Tiesā iesniedzamais dokuments

Ministru kabinets ir saņēmis Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nama 2025. gada 26. maija lēmumu, ar kuru nolemts pieņemt Māra Grēniņa, Mārītes Lūses un Lienes Kleinas-Brūveres (turpmāk kopā – Pieteicēji) pieteikumu un ierosināt administratīvo lietu par pienākuma uzlikšanu Ministru kabinetam izdot labvēlīgu administratīvo aktu, piešķirot naudas balvu par izciliem sasniegumiem sportā – sportistam Mārim Grēniņam par 2024. gada Pasaules Nedzirdīgo vieglatlētikas čempionātā 110 metru barjerskrējienā izcīnīto trešo vietu – 10 244.88 euro, sportista trenerei Mārītei Lūsei – 2 561.22 euro un sportistu apkalpojošajai sporta darbiniecei Lienei Kleinai-Brūverei – 2 561.22 euro. Ar minēto tiesas lēmumu Ministru kabinetam uzdots sniegt tiesai rakstveida paskaidrojumu par pieteikumu.

Ministru kabinets neatzīst pieteikumu un lūdz to noraidīt pilnībā, pamatojoties uz turpmāk minētajiem apsvērumiem. 

[1] Ministru kabinets 2024. gada 10. decembrī izdeva rīkojumu Nr. 1101 “Par naudas balvu piešķiršanu par izciliem sasniegumiem sportā” (skat. https://www.vestnesis.lv/op/2024/242.31). Ar minēto rīkojumu Pieteicējiem naudas balvas nav piešķirtas.

[2] Naudas balvu piešķiršanu par izciliem sasniegumiem sportā regulē Sporta likums, kurā noteikts šāds tiesiskais ietvars. Latvijas sportistiem, viņu treneriem, sportistus apkalpojošajiem sporta darbiniekiem, tai skaitā sporta ārstiem, apkalpojošajam personālam un attiecīgajām sporta federācijām Ministru kabinets var piešķirt naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā (Sporta likuma 14. panta pirmā daļa). Kārtību, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, un naudas balvu apmēru nosaka Ministru kabinets (Sporta likuma 14. panta otrā daļa). Papildu minētajam Sporta likuma 9. panta trešās daļas 3. punktā ir noteikts, ka Latvijas Nacionālā sporta padome (turpmāk arī – Padome) sniedz Ministru kabinetam priekšlikumus attiecībā uz naudas balvu piešķiršanu par izciliem sasniegumiem sportā. Sporta likuma 10. pants nosaka, ka Padome, izstrādājot priekšlikumu Ministru kabinetam par naudas balvu piešķiršanu, izvērtē sacensību nozīmīgumu, sacensībās piedalījušos valstu skaitu un sportistu vai komandu skaitu.

[3] Ministru kabinets, pamatojoties uz Sporta likuma 14. panta otrajā daļā ietverto deleģējumu, izdeva Ministru kabineta 2012. gada 3. janvāra noteikumus Nr. 26 “Noteikumi par kārtību, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, un naudas balvas apmēru” (turpmāk – Noteikumi).

Noteikumu 5. punkts paredz īpašu kārtību, kādā iesniedzami iesniegumi par naudas balvas piešķiršanu par izciliem sasniegumiem sportā (turpmāk – naudas balva), nosakot – lai varētu pretendēt uz naudas balvas saņemšanu, Sporta likumā noteiktajā kārtībā atzīta sporta federācija līdz kārtējā gada 15. oktobrim iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijai (turpmāk – ministrija) iesniegumu par sasniegumiem, kas gūti kādās no Noteikumu 3. punktā minētajām sacensībām laikposmā no iepriekšējā gada 1. oktobra līdz kārtējā gada 30. septembrim.

Saskaņā ar Noteikumu 8. punktu ministrija apkopo iesniegumus, kuri atbilst noteikumos minētajām prasībām, un iesniedz tos izvērtēšanai Padomē.

Noteikumu 2. punkts paredz, ka izglītības un zinātnes ministrs Padomes priekšlikumu par naudas balvas piešķiršanu par izciliem sasniegumiem sportā iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā.

[4] Saskaņā ar ministrijas sniegto informāciju ministrija 2024. gada 11. oktobrī saņēma Latvijas Nedzirdīgo sporta federācijas (turpmāk – LNSF) iesniegumu par naudas balvas piešķiršanu biedrības sportistam M. Grēniņam, viņa trenerei M. Lūsei un sportistu apkalpojošajai sporta darbiniecei L. Kleinai-Brūverei par sportista 2024. gada Pasaules Nedzirdīgo vieglatlētikas čempionātā izcīnīto trešo vietu 110 m barjerskrējienā.

[5] Padome LNSF priekšlikumu par naudas balvu piešķiršanu Pieteicējiem izskatīja 2024. gada 29. novembra sēdē (protokola Nr. 2  2.4.33. apakšpunkts) un, ņemot vērā naudas balvu izmaksai pieejamos ierobežotos valsts budžeta līdzekļus, kā arī Noteikumu 10. punktā noteikto, pamatojoties uz Sporta likuma 9. panta trešās daļas 3. punktu, nolēma Pieteicējiem naudas balvas nepiešķirt un neiekļaut Pieteicējus Latvijas Padomes priekšlikumā Ministru kabinetam par naudas balvu piešķiršanu[1].

[6] Ministru kabinets paskaidro sava lēmuma pamatotību.

Saskaņā ar Noteikumu 10. punktu Padome, izstrādājot priekšlikumu Ministru kabinetam par naudas balvu piešķiršanu, izvērtē sacensību nozīmīgumu, sacensībās piedalījušos valstu skaitu un sportistu vai komandu skaitu. Noteikumu 10. punkts arī nosaka, ka izvērtēšanai nepieciešamo informāciju sagatavo Padomes sekretariāts. Padome daļai sportistu neatbalsta naudas balvu piešķiršanu, ja sportisti sasniegumus izcīnījuši sacensībās, kuras, veicot sasniegumu savstarpējo salīdzināšanu, atzīstamas par mazāk nozīmīgām vai arī sportisti sasniegumus izcīnījuši tādās sacensībās (to disciplīnās), kurās nav piedalījušies sportisti no vismaz 10 dažādām valstīm. Šāda pieeja, sagatavojot priekšlikumu Ministru kabinetam par naudas balvu piešķiršanu, tikusi izmantota arī iepriekšējos gados un, no Padomes puses, ir kļuvusi par atbalstītu un pamatotu praksi, kas pamatojama ar naudas balvu izmaksai pieejamajiem ierobežotajiem valsts budžeta līdzekļiem, kuru dēļ nav iespējams nodrošināt naudas balvu piešķiršanu visiem sportistiem (attiecīgi arī viņu treneriem, sportistus apkalpojošajiem sporta darbiniekiem, tai skaitā sporta ārstiem, apkalpojošajam personālam un attiecīgajām sporta federācijām), kuriem saskaņā ar noteikumiem naudas balvas var tikt piešķirtas. Vienlaikus izņēmums tika attiecināts uz 2024. gada Parīzes Paralimpisko spēļu dalībniekiem A. Apini un E. Dzilnu, kuru pārstāvētajās disciplīnās minēto sacensību regulējumā bija noteikts limitēts dalībnieku skaits un netika pieļauta 10 vai vairāk valstu konkurence. 

[7] Padomē, izvērtējot saņemto LNSF iesniegumu par naudas balvu piešķiršanu M. Grēniņam, tika konstatēts, ka M. Grēniņa sasniegums 2024. gada Pasaules Nedzirdīgo vieglatlētikas čempionātā neatbilst nosacījumam par vismaz 10 valstu sportistu dalību sacensībās, jo sacensībās  piedalījās 8 sportisti no 7 valstīm. Ievērojot minēto, proti, ka 3. vieta iegūta septiņu valstu konkurencē, Padome neatbalstīja naudas balvu piešķiršanu un Padomes priekšlikumā Ministru kabinetam par naudas balvu piešķiršanu attiecīgi neiekļāva (2024. gada 29. novembra sēdes protokola Nr. 2 2.4.33. apakšpunkts) M. Grēniņu (attiecīgi arī treneri M. Lūsi un sporta darbinieci L. Kleinu-Brūveri).

[8] Salīdzinot Pieteicēju minētās citas sporta sacensības ar Pasaules Nedzirdīgo vieglatlētikas čempionātu, kurā piedalījās M. Grēniņš, izriet šādi salīdzināmie kritēriji un attiecīgie rādītāji:

Papildu Ministru kabinets vēlas vērst uzmanību uz turpmāk minēto.

2024. gada Pasaules Nedzirdīgo vieglatlētikas čempionāts atbilst Noteikumu 3.2. apakšpunktā minētajām sacensībām, savukārt 2024. gada Parīzes Paralimpiskās spēles – Noteikumu 3.1. apakšpunktā minētajām sacensībām. Ievērojot minēto, šīs divas sacensības nav vienāda ranga jeb līmeņa sacensības. Par to liecina arī Noteikumu 11.1. un 11.3. apakšpunktā noteiktais atšķirīgais naudas balvas apmērs un Noteikumu 20. un 21. punktā minētās iegūtās vietas, par kurām var tikt piešķirtas naudas balvas. Līdz ar to arī pēc sacensību ranga sportisti neatrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos.

No šajos paskaidrojumos attēlotās salīdzinošās informācijas (turpmāk – tabula) izriet, ka sacensībās, kurās piedalījās Pieteicēji, ir bijis mazāks kopējais dalībnieku skaits, tikušas pārstāvētas mazāk valstu, kā arī konkrētajā disciplīnā ir bijis mazāks konkurentu skaits.

[9] Pieteicēji pieteikuma 3. punktā norāda uz vienlīdzības principa pārkāpumu, uzskatot, ka pret Pieteicējiem un sportistiem, kas izcīnīja panākumus 2024. gada Parīzes Paraolimpiskajās spēlēs, ir atšķirīgi piemērots Noteikumu 10. punkts. Pieteicēji norāda uz galveno grupu vienojošo pazīmi šajā gadījumā – izcilu sportisko panākumu izcīnīšana 2024. gada sacensībās, kurās ir ierobežota konkurence, jo tajās piedalās personas ar invaliditāti vai funkcionāliem veselības traucējumiem. Pieteicēji uzskata, ka atradās vienlīdzīgos un objektīvi salīdzināmos apstākļos ar personām, kas saņēma naudas balvas par panākumiem 2024. gada Parīzes Paraolimpiskajās spēles.

[10] Ministru kabinets, ņemot vērā pieteikuma 3. punktā norādīto, sniedz šādu skaidrojumu.

Latvijas Republikas Satversmes 91. pants noteic, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 6. pantu, pastāvot vienādiem faktiskajiem un tiesiskajiem lietas apstākļiem, iestāde un tiesa pieņem vienādus lēmumus (pastāvot atšķirīgiem faktiskajiem vai tiesiskajiem lietas apstākļiem, – atšķirīgus lēmumus) neatkarīgi no administratīvā procesa dalībnieku dzimuma, vecuma, rases, ādas krāsas, valodas, reliģiskās pārliecības, politiskajiem vai citiem uzskatiem, sociālās izcelšanās, tautības, izglītības, sociālā un mantiskā stāvokļa, nodarbošanās veida un citiem apstākļiem.

Tiesiskās vienlīdzības princips nozīmē, ka vienādos faktiskajos un tiesiskajos apstākļos attieksmei ir jābūt vienādai, savukārt atšķirīgos apstākļos attieksmei ir jābūt atšķirīgai. Tādējādi, vērtējot vienlīdzības principa ievērošanu, vispirms jākonstatē, vai salīdzināmās personas (personu grupas) atrodas vienādos vai salīdzināmos apstākļos. Ja personas atrodas salīdzināmos apstākļos, izturēšanās ir diskriminējoša, ja tai nav objektīva un pamatota iemesla. Savukārt, ja apstākļi ir atšķirīgi, tad ir pamatota arī atšķirīga izturēšanās un atšķirīga satura lēmumi. Tas nozīmē, ka katrā atsevišķā gadījumā ir jāvērtē, vai salīdzināmās situācijas tik tiešām ir vienādas gan no tiesisko, gan arī no faktisko apstākļu viedokļa. Ievērojot minēto, Ministru kabineta ieskatā, vienlīdzības principa vērtējuma pastāvēšanai ir jāpārbauda, vai Pieteicēji atradās salīdzināmos apstākļos ar citiem Latvijas sportistiem, kas piedalījušies citās līdzvērtīgās jeb vienāda ranga sacensībās, t. i. 2024. gada Parīzes Paraolimpiskajās spēlēs, un kuriem piešķirtas naudas balvas par sasniegumiem.

Ministru kabinets šo paskaidrojumu 8. punktā ir secinājis, ka visām salīdzināmajām personām piemīt vienojoša pazīme – sportisti, personas ar invaliditāti un funkcionāliem veselības traucējumiem un kuri 2024. gadā piedalījušies vienāda ranga jeb līmeņa sacensībās saskaņā ar Noteikumu 3.2. apakšpunktu. Tomēr, Ministru kabineta ieskatā, ir jāņem vērā Satversmes tiesas atziņā noteiktais, ka, izvērtējot, vai un kuras personas (personu grupas) atrodas pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos, ir nepieciešams noteikt galveno attiecīgās personu grupas vienojošo pazīmi. Vienlaikus ir jāizvērtē, vai nepastāv kādi būtiski papildu apsvērumi, kas norāda uz to, ka attiecīgās personu grupas neatrodas savstarpēji salīdzināmos apstākļos (skat. Satversmes tiesas 2021. gada 31. marta spriedumu lietā Nr. 2020-35-01). Kopīgu pazīmju esība pati par sevi ne vienmēr var kalpot par pietiekamu argumentu, lai konstatētu, ka divas personu grupas atrodas vienādos apstākļos (sal. sk. Satversmes tiesas 2018. gada 29. jūnija sprieduma lietā Nr. 2017-25-01 25.2. punktu). Tāpēc, Ministru kabineta ieskatā, pieņemot Padomes ieteikumu nepiešķirt naudas balvu Pieteicējiem, kā arī vērtējot Noteikumu 10. punkta piemērošanas atbilstību Satversmes 91. pantā ietvertajam vienlīdzības principam, ir jākonstatē ne tikai kopīgas pazīmes esība, bet arī tas, vai apstākļi, kādos atrodas personas (konkrētajā gadījumā iepriekš minētie sportisti), patiešām ir vienādi un savstarpēji salīdzināmi.

[11] Ministru kabinets šo paskaidrojumu 8. punktā secināja, ka sacensībās, kurās piedalījās Pieteicēji, atšķiras no pārējām salīdzināmajām sacensībām ar to, ka ir bijis mazāks dalībnieku skaits, tikušas pārstāvētas mazāk dalībvalstu, kā arī konkrētajā disciplīnā ir bijis mazāks konkurentu (sportistu) skaits. Līdz ar to, Padomei izstrādājot priekšlikumu Ministru kabinetam, ir ievēroti Noteikumu 10. punktā noteiktie kritēriji, proti, sacensību nozīmīgums, sacensībās piedalījušos valstu skaits un sportistu skaits. Noteikumu 3.2. apakšpunkts un 10. punkts un uz tā pamata Padomes sagatavotais priekšlikums un secīgi Ministru kabineta 2023. gada 19. decembrī pieņemtais rīkojums Nr. 920 "Par naudas balvu piešķiršanu par izciliem sasniegumiem sportā" paredz nevis atšķirīgu attieksmi atkarībā no sacensību nozīmīguma, sacensībās piedalījušos valstu skaita un sportistu skaita, bet ir kā valsts budžeta līdzekļu samērīgs un lietderīgs izlietošanas ierobežojums naudas balvas saņemšanai, ņemot vērā tiesību normā noteiktos naudas balvas piešķiršanas kritērijus. Tādējādi ar Padomes sagatavoto priekšlikumu un ar iepriekš norādīto Ministru kabineta rīkojumu, ņemot vērā limitētos valsts budžeta līdzekļus, ir ierobežots to sportistu skaits naudas balvas piešķiršanai, kuri neatbilst Noteikumu 10. punktā noteiktajiem naudas balvas piešķiršanas vērtēšanas kritērijiem, proti, sacensību nozīmīgums, sacensībās piedalījušos valstu skaits un sportistu vai komandu skaits. Ministru kabineta ieskatā, saskaņā ar Noteikumu 10. punktā noteiktajiem vērtēšanas kritērijiem minētie sportisti atrodas atšķirīgos un savstarpēji nesalīdzināmos apstākļos. Par to liecina gan tas, ka sportisti sacentušies dažāda ranga jeb līmeņa sacensībās, gan dalībvalstu skaits sacensībās, gan kopējais dalībnieku skaits, arī konkurence attiecīgajās disciplīnās. Ministru kabineta ieskatā, vērtējot minētos kritērijus kopsakarā, ir pamats uzskatīt, ka tabulā norādītie sportisti atrodas atšķirīgos un savstarpēji nesalīdzināmos apstākļos. No Satversmes 91. panta pirmā teikuma neizriet Ministru kabineta pienākums paredzēt vienādu attieksmi pret sportistiem, kas atrodas atšķirīgos un savstarpēji nesalīdzināmos apstākļos. Tā kā sportisti neatrodas vienādos un savstarpēji salīdzināmos apstākļos, Ministru kabinets atbilstoši Satversmes 91. panta pirmajam teikumam ir pareizi piemērojis Noteikumu 10. punktu.

Ņemot vērā minēto, Ministru kabinets uzskata, ka, nepiešķirot naudas balvas Pieteicējiem, nav pārkāpts vienlīdzīgas attieksmes princips, un lūdz tiesu pieteikumu noraidīt.

[1] skatīt saite: https://www.izm.gov.lv/lv/media/26712/download?attachment