MK vēstules projekts

     Satiksmes ministrija sadarbībā ar Tieslietu ministriju un Iekšlietu ministriju ir izvērtējusi Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas (turpmāk – Komisija) 2025. gada 28. novembra vēstulē Nr. 111.9/8-114-14/25 (25-UZ-732) ietverto priekšlikumu par tāda tiesiskā regulējuma izstrādi, kas paredzētu ierobežot transportlīdzekļu vadīšanas tiesību iegūšanu vai piemērot transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu personām, kuras mikromobilitātes rīkus (tostarp velosipēdus, elektroskrejriteņus un citus līdzīgus pārvietošanās līdzekļus) vada alkohola, narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē.

     Satiksmes ministrija atzīst, ka Komisijas aktualizētais jautājums ir būtisks ceļu satiksmes drošības kontekstā. Mikromobilitātes rīku skaita straujais pieaugums pēdējos gados, īpaši pilsētvidē, kā arī to aktīva izmantošana vakara un nakts stundās rada papildu riskus ceļu satiksmes drošībai.

     Vienlaikus Satiksmes ministrija piekrīt Komisijas norādītajam, ka kontrolējošajām institūcijām, tostarp Valsts policijai un pašvaldību policijai, pastāv ierobežoti resursi, lai nodrošinātu pastiprinātu uzraudzību drošai mikromobilitātes rīku izmantošanai. Šādos apstākļos īpaša nozīme ir preventīviem un atturošiem tiesiskajiem mehānismiem, kas veicinātu atbildīgāku uzvedību ceļu satiksmē arī ārpus tiešas kontroles klātbūtnes.

     Komisijas sēdē iepriekš izteiktais priekšlikums par transportlīdzekļu vadīšanas tiesību iegūšanas ierobežošanu vai vadīšanas tiesību atņemšanu kā papildu tiesisko seku piemērošanu par mikromobilitātes rīku vadīšanu apreibinošu vielu ietekmē būtu uzskatāms par šķietamu izmaiņu līdzšinējā administratīvās atbildības sistēmā. Šāds regulējums faktiski sasaistītu mikromobilitātes rīku lietošanas pārkāpumus ar plašākiem ierobežojumiem ceļu satiksmes jomā, tādējādi veidojot vienotu izpratni par atbildību neatkarīgi no konkrētā transportlīdzekļa veida.

     Vienlaikus, ņemot vērā, ka mikromobilitātes rīku lietošana ir populāra tieši jauniešu vidū, jāvērtē, cik samērīgi ir paredzēt tiesību atņemšanu/liegumu, piemēram, par elektroskrejriteņa vadīšanu alkohola, narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē, nepilngadīgai personai, kurai pamatā piemērojami audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi. Kā arī jāvērtē, cik  lietderīgi ir, piemēram, 16 gadīgai personai noteikt liegumu uz sešiem mēnešiem transportlīdzekļa vadīšanas tiesību iegūšanai, ja B kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības drīkst iegūt tikai no 18 gadu vecuma.

     Šāda regulējuma izstrādē būtu jāvērtē tā atbilstība administratīvās atbildības pamatprincipiem, tostarp samērīguma un lietderības principam, tiesiskās paļāvības principam un vienlīdzības principam. Īpaša uzmanība būtu pievēršama nepilngadīgo personu tiesību aizsardzībai, nodrošinot, ka piemērotie ierobežojumi ir mērķtiecīgi, izglītojoši un preventīvi, nevis pārmērīgi represīvi.

     No juridiskā viedokļa šāda regulējuma ieviešanai pirmšķietami būtu nepieciešams veikt grozījumus nozares normatīvajos aktos, paredzot jaunu administratīvās atbildības seku veidu vai paplašinot jau esošo sankciju piemērošanas iespējas, tostarp attiecībā uz tiesību iegūšanas ierobežojumiem personām, kurām vēl nav transportlīdzekļu vadīšanas tiesību, kā arī būtu jāizvērtē nepieciešamība grozīt normatīvo regulējumu, kas nosaka administratīvo sodu piemērošanas kārtību, transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanas un atjaunošanas procedūras, kā arī datu apmaiņu starp institūcijām. Tāpat būtu jānodrošina, ka jaunais regulējums ir savietojams ar jau pastāvošajiem transportlīdzekļu vadītāju uzskaites un sodu reģistrācijas mehānismiem. Vienlaikus jāvērtē vai jautājums nav skatāms Administratīvās atbildības likuma pastāvīgajā darba grupā, kur būtu iespējams izvērtēt piedāvātā regulējuma atbilstību administratīvās atbildības sistēmai.

     Satiksmes ministrija atzīst, ka tiesību iegūšanas ierobežojums vai transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšana varētu būt efektīvs preventīvs instruments, kas veicinātu atbildīgāku uzvedību ceļu satiksmē un atturētu no mikromobilitātes rīku vadīšanas apreibinošu vielu ietekmē. Šāds risinājums varētu stiprināt ceļu satiksmes drošības kultūru kopumā, uzsverot, ka jebkura piedalīšanās ceļu satiksmē prasa atbildību neatkarīgi no transportlīdzekļa veida.

     Ņemot vērā nepieciešamību veikt kompleksu normatīvo aktu regulējuma izvērtējumu, nodrošināt starpinstitucionālu saskaņošanu un izvērtēt regulējuma ietekmi, Satiksmes ministrija secina, ka šāda tiesiskā regulējuma izstrāde un ieviešana ir laikietilpīga. Vienlaikus Satiksmes ministrija ir gatava uzsākt padziļinātu izvērtēšanas procesu sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Iekšlietu ministriju un citām iesaistītajām institūcijām, lai izstrādātu sabalansētus un tiesiski pamatotus risinājumus mikromobilitātes rīku drošas lietošanas veicināšanai.

     Papildus norādāms, ka jau šobrīd tiek īstenoti atsevišķi pasākumi mikromobilitātes rīku drošas lietošanas veicināšanai, tostarp no 2026. gada pavasara tiks ieviesti reakcijas spēju pārbaudes testi, kas potenciāli neļaus personām, kuras nav spējīgas reaģēt uz izmaiņām ceļu satiksmē, saņemt šādu pakalpojumu no koplietošanas mikromobilitātes rīkiem. Papildus tam nozīmīga loma ir arī koplietošanas mikromobilitātes pakalpojumu sniedzēju iesaistei, ieviešot gan aplikācijās vecuma kontroles mehānismus,  gan lietotāju identifikācijas risinājumus, tāpat arī pagaidu vai pastāvīgus pakalpojuma izmantošanas liegumus personām, kuras pārkāpj noteikumus, kā arī citus līdzīgus preventīvus pasākumus.