23-TA-2997
Grozījumi Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā
Izdarīt Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā (Latvijas Vēstnesis, 2012, 186. nr.; 2019, 123. nr.; 2021, 121.B nr.; 2023, 118. nr.) šādus grozījumus:
1.
Papildināt 1. pantu ar 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12. un 13. punktu šādā redakcijā:
"6) ienākumus nenesošs kreditēšanas līgums – kreditēšanas līgums, kas klasificēts kā ienākumus nenesošs riska darījums saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 16. jūnija regulas (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ar ko groza regulu (ES) Nr. 648/2012, 47.a pantu;
7) aizņēmējs – juridiska vai fiziska persona, kas noslēgusi kreditēšanas līgumu ar kredītiestādi, uz kuru ir attiecināmas šā likuma prasības par ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu;
8) kredītu pircējs – juridiska persona, izņemot kredītiestādi, kas savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros iegādājas prasījuma tiesības, kas izriet no ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma;
9) kredītu pārdevējs – kredītiestāde, kas piešķīrusi kredītu fiziskai vai juridiskai personai, uz kuru ir attiecināmas šā likuma prasības par ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu;
10) ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma apkalpošanas darbības:
a) no ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma izrietoša maksājuma atgūšana;
b) vienošanās ar aizņēmēju par jebkādiem noteikumiem saistībā ar kreditēšanas līgumā paredzētajām kreditora tiesībām vai pašu kreditēšanas līgumu, ievērojot kredītu pircēja norādījumus;
c) no kreditēšanas līguma izrietošo sūdzību izskatīšana par kreditēšanas līgumā paredzētajām kreditora saistībām vai par pašu kreditēšanas līgumu;
11) ārpakalpojuma sniedzējs – parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja piesaistīta juridiska persona, kura parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja vārdā veic vienu vai vairākas ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma apkalpošanas darbības;
12) piederības dalībvalsts – gadījumā, ja tiek atgūts no ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma izrietošs parāds, dalībvalsts, kurā atrodas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja, kredītu pircēja vai tā pārstāvja juridiskā adrese vai tā galvenais birojs, ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem tam nav juridiskās adreses;
13) uzņēmēja dalībvalsts – gadījumā, ja tiek atgūts no ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma izrietošs parāds:
a) dalībvalsts, kura nav piederības dalībvalsts un kurā parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ir izveidojis filiāli vai veic kredītu apkalpošanas darbības;
b) dalībvalsts, kurā ir aizņēmēja pastāvīgā dzīvesvieta vai juridiskā adrese, vai tā galvenais birojs, ja saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem tam nav juridiskās adreses."
7) aizņēmējs – juridiska vai fiziska persona, kas noslēgusi kreditēšanas līgumu ar kredītiestādi, uz kuru ir attiecināmas šā likuma prasības par ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu;
8) kredītu pircējs – juridiska persona, izņemot kredītiestādi, kas savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros iegādājas prasījuma tiesības, kas izriet no ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma;
9) kredītu pārdevējs – kredītiestāde, kas piešķīrusi kredītu fiziskai vai juridiskai personai, uz kuru ir attiecināmas šā likuma prasības par ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu;
10) ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma apkalpošanas darbības:
a) no ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma izrietoša maksājuma atgūšana;
b) vienošanās ar aizņēmēju par jebkādiem noteikumiem saistībā ar kreditēšanas līgumā paredzētajām kreditora tiesībām vai pašu kreditēšanas līgumu, ievērojot kredītu pircēja norādījumus;
c) no kreditēšanas līguma izrietošo sūdzību izskatīšana par kreditēšanas līgumā paredzētajām kreditora saistībām vai par pašu kreditēšanas līgumu;
11) ārpakalpojuma sniedzējs – parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja piesaistīta juridiska persona, kura parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja vārdā veic vienu vai vairākas ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma apkalpošanas darbības;
12) piederības dalībvalsts – gadījumā, ja tiek atgūts no ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma izrietošs parāds, dalībvalsts, kurā atrodas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja, kredītu pircēja vai tā pārstāvja juridiskā adrese vai tā galvenais birojs, ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem tam nav juridiskās adreses;
13) uzņēmēja dalībvalsts – gadījumā, ja tiek atgūts no ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma izrietošs parāds:
a) dalībvalsts, kura nav piederības dalībvalsts un kurā parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ir izveidojis filiāli vai veic kredītu apkalpošanas darbības;
b) dalībvalsts, kurā ir aizņēmēja pastāvīgā dzīvesvieta vai juridiskā adrese, vai tā galvenais birojs, ja saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem tam nav juridiskās adreses."
2.
Papildināt 2. pantu ar 5. punktu šādā redakcijā:
"5) reglamentēt kredītu pārdevēja, kredītu pircēja, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja, kā arī ārpakalpojuma sniedzēja tiesības un pienākumus attiecībā uz ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu apkalpošanu."
3.
Papildināt 3. pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:
"(8) Šā likuma normas, kuras ir saistītas un attiecas uz ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma apkalpošanas darbībām, nav piemērojamas, ja:
1) tās veic Eiropas Savienībā reģistrēta kredītiestāde;
2) tās veic alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieks, pārvaldītājsabiedrība vai ieguldījumu pārvaldības sabiedrība, kas ir saņēmusi atļauju vai reģistrēta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 8. jūnija direktīvu 2011/61/ES par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem direktīvā 2003/41/EK, direktīvā 2009/65/EK, regulā (EK) Nr. 1060/2009 un regulā (ES) Nr. 1095/2010, vai pārvaldības sabiedrība vai ieguldījumu sabiedrība, kas ir saņēmusi atļauju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija direktīvu 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU), ja ieguldījumu sabiedrība saskaņā ar minēto direktīvu nav izraudzījusies pārvaldības sabiedrību tā fonda vārdā, kuru tā pārvalda;
3) tās veic kapitālsabiedrība, kas saņēmusi speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8. panta 1.1 daļu;
4) kreditēšanas līgumu nav slēgusi Eiropas Savienībā reģistrēta kredītiestāde, izņemot gadījumu, ja sākotnējo kreditēšanas līgumu ir aizstājis šādas kredītiestādes noslēgts kreditēšanas līgums;
5) Eiropas Savienībā reģistrēta kredītiestāde iegūst no ienākumus nenesošā kreditēšanas līguma izrietošas kreditora tiesības vai pašu ienākumus nenesošo kreditēšanas līgumu."
1) tās veic Eiropas Savienībā reģistrēta kredītiestāde;
2) tās veic alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieks, pārvaldītājsabiedrība vai ieguldījumu pārvaldības sabiedrība, kas ir saņēmusi atļauju vai reģistrēta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 8. jūnija direktīvu 2011/61/ES par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem direktīvā 2003/41/EK, direktīvā 2009/65/EK, regulā (EK) Nr. 1060/2009 un regulā (ES) Nr. 1095/2010, vai pārvaldības sabiedrība vai ieguldījumu sabiedrība, kas ir saņēmusi atļauju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija direktīvu 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU), ja ieguldījumu sabiedrība saskaņā ar minēto direktīvu nav izraudzījusies pārvaldības sabiedrību tā fonda vārdā, kuru tā pārvalda;
3) tās veic kapitālsabiedrība, kas saņēmusi speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8. panta 1.1 daļu;
4) kreditēšanas līgumu nav slēgusi Eiropas Savienībā reģistrēta kredītiestāde, izņemot gadījumu, ja sākotnējo kreditēšanas līgumu ir aizstājis šādas kredītiestādes noslēgts kreditēšanas līgums;
5) Eiropas Savienībā reģistrēta kredītiestāde iegūst no ienākumus nenesošā kreditēšanas līguma izrietošas kreditora tiesības vai pašu ienākumus nenesošo kreditēšanas līgumu."
4.
Papildināt 4. panta otro un trešo daļu pēc vārdiem "parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "kredītu pārdevējs, kredītu pircējs vai ārpakalpojuma sniedzējs" (attiecīgā locījumā).
5.
Izteikt 5. panta pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs kreditora vārdā vai uzdevumā atgūt parādu, kā arī kredītu pircēja vārdā vai uzdevumā īstenot ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma apkalpošanas darbības, ja ir reģistrējies kā komersants vai profesionālās darbības veicējs un ir saņēmis speciālo atļauju (licenci) parāda atgūšanai (turpmāk – speciālā atļauja (licence))."
6.
Papildināt 6. panta pirmo daļu daļu pēc vārda "Parādniekam" ar vārdiem "vai aizņēmējam (fiziskai personai – patērētājam)".
7.
Izteikt III nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:
"III nodaļa
Parāda atgūšanā un ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma apkalpošanā īstenojamā saskarsme".
Parāda atgūšanā un ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma apkalpošanā īstenojamā saskarsme".
8.
7. pantā:
papildināt pantu pēc vārda "parādnieks" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "vai aizņēmējs" (attiecīgā locījumā);
papildināt ar 1.1 daļu šādā redakcijā:
"(11) Ja parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs un kredītu pircējs ir viena un tā pati persona, tad pēc ienākumus nenesošā kreditēšanas līgumā paredzēto kreditora prasījumu tiesību iegūšanas aizņēmējam adresētajā paziņojumā papildus šā likuma 7. panta pirmajā daļā norādītajai informācijai iekļauj arī šā likuma 19. panta pirmajā daļā minēto informāciju."
9.
8. pantā:
papildināt pantu pēc vārda "parādnieks" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "vai aizņēmējs" (attiecīgā locījumā);
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Parādniekam vai aizņēmējam ir pienākums sadarboties ar kreditoru, kredītu pircēju un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju."
10.
9. pantā:
papildināt pirmo un otro daļu pēc vārdiem "Saskarsmē ar trešajām personām kreditors" ar vārdiem "kredītu pircējs, kredītu pārdevējs, ārpakalpojuma sniedzējs";
papildināt otrās daļas 2. un 3. punktu pēc vārda "kreditora" ar vārdiem "kredītu pircēja, kredītu pārdevēja, ārpakalpojuma sniedzēja".
11.
10. pantā:
papildināt pirmās daļas ievaddaļu pēc vārdiem "ar parādnieku" ar vārdiem "vai aizņēmēju ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma apkalpošanas gadījumā";
papildināt pirmās daļas 2. punktu pēc vārda "parādnieku" ar vārdiem "vai aizņēmēju";
papildināt pirmās daļas 3. punktu pēc vārdiem "bez parādnieka" ar vārdiem "vai aizņēmēja (fiziskas personas – patērētāja)";
izteikt otro daļu šādā redakcijā:
"(2) Saziņā ar parādnieku vai aizņēmēju kreditoram, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam, kredītu pircējam, kredītu pārdevējam un ārpakalpojuma sniedzējam ir pienākums ievērot samērīgumu.";
papildināt trešās daļas 3. punktu pēc vārda "parādnieka" ar vārdiem "vai aizņēmēja".
12.
11. pantā:
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Ja likumā nav noteikts citādi, ar parādnieku vai aizņēmēju (fizisku personu – patērētāju) sazinās, izmantojot tos saziņas līdzekļus un kontaktinformāciju, kas norādīta noslēgtajā tiesiskajā darījumā.";
papildināt otro daļu pēc vārdiem "Ja parādnieks" ar vārdiem "vai aizņēmējs (fiziska persona – patērētājs)", pēc vārdiem "pats parādnieks" ar vārdiem "vai aizņēmējs", pēc vārdiem "ar parādnieku" ar vārdiem "vai aizņēmēju (fizisku personu – patērētāju)";
papildināt trešo daļu pēc vārdiem "Ja parādnieks" ar vārdiem "vai aizņēmējs (fiziska persona – patērētājs)", pēc vārdiem "uz parādnieka" ar vārdiem "vai aizņēmēja (fiziskas personas – patērētāja)";
izslēgt trešajā daļā vārdus "ar parādnieku".
13.
Papildināt 12. pantu pēc vārda "parādnieks" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "vai aizņēmējs (fiziska persona – patērētājs)" (attiecīgā locījumā).
14.
13. pantā:
papildināt pantu pēc vārda "parādnieks" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "vai aizņēmējs (fiziska persona – patērētājs)" (attiecīgā locījumā);
aizstāt ceturtajā un piektajā daļā vārdu "aizsardzības" ar vārdu "apstrādes".
15.
14. pantā:
izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:
"Valsts informācijas sistēmā saņemamā informācija par parādnieku un aizņēmēju (fizisku personu)";
aizstāt pantā vārdu "Iedzīvotāju" ar vārdiem "Fizisku personu".
16.
Papildināt likumu ar VI, VII un VIII nodaļu šādā redakcijā:
"VI nodaļa
Ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu apkalpošana un uzraudzība
17. pants. Līgums starp parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju un kredītu pircēju
(1) Lai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs sniegtu pakalpojumus attiecībā uz saistībām, kas izriet no ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ar kredītu pircēju noslēdz rakstveida līgumu, kurā norāda vismaz:
1) detalizētu veicamo ienākumus nenesošu kreditēšanas līguma apkalpošanas darbību aprakstu;
2) parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja atlīdzības apmēru vai tā aprēķināšanas kārtību, ja atlīdzības apmērs nav fiksēta summa;
3) apjomu, kādā parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs drīkst pārstāvēt kredītu pircēju attiecībās ar aizņēmēju;
4) pušu apņemšanos ievērot Eiropas Savienības un nacionālos tiesību aktus, tostarp attiecībā uz patērētāju un datu aizsardzību, kas piemērojami kredītu pārdevējam vai pašam ienākumus nenesošam kreditēšanas līgumam;
5) klauzulu, ka pret aizņēmējiem ir jāizturas taisnīgi un apzinīgi;
6) noteikumu, ka parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir pienākums informēt kredītu pircēju par jebkuras tā īstenotās ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma apkalpošanas darbības nodošanu ārpakalpojumā.
(2) Piecus gadus pēc šā panta pirmajā daļā noteiktā līguma darbības beigām, bet ne ilgāk kā 10 gadus parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir pienākums saglabāt un pēc Patērētāju tiesību aizsardzības centra pieprasījuma tam iesniegt:
1) saraksti ar aizņēmēju un kredītu pircēju;
2) no kredītu pircēja saņemtos norādījumus saistībā ar ienākumus nenesošajā kreditēšanas līgumā paredzētajām kredītu pārdevēja tiesībām vai pašu kreditēšanas līgumu;
3) starp parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju un kredītu pircēju noslēgto sadarbības līgumu.
(1) Lai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs sniegtu pakalpojumus attiecībā uz saistībām, kas izriet no ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ar kredītu pircēju noslēdz rakstveida līgumu, kurā norāda vismaz:
1) detalizētu veicamo ienākumus nenesošu kreditēšanas līguma apkalpošanas darbību aprakstu;
2) parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja atlīdzības apmēru vai tā aprēķināšanas kārtību, ja atlīdzības apmērs nav fiksēta summa;
3) apjomu, kādā parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs drīkst pārstāvēt kredītu pircēju attiecībās ar aizņēmēju;
4) pušu apņemšanos ievērot Eiropas Savienības un nacionālos tiesību aktus, tostarp attiecībā uz patērētāju un datu aizsardzību, kas piemērojami kredītu pārdevējam vai pašam ienākumus nenesošam kreditēšanas līgumam;
5) klauzulu, ka pret aizņēmējiem ir jāizturas taisnīgi un apzinīgi;
6) noteikumu, ka parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir pienākums informēt kredītu pircēju par jebkuras tā īstenotās ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma apkalpošanas darbības nodošanu ārpakalpojumā.
(2) Piecus gadus pēc šā panta pirmajā daļā noteiktā līguma darbības beigām, bet ne ilgāk kā 10 gadus parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir pienākums saglabāt un pēc Patērētāju tiesību aizsardzības centra pieprasījuma tam iesniegt:
1) saraksti ar aizņēmēju un kredītu pircēju;
2) no kredītu pircēja saņemtos norādījumus saistībā ar ienākumus nenesošajā kreditēšanas līgumā paredzētajām kredītu pārdevēja tiesībām vai pašu kreditēšanas līgumu;
3) starp parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju un kredītu pircēju noslēgto sadarbības līgumu.
18. pants. Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja sadarbība ar ārpakalpojuma sniedzēju
(1) Ja parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs izmanto ārpakalpojuma sniedzēju viena vai vairāku ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu apkalpošanas darbību veikšanai, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs saglabā pilnu atbildību par šajā likumā noteikto pienākumu izpildi.
(2) Nododot ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu apkalpošanu ārpakalpojuma sniedzējam, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs un ārpakalpojuma sniedzējs noslēdz rakstisku līgumu, kas paredz pienākumu ievērot parāda atgūšanas pakalpojumam piemērojamās tiesību normas. Šā līguma noteikumi neietekmē parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja attiecības ar kredītu pircēju un pienākumus pret aizņēmēju.
(3) Visu ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu apkalpošanas darbību nodošana ārpakalpojuma sniedzējam ir aizliegta.
(4) Atsevišķu ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu apkalpošanas darbību nodošana ārpakalpojuma sniedzējam neskar parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja pienākumu ievērot speciālās atļaujas (licences) saņemšanai noteiktās prasības.
(5) Ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu apkalpošanas darbību nodošana ārpakalpojumā neietekmē Patērētāju tiesību aizsardzības centra tiesības veikt parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja uzraudzību.
(6) Ārpakalpojuma sniedzējs nodrošina parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam pieeju informācijai par visām nodotajām ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma apkalpošanas darbībām.
(7) Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam pēc līguma darbības beigām jāspēj turpināt veikt nodotās ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma apkalpošanas darbības saskaņā ar šā likuma noteikumiem.
(8) Pirms ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu apkalpošanas darbību nodošanas ārpakalpojuma sniedzējam parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs par to informē Patērētāju tiesību aizsardzības centru un, ja attiecināms, arī uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības un kontroles iestādi.
(9) Piecus gadus pēc šā panta pirmajā daļā noteiktā līguma darbības beigām, bet ne ilgāk kā 10 gadus parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir pienākums saglabāt ierakstus par ārpakalpojuma sniedzējam dotajiem norādījumiem, kā arī pašu sadarbības līgumu un pēc pieprasījuma izsniegt to Patērētāju tiesību aizsardzības centram.
(10) Ārpakalpojuma sniedzējam nav tiesību turēt līdzekļus, kas saņemti no aizņēmējiem.
(1) Ja parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs izmanto ārpakalpojuma sniedzēju viena vai vairāku ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu apkalpošanas darbību veikšanai, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs saglabā pilnu atbildību par šajā likumā noteikto pienākumu izpildi.
(2) Nododot ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu apkalpošanu ārpakalpojuma sniedzējam, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs un ārpakalpojuma sniedzējs noslēdz rakstisku līgumu, kas paredz pienākumu ievērot parāda atgūšanas pakalpojumam piemērojamās tiesību normas. Šā līguma noteikumi neietekmē parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja attiecības ar kredītu pircēju un pienākumus pret aizņēmēju.
(3) Visu ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu apkalpošanas darbību nodošana ārpakalpojuma sniedzējam ir aizliegta.
(4) Atsevišķu ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu apkalpošanas darbību nodošana ārpakalpojuma sniedzējam neskar parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja pienākumu ievērot speciālās atļaujas (licences) saņemšanai noteiktās prasības.
(5) Ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu apkalpošanas darbību nodošana ārpakalpojumā neietekmē Patērētāju tiesību aizsardzības centra tiesības veikt parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja uzraudzību.
(6) Ārpakalpojuma sniedzējs nodrošina parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam pieeju informācijai par visām nodotajām ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma apkalpošanas darbībām.
(7) Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam pēc līguma darbības beigām jāspēj turpināt veikt nodotās ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma apkalpošanas darbības saskaņā ar šā likuma noteikumiem.
(8) Pirms ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu apkalpošanas darbību nodošanas ārpakalpojuma sniedzējam parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs par to informē Patērētāju tiesību aizsardzības centru un, ja attiecināms, arī uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības un kontroles iestādi.
(9) Piecus gadus pēc šā panta pirmajā daļā noteiktā līguma darbības beigām, bet ne ilgāk kā 10 gadus parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir pienākums saglabāt ierakstus par ārpakalpojuma sniedzējam dotajiem norādījumiem, kā arī pašu sadarbības līgumu un pēc pieprasījuma izsniegt to Patērētāju tiesību aizsardzības centram.
(10) Ārpakalpojuma sniedzējam nav tiesību turēt līdzekļus, kas saņemti no aizņēmējiem.
19. pants. Informēšana par ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma nodošanu
(1) Pirms parāda atgūšanas darbību uzsākšanas un ikreiz, kad to pieprasa aizņēmējs, kredītu pircējs, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs vai ārpakalpojuma sniedzējs vai šā likuma 3. panta astotās daļas "a" un "c" punktā noteiktais subjekts, ja tāds iecelts ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma apkalpošanas darbību veikšanai, pēc ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma prasījuma tiesību iegūšanas nosūta aizņēmējam paziņojumu papīra formātā vai izmantojot citu patstāvīgu informācijas nesēju, kurā skaidri norāda:
1) informāciju par nodošanu un tās datumu;
2) kredītu pircēja nosaukumu, reģistrācijas numuru un kontaktinformāciju;
3) parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja vai šā likuma 3. panta astotās daļas "a" vai "c" punktā noteiktā subjekta, ja tāds iecelts, nosaukumu, juridisko adresi un kontaktinformāciju;
4) ārpakalpojuma sniedzēja, ja tāds izvēlēts, nosaukumu, reģistrācijas numuru un kontaktinformāciju;
5) paziņojumu, ka joprojām ir piemērojami Eiropas Savienības un nacionālie tiesību akti, kas attiecas uz līgumu izpildi, patērētāju aizsardzību, aizņēmēja tiesībām un krimināltiesībām;
6) uzraudzības iestādes nosaukumu, adresi un kontaktinformāciju, norādot aizņēmēja pastāvīgo dzīvesvietu vai juridisko adresi, vai galvenā biroja adresi, ja saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem tam nav juridiskās adreses, kurā var iesniegt sūdzību.
(2) Katrā nākamajā paziņojumā, kas seko pēc šā panta pirmajā daļā minētā paziņojuma, iekļaujama šā panta pirmās daļas 2. punktā norādītā informācija, savukārt, ja paziņojums nosūtīts saistībā ar jauna parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja iecelšanu, tajā iekļaujama arī šā panta pirmās daļas 3. punktā norādītā informācija.
(1) Pirms parāda atgūšanas darbību uzsākšanas un ikreiz, kad to pieprasa aizņēmējs, kredītu pircējs, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs vai ārpakalpojuma sniedzējs vai šā likuma 3. panta astotās daļas "a" un "c" punktā noteiktais subjekts, ja tāds iecelts ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma apkalpošanas darbību veikšanai, pēc ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma prasījuma tiesību iegūšanas nosūta aizņēmējam paziņojumu papīra formātā vai izmantojot citu patstāvīgu informācijas nesēju, kurā skaidri norāda:
1) informāciju par nodošanu un tās datumu;
2) kredītu pircēja nosaukumu, reģistrācijas numuru un kontaktinformāciju;
3) parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja vai šā likuma 3. panta astotās daļas "a" vai "c" punktā noteiktā subjekta, ja tāds iecelts, nosaukumu, juridisko adresi un kontaktinformāciju;
4) ārpakalpojuma sniedzēja, ja tāds izvēlēts, nosaukumu, reģistrācijas numuru un kontaktinformāciju;
5) paziņojumu, ka joprojām ir piemērojami Eiropas Savienības un nacionālie tiesību akti, kas attiecas uz līgumu izpildi, patērētāju aizsardzību, aizņēmēja tiesībām un krimināltiesībām;
6) uzraudzības iestādes nosaukumu, adresi un kontaktinformāciju, norādot aizņēmēja pastāvīgo dzīvesvietu vai juridisko adresi, vai galvenā biroja adresi, ja saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem tam nav juridiskās adreses, kurā var iesniegt sūdzību.
(2) Katrā nākamajā paziņojumā, kas seko pēc šā panta pirmajā daļā minētā paziņojuma, iekļaujama šā panta pirmās daļas 2. punktā norādītā informācija, savukārt, ja paziņojums nosūtīts saistībā ar jauna parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja iecelšanu, tajā iekļaujama arī šā panta pirmās daļas 3. punktā norādītā informācija.
VII nodaļa
No ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma izrietoša parāda atgūšanas pakalpojuma sniegšana pārrobežā
20. pants. Parāda atgūšanas pakalpojuma sniegšana uzņēmējas dalībvalstī
Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam, kas Latvijas Republikā saņēmis šā likuma 5. panta otrajā daļā noteikto speciālo atļauju (licenci), ir tiesības bez ierobežojumiem sniegt no ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma izrietoša parāda atgūšanas pakalpojumu Eiropas Savienībā.
Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam, kas Latvijas Republikā saņēmis šā likuma 5. panta otrajā daļā noteikto speciālo atļauju (licenci), ir tiesības bez ierobežojumiem sniegt no ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma izrietoša parāda atgūšanas pakalpojumu Eiropas Savienībā.
21. pants. Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja uzraudzība, kas sniedz pārrobežu pakalpojumus
(1) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir tiesīgs īstenot uzraudzību, tostarp izvērtēt tā parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja darbības atbilstību šim likumam, kas sniedz pakalpojumus uzņēmējas dalībvalstī, kā arī lemt par piemērotākajiem pasākumiem, kas veicami konkrētajā gadījumā.
(2) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs nodrošina uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības un kontroles iestādes un, ja nepieciešams, tās Eiropas Savienības dalībvalsts uzraudzības un kontroles iestādes, kurā kredīts ir piešķirts, ja tā nav uzņēmējas vai piederības dalībvalsts, ar informāciju par uzraudzības pasākumiem, kas veikti attiecībā uz parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju.
(3) Ja parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs sniedz savus pakalpojumus uzņēmējas dalībvalstī, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības un kontroles iestādes, un nepieciešamības gadījumā tās dalībvalsts uzraudzības un kontroles iestādes, kurā kredīts piešķirts, ja tā nav uzņēmējas dalībvalsts vai Latvijas Republika, savstarpēji nodrošina nepieciešamās informācijas apmaiņu, tostarp plānojot un īstenojot dažādu veidu uzraudzības pasākumus.
(4) Uzraudzības pasākumus uzņēmējas dalībvalstī izveidotā parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja filiālē vai attiecībā uz uzņēmējas dalībvalstī ieceltu ārpakalpojuma sniedzēju Patērētāju tiesību aizsardzības centrs īsteno sadarbībā ar šīs dalībvalsts uzraudzības un kontroles iestādi.
(5) Ja Patērētāju tiesību aizsardzības centrs kā parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības un kontroles iestāde nolemj piederības dalībvalsts uzraudzības un kontroles iestāžu vārdā veikt uzraudzības pasākumus, tas informē piederības dalībvalsts uzraudzības un kontroles iestādes par plānotajiem un veiktajiem uzraudzības pasākumiem, vienlaikus informējot par rezultātiem un piederības valstij veicamajiem pasākumiem.
(6) Ja kredīts piešķirts Latvijas Republikā, taču tā nav ne uzņēmējas dalībvalsts, ne piederības dalībvalsts, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs tā rīcībā esošos pierādījumus par normatīvajos aktos noteikto parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja pienākumu nepildīšanu nodod piederības dalībvalsts uzraudzības un kontroles iestādei attiecīgu uzraudzības pasākumu veikšanai.
(7) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs kā piederības dalībvalsts uzraudzības un kontroles iestāde uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības un kontroles iestādei, kas sniegusi pierādījumus par parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja pieļautajiem pārkāpumiem un piemērotajiem sodiem, divu mēnešu laikā sniedz detalizētu informāciju un regulāri informē par plānotajiem un uzsāktajiem uzraudzības pasākumiem saistībā ar uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības un kontroles iestādes sniegtajiem pierādījumiem vai par visiem parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam piemērotajiem administratīvajiem sodiem un korektīvajiem pasākumiem.
(8) Ja parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs nav novērsis uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības un kontroles iestādes konstatētos pārkāpumus, kad par to ir informēts Patērētāju tiesību aizsardzības centrs kā piederības dalībvalsts uzraudzības un kontroles iestāde, uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības un kontroles iestāde ir tiesīga pieņemt lēmumu, ar kuru parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam uzdod izbeigt šā likuma pārkāpumu vai novērst pieļauto pārkāpumu un noteikt tam nepieciešamo darbību izpildes termiņu.
(1) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir tiesīgs īstenot uzraudzību, tostarp izvērtēt tā parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja darbības atbilstību šim likumam, kas sniedz pakalpojumus uzņēmējas dalībvalstī, kā arī lemt par piemērotākajiem pasākumiem, kas veicami konkrētajā gadījumā.
(2) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs nodrošina uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības un kontroles iestādes un, ja nepieciešams, tās Eiropas Savienības dalībvalsts uzraudzības un kontroles iestādes, kurā kredīts ir piešķirts, ja tā nav uzņēmējas vai piederības dalībvalsts, ar informāciju par uzraudzības pasākumiem, kas veikti attiecībā uz parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju.
(3) Ja parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs sniedz savus pakalpojumus uzņēmējas dalībvalstī, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības un kontroles iestādes, un nepieciešamības gadījumā tās dalībvalsts uzraudzības un kontroles iestādes, kurā kredīts piešķirts, ja tā nav uzņēmējas dalībvalsts vai Latvijas Republika, savstarpēji nodrošina nepieciešamās informācijas apmaiņu, tostarp plānojot un īstenojot dažādu veidu uzraudzības pasākumus.
(4) Uzraudzības pasākumus uzņēmējas dalībvalstī izveidotā parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja filiālē vai attiecībā uz uzņēmējas dalībvalstī ieceltu ārpakalpojuma sniedzēju Patērētāju tiesību aizsardzības centrs īsteno sadarbībā ar šīs dalībvalsts uzraudzības un kontroles iestādi.
(5) Ja Patērētāju tiesību aizsardzības centrs kā parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības un kontroles iestāde nolemj piederības dalībvalsts uzraudzības un kontroles iestāžu vārdā veikt uzraudzības pasākumus, tas informē piederības dalībvalsts uzraudzības un kontroles iestādes par plānotajiem un veiktajiem uzraudzības pasākumiem, vienlaikus informējot par rezultātiem un piederības valstij veicamajiem pasākumiem.
(6) Ja kredīts piešķirts Latvijas Republikā, taču tā nav ne uzņēmējas dalībvalsts, ne piederības dalībvalsts, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs tā rīcībā esošos pierādījumus par normatīvajos aktos noteikto parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja pienākumu nepildīšanu nodod piederības dalībvalsts uzraudzības un kontroles iestādei attiecīgu uzraudzības pasākumu veikšanai.
(7) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs kā piederības dalībvalsts uzraudzības un kontroles iestāde uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības un kontroles iestādei, kas sniegusi pierādījumus par parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja pieļautajiem pārkāpumiem un piemērotajiem sodiem, divu mēnešu laikā sniedz detalizētu informāciju un regulāri informē par plānotajiem un uzsāktajiem uzraudzības pasākumiem saistībā ar uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības un kontroles iestādes sniegtajiem pierādījumiem vai par visiem parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam piemērotajiem administratīvajiem sodiem un korektīvajiem pasākumiem.
(8) Ja parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs nav novērsis uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības un kontroles iestādes konstatētos pārkāpumus, kad par to ir informēts Patērētāju tiesību aizsardzības centrs kā piederības dalībvalsts uzraudzības un kontroles iestāde, uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības un kontroles iestāde ir tiesīga pieņemt lēmumu, ar kuru parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam uzdod izbeigt šā likuma pārkāpumu vai novērst pieļauto pārkāpumu un noteikt tam nepieciešamo darbību izpildes termiņu.
VIII nodaļa
Kredītu pircējs
22. pants. Tiesības uz informāciju par ienākumus nenesošā kreditēšanas līgumā noteiktajām kredītu pārdevēja tiesībām
(1) Kredītu pārdevējs sniedz potenciālajam kredītu pircējam informāciju par ienākumus nenesošajā kreditēšanas līgumā paredzētajām kredītu pārdevēja tiesībām vai par pašu ienākumus nenesošo kreditēšanas līgumu un par nodrošinājumu, ja tāds ir, lai kredītu pircējs pirms līguma noslēgšanas varētu novērtēt ienākumus nenesošajā kreditēšanas līgumā paredzēto kredītu pārdevēja tiesību vai paša kreditēšanas līguma vērtību un iespēju šo vērtību atgūt, vienlaikus garantējot no kredītu pārdevēja saņemtās informācijas aizsardzību un konfidencialitāti.
(2) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs kā uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības un kontroles iestāde ir tiesīga pieprasīt kredītu pārdevējam sniegt šā panta pirmajā daļā norādīto informāciju, kā arī jebkuru citu informāciju, kas nepieciešama savu funkciju veikšanai saskaņā ar šo likumu.
(1) Kredītu pārdevējs sniedz potenciālajam kredītu pircējam informāciju par ienākumus nenesošajā kreditēšanas līgumā paredzētajām kredītu pārdevēja tiesībām vai par pašu ienākumus nenesošo kreditēšanas līgumu un par nodrošinājumu, ja tāds ir, lai kredītu pircējs pirms līguma noslēgšanas varētu novērtēt ienākumus nenesošajā kreditēšanas līgumā paredzēto kredītu pārdevēja tiesību vai paša kreditēšanas līguma vērtību un iespēju šo vērtību atgūt, vienlaikus garantējot no kredītu pārdevēja saņemtās informācijas aizsardzību un konfidencialitāti.
(2) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs kā uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības un kontroles iestāde ir tiesīga pieprasīt kredītu pārdevējam sniegt šā panta pirmajā daļā norādīto informāciju, kā arī jebkuru citu informāciju, kas nepieciešama savu funkciju veikšanai saskaņā ar šo likumu.
23. pants. Kredītu pircēja pienākumi
(1) Kredītu pircējam, kuram Eiropas Savienībā ir juridiskā adrese vai saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem tam nav juridiskās adreses, bet tā galvenais birojs atrodas Eiropas Savienībā, ir pienākums ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu apkalpošanas darbību veikšanai iecelt parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju vai šā likuma 3. panta astotās daļas "a" vai "c" punktā noteikto subjektu, ja ienākumus nenesošais kreditēšanas līgums ir noslēgts ar patērētāju.
(2) Tā kredītu pircēja pārstāvim, kuram Eiropas Savienībā nav juridiskās adreses vai saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem tam nav juridiskās adreses un tā galvenais birojs neatrodas Eiropas Savienībā, ir pienākums kredīta apkalpošanas darbību veikšanai iecelt parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju vai šā likuma 3. panta astotās daļas "a" vai "c" punktā noteikto subjektu, ja ienākumus nenesošais kreditēšanas līgums ir noslēgts ar fiziskām personām, tajā skaitā patērētājiem un pašnodarbinātajiem, mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem.
(3) Kredītu pircēja darbību regulē šis likums, nacionālie un Eiropas Savienības tiesību akti patērētāju tiesību aizsardzības, kreditēšanas, atbilstošas komercprakses, saistību tiesību un krimināltiesību jomās. Ienākumus nenesošā kreditēšanas līguma nodošana neietekmē ar nacionālajiem un Eiropas Savienības tiesību aktiem patērētājam un citiem aizņēmējiem noteikto aizsardzības līmeni.
(4) Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs vai šā likuma 3. panta astotās daļas "a" vai "c" punktā noteiktais subjekts kredītu pircēja vārdā izpilda šā panta trešajā daļā un 24. un 26. pantā minētos pienākumus. Ja parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs vai šā likuma 3. panta astotās daļas "a" vai "c" punktā noteiktais subjekts nav iecelts, šos pienākumus pilda kredītu pircējs vai tā pārstāvis.
(1) Kredītu pircējam, kuram Eiropas Savienībā ir juridiskā adrese vai saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem tam nav juridiskās adreses, bet tā galvenais birojs atrodas Eiropas Savienībā, ir pienākums ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu apkalpošanas darbību veikšanai iecelt parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju vai šā likuma 3. panta astotās daļas "a" vai "c" punktā noteikto subjektu, ja ienākumus nenesošais kreditēšanas līgums ir noslēgts ar patērētāju.
(2) Tā kredītu pircēja pārstāvim, kuram Eiropas Savienībā nav juridiskās adreses vai saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem tam nav juridiskās adreses un tā galvenais birojs neatrodas Eiropas Savienībā, ir pienākums kredīta apkalpošanas darbību veikšanai iecelt parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju vai šā likuma 3. panta astotās daļas "a" vai "c" punktā noteikto subjektu, ja ienākumus nenesošais kreditēšanas līgums ir noslēgts ar fiziskām personām, tajā skaitā patērētājiem un pašnodarbinātajiem, mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem.
(3) Kredītu pircēja darbību regulē šis likums, nacionālie un Eiropas Savienības tiesību akti patērētāju tiesību aizsardzības, kreditēšanas, atbilstošas komercprakses, saistību tiesību un krimināltiesību jomās. Ienākumus nenesošā kreditēšanas līguma nodošana neietekmē ar nacionālajiem un Eiropas Savienības tiesību aktiem patērētājam un citiem aizņēmējiem noteikto aizsardzības līmeni.
(4) Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs vai šā likuma 3. panta astotās daļas "a" vai "c" punktā noteiktais subjekts kredītu pircēja vārdā izpilda šā panta trešajā daļā un 24. un 26. pantā minētos pienākumus. Ja parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs vai šā likuma 3. panta astotās daļas "a" vai "c" punktā noteiktais subjekts nav iecelts, šos pienākumus pilda kredītu pircējs vai tā pārstāvis.
24. pants. Parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēju vai citu vienību izmantošana
(1) Kredītu pircējs vai tā pārstāvis ne vēlāk kā ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu apkalpošanas darbību uzsākšanas dienā paziņo Patērētāju tiesību aizsardzības centram tā iecelto parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju vai šā likuma 3. panta astotās daļas "a" vai "c" punktā noteikto subjektu nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi.
(2) Ja šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā paziņotais parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs vai šā likuma 3. panta astotās daļas "a" vai "c" punktā noteiktais subjekts tiek nomainīts, kredītu pircējs vai pārstāvis izmaiņu dienā par to paziņo Patērētāju tiesību aizsardzības centram.
(3) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs nekavējoties nosūta uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības un kontroles iestādēm un dalībvalsts uzraudzības un kontroles iestādēm, kurās kredīts piešķirts, šā panta pirmās un otrās daļas kārtībā saņemto informāciju.
(1) Kredītu pircējs vai tā pārstāvis ne vēlāk kā ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu apkalpošanas darbību uzsākšanas dienā paziņo Patērētāju tiesību aizsardzības centram tā iecelto parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju vai šā likuma 3. panta astotās daļas "a" vai "c" punktā noteikto subjektu nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi.
(2) Ja šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā paziņotais parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs vai šā likuma 3. panta astotās daļas "a" vai "c" punktā noteiktais subjekts tiek nomainīts, kredītu pircējs vai pārstāvis izmaiņu dienā par to paziņo Patērētāju tiesību aizsardzības centram.
(3) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs nekavējoties nosūta uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības un kontroles iestādēm un dalībvalsts uzraudzības un kontroles iestādēm, kurās kredīts piešķirts, šā panta pirmās un otrās daļas kārtībā saņemto informāciju.
25. pants. Trešo valstu kredītu pircēju pārstāvis
(1) Pēc ienākumus nenesošā kreditēšanas līgumā paredzēto kredītu pārdevēja tiesību vai paša kreditēšanas līguma nodošanas kredītu pircējs, kuram Eiropas Savienībā nav pastāvīgās dzīvesvietas vai juridiskās adreses vai saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem tam nav juridiskās adreses un tā galvenais birojs neatrodas Eiropas Savienībā, ieceļ pārstāvi, kuram ir juridiskā adrese Eiropas Savienībā vai saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem tam nav juridiskās adreses, bet kura galvenais birojs atrodas Eiropas Savienībā.
(2) Pārstāvis ir atbildīgs par šajā likumā noteiktajiem kredītu pircēju pienākumiem, un šā likuma 4. panta pirmajā daļā noteiktās iestādes ir tiesīgas pieprasīt tam nodrošināt atbilstību šā likuma prasībām, arī nevēršoties pie kredītu pircēja.
(1) Pēc ienākumus nenesošā kreditēšanas līgumā paredzēto kredītu pārdevēja tiesību vai paša kreditēšanas līguma nodošanas kredītu pircējs, kuram Eiropas Savienībā nav pastāvīgās dzīvesvietas vai juridiskās adreses vai saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem tam nav juridiskās adreses un tā galvenais birojs neatrodas Eiropas Savienībā, ieceļ pārstāvi, kuram ir juridiskā adrese Eiropas Savienībā vai saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem tam nav juridiskās adreses, bet kura galvenais birojs atrodas Eiropas Savienībā.
(2) Pārstāvis ir atbildīgs par šajā likumā noteiktajiem kredītu pircēju pienākumiem, un šā likuma 4. panta pirmajā daļā noteiktās iestādes ir tiesīgas pieprasīt tam nodrošināt atbilstību šā likuma prasībām, arī nevēršoties pie kredītu pircēja.
26. pants. Ienākumus nenesošā kreditēšanas līgumā paredzētu kredītu pārdevēja tiesību vai paša kreditēšanas līguma nodošana
(1) Kredītu pircējs vai tā izraudzītais pārstāvis, kurš ienākumus nenesošā kreditēšanas līgumā paredzētās kredītu pārdevēja tiesības vai pašu kreditēšanas līgumu nodod citam kredītu pircējam, divas reizes gadā informē savas piederības valsts uzraudzības un kontroles iestādes par jaunā kredītu pircēja vai tā izraudzītā pārstāvja juridiskās personas identifikatoru (LEI) vai gadījumā, ja šāda identifikatora nav, par:
1) jaunā kredītu pircēja vai tā ieceltā pārstāvja vai to vadības vai pārvaldes struktūras locekļu un to personu identitāti, kurām ir būtiska līdzdalība jaunajā kredītu pircējā vai tā pārstāvī Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 16. jūnija regulas (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ar ko groza regulu (ES) Nr. 648/2012, 4. panta 1. punkta 36. apakšpunkta izpratnē;
2) jaunā kredītu pircēja vai tā pārstāvja reģistrācijas numuru un juridisko adresi.
(2) Kredītu pircējs vai tā pārstāvis informē savas piederības dalībvalsts uzraudzības un kontroles iestādes par:
1) ienākumus nenesošo kreditēšanas līgumu skaitu un neatmaksāto atlikumu;
2) ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma nodrošinājumu.
(3) Uzraudzības un kontroles iestādes, ja nepieciešams, var pieprasīt kredītu pircējiem vai ieceltajiem pārstāvjiem šā panta pirmajā daļā minēto informāciju.
(4) Uzraudzības un kontroles iestādes šā panta kārtībā saņemto informāciju saprātīgā termiņā nosūta uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības un kontroles iestādēm un jaunā kredītu pircēja piederības dalībvalsts uzraudzības un kontroles iestādēm."
(1) Kredītu pircējs vai tā izraudzītais pārstāvis, kurš ienākumus nenesošā kreditēšanas līgumā paredzētās kredītu pārdevēja tiesības vai pašu kreditēšanas līgumu nodod citam kredītu pircējam, divas reizes gadā informē savas piederības valsts uzraudzības un kontroles iestādes par jaunā kredītu pircēja vai tā izraudzītā pārstāvja juridiskās personas identifikatoru (LEI) vai gadījumā, ja šāda identifikatora nav, par:
1) jaunā kredītu pircēja vai tā ieceltā pārstāvja vai to vadības vai pārvaldes struktūras locekļu un to personu identitāti, kurām ir būtiska līdzdalība jaunajā kredītu pircējā vai tā pārstāvī Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 16. jūnija regulas (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ar ko groza regulu (ES) Nr. 648/2012, 4. panta 1. punkta 36. apakšpunkta izpratnē;
2) jaunā kredītu pircēja vai tā pārstāvja reģistrācijas numuru un juridisko adresi.
(2) Kredītu pircējs vai tā pārstāvis informē savas piederības dalībvalsts uzraudzības un kontroles iestādes par:
1) ienākumus nenesošo kreditēšanas līgumu skaitu un neatmaksāto atlikumu;
2) ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma nodrošinājumu.
(3) Uzraudzības un kontroles iestādes, ja nepieciešams, var pieprasīt kredītu pircējiem vai ieceltajiem pārstāvjiem šā panta pirmajā daļā minēto informāciju.
(4) Uzraudzības un kontroles iestādes šā panta kārtībā saņemto informāciju saprātīgā termiņā nosūta uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības un kontroles iestādēm un jaunā kredītu pircēja piederības dalībvalsts uzraudzības un kontroles iestādēm."
17.
Pārejas noteikumos:
aizstāt 4. punktā vārdus "Iedzīvotāju reģistra" ar vārdiem "Fizisku personu reģistra";
papildināt ar 7. punktu šādā redakcijā:
"7. Šo likumu nepiemēro attiecībā uz kredītu pārdevēju tiesībām, kas izriet no ienākumus nenesošiem kreditēšanas līgumiem, vai pašiem ienākumus nenesošiem kreditēšanas līgumiem, kas nodoti kredītu pircējiem, pirms stājas spēkā attiecīgie likuma grozījumi, kas regulē ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu apkalpošanu un uzraudzību."
18.
Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu šādā redakcijā:
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu
Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. novembra direktīvas (ES) 2021/2167 par kredītu apkalpotājiem un kredītu pircējiem un ar ko groza direktīvas 2008/48/EK un 2014/17/ES.
Finanšu ministrs A. Ašeradens