Noteikumi

Izdoti saskaņā ar Zvejniecības likuma 11.panta 4.² daļu

Izdarīt Ministru kabineta 2009. gada 30. novembra noteikumos Nr. 1375 "Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību piekrastes ūdeņos" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 194. nr.; 2010, 192. nr.; 2011, 54. nr.; 2012, 19. nr.; 2013, 4., 159., 239. nr.; 2014, 257. nr.; 2015, 252. nr.; 2016, 251. nr.; 2017, 238. nr.; 2018, 245. nr.; 2019, 251. nr.; 2021, 34., 248. nr.; 2022, 243. nr.; 2023, 247. nr.; 2025, 5. nr.) šādus grozījumus:

1.1.

izteikt 3. punktu šādā redakcijā:

"3. Atbilstoši šiem noteikumiem un valsts zinātniskā institūta "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"" (turpmāk – institūts) zinātniski pamatotām rekomendācijām pašvaldībām, kuru administratīvā teritorija robežojas ar piekrastes ūdeņiem, tiek noteikts zvejas rīku skaita pamatlimits (2. pielikums), kā arī aprēķināts piekrastes zvejā izmantojamais mencu nozvejas apjoma limits (1. pielikums) un reņģu nozvejas apjoma limits attiecīgajos Rīgas līča ģeogrāfiskajos rajonos (3. pielikums).";

1.2.

izteikt 5.1. apakšpunktu šādā redakcijā:

"5.1. fiziskajām un juridiskajām personām, ar kurām noslēgti rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumi (turpmāk – zvejnieki), ievērojot noteikumos par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību kārtību noteikto zvejas efektivitātes izvērtējumu, iedala zvejas rīku skaitu un, ja tas ir noteikts un atbilst Eiropas Savienības tiesību aktiem, – mencu nozvejas apjomu. Citām zivju sugām (izņemot mencas, ja to paredz Eiropas Savienības tiesību akti) atsevišķiem zvejniekiem nozvejas apjomu rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma protokolā nenorāda;";

1.3.

papildināt ar 5.1.¹ apakšpunktu šādā redakcijā:

"5.1.¹ nodrošina, ka pēc komerczvejnieka pieprasījuma tam var iedalīt selektīvu zvejas rīku limitu, attiecīgi aizvietojot citu zvejniekam jau iedalīto zvejas rīka limitu, izmantojot zvejas rīku aizvietošanas proporciju, kāda tiek noteikta atbilstoši no institūta saņemtajam atzinumam, kuru institūts nosūta pašvaldībai un Zemkopības ministrijai. Pašvaldībai iedalot zvejniekam selektīvu zvejas rīku limitu, kas atbilstoši institūta atzinumam aizstāj iepriekš iedalīto zvejas rīka limitu, Zemkopības ministrija veic attiecīgas informācijas ievadi valsts informācijas sistēmā "Latvijas zivsaimniecības integrētā kontroles un informācijas sistēma" (turpmāk – informācijas sistēma) par zvejas rīka limita aizvietošanu ar selektīvu zvejas rīku limitu, kā arī datus par pašvaldībai noteiktā kopējā zvejas rīku skaita limita izmaiņām, limitā atsevišķi norādot selektīvo zvejas rīku skaitu. Pēc komerczvejniekam noteiktā zvejas rīku limita aizvietošanas ar selektīvu zvejas rīku limitu, atgriezeniska zvejas rīku limitu apmaiņa uz neselektīvu vai mazāk selektīvu zvejas rīku nav iespējama;";

1.4.

izteikt 5.3. apakšpunktu šādā redakcijā:

"5.3. saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu un 12. punktu uz katru pašvaldības piekrastei noteikto tīklu limita skaita vienību iedala limitu – viens zivju vai reņģu tīkls, kas ir garāks par 50 metriem, bet nepārsniedz 100 metrus, vai divi līdz 50 metru gari zivju vai reņģu tīkli, ņemot vērā, ka līdz 50 metru gara tīkla limits var tikt iedalīts izmantošanai tikai pašpatēriņa zvejā (vienam zvejniekam viens tīkla limits);";

1.5.

izteikt 5.¹ punktu šādā redakcijā:

"5.¹ Pašvaldība nedrīkst pārdalīt citiem zvejas tiesību nomniekiem to zvejas rīku limitu, kas bija iedalīts zvejas tiesību nomniekam, kurš nodevis sadalīšanai (tai skaitā sagriežot metāllūžņos) vai izmantošanai citiem mērķiem, kas nav saistīti ar zvejniecību, pēdējo viņa īpašumā esošo zvejas kuģi, kā arī stāvvada limitu, kas bija iedalīts zvejas tiesību nomniekam, kurš nodevis sadalīšanai (tai skaitā sagriežot metāllūžņos) vai izmantošanai citiem mērķiem, kas nav saistīti ar zvejniecību, zvejā ar stāvvadiem iesaistītu zvejas kuģi un saņēmis par to atbalstu atbilstoši Ministru kabineta 2008. gada 6. maija noteikumiem Nr. 323 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība zivsaimniecības attīstībai pasākumam "Zvejas aktivitāšu pilnīga pārtraukšana"". Zemkopības ministrija apkopo minēto informāciju un attiecīgajai piekrastes pašvaldībai samazina šo noteikumu 2. pielikumā tai piešķirto zvejas rīku skaita pamatlimitu.";

1.6.

izteikt 7. punktu šādā redakcijā:

"7. Katram zvejniekam pašpatēriņa zvejai gadā var iedalīt ne vairāk kā vienu noenkurotu žaunu tīklu, ne vairāk kā vienu reņģu tīklu un ne vairāk kā 100 āķu. Zvejniekam pašpatēriņa zvejai var iedalīt visu minēto zvejas rīku veidu limitu, bet vienlaikus zvejā var lietot tikai vienu zvejas rīku veidu.";

1.7.

izteikt 9. punktu šādā redakcijā:

"9. Attiecīgās zivju sugas zveja piekrastē tiek pārtraukta, kad tās kopējais zvejas limits, kas noteikts saskaņā ar šo noteikumu 2.punktu, atbilstoši informācijas sistēmas datiem ir pilnībā izmantots un Zemkopības ministrija savā mājaslapā internetā un plašsaziņas līdzekļos ir paziņojusi par konkrētās zivju sugas zvejas pārtraukšanu piekrastē.";

1.8.

papildināt ar 10.1. apakšpunktu šādā redakcijā:

"10.1. Zvejnieks pašvaldības administratīvajā teritorijā iedalīto zvejas rīku limitu var izmantot arī jebkurā citā šīs pašvaldības administratīvās teritorijas mazākajā vienībā, ja tas ir paredzēts rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumā ar pašvaldību vai šī līguma protokolā un ja to pieļauj attiecīgo zivju sugu limitu izmantošanas nosacījumi.

.

";

1.9.

izteikt 12. punktu šādā redakcijā:

"12. Zemkopības ministrija apkopo institūta izvērtētos un atbalstītos priekšlikumus par zvejas limitu izmaiņām un informāciju par limitu samazinājumu, ņemot vērā šo noteikumu 5.¹ punktā minēto nosacījumu, un līdz kārtējā gada 15. decembrim attiecīgajām pašvaldībām nosūta informāciju par šo noteikumu 2. pielikumā noteikto zvejas rīku pamatlimita palielinājumu vai samazinājumu, publicē to Zemkopības ministrijas tīmekļvietnē, kā arī ievada pašvaldībām paredzēto zvejas limitu izmaiņas informācijas sistēmā.";

1.10.

papildināt ar 12.¹ punktu šādā redakcijā:

"12.¹ Zemkopības ministrija iesniedz Ministru kabinetā attiecīgu tiesību akta projektu par zvejas pamatlimita izmaiņām šo noteikumu 2. pielikumā gadījumā, ja institūts, izvērtējot piekrastes pašvaldībās iedalīto zvejas rīku izmantošanu pēdējo divu gadu laikā, ir konstatējis, ka konkrētu zvejas rīku limitu izmanto zemāk kā 60 procentu apmērā, un ierosina Zemkopības ministrijai pārdalīt neizmantoto rīku limita daļu pašvaldībai, kur piešķirtie zvejas rīku limiti tiek izmantoti ar augstu efektivitāti (vismaz 90 procentu līmenī) un ir liels zvejnieku pieprasījums pēc papildlimitiem.";

1.11.

izteikt 2. pielikumu jaunā redakcijā (pielikums).

Noteikumi stājas spēkā 2026. gada 1. janvārī.

Ministru prezidents V. Uzvārds

Ministrs V. Uzvārds

Pielikums

Ministru kabineta

[25-TA-2327 Dt]

noteikumiem Nr.

