MK vēstules projekts

Atbildot uz Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas 2026. gada 2. aprīļa vēstuli Nr. 142.1.9/8-5-14/26 (turpmāk – vēstule), kurā komisija aicina Ministru kabinetu izvērtēt nepieciešamību sniegt atbalstu tām Latvijas tautsaimniecības nozarēm, kā arī mājsaimniecībām, ko īpaši skāris Tuvo Austrumu konflikts, Ministru kabinets sniedz šādu informāciju.

Ņemot vērā pašreizējo situāciju un iespējamos attīstības scenārijus, ir izskatītas divas savstarpēji izslēdzošas alternatīvas turpmākajai rīcībai – preventīvi gatavoties atbalsta pasākumu ieviešanai vai nogaidīt, līdz tiek sasniegts konkrēts cenu slieksnis. Laikposmā no 2026. gada 5. maija līdz 1. jūnijam, salīdzinot ar laikposmu no 2026. gada 21. aprīļa līdz 4. maijam, Brent naftas cena samazinājās par 4,0 %, ICE Gasoil cena – par 8,0 %, savukārt aviācijas degvielas cena Eiropas un NVS reģionā – par 14 %. Latvijā dīzeļdegvielas cenas samazinās (2026.gada 1.jūnijā lielākajos tīklos tās bija 1,747–1,854 euro par litru, bet benzīna 95E cenas — 1,837–1,894 euro par litru). Gāzes cena TTF biržā maija beigās sasniedza 47 euro par MWh, vidējā elektrības cena maijā Latvijai bija 82 euro par MWh. Līdz ar to pašreizējā situācija ļauj nogaidīt, un tūlītēja atbalsta mehānismu aktivizācija nav nepieciešama. Ministru kabinets turpina regulāri sekot līdzi energoresursu cenu izmaiņām.

Vienlaikus Ministru kabinets informē par tiem pasākumiem, ko līdz šim īstenojušas ministrijas.

• Izvērtēt nodokļu politikas instrumentu piemērošanu energoresursiem, tostarp pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa likmju pārskatīšanas iespējas, ar mērķi mazināt energoresursu cenu pieauguma ietekmi uz iedzīvotājiem un tautsaimniecību.

Eiropas Komisija nav devusi norādes, ka dalībvalstis varētu atkāpties no fiskālo noteikumu ievērošanas (aktivizējot izņēmuma klauzulu), kā tas bija COVID-19 krīzes laikā. Tādējādi, izstrādājot atbalsta pasākumus, ir jānodrošina fiskāli neitrāli risinājumi, tostarp kompensācijas pasākumi, lai atsvērtu jebkādu izdevumu pieaugumu vai ieņēmumu samazināšanos.

Lai ievērotu Eiropadomes ieteikumus, atbalsta pasākumiem jābūt:

- vērstiem uz visneaizsargātākajām mājsaimniecībām un nozarēm;

- pagaidu pasākumiem ar skaidri noteiktu beigu datumu;

- izstrādātiem tā, lai ņemtu vērā fiskālās izmaksas un samazinātu tās līdz minimumam.

Fiskālās disciplīnas likuma 9. pants nosaka – ja Ministru kabinets iesniedz Saeimā izskatīšanai likumprojektu vai pieņem normatīvo aktu, kas rada valsts budžeta likumā noteiktā maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu apjoma pārsniegumu vai kas rada Valsts budžeta likumā plānoto valsts budžeta ieņēmumu samazinājumu, Ministru kabinets vienlaikus iesniedz Saeimā likumprojektu vai likumprojektus, vai arī Ministru kabinets nodrošina, ka vienlaikus stājas spēkā arī tāds normatīvais akts vai tādi normatīvie akti, kas paredz izdevumu palielinājuma vai ieņēmumu samazinājuma kompensāciju. Kompensācija tiek panākta, palielinot ieņēmumus vai samazinot izdevumus.

2026. gada 24. martā Ministru kabinets atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavoto likumprojektu, un Saeima 2026. gada 26. martā galīgajā lasījumā pieņēma Naftas produktu cenu pieauguma ierobežošanas likumu par akcīzes nodokļa samazināšanu dīzeļdegvielai, paredzot samazinājumu no 467 līdz 396 euro par 1000 l, kas prognozējami ļaus samazināt cenu par aptuveni 8,6 centiem litrā, padarot šo akcīzes likmi par zemāko Baltijas valstīs. Tāpat paredzēts atbalsts lauksaimniecības nozarei, lauksaimniecībā izmantotajai marķētajai dīzeļdegvielai nosakot akcīzes nodokļa likmi 21 euro par 1000 l, kas samazina tās cenu par aptuveni 5,9 centiem. Gan dīzeļdegvielai, gan marķētajai dīzeļdegvielai, ko izmanto lauksaimniecībā, samazinātā akcīzes nodokļa likme ir spēkā no 2026. gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam. Sagaidāms, ka tas daļēji amortizēs energoresursu cenu kāpuma ietekmi uz patēriņa cenām un mazinās inflācijas maksimumu gada pirmajā pusē.

Naftas produktu cenu pieauguma ierobežošanas likumā piedāvātais risinājums bija iespējams, jo uzskatāms par fiskāli neitrālu – pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi pieaugs no augušajām dīzeļdegvielas cenām, un šie neplānotie ieņēmumi tiek izmantoti kā kompensējošais mehānisms, samazinot akcīzes nodokļa likmi. Šāds risinājums nerada negatīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci. Tiek novērtēts, ka akcīzes nodokļa likmju samazinājums samazinās akcīzes nodokļa ieņēmumus par 6,7 milj. euro mēnesī.

2026. gada 14. aprīlī Ministru kabinets atbalstīja Ekonomikas ministrijas izstrādāto likumprojektu "Degvielas tirgotāju solidaritātes maksājuma likums", kas nosaka degvielas (benzīna un dīzeļdegvielas) mazumtirgotājiem veikt solidaritātes maksājumu, ja to faktiskā mazumtirdzniecības cena pārsniedz objektīvi aprēķināto orientējošo mazumtirdzniecības cenu par vairāk nekā 3 %. Vienlaikus tirgotājiem būs iespēja dokumentāri pamatot augstākas cenas ar objektīviem izmaksu faktoriem, tādējādi izvairoties no solidaritātes maksājuma piemērošanas. Solidaritātes maksājuma mehānisms netiks piemērots automātiski. Ministru kabinets noteiks konkrētu piemērošanas periodu, slieksni un orientējošās cenas aprēķina metodiku. Izmaiņas paredzētas, lai mazinātu krasu degvielas cenu svārstību negatīvo ietekmi uz izmaksu pieaugumu iedzīvotājiem un tautsaimniecībā, kā arī nodrošinātu godīgu cenu veidošanos tirgū. Paredzēts, ka regulējums ir spēkā līdz 2026. gada 31. decembrim. Likumprojekts ir iesniegts izskatīšanai Saeimā.

Lai sniegtu tūlītēju atbalstu mājsaimniecībām un kompensētu izdevumu pieaugumu par mājokli šajā apkures sezonā, tika veiktas izmaiņas mājokļa pabalsta nosacījumos, proti, noteikti paaugstināti koeficienti periodam no 2026. gada 1. janvāra līdz 30. aprīlim (grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā; stājās spēkā 2026. gada 28. februārī), kā rezultātā tika palielināts gan mājokļa pabalsta apmērs, gan atbalsta saņēmēju loks.

