info@saeima.lv
Ministru kabinets ir saņēmis Latvijas Republikas Saeimas (turpmāk – Saeima) Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 2024. gada 28. maija vēstuli Nr. 111.9/7-23-14/24, kurā tiek lūgts sniegt Ministru kabineta atzinumu par likumprojektam ''Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā'' (Nr. 572/Lp14) iesniegtajiem priekšlikumiem.
Ministru kabinets ir izvērtējis sniegtos priekšlikumus un informē, ka, sniedzot atzinumu, vadās no spēkā esošajiem politikas plānošanas dokumentiem, lēmumiem un Satversmes tiesas spriedumiem, kuros tika izvērtēti pieteikumi par administratīvi teritoriālās reformas priekšlikumu atbilstību Latvijas Republikas Satversmei (turpmāk – Satversme) un Eiropas vietējo pašvaldību hartai.
Saeimas izšķiršanās par reformas īstenošanu un tās mērķi ir atspoguļota Saeimas 2019. gada 21. marta lēmumā. Tas paredz, ka reformas mērķis ir līdz 2021. gadam izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, sniedzot kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem par samērīgām izmaksām.
Savukārt kritēriji šī mērķa sasniegšanai noteikti konceptuālajā ziņojumā ''Par administratīvi teritoriālo iedalījumu''[1] un vēlāk Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojektā (apstiprināts Ministru kabinetā 2019. gada 15. oktobrī (prot. Nr. 48 30. §), iesniegts Saeimā 2019. gada 21. oktobrī). Tā 6. pants noteica, ka, apvienojot vai sadalot novadu, kā arī grozot tā robežu, jāievēro šādi noteikumi:
1) teritorija ir ģeogrāfiski vienota;
2) novada teritorijā (izņemot Pierīgas novadus) ir valsts attīstības plānošanas dokumentos (reģionālās politikas pamatnostādnēs vai nacionālajā attīstības plānā) noteikts reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centrs;
3) Pierīgas novados katrā ir vismaz 15 000 pastāvīgo iedzīvotāju;
4) ir iespējama ilgtspējīga teritorijas ekonomiskā attīstība, un pašvaldībai ir spēja teritorijai piesaistīt nozīmīgas investīcijas;
5) ir iespējams izveidot efektīvu izglītības, kultūras, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu tīklu, sabiedriskā transporta un ceļu tīklu, kā arī komunālās saimniecības tīklu;
6) ir pietiekams skolēnu skaits vismaz vienai perspektīvai vidusskolai;
7) teritorija ir optimāli izveidota, lai pašvaldība varētu patstāvīgi nodrošināt tai likumos noteikto autonomo funkciju izpildi, izņemot gadījumus, ja likumos noteikts citādi.
Likumprojekta apspriešanas gaitā Saeimā šie kritēriji no likumprojekta tika izslēgti. Tomēr to saturiskais pamatojums un uzskaitījums ir norādīts Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (turpmāk – anotācija).
Jautājumu par to, vai kritēriju izslēgšana no likumprojekta teksta nozīmē, ka nav iespējams pārliecināties par to, pēc kādiem kritērijiem ir noteikta administratīvās teritorijas, vērtējusi Satversmes tiesa[2] , atzīstot, ka novadu veidošanas kritēriju izslēgšana no Likumprojekta nenorāda uz Saeimas patvaļu un neliecina par to, ka šādu kritēriju vairs nav. Kādā dokumentā jābūt noteiktiem administratīvi teritoriālās reformas kritērijiem, tas ir juridiskās tehnikas jautājums [..]. Konkrētajā situācijā katrs novadu veidošanas kritērijs Likumprojekta anotācijā ir pamatots ar sākotnējās situācijas novērtējumā identificētajiem trūkumiem un vietējās pašpārvaldes īstenošanā iespējamiem riskiem, valsts politikas plānošanas dokumentos noteiktajiem mērķiem un sabiedrībā vērojamām tendencēm. Šie kritēriji ir vērsti uz to, lai ikviena pašvaldība spētu efektīvāk pildīt savas autonomās funkcijas. Likumprojekta anotācija ir viens no avotiem, kas sniedz informāciju par tiesību akta nepieciešamību, piemērošanu un ietekmi uz dažādām jomām. Tai ir informatīva nozīme – tā iepazīstina ar likumprojekta iesniedzēja motivāciju. Anotācijā ietvertais pamatojums ļauj sabiedrībai gūt priekšstatu par tiem apsvērumiem, kas bijuši par pamatu tiesību normas pieņemšanai[3], [..]. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka administratīvi teritoriālās reformas pamatā esošie kritēriji ir vērsti uz reformas mērķa sasniegšanu.
Vienlaikus jāņem vērā, ka atbilstoši Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5. pantam vietējās varas teritoriju robežu izmaiņas nav atļauts izdarīt bez iepriekšējas konsultēšanās ar attiecīgo vietējo varu, pēc iespējas ar referenduma palīdzību, kur tas ir likumīgi atļauts. Tāpat arī Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4. panta sestā daļa noteic, ka plānošanas un lēmumu pieņemšanas procesā par jautājumiem, kas tieši attiecas uz vietējo varu, ar tām nepieciešams konsultēties, cik iespējams savlaicīgi un atbilstošā veidā.
Iespējamas pašvaldības administratīvās teritorijas robežas izmaiņas, jo īpaši gadījumā, kad iecerēts tāds ārkārtas risinājums kā pašvaldības apvienošana ar citu pašvaldību, ir būtiski svarīgas pašvaldībai un tās iedzīvotājiem. Ja normatīvie akti neparedz obligātu referenduma rīkošanu šādā gadījumā, tad izmantojamas cita veida tiešas vai netiešas iepriekšējas konsultācijas ar attiecīgās pašvaldības iedzīvotājiem. [..] Šādām konsultācijām jānotiek savlaicīgi, pirms tiek pieņemts galīgais lēmums attiecīgajā jautājumā. Turklāt konsultācijām jābūt nevis formālām un simboliskām, bet efektīvām, proti, vietējām pašvaldībām jābūt reālai iespējai tikt uzklausītām un to viedokļiem apspriestiem. Aptaujas vai neformālas konsultācijas var uzskatīt par efektīviem līdzekļiem sabiedrības viedokļa noskaidrošanai[4]. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 6. panta piektā daļa paredz, ka, apvienojot vai sadalot administratīvo teritoriju, kā arī grozot tās robežu, izvērtē valsts un pašvaldības iedzīvotāju intereses, Ministru kabineta atzinumu un ieinteresēto pašvaldību domju lēmumus.
Ņemot vērā Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 6. panta piektajā daļā paredzēto, Ministru kabinets Saeimai iesniedz atzinumu par likumprojektam ''Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā'' (Nr. 572/Lp14) iesniegtajiem priekšlikumiem mainīt novadu teritoriālā iedalījuma vienību robežas, tos apvienojot vai sadalot, sniedzot detalizētu izvērtējumu par priekšlikumu atbilstību reformas kritērijiem (skatīt atzinuma pielikumā).
Ministru kabinets pēc iepazīšanās ar likumprojekta Nr. 572/Lp14 priekšlikumiem kopumā secina, ka vairāki no tiem pēc būtības piedāvā kritēriju maiņu administratīvo teritoriju izveidē (piemēram, piedāvātais kritērijs noteikt iedzīvotāju skaitu 7000 vai 8000 apmērā, lai pārskatītu novadu teritoriju). Ministru kabineta ieskatā, šādi priekšlikumi nav pienācīgi sagatavoti un pamatoti. Administratīvi teritoriālās reformas sagatavošanā, kas rezultējās ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pieņemšanu (2020. gada 10. jūnijā), tika veikta detalizēta analīze par visām Latvijas administratīvajām teritorijām, t. sk. katrs novadu veidošanas kritērijs tika pamatots ar sākotnējās situācijas novērtējumā identificētajiem trūkumiem un vietējās pašpārvaldes īstenošanā iespējamiem riskiem, valsts politikas plānošanas dokumentos noteiktajiem mērķiem un sabiedrībā vērojamām tendencēm. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pamatojoties uz pētījumiem un pieejamiem datiem, sagatavoja jauno novadu profilus, t. sk. sniedzot jauno administratīvo teritoriju raksturojumu, aplūkojot ar budžetu, investīcijām, darbspējīgo iedzīvotāju migrāciju, uzņēmējdarbību un izglītību saistītus jautājumus. Ņemot vērā to, ka iedzīvotāju skaits pēdējos desmit gados joprojām samazinās un arī turpmākās prognozes norāda uz negatīvu tendenci, sagatavotie priekšlikumi nesasniedz reformas mērķus – nedz veidot iedzīvotāju skaita, nedz budžeta ieņēmumu, ne citādā ziņā līdzvērtīgākas un arī ilgtspējīgākas pašvaldības, tādējādi mazinot priekšnoteikumus salīdzināma apmēra pakalpojumu nodrošināšanai iedzīvotājiem visā valsts teritorijā.
