info@saeima.lv
2023. gada 25. oktobrī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija saņēma Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (turpmāk – arodbiedrība) 2023. gada 25. oktobra vēstuli Nr. 93 “Par pašvaldības normatīvā akta pretrunu ar ārējo normatīvo aktu”, kas tostarp iesniegta arī Latvijas Republikas Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, kurā vērsta uzmanība uz faktu, ka Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība (turpmāk – pašvaldība) ir izstrādājusi un 2023. gada 5. oktobrī apstiprinājusi normatīvo aktu “Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju un pašvaldības dotāciju Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības izglītības iestādēm pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām” (turpmāk – iekšējā kārtība), kas ir pretrunā Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumiem Nr. 445 “Pedagogu darba samaksas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 445) un kas, kā norādīts arodbiedrības vēstulē, pasliktina nodarbinātības apstākļus pašvaldības pedagogiem. Vēstulē arodbiedrība lūdza rast iespēju iesaistīties situācijas risināšanā, lai nodrošinātu MK noteikumu Nr. 445 ievērošanu un nodarbinātības apstākļu nepasliktināšanu attiecībā uz pašvaldības pedagogiem. Vēstules pielikumā arodbiedrība tika pievienojusi iekšējo kārtību, kā arī saraksti starp arodbiedrību, pašvaldību un Izglītības un zinātnes ministriju.
2023. gada 1. novembrī ar vēstuli Nr. 4-4.1e/29/2990 “Par Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības normatīvā akta pretrunu ar ārējo normatīvo aktu”, pamatojoties uz Pašvaldību likumā noteikto Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas kompetenci, pie Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vērsās Izglītības un zinātnes ministrija, norādot uz pašvaldības 2023. gada 5. oktobrī apstiprinātās iekšējās kārtības neatbilstību MK noteikumu Nr. 445 regulējumam attiecībā uz pedagoga darba slodzes sadalījumu, kas tādējādi pasliktina nodarbinātības apstākļus pašvaldības pedagogiem.
Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 445 32.1. apakšpunktu vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pedagogiem darba slodze ir 36 stundas nedēļā ar slodzes sadalījumu: kontaktstundām mācību priekšmetu vadīšanai līdz 65% (līdz 23,4 stundām) un citiem pedagoga pienākumiem – ne mazāk kā 35% (ne mazāk kā 12,6 stundas) no pedagoga nedēļas darba slodzes. Pašvaldības iekšējā kārtībā ir iekļauts 2. pielikums, kurā veikts nekorekts aprēķins, ir aprēķināta pedagoga darba slodzes proporcija nevis nedēļas ietvarā, bet gada ietvarā, kā rezultātā pedagogiem atkarībā no mācību priekšmetiem, kurus viņi māca, no 36 darba stundām nedēļā tiek noteiktas no 25 līdz 28 kontaktstundām mācību stundu vadīšanai.
MK noteikumi Nr. 445 pieļauj, ka var palielināt kontaktstundu skaitu mācību stundu vadīšanai, bet tikai izglītības iestādes vadītājam un pedagogam savstarpēji vienojoties, nevis nosakot pašvaldības iekšējos noteikumos pedagoga slodzē palielinātu kontaktstundu skaitu mācību stundu vadīšanai.
Iepazīstoties ar iekšējo kārtību, kas, pamatojoties uz Pašvaldību likuma 50. panta pirmo daļu un Ministru kabineta 2022. gada 5. jūlija noteikumu Nr. 376 “Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs” 1.3. apakšpunktu, apstiprināta ar pašvaldības domes 2023. gada 5. oktobra lēmumu Nr. 990 (protokols Nr. 79, 2. punkts), tika secināts, ka saskaņā ar 2. pielikumu atkarībā no mācību priekšmetiem pedagogiem ir noteikts šāds kontaktstundu skaits:
matemātika, valodu mācību priekšmeti, literatūra – 25;
fizika, ķīmija, bioloģija, vēsture, vēsture un sociālās zinātnes, sociālās zinātnes – 26;
ģeogrāfija, dabaszinības, sociālās zinības, dizains un tehnoloģijas, inženierzinības, datorika, kultūra un māksla, sociālās zinības un vēsture, programmēšana – 27;
citi mācību priekšmeti (mūzika, teātra māksla, vizuālā māksla, sports un veselība, kultūras pamati u. c.) – 28.
