Dokumenta projekts

Satversmes tiesa ar 2022. gada 28. marta lēmumu ierosināja lietu Nr. 2022-13-05 “Par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2021. gada 21. decembra rīkojuma Nr. 1-2/11040 “Par Ķekavas novada domes 2021. gada 8. septembra saistošo noteikumu Nr. 22/2021 “Par azartspēļu organizēšanu Ķekavas novadā” darbības apturēšanu” atbilstību Azartspēļu un izložu likuma 41. panta otrās daļas 11. punktam un 42. panta desmitajai daļai, kā arī likuma “Par pašvaldībām” 49. panta pirmajai daļai” pēc Ķekavas novada domes (turpmāk – Pieteicējs) pieteikuma (turpmāk – pieteikums Nr. 1-7.1/22/619) un uzaicināja institūciju – Ministru kabinetu – līdz 2022. gada 13. jūlijam iesniegt Satversmes tiesai rakstveidā izteiktu viedokli par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2021. gada 21. decembra rīkojuma Nr. 1-2/1 1040 “Par Ķekavas novada domes 2021. gada 8. septembra saistošo noteikumu Nr. 22/2021 “Par azartspēļu organizēšanu Ķekavas novadā darbības apturēšanu” atbilstību Azartspēļu un izložu likuma 41. panta otrās daļas 11. punktam un 42. panta desmitajai daļai, kā arī likuma “Par pašvaldībām” 49. panta pirmajai daļai, kā arī citiem jautājumiem, kuriem, pēc Ministru kabineta ieskata, varētu būt nozīme lietā, kā arī iesniegt Satversmes tiesai Ministru kabineta rīcībā esošos dokumentus par šiem jautājumiem.

Atbilstoši pieteikumā Nr. 1-7.1/22/619 norādītajam Ministru kabinets sniedz šādu viedokli.

1. Atsevišķu Ministru kabineta locekļu kompetence noteikta Ministru kabineta iekārtas likuma 9. pantā, proti, Ministru kabineta loceklis pilda normatīvajos aktos viņam noteiktos uzdevumus un uzdevumus, kuri izriet no viņa amata pienākumiem. Savukārt 4. pants paredz, ka katrs Ministru kabineta loceklis ir politiski atbildīgs par savu rīcību. Ministru kabineta 2011. gada 29. marta noteikumu Nr. 233 “Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nolikums” 9. punktā ietverta ministra kompetence, proti, atbilstoši 9.9. apakšpunktam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs saskaņā ar likumu “Par pašvaldībām” pilda Ministru kabineta pilnvarotā ministra funkcijas. Attiecīgi likuma “Par pašvaldībām” 49. panta pirmajā daļā ietvertas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra tiesības ar motivētu rīkojumu apturēt nelikumīgu domes izdoto saistošo noteikumu vai citu normatīvo aktu vai to atsevišķu punktu darbību. Ņemot vērā minēto, Ministru kabinets nav tiesīgs iejaukties īpaši šādam uzdevumam pilnvarotā ministra funkciju īstenošanā.

2. Saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likumu Ministru kabinets ir koleģiāla institūcija, kas ar tam padoto valsts pārvaldes iestāžu starpniecību īsteno izpildvaru. Šā likuma 15. pants uzliek par pienākumu Ministru prezidentam nodrošināt deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību izstrādi. Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību ir politisko vadlīniju dokuments, kuru, izvērtējot hierarhiski augstākos ilgtermiņa un vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumentus un nacionālās drošības politikas plānošanas dokumentus, izstrādā Ministru kabineta pilnvaru laikam un kurā ietver Ministru kabineta darbības prioritātes, sasniedzamos mērķus un rezultātus (15. panta pirmā daļa). Attiecīgi Ministru kabinetam par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību ir pienākums ziņot Saeimai (15. panta sestā daļa).

Ievērojot minēto, Deklarācijā par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību attiecībā uz azartspēļu un izložu politikas īstenošanu ir noteikti šādi uzdevumi:

“15.1. Ierobežosim azartspēļu pieejamību. Pilnveidosim azartspēļu un izložu nozares regulējumu, aktīvi cīnoties ar nelegālajām azartspēlēm un izlozēm, pastiprinot reklāmas uzraudzību.”;

“148.2. Īstenosim atkarību kaitējuma samazināšanas programmu. Lai mazinātu atkarību, īpaši vielu un azartspēļu atkarību izplatību Latvijā, nodrošināsim atbilstošu finansējumu atkarību profilakses, ārstēšanas un rehabilitācijas programmām, kā arī atbalstīsim iniciatīvas, kas sekmē patēriņa un pieejamības samazināšanos.”

