Noteikumu konsolidētā versija

23-TA-3231
Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana ar viedajām pilsētvides tehnoloģijām" nolikums
Izdoti saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu" 32.2 panta 4.6 daļu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (turpmāk – finanšu instruments) finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana ar viedajām pilsētvides tehnoloģijām" (turpmāk – konkurss) nolikumu, projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, projektu iesniegumu iesniegšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas un finansējuma piešķiršanas kārtību, kā arī projektu īstenošanas, pārskatu iesniegšanas un pārbaudes kārtību.
2.
Konkursa mērķis ir ieviest un demonstrēt viedās pilsētvides tehnoloģijas, kas samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas.
3.
Klimata un enerģētikas ministrija (turpmāk – ministrija) ir atbildīga par konkursa nolikuma izstrādi. Ministrija ar līgumu deleģē sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Vides investīciju fonds" (turpmāk – Vides investīciju fonds) pienākumu izsludināt projektu konkursu, pieņemt, vērtēt un apstiprināt projektu iesniegumus, pieņemt lēmumus par finanšu instrumenta finansējuma piešķiršanu, kā arī par līgumu par projekta īstenošanu (turpmāk – projekta līgums) noslēgšanu, grozīšanu un izbeigšanu, pārbaudīt pārskatus un kontrolēt projektu īstenošanu, atgūt projektiem izmaksātos finanšu instrumenta līdzekļus, kas atzīti par neattiecināmiem, un veikt monitoringa uzraudzību, ieskaitot informācijas sniegšanu par projektu enerģijas ietaupījumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem energoefektivitātes monitoringa jomā. Attiecībā uz šajā punktā minēto uzdevumu izpildi Vides investīciju fonds ir ministrijas pārraudzībā.
4.
Projekta iesniedzējs ir Latvijas Republikas pašvaldība vai tās iestāde (turpmāk – pašvaldība), vai pašvaldības kapitālsabiedrība, kas pilda pašvaldības deleģētos pārvaldes uzdevumus vai ir noslēgusi līgumu par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu.
5.
Viedā pilsētvides tehnoloģija šo noteikumu kontekstā ir pilsētvidē uzstādāma iekārta vai iekārtu sistēma, kas aprīkota ar lietu interneta (tīmeklī savienotas elektroniskas ierīces, kas pārraida informāciju uz mākoņdatnēm un viena otrai) viedajām ierīcēm, kuras saņem un sūta datus un ir attālināti kontrolējamas ar komunikācijas tehnoloģiju palīdzību, un kas tiek izmantota enerģijas ražošanai, lai nodrošinātu tehnoloģiju darbību un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, vai kas tiek izmantota pilsētvides tehnoloģijas patērētā enerģijas apjoma samazināšanai, lai optimizētu vai padarītu efektīvākus procesus un samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas.
6.
Pieejamais finanšu instrumenta finansējums (turpmāk – finansējums) konkursa pirmās kārtas ietvaros ir 8 000 000 euro, otrās kārtas ietvaros – 6 000 000 euro, tai skaitā:
6.1.
atjaunojamos energoresursus izmantojošu viedo pilsētvides tehnoloģiju uzstādīšanai pirmās kārtas ietvaros – 2 000 000 euro, otrās kārtas ietvaros – 2 000 000 euro;
6.2.
energoefektivitāti veicinošu viedo pilsētvides tehnoloģiju ieviešanai pirmās kārtas ietvaros – 6 000 000 euro, otrās kārtas ietvaros – 4 000 000 euro.
7.
Ja projektu iesniegumos pieprasīts mazāks finansējuma apjoms, nekā noteikts šo noteikumu 6.1. apakšpunktā, finansējuma atlikumu, ja nepieciešams, var piešķirt šo noteikumu 6.2. apakšpunktā minētajai projektu iesniegumu grupai.
8.
Ja projektu iesniegumos pieprasīts mazāks finansējuma apjoms, nekā noteikts šo noteikumu 6.2. apakšpunktā, finansējuma atlikumu, ja nepieciešams, var piešķirt šo noteikumu 6.1. apakšpunktā minētajai projektu iesniegumu grupai.
9.
Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājuma efektivitātes rādītājs (turpmāk – efektivitātes rādītājs), kas raksturo oglekļa dioksīda (turpmāk – CO2) emisijas samazinājumu attiecībā pret projekta iesniegumā norādīto finanšu instrumenta finansējumu, nedrīkst būt mazāks par 0,1 kg CO2/euro gadā. Skaitļus nenoapaļo un norāda ar divām zīmēm aiz komata. Šajā punktā noteiktais efektivitātes rādītājs nav attiecināms uz projektiem, kuros plānota atjaunojamos energoresursus izmantojošu viedo pilsētvides tehnoloģiju iegāde un uzstādīšana elektroenerģijas ražošanai un energoefektivitāti veicinošas viedās pilsētvides tehnoloģijas iegāde un uzstādīšana elektroenerģijas patēriņa samazināšanai.
10.
Konkursa ietvaros apstiprinātā projekta īstenošanas periods nepārsniedz divus gadus no dienas, kad stājies spēkā projekta līgums, kuru ar Vides investīciju fondu ir noslēdzis šo noteikumu 4. punktā minētais projekta iesniedzējs (turpmāk – finansējuma saņēmējs). Projekts uzskatāms par īstenotu, kad atbilstoši projekta līgumam ir īstenotas visas projektā plānotās aktivitātes un finansējuma saņēmējs ir iesniedzis Vides investīciju fondā pārskatu par visu projekta īstenošanas periodu (turpmāk – noslēguma pārskats).
11.
Projekta iesniegumā norāda CO2 emisijas samazinājumu, no atjaunojamiem energoresursiem saražotās enerģijas daudzumu un patērētās enerģijas apjoma samazinājumu, ko plānots sasniegt, īstenojot finanšu instrumenta finansētas projekta aktivitātes. Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumu projektam aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu.
12.
Projektu īsteno Latvijas Republikas teritorijā.
12.1
Finansējums projekta iesniedzējam konkursa ietvaros tiek sniegts granta veidā.
II.Prasības projekta iesniedzējam
13.
Projekta iesniedzējam ir tiesības iesniegt ne vairāk kā divus projektu iesniegumus. Katrā projekta iesniegumā iekļauj viedo pilsētvides tehnoloģiju, kas atbilst šo noteikumu 6.1. vai 6.2. apakšpunktā minētajai jomai. Ja viena projekta ietvaros plānots iegādāties un uzstādīt gan atjaunojamos energoresursus izmantojošu viedās pilsētvides tehnoloģiju, gan energoefektivitāti veicinošu viedās pilsētvides tehnoloģiju, tiek uzskatīts, ka projekta iesniegums atbilst šo noteikumu 6.1. apakšpunktā minētajai jomai.
14.
Projekta iesniedzējs var pretendēt uz finanšu instrumenta finansējumu, ja ir nodrošināta visu šo nosacījumu izpilde:
14.1.
projektā iekļautās aktivitātes ir plānots īstenot ēkā vai uz zemes, uz kuru ir attiecināms vismaz viens no šādiem nosacījumiem:
14.1.1.
tā ir projekta iesniedzēja īpašumā;
14.1.2.
tā uz normatīvā akta, līguma vai iestādes lēmuma pamata ir nodota projekta iesniedzēja turējumā vai valdījumā;
14.1.3.
tā atrodas pašvaldības publiskajā teritorijā un ir projekta iesniedzēja bilancē (attiecas uz apgaismojuma infrastruktūru);
14.2.
īpašuma, valdījuma vai turējuma tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā uz laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem pēc projekta pabeigšanas (izņemot gadījumu, ja pašvaldības īpašums uz normatīvā akta, līguma vai pašvaldības lēmuma pamata ir nodots pārvaldīšanā pašvaldības iestādei kā finansējuma saņēmējai), ja attiecināms;
14.3.
projekta iesniegumu ir parakstījusi atbildīgā amatpersona vai tās pilnvarotā persona, un projekta iesniegums Vides investīciju fondā ir iesniegts šo noteikumu 34. punktā noteiktajā termiņā;
14.4.
projekta iesniedzējs projekta iesniegumā ir sniedzis patiesu informāciju;
14.5.
projektā iekļautās aktivitātes attiecas uz projekta iesniedzēja veiktajām pašvaldības pārvaldes funkcijām, kas atbilst Pašvaldību likuma 4. pantā noteiktajām pašvaldību autonomajām funkcijām.
15.
Projekta iesniedzējs nevar pretendēt uz finanšu instrumenta finansējumu, ja:
15.1.
projekta iesniedzējam projekta iesnieguma iesniegšanas termiņam tuvākajā dienā, kurā pieejama Valsts ieņēmumu dienesta informācija par nodokļu parādiem, ir nodokļu parādi, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi, kas kopsummā pārsniedz 150 euro;
15.2.
pret projekta iesniedzēju ir vērsta prasība par līdzekļu atgūšanu no citām valsts atbalsta programmām vai projektiem saskaņā ar iepriekšēju Eiropas Komisijas lēmumu, ar ko atbalsts tiek atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar kopējo tirgu;
15.3.
projekta iesniegumā plānotās attiecināmās izmaksas plāno finansēt, tiek finansētas vai ir tikušas finansētas citu finansējuma programmu vai individuālā atbalsta projekta ietvaros no citiem finanšu instrumentiem, tai skaitā no Eiropas Savienības, ārvalstu finanšu palīdzības vai nacionālā publiskā finansējuma līdzekļiem;
15.4.
projekta iesniedzējs projekta iesnieguma vērtēšanas gaitā centies prettiesiski iegūt vai ir ieguvis savā rīcībā Informācijas atklātības likuma 5. panta otrās daļas 5. punktā noteikto ierobežotas pieejamības informāciju vai prettiesiski centies ietekmēt vai ir ietekmējis projektu iesniegumu vērtēšanu, tai skaitā projektu iesniegumu vērtēšanas komisiju, Vides investīciju fondu vai citu projektu konkursa vērtēšanā iesaistītu amatpersonu vai ekspertu.
15.5.
projekta iesniedzējam ir pasludināts maksātnespējas process, ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta vai tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, apturēta vai pārtraukta projekta iesniedzēja saimnieciskā darbība vai projekta iesniedzējs tiek likvidēts;
15.6.
projekta iesniedzējs vai persona, kura ir projekta iesniedzēja valdes vai padomes loceklis vai prokūrists, vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt projekta iesniedzēju, ar tādu prokurora priekšrakstu par sodu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis nepārsūdzams, ir atzīta par vainīgu jebkurā no šādiem noziedzīgiem nodarījumiem:
15.6.1.
kukuļņemšana, kukuļdošana, kukuļa piesavināšanās, starpniecība kukuļošanā, neatļauta labumu pieņemšana, komerciāla uzpirkšana, neatļauta piedalīšanās mantiskos darījumos, prettiesiska labumu pieprasīšana, pieņemšana un došana vai tirgošanās ar ietekmi;
15.6.2.
krāpšana, piesavināšanās vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana;
15.6.3.
izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas;
15.6.4.
terorisms, terorisma finansēšana, terorisma attaisnošana, aicinājums uz terorismu, terorisma draudi vai personas vervēšana, apmācīšana un apmācīšanās terorismam;
15.7.
projekta iesniedzējs ar tādu kompetentas institūcijas lēmumu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis nepārsūdzams, ir atzīts par vainīgu un sodīts par kādu no šādiem pārkāpumiem:
15.7.1.
vienas vai vairāku personu  nodarbināšana, ja tām nav nepieciešamās darba atļaujas vai ja tās nav tiesīgas uzturēties Eiropas Savienības dalībvalstī;
15.7.2.
personas nodarbināšana bez rakstveidā noslēgta darba līguma;
15.7.3.
normatīvajos aktos par nodokļiem un nodevām noteikto informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņu neievērošana.
16.
(Svītrots)
16.1
Lai pārbaudītu, vai projekta iesniedzējs, projekta iesniedzēja valdes vai padomes loceklis vai prokūrists, vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt projekta iesniedzēju, nav atzīta par vainīgu kādā no šo noteikumu 15.6. un 15.7. apakšpunktā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem vai administratīviem pārkāpumiem, Vides investīciju fonds informāciju iegūst no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārziņā esošās valsts informācijas sistēmas "Sodu reģistrs".
III.Finansējuma apmēra noteikšana
17.
Konkursa ietvaros vienam projektam pieejamais finanšu instrumenta finansējums:
17.1.
šo noteikumu 6.1. apakšpunktā minētajai jomai ir no 30 000 līdz 300 000 euro (ieskaitot);
17.2.
šo noteikumu 6.2. apakšpunktā minētajai jomai ir no 30 000 līdz 1 500 000 euro (ieskaitot).
18.
Konkursa ietvaros maksimāli pieļaujamā finanšu instrumenta atbalsta intensitāte nepārsniedz 70 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.
19.
Jebkuru apstiprināto projekta attiecināmo izmaksu sadārdzinājumu finansējuma saņēmējs sedz no saviem līdzekļiem.
20.
Projekta iesniedzējam, kas plāno īstenot projekta aktivitātes un ir noslēdzis ar pašvaldību līgumu par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, finansējumu konkursa ietvaros piešķir saskaņā ar Komisijas 2011. gada 20. decembra Lēmumu Nr.2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (turpmāk – Komisijas lēmums). Līgumā par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu norāda:
20.1.
informāciju par sniedzamo sabiedrisko pakalpojumu;
20.2.
prasības sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam attiecībā uz nepieciešamajām investīcijām sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas infrastruktūrā, lai nodrošinātu minētos pakalpojumus saskaņā ar katram konkrētajam pakalpojumam noteiktajām prasībām;
20.3.
informāciju par līguma darbības laiku, kas nepārsniedz 10 gadus;
20.4.
informāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas teritoriju;
20.5.
informāciju par pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi sniedzējam piešķirto ekskluzīvo vai īpašo tiesību būtību;
20.6.
informāciju par iespēju saņemt atlīdzības (kompensācijas) maksājumus un nosacījumus atlīdzības (kompensācijas) maksājumu aprēķināšanai, kontrolei un pārskatīšanai, kā arī atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksas novēršanai un atmaksāšanai;
20.7.
atsauci uz Eiropas Komisijas lēmumu.
20.1
Projekta iesniedzējs līgumu par deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi (kopiju) vai šo noteikumu 20. punktā minēto līgumu par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu (kopiju) iesniedz Vides investīciju fondā.
20.2
Ja uz projekta iesniedzēju ir attiecināms šo noteikumu 20. punkts, projekta iesniedzējs iesniedz Vides investīciju fondā pašvaldības apliecinājumu, ka tā atbilstoši šo noteikumu 20.6. apakšpunktam nodrošina atlīdzības (kompensācijas) maksājumu aprēķinu, kontroli un pārskatīšanu, kā arī atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksas novēršanu un atmaksāšanu, ievērojot līgumā par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu noteikto pārbaužu regularitāti un nodrošinot, ka pārbaudes tiek veiktas ne retāk kā reizi trijos gados un līguma par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu darbības perioda beigās.
21.
Projektu finansē no finanšu instrumenta līdzekļiem un līdzfinansē no finansējuma saņēmēja līdzekļiem.
21.1
Komercdarbības atbalstu drīkst kumulēt ar citu valsts atbalstu, kas sniegts saskaņā ar Komisijas lēmumu citas atbalsta programmas vai ad-hoc atbalsta projekta ietvaros par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, ja pēc atbalstu apvienošanas atbalsta vienībai vai izmaksu pozīcijai attiecīgā maksimālā atbalsta intensitāte nepārsniedz 100 %.
IV.Konkursa ietvaros atbalstāmās aktivitātes, attiecināmās un neattiecināmās izmaksas
22.
Konkursa ietvaros atbalstāmās aktivitātes ir:
22.1.
esošo pilsētvides tehnoloģiju vai to sastāvdaļu demontāža, lai nodrošinātu jaunas viedās pilsētvides tehnoloģijas uzstādīšanu;
22.2.
jaunu viedo pilsētvides tehnoloģiju (atjaunojamos energoresursus izmantojošu un energoefektivitāti veicinošu viedo pilsētvides tehnoloģiju, kas atbilst šo noteikumu 23., 24. un 24.1 punktam) iegāde, piegāde, uzstādīšana, ieregulēšana (testēšana) un apkalpojošā personāla instruktāža;
22.3.
projekta iesniegumu pamatojošās dokumentācijas sagatavošana;
22.4.
programmatūru licences vai programmatūras lietošanas pakalpojuma iegāde vai noma, tai skaitā mākoņservisu izmantošana, lai nodrošinātu jaunu viedo pilsētvides tehnoloģiju darbību;
22.5.
projekta demonstrēšanas un publicitātes pasākumu īstenošana, ja tie atbilst šo noteikumu 64. punktam;
22.6.
būvuzraudzība un autoruzraudzība.
23.
Jauna viedās pilsētvides tehnoloģija ietver preci un pakalpojumu, kas ir pilnīgi jauna vai kurai ražotājs ir kompleksi uzlabojis funkcionālās īpašības (piemēram, uzlaboti tehniskie parametri, sastāvdaļas un materiāli, pievienota programmatūra tehnoloģijas darbības optimizācijai). Par jaunu viedās pilsētvides tehnoloģiju netiek uzskatīta tāda viedās pilsētvides tehnoloģija, kurai bez saskaņojuma ar ražotāju ir pievienota programmatūra tehnoloģijas darbības optimizācijai vai tajā veikti uzlabojumi.
24.
Pilsētvides tehnoloģijas šo noteikumu izpratnē ir:
24.1.
atjaunojamos energoresursus izmantojošas viedās pilsētvides tehnoloģijas – saules un vēja elektrostacijas, ja to saražotā elektroenerģija vismaz 80 % apmērā tiek izmantota pašpatēriņam gada griezumā attiecīgajā sistēmas pieslēgumā vai visos projekta iesniedzēja objektos kopā un ja projekta iesniedzējs ir neto norēķinu sistēmas dalībnieks, un ja objektos netiek veikta saimnieciskā darbība, kā arī saules kolektori un siltumsūkņi un visu šo iekārtu kombinēti risinājumi, kuri aprīkoti ar lietu interneta viedajām ierīcēm un kuru kopējā uzstādāmā elektriskā jauda ir līdz 75 kilovatiem (kWel) vai kopējā uzstādāmā siltuma jaudu ir līdz 75 kilovatiem (kWth), un šīs iekārtas plānots uzstādīt pilsētvidē. Vides investīciju fonds nodrošina minētā nosacījuma uzraudzību projekta dzīves cikla laikā (amortizācijas periodā);
24.1.1
atjaunojamos energoresursus izmantojošas viedās pilsētvides tehnoloģijas – saules un vēja elektrostacijas, ja to saražotā elektroenerģija 100 % apmērā tiek izmantota pašpatēriņam un projekta iesniedzējs ar pašvaldību ir noslēdzis līgumu par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, kā arī saules kolektori un siltumsūkņi un visu šo iekārtu kombinēti risinājumi, kuri aprīkoti ar lietu interneta viedajām ierīcēm un kuru kopējā uzstādāmā elektriskā jauda ir līdz 75 kilovatiem (kWel) vai kopējā uzstādāmā siltuma jauda ir līdz 75 kilovatiem (kWth), un šīs iekārtas plānots uzstādīt pilsētvidē.
24.2.
energoefektivitāti veicinošas viedās pilsētvides tehnoloģijas – iekārtas un tehnoloģijas, kas aprīkotas ar lietu interneta viedajām ierīcēm un, aizstājot vai pilnveidojot esošās pilsētvides tehnoloģijas, samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas un enerģijas patēriņa apjomu.
25.
Konkursa ietvaros netiek atbalstīta:
25.1.
jaunu ēku būvniecība un esošu ēku pārbūve vai atjaunošana, lai nodrošinātu energoefektivitātes pasākumu īstenošanu ēkas norobežojošajās konstrukcijās;
25.2.
uzlādes staciju iegāde un uzstādīšana elektrotransportlīdzekļu uzlādei;
25.3.
uzpildes staciju iegāde un uzstādīšana ar ūdeņradi izmantojamu transportlīdzekļu uzpildei;
25.4.
transportlīdzekļu iegāde un pārbūve;
25.5.
apgaismojuma energoapgādes tīklu (apgaismojuma līniju zemsprieguma (maiņspriegums nepārsniedz 1000 V) elektriskie tīkli, kas nodrošina sprieguma padevi no transformatora apakšstacijas līdz ielu apgaismojuma balstam) un centralizētās  vadības sistēmas demontāža, nomaiņa, izveide no jauna, iegāde, piegāde un montāža;
25.6.
esošo fosilos energoresursus vai kūdru izmantojošu tehnoloģiju modernizācija, pilnīga vai daļēja aizstāšana ar fosilos energoresursus vai kūdru izmantojošām tehnoloģijām, mainot vai nemainot izmantoto fosilo energoresursu veidu;
25.7.
biroja programmatūras licences vai programmatūras lietošanas pakalpojuma iegāde vai noma, tai skaitā mākoņservisu izmantošana.
26.
Konkursa ietvaros atbalstāmas ir šādas projekta attiecināmās izmaksas atbilstoši šo noteikumu 22. punktā minētajām aktivitātēm:
26.1.
esošo pilsētvides tehnoloģiju vai to sastāvdaļu demontāžas izmaksas;
26.2.
jaunu pilsētvides tehnoloģiju (iekārtu, aparatūras, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu) iegādes, piegādes, uzstādīšanas, ieregulēšanas (testēšanas) un apkalpojošā personāla instruktāžas izmaksas, kas nav uzturēšanas izmaksas un kas ir saistītas ar ilgtermiņa ieguldījumu sagatavošanu izmantošanai paredzētajiem mērķiem līdz to nodošanai ekspluatācijā;
26.3.
enerģijas uzglabāšanas iekārtu iegāde un uzstādīšana;
26.4.
projekta iesniegumu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, kas radušās uz uzņēmuma vai pakalpojuma līguma pamata:
26.4.1.
neatkarīga eksperta ēku energoefektivitātes jomā izstrādāta un atbilstoši normatīvajiem aktiem par ēku energosertifikāciju sagatavota ēkas energosertifikāta izmaksas (attiecināms, ja projektā plānotās aktivitātes ietekmē ēkas enerģijas bilanci);
26.4.2.
būves tehniskās apsekošanas atzinuma izmaksas (ja attiecināms);
26.4.3.
atbilstoši būvniecības nozari regulējošiem normatīvajiem aktiem sagatavotas un saskaņotas būvdarbu izmaksu tāmes, būvatļaujas, apliecinājuma kartes un paskaidrojuma raksta izmaksas, kā arī ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikāta sastādīšanas izmaksas;
26.4.4.
projekta tehniskais raksturojums;
26.4.5.
CO2 emisiju samazinājuma, no atjaunojamiem energoresursiem saražotās enerģijas daudzuma un patērētās enerģijas apjoma samazinājuma aprēķins, ja tas nav iekļauts citā minētā dokumenta izstrādē;
26.5.
programmatūru licences vai programmatūras lietošanas pakalpojuma iegādes vai nomas (arī mākoņservisu izmantošanas) izmaksas, tai skaitā licenču atjauninājumu izmaksas licenču darbības periodā, kas nepārsniedz šo noteikumu 27. punktā minēto laikposmu;
26.6.
būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas;
26.7.
projekta demonstrēšanas un publicitātes pasākumu izmaksas atbilstoši šo noteikumu 64. punktam;
26.8.
pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, ja tie nav atgūstami no valsts budžeta.
27.
Finansējuma saņēmējs nodrošina projekta ietvaros sasniegto rezultātu un iegādātās viedās pilsētvides tehnoloģijas uzturēšanu un lietošanu atbilstoši projekta mērķim pēc projekta pabeigšanas vismaz piecus gadus. Nav pieļaujama uzstādītās viedās pilsētvides tehnoloģijas demontāža, taču, saskaņojot ar Vides investīciju fondu, ir atļauta uzlabošana, kas paaugstina efektivitāti un samazina enerģijas patēriņu un siltumnīcefekta gāzu emisijas.
(Grozīts ar MK 30.06.2020. noteikumiem Nr. 406)
28.
Projekta kopējo budžetu var veidot, iekļaujot tajā finanšu rezervi, taču tā nedrīkst pārsniegt 3 % no šo noteikumu 26. punktā minētajām attiecināmajām izmaksām (sākotnējām projekta iesniegumā plānotajām un apstiprinātajām attiecināmajām izmaksām, neieskaitot finanšu rezervi).
29.
Konkursa ietvaros šo noteikumu 26. punktā minētajām attiecināmajām izmaksām ir šādi ierobežojumi:
29.1.
šo noteikumu 26.1. apakšpunktā minētās izmaksas nedrīkst pārsniegt 5 % no kopējām attiecināmajām izmaksām;
29.2.
šo noteikumu 26.4., 26.5. un 26.6. apakšpunktā minētās izmaksas nedrīkst pārsniegt 7 % no kopējām attiecināmajām izmaksām;
29.3.
šo noteikumu 26.7. apakšpunktā minētās izmaksas nedrīkst pārsniegt 1 % no kopējām attiecināmajām izmaksām.
30.
Izmaksas uzskatāmas par attiecināmām, ja tās:
30.1.
atbilst šo noteikumu 26. punktā minētajām izmaksām un šo noteikumu 28. un 29. punktā minētajiem izmaksu ierobežojumiem;
30.2.
ir nepieciešamas projekta īstenošanai un ir iekļautas projekta iesniegumā un projekta līgumā;
30.3.
konkursa pirmās kārtas ietvaros ir veiktas pēc šo noteikumu stāšanās spēkā, taču ne vēlāk kā līdz projekta īstenošanas beigām;
30.3.1
konkursa otrās kārtas ietvaros ir veiktas pēc konkursa izsludināšanas, bet ne vēlāk kā līdz projekta īstenošanas termiņa beigām;
30.4.
ir norādītas projekta iesniedzēja grāmatvedības uzskaitē, ir identificējamas, nodalītas no pārējām izmaksām, pārbaudāmas, kā arī apliecinātas ar attiecīgiem attaisnojuma dokumentu oriģināliem vai dokumentu oriģinālu atvasinājumiem, kuri izgatavoti atbilstoši lietvedību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajām dokumentu izstrādes un noformēšanas prasībām;
30.5.
ir norādītas pārskatā par projekta īstenošanas progresu (turpmāk – starpposma pārskats) vai noslēguma pārskatā, pievienojot projekta līgumā noteikto attaisnojošo dokumentu (tai skaitā projekta ietvaros noslēgto līgumu, darbu pieņemšanas un nodošanas aktu, rēķinu, maksājuma uzdevumu) kopijas;
30.6.
ir iekļautas kā amortizējamie ilgtermiņa ieguldījumi finansējuma saņēmēja aktīvos, kura uzskaitē atrodas projekta īstenošanas vieta, kas vismaz piecus gadus pēc projekta īstenošanas pabeigšanas paliek finansējuma saņēmēja īpašumā, turējumā vai valdījumā, nemainot tās lietošanas veidu;
30.7.
ir faktiski veiktas, ievērojot finanšu vadības, ekonomiskuma un efektivitātes, ilgtspējīgas projektēšanas un būvniecības prasības, kā arī sabiedrības intereses.
31.
Konkursa ietvaros neattiecināmas ir šādas projekta izmaksas:
31.1.
izmaksas, kas saistītas ar pilsētvides tehnoloģiju darbībai nepieciešamo iekārtu un materiālu iegādi un montāžu, bet to izmantošana nav saistīta ar siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu un tās nav norādītas šo noteikumu 26. punktā;
31.2.
pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, ja tie ir atgūstami no valsts budžeta;
31.3.
izmaksas, kas tiek segtas citu finansējuma programmu vai individuālā atbalsta projektu ietvaros no citiem finanšu instrumentiem, tai skaitā no Eiropas Savienības vai ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem vai nacionālā publiskā finansējuma līdzekļiem;
31.4.
izmaksas, kas nav tieši saistītas ar atbalstāmajām aktivitātēm;
31.5.
izmaksas, kas pārsniedz šo noteikumu 28. un 29. punktā minēto izmaksu ierobežojumu;
31.6.
izmaksas, kas pārsniedz apstiprinātajā projekta iesniegumā paredzēto attiecināmo izmaksu apmēru;
31.7.
apgrozāmo līdzekļu iegādes izmaksas;
31.8.
izmaksas, kuras, īstenojot projektu, ir saistītas ar finanšu ieņēmumu gūšanu;
31.9.
līzinga un nomas izmaksas, izņemot šo noteikumu 26.5. apakšpunktā minētās izmaksas;
31.10.
muitas nodokļi un nodevas;
31.11.
samaksa par aizdevuma izskatīšanu, noformēšanu un rezervēšanu, procentu maksājumi, soda procenti, maksājumi par naudas pārskaitījumiem, komisijas nauda, zaudējumi sakarā ar valūtas maiņu, maksa par finanšu transakcijām un citi tiešie finansiālie izdevumi;
31.12.
izmaksas, kas saistītas ar projekta iesnieguma veidlapas sagatavošanu (tai skaitā konsultāciju pakalpojumi) un citu pieteikuma papildu dokumentu sagatavošanu, izņemot šo noteikumu 26.4. apakšpunktā minētās izmaksas;
31.13.
teritorijas labiekārtošanas un apzaļumošanas izmaksas, ja tās nav saistītas ar iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu šo noteikumu 22. punktā minēto aktivitāšu īstenošanai;
31.14.
jebkāda veida pārvietojamās tehnikas un transportlīdzekļu iegādes izmaksas;
31.15.
projekta iesniedzēja kārtējie uzturēšanas izdevumi, izņemot šo noteikumu 26.4. apakšpunktā minētās izmaksas;
31.16.
citas izmaksas, kas nav noteiktas kā attiecināmas.
V.Konkursa izsludināšana
32.
Vides investīciju fonds 40 darbdienu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās izsludina konkursu par visu šo noteikumu 6. punktā minēto pirmās kārtas ietvaros pieejamo finansējumu. Otrās kārtas ietvaros Vides investīciju fonds konkursu izsludina 10 darbdienu laikā pēc grozījumu spēkā stāšanās attiecībā uz konkursa otrās kārtas organizēšanu par visu šo noteikumu 6. punktā minēto otrās kārtas ietvaros pieejamo finansējumu. 
33.
Vides investīciju fonds izsludina konkursu, ievietojot sludinājumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un Vides investīciju fonda tīmekļvietnē. Sludinājumā norāda konkursa nosaukumu, konkursam pieejamo finanšu instrumenta finansējuma apmēru, projektu iesniegumu iesniegšanas termiņu (datumu un laiku), kā arī elektroniskā pasta adresi, uz kuru nosūtāmi projektu iesniegumi, un norādi, kur iegūstama papildinformācija par konkursa nosacījumiem. Konkursa izsludināšanas dienā Vides investīciju fonds savā tīmekļvietnē ievieto vadlīnijas projektu iesniedzējiem projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanai.
34.
Projektu iesniegumu iesniegšanas termiņš ir ne mazāks kā divi mēneši pēc konkursa izsludināšanas. Vides investīciju fonds var pagarināt projekta iesnieguma iesniegšanas termiņu vēl par diviem mēnešiem, publicējot sludinājumu par projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa pagarinājumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", ministrijas tīmekļvietnē un Vides investīciju fonda tīmekļvietnē.
VI.Projekta iesnieguma saturs un iesniegšana
35.
Lai piedalītos konkursā, projekta iesniedzējs iesniedz Vides investīciju fondā projekta iesniegumu. Projekta iesniegumu iesniedz papīra dokumenta veidā vienā eksemplārā (oriģinālu vai projekta iesniedzēja apliecinātu kopiju) vai elektroniska dokumenta veidā, ja dokuments sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu. Projekta iesniegumu papīra dokumenta veidā var iesniegt, nosūtot pa pastu kā ierakstītu pasta sūtījumu un pievienojot identiski aizpildītu projekta iesniegumu elektroniskā veidā elektroniskajā datu nesējā (kompaktdiskā (CD) vai zibatmiņā). Projekta iesniegumu nosūta parakstītu ar drošu elektronisko parakstu un apliecinātu ar laika zīmogu saskaņā ar Elektronisko dokumentu likumu.
36.
Projekta iesniegumā ietver:
36.1.
aizpildītu projekta iesnieguma veidlapu (2. pielikums);
36.2.
papildus iesniedzamos dokumentus:
36.2.1.
(Svītrots)
36.2.2.
projekta tehnisko raksturojumu, kurā detalizēti sniegta informācija par tehnoloģisko risinājumu – tehnoloģijas apraksts un vizuālais attēlojums, tehniskie parametri, produktu un programmatūru specifikācijas, inovācijas un jauninājumu apraksts un salīdzinājums ar tirgū līdz šim lietotajām tehnoloģijām.
36.2.2.1
ja projekta iesniegumā plānotā aktivitāte attiecas uz viedā ielu apgaismojuma iegādi un uzstādīšanu, tad projekta iesniedzējs papildus šo noteikumu 36.2.2. apakšpunktā norādītajam projekta tehniskajam raksturojumam iesniedz šādu informāciju par viedo ielu apgaismojumu:
36.2.2.11.
katras tās ielas vai publiskās teritorijas aprakstu, kurā paredzēts īstenot projektu, norādot ielu vai teritoriju platumu, brauktuvju skaitu, ielu apgaismojuma balstu attālumu no brauktuves, ietves platumu abās ielas pusēs, zaļās zonas platumu abās ielas puses, gaismekļu augstumu virs zemes, konsoles tipu un parametrus, attālumus starp esošajiem balstiem, trošu izvietojumu un garumus, gaismekļu stiprinājumus ēku sienās, to augstumus un savstarpējos attālumus;
36.2.2.12.
projektējamā apgaismojuma aprēķinus katrai projekta īstenošanas shēmai;
36.2.2.13.
informāciju par elektroenerģijas patēriņu pirms projekta īstenošanas un paredzamo elektroenerģijas patēriņu pēc projekta īstenošanas, norādot esošo un projektējamo gaismekļu jaudu un tipu un paredzamo elektroenerģijas patēriņa ietaupījuma aprēķinu;
36.2.2.14.
informāciju par projekta īstenošanas vietas (ielas vai teritorijas) apgaismojuma klasi. Ja tāda nav noteikta, norāda visus parametrus, pēc kuriem izvēlēta apgaismojuma kategorija (satiksmes intensitāte, ceļa vai ielas raksturojums – sazarojumi, krustojumi, to apgrūtinājumi un šķēršļi, ietves, veloceliņi un citi parametri). Projekta iesniedzējam jānodrošina nomainītajiem gaismekļiem minimālās apgaismojuma prasības atbilstoši vietas apgaismojuma klasei un atbilstība Latvijas Republikas būvnormatīvu un standartu prasībām par ielu un ceļu apgaismojumu;
36.2.3.
plānoto CO2 emisiju samazinājuma, no atjaunojamiem energoresursiem saražotās enerģijas daudzuma un patērētās enerģijas apjoma samazinājuma aprēķinu;
36.2.4.
dokumentu kopijas, kas apliecina enerģijas patēriņu vismaz par diviem iepriekšējiem kalendāra gadiem pirms projekta iesnieguma iesniegšanas (ja attiecināms);
36.2.5.
būvniecības ieceres dokumentus (grafisko daļu un aprēķinus shēmām, ja ir apliecinājuma karte vai paskaidrojuma raksts, vai būvprojektu minimālā sastāvā, ja ir būvatļauja, būves tehniskās apsekošanas atzinumu, arhitektoniski māksliniecisko izpēti un atzinumu) (ja attiecināms);
36.2.6.
neatkarīga eksperta ēku energoefektivitātes jomā izstrādātu ēkas energosertifikātu, kas sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par ēku energosertifikāciju (attiecināms, ja projektā plānotās aktivitātes ietekmē ēkas enerģijas bilanci);
36.2.7.
pilnvaru, iestādes iekšējo normatīvo aktu vai citu dokumentu, kas apliecina pilnvarojumu parakstīt visus ar projekta iesniegumu saistītos dokumentus (ja attiecināms);
36.2.8.
dokumentu kopijas, kas apliecina, ka pašvaldība ir ieviesusi energopārvaldības sistēmu un paziņojusi par to Būvniecības valsts kontroles birojam saskaņā ar normatīvajiem aktiem energoefektivitātes un monitoringa jomā (ja attiecināms).
36.2.9.
līguma kopiju par deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi vai par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu (ja attiecināms);
36.2.10.
dokumentu kopijas par apgaismojuma infrastruktūras uzskaiti projekta iesniedzēja bilancē (ja attiecināms);
37.
Projekta iesnieguma iesniedzējs, sagatavojot projekta iesniegumu, ievēro šādus nosacījumus:
37.1.
(Svītrots)
37.2.
projekta iesnieguma veidlapu sagatavo datorrakstā latviešu valodā;
37.3.
projekta iesniegumu izstrādā šādā datņu formātā: projekta iesnieguma veidlapu – DOC, DOCX vai PDF formātā; shēmas, rasējumus – PDF, JPG, JPEG vai TIFF formātā, projekta aktivitāšu izmaksu tāmi un laika grafiku – XLS, XLSX, PDF, JPG, JPEG vai TIFF formātā;
37.4.
projekta iesniegumā visos aprēķinos izmantotā naudas vienība ir euro. Finansējuma apmēru nosaka euro un centos, summas norādot ar precizitāti līdz divām zīmēm aiz komata, noapaļojot līdz tuvākajai simtdaļai uz leju, ja trešais cipars aiz komata ir 4 vai mazāks, vai uz augšu, ja trešais cipars aiz komata ir 5 vai lielāks;
37.5.
projekta iesnieguma veidlapu paraksta ar drošu elektronisko parakstu, kas satur laika zīmogu, papildu iesniedzamo dokumentu oriģinālus paraksta katru atsevišķi ar autora drošu elektronisko parakstu un apliecina ar laika zīmogu pirms projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām. Ja papildu iesniedzamie dokumenti ir dokumentu kopijas, tos apliecina ar projekta iesnieguma iesniedzēja drošu elektronisko parakstu un laika zīmogu pirms projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektroniskiem dokumentiem un dokumentu juridisko spēku (ja attiecināms).
38.
Vides investīciju fonds reģistrē saņemtos projektu iesniegumus, piešķir tiem identifikācijas numurus un septiņu darbdienu laikā pēc projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām rakstveidā paziņo projekta iesniedzējam projekta iesnieguma identifikācijas numuru.
39.
Vides investīciju fonds izskata tos projektu iesniegumus, kuri ir iesniegti Vides investīciju fondā vai nodoti pasta iestādē ierakstītā sūtījumā (pasta zīmogs) līdz konkursa sludinājumā norādītā termiņa beigām.
40.
Ja projekta iesniegumu Vides investīciju fonds saņem pēc projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām, tas netiek vērtēts un Vides investīciju fonds rakstveidā informē projekta iesnieguma iesniedzēju par projekta iesnieguma saņemšanu pēc termiņa beigām un atteikumu to vērtēt.
VII.Projekta iesnieguma vērtēšana un lēmuma pieņemšana par finansējuma piešķiršanu
41.
Projektu iesniegumu izskatīšanai un vērtēšanai Vides investīciju fonds izveido projektu iesniegumu vērtēšanas komisiju (turpmāk – vērtēšanas komisija). Iesniegtos projektu iesniegumus vērtē ne ilgāk kā trīs mēnešus.
42.
Vērtēšanas komisijas izveidošanas un darbības kārtību nosaka vērtēšanas komisijas nolikums. Vērtēšanas komisijas sastāvu un nolikumu apstiprina ar Vides investīciju fonda rīkojumu.
43.
Vērtēšanas komisijā ietilpst viens ministrijas un divi Vides investīciju fonda pārstāvji, kā arī viens Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis. Vērtēšanas procesa administrēšanu nodrošina Vides investīciju fonds. Vērtēšanas komisiju vada Vides investīciju fonda pārstāvis.
44.
Projektu iesniegumu administratīvo vērtēšanu veic atbilstoši precizējamiem un neprecizējamiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem, kas minēti šo noteikumu 3. pielikumā. Atbilstību administratīvās vērtēšanas kritērijiem vērtē ar "Jā" vai "Nē", vai "NA" ("Jā" – atbilst, "Nē" – neatbilst, "NA" – nav attiecināms) šādā secībā:
44.1.
vispirms vērtē projekta iesnieguma atbilstību šo noteikumu 3. pielikumā minētajiem neprecizējamiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem. Ja projekta iesniegums neatbilst kaut vienam no šiem kritērijiem, vērtēšanu neturpina un Vides investīciju fonda valdes priekšsēdētājs pieņem lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu;
44.2.
ja tiek konstatēta neatbilstība vienam vai vairākiem šo noteikumu 3. pielikumā minētajiem precizējamiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem, Vides investīciju fonds rakstveidā informē projekta iesniedzēju par konstatētajām neatbilstībām un aicina precizēt projekta iesniegumu. Projekta iesnieguma precizēšanas termiņš ir 20 darbdienas no dienas, kad Vides investīciju fonds ir informējis projekta iesniedzēju par projekta iesnieguma neatbilstību kritērijiem;
44.3.
ja projekta iesniedzējs šo noteikumu 44.2. apakšpunktā noteiktajā termiņā iesniedz precizētu projekta iesniegumu, projekta iesniegumu vērtē atkārtoti, nosakot, vai tas atbilst šo noteikumu 3. pielikumā minētajiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem un ir virzāms vērtēšanai atbilstoši šo noteikumu 4. pielikumā minētajiem kvalitātes vērtēšanas kritērijiem;
44.4.
ja projekta iesniedzējs Vides investīciju fonda noteiktajā termiņā neiesniedz precizētu projekta iesniegumu vai pēc atkārtotas vērtēšanas projekta iesniegums neatbilst kaut vienam no šo noteikumu 3. pielikumā minētajiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem, Vides investīciju fonda valdes priekšsēdētājs pieņem lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu;
44.5.
ja projekta iesniegums atbilst visiem šo noteikumu 3. pielikumā minētajiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem, vērtē projekta iesniegumā plānoto aktivitāšu atbilstību šo noteikumu 4. pielikumā minētajiem kvalitātes vērtēšanas kritērijiem;
44.6.
projektu iesniegumu vērtēšanu atbilstoši šo noteikumu 4. pielikumā minētajiem kvalitātes vērtēšanas kritērijiem šo noteikumu 6.1. un 6.2. apakšpunktā minētajām projektu iesniegumu grupām veic atsevišķi.
45.
Ja projekta iesniegumā nav informācijas vai tā ir nepilnīga, lai izvērtētu projekta iesnieguma atbilstību vienam vai vairākiem vērtēšanas kritērijiem, ja minētā informācija nav salasāma vai nav sniegta latviešu valodā, kā arī ja projekta iesniedzējs jau vienreiz precizējis projekta iesniegumu atbilstoši šo noteikumu 44.2. apakšpunktā noteiktajai kārtībai, projekta iesniegumu uzskata par neatbilstošu attiecīgajam administratīvās vērtēšanas kritērijam vai attiecīgajā kvalitātes vērtēšanas kritērijā tam piešķir zemāko vērtējumu.
46.
Vērtēšanas komisija projektu iesniegumu vērtēšanas laikā, ja nepieciešams, pieaicinot ekspertus, pārbauda projekta iesniegumā norādīto sasniedzamo rādītāju atbilstību projektā plānotajām aktivitātēm un iesniegtajai dokumentācijai. Vērtēšanas komisija vai tās pieaicinātie eksperti, ja nepieciešams, apseko projekta īstenošanas vietu – zemi vai ēku, kurā plānots īstenot projekta aktivitātes. Projekta iesniedzējs nodrošina vērtēšanas komisijas vai tās pieaicināto ekspertu piekļuvi projekta īstenošanas vietai.
47.
Ja pārbaudes laikā tiek konstatēts, ka projekta iesniedzējs projekta iesniegumā ir sniedzis nepatiesu informāciju, Vides investīciju fonda valdes priekšsēdētājs pieņem lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu.
48.
Ja nepieciešams, Vides investīciju fonds pieprasa Iekšlietu ministrijas Informācijas centram informāciju, lai novērtētu projektu iesniedzēju atbilstību šo noteikumu 15.6. un 15.7.  apakšpunktā minētajām prasībām.
49.
Pēc projektu iesniegumu vērtēšanas atbilstoši šo noteikumu 4. pielikumā minētajiem kvalitātes vērtēšanas kritērijiem vērtēšanas komisija projektu iesniegumus sarindo dilstošā secībā atbilstoši iegūtajam punktu skaitam.
50.
Ja vairāki projektu iesniegumi saņēmuši vienādu punktu skaitu, Vides investīciju fonda valdes priekšsēdētājs, pieņemot lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, priekšroku dod projekta iesniegumam, kurā plānots lielāks CO2 emisijas samazinājuma efektivitātes rādītājs saskaņā ar projekta iesnieguma veidlapā (2. pielikuma 2.14. apakšpunkts) minēto rādītāju.
51.
Vides investīciju fonda valdes priekšsēdētājs lemj par projekta iesnieguma apstiprināšanu, pamatojoties uz vērtēšanas komisijas vērtējumu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
51.1.
projekta iesniegums atbilst visiem šo noteikumu 3. pielikumā minētajiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem;
51.2.
projekta iesniegumā paredzēto projekta aktivitāšu īstenošanai pēc sarindošanas šo noteikumu 49. punktā minētajā secībā ir pietiekams finanšu instrumenta finansējums atbilstoši šo noteikumu 6. punktam.
52.
Vides investīciju fonda valdes priekšsēdētājs lemj par projekta iesnieguma noraidīšanu, pamatojoties uz vērtēšanas komisijas vērtējumu, ja projekta iesniegumā paredzēto projekta aktivitāšu īstenošanai pēc sarindošanas šo noteikumu 49. punktā minētajā secībā nav pietiekams finanšu instrumenta finansējums atbilstoši šo noteikumu 6. punktam.
53.
Administratīvo aktu vai pārvaldes lēmumu (turpmāk – lēmums) par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu Vides investīciju fonds nosūta projekta iesniedzējam pa pastu piecu darbdienu laikā pēc lēmuma parakstīšanas.
54.
(Svītrots ar MK 30.06.2020. noteikumiem Nr. 406)
VIII.Projekta līguma noslēgšanas un ieviešanas nosacījumi
55.
Projekta iesniedzējs ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc tam, kad saņemts Vides investīciju fonda lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu, noslēdz projekta līgumu ar Vides investīciju fondu.
(Grozīts ar MK 30.06.2020. noteikumiem Nr. 406)
56.
Ja projekta iesniedzējs nenoslēdz projekta līgumu 30 dienu laikā no Vides investīciju fonda lēmuma saņemšanas dienas, tas zaudē tiesības slēgt projekta līgumu.
57.
Ja šo noteikumu 56. punktā minētā iemesla dēļ projekta līgums ar projekta iesniedzēju netiek noslēgts, Vides investīciju fonds slēdz projekta līgumu ar to projekta iesnieguma iesniedzēju, kura projekta iesniegums ir ieguvis nākamo augstāko punktu skaitu atbilstoši kvalitātes vērtēšanas kritērijiem, ja finanšu instrumenta finansējuma atlikums ir pietiekams šā projekta finansēšanai atbilstoši šo noteikumu 6. punktam.
(Grozīts ar MK 30.06.2020. noteikumiem Nr. 406)
58.
Projekta līgumu sagatavo Vides investīciju fonds. Projekta līgumā ietver:
58.1.
(svītrots ar MK 30.06.2020. noteikumiem Nr. 406);
58.2.
Vides investīciju fonda rekvizītus;
58.3.
finansējuma saņēmēja rekvizītus;
58.4.
projekta nosaukumu, mērķi, uzdevumus un finansējuma apmēru;
58.5.
projekta aktivitātes, to īstenošanas laiku un projektā sasniedzamos rezultātus, tai skaitā sasniedzamo CO2 emisiju samazinājumu;
58.6.
līguma darbības termiņu un monitoringa prasības CO2 emisijas samazinājumam;
58.7.
(svītrots ar MK 30.06.2020. noteikumiem Nr. 406);
58.8.
finansējuma saņēmēja atbildību, tiesības un pienākumus;
58.9.
Vides investīciju fonda atbildību, tiesības un pienākumus;
58.10.
pārskatu saturu un iesniegšanas termiņus;
58.11.
strīdu izskatīšanas kārtību;
58.12.
demonstrēšanas un publicitātes nosacījumus;
58.13.
citus nosacījumus.
59.
Projekta līguma neatņemama sastāvdaļa ir projekta iesniegums.
60.
Ja pēc projekta līguma noslēgšanas tajā nepieciešams izdarīt grozījumus, finansējuma saņēmējs iesniedz Vides investīciju fondā pieprasījumu par nepieciešamajiem grozījumiem projekta līgumā, pamatojot grozījumu nepieciešamību. Vides investīciju fonds pēc pieprasījuma saņemšanas izvērtē grozījumu nepieciešamību un sniedz atbildi 20 darbdienu laikā pēc projekta līguma grozījumu saņemšanas. Grozījumu veikšana projekta līgumā nedrīkst pasliktināt projekta līgumā norādīto CO2 emisijas samazinājumu gadā.
61.
Ja pēc projekta līguma noslēgšanas tajā nepieciešams izdarīt grozījumus un grozījumu ierosinātājs ir Vides investīciju fonds, tas nosūta finansējuma saņēmējam sagatavotos projekta līguma grozījumus, kā arī pamato grozījumu nepieciešamību. Finansējuma saņēmējs 10 darbdienu laikā pēc projekta līguma grozījumu saņemšanas izvērtē tos un sniedz atbildi Vides investīciju fondam.
(Grozīts ar MK 30.06.2020. noteikumiem Nr. 406)
62.
Ja grozījumus projekta līgumā nepieciešams izdarīt, jo mainījušies finansējuma saņēmēja dati (kontaktinformācija vai bankas rekvizīti), Vides investīciju fonds piecu darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas no finansējuma saņēmēja sagatavo atbilstošus grozījumus projekta līgumā.
63.
Visus projekta ietvaros veiktos izdevumus finansējuma saņēmējs pamato ar rakstveida līgumiem un grāmatvedības dokumentiem.
64.
Finansējuma saņēmējs nodrošina projekta publicitāti, tai skaitā projekta demonstrēšanas pasākumus:
64.1.
ievietojot savā tīmekļvietnē (ja tāda ir) informāciju par projekta īstenošanu, finansējuma izlietojumu un plānoto un sasniegto CO2 emisijas samazinājumu;
64.2.
projekta īstenošanas laikā noorganizējot vismaz vienu pasākumu, kurā tas informē sabiedrību par projekta aktivitātēm un rezultātiem;
64.3.
projekta rezultātu monitoringa periodā noorganizējot vismaz vienu pasākumu, kurā tas informē sabiedrību par projekta aktivitātēm un rezultātiem (tai skaitā sasniegto enerģijas ietaupījumu un CO2 emisijas samazinājumu);
64.4.
pie viedās pilsētvides tehnoloģijas vai pie ēkas, kurā ir īstenotas projekta aktivitātes, izvietojot informatīvu plāksnīti (ja attiecināms);
64.5.
izveidojot un izvietojot publiski pieejamā vietā stendu vai ekspozīciju, kas veicina sabiedrības izpratni par projekta īstenošanas laikā sasniegto enerģijas ietaupījumu un CO2 emisijas samazinājumu, ja attiecināms.
64.6.
veicot citus publicitātes pasākumus pēc saviem ieskatiem.
65.
(Svītrots)
66.
Finansējuma saņēmējs projekta līguma darbības laikā par katru trīs mēnešu periodu (ceturksnis) līdz periodam sekojošā mēneša divdesmitajam datumam iesniedz Vides investīciju fondā starpposma pārskatu, kas sagatavots atbilstoši projekta līgumam pievienotajam paraugam.
67.
Finansējuma saņēmējs ne vēlāk kā mēnesi pēc attiecīgā projekta īstenošanas beigu termiņa iesniedz Vides investīciju fondā noslēguma pārskatu, kas sagatavots atbilstoši projekta līgumam pievienotajam paraugam. Noslēguma pārskatam pievieno projekta aktivitāšu izpildi apliecinošus dokumentus, kas noteikti projekta līgumā.
68.
Finansējuma saņēmējs piecus kalendāra gadus pēc projekta pabeigšanas (turpmāk – monitoringa periods) katru gadu veic projekta rezultātu monitoringu par sasniegto enerģijas ietaupījumu un CO2 emisijas samazinājumu un attiecīgi līdz nākamā gada 31. janvārim iesniedz Vides investīciju fondā projekta rezultātu monitoringa pārskatu par monitoringa gadu atbilstoši projekta līgumam pievienotajam paraugam. Monitoringa periods sākas nākamā mēneša pirmajā datumā pēc noslēguma pārskata apstiprināšanas. Monitoringa gads sākas kārtējā gada 1. janvārī un ilgst līdz 31. decembrim.
69.
Vides investīciju fondam ir tiesības starpposma un noslēguma pārskata vērtēšanas laikā pieaicināt ekspertus, lai pārbaudītu prasības, kas saistītas ar projekta mērķa sasniegšanu, veikt pārbaudes projekta īstenošanas vietā un izvērtēt projekta rezultātu monitoringa pārskatu. Vides investīciju fonds ne mazāk kā vienu reizi gadā monitoringa periodā veic izlases veida pārbaudi projekta īstenošanas vietā.
70.
Grozījumus projekta līgumā par projekta īstenošanas perioda pagarināšanu, kas pārsniedz šo noteikumu 10. punktā minēto termiņu, neveic.
IX.Finansējuma saņēmējam pieejamie maksājumi un maksāšanas kārtība
71.
Finansējuma saņēmējam ir pieejami šādi maksājumu veidi:
71.1.
avansa maksājums līdz 50 % no projektam apstiprinātās finanšu instrumenta finansējuma summas;
71.2.
viens vai vairāki starpposma maksājumi, kuru kopējā summa ir līdz 90 % no projektam apstiprinātās finanšu instrumenta finansējuma summas, ieskaitot saņemto avansa maksājumu;
71.3.
noslēguma maksājums, kas, ņemot vērā finansējuma saņēmējam izmaksāto avansa maksājumu un starpposma maksājumus, nepārsniedz projektam apstiprināto finanšu instrumenta finansējuma summu.
72.
Finansējuma saņēmējs var saņemt maksājumus, ja izpildīti šādi nosacījumi:
72.1.
avansa maksājumu var saņemt, ja finansējuma saņēmējs ir iesniedzis Vides investīciju fondā avansa maksājuma pieprasījumu, kas sagatavots atbilstoši projekta līgumam pievienotajam paraugam;
72.2.
starpposma maksājumu var saņemt, ja finansējuma saņēmējs ir iesniedzis Vides investīciju fondā starpposma pārskatu par iepriekšējo projekta periodu un starpposma maksājuma pieprasījumu, kā arī pievienojis starpposma maksājuma pieprasījumā iekļautās attiecināmās izmaksas attaisnojošos dokumentus atbilstoši projekta līgumam un Vides investīciju fonds ir apstiprinājis starpposma pārskatu. Starpposma maksājumus finansējuma saņēmējs var saņemt ne biežāk kā reizi ceturksnī;
72.3.
noslēguma maksājumu var saņemt, ja finansējuma saņēmējs ir iesniedzis Vides investīciju fondā noslēguma pārskatu un noslēguma maksājuma pieprasījumu, kā arī pievienojis noslēguma maksājuma pieprasījumā iekļautās attiecināmās izmaksas attaisnojošos dokumentus atbilstoši projekta līgumam un Vides investīciju fonds ir apstiprinājis noslēguma pārskatu.
73.
Ministrija veic maksājumu piecu darbdienu laikā, pamatojoties uz Vides investīciju fonda atzinumu par finansējuma saņēmēja iesniegto maksājumu pieprasījumu un apliecinājumu par finansējuma saņēmēja pārskata apstiprināšanu. Ministrija minēto termiņu var pagarināt par laiku, kas nepieciešams precizējumu un pieprasītās papildu informācijas izskatīšanai, bet ne ilgāk kā par piecām darbdienām
X.Pārskatu iesniegšana un pārbaude
74.
Finansējuma saņēmējs pārskatus iesniedz elektroniski kopā ar projekta līgumā minētajiem pamatojošajiem dokumentiem.
75.
Vides investīciju fonds pārbauda saņemto pārskatu un projekta līgumā minētos pamatojošos dokumentus un 20 darbdienu laikā sagatavo lēmumu par pārskata apstiprināšanu vai pieprasa finansējuma saņēmējam 10 darbdienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas iesniegt papildu informāciju vai precizēt pārskatu.
76.
Vides investīciju fonds 15 darbdienu laikā pēc papildu informācijas vai precizētā pārskata saņemšanas rakstiski informē finansējuma saņēmēju par pārskata apstiprināšanu vai noraidīšanu.
77.
Vides investīciju fonds pēc nejaušās selektīvās metodes pārbauda projektus projektu īstenošanas vietās. Lai pārbaudītu finansējuma saņēmēja sniegtās informācijas patiesumu un projekta īstenošanas atbilstību projekta līgumam, kā arī šiem noteikumiem, Vides investīciju fondam ir tiesības pieaicināt neatkarīgus ekspertus.
78.
Ja finansējuma saņēmējs šajos noteikumos vai projekta līgumā noteiktajos termiņos neiesniedz Vides investīciju fondā pārskatu, projekta līgumā minētos pamatojošos dokumentus vai Vides investīciju fonda pieprasīto papildu informāciju, ministrija, pamatojoties uz Vides investīciju fonda atzinumu, aptur maksājumus no finanšu instrumenta līdzekļiem līdz dienai, kad Vides investīciju fonds informē ministriju, ka finansējuma saņēmējs projekta līgumā noteiktajā kārtībā ir izpildījis attiecīgās saistības. Finansējuma saņēmējs projekta līgumā noteiktās saistības izpilda triju mēnešu laikā pēc šo noteikumu 10. punktā minētā termiņa beigām.
(Grozīts ar MK 30.06.2020. noteikumiem Nr. 406)
XI.Finansējuma saņēmēja atbildība par projekta rezultātiem
79.
Finansējuma saņēmējs ir atbildīgs par projekta līgumā noteikto rezultātu sasniegšanu.
80.
Ja Vides investīciju fonds atbilstoši finansējuma saņēmēja iesniegtajam monitoringa pārskatam par iepriekšējo monitoringa gadu (izņemot pēdējo monitoringa gadu) konstatē, ka projekta līgumā norādītais COemisijas samazinājums gadā, salīdzinot ar monitoringa pārskatā norādīto CO2 emisijas samazinājumu gadā, nav sasniegts, Vides investīciju fonds 20 darbdienu laikā pēc monitoringa pārskata saņemšanas aprēķina neatbilstības apmēru (turpmāk – CO2 emisijas neatbilstība) par pilnu monitoringa gadu un par to informē finansējuma saņēmēju.
81.
Finansējuma saņēmējs 30 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 80. punktā minētās informācijas saņemšanas iesniedz Vides investīciju fondā pasākumu plānu CO2 emisijas neatbilstības novēršanai (turpmāk – plāns). Ja finansējuma saņēmējs neiesniedz monitoringa pārskatu vai pasākuma plānu šajos noteikumos minētajā termiņā, Vides investīciju fonds aprēķina CO2 emisijas neatbilstību par pilnu monitoringa gadu un par to rakstveidā informē finansējuma saņēmēju.
82.
Finansējuma saņēmējs plānā ietver:
82.1.
nepieciešamos CO2 emisijas samazināšanas organizatoriskos un tehniskos pasākumus;
82.2.
ja nepieciešams, papildu energoefektivitātes pasākumus (turpmāk – papildu pasākumi), izņemot tos, kuru īstenošanai finansējuma saņēmējs ir saņēmis finanšu instrumenta finansējumu vai ir saņēmis vai plāno saņemt finansējumu no jebkuras citas atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta, tai skaitā no Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta, Eiropas Savienības vai ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem;
82.3.
argumentētu informāciju par iepriekš neparedzamiem vai neatkarīgiem ārējiem apstākļiem, kas ir ietekmējuši projekta līgumā un projekta iesniegumā noteikto rezultātu sasniegšanu.
83.
Vides investīciju fonds 20 darbdienu laikā pēc plāna saņemšanas pārbauda tā atbilstību šo noteikumu 82. punktam un apstiprina to. Ja plāns neatbilst šo noteikumu 82. punktam, Vides investīciju fonds 20 darbdienu laikā pēc plāna saņemšanas rakstveidā informē finansējuma saņēmēju un finansējuma saņēmējs novērš konstatētos trūkumus 20 darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas. Ja finansējuma saņēmējs nenovērš minētos trūkumus, Vides investīciju fonds aprēķina CO2 emisijas neatbilstību par attiecīgo monitoringa gadu un rakstveidā par to informē finansējuma saņēmēju. Ja plāns atbilst šo noteikumu 82. punktam, finansējuma saņēmējs īsteno plānu saskaņā ar šo noteikumu 84. punktu.
84.
Finansējuma saņēmējs plānu īsteno par saviem līdzekļiem ne ilgāk kā līdz nākamā gada 31. decembrim no brīža, kad plānu ir apstiprinājis Vides investīciju fonds. Monitoringa periodā neieskaita laiku, kad finansējuma saņēmējs īsteno plānu, kurā paredzēti šo noteikumu 82.2. apakšpunktā minētie papildu pasākumi. Monitoringa periodā ieskaita laiku, kad finansējuma saņēmējs īsteno plānu, kurā paredzēti šo noteikumu 82.1. apakšpunktā minētie pasākumi, ja tādā veidā tiek sasniegts projekta līgumā un projekta iesniegumā norādītais CO2 emisijas samazinājums gadā. Pēc plāna īstenošanas finansējuma saņēmējs monitoringu nodrošina attiecībā uz esošajām projekta ietvaros īstenotajām aktivitātēm un plānā īstenotajiem pasākumiem.
85.
Ja Vides investīciju fonds, izvērtējot projekta pēdējā monitoringa gada monitoringa pārskatu, konstatē, ka projekta līgumā norādītais CO2 emisiju samazinājums gadā, salīdzinot ar faktisko monitoringa perioda vidējo CO2 emisiju samazinājumu gadā, nav sasniegts, Vides investīciju fonds aprēķina CO2 emisijas neatbilstības apmēru saskaņā ar šo noteikumu 86. punktu, pieņem lēmumu par projektam izmaksāto finanšu instrumenta līdzekļu atzīšanu par neattiecināmiem un finanšu instrumenta līdzekļu atgūšanu un rakstveidā par to informē finansējuma saņēmēju.
86.
Atgūstamo neattiecināmo līdzekļu apjomu atbilstoši konstatētajai CO2 emisijas neatbilstībai nosaka, izmantojot šādu formulu:
 


kur:

EKIIn.l – atgūstamais neattiecināmo līdzekļu apjoms, euro (noapaļots uz augšu līdz divām zīmēm aiz komata);

CO2_Līgums – projekta līgumā un projekta iesniegumā norādītais CO2 emisijas samazinājums gadā, tonnas;

CO2_1.gads; CO2_2.gads; CO2_3.gads; CO2_4.gads; CO2_5.gads – piecu monitoringa gadu sasniegtais CO2 emisijas samazinājums, tonnas (noapaļots uz augšu līdz divām zīmēm aiz komata);

5 – monitoringa gadu skaits;

EKII – piešķirtais finanšu instrumenta finansējums, euro.

ECBlikme – Eiropas Centrālās bankas refinansēšanas likme, kas ir spēkā dienā, kad pieņemts lēmums par līdzekļu atgūšanu.
87.
Vides investīciju fonds, pieņemot lēmumu par projektam izmaksāto finanšu instrumenta līdzekļu atzīšanu par neattiecināmiem un finansējuma atgūšanu atbilstoši konstatētajai CO2 emisijas neatbilstībai, ņem vērā CO2 emisiju samazinājuma apjomu no papildu pasākumiem, kas veikti pēc projekta pabeigšanas, un finansējuma saņēmēja sniegto argumentēto informāciju par CO2 emisijas samazinājumu, ja ir radušies iepriekš neparedzami vai neatkarīgi ārēji apstākļi, kas ir ietekmējuši projekta līgumā un projekta iesniegumā noteikto rezultātu sasniegšanu.
88.
Vides investīciju fonds sagatavo un līdz projektu īstenošanas perioda beigām publicē savā tīmekļvietnē vadlīnijas projektu rezultātu monitoringa izvērtēšanai un kompensējošo pasākumu piemērošanai.
(MK 30.06.2020. noteikumu Nr. 406 redakcijā)
89.
Ministrijai un Vides investīciju fondam ir tiesības projekta īstenošanas laikā, kā arī projekta monitoringa periodā pārbaudīt pārskatā, projekta līgumā un monitoringa pārskatā sniegto informāciju, apsekojot projekta īstenošanas vietu. Finansējuma saņēmēja pienākums ir nodrošināt ministrijas un Vides investīciju fonda pārstāvjiem piekļuvi projekta īstenošanas vietai un visai ar projektu saistītajai dokumentācijai.
90.
Finansējuma saņēmējs finanšu instrumenta līdzekļus, kas atzīti par neattiecināmiem saskaņā ar šo noteikumu 85. punktu, atmaksā ministrijai  uz Vides investīciju fonda lēmumā par projektam izmaksāto finanšu instrumenta līdzekļu atzīšanu par neattiecināmiem un finanšu instrumenta līdzekļu atgūšanu norādīto kontu atbilstoši projekta līgumā noteiktajai kārtībai.
90.1
Ja ir konstatēts, ka ar saimniecisko darbību nesaistīts projekts tā ieviešanas gaitā vai projekta dzīves cikla laikā (amortizācijas periodā) kļūst par projektu, kas saistīts ar saimniecisko darbību, vai ja tiek pārkāptas šajos noteikumos noteiktās komercdarbības atbalsta piešķiršanas prasības vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniegšanai, finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt ministrijai uz Vides investīciju fonda vēstulē norādīto kontu saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no valsts atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.
XII.Projektu īstenošanas kontrole un audits
91.
Projektu īstenošanas kontrole un audits (turpmāk – projekta pārbaudes) šo noteikumu izpratnē ir:
91.1.
izlases veida pārbaude par projekta īstenošanas progresu (turpmāk – projekta progresa pārbaude);
91.2.
izlases veida audits par pārskatos norādīto izdevumu atbilstību (turpmāk – izdevumu atbilstības pārbaude);
91.3.
izlases veida projekta īstenošanas pēcnovērtējums (turpmāk – projekta pēcnovērtējums).
92.
Vides investīciju fonds:
92.1.
katru gadu līdz 31. janvārim sagatavo šo noteikumu 91. punktā minēto kārtējā gadā veicamo projektu pārbaužu plānu, kas pamatojas uz nejaušo selektīvo metodi;
92.2.
projekta progresa pārbaudē novērtē projekta progresa atbilstību plānotajam aktivitāšu ieviešanas grafikam un projekta īstenošanas nosacījumiem, kas noteikti projekta līgumā un šajos noteikumos. Ja nepieciešams, projekta progresa pārbaudi veic projekta īstenošanas vietā;
92.3.
izdevumu atbilstības pārbaudē novērtē finansējuma saņēmēja iesniegtajos projekta pārskatos norādīto izdevumu atbilstību šajos noteikumos noteiktajām attiecināmajām izmaksām. Ja nepieciešams, izdevumu atbilstības pārbaudi veic projekta īstenošanas vietā;
92.4.
projekta pēcnovērtējumā novērtē projekta īstenošanas atbilstību projekta iesniegumā norādītajiem projektā sasniedzamajiem rezultātiem, kā arī novērtē projekta rezultātu ilgtspēju. Ja nepieciešams, projekta pēcnovērtējumu veic projekta īstenošanas vietā.
92.1
Ja, veicot izlases pārbaudi, ministrija konstatē, ka attiecībā uz projektu pastāv šo noteikumu vai projekta līguma saistību neizpildes risks vai tiek konstatētas kļūdas vai nepilnības Vides investīciju fonda apstiprinātajā maksājumu pieprasījumā, ministrija aptur maksājumus un nosūta Vides investīciju fondam šo informāciju lēmuma pieņemšanai saskaņā ar projekta līgumu vai šo noteikumu 85. punktu.
(MK 30.06.2020. noteikumu Nr. 406 redakcijā)
93.
Finansējuma saņēmējs nodrošina ministrijai, Vides investīciju fondam un pilnvarotajiem auditoriem:
93.1.
pieeju ar projektu saistītajiem dokumentiem, tai skaitā projekta līgumam un tā grozījumiem, citiem projekta ietvaros noslēgtajiem līgumiem, darbu pieņemšanas un nodošanas aktiem, rēķiniem, maksājuma uzdevumiem, starpposma pārskatiem un noslēguma pārskatam, monitoringa pārskatiem un dokumentācijai, kas apliecina sasniegtos rezultātus (elektroniski un papīra formā);
93.2.
pieeju ar projektu saistītajām ēkām, telpām un citām materiālajām vērtībām, kas attiecas uz veicamo pārbaudi;
93.3.
nepieciešamo dokumentu izrakstus un kopijas.
94.
Ar projekta īstenošanu saistītos dokumentus Vides investīciju fonds, ministrija, finansējuma saņēmējs un trešās personas, ar kurām finansējuma saņēmējs noslēdzis līgumu par darbu veikšanu un kuras saņēmušas finanšu instrumenta finansējumu projekta ieviešanai, glabā 10 gadus pēc projekta līguma beigām.
(Grozīts ar MK 30.06.2020. noteikumiem Nr. 406)
94.1
Pašvaldība un finansējuma saņēmējs dokumentāciju par saņemto komercdarbības atbalstu glabā 10 gadus no līguma par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu darbības termiņa beigām, savukārt Vides investīciju fonds dokumentāciju, kas saistīta ar komercdarbības atbalsta piešķiršanu, glabā 10 gadus no atbalsta piešķiršanas dienas.
XII1.Konkursa īstenošanas uzraudzība un novērtēšana
94.2
Vides investīciju fonds katru gadu līdz 31. janvārim sagatavo konkursa uzraudzības pasākumu plānu kārtējam gadam.
94.3
Konkursa īstenošanas uzraudzība šo noteikumu izpratnē ir:
94.31.
finansējuma izlietojuma atbilstības uzraudzība;
94.32.
Vides investīciju fonda finanšu audits;
94.33.
finanšu instrumenta darbības audits, vadības un kontroles sistēmas audits.
94.4
Ministrija un Vides investīciju fonds nodrošina audita veicējam:
94.41.
ar finanšu instrumenta īstenošanu saistītos dokumentus, tai skaitā projektu līgumus un grozījumus projektu līgumos, starpposma pārskatus un noslēguma pārskatus;
94.42.
ar finanšu instrumenta darbību saistīto dokumentu izrakstus un kopijas.
XIII.Noslēguma jautājums
(Nodaļa MK 30.06.2020. noteikumu Nr. 406 redakcijā)
95.
Vides investīciju fonds līdz 2020. gada 1. septembrim sagatavo un nosūta finansējuma saņēmējiem noslēgto projekta līgumu grozījumus, nodrošinot, ka tajos noteiktās ministrijas tiesības un pienākumus atbilstoši šo noteikumu 3. punktā deleģētajiem uzdevumiem pārņem Vides investīciju fonds.
(MK 30.06.2020. noteikumu Nr. 406 redakcijā)
Klimata un enerģētikas ministrijas iesniegtajā redakcijā
1.
pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 12. jūnija
noteikumiem Nr.
333
Oglekļa dioksīda emisiju samazinājuma aprēķins

1. Oglekļa dioksīda (turpmāk – CO2) emisijas samazinājumu aprēķina kā starpību starp CO2 emisijas apjomu pirms projekta īstenošanas un CO2 emisijas apjomu, ko plānots sasniegt pēc projekta īstenošanas:

SEGsam = SEGpirmsSEGpēc, kur

SEGsam – CO2 emisijas samazinājums gadā, t CO2 ek./gadā;

SEGpirms – CO2 emisijas pirms projekta īstenošanas, t CO2 ek./gadā;

SEGpēc – CO2 emisijas pēc projekta īstenošanas, t CO2 ek./gadā.

2. CO2 emisijas samazinājumu pēc elektroenerģijas patēriņa samazināšanas aprēķina, izmantojot šādu formulu:

SEGpirms = Qel_pirms × Fel, kur

Qel_pirms – faktiski patērētais elektroenerģijas apjoms pirms projekta īstenošanas (aprēķina patērētās elektroenerģijas vismaz divu pēdējo noslēgto kalendāra gadu vidējo rādītāju), MWh/gadā;

Fel – CO2 emisijas faktors elektroenerģijai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi, t CO2/MWh.

SEGpēc = Qel_pēc × Fel, kur

Qel_pēc – plānotais patērējamais elektroenerģijas apjoms pēc projekta īstenošanas, MWh/gadā;

Fel – CO2 emisijas faktors elektroenerģijai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi, t CO2/MWh.

3. CO2 emisijas samazinājumu, ja tiek nomainītas vai modernizētas energoresursu tehnoloģijas, aprēķina, izmantojot šādas formulas:

3.1. ja fosilos energoresursus izmantojoša siltumenerģijas ražošanas tehnoloģija tiek nomainīta pret atjaunojamos energoresursus izmantojošu tehnoloģiju:

SEGpirms = Qsar_pirms × Fpirms + Qpašp. × Fel, kur
ηpirms

Qsar_pirms – faktiski saražotais siltumenerģijas apjoms pirms projekta īstenošanas (aprēķina saražotās siltumenerģijas vismaz divu pēdējo noslēgto kalendāra gadu vidējo rādītāju), MWh/gadā;

ηpirms – sadedzināšanas iekārtas (katlumājas, koģenerācijas stacijas) lietderības koeficients;

Fpirms – CO2 emisijas faktors fosilajam energoresursam saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi, t CO2/MWh;

Qpašp. – fosilos energoresursus izmantojošās tehnoloģijas darbībai nepieciešamais elektroenerģijas apjoms (pašpatēriņš) (aprēķina nepieciešamās elektroenerģijas vismaz divu pēdējo noslēgto kalendāra gadu vidējo rādītāju), MWh/gadā;

Fel – CO2 emisijas faktors elektroenerģijai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi, t CO2/MWh.

SEGpēc = Qpašp. × Fel, kur

Qpašp. – atjaunojamos energoresursus izmantojošās tehnoloģijas darbībai nepieciešamais elektroenerģijas apjoms (pašpatēriņš), MWh/gadā;

Fel – CO2 emisijas faktors elektroenerģijai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi, t CO2/MWh;

3.2. ja fosilos energoresursus izmantojoša siltumenerģijas ražošanas tehnoloģija tiek daļēji nomainīta pret atjaunojamos energoresursus izmantojošu tehnoloģiju:

SEGpirms = Qsar_pirms × Fpirms + Qpašp. × Fel, kur
ηpirms

Qsar_pirms – faktiski saražotais siltumenerģijas apjoms pirms projekta īstenošanas (aprēķina saražotās siltumenerģijas vismaz divu pēdējo noslēgto kalendāra gadu vidējo rādītāju), MWh/gadā;

ηpirms – sadedzināšanas iekārtas (katlumājas, koģenerācijas stacijas) lietderības koeficients;

Fpirms – CO2 emisijas faktors fosilajam energoresursam saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi, t CO2/MWh;

Qpašp. – fosilos energoresursus izmantojošās tehnoloģijas darbībai nepieciešamais elektroenerģijas apjoms (pašpatēriņš) (aprēķina nepieciešamās elektroenerģijas vismaz divu pēdējo noslēgto kalendāra gadu vidējo rādītāju), MWh/gadā;

Fel – CO2 emisijas faktors elektroenerģijai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi, t CO2/MWh;

SEGpēc = Qsar_pēc × Fpēc + Qpašp. × Fel + Qpašp.1 × Fel, kur
ηpēc

Qsar_pēc – plānotais saražojamais siltumenerģijas apjoms pēc projekta īstenošanas ar fosilos energoresursus izmantojošu tehnoloģiju, MWh/gadā;

ηpēc – sadedzināšanas iekārtas (katlumājas, koģenerācijas stacijas) lietderības koeficients;

Fpēc – CO2 emisijas faktors fosilajam energoresursam saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi, t CO2/MWh;

Qpašp. – fosilos energoresursus izmantojošo tehnoloģiju darbībai nepieciešamais elektroenerģijas apjoms (pašpatēriņš), MWh/gadā;

Qpašp.1 – atjaunojamos energoresursus izmantojošās tehnoloģijas darbībai nepieciešamais elektroenerģijas apjoms (pašpatēriņš), MWh/gadā;

Fel – CO2 emisijas faktors elektroenerģijai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi, t CO2/MWh;

3.3. ja fosilos energoresursus izmantojoša elektroenerģijas ražošanas tehnoloģija tiek nomainīta pret atjaunojamos energoresursus izmantojošu tehnoloģiju:

SEGpirms = Qsar_pirms × Fpirms + Qpašp. × Fel, kur

ηpirms

Qsar_pirms – faktiski saražotais elektroenerģijas apjoms pirms projekta īstenošanas (aprēķina saražotās elektroenerģijas vismaz divu pēdējo noslēgto kalendāra gadu vidējo rādītāju), MWh/gadā;

ηpirms – sadedzināšanas iekārtas (tehnoloģijas, koģenerācijas stacijas) lietderības koeficients;

Fpirms – CO2 emisijas faktors fosilajam energoresursam saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi, t CO2/MWh;

Qpašp. – fosilos energoresursus izmantojošās tehnoloģijas darbībai nepieciešamais elektroenerģijas apjoms (pašpatēriņš) (aprēķina nepieciešamās elektroenerģijas vismaz divu pēdējo noslēgto kalendāra gadu vidējo rādītāju), MWh/gadā;

Fel – CO2 emisijas faktors elektroenerģijai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi, t CO2/MWh.

SEGpēc = Qpašp. × Fel, kur

Qpašp. – atjaunojamos energoresursus izmantojošās tehnoloģijas darbībai nepieciešamais elektroenerģijas apjoms (pašpatēriņš), MWh/gadā;

Fel – CO2 emisijas faktors elektroenerģijai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi, t CO2/MWh;

3.4. ja fosilos energoresursus izmantojoša elektroenerģijas ražošanas tehnoloģija tiek daļēji nomainīta pret atjaunojamos energoresursus izmantojošu tehnoloģiju:

SEGpirms = Qsar_pirms × Fpirms + Qpašp. × Fel, kur
ηpirms

Qsar_pirms – faktiski saražotais elektroenerģijas apjoms pirms projekta īstenošanas (aprēķina saražotās elektroenerģijas vismaz divu pēdējo noslēgto kalendāra gadu vidējo rādītāju), MWh/gadā;

ηpirms – sadedzināšanas iekārtas (tehnoloģijas, koģenerācijas stacijas) lietderības koeficients;

Fpirms – CO2 emisijas faktors fosilajam energoresursam saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi, t CO2/MWh;

Qpašp. – fosilos energoresursus izmantojošās tehnoloģijas darbībai nepieciešamais elektroenerģijas apjoms (pašpatēriņš) (aprēķina nepieciešamās elektroenerģijas vismaz divu pēdējo noslēgto kalendāra gadu vidējo rādītāju), MWh/gadā;

Fel – CO2 emisijas faktors elektroenerģijai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi, t CO2/MWh.

SEGpēc =

Qsar_pēc

× Fpēc + Qpašp. × Fel + Qpašp.1 × Fel, kur

ηpēc

Qsar_pēc – plānotais saražojamais elektroenerģijas apjoms pēc projekta īstenošanas ar fosilos energoresursus izmantojošu tehnoloģiju, MWh/gadā;

ηpēc – sadedzināšanas iekārtas (tehnoloģijas, koģenerācijas stacijas) lietderības koeficients;

Fpēc – CO2 emisijas faktors fosilajam energoresursam saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi, t CO2/MWh;

Qpašp. – fosilos energoresursus izmantojošo tehnoloģiju darbībai nepieciešamais elektroenerģijas apjoms (pašpatēriņš), MWh/gadā;

Qpašp.1 – atjaunojamos energoresursus izmantojošās tehnoloģijas darbībai nepieciešamais elektroenerģijas apjoms (pašpatēriņš), MWh/gadā;

Fel – CO2 emisijas faktors elektroenerģijai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi, t CO2/MWh.

4. CO2 emisijas samazinājumu, ja no elektrotīkla saņemtā elektroenerģija tiek pilnīgi vai daļēji aizstāta ar atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju saražoto elektroenerģiju, aprēķina, izmantojot šādu formulu:

SEGpirms = Qsar_aer × Fel, kur

Qsar_aer – ar atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju saražotās elektroenerģijas apjoms, kurš pilnīgi vai daļēji aizstāj elektroenerģiju no elektrotīkla, MWh/gadā;

Fel – CO2 emisijas faktors elektroenerģijai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi, t CO2/MWh.

SEGpēc = Qpašp.1 × Fel, kur

Qpašp.1 – atjaunojamos energoresursus izmantojošās tehnoloģijas darbībai nepieciešamais elektroenerģijas apjoms (pašpatēriņš), MWh/gadā;

Fel – CO2 emisijas faktors elektroenerģijai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi, t CO2/MWh.

5. CO2 emisijas samazinājumu, ja tiek aizvietota vai samazināta no siltumapgādes sistēmas saņemtā siltumenerģija, aprēķina, izmantojot šādu formulu:

SEGpirms = Qsan_pirms × Fpirms, kur

Qsan_pirms – faktiski saņemtais siltumenerģijas apjoms pirms projekta īstenošanas (aprēķina saņemtās siltumenerģijas vismaz divu pēdējo noslēgto kalendāra gadu vidējo rādītāju), MWh/gadā;

Fpirms – CO2 emisijas faktors pirms projekta īstenošanas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi, t CO2/MWh.

SEGpēc = Qsan_pēc × Fpēc +

Qsar_pēc × Fpēc + Qpašp.1 × Fel, kur

η

Qsan_pēc – plānotais saņemamais siltumenerģijas apjoms pēc projekta īstenošanas, MWh/gadā;

Qsar_pēc – plānotais saražojamais siltumenerģijas apjoms pēc projekta īstenošanas, MWh/gadā (ja attiecināms);

ηpēc – sadedzināšanas iekārtas (katlumājas, koģenerācijas stacijas) lietderības koeficients (ja attiecināms);

Qpašp.1 – atjaunojamos energoresursus izmantojošās tehnoloģijas darbībai nepieciešamais elektroenerģijas apjoms (pašpatēriņš), MWh/gadā (ja attiecināms);

Fel – CO2 emisijas faktors elektroenerģijai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi, t CO2/MWh (ja attiecināms);

Fpēc – CO2 emisijas faktors saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi, t CO2/MWh (ja attiecināms).

6. Ja projekta īstenošanas laikā ēkā tiek īstenoti gan energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi, gan fosilo energoresursu tehnoloģijas nomaiņa ar atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju, CO2 emisijas samazinājumu aprēķina, ņemot vērā abu aktivitāšu savstarpējo ietekmi, t. i., nedrīkst veikt CO2 emisijas samazinājuma dubulto aprēķinu.

7. Ja projektā plānots CO2 samazinājums transporta sektorā, emisijas samazinājumu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

kur

SEGpirms – SEG emisiju apjoms pirms projekta īstenošanas, t CO2 ek./gadā;

L – transportlīdzekļa nobraukums gadā, km/gadā;

C – transportlīdzekļa vidējais izlīdzinātais degvielas patēriņš, l/km;

1000 – degvielas patēriņa litru pāreja uz kubikmetriem;

ρ – fosilās izcelsmes degvielas blīvums (degvielas patēriņa pārejai no tilpuma uz masas mērvienībām) atbilstoši tabulai, t/m3;

– fosilās izcelsmes degvielas zemākais sadegšanas siltums atbilstoši tabulai, TJ/t;

FCO2 – CO2 emisijas faktors izmantotajai fosilajai degvielai atbilstoši tabulai, tCO2/TJ.

kur

SEGpēc – SEG emisiju apjoms pēc pasākuma īstenošanas, t CO2 ek./gadā;

Lt – transportlīdzekļa nobraukums gadā pēc projekta īstenošanas, km/gadā;

C – transportlīdzekļa vidējais izlīdzinātais degvielas patēriņš, l/km;

1000 – degvielas patēriņa litru pāreja uz kubikmetriem;

ρ – fosilās izcelsmes degvielas blīvums (degvielas patēriņa pārejai no tilpuma uz masas mērvienībām) atbilstoši tabulai, t/m3;

– fosilās izcelsmes degvielas zemākais sadegšanas siltums atbilstoši tabulai, TJ/t;

FCO2 – CO2 emisijas faktors izmantotajai fosilajai degvielai atbilstoši tabulai, tCO2/TJ.

Tabula

Transportlīdzekļos izmantotās degvielas CO2 emisijas faktori un blīvums

Degviela
Zemākais sadegšanas siltums*,
, TJ/t
CO2 emisijas faktors,
FCO2, tCO2/TJ
Blīvums,
ρ, t/m3
Autotransports
Dīzeļdegviela
0,0430
74,00
0,837
Benzīns
0,0443
71,18
0,741
Sašķidrinātā naftas gāze (LPG)
0,0473
63,10
0,533
Saspiestā dabasgāze (CNG)
0,0480
56,1
0,197
Sašķidrinātā dabasgāze (LNG)
0,0480
56,1
0,455

Piezīme.

* Atbilstoši Eiropas Komisijas 2012. gada 21. jūnija Regulas Nr. 601/2012 par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK VI pielikumam.

8. CO2 emisiju apjomam pēc projekta īstenošanas ir jābūt mazākam nekā sākotnējam CO2 emisijas apjomam, un CO2 emisiju samazinājums nevar pārsniegt sākotnējo emisiju apjomu.

Klimata un enerģētikas ministrijas iesniegtajā redakcijā
2.
pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 12. jūnija
noteikumiem Nr.
333
Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana ar pilsētvides tehnoloģijām" iesnieguma veidlapa
Klimata un enerģētikas ministrijas iesniegtajā redakcijā
3.
pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 12. jūnija
noteikumiem Nr.
333
Administratīvās vērtēšanas kritēriji
Klimata un enerģētikas ministrijas iesniegtajā redakcijā
4.
pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 12. jūnija
noteikumiem Nr.
333
Kvalitātes vērtēšanas kritēriji