Pašvaldību likuma 50. panta pirmā daļa noteic, ka dome un pašvaldības administrācija iekšējos normatīvos aktus izdod likumā noteiktajā kārtībā.
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 72. panta trešā daļa noteic, ka iekšējam normatīvajam aktam ir jāatbilst ārējiem normatīvajiem aktiem, vispārējiem tiesību principiem (to skaitā valsts pārvaldes principiem un administratīvā procesa principiem) un starptautisko tiesību normām, kā arī iekšējiem normatīvajiem aktiem, kurus izdevusi augstāka iestāde vai amatpersona.
Ņemot vērā minēto, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija secināja, ka pašvaldības dome 2023. gada 5. oktobrī ir pieņēmusi lēmumu Nr. 990, kas neatbilst MK noteikumu Nr. 445 32.1. apakšpunktam un kas tādējādi atzīstams par prettiesisku. Saskaņā ar Pašvaldību likuma 17. panta trešās daļas 2. punktu domes priekšsēdētājs vada domes sēdes un paraksta domes lēmumus. Pašvaldības domes priekšsēdētājs ir parakstījis arī 2023. gada 5. oktobra lēmumu Nr. 990. Tādējādi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija konstatēja, ka pašvaldības domes priekšsēdētājs ir atbildīgs par ar pašvaldības domes 2023. gada 5. oktobra lēmuma Nr. 990 pieņemšanu, ar ko apstiprināta iekšējā kārtība, izdarīto MK noteikumu Nr. 445 32.1. apakšpunkta prasību pārkāpumu, jo parakstīja minēto lēmumu, neizmantojot savas Pašvaldību likuma 37. panta sestajā daļā nostiprinātās tiesības atteikties parakstīt domes lēmumu. Informācija par konstatēto pārkāpumu tika iekļauta vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministres 2023. gada 2. novembra rīkojumā Nr. 1-2/6275 “Par Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāja Aleksandra Bartaševiča atstādināšanu no amata pienākumu pildīšanas” kā viens no pamatiem Aleksandra Bartaševiča atstādināšanai no pašvaldības domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas.
Vienlaikus Pašvaldību likuma 67. panta pirmā daļa noteic, ka, ja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija konstatē domes pieņemtā lēmuma prettiesiskumu, pēc vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra ierosinājuma domei ir pienākums attiecīgo lēmumu atkārtoti izskatīt tuvākajā domes sēdē un lemt par lēmuma atcelšanu vai grozīšanu pilnībā vai daļā vai atstāt to negrozītu, domes lēmumā norādot šādas rīcības pamatojumu. Pašvaldību likuma 67. panta otrā daļa noteic, ka šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā pieņemto lēmumu dome nosūta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai triju darbdienu laikā pēc tā parakstīšanas. Ņemot vērā minēto, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre ar 2023. gada 3. novembra vēstuli Nr. 1-132/6302 “Par Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes lēmuma atkārtotu izskatīšanu” ir vērsusies pie pašvaldības domes ar rosinājumu pašvaldības domei tuvākajā domes sēdē atkārtoti izskatīt domes 2023. gada 5. oktobra lēmumu Nr. 990 un lemt par lēmuma atcelšanu vai grozīšanu pilnībā vai daļā vai atstāt to negrozītu, domes lēmumā norādot šādas rīcības pamatojumu. 2023. gada 10. novembrī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre vizītes pašvaldībā ietvaros tikās tostarp ar pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītāju Arnoldu Drelingu, kas paskaidroja, ka, ņemot vērā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas, un arodbiedrības viedokli, ir pārskatīts iekšējā kārtībā iekļautais regulējums, bet līdz šim tas nav ticis apstiprināts pašvaldības domes sēdē, jo 2023. gada 10. novembrī plkst. 10.00 plānotā atkārtotā kārtējā pašvaldības domes sēde nav notikusi kvoruma trūkuma dēļ.