Latvijas Republikā azartspēļu organizēšana ir atļauta, kas ir regulēts darbības veids un kuram piešķirts atbilstoši NACE kods – 92.0. Likumdevējs ir noteicis normatīvo regulējumu azartspēļu nozares darbības pastiprinātai uzraudzībai – Azartspēļu un izložu likumu, kura mērķis ir nodrošināt sabiedrības interešu un spēlētāju tiesību aizsardzību. Nodrošinot sabiedrības intereses un spēlētāju tiesību aizsardzību, vienlaikus ir paredzēta arī to spēlētāju aizsardzība, kuri cieš no pārmērīgas tieksmes spēlēt azartspēles.

Ministru kabinets ar 2021. gada 14. jūlija rīkojumu Nr. 509 “Par Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam” apstiprināja Finanšu ministrijas izstrādātās Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam, kas kopumā paredz 47 dažādus pasākumus azartspēļu un izložu jomā ar mērķi veicināt sabiedrības interešu aizstāvību, mazinot ar azartspēlēm un izlozēm saistītos riskus, nodrošinot kontrolētu, caurskatāmu, legālu, sociāli atbildīgu un atkarības riskus neradošu azartspēļu un izložu organizēšanas vidi. Turklāt Ministru kabinets ar 2022. gada 23. marta rīkojumu Nr. 193 “Par Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam darba plānu” apstiprināja darba plānu, kurā iekļauti ar Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam saistīto pasākumu ieviešanas sasniedzamie darbības rezultāti, to rezultatīvie rādītāji un pasākumu izpildes termiņi.

Ņemot vērā, ka Ministru kabinets ir atbalstījis Finanšu ministrijas izstrādāto azartspēļu un izložu politikas plānošanas dokumentu un ar to saistīto pasākumu ieviešanas darba plānu, tas ir atbalstījis vidēja termiņa plānotu un paredzamu politikas veidošanu attiecīgā nozarē.

Izvērtējot Azartspēļu un izložu likumā, Deklarācijā par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību un politikas plānošanas dokumentā minēto, ir iespējams secināt, ka azartspēļu un izložu organizēšanas pilnīgs aizliegums kādā teritorijā nav bijis paredzēts, turklāt, vērtējot Azartspēļu un izložu likumu kopsakarā, šis likums šķietami nav mainījis savu mērķi un būtību, proti, šā likuma mērķis ir nodrošināt sabiedrības interešu un spēlētāju tiesību aizsardzību, vienlaikus valstiskā līmenī risinot azartspēļu un izložu organizēšanas nosacījumus.

3. Ministru kabinets vērš uzmanību uz to, ka 2021. gada 15. aprīlī pieņemtā likuma “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” anotācijā nav skaidrojuma par Azartspēļu un izložu likuma 42. panta desmitajā daļā paredzēto regulējumu, jo šis regulējums tika iesniegts kā Saeimas deputātu priekšlikums likumprojektam “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” (Latvijas Republikas Saeimas reģ. Nr. 1018/Lp13). Šim priekšlikumam arī nav pieejams pamatojums (sk. https://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS13.nsf/0/BF7C2FC6047C1E78C22586B100323B05?OpenDocument). Tāpat no Latvijas Republikas Saeimas 2021. gada 15. aprīļa pirmās attālinātās ārkārtas sēdes stenogrammas par likumprojektu “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” (Latvijas Republikas Saeimas reģ. Nr. 1018/Lp13) nav viennozīmīgi skaidra likumdevēja griba, paredzot Azartspēļu un izložu likuma 42. panta desmitajā daļā noteikto pilnvarojumu pašvaldību domēm izdot saistošos noteikumus.

4. Ņemot vērā, ka Ministru kabineta kompetencē neietilpst sniegt oficiālu skaidrojumu par Azartspēļu un izložu likuma 42. panta desmitajā daļā pašvaldībai deleģēto tiesību izdot saistošos noteikumus, ar kuriem tiek noteiktas vietas un teritorijas, kurās azartspēles nav atļauts organizēt, Ministru kabinets nevar sniegt vērtējumu par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pieņemtā rīkojuma atbilstību šīs lietas izskatīšanā piemērotajām tiesību normām. Ministru kabineta ieskatā ir svarīgi noskaidrot Saeimas viedokli par Azartspēļu un izložu likuma 41. panta otrās daļas 11. punktā un 42. panta desmitajā daļā minēto, ņemot vērā, ka šīs tiesību normas ir veidotas atbilstoši grozījumu iniciētāju, atsevišķu Saeimas deputātu, skatījumam par nepieciešamo grozījumu mērķi un Saeimas deputātu vairākums to ir atbalstījis.