Ministru kabinets ir saņēmis tiesībsarga 2024. gada 28. marta vēstuli Nr. 11-5/81 (turpmāk – vēstule) par vēja elektrostaciju parku izveides procesu valstī, kurā tiesībsargs informē, ka ir saņēmis vairākas atklātas vēstules, kurās Kuldīgas novada, Ēdoles pagasta, kā arī Pāvilostas un Sakas pagasta iedzīvotāji pauž neizpratni un satraukumu saistībā ar jautājumiem par vēja elektrostaciju (turpmāk – VES) parku izveidi konkrētos valsts reģionos. Labākai iedzīvotāju vēstulēs izklāstītās situācijas izpratnei Ministru kabinets tiek lūgts sniegt informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar VES parku attīstīšanu. Ministru kabinets sniedz šādas atbildes uz vēstulē uzdotajiem jautājumiem.
1. Vai, izstrādājot likumprojektu “Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likums”, tika apzināti nacionālās drošības riska faktori, kas apskatīti Aizsardzības ministrijas informatīvajā ziņojumā “Par vēja parku attīstību Latvijā un aizsardzības nozares operacionālajām vajadzībām” (turpmāk – Informatīvais ziņojums), un tika lūgts/saņemts Aizsardzības ministrijas viedoklis?
Likumprojekta “Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likums” starpinstitūciju saskaņošanas procesa laikā tika lūgts arī Aizsardzības ministrijas viedoklis. Starpinstitūciju saskaņošanas laikā Aizsardzības ministrija 2022. gada 3. maijā iesniedza šādu priekšlikumu:
“Aizsardzības ministrijas pieredzē sadarbībā ar komersantiem un projektu attīstītājiem, kas vēlas attīstīt projektus (t. sk. vēja elektrostacijas) aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem, ir novērojama neskaidrība par procedūrām, kādā kārtībā un secībā būtu nepieciešams vērsties pie noteiktām institūcijām saskaņojumu saņemšanai (t. sk. lai saņemtu Aizsardzības ministrijas atļauju). Lai novērstu minētās neskaidrības, būtu nepieciešams pārskatīt esošās procedūras un jau normatīvo aktu līmenī sasinhronizēt šīs darbības, lai veidotu vienotu kārtību, kādā tiek saņemti nepieciešamo institūciju saskaņojumi un veikts ietekmes uz vidi novērtējuma process, tādējādi padarot to skaidrāk saprotamu potenciālajiem projektu attīstītājiem.”
Lai arī sniegtajā priekšlikumā Aizsardzības ministrija tieši nav norādījusi uz nacionālās drošības riska faktoriem, kas identificēti Informatīvajā ziņojumā, jāņem vērā, ka 2022. gada sākumā Aizsardzības ministrijā bija saņemti vien pāris iesniegumi ar lūgumu izvērtēt vēja parku attīstības projektus. Attiecīgi, reaģējot uz strauji pieaugošo VES parku attīstītāju interesi, Aizsardzības ministrija jau 2022. gada beigās izstrādāja grozījumus Aizsargjoslu likumā un likumā “Par aviāciju”, kas dod tiesības izvērtēt vēja parku būvniecību, lai tādējādi izanalizētu plānoto vēja parku būvniecības ietekmi uz Nacionālo bruņoto spēku gaisa telpas novērošanas radariem.
2. Vai ir noteikta viena vadošā ministrija, kas veic VES parku attīstības procesa pārraudzību un atbild par šī jautājuma koordināciju valstī kopumā?
Saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 20. decembra noteikumiem Nr. 817 "Klimata un enerģētikas ministrijas nolikums" Klimata un enerģētikas ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde enerģētikas politikas jomā, kura izstrādā enerģētikas politiku un organizē un koordinē tās īstenošanu. Līdz ar to atjaunīgo energoresursu, tajā skaitā vēja, elektroenerģijas ražošanas attīstības plānošana ir Klimata un enerģētikas ministrijas kompetence.
3. Vai ir noteikts maksimālais nepieciešamais/pieļaujamais VES parku izveides limits valstī?
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija Direktīvas (ES) 2019/944 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES (turpmāk – Direktīva 2019/944), 6. pantu dalībvalstīm ir jānodrošina tādas sistēmas ieviešana, kas trešajām personām dod piekļuvi elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmām, pamatojoties uz publicētiem tarifiem, ko visiem lietotājiem piemēro objektīvi un bez sistēmas izmantotāju diskriminācijas, paredzot, ka elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmas operators var atteikt piekļuvi, ja tam nav vajadzīgās jaudas. Šādu atteikumu attiecīgi pamato, izmantojot objektīvus un tehniski un ekonomiski pamatotus kritērijus. Turklāt Direktīvas 2019/944 14. un 15. apsvērumā norādīts, ka dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka iekšējā elektroenerģijas tirgū nepastāv nepamatoti šķēršļi ienākšanai tirgū, darbībai tajā un iziešanai no tirgus un tirgus noteikumiem jāļauj ražotājiem un piegādātājiem ienākt tirgū un iziet no tā, balstoties uz to novērtējumu par savu darbību ekonomisko un finansiālo dzīvotspēju. No minētā secināms, ka Eiropas Savienības elektroenerģijas tirgus regulējums nepieļauj ierobežojošu faktoru noteikšanu attiecībā uz valstī ierīkojamo elektroenerģijas ražošanas iekārtu, tajā skaitā VES, jaudu. Pārņemot Direktīvas 2019/944 prasības, Latvijas enerģētikas nozari regulējošos normatīvajos aktos netiek noteikta pieļaujamā kopējā VES jauda, atļaujot elektroenerģijas ražotājiem vērtēt savas darbības ekonomisko un finansiālo pamatotību. Atbilstoši Direktīvai 2019/944 Elektroenerģijas tirgus likuma 9. pantā elektroenerģijas sistēmas operatoram ir noteiktas pastāvīgas saistības tā licences darbības zonā un termiņā nodrošināt sistēmas dalībniekiem nepieciešamo pieslēgumu attiecīgai sistēmai saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteiktajiem vienotajiem sistēmas pieslēguma noteikumiem, ja sistēmas dalībnieks izpilda sistēmas operatora noteiktās tehniskās prasības pieslēguma ierīkošanai, izņemot, ja attiecīgās sistēmas jauda nav pietiekama.
4. Vai sabiedrībai ir iespējams gūt pārskatu par valstī šobrīd jau ierosinātajām/apstiprinātajām paredzētajām darbībām un par to, kuriem projektiem tiek veikts ietekmes uz vidi novērtējums?
Saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (turpmāk – IVN likums) 6. panta pirmo daļu ietekmes uz vidi novērtējuma (turpmāk – IVN) procesu koordinē un pārrauga Vides pārraudzības valsts birojs. Vides pārraudzības valsts biroja tīmekļvietnē ir pieejama visa aktuālā informācija par jau veiktiem un pašlaik aktuāliem IVN procesiem. Projektus iespējams atlasīt pēc atslēgvārda, nosaukuma, statusa, ierosinātāja un citiem kritērijiem.
5. Cik paredzētas darbības projekti ir tikuši virzīti uz Ministru kabinetu nacionālo interešu objekta statusa noteikšanai?
Ievērojot VES infrastruktūras raksturu un nacionālās drošības aspektus, visiem VES projektiem, kas pretendē uz ieceres realizāciju Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likumā (turpmāk – Enerģētiskās drošības likums) piedāvātās procedūras ietvaros, piemēro priekšatlases nosacījumus, kas kritiskās infrastruktūras īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir izvirzīti Nacionālās drošības likumā. Minētā likuma 22.2 panta pirmā daļa noteic, ka kritiskā infrastruktūra ir Latvijas Republikā izvietoti objekti, sistēmas vai to daļas, kuras ir būtiskas svarīgu sabiedrības funkciju īstenošanas, kā arī cilvēku veselības aizsardzības, drošības, ekonomiskās vai sociālās labklājības nodrošināšanai un kuru iznīcināšana vai darbības traucējumi būtiski ietekmētu valsts funkciju īstenošanu. Pirms priekšlikuma par nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu virzības apstiprināšanai Ministru kabinetā saskaņā ar Enerģētiskās drošības likuma 10. panta piekto daļu tiek veikta drošības pārbaude un tiek saņemts Satversmes aizsardzības biroja atzinums, vai paredzētās darbības ierosinātājs nerada riskus nacionālajai drošībai.
Enerģētiskās drošības likumā ietvertais regulējums par teritorijām, kurās ir atļauta VES būvniecība, tika salāgots ar Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumos Nr. 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” (turpmāk – noteikumi Nr. 240) ietverto regulējumu (163. punkts). Savukārt šāds regulējums noteikumos Nr. 240 pastāv jau kopš 2020. gada, un minētās normas tika saskaņotas ar attiecīgās nozares ekspertiem, kuri norādījuši, ka 800 metri no dzīvojamām un publiskām ēkām ir pietiekami liels attālums, lai turbīnas nevienu neapdraudētu un to radītā skaņa nebūtu traucējoša.
Papildus iepriekš minētajam attiecībā uz Enerģētiskās drošības likumā ietvertajām darbībām Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija saskaņā ar Enerģētiskās drošības likuma 3. un 10. pantu vēl nav virzījusi nevienu projektu par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu VES, kuru kopējā jauda ir vismaz 50 MW, un tām nepieciešamās infrastruktūras būvniecībai.
6. Vai pietiekami efektīvi tiek nodrošināta sabiedrības iesaiste paredzētās darbības izvērtēšanas posmā gadījumos, kad netiek noteikts ietekmes uz vidi novērtējuma process?
IVN likums (14.2 pants) nosaka prasības sabiedrības iesaistei tikai tādos gadījumos, kad IVN tiek piemērots, jo IVN likuma ietvaros sabiedrības iesaiste ir viens no IVN procesa posmiem.
7. Likumprojekta “Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likums” anotācijā, vērtējot horizontālās ietekmes, norādīts, ka likumprojekts neskar veselības jomu. Kādos apsvērumos vai pētījumos bija balstīta šāda likumprojekta virzītāja viennozīmīga atziņa? Vai tika lūgts Veselības ministrijas viedoklis šajā jautājumā?
Enerģētiskās drošības likums pamatā attiecas uz VES projektu virzīšanas un apstiprināšanas procedūru, tāpēc tas tiešā veidā neskar veselības jomu. Veselības ministrijas ieskatā, ir svarīgi, ka Enerģētiskās drošības likums neatceļ to, ka VES būvniecības ietekmes uz vidi novērtējums jāveic atbilstoši IVN likumam. Šī novērtējuma ietvaros katrai VES attīstīšanas projekta iecerei pēc pieprasījuma no Vides pārraudzības valsts biroja puses Veselības ministrijas padotībā esošā iestāde Veselības inspekcija iesniedz Vides pārraudzības valsts birojam standarta nosacījumus, kādi VES darbības ietekmju faktori, proti, troksnis, tajā skaitā infraskaņas troksnis, elektromagnētiskā lauka starojums un mirgošanas efekts, ir jāvērtē projekta izstrādātājam attiecībā uz iedzīvotāju veselību.
Ievērojot saistošos normatīvos aktus un veicot IVN procedūras, tiek novērsti riski, ka VES parka būvniecība un ekspluatācija varētu apdraudēt cilvēku veselību. Iedzīvotāju, kas dzīvo iespējamo VES projektu attīstības teritoriju tuvumā, paustās bažas par VES parka iespējamo negatīvo ietekmi uz cilvēka veselību varētu rasties subjektīvās vizuālās VES objekta uztveres dēļ. Lai vietējās sabiedrības neapmierinātība nepieaugtu un nekavētu atjaunīgo energoresursu attīstību valstī, Elektroenerģijas tirgus likumā ir ietverts regulējums VES maksājumiem vietējās kopienas attīstībai ar mērķi nodrošināt vietējās sabiedrības un pašvaldību atbalstu vēja enerģijas attīstībai, kā arī veicināt reģionālo attīstību teritorijās, kur attīsta VES. Saskaņā ar minētā likuma 22.1 pantu elektroenerģijas ražotājs, kura VES atrodas Latvijas Republikas teritorijā, iekšējos jūras ūdeņos, teritoriālajā jūrā vai ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un kuras uzstādītā jauda ir vienāda ar vienu megavatu vai lielāka par to, veic VES maksājumus vietējās kopienas attīstībai par katras iekārtas uzstādīto kopējo jaudu, un paredzēto maksājumu apmēru, to maksāšanas un uzraudzības kārtību, termiņus, kā arī maksājumu izmantošanas mērķus nosaka Ministru kabinets.
Norādāms, ka Klimata un enerģētikas ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta noteikumu projektu "Vēja elektrostaciju maksājumu kārtība vietējās kopienas attīstībai" un ar noteikumu projektā ietvertā regulējuma būtiskākajiem elementiem iepazīstinājusi gan VES attīstītāju, gan pašvaldību pārstāvjus. Tuvākajā laikā tiks uzsākta arī noteikumu projekta sabiedriskā apspriešana.
Pielikumā: