MK vēstules projekts

Ministru kabinets ir saņēmis Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas (turpmāk – komisija) 2023. gada 28. jūnija vēstuli Nr. 142.1.9/4-14-14/23 "Par Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas lēmumiem", kurā lūgts nodrošināt Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas lēmumu par sabiedrisko mediju finansēšanas modeļa principu maiņu tālāko virzību un izpildi, un sniedz šādu informāciju.

Apzināmies, ka nepieciešams stiprināt sabiedriskos medijus un nodrošināt tiem pietiekamu un neatkarīgu finansējumu to funkciju īstenošanai un attīstībai. Tomēr uzskatām, ka sabiedrisko mediju finansēšanā ir atbalstāms esošais finansēšanas modelis, kad finansējums sabiedriskajiem medijiem tiek noteikts vispārējā kārtībā gadskārtējā valsts budžeta likumā, vērtējot valsts budžeta finansiālās iespējas.

Esošā budžeta veidošanas sistēma nosaka, ka papildu finansējums tiek piešķirts, izvērtējot nozaru iesniegtos prioritāros pasākumus, ar nosacījumu, ka ir pieejama papildu fiskālā telpa. Finansējuma sasaiste ar ekonomikas izaugsmi vai kāda nodokļa ieņēmumiem pēc būtības paredz, ka finansējums un tā pieaugums tiktu noteikts automātiski, nevis izvērtēts kontekstā ar vidējā termiņā pieejamiem resursiem un attiecīgā perioda valdības prioritātēm. Tādā veidā noteiktais algoritms finansējuma izmaiņām sistemātiski ietekmētu pieejamo fiskālo telpu citām nozarēm, pārkāpjot solidaritātes principu, tāpēc visas nozares jāvērtē kopskatā, nosakot prioritātes.

Arī Satversmes tiesa ir atzinusi, ka valsts budžets ir gan valsts saimniecības plāns, gan valsts politikas īstenošanas līdzeklis. Tādēļ valsts budžeta likums atspoguļo valsts politiskos lēmumus.

Valsts budžeta likums ietekmē ne tikai valsts politisko virzību, bet arī tautsaimniecības un sociālo attīstību. Valsts budžeta likums raksturo tā brīža Saeimas un Ministru kabineta politisko, tautsaimniecisko un sociālo "profilu". Satversmes 66. pantā ir noteikts varas dalīšanas princips, atbilstoši kuram valsts budžeta sastādīšanas un izskatīšanas jomā izpildvaras un likumdevējvaras īpašās kompetences tiek nošķirtas. Izpildvarai Ministru kabineta personā ir jāsastāda saimnieciskā gada valsts ienākumu un izdevumu budžeta projekts, bet likumdevējvarai Saeimas personā tas jāizlemj.

Valsts budžeta sastādīšanā Ministru kabinetam jāievēro saimnieciskums. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka Ministru kabineta pienākums iesniegt Saeimai valsts budžeta projektu neaprobežojas tikai ar noteikta satura dokumentu iesniegšanu Saeimā. No Satversmes 66. panta otrās daļas izriet secinājums, ka valsts budžeta likumprojektam pēc iespējas ir jāatbilst faktiskajai valsts ekonomiskajai situācijai (sk. Satversmes tiesas 2012. gada 3. februāra sprieduma lietā Nr. 2011-11-01 15.1. punktu). Tātad valsts budžeta patiesuma princips aizliedz Ministru kabinetam – valsts budžeta sagatavotājam – un Saeimai – valsts budžeta apstiprinātājai – apzināti iekļaut budžetā tādus plānotos ienākumus un paredzamos izdevumus, kuri balstīti uz acīmredzami kļūdainiem pieņēmumiem (prognozēm) vai aprēķiniem, t. i., ar faktisko situāciju nesaistītiem aprēķiniem.

Arī Likuma par budžetu un finanšu vadību 1. panta otrā daļa noteic, ka, budžetu izstrādājot, jāņem vērā tas, lai izdevumus segtu atbilstoši ieņēmumi, un jāņem vērā arī nepieciešamība nodrošināt vispārējo ekonomisko līdzsvaru. Tas nozīmē, ka Ministru kabinetam ir jāievēro un jānodrošina likumos noteikto pienākumu izpildei nepieciešamais finansējums, bet tā, lai netiktu iedragāts valsts ekonomiskais līdzsvars.

Savukārt Ministru kabinetu budžeta sastādīšanas procesā sasaista likumā noteikts pienākums atvēlēt konkrēta apmēra finansējumu, tas liedz Ministru kabinetam ņemt vērā sociālekonomisko tautsaimniecības attīstības prognozi, kā arī sabalansēt plānotos izdevumus starp visām nozarēm. Šāda likuma norma pēc būtības liedz Ministru kabinetam sagatavot valsts budžeta projektu, rēķinoties ar pastāvošo ekonomisko situāciju, kā arī valstij faktiski pieejamiem finanšu resursiem. Jo vairāk likumos tiktu iekļauts konkrēta apmēra budžeta finansējumu noteicošs prasījums, jo vairāk sašaurinās Ministru kabineta kompetence brīvi lemt par valsts uzdevumu finansēšanas prioritātēm un izpildvaras iespējas izpildīt valsts uzdevumus (sk. Satversmes tiesas 2020. gada 29. oktobra sprieduma lietā Nr. 2019-29-01 21.3. punktu).

Vēršam uzmanību, ka likumā "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" budžeta resoram "46. Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi" ir piešķirts papildu finansējums prioritārajam pasākumam "Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu apvienošanas procesa sagatavošana un īstenošana" 2024. gadā – 301 412 euro apmērā un 2025. gadā – 83 025 euro apmērā, kā arī piešķirts papildu finansējums prioritārajam pasākumam "Sabiedriskā pasūtījuma nodrošināšana un attīstība sabiedriskajos medijos" 2024. gadā – 5 228 757 euro apmērā, 2025. gadā – 10 000 000 euro apmērā un 2026. gadā – 15 000 000 euro apmērā. Tāpat, lai nodrošinātu virzību uz vienota sabiedriskā medija izveidi, budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 09.00.00 "Valsts nozīmes reformas īstenošanai" ir rezervēts finansējums 2025. gadā – 8 521 544 euro un 2026. gadā – 6 879 144 euro, lai tad, kad visi gala lēmumi par sabiedrisko mediju apvienošanu būs pieņemti un būs izstrādāts skaidrs sabiedrisko mediju apvienošanas plāns, tos varētu piešķirt Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, lai nodrošinātu apvienotā medija darbību un attīstību, veicot nepieciešamās investīcijas. Atbilstoši likumā "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" paredzētajam, minēto pārdali varēs veikt tikai tad, ja būs pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas būs to izskatījusi un nebūs iebildusi pret apropriācijas pārdali.

Atzīmējam, ka Saeimas 2023. gada 30. novembra sēdē 2. lasījumā ir atbalstīts likumprojekts "Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā" (Nr. 381/Lp14), kas paredz izveidot apvienotu sabiedrisko mediju – valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas Sabiedriskais medijs".

Papildus informējam, ka Kultūras ministrija izstrādā Mediju politikas pamatnostādnes 2024.–2027. gadam, kas paredzēs plašāku risinājumu kopumu, lai stiprinātu Latvijas mediju vidi (tajā skaitā stiprinot sabiedriskos un komerciālos medijus) un sekmētu to stratēģisko lomu drošības veicināšanā. Līdz ar to darbs pie sabiedrisko mediju finansēšanas modeļa izstrādes turpinās.