Satversmes tiesa ir secinājusi, ka saskaņā ar tiesību virsvadības principu valsts ir saistīta ar tiesībām un var rīkoties tikai tiesību normu noteiktajos ietvaros.[5] Turklāt likums un tiesības ir saistošas ikvienai valsts institūcijai, arī likumdevējam pašam.[6] No tiesiskas valsts principa ir atvasināms arī labas likumdošanas princips. Demokrātiskas tiesiskas valsts varas atzariem, tostarp likumdevējam, ir jātiecas uz to, lai ikvienas personas uzticēšanās valstij un tiesībām, kā arī demokrātiska procesa izpratne arvien pieaugtu. Labas likumdošanas principa ievērošana sekmē šā mērķa sasniegšanu.[7] Satversmes tiesa ir atzinusi, ka ikvienam lēmumam, kas attiecas uz valsts un sabiedrības dzīvē nozīmīgu jautājumu, Satversme izvirza noteiktas prasības, kas nodrošina lēmumu pieņemšanu atbilstoši demokrātiskas tiesiskas valsts principiem.[8] Saskaņā ar pašvaldības, tiesiskuma un labas likumdošanas principiem valsts institūciju pienākums ir, izstrādājot administratīvi teritoriālo reformu, ievērot tiesību normās noteikto kārtību. Turklāt demokrātiskā tiesiskā valstī visām valsts institūcijām ir pienākums savā darbībā, īstenojot valsts varu, ievērot samērīguma principu.[9] Tādējādi Satversmes 1. un 101. pants neliedz likumdevējam sabiedrības interesēs īstenot administratīvi teritoriālo reformu, ja vien tas tiek darīts atbilstoši tiesību normām. Pieņemtajiem lēmumiem ir jābūt rūpīgi izdiskutētiem, nesasteigtiem un pamatotiem, ņemot vērā jautājuma nozīmīgumu un attiecīgo administratīvo teritoriju iedzīvotāju tiesības un likumiskās intereses.
_________________________________________________________________________________
[1] https://likumi.lv/ta/id/309486-par-konceptualo-zinojumu-par-administrativi-teritorialo-iedalijumu-
[2] Sk. Satversmes tiesas 2021. gada 13. marta sprieduma lietā Nr. 2020-37-0106 27. punktu.
[3] Sk. Satversmes tiesas 2020. gada 12. februāra sprieduma lietā Nr. 2019-05-01 19.1.2. punktu.
[4] Sk. Satversmes tiesas 2020. gada 15. maija sprieduma lietā Nr. 2019-17-05 16.3. punktu.
[5] Sk. Satversmes tiesas 2020. gada 15. maija sprieduma lietā Nr. 2019-17-05 13.1. punktu.
[6] Sk. Satversmes tiesas 2012. gada 3. februāra sprieduma lietā Nr. 2011-11-01 16. punktu.
[7] Sk. Satversmes tiesas 2019. gada 6. marta sprieduma lietā Nr. 2018-11-01 18.1. punktu.
[8] Sk. Satversmes tiesas 2017. gada 19. oktobra sprieduma lietā Nr. 2016-14-01 25.2. punktu.
[9] Sk. Satversmes tiesas 2018. gada 14. decembra sprieduma lietā Nr. 2018-09-0103 14.3. punktu.
Pielikumā: