Noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 790

Rīgā 2025. gada 16. decembrī (prot. Nr. 52 65. §)

Izdoti saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 8. panta otro daļu, 8.¹ panta piekto daļu, 9. panta pirmās daļas 16. un 17. punktu un 44. punkta "a" apakšpunktu, 10. panta pirmās daļas 4. punktu, 11. panta trešās daļas 15. punktu un 3.⁵ daļu, 11.¹¹ panta ceturto daļu, 11.¹³ panta piecpadsmito daļu, 16.¹ panta ceturto daļu, 17. panta vienpadsmitās daļas 2. punktu un 11.⁵ daļas 3. punktu, 38. panta otro daļu un 39. pantu

Izdarīt Ministru kabineta 2010. gada 21. septembra noteikumos Nr. 899 "Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2010, 156. nr.; 2012, 203. nr.; 2013, 168., 198., 252. nr.; 2014, 190., 220. nr.; 2015, 252. nr.; 2016, 234. nr.; 2017, 234., 254. nr.; 2021, 123A., 248. nr.; 2023, 231. nr.) šādus grozījumus:

1.1.

izteikt 17. punktu šādā redakcijā:

"17. Šo noteikumu 12. punktā minētās fiziskās personas – rezidenti, aprēķinot algas nodokli, kalendāra mēneša apliekamo ienākumu nosaka kā starpību starp algota darba ienākumiem un mēneša neapliekamā minimuma, nodokļa atvieglojumu un attiecīgajam mēnesim aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu summu.";

1.2.

izteikt 18. punktu šādā redakcijā:

"18. Šo noteikumu 12., 14., 15. un 17. punkts nav attiecināms uz tādām fiziskajām personām – rezidentiem, kuru darba devējs ir ārvalstu nodokļa maksātājs, ja minētās personas strādā sava darba devēja labā ārpus Latvijas Republikas. Šīs personas par ienākumiem, kas taksācijas gada laikā gūti uz darba attiecību pamata ar ārvalsts darba devēju, likumā noteiktajā termiņā un kārtībā iesniedz gada ienākumu deklarāciju.";

1.3.

izteikt 18.¹ punktu šādā redakcijā:

"18.¹ Piemērojot likuma 8. panta otro daļu, ienākumi, par kuriem jāmaksā algas nodoklis, ir jebkuri uz pašreizējo vai iepriekšējo darba vai dienesta attiecību pamata darbiniekam vai personai, kura ir dienestā (turpmāk – darbinieks), izdarītie maksājumi vai labums, ko darbinieks tieši vai netieši gūst naudā vai citās lietās no darba devēja, ja šajos noteikumos nav noteikts citādi. Ienākumos, par kuriem jāmaksā algas nodoklis, neietver likuma 8. panta 2.¹³, 2.¹⁴, piecpadsmitajā un 19.¹daļā minētos ienākumus, ja ir izpildīti attiecīgajam atbrīvojumam noteiktie kritēriji. Ienākumos, par kuriem jāmaksā algas nodoklis, neietver arī likuma 9. panta pirmās daļas 8.², 32., 32.¹, 32.², 32.³, 41. un 43. punktā minētos ienākumu veidus.";

1.4.

izteikt 18.²3.1. apakšpunktu šādā redakcijā:

"18.²3.1. par darbinieka apmācību, lai iegūtu, uzlabotu vai paplašinātu darbā, profesijā, amatā vai arodā nepieciešamās iemaņas un zināšanas (izņemot vispārējās izglītības iegūšanu un augstākās izglītības iegūšanu, ja tā neatbilst likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 8. panta 2.¹³ un 2.¹⁴ daļā, 9. panta pirmās daļas 8.² punktā un 32.³ punktā noteiktajiem kritērijiem);";

1.5.

izteikt 18.²8. apakšpunktu šādā redakcijā:

"18.²8. izdevumi, kas saistīti ar izklaides pasākumiem, ceļojumiem, ēdināšanu un atspirdzinošu dzērienu iegādi, ja attiecīgie izdevumi nav sadalāmi personāli un ir iekļauti darba devēja apliekamajā ienākumā vai tiek uzskatīti par personāla ilgtspējas izdevumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma izpratnē;";

1.6.

svītrot 18.²9. apakšpunktu;

1.7.

svītrot 18.²10. apakšpunktu;

1.8.

papildināt ar 18.²12. apakšpunktu šādā redakcijā:

"18.²12. darbinieka izdevumu kompensācija par darbinieka dzīvesvietā darbinieka veikto elektroenerģijas uzlādi darba devējam piederošam transportlīdzeklim, kam transportlīdzekļu reģistrā kā degvielas veids norādīta elektrība, pamatojoties uz faktiski nobraukto kilometru skaitu katrā mēnesī (neatkarīgi no tā, vai attiecīgais transportlīdzeklis ir izmantots tikai saimnieciskajā darbībā) saskaņā ar ražotāja izsniegtajā transportlīdzekļa atbilstības sertifikātā ("EC Certificate of Conformity") transportlīdzeklim norādīto augstāko elektroenerģijas patēriņa normu, kura nav pārsniegta vairāk par 20 %, ja ir izpildīti šādi kritēriji:
18.²12.1. par transportlīdzekli tiek maksāts uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis vai transportlīdzeklis ir atbrīvots no aplikšanas ar uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli saskaņā ar Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 14. panta pirmās daļas 5. un 6. punktu;
18.²12.2. līgums ar elektroenerģijas piegādātāju darbinieka dzīvesvietā ir noslēgts starp darbinieku un elektroenerģijas piegādātāju;
18.²12.3. ja transportlīdzekļa elektroenerģijas uzlādi var veikt arī darba vietā, darba devējs izdod uzņēmuma iekšējās vadlīnijas attiecībā uz elektroenerģijas uzlādi un nodrošina atsevišķu uzskaites kārtību par šā transportlīdzekļa elektroenerģijas uzlādi darba vietā;
18.²12.4. darbinieks iesniedz darba devējam elektroenerģijas piegādātāja izsniegtu rēķinu par elektroenerģijas piegādi darbinieka dzīvesvietā, un darba devējs grāmatvedības organizācijas dokumentos noteiktajā kārtībā kompensē to izdevumu daļu, kas attiecas uz elektroenerģijas uzlādi transportlīdzeklim (nosakot izdevumu daļu, darba devējs, pamatojoties uz tā rīcībā esošo informāciju, samazina kompensējamās elektroenerģijas daļu par elektroenerģijas daudzumu, kas atbilst transportlīdzekļa elektroenerģijas uzlādes apjomam citā veidā (tai skaitā darba vietā vai publiski pieejamā uzlādes stacijā)).";

1.9.

svītrot 20. punktu;

1.10.

izteikt 22.² punktu šādā redakcijā:

"22.² Piemērojot likuma 8. panta trešās daļas 20.⁴ punktu, kā arī ņemot vērā likuma 9. panta pirmās daļas 5. punktu un 15. panta otro daļu, nodokļa maksātājs neatkarīgi no ienākuma izmaksas vietā piemērotās nodokļa likmes ienākumu no izložu un azartspēļu laimestiem iekļauj taksācijas gada deklarācijā un aprēķina nodokli rezumējošā kārtībā, piemērojot attiecīgajam gada ienākuma apmēram noteikto nodokļa likmi vai nodokļa likmes (likuma 8. panta trešās daļas 20.⁴punkta piemērošanas piemēri – šo noteikumu 1.² pielikumā).";

1.11.

izteikt 26. punktu šādā redakcijā:

"26. Likuma 8. panta piekto daļu piemēro apdrošināšanas prēmiju maksājumiem, ko darba devējs veicis no saviem līdzekļiem darbinieka labā atbilstoši Apdrošināšanas līguma likumam un saskaņā ar dzīvības, veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumu, kas noslēgts ar apdrošināšanas sabiedrību, kura nodibināta un darbojas saskaņā ar Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumu, vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī reģistrētu apdrošināšanas sabiedrību, kā arī iemaksām privātajā pensiju fondā, kurš nodibināts un darbojas saskaņā ar Privāto pensiju fondu likumu vai analoģisku citas Eiropas Savienības dalībvalsts likumu, vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts likumu, vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts likumu.";

1.12.

izteikt 28. punktu šādā redakcijā:

"28. Piemērojot likuma 8. panta piekto daļu, ja darbinieka labā veikto apdrošināšanas prēmiju maksājumu kopsumma par taksācijas gadu, ko darba devējs veicis saskaņā ar dzīvības apdrošināšanas (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības apdrošināšanas vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumu, pārsniedz 10 % no fiziskās personas – darbinieka bruto darba samaksas taksācijas gadā, minēto maksājumu kopsummas pārsniegumu, ievērojot arī likumā noteikto ierobežojumu 750 euro apmērā, darba devējs ietver darbinieka apliekamajā ienākumā taksācijas gada pēdējā mēnesī un likumā noteiktajā kārtībā aprēķina un ietur no tā algas nodokli (likuma 8. panta piektās daļas piemērošanas piemēri – šo noteikumu 1. pielikumā (3. un 8. piemērs)).";

1.13.

izteikt 29. punktu šādā redakcijā:

"29. Piemērojot likuma 8. panta piekto daļu, ja darba devēja veikto dzīvības apdrošināšanas (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības apdrošināšanas vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju maksājumu kopsumma nav pārsniegusi 10 % no darbinieka bruto darba samaksas, bet ir lielāka par 750 euro gadā, darbinieka apliekamajā ienākumā iekļaujama summa, kas pārsniedz 750 euro. Aprēķinot apliekamo ienākumu, darba devējs ievēro šo noteikumu 28. punktā minētos nosacījumus.";

1.14.

izteikt 31. punktu šādā redakcijā:

"31. Piemērojot likuma 8. panta piekto daļu, darba devēja darbinieka labā veiktajiem apdrošināšanas prēmiju maksājumiem, ja darba līgums starp darba devēju un darbinieku tiek pārtraukts, bet apdrošināšanas līgums tiek pārjaunots uz attiecīgā darbinieka jauno darba devēju vai citu tā paša darba devēja darbinieku vai attiecīgais darbinieks pats to pārņem, uz darba līguma pārtraukšanas dienu tiek noteikta par darbinieku veikto maksājumu attiecība pret darbinieka bruto darba samaksas kopsummu darba līguma pārtraukšanas gadā. Ja apdrošināšanas prēmiju maksājumu summa pārsniedz likumā noteikto ierobežojumu, pārsnieguma summa tiek aplikta ar nodokli. Ja apdrošināšanas prēmiju maksājumi darbinieka labā veikti saskaņā ar dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumu un kopējā apdrošināšanas prēmiju maksājumu summa ir pārsniegusi gadam noteikto 750 euro ierobežojumu, ar nodokli tiek aplikta pārsnieguma summa.";

1.15.

izteikt 32. punktu šādā redakcijā:

"32. Piemērojot likuma 8. panta piekto daļu, to darba devēja veikto apdrošināšanas prēmiju maksājumu attiecība, ko darba devējs veicis darbinieka labā saskaņā ar darba devēja pirms darbinieka stāšanās darba attiecībās noslēgto apdrošināšanas līgumu, nedrīkst pārsniegt likumā noteikto ierobežojumu no šā darbinieka bruto darba samaksas tajā laikposmā, kurā viņš ir kļuvis par apdrošināmo personu. Attiecībā uz darba devēja noslēgto dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumu jāņem vērā, ka apdrošināšanas prēmiju summai noteiktais ierobežojums 750 euro apmērā ir piemērojams proporcionāli laikposmam, kurā uz minēto darbinieku ir pārjaunots dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgums (likuma 8. panta piektās daļas piemērošanas piemēri – šo noteikumu 1. pielikumā (6. piemērs)).";

1.16.

izteikt 34. punktu šādā redakcijā:

"34. Piemērojot likuma 8. panta 5.² daļu, ja taksācijas gadā dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju summa pārsniedz gan 750 euro, gan 10 % ierobežojumu par periodu, kad ir aprēķināta darba samaksa, ar nodokli apliekamā summa ir lielākā no abām pārsnieguma summām.";

1.17.

papildināt ar 34.³ punktu šādā redakcijā:

"34.³ Piemērojot likuma 8. panta piecpadsmito daļu, ar ārstniecības izdevumiem saprot tādus ārstniecības izdevumu veidus, kādus var iekļaut nodokļa maksātāja attaisnotajos izdevumos par medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu saskaņā ar likuma 10. panta pirmās daļas 2. punktu.";

1.18.

papildināt ar 34.⁴ punktu šādā redakcijā:

"34.⁴ Likuma 8. panta piecpadsmitajā daļā minētajos izdevumos tiek ietverti šādi darbinieka izdevumi, ja tie ir noteikti darba koplīgumā un ir pamatoti ar attiecīgos izdevumus apliecinošiem ārējiem attaisnojuma dokumentiem:
34.⁴1. ēdināšanas izdevumi (piemēram, izdevumi par pārtikas produktu un atspirdzinošu dzērienu iegādi, pagatavotu ēdienu iegādi);
34.⁴2. ārstniecības izdevumi, kas minēti šo noteikumu 34.³ punktā;
34.⁴3. izdevumi, kas saistīti ar darbinieka pārcelšanos uz citu dzīvesvietu (piemēram, transporta izdevumi, izdevumi par darbinieka īpašumā esošās iedzīves pārvešanu);
34.⁴4. izmitināšanas izdevumi (piemēram, viesnīcas, naktsmītnes, dienesta viesnīcas, dzīvokļa īres izdevumi);
34.⁴5. transporta izdevumi (izdevumi, kas nepieciešami, lai darbinieks nokļūtu no dzīvesvietas uz darbu un no darba uz dzīvesvietu, – piemēram, izdevumi par sabiedriskā transporta biļetēm, degvielas izdevumi, izdevumi par taksometra izmantošanu) (likuma 8. panta piecpadsmitās daļas piemērošanas piemērs – šo noteikumu 1.³ pielikumā).";

1.19.

papildināt ar 34.⁵ punktu šādā redakcijā:

"34.⁵ Likuma 8. panta piecpadsmitajā daļā noteiktā visu darbinieku izdevumu apmēra (to kopsummas) aprēķinam izmanto vidējo darbinieku skaitu, kas norādīts Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā gada pārskatā par pirmstaksācijas gadu. Likuma 8. panta piecpadsmitajā daļā noteiktā visu darbinieku izdevumu apmēra (to kopsummas) aprēķinam izmantojamo vidējo darbinieku skaitu aprēķina, saskaitot pie darba devēja strādājošos darbiniekus pārskata gada katra mēneša pēdējā datumā un summu dalot ar mēnešu skaitu pārskata gadā.";

1.20.

papildināt ar 34.⁶ punktu šādā redakcijā:

"34.⁶ Piemērojot likuma 8. panta septiņpadsmito daļu, izmaksu summa, kurai gada laikā nepamatoti piemērots likuma 8. panta piecpadsmitajā daļā minētais atbrīvojums un kura tiek iekļauta ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē pārskata gada pēdējā mēneša uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā kā ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi, nav uzskatāma par darbinieka labumu, kas jāpersonificē un jāapliek ar algas nodokli.";

1.21.

izteikt 43. punktu šādā redakcijā:

"43. Likuma 9. panta pirmās daļas 16. punkta izpratnē kompensācijas izmaksas ir arī summa, ko darba devējs darbiniekam izmaksā sakarā ar darbiniekam piederoša personiskā transportlīdzekļa (kas atbilstoši darba līgumam tiek izmantots darba vajadzībām) nolietošanos un kas noteikta 0,08 euro apmērā par katru nobraukto kilometru, bet ne vairāk kā 115 euro mēnesī.";

1.22.

izteikt 44.1. apakšpunktu šādā redakcijā:

"44.1. 18 euro, ja kuģis atrodas Latvijas Republikas ostā;";

1.23.

izteikt 44.2. apakšpunktu šādā redakcijā:

"44.2. summa, kas ekvivalenta 18 euro, ja kuģis atrodas reisā vai ārvalstu ostā.";

1.24.

izteikt 48. punktu šādā redakcijā:

"48. Piemērojot likuma 9. panta pirmās daļas 33. un 33.¹ punktu, vērtē, vai nekustamais īpašums nav izmantots saimnieciskajā darbībā kā pamatlīdzeklis. Ja minētais nekustamais īpašums ticis izmantots saimnieciskajā darbībā kā pamatlīdzeklis, apliekamo ienākumu nosaka saskaņā ar likuma 11.⁶ panta otro daļu. Ja likuma 9. panta pirmās daļas 33. un 33.¹punkta kritērijiem atbilstošs nekustamais īpašums ticis izmantots saimnieciskajā darbībā kā pamatlīdzeklis un tiek atsavināts 60 mēnešu laikā no nekustamā īpašuma (pamatlīdzekļa) pārkvalificēšanas par personiskajām vajadzībām izmantojamu lietu, fiziskās personas apliekamo ienākumu palielina par visos iepriekšējos taksācijas periodos, kuros nekustamais īpašums izmantots saimnieciskajā darbībā kā pamatlīdzeklis, norakstīto nolietojumu un izdevumos norakstīto procentu maksājumu summu, kas tika samaksāta par kredītu šā nekustamā īpašuma iegādei visā laikā, kad nekustamais īpašums kā pamatlīdzeklis lietots saimnieciskajā darbībā (likuma 9. panta pirmās daļas 33. punkta piemērošanas piemērs – šo noteikumu 2. pielikumā). Apliekamā ienākuma summai piemēro 25,5 % likmi.";

1.25.

papildināt ar 50.¹ punktu šādā redakcijā:

"50.¹ Piemērojot likuma 9. panta pirmās daļas 27. punktu, ar ārstniecības izdevumiem saprot tādus ārstniecības izdevumu veidus, kādus var iekļaut nodokļa maksātāja attaisnotajos izdevumos par medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu saskaņā ar likuma 10. panta pirmās daļas 2. punktu.";

1.26.

izteikt 79. punktu šādā redakcijā:

"79. Piemērojot likuma 11. panta ceturto daļu, ar saimniecisko darbību saistītajos izdevumos netiek ieskaitīti izdevumi, kas saistīti ar reprezentatīva vieglā automobiļa ekspluatāciju, uzturēšanu vai nomu, kā arī procentu maksājumi, kas saistīti ar reprezentatīva vieglā automobiļa iegādi vai nomu. Reprezentatīva vieglā automobiļa vērtību nosaka saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu.";

1.27.

izteikt 79.⁷ punktu šādā redakcijā:

"79.⁷ Ja vieglā automobiļa iegādes vērtība, nomas vērtība, atlikusī vērtība vai atlikusī vērtība pamatlīdzekļa uzlabošanas, atjaunošanas vai rekonstrukcijas darbu rezultātā pārsniedz 75 000 euro (bez pievienotās vērtības nodokļa), tad minētajam pamatlīdzeklim taksācijas periodā, kurā tā uzskaites vērtība pārsniedz 75 000 euro (bez pievienotās vērtības nodokļa), un turpmākajos taksācijas periodos likuma 11.⁵ panta pirmo daļu nepiemēro, bet piemēro Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā noteiktos ierobežojumus saimnieciskās darbības izdevumu atzīšanā saistībā ar reprezentatīvu automobili.";

1.28.

svītrot 85.¹ punktu;

1.29.

izteikt 86. punktu šādā redakcijā:

"86. Piemērojot likuma 11.⁹ panta otrās daļas 6. punktu, intelektuālā īpašuma objekti ir tādi objekti kā preču zīmes un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, patenti, dizainparaugi, autortiesības un citi objekti, kas uzskaitīti Autortiesību likumā, Patentu likumā, Preču zīmju likumā un citos intelektuālā īpašuma jomu regulējošajos likumos.";

1.30.

izteikt 96.¹ punktu šādā redakcijā:

"96.¹ Ienākuma izmaksātājs, izmaksājot algota darba ienākumu, pensiju un slimības naudu (pamatojoties uz darbnespējas lapu A) vai slimības pabalstu (pamatojoties uz darbnespējas lapu B), likumā noteiktajos gadījumos, apmērā un kārtībā atskaita likuma 12. pantā noteikto neapliekamo minimumu un likuma 13. panta pirmajā daļā noteiktos nodokļa atvieglojumus laikposmā, par kuru attiecīgais ienākums ir aprēķināts, un piemēro likuma 15. panta trešajā daļā noteikto nodokļa likmi. Taksācijas gadam beidzoties, nodokļa maksātājs, likumā noteiktajos gadījumos iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, rezumējošā kārtībā piemēro likuma 15. panta otrajā daļā noteikto progresīvo likmi un likuma 15.¹panta pirmajā daļā noteikto nodokļa papildu likmi 3 % apmērā ienākumu pārsniegumam virs 200 000 euro, precizē aprēķināto nodokli par taksācijas gadu un attiecīgi piemaksā iztrūkstošo nodokļa summu vai saņem atpakaļ izveidojušos nodokļa pārmaksu.";

1.31.

svītrot 96.² punktu;

1.32.

izteikt 96.³ punktu šādā redakcijā:

"96.³ Ja nodokļa maksātājs taksācijas gada laikā pie viena ienākumu izmaksātāja, kuram ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, saņem algota darba ienākumu un cita veida ienākumus, tad atskaitījumus (valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu darba ņēmēja daļu, neapliekamo minimumu un nodokļa atvieglojumus) primāri atskaita no algota darba ienākuma. Ja algota darba ienākuma apmērs ir nepietiekams, atskaitījumu nepiemēroto daļu atskaita no cita ienākuma, kas tiek gūts pie šā ienākuma izmaksātāja.";

1.33.

svītrot 96.⁴ punktu;

1.34.

svītrot 96.⁵ punktu;

1.35.

izteikt 96.⁷ punktu šādā redakcijā:

"96.⁷ Ja nodokļa maksātājs taksācijas gada laikā saņem gan algota darba ienākumu, gan pensiju, tad likuma 13. panta pirmās daļas 1. punktā minēto atvieglojumu un 4. punktā minētos papildu atvieglojumus piemēro vietā, kur ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, un to piemērošanu uzsāk un izbeidz, ievērojot tādu pašu kārtību un termiņus, kādi noteikti pensionāra neapliekamā minimuma dalītas piemērošanas uzsākšanai un izbeigšanai.";

1.36.

izteikt 96.⁸ punktu šādā redakcijā:

"96.⁸ Piemērojot likuma 15. panta piecpadsmito daļu, atskaitījumus no gada ienākuma (neapliekamo minimumu, atvieglojumus un attaisnotos izdevumus) atskaita no nodokļa bāzes daļas, kura nepārsniedz likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru. Pārmaksātā nodokļa atmaksa, pamatojoties uz gada ienākumu deklarāciju, notiek, piemērojot 25,5 % likmi. Ja nodokļa maksātāja atskaitījumi no gada ienākuma pārsniedz likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru, tos var atskaitīt arī no ienākumu daļas, kas pārsniedz šo slieksni tā, lai atskaitījumu rezultātā maksātāja nodoklis samazinātos tikai par nodokļa daļu, kas būtu aprēķināta, piemērojot 25,5 % likmi.";

1.37.

svītrot 96.⁹ punktu;

1.38.

izteikt 96.¹⁰ punktu šādā redakcijā:

"96.¹⁰ Ja nodokļa maksātājs, kurš nav reģistrējies Valsts ieņēmumu dienestā saimnieciskās darbības veicēja statusā, taksācijas gada laikā saņem vienreizējus ienākumus (ieņēmumus) no saimnieciskās darbības, tad ienākuma izmaksas brīdī ienākuma izmaksātājs piemēro likuma 15. panta otrajā daļā noteikto progresīvo nodokļa likmi. Taksācijas gadam beidzoties, nodokļa maksātājs, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, rezumējošā kārtībā piemēro likuma 15. panta otrajā daļā noteikto progresīvo likmi, precizē taksācijas gada laikā gūtos ienākumus un aprēķināto nodokli un attiecīgi piemaksā iztrūkstošo nodokļa summu vai saņem atpakaļ izveidojušos nodokļa pārmaksu (likuma 15. panta otrās un piecpadsmitās daļas piemērošanas piemērs – šo noteikumu 4.⁴ pielikumā).";

1.39.

papildināt ar 96.¹¹ punktu šādā redakcijā:

"96.¹¹ Piemērojot likuma 15. panta divdesmit ceturto daļu Azartspēļu un izložu likuma 60. panta ceturtajā daļā noteiktās valsts mēroga izlozes laimestam, kas tiek sadalīts un izmaksāts vairākos maksājumos taksācijas gada laikā vai kura izmaksa vairākos maksājumos turpinās pēctaksācijas gadā (gados), izmaksātājs (izlozes organizētājs):
96.¹¹1. pirmajam maksājumam (daļai no laimesta) taksācijas gadā vai pēctaksācijas gadā (gados) piemēro ar nodokli neapliekamo daļu 3000 euro;
96.¹¹2. ja pirmais maksājums (daļa no laimesta) taksācijas gadā vai pēctaksācijas gadā (gados) ir mazāks par 3000 euro, atlikušo daļu no 3000 euro piemēro nākamajam maksājumam (daļai no laimesta), līdz tiek piemērota visa ar nodokli neapliekamā daļa;
96.¹¹3. maksājumam (daļai no laimesta) piemēro likuma 15. panta otrajā daļā noteiktās likmes (likuma 15. panta divdesmit ceturtās daļas piemērošanas piemēri – šo noteikumu 1.² pielikumā).";

1.40.

papildināt ar 96.¹² punktu šādā redakcijā:

"96.¹² Piemērojot likuma 15.¹ pantu, fiziskās personas – rezidenti, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, piemēro nodokļa papildu likmi 3 % apmērā taksācijas gada ienākumu pārsniegumam virs 200 000 euro. Nosakot taksācijas gada ienākumu pārsniegumu, ienākumos tiek ietverti ar nodokli apliekami ienākumi, tai skaitā likuma 24. pantā noteiktie apliekamie ienākumi, kuriem piemērojams atbrīvojums no nodokļa saskaņā ar Latvijai saistošajiem starptautiskajiem normatīvajiem aktiem, kā arī likuma 9. panta pirmās daļas 2.¹ un 2.² punktā minētie ienākumi (likuma 15.¹panta piemērošanas piemērs – šo noteikumu 4.⁵ pielikumā).";

1.41.

papildināt ar 96.¹³ punktu šādā redakcijā:

"96.¹³ Ar nodokļa 3 % papildu likmi apliekamajā bāzē netiek iekļauti likuma 9. pantā minētie ar nodokli neapliekamie ienākumi, izņemot likuma 9. panta pirmās daļas 2.¹ un 2.²punktā minētos ienākumus. Ar nodokļa papildu likmi apliekamajā bāzē nav iekļaujami arī ienākumi no mikrouzņēmuma, ienākumi, par kuriem samaksāts nodoklis samazināmās patentmaksas veidā, kā arī ienākums, kuram, izmantojot tiesības nereģistrēt saimniecisko darbību, tiek piemērots īpašais režīms autoratlīdzības saņēmējiem (likuma 15.¹ panta piemērošanas piemērs – šo noteikumu 4.⁵ pielikumā).";

1.42.

papildināt ar 97.¹4. apakšpunktu šādā redakcijā:

"97.¹4. ja kriptoaktīvi tiek mainīti pret citiem kriptoaktīviem, nesaņemot citu atlīdzību naudā vai naturālā izteiksmē, par ienākuma gūšanas dienu uzskata dienu, kad maiņas rezultātā iegūtie kriptoaktīvi tiek atsavināti, saņemot naudu, preces vai pakalpojumus.";

1.43.

izteikt 98. punktu šādā redakcijā:

"98. Piemērojot likuma 17. panta piekto daļu, darba devējs, kas darbiniekiem darba samaksu izmaksā bezskaidras naudas norēķinu veidā, algas nodokli iemaksā vienotajā nodokļu kontā līdz ienākuma izmaksas mēneša divdesmit trešajam datumam, ja ienākuma izmaksas mēnesī tiek aprēķināta un izmaksāta darba samaksa par iepriekšējo mēnesi, izņemot šo noteikumu 98.¹ punktā minētos gadījumus (likuma 17. panta piektās daļas piemērošanas piemērs – šo noteikumu 14. pielikuma 1. piemērs).";

1.44.

izteikt 98.¹1. apakšpunktu šādā redakcijā:

"98.¹1. darba devējs darba algas izmaksas datumu ir noteicis tajā pašā mēnesī, par kuru tiek aprēķināta un izmaksāta darba samaksa (likuma 17. panta piektās daļas piemērošanas piemērs – šo noteikumu 14. pielikuma 2. piemērs);";

1.45.

izteikt 98.¹2.2. apakšpunktu šādā redakcijā:

"98.¹2.2. ja tiek izmaksāta samaksa par atvaļinājuma laiku un darba samaksa par laiku, kas nostrādāts līdz atvaļinājumam (likuma 17. panta piektās daļas piemērošanas piemērs – šo noteikumu 14. pielikuma 3. un 4. piemērs).";

1.46.

izteikt 102. punktu šādā redakcijā:

"102. Piemērojot likuma 17. panta desmito un vienpadsmito daļu, par ienākuma izmaksātāju uzskata arī personāla nomnieku, šā likuma 16.¹ panta astotajā daļā minēto ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju, kurš atvēris finanšu instrumentu kontu (vai ar kura starpniecību atvērts finanšu instrumentu konts) un kurš apkalpo šo kontu, kā arī starpnieku, kas bez darba devēja iesaistes nodrošina atsevišķu ienākumu veidu (piemēram, pakalpojumu sniegšanas jomā – dzeramnaudu) administrēšanu (to iekasēšanu un izmaksu).";

1.47.

izteikt 105. punktu šādā redakcijā:

"105. Piemērojot likuma 17. panta desmitās daļas 7. punktu, to, ka fiziskā persona, kura veic saimniecisko darbību, ir reģistrējusies saimnieciskās darbības veicēja statusā, apliecina ieraksts publiski pieejamā nodokļu maksātāju reģistrā (sadaļā par reģistrētiem saimnieciskās darbības veicējiem).";

1.48.

svītrot 106. punktu;

1.49.

izteikt 107. punktu šādā redakcijā:

