Ministru kabinets ir iepazinies ar Latvijas Republikas tiesībsarga (turpmāk – tiesībsargs) 2021. gada 10. septembra vēstuli Nr. 1-5/194, kurā tiesībsargs lūdz Ministru kabinetu izvērtēt un informēt tiesībsargu par pasākumiem un valsts atbalstu, kuru speciālās pārtikas iegādei varētu saņemt personas, kurām nepieciešama un medicīniski pamatota perorāli speciālās pārtikas lietošana.
Speciālā pārtika ietver enterālās un parenterālās barošanas maisījumus un perorāli lietojamu speciālo medicīnisko pārtiku. Sākot ar 2020. gada 1. jūliju, no valsts budžeta līdzekļiem tiek nodrošināti enterāli un parenterāli ievadāmi barošanas maisījumi pacientiem, kas ne tikai atrodas stacionārā, bet arī ir izrakstīti no stacionāra, ja ir nepieciešams turpināt enterālu vai parenterālu barošanu ambulatori (mājās)[1]. Lai to nodrošinātu, no valsts budžeta tiek apmaksāti enterālās un parenterālās barošanas maisījumi un to ievadei nepieciešamās medicīniskās ierīces pieaugušiem pacientiem, kuri atrodas sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" enterālās un parenterālās barošanas pacientu aprūpes kabineta uzskaitē atbilstoši indikācijām, kas noteiktas līgumā ar Nacionālo veselības dienestu (turpmāk – NVD). Enterālās un parenterālās barošanas maisījumu apmaksa tiek nodrošināta arī valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" paliatīvās aprūpes kabineta uzskaitē esošajiem bērniem, tai skaitā bērniem, kas atrodas mājās (uz nākamo gadu ir piešķirts arī papildu finansējums).
Enterālās un parenterālās barošanas maisījumi no valsts budžeta līdzekļiem tiek kompensēti NVD centralizēta iepirkuma par noteiktu ārstniecības līdzekļu[2] noteiktās grupās ietilpstošu pārtikas produktu iegādi ietvaros. Tādējādi enterālās un parenterālās barošanas maisījumi tiek nodrošināti pacientiem ar medicīniskām indikācijām, kas saņem aprūpi stacionārā vai ambulatori, tai skaitā mājas aprūpē, ja pacients atrodas sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" enterālās un parenterālās barošanas pacientu aprūpes kabineta uzskaitē.
Perorāli lietojamā speciālā medicīniskā pārtika ir īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzēta pārtika, kas ir īpaši apstrādāta vai izgatavota un ārsta uzraudzībā lietojama pārtika pacientu, tostarp zīdaiņu, uztura režīmam. Tā ir paredzēta kā vienīgā vai papildu pārtika ne tikai pacientiem ar ierobežotu, vājinātu vai traucētu organisma vielmaiņu, spēju uzņemt, sagremot, uzsūkt vai izdalīt parasto pārtiku vai tās sastāvā esošas noteiktas uzturvielas vai metabolītus, bet arī pacientiem ar citām medicīniski noteiktām uztura prasībām, kuru uztura režīmu nevar izstrādāt, tikai pārveidojot parasto uzturu[3].
Saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 18. decembra noteikumu Nr. 819 "Noteiktās grupās ietilpstošu pārtikas produktu reģistrācijas un valsts nodevas samaksas kārtība" 2.2. apakšpunktu Pārtikas un veterinārais dienests perorāli lietojamo speciālo medicīnisko pārtiku reģistrē Noteiktās grupās ietilpstošu pārtikas produktu reģistrā kā īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētu pārtiku. Pārtikas un veterinārais dienests izvērtē šīs pārtikas atbilstību pārtikas apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasībām un nodrošina tās uzraudzību un kontroli visos pārtikas aprites posmos.
Šobrīd perorāli lietojamā speciālā medicīniskā pārtika tiek nodrošināta pacientiem, ārstējoties stacionārajās ārstniecības iestādēs. Atbilstoši valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" sniegtajiem datiem perorāli lietojamā speciālā medicīniskā pārtika tiek nodrošināta 74 % intensīvajā terapijā, 49 % onkoloģijā, 43 % plaušu ķirurģijā, 40 % vispārējā medicīnā, 31 % vispārējā ķirurģijā un 27 % kardioloģijā ārstētiem pacientiem. Taču, izrakstoties no stacionāra, pacientiem speciālā pārtika ir jāpērk par saviem līdzekļiem, jo normatīvais regulējums speciālo pārtiku, kas paredzēta ambulatorai lietošanai, neapmaksā no valsts budžeta līdzekļiem.
Veselības ministrija sadarbībā ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" un valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" ir apzinājusi pacientu grupas, kurām speciālās medicīniskās pārtikas lietošana ir būtiska pilnvērtīgas dzīves kvalitātes nodrošināšanai:
- pacientiem, kas veselības traucējumu dēļ nespēj uzņemt pietiekami daudz uzturvielu ar parasto uzturu;
- pacientiem ar rīšanas traucējumiem, kam nepieciešama pārtikas biezināšana pilnvērtīgai pārtikas uzņemšanai;
- pacientiem rehabilitācijas procesā pēc enterālās barošanas pārtraukšanas.
Vajadzību pēc perorāli lietojamas speciālās medicīniskās pārtikas nosaka pacienta veselības stāvoklis, pavadošie simptomi un spēja uzņemt nepieciešamo pārtiku dažādās diagnožu grupās, kas var stipri atšķirties, un tādēļ katrs gadījums ir jāvērtē individuāli, analizējot diētu vai simptomus. Speciālās pārtikas lietošanas ilgums var būt atšķirīgs katram pacientam – no pāris mēnešiem līdz pat mūža beigām. Ņemot vērā, ka līdz šim nav veikta vienota pacientu uzskaite, kuriem nepieciešama šāda veida pārtika, un ārsti bieži, kodējot diagnozes, nenorāda malnutrīcijas jeb nepietiekama uztura problēmas, Veselības ministrijai nav pieejama informācija par pacientu kopējo skaitu minētajās pacientu grupās, kuriem ir nepieciešams specializētais uzturs.
Pamatojoties uz pārtikas uzņēmumu datiem, kuri izplata īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētu pārtiku Latvijā, apmēram 100 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju gadā ir nepieciešama perorāli lietojama speciālā medicīniskā pārtika, no tiem 23 tūkstoši ir pacienti ar onkoloģiskām saslimšanām.
Veselības ministrija piekrīt tiesībsarga viedoklim, ka ir nepieciešams nodrošināt speciālās pārtikas pilnīgu vai daļēju kompensēšanu no valsts budžeta līdzekļiem pacientiem, kuriem saskaņā ar ārstu atzinumu šādas pārtikas uzņemšana ir būtiska veselības stāvokļa uzlabošanai un dzīvības funkciju pilnvērtīgai uzturēšanai. Tomēr vēršam uzmanību, ka perorāli lietojamā speciālā pārtika nav klasificējama kā zāles vai medicīniskās ierīces, kuru kompensēšanai būtu piemērojama ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensēšanas kārtība[4]. Līdz ar to neviens no pašreizējiem veselības aprūpes sistēmas kompensēšanas mehānismiem nav piemērojams medicīniskiem nolūkiem paredzētai pārtikai, kuras reģistrācija un uzraudzība ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā.
Veselības ministrija ir identificējusi vairākus rīcības virzienus:
- sadarbībā ar nozares speciālistiem ir nepieciešams izstrādāt indikācijas īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētai pārtikai un apzināt pacientu loku, kuriem šī pārtika ir nepieciešama;
- izvērtēt perorāli lietojamās speciālās pārtikas izplatīšanas iespējas, lai tā būtu viegli pieejama pacientiem, kuri bieži vien ir novājināti, ar kustību ierobežojumiem (piemēram, izplatīt caur aptieku tīklu vai iesaistot sociālos aprūpes dienestus u. c.);
- definēt speciālistu komandu (dietologs, uzturspeciālists, gastroenterologs), kura veiks pacienta veselības stāvokļa novērtēšanu un lems par speciālās pārtikas lietošanas nepieciešamību, kā arī nodrošinās turpmāku pacienta dinamisku novērošanu;
- izstrādāt tiesisko regulējumu kompensēšanas mehānisma izveidei;
- apzināt nepieciešamo finansējumu speciālās pārtikas kompensēšanai.
Lai varētu izvērtēt iespējas no valsts budžeta līdzekļiem kompensēt speciālo pārtiku, pacientiem neatrodoties stacionārajā ārstniecības iestādē, Veselības ministrijai sadarbībā ar nozares speciālistiem, Zemkopības ministriju un Labklājības ministriju ir nepieciešamas plašākas diskusijas par īstenojamajiem pasākumiem.
[1] Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumu Nr. 555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība" 4.2.4. apakšpunkts.
[2] Atbilstoši Farmācijas likumā lietotai terminoloģijai zāles un medicīniskās ierīces ir ārstniecības līdzekļi.
[3] Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. jūnija Regulas (ES) Nr. 609/2013 par zīdaiņiem un maziem bērniem paredzētu pārtiku, īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētu pārtiku un par pilnīgiem uztura aizstājējiem svara kontrolei 2. panta "g" apakšsadaļa.
[4] Ministru kabineta 2006. gada 31. oktobra noteikumi Nr. 899 "Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība".
Pielikumā: