004/112/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 95/50/EK par vienotu kārtību, kādā pārbauda bīstamo kravu pārvadāšanu pa autoceļiem;
4)
Komisijas 2009.gada 23.janvāra Direktīvas 2009/4/EK par pasākumiem, lai novērstu un atklātu manipulācijas ar tahogrāfu ierakstiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/22/EK par minimālajiem nosacījumiem Padomes Regulu (EEK) Nr.3820/85 un Nr.3821/85 īstenošanai saistībā ar sociālās jomas tiesību aktiem attiecībā uz darbībām autotransporta jomā un par Padomes Direktīvas 88/599/EEK atcelšanu;
5)
Komisijas 2009.gada 30.janvāra Direktīvas 2009/5/EK, ar ko izdara grozījumus III pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2006/22/EK par minimālajiem nosacījumiem Padomes Regulu (EEK) Nr.3820/85 un Nr.3821/85 īstenošanai saistībā ar sociālās jomas tiesību aktiem attiecībā uz darbībām autotransporta jomā;
6)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Direktīvas 2014/47/ES par Savienībā izmantotu komerciālo transportlīdzekļu tehniskajām pārbaudēm uz ceļiem un par Direktīvas 2000/30/EK atcelšanu;
7)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 15. jūlija Direktīva (ES) 2020/1057, ar ko attiecībā uz izpildes nodrošināšanas prasībām groza Direktīvu 2006/22/EK un attiecībā uz Direktīvu 96/71/EK un Direktīvu 2014/67/ES nosaka īpašus noteikumus autotransporta nozarē strādājošo transportlīdzekļu vadītāju norīkošanai darbā, un groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012.
1.
pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 24.maija
noteikumiem Nr.
411
(Pielikums MK 12.12.2017. noteikumu Nr. 720 redakcijā)
1.1
pielikums
Ministru kabineta
2011. gada 24. maija
noteikumiem Nr.
411
Kravu pārvadājumu kontroles akts Nr. _____________
(Pielikums MK 12.12.2017. noteikumu Nr. 720 redakcijā)
1.2
pielikums
Ministru kabineta
2011. gada 24. maija
noteikumiem Nr.
411
Pasažieru pārvadājumu kontroles akts Nr. _____________
(Pielikums MK 12.12.2017. noteikumu Nr. 720 redakcijā)
2.
pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 24.maija
noteikumiem Nr.
411
(Pielikums svītrots ar MK 14.03.2017. noteikumiem Nr. 137)
3.
pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 24.maija
noteikumiem Nr.
411
Uzņēmuma pārkāpumu punktu skaita, riska skaitļa un riska pakāpes noteikšana
(Pielikums grozīts ar MK 27.06.2017. noteikumiem Nr. 362)

1. Uzņēmuma pārkāpumu punktu skaitu nosaka, izmantojot šādu formulu:

P = (VSI × LVSISI × LSI MI  × LMI ) × T, kur

P – uzņēmuma pārkāpumu punktu skaits;

VSI – ļoti nopietnu pārkāpumu skaits;

SI – nopietnu pārkāpumu skaits;

MI – nelielu pārkāpumu skaits.

Pārkāpumu iedalījumam pēc smaguma atbilstošie punkti:

LVSI – ļoti nopietna pārkāpuma koeficients, vienāds ar 40;

LSI – nopietna pārkāpuma koeficients, vienāds ar 10;

LMI – neliela pārkāpuma koeficients, vienāds ar 1;

T – laika faktors (kārtējam gadam T=3, iepriekšējam gadam T=2, gadam pirms iepriekšējā gada T=1).

2. Uzņēmuma vispārējā riska skaitli nosaka, izmantojot šādu formulu:

RV =  PY1 + PY2 + PY3 , kur
 SY1 + SY2 + SY3

RV – uzņēmuma vispārējā riska skaitlis;;

PY1 – uzņēmuma pārkāpumu punktu skaits kārtējā gadā;

PY2 – uzņēmuma pārkāpumu punktu skaits iepriekšējā gadā;

PY3 – uzņēmuma pārkāpumu punktu skaits gadā pirms iepriekšējā gada;

SY1 – pārbaužu skaits kārtējā gadā;

SY2 – pārbaužu skaits iepriekšējā gadā;

SY3 – pārbaužu skaits gadā pirms iepriekšējā gada.

Piezīme. Pārbaudot uzņēmumu, pārbaužu skaitu iegūst, pārbaudīto dienu skaitu dalot ar 28, kas ir līdzvērtīgi uz ceļa pārbaudīto dienu skaitam vienas pārbaudes ietvaros.

3. Uzņēmuma riska pakāpi nosaka, izmantojot šādus kritērijus:

3.1. augsta riska pakāpe, ja RV ≥ 20;

3.2. vidēja riska pakāpe, ja 10 ≤ RV < 20;

3.3. zema riska pakāpe, ja 0,1 ≤ RV < 10;

3.4. riska pakāpe netiek piešķirta, ja RV < 0.

4.
pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 24.maija
noteikumiem Nr.
411
(Pielikums grozīts ar MK 27.06.2017. noteikumiem Nr. 362)
5.
pielikums
Ministru kabineta
2011. gada 24. maija
noteikumiem Nr.
411
Riska novērtēšanas elementi
(Pielikums MK 27.06.2017. noteikumu Nr. 362 redakcijā)

1. Riska novērtēšana ir pamats tādu transportlīdzekļu mērķtiecīgai atlasei, kurus ekspluatē uzņēmumi ar sliktiem rādītājiem transportlīdzekļu tehniskās apkopes un valsts tehniskās apskates prasību izpildē. Riska novērtēšanā ņem vērā gan valsts tehniskajās apskatēs, gan transportlīdzekļu tehniskajās kontrolēs uz ceļiem konstatētos rezultātus.

2. Lai novērtētu uzņēmuma risku, ņem vērā šādus rādītājus:

2.1. konstatēto trūkumu vai bojājumu skaits;

2.2. konstatēto trūkumu vai bojājumu smaguma pakāpe;

2.3. transportlīdzeklim veikto tehnisko kontroļu uz ceļiem vai valsts tehnisko apskašu skaits;

2.4. laika faktors.

3. Trūkumu vai bojājumu svērumu atbilstoši to smaguma pakāpei nosaka, izmantojot šādus smaguma koeficientus:

3.1. bīstams trūkums vai bojājums – koeficients 40;

3.2. būtisks trūkums vai bojājums – koeficients 10;

3.3. sīks trūkums vai bojājums – koeficients 1.

4. Uzņēmuma (transportlīdzekļa) stāvokļa izmaiņas pa gadiem atspoguļo, izmantojot šādus koeficientus (piemēro tikai vispārējā riska novērtējuma aprēķināšanai):

4.1.  1. gads (iepriekšējie 12 mēneši) – koeficients 3;

4.2.  2. gads (iepriekšējie 13–24 mēneši) – koeficients 2;

4.3.  3. gads (iepriekšējie 25–36 mēneši) – koeficients 1.

5. Riska novērtējumu aprēķina, izmantojot šādas formulas:

5.1. vispārējā riska novērtējums:

, kur

RR – vispārējā riska novērtējuma pakāpe;

DYi – trūkumu vai bojājumu kopējais skaits 1., 2. un 3. gadā;

DY1 – 1. gadā;

# – skaits;

DD – bīstami trūkumi vai bojājumi;

MaD – būtiski trūkumi vai bojājumi;

MiD – sīki trūkumi vai bojājumi;

C – pārbaudes (transportlīdzekļu tehniskās kontroles uz ceļiem vai valsts tehniskās apskates) 1., 2. un 3. gadā;

5.2. gada riska novērtējums:

, kur

AR – gada riska novērtējuma pakāpe;

# –  skaits;

DD – bīstami trūkumi vai bojājumi;

MaD – būtiski trūkumi vai bojājumi;

MiD – sīki trūkumi vai bojājumi;

C – pārbaudes (transportlīdzekļu tehniskās kontroles uz ceļiem vai valsts tehniskās apskates).

6. Gada riska novērtējuma pakāpi izmanto, lai novērtētu uzņēmuma attīstību pa gadiem.

7. Vispārējā riska novērtējuma pakāpi izmanto, lai klasificētu uzņēmumus (transportlīdzekļus), panākot šādu uzskaitē esošo uzņēmumu (transportlīdzekļu) sadalījumu:

7.1.  < 30 % zems risks;

7.2.  30–80 % vidējs risks;

7.3.  > 80 % augsts risks.