MK vēstules projekts

Ministru kabinets ir saņēmis Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas (turpmāk – Komisija) 2023.gada 18.oktobra vēstuli Nr.142.1.9/6-67-14/23 (turpmāk – vēstule), kurā Komisija lūdz informēt to par SIA ”ARSAVA” iesnieguma (SIA ”ARSAVA” 2023.gada 11.oktobra vēstule) (turpmāk – iesniegums) izskatīšanas rezultātiem Ministru kabinetā un Iekšlietu ministrijā un šajā sakarā plānotajiem pasākumiem partnerības attīstībai, kā arī rast iespēju iesniegt pārskatu par līdzšinējo sadarbību ar komersantiem glābšanas un seku likvidēšanas darbos.

Iekšlietu ministrija sagatavoja Ministru kabineta noteikumu projektu ”Grozījumi Ministru kabineta 2017.gada 7.marta noteikumos Nr.131 ”Noteikumi par juridiskās vai fiziskās personas resursu iesaistīšanu reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumos vai ugunsgrēka dzēšanā, vai glābšanas darbos, kā arī tai radušos izdevumu un zaudējumu kompensācijas aprēķināšanas kārtību”” (23-TA-1877), lai precizētu normas, kas attiecas uz izdevumu un zaudējumu kompensācijas aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību, kā arī risinātu problēmas, kuras ir identificētas, piemērojot spēkā esošo tiesisko regulējumu. Par minēto projektu tika informēta SIA ”ARSAVA”, aicinot par sagatavoto regulējumu sniegt viedokli. SIA ”ARSAVA” viedokli nesniedza Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā (turpmāk – TAP portāls), bet nosūtīja vēstuli Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, Ministru kabinetam un iekšlietu ministram.

Ministru kabineta 2017.gada 7.marta noteikumi Nr.131 ”Noteikumi par juridiskās vai fiziskās personas resursu iesaistīšanu reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumos vai ugunsgrēka dzēšanā, vai glābšanas darbos, kā arī tai radušos izdevumu un zaudējumu kompensācijas aprēķināšanas kārtību” (turpmāk – Noteikumi Nr.131) nosaka kārtību, kādā valsts vai pašvaldības institūcija (turpmāk – institūcija) iesaista reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumos juridiskās vai fiziskās personas rīcībā esošos resursus, un lēmuma pieņēmēju par attiecīgo resursu iesaistīšanu – reaģēšanas un seku likvidēšanas darbu vadītājs un ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītājs (turpmāk – darbu vadītājs). Proti, Noteikumos Nr.131 noteiktā kārtība nav attiecināma tikai uz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (turpmāk – VUGD) spējām un pienākumiem: Noteikumu Nr.131 izpildē var būt iesaistīta jebkura institūcija un atbilstoši normatīvajam regulējumam civilās aizsardzības un ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā noteiktie darbu vadītāji.

Noteikumi Nr.131 tiek piemēroti gadījumos, kad tiek īstenoti reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi vai ugunsgrēka dzēšanas, vai glābšanas darbi un institūcijas rīcībā nav nepieciešamo resursu vai tie nav pietiekamā apjomā. Noteikumu Nr.131 10. un 12.punkts paredz, ka institūcija pārbauda dokumentus, kas apliecina fiziskās vai juridiskās personas resursu īpašuma vai valdījuma tiesības, kā arī faktisko izdevumu un zaudējumu apmēru, un Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā pieņem lēmumu par izdevumu un zaudējumu kompensēšanu. Savukārt pieņemto lēmumu fiziskā vai juridiskā persona ir tiesīga apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Institūciju sekmīgai sadarbībai ar juridiskām un fiziskām personām un to rīcībā esošajiem resursiem ir būtiska loma reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumos, vai ugunsgrēka dzēšanas, vai glābšanas darbos, lai novērstu vai mazinātu kaitējumu, ko katastrofa, ugunsgrēks vai cits apdraudējums radījis vai var radīt cilvēkiem, videi vai īpašumam.

Iesniegumā norādīts, ka grozījumi Noteikumu Nr.131 9.punktā ”nerisinās problēmas būtību, un vēl aizvien ir atstāta iespēja valsts dienestiem apšaubīt privāto uzņēmumu sniegto pakalpojumu izmaksu pamatotību, kas gala rezultātā var ierobežot VUGD iespējas vispār saņemt pakalpojumu no uzņēmējiem apstākļos, kur tas būs neatliekami nepieciešams”.

Paskaidrojam, ka Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas likuma 3.pants nosaka pienākumu publiskai personai rīkoties ar finanšu līdzekļiem un mantu lietderīgi, tas ir, rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu; manta atsavināma un nododama īpašumā vai lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu; manta iegūstama īpašumā vai lietošanā par izdevīgāko cenu.

Jāatzīmē, ka darbu vadītājam, iesaistot fiziskas vai juridiskas personas resursus, nav zināma resursa izmantošanas vidējā tirgus cena, bet fiziskai vai juridiskai personai, kas ir aktīvs tirgus dalībnieks un savas jomas eksperts un kas pārzina tirgus situāciju savā jomā, pirms vienošanās par resursu iesaistīšanu ir tiesības izvērtēt, vai vidējā tirgus cena atbilst tai, kuru fiziska vai juridiska persona ir tiesīga norādīt darbu vadītājam, un saņemt kompensāciju, iesniedzot iesniegumu atbilstoši Noteikumu Nr.131 2.pielikumam ”Iesniegums par izdevumu un zaudējumu kompensēšanu” (turpmāk – 2.pielikums). Izvērtējot VUGD pieejamo informāciju par laikposmu no 2021.gada janvāra līdz 2023.gada septembrim, var secināt, ka par fizisku vai juridisku personu resursu izmantošanu tika saņemti 14 iesniegumi par izdevumu un zaudējumu kompensēšanu (apkopojums par VUGD lēmumiem par izdevumu un zaudējumu kompensēšanu juridiskām un fiziskām personām pieejams šīs vēstules pielikumā).

Iesniegumā norādīts, ka šobrīd spēkā esošā Noteikumu Nr.131 9.punkta redakcija ”paredz iestādēm pienākumu veikt tirgus izpēti, lai noskaidrotu dažāda veida tehnikas pakalpojumu vidējo cenu, un, balstoties uz šo iepriekš veikto tirgus izpēti, vienoties ar tehnikas īpašniekiem par pakalpojuma saņemšanu”, bet grozījumu Noteikumos Nr.131 9. punkta redakcija paredz – ”pēc tam, kad ir tikusi noskaidrota vidējā tehnikas pakalpojuma cena, samaksa par tehniku un pakalpojumiem nedrīkstēs pārsniegt 10% no iepriekš noskaidrotās vidējās cenas. Šāda kārtība ir neskaidra un, ticamākais, radīs jaunus strīdus starp uzņēmējiem un VUGD gadījumos, kad privātpersonu tehnika tiks izmantota glābšanas darbos”.

Vienmēr nav iespējams paredzēt, konkrēti kāda veida resursi, tostarp pakalpojumi, būs nepieciešami reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumos vai ugunsgrēka dzēšanā, vai glābšanas darbos, un normatīvajā regulējumā noteiktos gadījumos darbu vadītajam ir tiesības lemt par nepieciešamību iesaistīt attiecīgo pasākumu īstenošanā juridiskās vai fiziskās personas rīcībā esošus resursus un noslēgt vienošanos ar resursu īpašnieku (valdītāju) vai viņa pilnvarotu personu.

Uzdodot institūcijai (vai darbu vadītājam) veikt tirgus izpēti vai organizēt publisko iepirkumu un jau laikus noslēgt piegādes vai pakalpojuma līgumu, pirms nav zināmas vajadzības (vai un kāda prece vai pakalpojums būs nepieciešams), nelietderīgi palielinātu institūcijas administratīvo slogu un administratīvās izmaksas. Jāņem arī vērā, ka tirgus situācija ir mainīga, tostarp tirgus cena var mainīties – tā var pieaugt, tā var arī pazemināties, ko ietekmē dažādi apstākļi, kā arī tirgus izpētes laikā iegūtā informācija par resursa pieejamību nav garants tam, ka, iestājoties attiecīgajai situācijai, nepieciešamais resurss būs pieejams.

