24-TA-3042
Grozījumi Darba likumā
Izdarīt Darba likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 15. nr.; 2003, 2. nr.; 2004, 5., 10. nr.; 2005, 12., 22. nr.; 2006, 21. nr.; 2009, 14. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 200. nr.; 2010, 47. nr.; 2011, 62., 103. nr.; 2012, 108. nr.; 2014, 225. nr.; 2016, 101. nr.; 2017, 152. nr.; 2018, 225. nr.; 2019, 57., 78., 123., 224. nr.; 2020, 247.A nr.; 2021, 110. nr.; 2022, 128., 220. nr.; 2024, 196. nr.) šādus grozījumus:
1.
Papildināt 1. nodaļu ar 9.1 pantu šādā redakcijā:
"9.1 pants. Informēšana par augsta riska mākslīgā intelekta sistēmas ieviešanu un lietošanu
Darba devējs īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 13. jūnija regulas 2024/1689, ar ko nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā un groza regulas (EK) Nr. 300/2008, (ES) Nr. 167/2013, (ES) Nr. 168/2013, (ES) 2018/858, (ES) 2018/1139 un (ES) 2019/2144 un direktīvas 2014/90/ES, (ES) 2016/797 un (ES) 2020/1828, 26. panta septītajā daļā noteikto pienākumu, rakstveidā sniedzot atbilstošu informāciju darbinieku pārstāvjiem, kā arī ikvienam darbiniekam, kuru skar augsta riska mākslīgā intelekta sistēmas ieviešana un lietošana."
"9.1 pants. Informēšana par augsta riska mākslīgā intelekta sistēmas ieviešanu un lietošanu
Darba devējs īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 13. jūnija regulas 2024/1689, ar ko nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā un groza regulas (EK) Nr. 300/2008, (ES) Nr. 167/2013, (ES) Nr. 168/2013, (ES) 2018/858, (ES) 2018/1139 un (ES) 2019/2144 un direktīvas 2014/90/ES, (ES) 2016/797 un (ES) 2020/1828, 26. panta septītajā daļā noteikto pienākumu, rakstveidā sniedzot atbilstošu informāciju darbinieku pārstāvjiem, kā arī ikvienam darbiniekam, kuru skar augsta riska mākslīgā intelekta sistēmas ieviešana un lietošana."
2.
Papildināt 10. pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:
"(6) Darbinieku pārstāvji šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteiktajos gadījumos lēmumu par vienota viedokļa paušanu pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu."
"(6) Darbinieku pārstāvji šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteiktajos gadījumos lēmumu par vienota viedokļa paušanu pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu."
3.
Papildināt 19. pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:
"(4) Ja puses šā panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā nav vienojušās citādi un divu gadu laikā pēc darba koplīguma izbeigšanās nav noslēgts un stājies spēkā jauns darba koplīgums, puses var vienpusēji atkāpties no darba koplīguma noteikumu piemērošanas, ne vēlāk kā sešus mēnešus iepriekš rakstveidā par to paziņojot otrai pusei. Paziņojumā puse norāda, vai tā atkāpjas no visu vai daļas darba koplīguma noteikumu piemērošanas, kā arī atkāpšanās iemeslu."
"(4) Ja puses šā panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā nav vienojušās citādi un divu gadu laikā pēc darba koplīguma izbeigšanās nav noslēgts un stājies spēkā jauns darba koplīgums, puses var vienpusēji atkāpties no darba koplīguma noteikumu piemērošanas, ne vēlāk kā sešus mēnešus iepriekš rakstveidā par to paziņojot otrai pusei. Paziņojumā puse norāda, vai tā atkāpjas no visu vai daļas darba koplīguma noteikumu piemērošanas, kā arī atkāpšanās iemeslu."
4.
Izteikt 68. panta trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:
"(3) Ar darba koplīgumu vai ģenerālvienošanos, tajā skaitā ģenerālvienošanos, kas noslēgta atbilstoši šā likuma 18. panta ceturtajai daļai, kas paredz būtisku valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes paaugstināšanu vismaz 50 procentu apmērā virs valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes, piemaksas apmēru par virsstundu darbu var noteikt mazāku par šā panta pirmajā daļā noteikto, bet ne mazāku kā 50 procentu apmērā no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes, turklāt, ja ir nolīgta akorda alga, – ne mazāku kā 50 procentu apmērā no noteiktā akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu.
(4) Ja valsts nosaka minimālo darba algu vai stundas likmi tādā apmērā, ka spēkā esoša darba koplīguma vai ģenerālvienošanās ietvaros noteiktās minimālās darba algas vai stundas likmes apmērs vairs neatbilst šā panta trešajā daļā minētajam kritērijam, un ja darba koplīguma vai ģenerālvienošanās ietvaros minētā piemaksa par virsstundām noteikta mazāka nekā šā panta pirmajā daļā noteiktais apmērs, attiecīgā darba koplīguma vai ģenerālvienošanās ietvaros veic grozījumus tā, lai tiktu nodrošināta atbilstība šā panta trešajai daļai. Ja minētie grozījumi netiek veikti, darba koplīgums vai ģenerālvienošanās zaudē spēku daļā par virsstundu piemaksas apmēru."
"(3) Ar darba koplīgumu vai ģenerālvienošanos, tajā skaitā ģenerālvienošanos, kas noslēgta atbilstoši šā likuma 18. panta ceturtajai daļai, kas paredz būtisku valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes paaugstināšanu vismaz 50 procentu apmērā virs valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes, piemaksas apmēru par virsstundu darbu var noteikt mazāku par šā panta pirmajā daļā noteikto, bet ne mazāku kā 50 procentu apmērā no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes, turklāt, ja ir nolīgta akorda alga, – ne mazāku kā 50 procentu apmērā no noteiktā akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu.
(4) Ja valsts nosaka minimālo darba algu vai stundas likmi tādā apmērā, ka spēkā esoša darba koplīguma vai ģenerālvienošanās ietvaros noteiktās minimālās darba algas vai stundas likmes apmērs vairs neatbilst šā panta trešajā daļā minētajam kritērijam, un ja darba koplīguma vai ģenerālvienošanās ietvaros minētā piemaksa par virsstundām noteikta mazāka nekā šā panta pirmajā daļā noteiktais apmērs, attiecīgā darba koplīguma vai ģenerālvienošanās ietvaros veic grozījumus tā, lai tiktu nodrošināta atbilstība šā panta trešajai daļai. Ja minētie grozījumi netiek veikti, darba koplīgums vai ģenerālvienošanās zaudē spēku daļā par virsstundu piemaksas apmēru."
5.
Papildināt 74. pantu ar 2.1, 2.2 un 2.3 daļu šādā redakcijā:
"(21) Ja dīkstāve ilgst vairāk par piecām darba dienām pēc kārtas, darba devējam ir tiesības samazināt šā panta otrajā daļā noteikto atlīdzību līdz 70 procentiem, nodrošinot, ka darbiniekam saglabājamās atlīdzības apmērs nav mazāks par minimālo mēneša darba algu proporcionāli darbiniekam nolīgtajam darba laikam. Darba devējam ir pienākums savlaicīgi informēt darbinieku par iespējamo atlīdzības samazinājumu dīkstāves laikā.
(22) Darbiniekam, kurš nepiekrīt šā panta 2.1 daļā minētajam atlīdzības samazinājumam, ir tiesības uzteikt darba līgumu, neievērojot šā likuma 100. panta pirmajā daļā noteikto termiņu, ja dīkstāve ilgst vairāk par četrām nedēļām pēc kārtas. Šādā gadījumā darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu ne mazāk kā 75 procentu apmērā no šā likuma 112. panta pirmajā daļā noteiktā apmēra. Darba koplīgumā var noteikt mazāku atlaišanas pabalsta apmēru par šajā daļā noteikto, bet ne mazāku kā 50 procentu apmērā no šā likuma 112. panta pirmajā daļā noteiktā apmēra.
(23) Darba devējam ir pienākums paziņot darbiniekam par dīkstāves iestāšanos, tās iemesliem un dīkstāves laikā ievērojamiem noteikumiem par darbinieka atrašanos darbavietā, veidu, kādā dīkstāvi izbeidz, un laikposmu, kādā darbiniekam ir jāatsāk darba pienākumu izpilde, ja dīkstāves laikā darba devējs ir noteicis darbinieka tiesības neatrasties darbavietā. Ja dīkstāve ilgst vairāk par piecām darba dienām pēc kārtas, darbinieks var neatrasties darbavietā, bet viņam ir jābūt gatavam atsākt darba pienākumu izpildi darba devēja noteiktajā kārtībā. Darba devējam ir pienākums pierādīt, ka darbinieks ir informēts par darba devēja paziņošanas pienākuma izpildi."
"(21) Ja dīkstāve ilgst vairāk par piecām darba dienām pēc kārtas, darba devējam ir tiesības samazināt šā panta otrajā daļā noteikto atlīdzību līdz 70 procentiem, nodrošinot, ka darbiniekam saglabājamās atlīdzības apmērs nav mazāks par minimālo mēneša darba algu proporcionāli darbiniekam nolīgtajam darba laikam. Darba devējam ir pienākums savlaicīgi informēt darbinieku par iespējamo atlīdzības samazinājumu dīkstāves laikā.
(22) Darbiniekam, kurš nepiekrīt šā panta 2.1 daļā minētajam atlīdzības samazinājumam, ir tiesības uzteikt darba līgumu, neievērojot šā likuma 100. panta pirmajā daļā noteikto termiņu, ja dīkstāve ilgst vairāk par četrām nedēļām pēc kārtas. Šādā gadījumā darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu ne mazāk kā 75 procentu apmērā no šā likuma 112. panta pirmajā daļā noteiktā apmēra. Darba koplīgumā var noteikt mazāku atlaišanas pabalsta apmēru par šajā daļā noteikto, bet ne mazāku kā 50 procentu apmērā no šā likuma 112. panta pirmajā daļā noteiktā apmēra.
(23) Darba devējam ir pienākums paziņot darbiniekam par dīkstāves iestāšanos, tās iemesliem un dīkstāves laikā ievērojamiem noteikumiem par darbinieka atrašanos darbavietā, veidu, kādā dīkstāvi izbeidz, un laikposmu, kādā darbiniekam ir jāatsāk darba pienākumu izpilde, ja dīkstāves laikā darba devējs ir noteicis darbinieka tiesības neatrasties darbavietā. Ja dīkstāve ilgst vairāk par piecām darba dienām pēc kārtas, darbinieks var neatrasties darbavietā, bet viņam ir jābūt gatavam atsākt darba pienākumu izpildi darba devēja noteiktajā kārtībā. Darba devējam ir pienākums pierādīt, ka darbinieks ir informēts par darba devēja paziņošanas pienākuma izpildi."
6.
Papildināt 100. panta piektās daļas otro teikumu ar vārdiem "kā arī nolīgtās vai likumā noteiktās darba algas izmaksas kavējums ilgāk nekā divas nedēļas pēc darba algas izmaksai noteiktā laika".
7.
Papildināt 101. panta pirmās daļas 11. punktu ar teikumu šādā redakcijā:
"Šajā laikā neieskaita arī laiku, kad darbiniekam ir izsniegta darbnespējas lapa sakarā ar to, ka viņš kopj slimu bērnu, kurš nav sasniedzis 18 gadu vecumu un kuram ir smaga slimība, kuras dēļ nepieciešama ilgstoša ārstēšanās un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" ārstu konsīlijs noteicis, ka nepieciešama vecāka nepārtraukta klātbūtne."
"Šajā laikā neieskaita arī laiku, kad darbiniekam ir izsniegta darbnespējas lapa sakarā ar to, ka viņš kopj slimu bērnu, kurš nav sasniedzis 18 gadu vecumu un kuram ir smaga slimība, kuras dēļ nepieciešama ilgstoša ārstēšanās un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" ārstu konsīlijs noteicis, ka nepieciešama vecāka nepārtraukta klātbūtne."
8.
Papildināt 107. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Izņēmuma gadījumos Nodarbinātības valsts aģentūra var saīsināt šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu. Par termiņa saīsināšanu Nodarbinātības valsts aģentūra nekavējoties rakstveidā paziņo darba devējam un darbinieku pārstāvjiem."
"(3) Izņēmuma gadījumos Nodarbinātības valsts aģentūra var saīsināt šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu. Par termiņa saīsināšanu Nodarbinātības valsts aģentūra nekavējoties rakstveidā paziņo darba devējam un darbinieku pārstāvjiem."
9.
Aizstāt 113. panta otrajā daļā vārdus "ne vēlāk kā divas nedēļas iepriekš" ar vārdiem "laikus, bet ne vēlāk kā trīs dienas iepriekš".
10.
Aizstāt 131. panta otrajā daļā vārdus "vienu stundu" ar vārdiem "divām stundām".
11.
Papildināt 133. pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:
"(31) Darbinieks un darba devējs, noslēdzot darba līgumu vai spēkā esoša darba līguma darbības laikā var vienoties par četru dienu darba nedēļu, ievērojot šā likuma 131. panta otrās daļas noteikumus. Ja darbinieks un darba devējs vienojušies par četru dienu darba nedēļu uz laiku, tam beidzoties, darba devējs atjauno iepriekšējo darba režīmu. Pēc darbinieka vai darba devēja pieprasījuma, ja tas izteikts ne mazāk kā divas nedēļas iepriekš, tiek atjaunots iepriekšējais darba režīms. Ja četru dienu darba nedēļa, ievērojot šā likuma 131. panta otrās daļas noteikumus, tiek nolīgta, noslēdzot darba līgumu, pēc ne mazāk kā divas nedēļas iepriekš izteikta darbinieka vai darba devēja pieprasījuma tiek noteikts šā panta pirmajā daļā noteiktais darba nedēļas ilgums."
"(31) Darbinieks un darba devējs, noslēdzot darba līgumu vai spēkā esoša darba līguma darbības laikā var vienoties par četru dienu darba nedēļu, ievērojot šā likuma 131. panta otrās daļas noteikumus. Ja darbinieks un darba devējs vienojušies par četru dienu darba nedēļu uz laiku, tam beidzoties, darba devējs atjauno iepriekšējo darba režīmu. Pēc darbinieka vai darba devēja pieprasījuma, ja tas izteikts ne mazāk kā divas nedēļas iepriekš, tiek atjaunots iepriekšējais darba režīms. Ja četru dienu darba nedēļa, ievērojot šā likuma 131. panta otrās daļas noteikumus, tiek nolīgta, noslēdzot darba līgumu, pēc ne mazāk kā divas nedēļas iepriekš izteikta darbinieka vai darba devēja pieprasījuma tiek noteikts šā panta pirmajā daļā noteiktais darba nedēļas ilgums."
12.
Papildināt 134. pantu ar astoto, devīto un desmito daļu šādā redakcijā:
"(8) Ja darbinieks, kuram noteikts nepilns darba laiks, pamatojoties uz darbinieka un darba devēja vienošanos, kādā no nedēļas dienām vai nedēļām veic darbu, kas pārsniedz normālo dienas vai nedēļas darba laiku, tad šis laiks netiek uzskatīts par virsstundu darbu, ja darbinieka kopējais nostrādātais laiks mēneša ietvaros nepārsniedz normālo mēneša darba laiku. Nesamazinot darbinieku kopējo aizsardzības līmeni, darba koplīgumā, kas noslēgts ar darbinieku arodbiedrību, puses var vienoties par ilgāku darba laika uzskaites periodu, kas nevar pārsniegt trīs mēnešus.
(9) Darba devējam ir pienākums iepazīstināt darbiniekus ar darba grafiku ne vēlāk kā divas nedēļas pirms tā stāšanās spēkā.
(10) Ja pēdējo sešu mēnešu laikā darbinieka vidējais nostrādāto stundu skaits mēnesī sasniedz normālo darba laiku, tad pēc darbinieka pieprasījuma uzskatāms, ka viņam ir noteikts normālais darba laiks."
"(8) Ja darbinieks, kuram noteikts nepilns darba laiks, pamatojoties uz darbinieka un darba devēja vienošanos, kādā no nedēļas dienām vai nedēļām veic darbu, kas pārsniedz normālo dienas vai nedēļas darba laiku, tad šis laiks netiek uzskatīts par virsstundu darbu, ja darbinieka kopējais nostrādātais laiks mēneša ietvaros nepārsniedz normālo mēneša darba laiku. Nesamazinot darbinieku kopējo aizsardzības līmeni, darba koplīgumā, kas noslēgts ar darbinieku arodbiedrību, puses var vienoties par ilgāku darba laika uzskaites periodu, kas nevar pārsniegt trīs mēnešus.
(9) Darba devējam ir pienākums iepazīstināt darbiniekus ar darba grafiku ne vēlāk kā divas nedēļas pirms tā stāšanās spēkā.
(10) Ja pēdējo sešu mēnešu laikā darbinieka vidējais nostrādāto stundu skaits mēnesī sasniedz normālo darba laiku, tad pēc darbinieka pieprasījuma uzskatāms, ka viņam ir noteikts normālais darba laiks."
13.
Aizstāt 140. panta sestajā daļā skaitli un vārdus "35 stundām nedēļā, ieskaitot diennakts atpūtas laiku" ar skaitli un vārdiem "36 stundām nedēļā, ieskaitot diennakts atpūtas laiku dienā pirms nedēļas atpūtas laika sākuma".
14.
143. pantā:
papildināt pirmās daļas pirmo teikumu ar vārdiem "ieskaitot diennakts atpūtas laiku dienā pirms nedēļas atpūtas laika sākuma";
aizstāt sestajā daļā skaitli un vārdus "35 stundām pēc kārtas" ar skaitli un vārdiem "36 stundām pēc kārtas, ieskaitot diennakts atpūtas laiku dienā pirms nedēļas atpūtas laika sākuma".
15.
Aizstāt 155. panta piektajā daļā vārdu "kalendāra" ar vārdu "darba".
16.
Papildināt pārejas noteikumus ar 28. punktu šādā redakcijā:
"28. Ja darba koplīgums ir noslēgts un izbeidzies līdz dienai, kad stājas spēkā grozījums šā likuma 19. pantā par tā papildināšanu ar ceturto daļu, un tā noteikumi atbilstoši šā likuma 19. panta trešajā daļā noteiktajam ir spēkā, pusēm ir tiesības vienpusēji atkāpties no darba koplīguma noteikumu piemērošanas, ne vēlāk kā sešus mēnešus iepriekš rakstveidā par to paziņojot otrai pusei. Šādu paziņojumu puses var izteikt ne agrāk kā divus gadus pēc minētā grozījuma spēkā stāšanās dienas."
"28. Ja darba koplīgums ir noslēgts un izbeidzies līdz dienai, kad stājas spēkā grozījums šā likuma 19. pantā par tā papildināšanu ar ceturto daļu, un tā noteikumi atbilstoši šā likuma 19. panta trešajā daļā noteiktajam ir spēkā, pusēm ir tiesības vienpusēji atkāpties no darba koplīguma noteikumu piemērošanas, ne vēlāk kā sešus mēnešus iepriekš rakstveidā par to paziņojot otrai pusei. Šādu paziņojumu puses var izteikt ne agrāk kā divus gadus pēc minētā grozījuma spēkā stāšanās dienas."
17.
Informatīvajā atsaucē uz Eiropas Savienības direktīvām:
izslēgt 4. un 24. punktu;
papildināt atsauci ar 34. punktu šādā redakcijā:
"34) Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 19. oktobra direktīvas (ES) 2022/2041 par adekvātām minimālajām algām Eiropas Savienībā."
"34) Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 19. oktobra direktīvas (ES) 2022/2041 par adekvātām minimālajām algām Eiropas Savienībā."
Labklājības ministrs R. Uzulnieks