22-TA-2050
"Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”"
Izdarīt likumā "Par valsts pensijām" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1., 24. nr.; 1997, 3., 13. nr.; 1998, 1., 24. nr.; 1999, 11., 23. nr.; 2002, 2. nr.; 2004, 6. nr.; 2005, 13., 24. nr.; 2006, 24. nr.; 2007, 24. nr.; 2008, 7., 10., 14. nr.; 2009, 8., 15. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 199. nr.; 2010, 16., 205. nr.; 2011, 202. nr.; 2012, 104. nr.; 2013, 112., 137., 194. nr.; 2014, 75. nr.; 2015, 122. nr.; 2016, 57., 241. nr.; 2017, 128. nr.; 2018, 87., 196. nr.; 2019, 240. nr.; 2020, 240.A nr., 250 nr.) šādus grozījumus:
1.
Aizstāt 9. panta otrās daļas 8. punktā vārdus “Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likuma” ar vārdiem “Pašvaldības domes deputāta statusa likuma”.
2.
12.pantā:
izteikt otro daļu šādā redakcijā:
“(2) Personām, kurām ir šajā likumā noteiktais vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais apdrošināšanas stāžs, piešķirtās vecuma pensijas apmērs nedrīkst būt mazāks par minimālās vecuma pensijas apmēru un to nosaka šādā kārtībā:
1) ja atbilstoši šā panta pirmajai daļai aprēķinātā vecuma pensija ir mazāka par šā panta 2.1 daļā noteikto minimālās vecuma pensijas apmēru, tad līdz noteiktajam minimālajam apmēram tiek izmaksāta pensijas daļa, ko sedz no valsts pamatbudžeta līdzekļiem;
2) ja persona ir iegādājusies dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) polisi un tās apmērs kopā ar atbilstoši šā panta pirmajai daļai aprēķināto vecuma pensiju ir mazāks par šā panta 2.1 daļā noteikto minimālās vecuma pensijas apmēru, tad līdz noteiktajam minimālajam apmēram tiek izmaksāta pensijas daļa, ko sedz no valsts pamatbudžeta līdzekļiem.";
izteikt 2.1 daļas pirmo un otro teikumu šādā redakcijā:
“Minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzi nosaka procentos no Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļa vietnē publicētās minimālā ienākuma mediānas mēnesī, noapaļotu līdz veseliem euro (turpmāk – ienākuma mediāna) un tā ir 25 procentu apmērā no ienākuma mediānas, personām ar invaliditāti kopš bērnības - 30 procentu apmērā no ienākuma mediānas. Minimālās vecuma pensijas apmēru nosaka, minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzei piemērojot koeficientu - 1,2 un par katru nākamo gadu, kas pārsniedz šajā likumā noteikto vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo apdrošināšanas stāžu, apmēru palielina par diviem procentiem no minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzes.”
izteikt otro daļu šādā redakcijā:
“(2) Personām, kurām ir šajā likumā noteiktais vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais apdrošināšanas stāžs, piešķirtās vecuma pensijas apmērs nedrīkst būt mazāks par minimālās vecuma pensijas apmēru un to nosaka šādā kārtībā:
1) ja atbilstoši šā panta pirmajai daļai aprēķinātā vecuma pensija ir mazāka par šā panta 2.1 daļā noteikto minimālās vecuma pensijas apmēru, tad līdz noteiktajam minimālajam apmēram tiek izmaksāta pensijas daļa, ko sedz no valsts pamatbudžeta līdzekļiem;
2) ja persona ir iegādājusies dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) polisi un tās apmērs kopā ar atbilstoši šā panta pirmajai daļai aprēķināto vecuma pensiju ir mazāks par šā panta 2.1 daļā noteikto minimālās vecuma pensijas apmēru, tad līdz noteiktajam minimālajam apmēram tiek izmaksāta pensijas daļa, ko sedz no valsts pamatbudžeta līdzekļiem.";
izteikt 2.1 daļas pirmo un otro teikumu šādā redakcijā:
“Minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzi nosaka procentos no Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļa vietnē publicētās minimālā ienākuma mediānas mēnesī, noapaļotu līdz veseliem euro (turpmāk – ienākuma mediāna) un tā ir 25 procentu apmērā no ienākuma mediānas, personām ar invaliditāti kopš bērnības - 30 procentu apmērā no ienākuma mediānas. Minimālās vecuma pensijas apmēru nosaka, minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzei piemērojot koeficientu - 1,2 un par katru nākamo gadu, kas pārsniedz šajā likumā noteikto vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo apdrošināšanas stāžu, apmēru palielina par diviem procentiem no minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzes.”
3.
16. pantā:
izteikt pirmās daļas 2. punktu šādā redakcijā:
“2) III grupas invaliditātes gadījumā - invaliditātes pensijas aprēķina bāzes līmenī, kas ir 25 procentu apmērā no ienākuma mediānas, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības - 30 procentu apmērā no ienākuma mediānas (turpmāk - invaliditātes pensijas aprēķina bāze)”;
izteikt otro daļu šādā redakcijā:
“(2) I un II grupas invaliditātes pensijas apmērs nedrīkst būt mazāks par attiecīgo invaliditātes pensijas aprēķina bāzi, kurai piemērots koeficients 1,6 - I grupas invaliditātes gadījumā vai koeficients 1,4 - II grupas invaliditātes gadījumā. Ja aprēķinātā (pārrēķinātā) I un II grupas invaliditātes pensija ir mazāka par šajā daļā noteikto invaliditātes pensijas apmēru, tad līdz minētajam I un II grupas invaliditātes pensijas apmēram tiek izmaksāta pensijas daļa, ko sedz no valsts pamatbudžeta līdzekļiem.”;
izteikt trešo daļu šādā redakcijā:
“(3) Ja persona piecus gadus pirms invaliditātes pensijas piešķiršanas nav bijusi pakļauta invaliditātes apdrošināšanai, invaliditātes pensija no valsts pamatbudžeta līdzekļiem piešķirama apmērā, kāds atbilstoši invaliditātes grupai noteikts šā panta otrajā daļā.”
izteikt pirmās daļas 2. punktu šādā redakcijā:
“2) III grupas invaliditātes gadījumā - invaliditātes pensijas aprēķina bāzes līmenī, kas ir 25 procentu apmērā no ienākuma mediānas, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības - 30 procentu apmērā no ienākuma mediānas (turpmāk - invaliditātes pensijas aprēķina bāze)”;
izteikt otro daļu šādā redakcijā:
“(2) I un II grupas invaliditātes pensijas apmērs nedrīkst būt mazāks par attiecīgo invaliditātes pensijas aprēķina bāzi, kurai piemērots koeficients 1,6 - I grupas invaliditātes gadījumā vai koeficients 1,4 - II grupas invaliditātes gadījumā. Ja aprēķinātā (pārrēķinātā) I un II grupas invaliditātes pensija ir mazāka par šajā daļā noteikto invaliditātes pensijas apmēru, tad līdz minētajam I un II grupas invaliditātes pensijas apmēram tiek izmaksāta pensijas daļa, ko sedz no valsts pamatbudžeta līdzekļiem.”;
izteikt trešo daļu šādā redakcijā:
“(3) Ja persona piecus gadus pirms invaliditātes pensijas piešķiršanas nav bijusi pakļauta invaliditātes apdrošināšanai, invaliditātes pensija no valsts pamatbudžeta līdzekļiem piešķirama apmērā, kāds atbilstoši invaliditātes grupai noteikts šā panta otrajā daļā.”
4.
23. pantā:
izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:
“(4) Ja apgādnieka apdrošināšanas stāžs iespējamai vecuma pensijai nav mazāks, kā noteikts šajā likumā pensijas piešķiršanas dienā, un aprēķinātā (pārrēķinātā) apgādnieka zaudējuma pensija ir mazāka par šā panta devītajā daļā noteikto minimālo apgādnieka zaudējuma pensijas apmēru katram bērnam, tad līdz noteiktajam minimālajam apmēram tiek izmaksāta pensijas daļa, ko sedz no valsts pamatbudžeta līdzekļiem.”;
izteikt devīto daļu šādā redakcijā:
“(9) Minimālās apgādnieka zaudējuma pensijas apmēru katram bērnam nosaka šādi:
1) bērnam no dzimšanas līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai - 25 procentu apmērā no ienākuma mediānas;
2) bērnam no septiņu gadu vecuma - 30 procentu apmērā no ienākuma mediānas.”
izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:
“(4) Ja apgādnieka apdrošināšanas stāžs iespējamai vecuma pensijai nav mazāks, kā noteikts šajā likumā pensijas piešķiršanas dienā, un aprēķinātā (pārrēķinātā) apgādnieka zaudējuma pensija ir mazāka par šā panta devītajā daļā noteikto minimālo apgādnieka zaudējuma pensijas apmēru katram bērnam, tad līdz noteiktajam minimālajam apmēram tiek izmaksāta pensijas daļa, ko sedz no valsts pamatbudžeta līdzekļiem.”;
izteikt devīto daļu šādā redakcijā:
“(9) Minimālās apgādnieka zaudējuma pensijas apmēru katram bērnam nosaka šādi:
1) bērnam no dzimšanas līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai - 25 procentu apmērā no ienākuma mediānas;
2) bērnam no septiņu gadu vecuma - 30 procentu apmērā no ienākuma mediānas.”
5.
24. pantā:
izslēgt pirmajā daļā vārdus “piešķirtā (pārrēķinātā)”;
izteikt otro daļu šādā redakcijā:
“(2) Pārrēķināto vecuma pensiju veido agrāk aprēķinātā (pārrēķinātā) pensija, un pensijas pārrēķina daļa, kas saskaņā ar šā likuma 12.panta pirmajā daļā noteikto kārtību aprēķināta, ņemot vērā pensijas kapitālu, ko persona uzkrājusi pēc pensijas piešķiršanas (pārrēķināšanas).”;
aizstāt piektās daļas ievadtekstā vārdu “piešķirtā” ar vārdu “aprēķinātā”;
papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:
“(6) Ja I un II grupas invaliditātes pensija ir noteikta atbilstoši šā likuma 16. panta trešajai daļai, tad pensijas pārrēķina daļa, kas tiek aprēķināta saskaņā ar šā panta piektajā daļā norādīto formulu, ir aprēķinātā pensija.”
izslēgt pirmajā daļā vārdus “piešķirtā (pārrēķinātā)”;
izteikt otro daļu šādā redakcijā:
“(2) Pārrēķināto vecuma pensiju veido agrāk aprēķinātā (pārrēķinātā) pensija, un pensijas pārrēķina daļa, kas saskaņā ar šā likuma 12.panta pirmajā daļā noteikto kārtību aprēķināta, ņemot vērā pensijas kapitālu, ko persona uzkrājusi pēc pensijas piešķiršanas (pārrēķināšanas).”;
aizstāt piektās daļas ievadtekstā vārdu “piešķirtā” ar vārdu “aprēķinātā”;
papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:
“(6) Ja I un II grupas invaliditātes pensija ir noteikta atbilstoši šā likuma 16. panta trešajai daļai, tad pensijas pārrēķina daļa, kas tiek aprēķināta saskaņā ar šā panta piektajā daļā norādīto formulu, ir aprēķinātā pensija.”
6.
Papildināt 26. pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:
“(6) No valsts pamatbudžeta līdzekļiem pārskata pensiju vai pensijas daļu, ko izmaksā līdz vecuma pensijas, invaliditātes pensijas un apgādnieka zaudējuma pensijas minimālajam apmēram, ievērojot šajā pantā minētos nosacījumus.”
“(6) No valsts pamatbudžeta līdzekļiem pārskata pensiju vai pensijas daļu, ko izmaksā līdz vecuma pensijas, invaliditātes pensijas un apgādnieka zaudējuma pensijas minimālajam apmēram, ievērojot šajā pantā minētos nosacījumus.”
7.
Izslēgt 32. panta vienpadsmitās daļas otro teikumu.
8.
Pārejas noteikumos:
svītrot 40. punktu;
papildināt pārejas noteikumus ar 78., 79., 80. un 81.punktu šādā redakcijā:
“78. Vecuma pensiju, kas piešķirta izdienas vai invaliditātes pensijas vietā, pārrēķināšanas gadījumā veido agrāk aprēķinātā (pārrēķinātā) pensija, neņemot vērā šo pārejas noteikumu 12., 12.1 un 19. punkta nosacījumus, un pensijas pārrēķina daļa, kas šā likuma 12. panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā aprēķināta, ņemot vērā pensijas kapitālu, ko persona uzkrājusi pēc pensijas piešķiršanas (pārrēķināšanas).
79. Laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. decembrim, nosakot saskaņā ar šā likuma 12. panta 2.1 daļu minimālās vecuma pensijas apmēru, minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzei piemēro koeficientu - 1,1 un par katru nākamo gadu, kas pārsniedz šajā likumā noteikto vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo apdrošināšanas stāžu, apmēru palielina par diviem procentiem no minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzes.
80. Laikposmā no 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 30. aprīlim vecuma pensiju, invaliditātes pensiju un apgādnieka zaudējuma pensiju, kas nosakāma minimālās pensijas apmērā, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra izmaksā minimālās pensijas apmērā, kāds bija noteikts atbilstoši normatīvajiem aktiem līdz 2022. gada 31. decembrim, un ne vēlāk kā līdz 2023. gada maijam veic šo minimālo pensiju pārrēķinu, un starpību izmaksā vienlaikus ar 2023.gada maijā izmaksājamo pensiju.
81. Līdz 2022.gada 31.decembrim piešķirtajai (pārrēķinātajai) vecuma pensijai, invaliditātes pensijai un apgādnieka zaudējuma pensijai aprēķinātā (pārrēķinātā) pensija ir visa līdz 2022. gada 31. decembrim piešķirtā (pārrēķinātā) pensija un atbilstoši šā likuma 12. panta 2.1 daļai, 16. panta pirmās daļas 2. punktam, otrajai un trešajai daļai un 23. panta devītajai daļai noteiktā pensijas daļa.”
svītrot 40. punktu;
papildināt pārejas noteikumus ar 78., 79., 80. un 81.punktu šādā redakcijā:
“78. Vecuma pensiju, kas piešķirta izdienas vai invaliditātes pensijas vietā, pārrēķināšanas gadījumā veido agrāk aprēķinātā (pārrēķinātā) pensija, neņemot vērā šo pārejas noteikumu 12., 12.1 un 19. punkta nosacījumus, un pensijas pārrēķina daļa, kas šā likuma 12. panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā aprēķināta, ņemot vērā pensijas kapitālu, ko persona uzkrājusi pēc pensijas piešķiršanas (pārrēķināšanas).
79. Laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. decembrim, nosakot saskaņā ar šā likuma 12. panta 2.1 daļu minimālās vecuma pensijas apmēru, minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzei piemēro koeficientu - 1,1 un par katru nākamo gadu, kas pārsniedz šajā likumā noteikto vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo apdrošināšanas stāžu, apmēru palielina par diviem procentiem no minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzes.
80. Laikposmā no 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 30. aprīlim vecuma pensiju, invaliditātes pensiju un apgādnieka zaudējuma pensiju, kas nosakāma minimālās pensijas apmērā, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra izmaksā minimālās pensijas apmērā, kāds bija noteikts atbilstoši normatīvajiem aktiem līdz 2022. gada 31. decembrim, un ne vēlāk kā līdz 2023. gada maijam veic šo minimālo pensiju pārrēķinu, un starpību izmaksā vienlaikus ar 2023.gada maijā izmaksājamo pensiju.
81. Līdz 2022.gada 31.decembrim piešķirtajai (pārrēķinātajai) vecuma pensijai, invaliditātes pensijai un apgādnieka zaudējuma pensijai aprēķinātā (pārrēķinātā) pensija ir visa līdz 2022. gada 31. decembrim piešķirtā (pārrēķinātā) pensija un atbilstoši šā likuma 12. panta 2.1 daļai, 16. panta pirmās daļas 2. punktam, otrajai un trešajai daļai un 23. panta devītajai daļai noteiktā pensijas daļa.”
Likums stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī.
Ministrs V. Uzvārds