Turpmākajos mēnešos inflācijas dinamika Latvijā lielā mērā būs atkarīga no tā, kā konflikts risināsies, kā arī energoresursu cenu noturības. Ministru kabinets veic regulāru degvielas cenu monitoringu un pārvērtē situāciju ik pēc divām nedēļām. Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi arī operatīvo degvielas cenu monitoringa rīku (pieejams: https://www.em.gov.lv/lv/degvielas-cenu-monitorings), kas atspoguļo gan naftas un gāzeļļas cenas biržās Eiropā, gan degvielas mazumtirdzniecības cenu dinamiku Latvijā lielākajos DUS tīklos, atjaunojot datus katru dienu.

• Izstrādāt un īstenot pasākumu kopumu dabasgāzes apgādes nodrošināšanai nākamajā apkures sezonā, tostarp izvērtējot nepieciešamos instrumentus krājumu veidošanai un uzņēmumu spēju nodrošināt resursu iegādi, kā arī paredzot risinājumus iespējamā cenu pieauguma ietekmes mazināšanai uz siltumenerģijas tarifiem.

Inčukalna pazemes gāzes krātuves (turpmāk – krātuve) iesūknēšanas sezona ierasti sākas maijā pēc iepriekšējās apkures sezonas beigām. Līdz ar krātuves modernizācijas projektu, kas tika pabeigts 2025. gadā, būtiski mainīts krātuves darbības princips, nodrošinot iespēju elastīgi regulēt gāzes iesūknēšanu un izņemšanu. Pirms krātuves modernizācijas dabasgāzi varēja iesūknēt tikai iesūknēšanas sezonas laikā, bet izņemt – izņemšanas sezonas laikā. Tagad krātuvē iespējams iesūknēt gāzi arī izņemšanas sezonā, un šogad tirgotāji jau no marta sākuma krātuvi pakāpeniski sāka piepildīt ar dabasgāzi, lai gan dabasgāzes izņemšanas sezona vēl turpinās. Uz 2026. gada 7. maiju krātuvē ir 6,5 TWh dabasgāzes (salīdzinājumam martā krātuvē bija par apmēram 1 TWh mazāk). Jāuzsver, ka Latvijai ir arī savas stratēģiskās rezerves krātuvē 1,8 TWh apmērā. Latvija stratēģiskās rezerves glabā kopš 2022. gada, kad tika veiktas arī attiecīgās izmaiņas Enerģētikas likumā. Savukārt 2024. gadā izdarītie grozījumi Enerģētikas likumā deva iespēju arī Lietuvai, Igaunijai un Somijai, ja nepieciešams, izmantot krātuvi savu valstu stratēģisko rezervju uzglabāšanai par izdevīgākiem ilgtermiņa nosacījumiem. Lietuva un Igaunija šo risinājumu ir izmantojušas – abas valstis krātuvē glabā savas stratēģiskās gāzes rezerves.

Kopš šī gada februāra par enerģētiku atbildīgās Baltijas valstu ministrijas katru pirmdienu rīko operatīvās tiešsaistes sanāksmes vadības līmenī, lai dalītos ar aktuālo informāciju par energoapgādes un enerģijas tirgus situāciju. Pēc ministriju uzdevuma Baltijas valstu un Somijas gāzes pārvades sistēmas operatori prognozē krātuves turpmāko piepildījumu, lai izvērtētu gatavību nākamajai apkures sezonai. Prognozes tiek regulāri aktualizētas, lai reģiona atbildīgās ministrijas laikus būtu  informētas par iespējamām problēmām.

• Izstrādāt enerģētikas politikas pasākumus, kas veicina vietējās elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanu un energosistēmas elastību, tostarp atbalsta mehānismus elektroenerģijas uzkrāšanas tehnoloģiju attīstībai, ar mērķi mazināt cenu svārstības un nodrošināt sistēmas stabilitāti.

