Ministru kabineta noteikumi Nr. 70
Rīgā 2023. gada 21. februārī (prot. Nr. 10 6. §)
22-TA-3346
Noteikumi par personas kompetences atzīšanu uzņemšanai profesionālās izglītības programmas vēlākos mācību posmos
Izdoti saskaņā ar Profesionālās izglītības likuma 7. panta 15.1 punktu un 27. panta desmito daļu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka:
1.1.
prasības un kārtību, kādā atzīst personas kompetenci uzņemšanai profesionālās izglītības programmas vēlākos mācību posmos, izņemot profesionālās augstākās izglītības programmas un profesionālās pilnveides izglītības programmas;
1.2.
kārtību, kādā uzsākamas mācības vēlākos posmos profesionālās izglītības programmās, izņemot studiju programmas un profesionālās pilnveides izglītības programmas.
2.
Personu var uzņemt izglītības turpināšanai profesionālās izglītības programmas vēlākos mācību posmos (turpmāk – izglītības turpināšana), lai turpinātu mācības:
2.1.
pēc pārtraukuma;
2.2.
pēc citas profesionālās kvalifikācijas ieguves;
2.3.
pēc ārpus formālās izglītības sistēmas vai profesionālajā pieredzē iegūtās profesionālās kompetences atzīšanas;
2.4.
pārejot uz profesionālās izglītības iestādi no citas izglītības iestādes;
2.5.
pārejot uz citu attiecīgās profesionālās izglītības iestādes profesionālās izglītības programmu.
II.Dokumentu iesniegšana un komisijas izveidošana
3.
Persona, kas vēlas tikt uzņemta izglītības turpināšanai, vai personas likumiskais pārstāvis (turpmāk – iesniedzējs) iesniedz akreditētā profesionālās izglītības iestādē, kas īsteno personas izvēlēto profesionālās izglītības programmu, iesniegumu par kompetences atzīšanu izglītības turpināšanai (turpmāk – iesniegums).
4.
Iesniegumā norāda šādu informāciju:
4.1.
personas vārdu, uzvārdu un personas kodu;
4.2.
dzīvesvietas deklarēto un faktisko adresi, pagaidu adresi (ja attiecināms) un oficiālo elektronisko adresi (ja personai ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts), kā arī tālruņa numuru un e-pasta adresi, ja tāda ir;
4.3.
iesnieguma iesniegšanas mērķi atbilstoši šo noteikumu 2. punktam;
4.4.
profesionālās izglītības programmu, kurā paredzēta izglītības turpināšana;
4.5.
profesionālo kvalifikāciju, kurā atzīstama iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē iegūtā kompetence;
4.6.
iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē iegūto kompetenci.
5.
Iesniegumam pievieno informāciju vai apliecinātas šādu dokumentu kopijas (ja attiecināms):
5.1.
iepriekšējās izglītības iestādes izsniegts izglītību un kvalifikāciju apliecinošs dokuments vai izziņa, vai informācija par izglītojamā sniegumu;
5.2.
apliecība par moduļa vai moduļu apguvi;
5.3.
neformālās izglītības vai profesionālās darbības rezultātā iegūtās zināšanas un prasmes apliecinošie dokumenti vai informācija par pašizglītības rezultātā iegūtajām prasmēm;
5.4.
ārvalstīs sasniegto mācīšanās rezultātu, iegūto zināšanu un prasmju apliecinājums.
6.
Šo noteikumu 5.1. un 5.2. apakšpunktā minētos dokumentus iesniegumam var nepievienot, ja persona mācības vēlākos mācību posmos vēlas turpināt profesionālās izglītības iestādē, kurā profesionālās izglītības programmu vai tās daļu persona ir apguvusi iepriekš.
7.
Ja personai nav šo noteikumu 5.1. un 5.2. apakšpunktā minēto dokumentu, iesniegumam pievieno pašvērtējuma anketu par iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē iegūto kompetenci un tās atbilstību attiecīgajā profesionālās izglītības programmā sasniedzamajiem mācīšanās rezultātiem vai profesionālās kvalifikācijas prasībām. Anketā norāda šādu informāciju:
7.1.
profesionālās kvalifikācijas vai profesionālās kvalifikācijas specializācijas nosaukums;
7.2.
iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē iegūto kompetenču atbilstība profesionālās izglītības programmas moduļiem un tajos ietvertajiem sasniedzamajiem mācīšanās rezultātiem;
7.3.
iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē iegūto kompetenču atbilstības pamatojums profesionālās izglītības programmas moduļiem un tajos ietvertajiem sasniedzamajiem mācīšanās rezultātiem.
8.
Kompetences atzīšanas nodrošināšanai izglītības iestāde izveido komisiju katrā Latvijas izglītības klasifikācijā noteiktajā izglītības programmu grupā, kurā attiecīgā izglītības iestāde īsteno profesionālās izglītības programmas. Izglītības iestāde var izveidot vienu kopīgu komisiju izglītības tematiskajā jomā.
9.
Komisijā iekļauj vismaz trīs izglītības iestādes pedagogus, tai skaitā attiecīgās nozares profesionālās izglītības pedagogu. Komisijā papildus var pieaicināt attiecīgās nozares darba devēja pārstāvi.
III.Kompetences atzīšanas prasības un kārtība
10.
Lai atzītu kompetenci uzņemšanai izglītības turpināšanai, ir šādas prasības:
10.1.
personas uzrādītie dokumenti satur skaidru, nepārprotamu un pilnīgu informāciju par iegūtajām vispārējām un profesionālajām kompetencēm;
10.2.
personas iepriekš iegūtā formālā izglītība atbilst uzņemšanas prasībām attiecīgajā izglītības programmā;
10.3.
šo noteikumu 13.2. apakšpunktā minētajos pārbaudījumos persona ir uzrādījusi attiecīgās izglītības programmas vai tās daļas prasībām atbilstošu kompetenci;
10.4.
persona ir veikusi samaksu par kompetences atzīšanu (ja attiecināms).
11.
Komisija ir tiesīga atzīt personas kompetenci uzņemšanai izglītības turpināšanai:
11.1.
Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras tā paša vai zemāka līmeņa profesionālās izglītības programmā;
11.2.
pēc profesionālās kvalifikācijas ieguves Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras tā paša līmeņa profesionālās izglītības programmā profesionālās kvalifikācijas specializācijas ieguvei;
11.3.
profesionālās ievirzes izglītības programmas vēlākos mācību posmos, ja persona maina izglītības iestādi vai tai ir priekšzināšanas atbilstoši izvēlētajai izglītības programmai;
11.4.
pēc profesionālās kvalifikācijas ieguves Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras tā paša vai augstāka līmeņa profesionālās izglītības programmā saistītās profesionālās kvalifikācijas ieguvei.
12.
Komisija, izvērtējot personas iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē iegūto kompetenci, salīdzina iepriekš apgūtos mācību priekšmetus, kursu vai moduļu saturu ar attiecīgās izglītības programmas atbilstošo daļu un norāda, kurus mācību priekšmetus, kursus vai moduļus no iepriekš apgūtajiem var ieskaitīt un kuros kārtojami papildu pārbaudījumi. Moduļus var ieskaitīt, ja saskan sasniedzamie mācīšanās rezultāti. Papildus kārtojamo pārbaudījumu kopapjoms nedrīkst pārsniegt 40 procentus no apgūstamās profesionālās izglītības programmas kopējo mācību priekšmetu, kursu un moduļu skaita. Izvērtējuma gaitu un rezultātus protokolē.
13.
Komisija pēc personas iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē iegūtās kompetences izvērtēšanas pieņem vienu no šādiem lēmumiem (izņemot profesionālās ievirzes izglītības programmas):
13.1.
atzīt personas kompetenci bez pārbaudījumiem, ja ir dokumentārs apliecinājums ar gala vērtējumiem, kas nav zemāki par vidējo apguves līmeni, un ir saturiska atbilstība profesionālās izglītības programmai;
13.2.
noteikt pārbaudījumus personas kompetences atzīšanai, ja nav dokumentāra apliecinājuma par gala vērtējumiem;
13.3.
atzīt personas kompetenci, ja kompetences atzīšanai noteiktajā pārbaudījumā ir saņemts zemāks vērtējums par vidējo līmeni;
13.4.
neatzīt personas kompetenci, ja kompetences atzīšanai noteiktajā pārbaudījumā ir saņemts zemāks vērtējums par vidējo līmeni;
13.5.
neatzīt personas kompetenci, ja papildus kārtojamo pārbaudījumu kopapjoms pārsniedz 40 procentus no apgūstamās profesionālās izglītības programmas kopējā mācību priekšmetu, kursu un moduļu skaita.
14.
Komisija profesionālās ievirzes izglītības programmā pēc personas iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē iegūtās kompetences izvērtēšanas pieņem vienu no šādiem lēmumiem:
14.1.
atzīt personas kompetenci bez pārbaudījumiem, ja ir dokumentārs apliecinājums ar iegūtiem vērtējumiem vai informācija par pašizglītības ceļā iegūtajām prasmēm un ir saturiska atbilstība profesionālās ievirzes izglītības programmai;
14.2.
atzīt personas kompetenci, ja kompetences atzīšanai noteiktajā pārbaudījumā ir saņemts pozitīvs vērtējums atbilstoši profesionālās ievirzes izglītības programmas vērtēšanas kritērijiem;
14.3.
neatzīt personas kompetenci, ja kompetences atzīšanai noteiktajā pārbaudījumā ir saņemts zemāks vērtējums par 4 (gandrīz viduvēji).
15.
Šo noteikumu 13.2. apakšpunktā minētajā gadījumā komisija organizē pārbaudījumu personas kompetences atzīšanai, piesaistot pārbaudījuma saturam atbilstošu vispārizglītojošo mācību priekšmetu pedagogu, profesionālo kompetenču moduļu vai profesionālo mācību priekšmetu pedagogu un vismaz vienu nozares darba devēja pārstāvi pārbaudījuma vērtēšanai. Izglītības iestāde nosaka praktisko prasmju pārbaudījumu kārtību.
16.
Atbilstoši šo noteikumu 15. punktā noteiktā pārbaudījuma rezultātam komisija pieņem šo noteikumu 13.3. vai 13.4. apakšpunktā minēto lēmumu.
17.
Komisija lēmumu par kompetences atzīšanu vai atteikumu atzīt kompetenci pieņem Administratīvā procesa likumā noteiktajā termiņā un kārtībā.
18.
Lēmumā par kompetences atzīšanu norāda moduļa vai kursa, vai mācību priekšmeta nosaukumu un ieskaitīto apjomu mācību stundās un vērtējumu vai personas kompetences pārbaudījuma vērtējumu.
19.
Lēmumus par kompetences atzīšanu reģistrē attiecīgās izglītības iestādes reģistrā izglītības iestādes noteiktajā kārtībā.
20.
Komisijas lēmumu var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu attiecīgās izglītības iestādes vadītājam. Izglītības iestādes vadītāja lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
IV.Personas uzņemšana mācību uzsākšanai vēlākos mācību posmos
21.
Izglītības iestādes vadītājs, pamatojoties uz komisijas lēmumu par personas kompetences atzīšanu, izdod rīkojumu par personas uzņemšanu mācību uzsākšanai vēlākos posmos izglītības turpināšanai noteiktā profesionālās izglītības programmā (turpmāk – rīkojums).
22.
Rīkojumam pievieno komisijas protokolu un individuālo izglītības programmas apguves plānu, ja nepieciešams papildus apgūt mācību priekšmetus vai moduļus, kā arī norāda nepieciešamo pārbaudījumu kārtošanas termiņus.
23.
Personas individuālā izglītības programmas apguves plāna izpildi kontrolē ar izglītības iestādes vadītāja rīkojumu noteikta atbildīgā persona.
V.Noslēguma jautājums
24.
Noteikumi stājas spēkā 2023. gada 1. maijā.
Ministru prezidents A. K. Kariņš
Izglītības un zinātnes ministre A. Čakša