Noteikumu Nr.131 grozījumos tiek paredzēts saglabāt esošo principu –  institūcija kompensācijas apmēru nosaka, ņemot vērā resursa, kas tika iesaistīts attiecīgajos darbos, vidējo tirgus cenu Latvijā, ja nepieciešams, piesaistot neatkarīgu ekspertu, tādējādi institūcijai ir iespēja pārliecināties par iesniegto izdevumu un zaudējumu pamatotību.

Iesniegumā vērsta uzmanība uz to, ka ”pakalpojuma cena būtiski atšķirsies atkarībā no dienas un stundas, kurā pakalpojums ir jāveic”, kā arī ”nodokļu samaksa netiek vērtēta” un ”pakalpojuma cenu būtiski ietekmēs tas, vai, piemēram, uzņēmumam ir pilnīgi viss aprīkojums dažādu celšanas darbu veikšanai”. Papildus norādīts, ka ”bieži vien glābšanas darbu veikšana tieši būs saistīta ar darbu veikšanu īpaši sarežģītos apstākļos, kamdēļ vien jau noskaidrot pakalpojuma cenu ar jautājumu tikai un vienīgi par noteikta svara kravas pacelšanu nebūtu pareizi”, kā arī ”nav skaidrs, kā tiks veikta tehnisko iekārtu klasifikācija, un, piemēram, tos pašus kravas autoceltņus var iedalīt gan pēc to celšanas jaudas (kopējais paceļamais svars), gan pēc celšanas augstuma vai attāluma uz sāniem no tehnikas. Tāpat arī tehniskas pārvietošanās iespējas, piemēram, cik mobila ir katra tehnikas vienība, kā tiek piegādāti atsvari autoceltnim, autoceltņa montāža pirms darbu veikšanas utt. būtiski ietekmē tās izmantošanu. Tamdēļ nav pamatoti iedalīt mobilos autoceltņus kategorijās tikai, piemēram, ar celšanas jaudu līdz 10t, 10t–20t, 20t–30t utt. Ir jāseko vēl papildu kritērijiem tehnikas dalījumam”.

Komisija vēstulē norāda, ka ”komersanta izvēlē vērtējamie kritēriji nevar būt vidējās cenas piedāvājums, bet tie vairāk sakrīt ar komersanta definētajiem specifiskajiem kritērijiem, kuri rada pārliecību par darbu izpildes garantiju nepieciešamības gadījumā. Tāpat arī cenas atšķirības aprobežojums ar 10 procentiem no iepriekš noskaidrotās vidējās cenas radīs tālākas neskaidrības, par cik vidējās cenas noteikšanā nav definēti skaidri, salīdzināmi kritēriji”, kā arī uz nepieciešamību ”vērtēt komersanta reputāciju gan līdzšinējās sadarbības, gan materiāltehnisko resursu kvalitātes un pieejamības ziņā, gan personāla atalgojuma ziņā”.

Pieņemot lēmumu par fizisku un juridisku personu resursu iesaistīšanu, VUGD vērtē resursu īpašnieka (valdītāja) izpratni par uzdevuma izpildi, resursa attālumu no notikuma vietas, resursa gatavību un pieejamību iesaistīties notikumā. Tirgus izpēte tiek veikta, ņemot vērā Noteikumu Nr.131 2.pielikumā norādīto fiziskas vai juridiskas personas informāciju par resursa veidu, daudzumu un izmantošanas laiku. Ja tirgus izpētes laikā tiek noskaidrots, ka Noteikumu Nr.131 2.pielikumā norādītā kopējā izmaksu summa pārsniedz resursa tirgus cenu (gan vidējo, gan maksimālo cenu), kas, iespējams, norāda uz paaugstinātām izmaksām kompensācijas pieprasījumā, VUGD sazinās ar resursu īpašnieku (valdītāju), lai precizētu tirgus izpētē iekļaujamo informāciju. Pēc informācijas precizēšanas VUGD veic atkārtotu tirgus aptauju.  

Iesniegumā tiek jautāts: ”Kāda būs VUGD rīcība, ka nedaudz dārgāks pakalpojuma sniedzējs ir gatavs nosūtīt tehniku uz negadījuma vietu nekavējoties (tehnika ir brīva un darbiniekiem apmaksā nakts stundu darbu), bet nedaudz lētāks pakalpojuma sniedzējs ir gatavs reaģēt tikai nākamajā dienā (tehnika ir brīva, bet darbiniekiem nemaksā par nakts stundu darbu).  Vai ārkārtas situācijā, kur laiks ir būtisks, VUGD rīcība meklēt lētāko pakalpojumu būs attaisnojama dēļ dažiem desmitiem euro? Vai arī VUGD būs spiesti pieprasīt uzņēmējam samazināt pakalpojuma cenu tikai tāpēc, ka citi komersanti ir nosaukuši lētāku šāda pakalpojuma cenu?”

VUGD nevērtēs resursa vai pakalpojuma cenu brīdī, kad fiziskas vai juridiskas personas resursus paredzēts iesaistīt reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumos vai ugunsgrēka dzēšanā, vai glābšanas darbos. Fiziskai vai juridiskai personai ir jāizvērtē sava gatavība iesaistīties notikumā, ņemot vērā faktu, ka kompensācijas apmērs tiks noteikts saskaņā ar Noteikumos Nr.131 noteikto kārtību, proti, veicot tirgus izpēti un apzinot attiecīgā pakalpojuma vai preces tirgus cenu.

Iesniegumā uzdots jautājums, kā tiks noteikts, ka Latvijas tirgū ir pieejams tikai viens šāds resurss, un norādīts, ka ”no uzņēmēju puses nav absolūti nekāda interese panākt šī procesa birokratizēšanu, veicot nemitīgas cenu aptaujas vai pierādot, ka uzņēmumam piederošais autoceltnis ir kaut kādā veidā tik unikāls, ka to vajadzētu atzīt par vienīgo tāda veida tehnisko resursu Latvijā. Tieši pretēji, uzņēmuma interesēs ir pabeigt darbu pēc iespējas ātri un par to saņemt samaksu, kas ir atbilstoša veiktā darba apjomam un ko maksātu jebkurš cits klients pie identiska darba izpildes”.

Institūcija katrā gadījumā individuāli vērtēs pakalpojumu sniedzēju vai piegādātāju pieejamību un to skaitu. Grozījumi Noteikumos Nr.131 paredz, ka, lai nodrošinātu pēc iespējas objektīvāku tirgus izpētes rezultātu, institūcijai jāsazinās vismaz ar trīs iespējamiem pakalpojuma sniedzējiem vai piegādātājiem. Ja nav iespējams iegūt informāciju par vismaz trim piegādātājiem gadījumā, ja nepieciešamajam pakalpojumam vai precei ir īpašs raksturs un to sniedz viens vai divi preču vai pakalpojuma sniedzēji, ir jāsniedz attiecīgs pamatojums, aprakstot šī pakalpojuma vai preces īpašo raksturu un cenu, kā arī norādot konkrētus preces vai pakalpojuma sniedzējus vai piegādātājus.

Iesniegumā norādīts: ”veicot glābšanas darbus, VUGD nebūtu jārēķina, cik šie darbi izmaksā, jo bieži vien šie atgadījumi būs saistīti ar kādas personas rīcību, kura pēc tam tiks vērtēta tiesu instancēs gan attiecībā uz personai nosakāmo atbildību, gan zaudējumu piedziņu no vainīgās personas. Ja noticis ceļu satiksmes negadījums, tad arī Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums (OCTA likums) paredz apdrošinātāja pienākumu kompensēt, tostarp veicot nepieciešamos ceļu satiksmes negadījumā cietušo personu glābšanas darbus (OCTA likuma 25.panta 1.daļa). Līdz ar to, ja VUGD ir apmaksājis glābšanas darbus, tad VUGD pēc tam var vērsties vai nu pie apdrošināšanas sabiedrībām, vai pie vainīgajām personām, lai regresa kārtībā atgūtu samaksāto”.

Arī Komisija pauž viedokli, ka Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 25., 28., 29. un 30.pants paredz plašu apdrošināšanas objektu loku un atlīdzināmi ir gan ceļa, ceļa būves, ēkas vai būves bojājumi, gan kaitējums dabas videi, gan arī transportlīdzekļu evakuācija no ceļu satiksmes negadījuma vietas.

VUGD ir no valsts budžeta līdzekļiem finansēta iestāde, kurai ir valsts deleģējums veikt ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbus, un spēkā esošie normatīvie akti neparedz VUGD regresa kārtībā veikt piedziņu: glābšanas darbi tiek veikti par valsts budžeta līdzekļiem, un iedzīvotājiem ir tiesības saņemt bezmaksas pakalpojumu.

Iesniegumā sniegts priekšlikums, ka uzņēmumi ”reizi gadā sniedz VUGD informāciju par to rīcībā esošajiem resursiem, informāciju par tehnikas atbilstību normatīvajiem aktiem (bīstamo iekārtu pārbaudes protokoli, informācija par transportlīdzekļu tehnisko apskati)  un pakalpojumu izmaksām (detalizēti pie dažādiem apstākļiem), bet VUGD jau veic katra piedāvājuma izvērtēšanu atbilstoši noteiktiem kritērijiem, lai noteiktu, ar kuru uzņēmumu sadarbība ir veicama vispirms, ar kuru pēc tam utt.”.

Komisijas vēstulē norādīts, ka VUGD ”ir jābūt nepieciešamajām spējām izvērtēt, kādu resursu apjoms iesaistāms, līdz ar to šādai darbībai ar komersantiem nedrīkstētu būt risinājuma no gadījuma uz gadījumu raksturs, bet tai ir jābūt ietvertai konkrētos plānos, kas periodiski aktualizējami. Valsts Civilās aizsardzības plāna 22.pielikums un citi pielikumi paredz komersantu iesaisti reaģēšanas un seku likvidēšanas darbos, bet nepieciešami arī pakārtoti plāni, un attiecīgi iesaistāmie komersanti vērtējami ilgstošas partnerības/vienošanās līguma ietvaros”.

VUGD 2018.gadā sagatavoja savām vajadzībām smagās tehnikas resursu un to īpašnieku sarakstu, kuri ir informēti par iesaistīšanās un finansēšanas kārtību atbilstoši Noteikumiem Nr.131. VUGD šobrīd izstrādā iekšējos noteikumus, kas noteiks kārtību, kādā VUGD tiek iesaistīti fizisku un juridisku personu resursi un sagatavots VUGD lēmums par kompensācijas apmēru, kur paredzēts arī iekļaut informāciju par tirgus izpētes veikšanu, nosakot, ka pirms tirgus izpētes VUGD var precizēt apstākļus par resursa izmantošanu, kas būtu jāiekļauj tirgus izpētes procesā, kas var ietekmēt un precizēt resursu pieejamību tirgū.

Jāatzīmē, ka Noteikumi Nr.131 piemērojami ne tikai ceļu satiksmes negadījumos, bet arī ugunsgrēkos, citos negadījumos un katastrofās.

Papildus informējam, ka Ministru kabineta 2017.gada 7.novembra noteikumi Nr.658 ”Noteikumi par civilās aizsardzības plānu struktūru un tajos iekļaujamo informāciju” nosaka pašvaldību sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāna struktūru un kāda informācija tajā iekļaujama, tai skaitā – par fizisko vai juridisko personu resursiem, kas iesaistāmi reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumos. Ar pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības plāniem var iepazīties VUGD tīmekļvietnē: https://www.vugd.gov.lv/lv/pasvaldibu-civilas-aizsardzibas-plani.

Vēršam uzmanību, ka Ministru kabineta noteikumu projektu ”Grozījumi Ministru kabineta 2017.gada 7.marta noteikumos Nr.131 ”Noteikumi par juridiskās vai fiziskās personas resursu iesaistīšanu reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumos vai ugunsgrēka dzēšanā, vai glābšanas darbos, kā arī tai radušos izdevumu un zaudējumu kompensācijas aprēķināšanas kārtību”” (23-TA-1877) Iekšlietu ministrija vēl virzīs TAP portālā saskaņošanai ministrijām un Latvijas Pašvaldību savienībai un pēc atzinumu saņemšanas pēc nepieciešamības to precizēs pirms iesniegšanas izskatīšanai Ministru kabinetā.