[25-TA-2327 Nr]

"2. pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 30.novembra

noteikumiem Nr. 1375

Zvejas rīku skaita pamatlimits sadalījumā pa pašvaldībām piekrastē

Nr. p. k.	Pašvaldība, uz kuras teritorijas piekrasti attiecas limits		Reņģu stāvvadi	Zivju murdi¹	Lucīšu murdi	Sīkzivju murdi	Noenkuroti žaunu tīkli	Reņģu tīkli	Zivju āķi	Zivju vadi	Akmeņplekstu tīkli²	Plekstu vadi	Apaļo jūrasgrunduļu murdi³
1.	Limbažu novads (Salacgrīvas pagasts, Ainažu pagasts, Liepupes pagasts)	Salacgrīvas pagasts, Ainažu pagasts, Liepupes pagasts	21	53	85	1	196	27	7500	NA	NA	NA	10
1.		Skultes pagasts	4	2	45	NA	30	5	500	NA	NA	NA	2
2.	Saulkrastu novads	Saulkrastu pagasts, Saulkrasti	8	11	56	NA	95	53	1600	1	NA	NA	2
3.	Ādažu novads (Carnikavas pagasts)		5	6	10	NA	10	NA	500	1	NA	NA	NA
4.	Rīgas valstspilsēta		6	24	23	NA	95	39	500	1	NA	NA	NA
5.	Jūrmalas valstspilsēta		13	12	40	NA	105	175⁴	1100	1	NA	NA	NA
6.	Tukuma novads (Engures pagasts, Lapmežciema pagasts)		13	10	260	2	326	206	3000	NA	NA	NA	12
7.	Talsu novads	Mērsraga pagasts	3	2	80	1	55	67	2000	NA	NA	NA	3
		Rojas pagasts	10	11	70	5	95	60	2000	NA	NA	NA	10
		Kolkas pagasts	32⁵	15	28	5	150	45	1000	NA	NA	SN⁵	3
8.	Ventspils valstspilsēta		1	NA	2	NA	35	10	500	NA	15	SN	NA
9.	Ventspils novads		8	20	50	NA	599⁶	209	6500	2	121	SN	9
10.	Dienvidkurzemes novads	Sakas pagasts, Pāvilostas pilsēta	6	1	22	NA	223⁶	62	3700	1	78	SN	10
		Vērgales pagasts	NA	NA	7	NA	65⁶	28	3200	NA	7	SN	NA
		Medzes pagasts	NA	NA	NA	NA	13	5	500	NA	5	SN	NA
		Nīcas pagasts	15	7	30	NA	230⁶	150	8000	3	45	SN	15
		Rucavas pagasts	10	NA	2	NA	180⁶	62	4000	3	45	SN	10
11.	Liepājas valstspilsēta		7	1	50	NA	192⁶	125	5000	1	30	SN	12
	Kopā		162	175	860	14	2694	1328	51100	14	346	–	98
Saīsinājumi. 1. NA – attiecīgo zvejas rīku limits nav attiecināms. 2. SN – attiecīgo zvejas rīku skaits nav ierobežots. Piezīmes. ¹ Laikposmā no 1. decembra līdz 15. aprīlim zvejas limitam iedalītos zivju murdus atļauts aizvietot ar attiecīgu skaitu sīkzivju murdu salaku zvejai. ² Laikposmā no 1. jūnija līdz 31. jūlijam akmeņplekstu zvejas limitam iedalītos tīklus atļauts aizvietot ar attiecīgu skaitu noenkurotu žaunu tīklu citu zivju sugu zvejai. ³ Apaļo jūrasgrunduļu murdus izmanto laikposmā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam. ⁴ Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības teritorijas piekrastē no kopējā reņģu tīklu limita 30 reņģu tīklus var izmantot salaku zvejai laikposmā no 1. decembra līdz 15. aprīlim. ⁵ Talsu novada pašvaldības Kolkas pagasta teritorijas piekrastē: 1) posmā no Kolkasraga līdz Sīkragam reņģu stāvvadu skaits nepārsniedz 26, pārējā pašvaldības teritorijas piekrastē reņģu stāvvadu skaits nepārsniedz 6; 2) plekstu vadus atļauts izmantot Irbes jūras šaurumā uz rietumiem no līnijas, kas savieno Kolkasragu (57° 45' 60" N; 22° 36' 40" E) ar Kāvinina bāku (57° 58' 95" N; 22° 11' 77" E). ⁶ No kopējā noenkuroto žaunu tīklu limita laikposmā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam apaļo jūrasgrunduļu zvejai ir izmantojami grunts tīkli ar acs izmēru 60–70 mm: 1) Dienvidkurzemes novada pašvaldības Pāvilostas pilsētas un Sakas pagasta teritorijas piekrastē – 100 gabalu, Vērgales pagasta teritorijā – 30 gabalu, Nīcas pagasta teritorijas piekrastē – 100 gabalu, Rucavas pagasta teritorijas piekrastē – 50 gabalu; 2) Liepājas valstspilsētas pašvaldības teritorijas piekrastē – 100 gabalu; 3) Ventspils novada teritorijas piekrastē – 50 gabalu.