"107. Ja fiziskā persona nav reģistrēta saimnieciskās darbības veicēja statusā publiski pieejamā nodokļu maksātāju reģistrā, ienākuma izmaksātājs no izmaksājamās summas ietur nodokli, piemērojot likuma 15. panta otrā daļā noteikto likmi, kuru iemaksā vienotajā nodokļu kontā likuma 17. panta desmitajā daļā noteiktajā termiņā.";

1.50.

papildināt ar 107.¹ punktu šādā redakcijā:

"107.¹ Izmaksājot likuma 11. panta divpadsmitajā daļā minēto ienākumu fiziskai personai, par kuru Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamo datu bāzē ir informācija, ka tā izmanto tiesības nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēja un ir paziņojusi Valsts ieņēmumu dienestam par saimnieciskās darbības veikšanu, ienākuma izmaksātājs no izmaksājamās summas ietur nodokli, piemērojot likuma 15. panta sestajā daļā noteikto likmi, kuru iemaksā vienotajā nodokļu kontā likuma 17. panta desmitajā daļā noteiktajā termiņā.";

1.51.

izteikt 110. punktu šādā redakcijā:

"110. Nodoklis no izmaksām fiziskajai personai – nerezidentam ieturams ienākuma izmaksas vietā, piemērojot likuma 17. panta desmito un divpadsmito daļu, ja nerezidenta ienākums saskaņā ar likuma 3. panta trešo daļu ir apliekams ar nodokli, un par fiziskās personas – nerezidenta gūtajiem ienākumiem un samaksāto nodokli Latvijas Republikā iesniedzams pārskats (4. pielikums). Ja vienai fiziskai personai – nerezidentam mēneša laikā vairākas reizes izmaksā viena veida ienākumu, tad ienākuma summu un no tā ieturēto nodokļu summu norāda vienā rindā un kā ienākuma izmaksas datumu norāda mēneša pēdējo datumu.";

1.52.

izteikt 117.¹ punktu šādā redakcijā:

"117.¹ Šo noteikumu 117. punkts nav attiecināms uz likuma 8. panta piecpadsmitajā daļā norādītajiem darba devēja apmaksātajiem darba koplīgumā noteiktajiem darbinieka ēdināšanas izdevumiem, ārstniecības izdevumiem, izdevumiem, kas saistīti ar darbinieka pārcelšanos uz citu dzīvesvietu, izmitināšanas izdevumiem un transporta izdevumiem. Par šādiem izdevumiem ir sniedzams šo noteikumu 116. punktā minētais paziņojums, norādot informāciju atsevišķi par katru minēto izdevumu veidu.";

1.53.

svītrot 118.1. apakšpunktu;

1.54.

izteikt 118.5. apakšpunktu šādā redakcijā:

"118.5. kompensāciju summas likumos un Ministru kabineta noteikumos noteiktajā apmērā, izņemot ar attālinātā darba veikšanu saistītos darbinieka izdevumus, kurus atbilstoši Darba likumam sedz darba devējs, un Nodarbinātības valsts aģentūras izmaksātās izglītības un ārstniecisko izdevumu kompensācijas;";

1.55.

izteikt 118.8. apakšpunktu šādā redakcijā:

"118.8. apdrošināšanas atlīdzības saskaņā ar Apdrošināšanas līguma likumu un Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumu;";

1.56.

svītrot 133. punktu;

1.57.

papildināt ar 142.⁵ punktu šādā redakcijā:

"142.⁵ Piemērojot likuma pārejas noteikumu 196. punktu, kapitāla aktīvu atsavināšanas darījumos, kuri ir uzsākti līdz 2024. gada 31. decembrim, bet nav pabeigti līdz minētajam datumam, ja par tiem ir iesniegta deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma ar informāciju par darījumiem, kas uzsākti, bet nav pabeigti vienā taksācijas gadā, 2025., 2026. un 2027. gadā piemēro nodokļa likmi 20 % apmērā.";

1.58.

papildināt ar 142.⁶ punktu šādā redakcijā:

"142.⁶ Ienākuma izmaksātājs, kas izmaksā fiziskajai personai – nerezidentam likuma pārejas noteikumu 203. punktā minēto ar nodokli neapliekamo ienākumu no publiskā apgrozībā esošu kriptoaktīvu atsavināšanas, līdz pēctaksācijas gada 15. janvārim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā šo noteikumu 110. punktā minēto pārskatu par fiziskās personas – nerezidenta gūtajiem ienākumiem un samaksāto nodokli Latvijas Republikā (4. pielikums) par taksācijas gada pēdējo mēnesi, pārskatā norādot visu taksācijas gadā izmaksāto ar nodokli neapliekamo minēto ienākumu kopējo apmēru. Pārskata 11. aili (izmaksas datums) neaizpilda.";

1.59.

izteikt 1.² pielikumu jaunā redakcijā (1. pielikums);

1.60.

papildināt ar 1.³ pielikumu (2. pielikums);

1.61.

izteikt 4. pielikumu jaunā redakcijā (3. pielikums);

1.62.

izteikt 4.⁴ pielikumu jaunā redakcijā (4. pielikums);

1.63.

izteikt 4.⁵ pielikumu jaunā redakcijā (5. pielikums);

1.64.

izteikt 4.⁶ pielikumu jaunā redakcijā (6. pielikums);

1.65.

izteikt 5. pielikumu jaunā redakcijā (7. pielikums);

1.66.

izteikt 8. pielikumu jaunā redakcijā (8. pielikums);

1.67.

izteikt 14. pielikumu jaunā redakcijā (9. pielikums).

Šo noteikumu 1.35. apakšpunkts stājas spēkā 2026 gada 1. martā.

Ministru prezidentes pienākumu izpildītāja ‒ tieslietu ministre I. Lībiņa-Egnere

Finanšu ministrs A. Ašeradens

pielikums

Ministru kabineta

2025. gada 16. decembra

noteikumiem Nr.

790

"1.² pielikums

Ministru kabineta

2010. gada 21. septembra

noteikumiem Nr. 899

Likuma 8. panta trešās daļas 20.⁴punkta un 15. panta divdesmit ceturtās daļas piemērošanas piemēri

I. Likuma 8. panta trešās daļas 20.⁴ punkta piemērošanas piemēri

1. Nodokļa maksātājs 2018.gadā guvis šādus izložu un azartspēļu laimestus:

- 2018. gada 1. februārī – pie azartspēļu organizētāja A vienā apmeklējuma reizē 200 euro, 400 euro un 2900 euro (kopā 3500 euro). Ar nodokli neapliekami ir 3000 euro. Ienākuma izmaksātājs nosaka apliekamo ienākumu 500 euro (3500 – 3000 = 500). Ietur nodokli 115 euro apmērā (500 x 23 % = 115);

- 2018. gada 10. aprīlī – pie azartspēļu organizētāja A 400 euro, nodokli izmaksas vietā neietur (400 < 3000);.

- 2018. gada 16. jūlijā – pie azartspēļu organizētāja A 5000 euro. Ar nodokli neapliekami ir 3000 euro. Ienākuma izmaksātājs nosaka apliekamo ienākumu 2000 euro (5000 – 3000 = 2000). Ietur nodokli 460 euro apmērā (2000 x 23 % = 460);

- 2018. gada 9. septembrī – pie izložu organizētāja B 1500 euro, nodokli izmaksas vietā neietur (1500 < 3000);

- 2018. gada 16. jūlijā – pie izložu organizētāja B 10 000 euro. Ar nodokli neapliekami ir 3000 euro. Ienākuma izmaksātājs nosaka apliekamo ienākumu 7000 euro (10 000 – 3000 = 7000). Ietur nodokli 1610 euro apmērā (7000 x 23 % = 1610).

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (turpmāk – IIN) aprēķins pa ienākumu veidiem, nodokļa maksātājam iesniedzot taksācijas gada deklarāciju:

1) ienākumam no izložu un azartspēļu laimestiem 20 400 euro (3500 + 400 + 5000 + 1500 + 10 000 = 20 400):

taksācijas gada laikā ieturētais nodoklis ir 2185 euro (115 + 460 + 1610 = 2185);

2) algota darba ienākumam 15 000 euro:

- valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (turpmāk – VSAOI) (darba ņēmēja daļa) ir 1650 euro (15 000 x 11 % = 1650);

- citu attaisnoto izdevumu nav;

- iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, bet nepiemēro gada diferencēto neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošām personām;

taksācijas gada laikā ieturētais algas nodoklis ir 2670 euro ((15 000 – 1650) x 20 % = 2670).

Gada apliekamā ienākuma aprēķins rezumējošā kārtībā:

Ienākums no izložu un azartspēļu laimestiem	20 400 euro
t. sk. ar nodokli neapliekamais ienākums no laimestiem	–3000 euro
Algota darba ienākums	15 000 euro
Taksācijas gada ienākums	32 400 euro

Gada ienākums līdz 20 004 euro

Taksācijas gada ienākums vairāk nekā 20 004 euro

Ienākums

VSAOI

Apliekamais ienākums

IIN (likme 20 %)

20 004

–1650

18 354

3670,80

Ienākums

IIN (likme 23 %

12 396

2851,08

Rezumējošā kārtībā aprēķinātais IIN

Avansā samaksātais IIN

IIN piemaksa

3670,80 + 2851,08 = 6521,88 euro

2185 + 2670 = 4855 euro

6521,88 – 4855 = 1666,88 euro

2. Nodokļa maksātājs 2018. gadā guvis šādus izložu un azartspēļu laimestus:

- 2018. gada 13. februārī – pie azartspēļu organizētāja A 200 euro, nodokli izmaksas vietā neietur (200 < 3000);

- 2018. gada 11. aprīlī – pie azartspēļu organizētāja A 2100 euro, nodokli izmaksas vietā neietur (2100 < 3000);

- 2018. gada 15. aprīlī – pie izložu organizētāja B 2500 euro, nodokli izmaksas vietā neietur (2500 < 3000);

- 2018. gada 18. jūnijā – pie izložu organizētāja C 400 euro, nodokli izmaksas vietā neietur (400 < 3000);

- 2018. gada 31. jūlijā – pie azartspēļu organizētāja A 1500 euro, nodokli izmaksas vietā neietur (1500 < 3000);

- 2018. gada 12. novembrī – pie izložu organizētāja B 300 euro, nodokli izmaksas vietā neietur (300 < 3000).

Nodokļa maksātājam citu ienākumu taksācijas gada laikā nav.

Gada apliekamā ienākuma aprēķins rezumējošā kārtībā:

Ienākums no izložu un azartspēļu laimestiem	7000 euro
t. sk. ar nodokli neapliekamais ienākums no laimestiem	–3000 euro
Taksācijas gada ienākums	4000 euro
IIN (likme 20 %)	800 euro

Nodokļa maksātājam rezumējošā kārtībā jāsamaksā nodoklis 800 euro apmērā.

3. Nodokļa maksātājs 2025. gadā guvis šādus izložu un azartspēļu laimestus:

- 2025. gada 14. janvārī – pie azartspēļu organizētāja A vienā apmeklējuma reizē 300 euro, 350 euro un 2950 euro (kopā 3600 euro). Ar nodokli neapliekami ir 3000 euro. Ienākuma izmaksātājs nosaka apliekamo ienākumu 600 euro (3600 – 3000 = 600). Ietur nodokli 153 euro apmērā (600 x 25,5 % = 153);

- 2025. gada 23. martā – pie azartspēļu organizētāja A 300 euro, nodokli izmaksas vietā neietur (300 < 3000);

- 2025. gada 30. martā – pie izložu organizētāja B 1500 euro, nodokli izmaksas vietā neietur (1500 < 3000);

- 2025. gada 10. jūnijā – pie azartspēļu organizētāja A 6000 euro. Ar nodokli neapliekami ir 3000 euro. Ienākuma izmaksātājs nosaka apliekamo ienākumu 3000 euro (6000 – 3000 = 3000). Ietur nodokli 765 euro apmērā (3000 x 25,5 % = 765);

- 2025. gada 1. oktobrī – pie izložu organizētāja B 1300 euro, nodokli izmaksas vietā neietur (1300 < 3000);

- 2025. gada 30. novembrī – pie izložu organizētāja B 11 000 euro. Ar nodokli neapliekami ir 3000 euro. Ienākuma izmaksātājs nosaka apliekamo ienākumu 8000 euro (11 000 – 3000 = 8000). Ietur nodokli 2040 euro apmērā (8000 x 25,5 % = 2040).

IIN aprēķins pa ienākumu veidiem, nodokļa maksātājam iesniedzot taksācijas gada deklarāciju:

1) ienākumam no izložu un azartspēļu laimestiem 23 700 euro (3600 + 300 + 1500 + 6000 + 1300 +11 000= 23 700):

taksācijas gada laikā ieturētais nodoklis ir 2958 euro (153 + 765 + 2040 = 2958);

2) algota darba ienākumam 21 000 euro (mēnesī 1750 euro):

- valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (turpmāk – VSAOI) (darba ņēmēja daļa) mēnesī ir 183,75 euro (1750 x 10,5 % = 183,75) un kopējā summa taksācijas gadā 2205 euro gadā;

- citu attaisnoto izdevumu nav;

- iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, bet nepiemēro atvieglojumu par apgādībā esošām personām;

- neapliekamais minimums 510 euro mēnesī jeb 6120 euro taksācijas gadā;

taksācijas gada laikā ieturētais algas nodoklis ir 3232,08 euro (((1750 – 183,75 – 510) x 25,5 % = 269,34) x 12 = 3232,08).

Gada apliekamā ienākuma aprēķins rezumējošā kārtībā:

Ienākums no izložu un azartspēļu laimestiem	23 700 euro
t. sk. ar nodokli neapliekamais ienākums no laimestiem	–3000 euro
Algota darba ienākums	21 000 euro
Taksācijas gada ienākums	41 700 euro
VSAOI	-2205 euro
Neapliekamais minimums	-6120 euro
Apliekamais ienākums	33 375 euro
Rezumējošā kārtībā aprēķinātais IIN (likme 25,5 %)	8510,58 euro
Avansā samaksātais IIN (2958 euro + 3232,08 euro)	6190,08 euro
IIN piemaksa	2320,50 euro

Veicot algas nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu aprēķinu par konkrēto taksācijas periodu, piemēro aktuālās – attiecīgajam taksācijas gadam likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteiktās – likmes.

II. Likuma 15. panta divdesmit ceturtās daļas piemērošanas piemēri

1. Nodokļu maksātājs 2025. gada 12. aprīlī ir saņēmis Azartspēļu un izložu likuma 60. panta ceturtajā daļā noteiktās valsts mēroga izlozes laimestu 12 000 euro apmērā, kas tiek sadalīts un izmaksāts vairākos maksājumos. Viens maksājums (daļa no laimesta) ir 1000 euro un tiek izmaksāts reizi mēnesī no 2025. gada maija līdz 2026. gada aprīlim (ieskaitot).

Ienākuma izmaksātājs (izlozes organizētājs), veicot laimesta izmaksu 2025. gadā un 2026. gadā, piemēro ar nodokli neapliekamo daļu – 3000 euro – un nodokļa likmi 25,5 %.

(euro)

2025. gads	Izmaksājamā laimesta daļa	Laimesta ar nodokli neapliekamā daļa	Laimesta ar nodokli apliekamā daļa	Nodoklis (likme 25,5 %)	Izmaksa
Maijs	1000	1000	0	-	1000
Jūnijs	1000	1000	0	-	1000
Jūlijs	1000	1000	0	-	1000
Augusts	1000	0	1000	255	745
Septembris	1000	0	1000	255	745
Oktobris	1000	0	1000	255	745
Novembris	1000	0	1000	255	745
Decembris	1000	0	1000	255	745

(euro)

2026. gads	Izmaksājamā laimesta daļa	Laimesta ar nodokli neapliekamā daļa	Laimesta ar nodokli apliekamā daļa	Nodoklis (likme 25,5 %)	Izmaksa
Janvāris	1000	1000	0	-	1000
Februāris	1000	1000	0	-	1000
Marts	1000	1000	0	-	1000
Aprīlis	1000	0	1000	255	745

2. Nodokļa maksātājs 2025. gada 10. jūlijā ir saņēmis Azartspēļu un izložu likuma 60. panta ceturtajā daļā noteiktās valsts mēroga izlozes laimestu 1 540 000 euro apmērā, kas tiek sadalīts un izmaksāts vairākos maksājumos. Viens maksājums (daļa no laimesta) ir 110 000 euro un tiek izmaksāts reizi mēnesī no 2025. gada augusta līdz 2026. gada septembrim (ieskaitot).

Ienākuma izmaksātājs (izlozes organizētājs), veicot laimesta izmaksu 2025. gadā un 2026. gadā, piemēro ar nodokli neapliekamo daļu – 3000 euro – un nodokļa likmes 25,5 % (laimesta daļai 105 300 euro) un 33 % (laimesta daļai, kas pārsniedz 105 300 euro).

(euro)

2025. gads	Izmaksājamā laimesta daļa	Laimesta ar nodokli neapliekamā daļa	Laimesta ar nodokli apliekamā daļa	Nodoklis (likme 25,5 % un 33 %)	Izmaksa
Augusts	110 000	3000	107 000	- ienākumam līdz 105 300 (25,5 % likme) 26 851,50 - ienākumam, kas pārsniedz 105 300 (33 % likme) 561 Nodoklis kopā: 27 412,50	82 580,50
				Ienākumam, kas pārsniedz 105 300 euro, piemēro 33 % likmi
Septembris	110 000	0	110 000	36 300	73 700
Oktobris	110 000	0	110 000	36 300	73 700
Novembris	110 000	0	110 000	36 300	73 700
Decembris	110 000	0	110 000	36 300	73 700

Nodokļa maksātājam, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, piemēro nodokļa papildu likmi 3 % apmērā taksācijas gada ienākumu (ieskaitot izmaksāto laimesta daļu) pārsniegumam virs 200 000 euro.

(euro)

2026. gads	Izmaksājamā laimesta daļa	Laimesta ar nodokli neapliekamā daļa	Laimesta ar nodokli apliekamā daļa	Nodoklis (likme 25,5 % un 33 %)	Izmaksa
Janvāris	110 000	3000	107 000	- ienākumam līdz 105 300 (25,5 % likme) 26 851,50 - ienākumam, kas pārsniedz 105 300 (33 % likme) 561 Nodoklis kopā: 27 412,50	82 580,50
				Ienākumam, kas pārsniedz 105 300 euro, piemēro 33 % likmi
Februāris	110 000	0	110 000	36 300	73 700
Marts	110 000	0	110 000	36 300	73 700
Aprīlis	110 000	0	110 000	36 300	73 700
Maijs	110 000	0	110 000	36 300	73 700
Jūnijs	110 000	0	110 000	36 300	73 700
Jūlijs	110 000	0	110 000	36 300	73 700
Augusts	110 000	0	110 000	36 300	73 700
Septembris	110 000	0	110 000	36 300	73 700

pielikums

Ministru kabineta

2025. gada 16. decembra

noteikumiem Nr.

790

"1.³ pielikums

Ministru kabineta

2010. gada 21. septembra

noteikumiem Nr. 899

Likuma 8. panta piecpadsmitās daļas piemērošanas piemēri

1. piemērs.

SIA "A" ir noslēdzis darba koplīgumu, un koplīgumā paredzēts, ka darba devējs sedz šādus darbinieka izdevumus (atkarībā no konkrētā darbinieka vajadzībām):

- darbinieka ēdināšanas izdevumus – par pārtikas produktu un atspirdzinošo dzērienu iegādi un ēdienreizēm dienās, kad darbinieks ir ieradies darbavietā (t. i., darbinieks strādā uzņēmumā uz vietas un neveic darbu attālināti);

- ārstniecības izdevumus;

- izdevumus, kas saistīti ar darbinieka pārcelšanos uz citu dzīvesvietu – transporta izdevumus un izdevumus par darbinieka īpašumā esošās iedzīves pārvešanu, ja darbinieka pārcelšanās uz citu dzīvesvietu ir saistīta ar darba pienākumu veikšanu;

- izmitināšanas izdevumus – viesnīcas, naktsmītnes un dzīvokļa īres izdevumus, ja darbinieku nepieciešams izmitināt saistībā ar darba pienākumu veikšanu;

- transporta izdevumus – sabiedriskā transporta biļetes un degvielas izdevumus, lai darbinieks nokļūtu no dzīvesvietas uz darbu un no darba uz dzīvesvietu.

Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā gada pārskatā par 2024. gadu norādītais vidējais darbinieku skaits – 10 darbinieki.

Darba algu fonds 2025. gadam – 400 000 euro.

Darba devējs izpilda likumā noteiktos nosacījumus attiecībā uz likuma 8. panta piecpadsmitās daļas piemērošanu.

Darba devējs ir apmaksājis šādus darbinieku izdevumus:

Darbinieks	Darbinieku izdevumi, ko apmaksājis darba devējs (euro)					Kopā (euro)
Darbinieks	ēdināšanas izdevumi	ārstniecības izdevumi	pārcelšanās izdevumi	izmitināšanas izdevumi	transporta izdevumi	Kopā (euro)
Jānis Bērziņš						0
Līga Ābelīte		460				460
Anna Ozoliņa	280	360			100	740
Pēteris Liepa			1350			1350
Artūrs Priede					500	500
Jana Saule	150	78			450	678
Kārlis Ozols				350		350
Marija Apine	230	275			120	625
Māra Puķīte	180				335	515
Krista Zālīte	200	150			50	400
Izdevumi kopā						5618,00

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojuma kopējais apmērs, ko darba devējs var piemērot 2025. gadā: 10 x 700 euro = 7000 euro.

2025. gadā piemērotā iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojuma kopējais apmērs: 5618,00 euro.

2. piemērs.

SIA "B" ir noslēdzis darba koplīgumu, un koplīgumā paredzētie darba devēja segtie darbinieka izdevumi ir analogi 1. piemērā norādītajiem.

Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā gada pārskatā par 2024. gadu norādītais vidējais darbinieku skaits – 16 darbinieki.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojuma kopējais apmērs, ko darba devējs var piemērot 2025. gadā, pamatojoties uz 2024. gada pārskatā norādīto vidējo darbinieku skaitu, ir 16 x 700 euro = 11 200 euro.

Darba devējs 2025. gadā ir apmaksājis šādus darbinieku izdevumus:

Darbinieks	Darbinieku izdevumi, ko apmaksājis darba devējs (euro)					Kopā (euro)
Darbinieks	ēdināšanas izdevumi	ārstniecības izdevumi	pārcelšanās izdevumi	izmitināšanas izdevumi	transporta izdevumi	Kopā (euro)
Igo Bura			2000			2000
Zane Ose		800				800
Ivo Celms	300	500			200	1000
Juris Kalns			1200			1200
Vaira Caune					700	700
Agnis Lausks	200	150			450	800
Vita Pole				400		400
Sanita Oga	230	400			120	750
Izdevumi kopā						7650,00

2025. gadā visiem darbiniekiem piemērotā iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojuma kopējais apmērs: 7650,00 euro.

2025. gada beigās darba devējs konstatē, ka darba algu fonds 2025. gadam, kad uzņēmumā bija nodarbināti vairs tikai 8 darbinieki, – 144 000 euro un 5 % no tā ir 7200 euro.

Darba devējs konstatē, ka nav izpildīti likumā noteiktie nosacījumi attiecībā uz likuma 8. panta piecpadsmitās daļas noteikto ierobežojošo summu piemērošanu.

Darba devējs 2025. gada decembrī pārsnieguma summu 450 euro (7650 – 7200) iekļauj decembra uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā kā ar saimniecisko darbību nesaistītos izdevumus un piemēro uzņēmumu ienākuma nodokli."

pielikums

Ministru kabineta

2025. gada 16. decembra

noteikumiem Nr.

790

527p3_tiirs.docx

pielikums

Ministru kabineta

2025. gada 16. decembra

noteikumiem Nr.

790

"4.⁴ pielikums

Ministru kabineta

2010. gada 21. septembra

noteikumiem Nr. 899

Likuma 15. panta sešpadsmitās daļas piemērošanas piemērs

Darba ņēmēja – nerezidenta (Vācijas iedzīvotāja) algota darba ienākums ir 10 000 euro mēnesī. Minētās personas darba devējam ir iesniegts A1 sertifikāts, attiecīgi uz darba ņēmēju nerezidentu attiecas citas valsts (Vācijas) sociālās apdrošināšanas sistēma. Mēneša ienākuma daļai, kas nepārsniedz vienu divpadsmito daļu no likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteiktā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta maksimālā apmēra (2025. gadā – 8775 euro), piemēro 25,5 % nodokļa likmi, bet mēneša ienākuma daļai, kas pārsniedz vienu divpadsmito daļu no likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteiktā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta maksimālā apmēra (2025. gadā – 8775 euro), piemēro nodokļa likmi 33 % apmērā.

10 000 euro

25,5 %

33 %

8775 euro x 25,5 % = 2237,63 euro

10 000 – 8775 = 1225 euro

1225 euro x 33 % = 404,25 euro

Aprēķinātais nodoklis kopā: 2237,63 + 404,25 = 2641,88 euro

Nodokļa piemērošana, ja nodokļa maksātājs nav reģistrējies Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs,
bet taksācijas gada laikā saņem vienreizējus ienākumus (ieņēmumus) no saimnieciskās darbības
(šo noteikumu 96.¹⁰ punkta piemērošanas piemērs)

Nodokļa maksātājs, kurš nav reģistrējies Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, 2025. taksācijas gadā guvis vienreizējus ienākumus (ieņēmumus) no saimnieciskās darbības 120 000 euro apmērā. Nodokļa maksātājam citu ienākumu taksācijas gada laikā nav.

Taksācijas gada laikā ienākumam (ieņēmumiem) no saimnieciskās darbības tiek piemērotas šādas iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes:

1) 25,5 % – ienākuma daļai, kas nepārsniedz likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru (2025. gadā – 105 300 euro);

2) 33 % – ienākuma daļai, kas pārsniedz likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru (2025. gadā – 105 300 euro).

Neapliekamais minimums taksācijas gada laikā netiek piemērots.

Ienākuma izmaksas brīdī ienākuma izmaksātājs aprēķina:

1) valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no visa saimnieciskās darbības ienākuma (120 000 euro):

- darba ņēmēja daļu 12 600 euro (10,5 % no 120 000);

- darba devēja daļu 28 308 euro (23,59 % no 120 000);

2) iedzīvotāju ienākuma nodokli, ņemot vērā likuma 15. panta piecpadsmitās daļas nosacījumus:

(105 300 – 12 600) x 25,5 % = 92 700 x 25,5 % = 23 638,50 euro;

(120 000 – 105 300) x 33 % = 14 700 x 33 % = 4851,00 euro.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis kopā: 23 638,50 + 4851,00 = 28 489,50 euro.

Iesniedzot gada ienākumu deklarāciju par 2025. taksācijas gadu, rezumējošā kārtībā tiek:

1) aprēķināts solidaritātes nodoklis (avansā aprēķinātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis): (120 000 – 105 300) x 10 % = 1470 euro;

2) piemērots neapliekamais minimums 6120 euro (2025. gadā – 510 euro x 12).

Rezumējošā kārtībā aprēķinātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis:

(105 300 – (12 600 + 1 470) – 6120) x 25,5 % = 88 050 x 25,5 % = 22 452,75 euro;

(120 000 – 105 300) x 33 % = 14 700 x 33 % = 4851,00 euro.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis kopā: 22 452,75 + 4851,00 = 27 303,75 euro.

Avansā samaksātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis: 28 489,50 + 1470 = 29 959,50 euro.

Tādējādi nodokļa maksātājam 2025. taksācijas gadā ir izveidojusies iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksa 2 655,75 euro apmērā (29 959,50 – 27 303,75)."

pielikums

Ministru kabineta

2025. gada 16. decembra

noteikumiem Nr.

790

"4.⁵ pielikums

Ministru kabineta

2010. gada 21. septembra

noteikumiem Nr. 899

Likuma 15.¹ panta piemērošanas piemērs

1. piemērs.

Nodokļa maksātāja taksācijas gadā gūtie ienākumi:

a) algota darba ienākums Latvijā reģistrētā uzņēmumā 250 000 euro. Piemērotā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme: 25,5 % – algota darba ienākumam līdz 105 300 euro, 33 % – algota darba ienākumam virs 105 300 euro;

b) algota darba ienākums Igaunijā reģistrētā uzņēmumā 10 000 euro

Igaunijā ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, piemērojot 22 % likmi, un iemaksāts budžetā. Ienākums saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 24. panta septīto daļu ir atbrīvots no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli;

c) ieņēmumi no mikrouzņēmuma 6000 euro.

Ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa 3 % papildu likmi apliekamās bāzes noteikšana:

Ar 3 % papildu likmi apliekamajā bāzē tiek ietverti ienākumi:

a) algota darba ienākumi no Latvijā reģistrētā uzņēmuma 250 000 euro;

b) algota darba ienākumi no Igaunijā reģistrētā uzņēmuma 10 000 euro.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa papildu likme 3 % apmērā tiek piemērota 60 000 euro (ienākuma pārsniegumam virs 200 000 euro (260 000 euro – 200 000 euro)).

2. piemērs.

Nodokļa maksātājs taksācijas gadā ir saņēmis dividendes 300 000 euro, kas ir atbrīvotas no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9. panta pirmās daļas 2.¹ punktu, jo par tām ir samaksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa papildu likme 3 % apmērā piemērojama 100 000 euro (ienākuma pārsniegumam virs 200 000 euro (300 000 – 200 000)).

3. piemērs.

Nodokļa maksātāja taksācijas gadā gūtie ienākumi:

a) algota darba ienākums no Latvijā reģistrēta uzņēmuma 24 000 euro, kam piemērots nodoklis 25,5 %;

b) ienākums no nekustamā īpašuma (māja ar zemi) atsavināšanas 210 000 euro (atsavināšanas cena 330 000 euro – nekustamā īpašuma iegādes vērtība un tajā veikto ieguldījumu vērtība ir 120 000 euro). Nekustamais īpašums nodokļa maksātāja īpašumā ir vairāk nekā piecus gadus, un pēdējos divus gadus tā ir viņa deklarētā dzīvesvieta. Ienākums saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9. panta pirmās daļas 33. punktu ir atbrīvots no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Nodokļa maksātājam nav ar 3 % papildu likmi apliekamu ienākumu.

4. piemērs.

Nodokļa maksātāja taksācijas gadā gūtie ienākumi:

a) algota darba ienākums Latvijā reģistrētā uzņēmumā 96 000 euro, kam piemērota 25,5 % likme;

b) dividendes 44 000 euro, kas atbrīvotas no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9. panta pirmās daļas 2.¹ punktu;

c) ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas 70 000 euro (kapitāla pieaugums), kam, iesniedzot pārskata perioda deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma, piemērots nodoklis 25,5 % apmērā.

Kapitāla pieaugums noteikts, no nekustamā īpašuma atsavināšanas cenas 150 000 euro atskaitot tā iegādes vērtību 30 000 euro un veiktos ieguldījumus 50 000 euro. Gūtais ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, jo neizpildās likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteiktie kritēriji nodokļa atbrīvojuma piemērošanai.

Ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa 3 % papildu likmi apliekamās bāzes noteikšana:

Ar 3 % papildu likmi apliekamajā bāzē tiek ietverti ienākumi:

1) algota darba ienākumi 96 000 euro;

2) dividendes 44 000 euro;

3) ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas (kapitāla pieaugums) 70 000 euro.

Ienākumi kopā: 210 000 euro

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa 3 % papildu likme piemērojama 10 000 euro (ienākumu pārsniegums virs 200 000 euro (210 000 – 200 000))."

pielikums

Ministru kabineta

2025. gada 16. decembra

noteikumiem Nr.

790

"4.⁶ pielikums

Ministru kabineta

2010. gada 21. septembra

noteikumiem Nr. 899

Likuma 17. panta 11.⁵daļas 3. punkta piemērošanas piemēri

1. Ieguldījumu konta īpašnieks 2018. gadā atver ieguldījumu kontu.

2018. gadā:

- iemaksa 1000 euro;

- izmaksa 1450 euro;

- procentu ienākums 500 euro, ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis 50 euro (likme 10 %), ieguldījumu kontā ieskaitīti 450 euro.

Informācija (taksācijas gads – 2018. gads)	Summa (euro)
1. Ieguldījumu konta numurs
2. Ieguldījumu konta atlikums 2018. gada sākumā	0
3. Informācija par notikušajām iemaksām vai izmaksām 2018. gada laikā
3.1. ieguldījumu kontā iemaksāto un no tā izmaksāto naudas līdzekļu kopsumma pirms norādītās iemaksas (3.2.) un izmaksas (3.3.) veikšanas	0
3.2. datums un iemaksas apmērs	1000
3.3. datums un izmaksas apmērs	1450
3.4. ieguldījumu kontā iemaksāto un no tā izmaksāto naudas līdzekļu kopsumma pēc norādītās iemaksas (3.2.) un izmaksas (3.3.) veikšanas ((3.1. + 3.2.) – 3.3.)	–450
3.5. ar nodokli apliekamā summa, kas radusies pēc norādītās iemaksas (3.2.) un izmaksas (3.3.) veikšanas (ja 3.4. rindā ir summa ar negatīvu zīmi, tad tas ir apliekamais ienākums)	450
4. Ieguldījumu konta atlikums taksācijas gada beigās	0
5. Saskaņā ar likuma 11.⁹panta 12.²daļu informācija par summu, par kuru tiek samazināts ar nodokli apliekamais ienākums
5.1. taksācijas gada laikā gūtā summa saskaņā ar likuma 11.⁹panta 12.²daļas 1. un 2. punktu	200
5.1.1. procentu ienākums 500 euro, samaksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis 50 euro (likme 10 %), kontā ieskaitīti 450 euro (500 x 10/20 – 50 = 200 euro)¹	200
5.2. iepriekšējā taksācijas gadā neizmantotā summa	0
5.3. taksācijas gadā izmantotā summa	200
5.4. atlikusī summa ((5.1. + 5.2.) – 5.3.)	0
6. Kopējais ar nodokli apliekamais ienākums taksācijas gada beigās (3.5. – 5.3.)	250

Piezīme.¹ 500 euro ir procentu ienākums, no kura iedzīvotāju ienākuma nodoklis ieturēts nepilnā apmērā, tādējādi procentu ienākumu samazina proporcionāli attiecībai starp piemēroto ieturētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi un likuma 15. panta piektajā daļā noteikto likmi. Ja tiek veikts proporcionāls pārrēķins, iegūst rezultātu, kurā par pusi no bruto summas – 250 euro (1/2 no 500 euro) – IIN ir aprēķināts pilnā apmērā (50 euro) (piemērojot 20 % likmi), bet par otru pusi – 250 euro – IIN vēl ir jāmaksā, piemērojot 20 % likmi.

2. Ieguldījumu konta īpašnieks 2018. gadā atver ieguldījumu kontu.

2018. gadā:

- iemaksa 1500 euro;

- izmaksa 1700 euro;

- saņemtas dividendes 800 euro, ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis 160 euro (likme 20 %), ieguldījumu kontā ieskaitīti 640 euro.

2019. gadā:

- iemaksa 1000 euro;

- izmaksa 1500 euro;

- saņemtas dividendes 200 euro, ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis 40 euro (likme 20 %), ieguldījumu kontā ieskaitīti 160 euro.

Informācija (taksācijas gads – 2018. gads)	Summa (euro)
1. Ieguldījumu konta numurs
2. Ieguldījumu konta atlikums 2018. gada sākumā	0
3. Informācija par notikušajām iemaksām vai izmaksām 2018. gada laikā
3.1. ieguldījumu kontā iemaksāto un no tā izmaksāto naudas līdzekļu kopsumma pirms norādītās iemaksas (3.2.) un izmaksas (3.3.) veikšanas	0
3.2. datums un iemaksas apmērs	1500
3.3. datums un izmaksas apmērs	1700
3.4. ieguldījumu kontā iemaksāto un no tā izmaksāto naudas līdzekļu kopsumma pēc norādītās iemaksas (3.2.) un izmaksas (3.3.) veikšanas ((3.1. + 3.2.) – 3.3.)	–200
3.5. ar nodokli apliekamā summa, kas radusies pēc norādītās iemaksas (3.2.) un izmaksas (3.3.) veikšanas (ja 3.4. rindā ir summa ar negatīvu zīmi, tad tas ir apliekamais ienākums)	200
4. Ieguldījumu konta atlikums taksācijas gada beigās	0
5. Saskaņā ar likuma 11.⁹panta 12.²daļu informācija par summu, par kuru tiek samazināts ar nodokli apliekamais ienākums
5.1. taksācijas gada laikā gūtā summa saskaņā ar likuma 11.⁹panta 12.²daļas 1. un 2. punktu – dividendes 800 euro, no kurām izmaksas vietā ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis 160 euro (likme 20 %), kontā ieskaitīti 640 euro	640
5.2. iepriekšējā taksācijas gadā neizmantotā summa	0
5.3. taksācijas gadā izmantotā summa	200
5.4. atlikusī summa ((5.1. + 5.2.) – 5.3.)	440
6. Kopējais ar nodokli apliekamais ienākums taksācijas gada beigās (3.5. – 5.3.)	0

Informācija (taksācijas gads – 2019. gads)	Summa (euro)
1. Ieguldījumu konta numurs
2. Ieguldījumu konta atlikums 2019. gada sākumā	0
3. Informācija par notikušajām iemaksām vai izmaksām 2019. gada laikā
3.1. ieguldījumu kontā iemaksāto un no tā izmaksāto naudas līdzekļu kopsumma pirms norādītās iemaksas (3.2.) un izmaksas (3.3.) veikšanas	0
3.2. datums un iemaksas apmērs	1000
3.3. datums un izmaksas apmērs	1500
3.4. ieguldījumu kontā iemaksāto un no tā izmaksāto naudas līdzekļu kopsumma pēc norādītās iemaksas (3.2.) un izmaksas (3.3.) veikšanas ((3.1. + 3.2.) – 3.3.)	–500
3.5. ar nodokli apliekamā summa, kas radusies pēc norādītās iemaksas (3.2.) un izmaksas (3.3.) veikšanas (ja 3.4. rindā ir summa ar negatīvu zīmi, tad tas ir apliekamais ienākums)	500
4. Ieguldījumu konta atlikums taksācijas gada beigās	0
5. Saskaņā ar likuma 11.⁹panta 12.²daļu informācija par summu, par kuru tiek samazināts ar nodokli apliekamais ienākums
5.1. taksācijas gada laikā gūtā summa saskaņā ar likuma 11.⁹panta 12.²daļas 1. un 2. punktu – dividendes 200 euro, no kurām izmaksas vietā ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis 40 euro (likme 20 %), kontā ieskaitīti 160 euro	160
5.2. iepriekšējā taksācijas gadā neizmantotā summa (no 2018. gada pārskata – 5.4. apakšpunktā norādītā summa)	440
5.3. taksācijas gadā izmantotā summa	500
5.4. atlikusī summa ((5.1. + 5.2.) – 5.3.)	100
6. Kopējais ar nodokli apliekamais ienākums taksācijas gada beigās (3.5. – 5.3.)	0

3. Ieguldījumu konta īpašnieks 2025. gadā atver ieguldījumu kontu.

2025. gadā:

- iemaksa 2000 euro;

- izmaksa 2300 euro;

- procentu ienākums 400 euro, nav ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis saskaņā ar likuma 17. panta desmitās daļas 13. punktu, jo procentu ienākums izmaksāts ieguldījumu kontā;

- saņemtas dividendes 200 euro, ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis 51 euro (likme 25,5 %), ieguldījumu kontā ieskaitīti 149 euro.

Informācija (taksācijas gads – 2025. gads)	Summa (euro)
1. Ieguldījumu konta numurs
2. Ieguldījumu konta atlikums 2025. gada sākumā	0
3. Informācija par notikušajām iemaksām vai izmaksām 2025. gada laikā	0
3.1. ieguldījumu kontā iemaksāto un no tā izmaksāto naudas līdzekļu kopsumma pirms norādītās iemaksas (3.2.) un izmaksas (3.3.) veikšanas
3.2. datums un iemaksas apmērs	2000
3.3. datums un izmaksas apmērs	2300
3.4. ieguldījumu kontā iemaksāto un no tā izmaksāto naudas līdzekļu kopsumma pēc norādītās iemaksas (3.2.) un izmaksas (3.3.) veikšanas ((3.1. + 3.2.) – 3.3.)	–300
3.5. ar nodokli apliekamā summa, kas radusies pēc norādītās iemaksas (3.2.) un izmaksas (3.3.) veikšanas (ja 3.4. rindā ir summa ar negatīvu zīmi, tad tas ir apliekamais ienākums)	300
4. Ieguldījumu konta atlikums taksācijas gada beigās	0
5. Saskaņā ar likuma 11.⁹ panta 12.² daļu informācija par summu, par kuru tiek samazināts ar nodokli apliekamais ienākums
5.1. taksācijas gada laikā gūtā summa saskaņā ar likuma 11.⁹ panta 12.² daļas 1. un 2. punktu – dividendes 200 euro, no kurām izmaksas vietā ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis 51 euro (likme 25,5 %), kontā ieskaitīti 149 euro	149
5.2. iepriekšējā taksācijas gadā neizmantotā summa	0
5.3. taksācijas gadā izmantotā summa	149
5.4. atlikusī summa ((5.1. + 5.2.) – 5.3.)	0
6. Kopējais ar nodokli apliekamais ienākums taksācijas gada beigās (3.5. – 5.3.)	151

pielikums

Ministru kabineta

2025. gada 16. decembra

noteikumiem Nr.

790

"5. pielikums

Ministru kabineta

2010.gada 21.septembra

noteikumiem Nr. 899

Likuma 17. panta divpadsmitās un septiņpadsmitās daļas piemērošanas piemērs

Fiziskā persona – nerezidents par 100 000 euro pārdod juridiskajai personai – rezidentam nekustamo īpašumu, kura iegādes vērtība ir 96 000 euro. Juridiskā persona atbilstoši likuma normām ietur nodokli 3000 euro apmērā no izmaksātās atlīdzības (3 % no 100 000 euro). Nerezidents iesniedz pārskata perioda deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma un gada kapitāla pieauguma ienākuma precizēto deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma.

Nodokļa aprēķins ir šāds:

- apliekamais ienākums ir 4000 euro (100 000 – 96 000 = 4000);

- iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir 1020 euro (25,5 % no 4000 = 1020);

- ņemot vērā, ka avansā ieturētais nodoklis ir 3000 euro, fiziskas personas – nerezidenta pārmaksātais nodoklis ir 1980 euro (3000 – 1020 = 1980)."

pielikums

Ministru kabineta

2025. gada 16. decembra

noteikumiem Nr.

790

"8. pielikums

Ministru kabineta

2010.gada 21.septembra

noteikumiem Nr. 899

Likuma 17.¹ panta trešās un ceturtās daļas piemērošanas piemēri

1. Personāla iznomātājs – ārvalstu komersants – iesniedz personāla nomniekam dokumentāri apliecinātu informāciju par maksājumiem, kas veikti saistībā ar personāla nomas pakalpojumu, – 1800 euro mēnesī, t. sk. atlīdzība komersantam par pakalpojumu – 300 euro un darbaspēka izmaksas – 1500 euro, kas ietver arī Latvijā veicamās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (turpmāk – VSAOI) par šādām personām:

1) Anna Ziediņa (personas kods 1010XX-XXXXX, Latvijas Republika, Rīga), 400,00 euro mēnesī;

2) Jānis Kociņš (personas kods 0110XX-XXXXX, Latvijas Republika, Rīga), 500,00 euro mēnesī;

3) Juris Naudiņš (personas kods 0111XX-XXXXX, Latvijas Republika, Rīga), 600,00 euro mēnesī.

Iznomātā personāla ienākums ietver VSAOI darba devēja daļu.

Nodokļu aprēķināšanai bruto ienākumu nosaka, atskaitot VSAOI darba devēja daļu:

1) Annas Ziediņas:

‒ mēneša apliekamais ienākums (bruto ienākums) ir 323,65 euro (400 euro : 1,2359) (t. i., 400 euro = 323,65 euro + 323,65 euro x 23,59 %),

‒ iedzīvotāju ienākuma nodoklis no mēneša darba samaksas ir 73,87 euro:

• (323,65 euro ‒ 33,98 euro) x 25,5 % (piemērojamā IIN likme) = 73,87 euro,

• 323,65 euro x 10,5 % (VSAOI darba ņēmēja daļa) = 33,98 euro;

2) Jāņa Kociņa:

‒ mēneša apliekamais ienākums (bruto ienākums) ir 404,56 euro (500 euro : 1,2359) (t. i., 500 euro = 404,56 euro + 404,56 euro x 23,59 %),

‒ iedzīvotāju ienākuma nodoklis no mēneša darba samaksas ir 92,33 euro:

• (404,56 euro ‒ 42,48 euro) x 25,5 % (piemērojamā IIN likme) = 92,33 euro,

• 404,56 euro x 10,5 % (VSAOI darba ņēmēja daļa) = 42,48 euro;

3) Jura Naudiņa:

‒ mēneša apliekamais ienākums (bruto ienākums) ir 485,48 euro (600 euro : 1,2359) (t. i., 600 euro = 485,48 euro + 485,48 euro x 23,59 %),

‒ iedzīvotāju ienākuma nodoklis no mēneša darba samaksas ir 110,80 euro:

• (485,48 euro ‒ 50,98 euro) x 25,5 % (piemērojamā IIN likme) = 110,80 euro,

• 485,48 euro x 10,5 % (VSAOI darba ņēmēja daļa) = 50,98 euro.

2. Personāla iznomātājs – ārvalstu komersants – iesniedz personāla nomniekam dokumentāri apliecinātu informāciju par maksājumiem, kas veikti saistībā ar personāla nomas pakalpojumu, – 2000 euro mēnesī, t. sk. atlīdzība komersantam par pakalpojumu – 500 euro un darbaspēka izmaksas par triju personu mēneša kopējo darba samaksu (nenorādot katras personas darbaspēka izmaksas) – 1500,00 euro, kas ietver arī Latvijā veicamās VSAOI.

Šādā gadījumā katras personas:

‒ mēneša apliekamais ienākums (bruto ienākums) ir 404,56 euro (1500 euro : 3 = 500 euro; 500 euro : 1,2359) (t. i., 500 euro = 404,56 euro + 404,56 euro x 23,59 %),

‒ iedzīvotāju ienākuma nodoklis no mēneša darba samaksas ir 92,33 euro:

• (404,56 euro ‒ 42,48 euro) x 25,5 % (piemērojamā IIN likme) = 92,33 euro,

• 404,56 euro x 10,5 % (VSAOI darba ņēmēja daļa) = 42,48 euro.

Veicot algas nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu aprēķinu par konkrēto taksācijas periodu, piemēro aktuālās ‒ attiecīgajam taksācijas gadam likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteiktās ‒ likmes."

pielikums

Ministru kabineta

2025. gada 16. decembra

noteikumiem Nr.

790

"14. pielikums

Ministru kabineta

2010. gada 21. septembra

noteikumiem Nr. 899

Likuma 17. panta piektās daļas piemērošanas piemēri

1. piemērs. Algas izmaksas datums ir mēneša piektais datums.

Darba devēja veiktās darbības:

a) 5. februārī izmaksā darbiniekiem algu par janvāri un ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli;

b) līdz 17. februārim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā aizpildītu darba devēja ziņojumu, norādot tajā informāciju par 5. februārī ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli;

c) līdz 23. februārim ieskaita vienotajā nodokļu kontā 5. februārī ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli.

2. piemērs. Algas izmaksa ir mēneša pēdējā darba dienā, piemēram, 31. janvārī.

Darba devēja veiktās darbības:

a) 31. janvārī izmaksā darbiniekiem algu par janvāri un ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli;

b) līdz 17. februārim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā aizpildītu darba devēja ziņojumu, norādot tajā informāciju par 31. janvārī ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli;

c) līdz 23. februārim ieskaita vienotajā nodokļu kontā 31. janvārī ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli.

3. piemērs. Algas izmaksas datums ir mēneša desmitais datums.

3.1. Darba devēja veiktās darbības:

a) 10. februārī izmaksā darbiniekiem algu par janvāri un ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli;

b) līdz 17. februārim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā darba devēja ziņojumu, norādot tajā 10. februārī ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli;

c) līdz 23. februārim ieskaita vienotajā nodokļu kontā 10. februārī ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli.

3.2. (Tiek izbeigtas darba tiesiskās attiecības) Darba devējs 17. februārī pārtrauc darba attiecības ar darbinieku. Darba devēja veiktās darbības:

a) 17. februārī izmaksā darbiniekam gūto ienākumu (darba algu) par februāri un citu ienākumu (piemēram, samaksu par uzkrāto, bet vēl neizmantoto atvaļinājumu) un ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli;

b) līdz 17. martam iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā darba devēja ziņojumu, norādot tajā 17. februārī ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli;

c) līdz 23. martam ieskaita vienotajā nodokļu kontā 17. februārī ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli.

4. piemērs. Algas izmaksas datums ir mēneša piektais datums.

4.1. Darba devēja veiktās darbības:

a) 5. februārī izmaksā darbiniekiem algu par janvāri un ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli;

b) līdz 17. februārim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā darba devēja ziņojumu, norādot tajā aprēķināto un februārī ieturamo iedzīvotāju ienākuma nodokli;

c) līdz 23. februārim ieskaita vienotajā nodokļu kontā aprēķināto iedzīvotāju ienākuma nodokli.

4.2. (Tiek izmaksāta samaksa par atvaļinājuma laiku) Darba devējs 26. februārī, vienojoties ar darbinieku, piešķir darbiniekam atvaļinājumu, sākot ar 27. februāri. Darbinieks nav sniedzis informāciju, ka vēlētos saņemt atvaļinājuma naudu nākamajā darba samaksas datumā – 5. martā. Darba devēja veiktās darbības:

a) 27. februārī izmaksā darbiniekam samaksu par atvaļinājumu un darba algu par februāri un ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli;

b) līdz 17. martam iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā darba devēja ziņojumu, norādot tajā 27. februārī ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli;

c) līdz 23. martam ieskaita vienotajā nodokļu kontā 27. februārī ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli."