MK vēstules projekts

Ministru kabinets ir saņēmis Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas (turpmāk – komisija) 2023. gada 6. septembra vēstuli Nr. 142.1.9/17-17-14/23 (turpmāk – vēstule), kurā lūgta informācija par to, kā novērst straujo elektroenerģijas tarifu pieaugumu, sagatavojot tos iesniegšanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (turpmāk – Regulators), kā arī uzdoti uzdevumi, par kuru izpildi Ministru kabinets sniedz šādu Klimata un enerģētikas ministrijas sadarbībā ar Labklājības ministriju un Ekonomikas ministriju sagatavotu informāciju.

Attiecībā uz sadales un pārvades sistēmas tarifu pakalpojuma izmaksu pieaugumu skaidrojam, ka regulējamajās nozarēs sabiedrisko pakalpojumu tarifus, tostarp elektroenerģijas sadales un pārvades sistēmas tarifus, pakalpojuma sniedzējs nosaka atbilstošus pamatotām sistēmas uzturēšanas izmaksām, un tos apstiprina Regulators. Visā Eiropā atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija Direktīvas 2019/944 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES, prasībām tarifu izvērtēšanas un uzraudzības process ir nodots neatkarīgu regulatoru pārziņā, lai nodrošinātu neitralitāti un objektivitāti tarifu noteikšanas procesā. Izskatot iesniegtos tarifu projektus, Regulators ir vērtējis tarifos iekļauto izmaksu pamatotību un secinājis, ka akciju sabiedrības "Sadales tīkls" un akciju sabiedrības "Augstsprieguma tīkls" faktiskās izmaksas ir augstākas nekā tās, kas bija iekļautas līdzšinējos tarifos. Līdz ar to 2023. gada 22. maijā Regulators apstiprināja jaunus minēto pakalpojumu tarifus, kas stājās spēkā no 2023. gada 1. jūlija. 

Papildus skaidrojam, ka elektroenerģijas sadales un pārvades tarifi tiek noteikti tādā apmērā, lai elektroenerģijas galalietotāju veiktie tarifu maksājumi segtu ekonomiski pamatotas sniegto pakalpojumu izmaksas, tādējādi nodrošinot sadales un pārvades sistēmas pakalpojumu nepārtrauktību, kvalitāti, kā arī infrastruktūras uzturēšanu un attīstību. Vienlaikus, mainoties tarifus ietekmējošiem faktoriem, Regulators var ierosināt tarifu pārskatīšanu un pieprasīt, lai sadales un pārvades pakalpojumu sniedzējs noteiktā termiņā iesniedz aprēķināto tarifu projektus kopā ar tarifus veidojošo izmaksu pamatojumu. Būtiski piebilst, ka saskaņā ar Regulatora padomes 2022. gada 28. novembra lēmuma Nr. 1/41 "Elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika" (turpmāk – metodika) 3. punktā noteikto aprēķinātie tarifi ietver arī uz konkrētu sadales sistēmas lietotāju attiecinātās pārvades sistēmas izmaksas, kas nodrošina lietotājiem, kuriem ir pieeja sadales sistēmai, arī pārvades sistēmas pakalpojumu izmantošanu, līdz ar to tarifi visiem elektroenerģijas galalietotājiem tiek piemēroti pēc vienādiem principiem un tarifu ietekme uz visām tautsaimniecības nozarēm ir proporcionāli vienāda. Papildus jānorāda, ka līdzšinējā tarifu struktūra, kuras ietvaros mājsaimniecībām piemērotās sistēmas pakalpojumu tarifi bija zemāki nekā juridiskajām personām piemērotās sistēmas pakalpojuma izmaksas, kā arī nebija sasaistes ar mājsaimniecības elektroenerģijas pieslēguma lielumu un patēriņu, neveicināja efektīvu elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmas izmantošanu (t. i., mājsaimniecības nebija motivētas pārskatīt savu elektroenerģijas pieslēguma lielumu un piemērot to mājsaimniecības faktiskajām vajadzībām un patēriņam). Jānorāda, ka līdzšinējās tarifu struktūras ietvaros visas izmaksas, ko par sistēmas pakalpojumu izmantošanu nesedza mājsaimniecības, sedza juridiskās personas, līdz ar to jaunā tarifu struktūra kopumā ir tautsaimniecību veicinoša atbilstoši enerģētikas politikas ilgtermiņa mērķiem un nodrošina vienlīdzīgu pieeju visiem elektroenerģijas sistēmas lietotājiem.

Tālāk vēstulē sniedzam atbildes par dotajiem specifiskajiem uzdevumiem.

1. Uzdot Labklājības ministrijai izvērtēt iespēju paplašināt aizsargāto lietotāju loku, lai atvieglojumus varētu saņemt arī viena vecāka ģimene un ģimene ar bērniem, kur kāds no apgādātājiem ir ar invaliditāti.

Izvērtējot iespēju paplašināt aizsargāto lietotāju loku, lai atvieglojumus varētu saņemt arī viena vecāka ģimene un ģimene ar bērniem, kur kāds no apgādātājiem ir ar invaliditāti, skaidrojam, ka aizsargāto lietotāju loka noteikšanai primārais kritērijs ir mājsaimniecības ienākumi, nevis personas vai mājsaimniecības piederība kādai sociāli demogrāfiskai grupai, jo:

1) aizsargātā lietotāja tvērums primāri ir attiecināms uz zemu ienākumu mājsaimniecībām, ņemot vērā šī atbalsta sniegšanas mērķi – mazināt finanšu slogu tām mājsaimniecībām, kuras nepietiekamu/zemu ienākumu dēļ nevar segt ar mājokļa uzturēšanu saistītos izdevumus vai arī šo izdevumu segšana ir ļoti apgrūtinoša. Tādējādi galvenais kritērijs atbalsta piešķiršanai ir nevis piederība kādai sociāli demogrāfiskai grupai, bet gan zemi mājsaimniecības ienākumi. Sākotnēji, 2015. gadā ieviešot atbalstu aizsargātajam lietotājam, tika lemts to nodrošināt trūcīgām vai maznodrošinātām mājsaimniecībām un daudzbērnu ģimenēm. Šīs grupas raksturoja zemi un nepietiekami ienākumi pamatvajadzību nodrošināšanai un augstāks nabadzības risks. Turpmākās izmaiņas aizsargāto lietotāju lokā nebija saistītas ar attiecīgo mērķa grupu ienākumu līmeņa izvērtējumu un aptvēra arī mājsaimniecības ar vidējiem un augstiem ienākumiem, kas spēja segt attiecīgos izdevumus;

2) līdz 2023. gadam trūcīgo un maznodrošināto mājsaimniecību ienākumu sliekšņi tika pārskatīti ļoti reti, tāpēc, samazinoties trūcīgo un maznodrošināto mājsaimniecību skaitam valstī kopumā, samazinājās arī aizsargātā lietotāja atbalsta saņēmēju skaits šajā mērķa grupā. No 2023. gada 1. jūlija spēkā stājās izmaiņas minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanā, kā rezultātā trūcīgo un maznodrošināto mājsaimniecību ienākumu sliekšņi turpmāk mainīsies katru gadu. Tā kā minētie ienākumu sliekšņi izriet no mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu mediānas, kas aprēķināta no visu iedzīvotāju ienākumiem, un tā (ar ļoti retiem izņēmumiem) katru gadu pakāpeniski palielinās, tad ir paredzams, ka trūcīgo un maznodrošināto mājsaimniecību ienākumu sliekšņi katru gadu palielināsies, attiecīgi pieaugs arī mājsaimniecību skaits, kas atbildīs trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības statusam;

3) valsts informācijas sistēmās un administratīvajos reģistros nav iespējama viena vecāka ģimenes un ģimenes ar bērniem, kur kāds no apgādātājiem ir ar invaliditāti, automātiska identificēšana un iespēja no esošajām sistēmām izgūt datus par šādiem ģimeņu veidiem. Piemēram, nav viennozīmīgi definējams viena vecāka ģimenes jēdziens un pirms lēmuma pieņemšanas par atbalsta saņēmēju loka paplašināšanu ar šādu mērķa grupu primāri būtu jāvienojas, kādas administratīvajos reģistros identificējamās mājsaimniecības/personas tiek uzskatītas par viena vecāka ģimeni, apzinot iespējamos riskus un nepilnības katras grupas izvēlē. Piemēram, kā viena vecāka ģimenes var tikt klasificētas mājsaimniecības, kurās a) viens pieaugušais aprūpē bērnu bez noteiktas paternitātes; b) ir bērns, par kuru saņem apgādnieka zaudējuma pensiju; c) viens pieaugušais aprūpē bērnu, savukārt otram vecākam ir atņemtas aizgādības tiesības; d) viens vecāks aprūpē bērnu, kuram otrs vecāks ir pazudis vai izsludināts meklēšanā. Jebkurā no iepriekš minētajiem gadījumiem nav izslēdzama situācija, ka pieaugušais mājsaimniecības loceklis faktiski dzīvo nereģistrētā kopdzīvē ar citu personu, ko nevar konstatēt bez mājsaimniecības apsekošanas dzīvesvietā. Tāpat neviennozīmīgi viena vecāka ģimenes jēdziena ietvaros būtu traktējamas situācijas šķirtas kopdzīves/laulības gadījumos ar dalītām bērna aizgādnības tiesībām. Analogi metodoloģiski un uzskaites ierobežojumi norādāmi ģimeņu ar bērniem, kur kāds no apgādātājiem ir ar invaliditāti, identificēšanā esošajos reģistros, proti, nav iespējams identificēt ģimenes, kurās kādam no vecākiem ir invaliditāte, bet var izgūt datus par personām ar invaliditāti, kuras saņem kādus ar bērnu saistītus pakalpojumus. Taču šīs personas ne vienmēr ir bērna vecāki. Iespējama situācija, ka ar bērna aprūpi saistītos pakalpojumus saņem kāds no vecākiem, kuram nav noteikta invaliditāte, līdz ar to reģistru informācijā dati par šo ģimeni nebūs izgūstami un daļu no potenciālās mērķa grupas atbalsts nesasniegs. Ja viena vecāka ģimenei un ģimenei ar bērniem, kur kāds no apgādātājiem ir ar invaliditāti, ir piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss, tad šī ģimene jau tagad saņem aizsargātā lietotāja pakalpojumu. Apkopojot iepriekš minētos argumentus, norādām, ka, izdarot noteiktus pieņēmumus par mājsaimniecību identificēšanu atbilstoši reģistros esošajām pazīmēm un izgūstot informāciju par šādām mājsaimniecībām, ir jārēķinās ar datu neprecizitāti un zemu ticamības pakāpi, kā rezultātā vai nu daļa atbilstošo mājsaimniecību netiks aptvertas, vai arī tās pēc būtības neatbildīs šādas ģimenes veidam. Šādas situācijas veidošanās ierobežota finansējuma apstākļos nebūtu pieļaujama.

Labklājības ministrija uzskata, ka var saglabāt atbalsta mērķētību un paplašināt aizsargāto lietotāju loku, piešķirot atbalstu tām mājsaimniecībām, kuru ienākumu slieksnis nesasniedz maznodrošinātas mājsaimniecības maksimāli noteikto ienākumu slieksni. Šobrīd Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 33. pantā ir definēts minimālais un maksimālais ienākumu slieksnis, atbilstoši kuram mājsaimniecība tiek atzīta par maznodrošinātu, savukārt konkrētu maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni katra pašvaldība nosaka tās saistošajos noteikumos. Tādējādi maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis pašvaldībās ir atšķirīgs, un tas variē no 51 līdz 80 procentiem no ienākumu mediānas. 2022. gadā maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis 80 procentu apmērā bija noteikts deviņās pašvaldībās. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu pieeju valsts sniegtajam atbalstam, aizsargātā lietotāja atbalstu var paplašināt uz mājsaimniecībām, kuru ienākumi ir līdz maksimālajam ienākumu slieksnim, t. i., 80 procentiem. Savukārt pašvaldības noteiktie atbalsta pasākumi maznodrošinātām personām tiktu sniegti atbilstoši pašvaldības noteiktajam maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnim. Tādējādi tiktu paplašināts atbalsta saņēmēju loks, kuriem būtu tiesības saņemt aizsargātā lietotāja pakalpojumu. Atbalstot šādas iespējas ieviešanu, tiks veikti aprēķini par iespējamo maznodrošināto personu skaita pieaugumu un nepieciešamo papildu finansējumu atbalsta nodrošināšanai šai mērķa grupai un administrēšanas izmaksu pieaugumam pašvaldību sociālajos dienestos.

Vienlaikus informējam, ka Ministru kabineta 2021. gada 1. jūnija noteikumi Nr. 345 "Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma noteikumi" šā gada 22. augustā tika grozīti, palielinot aizsargātajiem lietotājiem pieejamo atbalstu elektroenerģijas izmaksu daļējai kompensēšanai 20 euro personām ar I grupas invaliditāti un trūcīgām un maznodrošinātām personām un 25 euro daudzbērnu ģimenēm. Attiecīgais palielinātais atbalsts aizsargātajiem lietotājiem ir paredzēts laikposmā līdz 2023. gada 31. decembrim. Pašlaik tiek gatavoti arī priekšlikumi, lai atbalstu aizsargātajiem lietotājiem 20 un 25 euro apmērā nodrošinātu kā pastāvīgu ilgtermiņa atbalstu. 

2. Uzdot akciju sabiedrībai "Sadales tīkls" un akciju sabiedrībai "Augstsprieguma tīkls" sagatavot izdevumu samazināšanas un efektivitātes uzlabošanas plānu un iesniegt to atbildīgajai Klimata un enerģētikas ministrijai, kā arī par šiem pasākumiem informēt komisiju līdz 2023. gada 20. decembrim.

Ministru kabinets piekrīt Saeimas priekšlikumam, ka šāds plāns būtu sagatavojams. Vienlaikus informējam, ka attiecīgā uzdevuma veikšana ietver plašas informācijas un datu analīzi, līdz ar to tā veikšanai pirmšķietami varētu būt nepieciešams ilgāks laika periods. Jāuzsver, ka akciju sabiedrība "Sadales tīkls" periodā no 2017. līdz 2022. gadam jau ir īstenojusi citās kapitālsabiedrībās līdz šim neredzētu un ļoti būtisku efektivitātes uzlabošanas pasākumu programmu, kā rezultātā darba vietu skaits uzņēmumā ir samazināts par 898 vietām (2022. gada beigās uzņēmumā bija 1665 darbinieki), transportlīdzekļu skaits samazināts par 39 % jeb 410 vienībām, kā arī atbrīvotas 43 tehniskās bāzes (divas daļēji), samazinot to skaitu par 61 % un optimizējot to ģeogrāfisko izvietojumu visā Latvijas teritorijā. Kopumā 2022. gada beigās izmaksu samazinājuma ietekme gadā uz EBITDA rādītāju sasniegta 28 milj. euro apmērā. Tālāka būtisku akciju sabiedrības "Sadales tīkls" resursu samazināšana tuvākajos gados būtu vērtējama kopsakarā ar pakalpojuma drošuma un nepārtrauktības nodrošināšanu, kas izpaustos kā biežāki un ilgāki elektroenerģijas pārtraukumi elektroenerģijas lietotājiem, tāpēc būtisks izmaksu ietaupījums tuvākajā laikā nav prognozējams. Vienlaikus jānorāda, ka šobrīd sistēmas operatori pārvērtē apstiprinātajos tarifu projektos iekļauto izmaksu prognozes, kuru pārskatīšana varētu radīt tarifa vērtību samazināšanu.

3. Uzdot vienu reizi gadā akciju sabiedrībai "Sadales tīkls" nākt klajā ar elektroenerģijas sadales un pārvades tarifu prognozi trim gadiem.

Informējam, ka saskaņā ar metodikā noteikto regulatīvā perioda ilgums ir no diviem līdz pieciem gadiem. Tarifu perioda ilgums ir viens gads. Iesniedzot tarifu projektu, sadales sistēmas operators iesniedz pamatojumu tarifu aprēķinā izmantotajam regulatīvajam periodam un nepieciešamības gadījumā – tarifu periodam. Regulators ar lēmumu nosaka regulatīvo periodu un var lemt par tarifu perioda pagarināšanu. Papildus informējam, ka saskaņā ar Regulatora padomes 2022. gada 9. novembra lēmuma Nr. 1/40 "Noteikumi par iepazīšanos ar tarifa projektu" 2. punktā noteikto sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs 10 dienu laikā pēc tarifa projekta iesniegšanas Regulatorā publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" informāciju par aprēķināto tarifa projektu, norādot sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja nosaukumu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi; datumu, kad tarifa projekts ir iesniegts Regulatorā; sabiedriskā pakalpojuma veidu; metodiku, saskaņā ar kuru tarifa projekts ir aprēķināts; piedāvāto tarifu bez pievienotās vērtības nodokļa; tarifa projektā piedāvātās izmaiņas; īsu tarifa izmaiņu pamatojumu; sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja piedāvāto tarifa spēkā stāšanās datumu; sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja vietu un laiku, kurā lietotājs var iepazīties ar tarifa projektā ietverto vispārpieejamo informāciju, kā arī sniegt savus priekšlikumus un ieteikumus par tarifa projektu; sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja kontaktpersonas vārdu un uzvārdu, tālruņa numuru, elektroniskā pasta adresi. Ņemot vērā minēto, jau šobrīd spēkā esošais normatīvais regulējums paredz sistēmas operatoriem pienākumu publicēt Regulatorā iesniegtos tarifu projektus, t. sk. ietverot vēstulē norādīto trīs gadu tarifa prognozi, kā arī paredz sabiedrības iesaisti un viedokļa sniegšanu par attiecīgajiem tarifu projektiem, tāpēc Klimata un enerģētikas ministrijas ieskatā attiecīgais uzdevums tiek pildīts.

Regulatīvā perioda noteikšanas mērķis ir padarīt sistēmas pakalpojumu tarifus prognozējamākus un stabilākus ilgākā termiņā. Vienlaikus regulējums pieļauj veikt ierobežotas tarifa vērtības korekcijas regulatīvā perioda ietvaros attiecībā uz to izmaksu daļu, ko sistēmas operators tiešā veidā nevar ietekmēt (piemēram, elektroenerģijas cenas, citu sistēmas operatoru pakalpojuma izmaksas, kas ietekmē tarifu u. c.). Sistēmas operatoriem, izstrādājot sistēmas attīstības 10 gadu plānu, ir bijis pienākums novērtēt paredzēto investīciju ietekmi uz sistēmas pakalpojumu tarifiem. Lai uzlabotu sabiedrības informētību par nākotnē sagaidāmajām tarifu izmaiņām, Klimata un enerģētikas ministrija ir sagatavojusi priekšlikumus papildināt sistēmas 10 gadu attīstības plānu ar plašāku operatora novērtējumu par sagaidāmajām tarifu struktūras un apmēra izmaiņām tuvākajos pārskata gados. Tarifu vērtību būtiski ietekmē sadalītās enerģijas apjomi, pieslēgtās lietotāju jaudas, pieslēgto sistēmas lietotāju skaits, sistēmai pieslēgto elektroenerģijas ražotāju darbības ietekme, sistēmas operatoram noteikto papildu pienākumu izpilde (piemēram, neto uzskaites sistēmas administrēšana, jaunu elektroenerģijas tirgus funkcionalitāšu nodrošināšana (kopīgošana) u. c.).

4. Uzdot Klimata un enerģētikas ministrijai nākt klajā ar pilnveidotu Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.–2030. gadam redakciju līdz 2023. gada 31. oktobrim.

Šobrīd tiek veikts intensīvs darbs pie Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.–2030. gadam (turpmāk – NEKP 2030) pārskatītās redakcijas izstrādes, aktīvi iesaistot atbildīgās institūcijas un sociālos partnerus. Tāpat informējam, ka plānotais NEKP 2030 pārskatītās redakcijas pirmā projekta apstiprināšanas termiņš Ministru kabinetā ir 2023. gada 30. oktobris. Pēc NEKP 2030 pārskatītās redakcijas pirmā projekta apstiprināšanas Ministru kabinetā tas tiks nosūtīts Eiropas Komisijai atzinuma sniegšanai. 

5. Uzdot Regulatoram izvērtēt un sniegt priekšlikumus tarifu aprēķināšanas metodikas pilnveidošanai līdz 2023. gada 17. novembrim.

Informējam, ka Klimata un enerģētikas ministrija informēs Regulatoru par tam doto uzdevumu. Vienlaikus norādām, ka spēkā esošā tarifu aprēķināšanas metodika ir pieņemta 2022. gada 28. novembrī un ir spēkā kopš 2022. gada 1. decembra.