Klimata un enerģētikas ministrija pēdējo gadu laikā ir īstenojusi mērķtiecīgu un savstarpēji papildinošu pasākumu kopumu, lai attīstītu vietējās elektroenerģijas ražošanas jaudu, īpašu uzmanību pievēršot atjaunīgo energoresursu jomai. Vienlaikus Klimata un enerģētikas ministrija ir mazinājusi būtiskākos identificētos šķēršļus – uzlabojusi elektroenerģijas pārvades tīkla pieslēgumu pieejamību un administratīvos procesus, kā arī vairojusi sabiedrības atbalstu.

Viens no būtiskākajiem sistēmas attīstības ierobežojumiem vēsturiski bija elektroenerģijas pārvades tīkla jaudu rezervācija tiem projektiem, kas ilgstoši netika īstenoti (t. s. papīra projekti), tādējādi citiem attīstītājiem bija ierobežotas iespējas saņemt piekļuvi pārvades tīklam savu projektu īstenošanai.

Lai šo situāciju risinātu, Elektroenerģijas tirgus likums 2025. gadā tika papildināts ar regulējumu par elastīgā pieslēguma pakalpojumu, kas ļauj efektīvāk izmantot esošo tīkla infrastruktūru un samazina nepieciešamību nekavējoties veikt kapitālietilpīgas investīcijas tīkla attīstībā. Minētā pieeja ir būtiski uzlabojusi situāciju – pieslēguma jaudas kļūst pieejamas attīstītājiem ar īstenošanai gataviem projektiem, novēršot problēmu, ka tīkla jauda bija rezervēta, bet netika faktiski izmantota.

Lai veicinātu vietējo kopienu iesaisti un mazinātu sociālos konfliktus, 2024. gadā Latvijā tika ieviests normatīvais regulējums (Ministru kabineta 2024. gada 27. augusta noteikumi Nr. 577 "Vēja elektrostaciju maksājumu kārtība vietējās kopienas attīstībai"), kas paredz veikt obligātus maksājumus vietējām kopienām un iedzīvotājiem, kuri dzīvo vēja elektrostaciju tuvumā (līdz 2 km rādiusā). Šī pieeja nodrošina, ka vietējās kopienas gūst labumu no elektroenerģijas ražošanas projektiem, mainot sabiedrības nostāju pret vēja elektrostaciju projektiem un sekmējot projektu īstenošanu.

Tāpat ir veikti grozījumi normatīvajos aktos, lai samazinātu administratīvo slogu elektroenerģijas ražošanas projektu attīstītājiem. Ar grozījumiem Ministru kabineta 2023. gada 19. decembra noteikumos Nr. 821 "Noteikumi par atļaujām jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas un elektroenerģijas uzkrātuves ieviešanai vai elektroenerģijas ražošanas jaudas palielināšanai" tika pilnveidots atļauju izsniegšanas regulējums elektroenerģijas ražošanas iekārtu un elektroenerģijas uzkrātuvju ieviešanai, tostarp atsevišķi noregulējot uzkrātuvju ieviešanas procesu, samazinot iesniedzamo dokumentu apjomu, paplašinot pieļaujamos nekustamā īpašuma tiesiskā pamata apliecināšanas veidus, paredzot elastīgākus nosacījumus attiecībā uz ieviešamo jaudu proporcijām un precizējot atļauju pagarināšanas kārtību. Minētie grozījumi mazina administratīvo slogu un veicina ātrāku un skaidrāku projektu virzību.

Enerģētikas nozares regulējuma ziņā normatīvā vide attiecībā uz elektroenerģijas ražošanas iekārtu un elektroenerģijas uzkrātuvju ieviešanu šobrīd ir sakārtota, ir skaidri un prognozējami nosacījumi investīciju piesaistei un projektu attīstībai. Turpmākie uzlabojumi saistīti ar starpnozaru jautājumiem, īpaši ietekmes uz vidi novērtējumu, telpisko plānošanu un vēja elektrostaciju ekspluatācijas regulējumu.

Minētie pasākumi vērsti uz to, lai papildus sakārtotajam enerģētikas regulējumam nodrošinātu arī prognozējamu, sabiedrībai pieņemamu un juridiski noturīgu projektu attīstības vidi, kas ir būtisks priekšnoteikums vietējās elektroenerģijas ražošanas jaudu straujākai attīstībai. Vienlaikus jānorāda, ka iepriekš minētie pasākumi šobrīd ir dažādās izstrādes un virzības stadijās.

Šobrīd Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tiek vērtēti grozījumi likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu", proti, tiek pilnveidoti ietekmes uz vidi novērtējuma procesi, kā arī veicināta to integrēšana teritorijas attīstības plānošanā. Vienlaikus komisijā notiek diskusijas par optimālu regulējumu kumulatīvās ietekmes novērtējuma prasību noteikšanai Būvniecības likumā.

Attiecībā uz vēja elektrostaciju ekspluatācijas un demontāžas regulējumu tiks izstrādāti divi Ministru kabineta noteikumu projekti. To pieņemšanai nepieciešams atbilstošs deleģējums Elektroenerģijas tirgus likumā – grozījumi šobrīd iesniegti Saeimā. Neatkarīgi no tā, ka deleģējums vēl nav apstiprināts, ekspluatācijas noteikumu projekts jau ir izstrādāts un ir uzsāktas konsultācijas agrīnā tiesību akta izstrādes stadijā. Sākotnējā saskaņošana ir panākta ar vēja elektrostaciju attīstītājiem, vides nozares pārstāvjiem un iedzīvotājiem (organizētas arī klātienes diskusijas). Šāda pieeja izvēlēta, lai nodrošinātu kvalitatīvu, jēgpilnu sabiedrības iesaisti, ļaujot laicīgi apzināt problēmas un veicinot atklātas un konstruktīvas diskusijas.

Ņemot vērā minēto, līdz šā gada beigām ir iespējams pabeigt attiecīgo tiesību aktu izstrādi un virzību (regulējuma pilnveides ciklu) elektroenerģijas ražošanas jaudu attīstības un energosistēmas elastības stiprināšanas jomā.

Elektroenerģijas uzkrāšanas risinājumiem ir būtiska nozīme energosistēmas stabilas un elastīgas darbības nodrošināšanā, tādēļ Latvijā tiek īstenota diferencēta pieeja atbilstoši uzkrātuvju mērogam:

- mājsaimniecībās elektroenerģijas uzkrāšanas iekārtu (ar ietilpību līdz 5 kWh) iegādi un uzstādīšanu atbalsta no Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzekļiem;

- attiecībā uz lielas jaudas elektroenerģijas uzkrāšanas sistēmām Latvija konsekventi ievēro tirgus principu pieeju, proti, šādu projektu attīstībai nav paredzēts tiešs finansiāls valsts atbalsts, lai nekropļotu tirgu un nodrošinātu efektīvu resursu sadali.

Lai veicinātu uzkrātuvju attīstību, vienlaikus ir pilnveidots tiesiskais regulējums:

- skaidri definēts elektroenerģijas uzkrāšanas iekārtu statuss energosistēmā;

- vienkāršota uzkrātuvju pieslēgšana tīklam, mazinot administratīvos šķēršļus;

- izveidots tiesiskais regulējums uzkrātuvju dalībai elektroenerģijas tirgos un sistēmas pakalpojumu sniegšanā.

• Vienlaikus steidzami ieviest praktiskos risinājumus un pilnveidot normatīvo regulējumu, lai īstenotu Latvijas enerģētikas stratēģijā 2050 un Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā noteiktos pasākumus Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanai, tostarp atjaunīgo energoresursu ražošanas jaudu palielināšanai.

Iepriekš minētie enerģētikas politikas pasākumi vietējās elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanai ir daļa no Latvijas enerģētikas stratēģijas 2050. gadam un Nacionālā enerģētikas un klimata plāna, un to mērķis ir stiprināt valsts enerģētisko neatkarību.